24.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/48

—

atzinīgi vērtē to, ka Komisija neplāno vairumā dalībvalstu ieviestos valstu līmeņa pasākumus aizstāt ar Kopienas līmeņa pasākumiem vai izstrādāt saskaņotas tiesību normas alkohola radītā kaitējuma novēršanai; atbalsta Komisijas viedokli, ka vairumā dalībvalstu ieviestie valsts līmeņa pasākumi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pantu un subsidiaritātes principu ir valstu kompetencē;

—

norāda, ka Komisijai, veicot ieplānoto dažādās dalībvalstīs ieviesto pasākumu salīdzinājumu un izzinot paraugprakses piemērus, un jo īpaši nosakot jomas, kurās — kā uzskata Komisija — varētu panākt lielāku progresu, jāievēro līgumos noteiktās Komisijas pilnvaras un tai izvirzītie mērķi;

—

atbalsta Komisijas viedokli, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pantā ir noteikta Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetenču viennozīmīga sadale veselības jomā, Savienībai saturiskā ziņā paredzot vienīgi papildinošu lomu, t.i, iespēju papildināt dalībvalstu īstenoto politiku;

—

neatbalsta Komisijas viedokli, ka ir jāizstrādā jēdziena “liels un pārmērīgs alkohola patēriņš” kopīga definīcija, lai aizkavētu un ierobežotu alkohola patēriņu lielā un pārmērīgā daudzumā;

—

izsaka šaubas par to, vai Komisijas priekšlikums analizēt atšķirības alkohola lietošanas ieradumos dažādās valstīs, pēc vecuma un dzimuma, ir lietderīgs pasākums. Tas attiecas arī uz Komisijas ierosināto sistēmu, lai izstrādātu elastīgas un standartizētas definīcijas ar alkohola patēriņu saistītiem datiem, kā arī veiktu atkārtotus un salīdzināmus apsekojumus par alkohola patēriņu. Ņemot vērā dažādās valstīs pastāvošās atšķirīgās alkohola lietošanas tradīcijas (kā to atzinusi arī Komisija), šādas sistēmas efektivitāte būtu pavisam ierobežota

1.

norāda, ka alkohola kaitīga un bīstama patēriņa radītie riski veselībai jau ilgu laiku ir sabiedrībā un politiskajās aprindās plaši apspriests temats. Tādēļ ir saprotams, ka Eiropas Komisija pievēršas šim jautājumam un īpašu uzmanību velta tādām problēmām kā alkohola liela un pārmērīga patēriņa novēršana un ierobežošana, kā arī alkohola patēriņš nepilngadīgo vidū, alkohola ietekmē izraisīti satiksmes negadījumi un embrionālais alkohola sindroms;

2.

uzskata, ka, ņemot vērā dalībvalstīs pastāvošās atšķirīgās alkohola patēriņa tradīcijas, ir svarīgi panākt, lai paziņojumā uzmanība tiktu pievērsta nevis jautājumam par alkohola lietošanu kā tādu, bet gan jautājumam par alkohola pārmērīgu lietošanu un šādas rīcības nelabvēlīgo ietekmi;

3.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija neplāno vairumā dalībvalstu ieviestos valstu līmeņa pasākumus aizstāt ar Kopienas līmeņa pasākumiem vai izstrādāt saskaņotas tiesību normas alkohola radītā kaitējuma novēršanai; atbalsta Komisijas viedokli, ka vairumā dalībvalstu ieviestie valsts līmeņa pasākumi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pantu un subsidiaritātes principu ir valstu kompetencē;

4.

šajā sakarā norāda, ka Komisijai, veicot ieplānoto dažādās dalībvalstīs ieviesto pasākumu salīdzinājumu un izzinot paraugprakses piemērus, un jo īpaši nosakot jomas, kurās — kā uzskata Komisija — varētu panākt lielāku progresu, jāievēro līgumos noteiktās Komisijas pilnvaras un tai izvirzītie mērķi;

5.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija, apspriežot pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt un papildināt dalībvalstu politiku šajā jomā, īpašu uzmanību pievērš Eiropas Savienībā pastāvošajām ļoti atšķirīgajām alkohola lietošanas tradīcijām un ieražām;

6.

atbalsta Komisijas viedokli, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pantā ir noteikta Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetenču viennozīmīga sadale veselības jomā, Savienībai saturiskā ziņā paredzot vienīgi papildinošu lomu, t.i, iespēju papildināt dalībvalstu īstenoto politiku;

7.

atbalsta Komisijas viedokli, ka daudzās dalībvalstīs ir izstrādātas plašas stratēģijas, lai novērstu alkohola kaitīga un bīstama patēriņa nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, un vairumā dalībvalstu jau ir īstenoti pasākumi alkohola radītā kaitējuma samazināšanai;

8.

ņem vērā Komisijas stratēģiju, kuras mērķis ir sniegt atbalstu dalībvalstīm alkohola radītā kaitējuma samazināšanai, tomēr, ievērojot subsidiaritātes principu, kā arī ņemot vērā Komisijas paziņojumā iekļauto atziņu par alkohola lietošanas atšķirīgajām tradīcijām, neatbalsta uzskatu, ka problēmas, kas dažādās dalībvalstīs varētu būt līdzīgas, noteikti būtu jārisina ES mērogā;

9.

atbalsta Komisijas viedokli, ka kaitīgs un bīstams alkohola patēriņš ievērojami ietekmē iedzīvotāju veselību un līdz ar to palielinās izmaksas veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas, tiesībaizsardzības un sabiedriskās kārtības uzturēšanas jomā, kā arī izmaksas darba vietā, tādējādi ietekmējot ekonomikas attīstību un sabiedrību kā tādu. Alkohola lietošana visnelabvēlīgāk ietekmē jauniešus. Tādēļ patiesi nepieciešama tādu stratēģiju izstrāde, kuru mērķis ir novērst alkohola kaitīgu patēriņu un cīnīties ar tā sekām.;

10.

atbalsta Komisijas viedokli, ka alkohola kaitīgs patēriņš jo īpaši jauniešu vidū negatīvi ietekmē ne vien viņu veselību un sociālo labklājību, bet arī sasniegto izglītības līmeni un viņu līdzdalību savas kopienas sociālajā un demokrātijas dzīvē. Turklāt Komiteja ir arī novērojusi, ka daudzās ES dalībvalstīs nepilngadīgi jaunieši aizvien vairāk lieto alkoholu pārmērīgā daudzumā. Tādēļ ir īpaši svarīgi dalībvalstīs apspriest reglamentējošus pasākumus, kas novērstu alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū un jauniešiem neļautu veidot alkohola kaitīga patēriņa ieražas, un jo sevišķi rūpīgi pārdomāt un sagatavot tiesību aktus, kā arī ņemt vērā citu dalībvalstu gūto pieredzi, lai pasākumu represīvā rakstura dēļ nekļūtu grūtāk aizsniegt attiecīgās personas;

11.

atbalsta Komisijas viedokli, ka, efektīvi ieviešot valsts un reģionāla līmeņa pasākumus, lai novērstu alkohola patēriņu autovadītāju vidū, ievērojami varētu samazināt autokatastrofās bojā gājušo personu, kā arī iegūto traumu un personu ar invaliditāti skaitu;

12.

iesaka Komisijai, īstenojot paziņojumā minēto ieceri par vienota datu kopuma izveidi ES līmenī, veikt pasākumus, lai novērtētu alkohola mērena patēriņa sekas, kā arī izstrādātu jēdziena “kaitīgs un riskants alkohola patēriņš” kopīgu definīciju;

13.

neatbalsta Komisijas viedokli, ka ir jāizstrādā jēdziena “liels un pārmērīgs alkohola patēriņš” kopīga definīcija, lai aizkavētu un ierobežotu alkohola patēriņu lielā un pārmērīgā daudzumā;

14.

atbalstītu pētījumu par politisko stratēģiju izmaksām un ieguvumiem, jo tas palīdzētu novertēt arī dažādu alkohola radītā kaitējuma samazināšanai paredzētu kampaņu ietekmi;

15.

izsaka šaubas par to, vai Komisijas priekšlikums analizēt atšķirības alkohola lietošanas ieradumos dažādās valstīs, pēc vecuma un dzimuma, ir lietderīgs pasākums. Tas attiecas arī uz Komisijas ierosināto sistēmu, lai izstrādātu elastīgas un standartizētas definīcijas ar alkohola patēriņu saistītiem datiem, kā arī veiktu atkārtotus un salīdzināmus apsekojumus par alkohola patēriņu. Ņemot vērā dažādās valstīs pastāvošās atšķirīgās alkohola lietošanas tradīcijas (kā to atzinusi arī Komisija), šādas sistēmas efektivitāte būtu pavisam ierobežota;

16.

neskatoties uz to, Komiteja tomēr īpaši uzsver, ka, īstenojot ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai, nav pieļaujams radīt papildu izdevumus reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

17.

ņemot vērā to, ka Komisija viennozīmīgi atzinusi dalībvalstu visaptverošo kompetenci, Komiteja atbalsta Komisijas centienus trīs dažādos rīcības līmeņos ierosināt un veicināt pasākumus, lai mazinātu alkohola kaitīga un bīstama patēriņa nelabvēlīgo ietekmi uz veselību;

18.

principā atzinīgi vērtē pasākumus, lai atbalstītu stratēģijas alkohola lietošanas samazināšanai nepilngadīgo vidū, īpaši uzsverot nepieciešamību šajā jomā sadarboties ar dalībvalstīm, un iesaka Komisijas ierosināto foruma “Alkohols un veselība” izveidi iekļaut iniciatīvā “Diēta, fiziskā aktivitāte un veselība — Eiropas rīcības platforma”, lai nodrošinātu gan saskaņotu pieeju, gan arī izpildītu Komisijas atkārtoto prasību par birokrātijas un iestāžu skaita samazināšanu. Īstenojot ES līmeņa pasākumus alkohola patēriņa samazināšanas un veselības aizsardzības jomā, galvenā uzmanība jāpievērš zināšanu un paraugprakses apmaiņai, pamatojoties uz jau pastāvošajiem valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumiem;

19.

atbalsta Komisijas nodomu 7. pētniecības pamatprogrammas ietvaros pārbaudīt, kā Eiropas līmeņa pētījumu atziņas var izmantot ES stratēģijā dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai;

20.

īpaši atbalsta to, ka Komisija savā paziņojumā ir pievērsusies dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem un izmantoto pieeju alkohola kaitīga patēriņa mazināšanai un šos pasākumus un pieeju ir ņēmusi vērā. Šajā sakarā Komiteja atbalsta Komisijas viedokli, ka dalībvalstu specifiskie veselības aizsardzības pasākumi alkohola radītā kaitējuma samazināšanai pamatojas uz attiecīgās valsts kultūras tradīcijām;

21.

īpaši atbalsta Komisijas viedokli, ka valsts līmeņa stratēģiju ietekme ir lielāka, ja to atbalstam tiek īstenoti pasākumi vietējo pašvaldību un vietējo kopienu līmenī. Šajā sakarā Komiteja atbalsta to, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pantā Eiropas Savienībai noteikto kompetenci tā savos pasākumos iesaista vietējā un reģionālā līmeņa lēmumu pieņēmējus;

22.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka vietējās kopienas var dot ieguldījumu preventīvās un atbalsta stratēģijās, kuru mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība no alkohola radītā kaitējuma. Komiteja tomēr uzsver, ka šāda pieeja daudzās vietās jau tiek piemērota, un tādēļ ņem vērā Komisijas stratēģiju vietējo un reģionālo pašvaldību atbalstam;

23.

attiecībā uz pasākumu koordināciju ES līmenī Komiteja norāda uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. panta pēdējo daļu, kur veselības jomā ir noteikta viennozīmīga kompetenču sadale starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm. Savienībai saturiskā ziņā ir paredzēta vienīgi papildinoša loma, t.i., iespēja papildināt dalībvalstu īstenoto politiku. Nav pieļaujams, ka Komisijas centieni uzlabot politisko lēmumu saskaņotību negatīvi ietekmētu šo viennozīmīgo kompetenču sadali. Tādēļ Komiteja noraida Komisijas paziņojumā minēto iespēju ieviest vienotas brīdinājuma zīmes uz etiķetēm un īpaši atbalsta pašregulācijas izmantošanu reklāmas jomā;

24.

atbalsta Komisijas viedokli, ka Komisija alkohola radītā kaitējuma mazināšanas stratēģijā var dot visnozīmīgāko ieguldījumu, atbalstot dalībvalstu politikas un stratēģijas šajā jomā. Tas atbilst arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pantā noteiktajiem principiem. Komiteja īpaši atbalsta to, ka Komisija, ņemot vērā skaidro kompetenču sadali starp ES un dalībvalstīm, neplāno izvirzīt jaunus tiesību aktu priekšlikumus;

25.

atbalsta to, ka Komisija, īstenojot stratēģiju, īpaši uzsver subsidiaritātes un administratīvās vienkāršošanas principus.