16.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/120

1.1

Ar paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam Komisija aizsāka plašu diskusiju par samazinātu PVN likmju izmantošanu (1). Šīs darbības galvenais mērķis ir sagatavot jaunu direktīvu, izvēloties ilgtspējīgus un ilglaicīgus vispārējus risinājumus attiecībā uz samazinātām PVN likmēm. “Samazinātās likmes” ir likmes, kas ir zemākas par PVN pamatlikmi (15 %).

1.2

Paziņojumā, kas publicēts tajā pašā dienā, kad direktīvas priekšlikums, Komisija apliecina, ka “piemērotas pieejas noteikšanai būs nepieciešams ilgs laiks”. Tajā pašā laikā rodas problēma saistībā ar nesenās paplašināšanas dalībvalstīm piešķirtajiem pagaidu atbrīvojumiem, kuru beigu termiņš paredzēts dažādos laikos — starp 2007. gada jūniju un 2010. gada 1. janvāri (“Direktīvas par PVN” 123.–130. pants) (2). Visvienkāršākais risinājums, ko pieņēma Komisija, publicējot šajā atzinumā izskatāmo direktīvas priekšlikumu, ir ierosināt pagarinājumu līdz 2010. gada beigām. Turklāt šis pagarinājums nav vispārīgs, bet tiek attiecināts tikai uz noteiktām precēm vai pakalpojumiem. Tādā veidā minēto atbrīvojumu termiņa beigas sakristu ar termiņu, kad beidzas minimālās standartlikmes (15 %) derīguma laiks un attiecībā uz dažiem darbietilpīgiem pakalpojumiem piemēroto samazināto PVN likmju izmēģinājuma periods.

1.3

Pagarinājumu piešķir darbietilpīgām precēm un pakalpojumiem (būvniecība, restorānu pakalpojumi u.c.) un dažās valstīs arī precēm, kuras ir īpaši nozīmīgas no sociālā viedokļa (pārtikas preces, grāmatas, specializētie žurnāli, farmācijas līdzekļi u.c.). Šīs izvēles pamatā ir fakts, ka samazināta PVN likme visdrīzāk paliks spēkā visās valstīs arī pēc jaunu noteikumu izstrādes. Atbrīvojumi, kas traucē iekšējā tirgus normālu darbību, netiks pagarināti (lauksaimniecības izejvielas).

1.4

No pagarinājuma ir izslēgti produkti, piemēram, ogles un siltumenerģija, attiecībā uz kuriem dažādos pievienošanās aktos paredzētie izņēmuma noteikumu termiņi drīz beigsies (2007. vai 2008. gadā) un netiks pagarināti. Turklāt enerģijas avotu aplikšana ar nodokli ir atsevišķs jautājums, ko pašlaik pēta. Risinājumi, kad tie tiks atrasti, attieksies uz visiem.

2.1

Direktīvā 2006/112/EK (3) dalībvalstīm, kas pievienojās pirms 2001. gada, bija paredzēta virkne izņēmumu. Šie izņēmumi ir spēkā uz neierobežotu laiku vai, precīzāk, līdz “galīgas nodokļu sistēmas ieviešanai, ko piemēro Kopienas iekšējiem darījumiem”. Uz doto brīdi, ņemot vērā gūto pieredzi, nav paredzēta galīgas nodokļu sistēmas ieviešana tuvākajā laikā vai vidējā termiņā. Tādējādi “vecajām” dalībvalstīm piešķirtie izņēmumi var tikt pagarināti bezgalīgi ilgi, vienlaikus nostādot neizdevīgā stāvoklī “jaunās” dalībvalstis, jo pievienošanās aktos ir noteiktas termiņu beigas. Turklāt dažas dalībvalstis līdz 2010. gada beigām ir tiesīgas vietēji piedāvātiem pakalpojumiem (4) piemērot samazinātas likmes, savukārt citām nav dota tāda iespēja. Šādai situācijai nav attaisnojuma.

2.2

Direktīvas priekšlikums ir pagaidu risinājums, kas ļauj nesenās pievienošanās dalībvalstīm darboties praktiski vienlīdzīgos apstākļos ar pārējām dalībvalstīm, vismaz līdz 2010. gada 31. decembrim. Komisija cer, ka līdz šim datumam Padome būs pieņēmusi jaunu direktīvu, kas saskaņā ar paziņojumā pausto vēlmi ievieš kārtību attiecībā uz izņēmumiem.

3.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas darbu, ko tā veikusi, gan sagatavojot direktīvas priekšlikumu, kuru tā atbalsta bez iebildumiem, gan publicējot paziņojumu, kas ievieš ar vienotā tirgus principiem un Lisabonas stratēģiju saskaņotu “izņēmumu” struktūras definīciju. Vēloties sniegt konstruktīvu ieguldījumu debatēs, Komiteja pievērsīsies paziņojumam atsevišķā atzinumā.

3.2

Tomēr, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, ir pamatoti uztraukties, ka atsevišķu interešu un politikas aizstāvība gūs virsroku pār vispārējām interesēm ātri sasniegt konsensu par direktīvas priekšlikumu. EESK cer, ka šis uztraukums izrādīsies nepamatots. No tehniskā viedokļa priekšlikums ir nevainojams. Vienīgi politiskajiem aspektiem būs nozīme lēmumu pieņemšanas gaitā. EESK vērš lēmumu pieņēmēju uzmanību uz faktu, ka tirgum un iedzīvotājiem ir vajadzīgi pārskatāmi, vienlīdzīgi un ātri pieņemti tiesību akti.