27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/91

1.1

EESK atbalsta Komisijas līdzšinējos pasākumus e-pieejamības sekmēšanai un aicina turpināt iesākto darbu. Ņemot vērā lielo interesi par šo jautājumu, EESK apsver iespēju pieņemt papildu atzinumu.

1.2

EESK uzskata, ka Komisijai jāveic virkne Kopienas līmeņa pasākumu ar mērķi:

1.3

Būtiska nozīme sekmīgas e-pieejamības politikas īstenošanā ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalībai, jo tās dod impulsu atbalsta pasākumiem, īpaši saistībā ar rīcības kodeksu vai kopregulējumu.

1.4

Atbalsta pasākumi jāveic jomās, kuras var atvieglot personām ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem pieeju informācijas sabiedrībai un sekmēt jauno tehnoloģiju izmantošanu kā lielisku līdzekli, lai veicinātu minēto personu sociālo integrāciju, nodrošinātu e-pieejamību un celtu dzīves līmeni.

1.5

Ievērojot pārvalstiskajā līmenī noteiktās pamatnostādnes, dalībvalstu valsts iestādēm būtu jāveic atbalsta pasākumi finansējuma piešķiršanai nolūkā veicināt personu ar invaliditāti un gados vecāku cilvēku organizāciju iekļaušanu digitālajā vidē un atvieglot tās pieejamību.

2.1

Komisija vēstulē lūdz EESK izstrādāt izpētes atzinumu par “turpmāko tiesisko regulējumu e-pieejamības jomā”, pievēršot īpašu uzmanību gados vecākiem cilvēkiem.

Šķēršļu un tehnisku problēmu novēršana, ar kurām sastopas personas ar invaliditāti un citas sabiedrības grupas, vienlīdzīgos apstākļos mēģinot piekļūt informācijas sabiedrībai, tiek apzīmēta kā “e-pieejamība”. Šis jēdziens ir plašāka koncepta “e-iekļaušana” sastāvdaļa, kas izskata citus šķēršļus saistībā ar ekonomiku, ģeogrāfiju un izglītību.

2.2

Mērķis būtībā ir noteikt sekundārā tiesību akta veidu, balstoties uz kuru pašreizējā situācijā, ko raksturo ātra ekonomikas un sociāla pārstrukturēšanās, tiks īstenots ES mērķis izveidot pilnībā iekļaujošu sabiedrību. To tehnisku šķēršļu un problēmu novēršana, ar kurām sastopas personas ar invaliditāti un citas sabiedrības grupas, vienlīdzīgos apstākļos mēģinot piekļūt informācijas sabiedrībai, tiek saukta par “e-pieejamību”. Šis jēdziens ir plašāka koncepta “e-iekļaušana” sastāvdaļa, kurā tiek izskatīti citi šķēršļi saistībā ar ekonomiku, ģeogrāfiju un izglītību.

2.3

Nenoliedzami, ka minētais regulējuma projekts stingri balstās uz juridiskiem pamatiem, kas iemieso Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantā noteiktās Eiropas vērtības un principus vai tiešas norādes uz “visu iedzīvotāju” līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un sociālajā attīstībā, kas ir ietvertas Līguma par Konstitūciju Eiropai II un IV daļā, I-3. panta 3. apakšpunktā, II-81. un II-86. pantā, kā arī citviet.

2.4

Bagātīgs ir ES iestāžu un struktūrvienību pausto viedokļu un pieņemto lēmumu klāsts, un, pat ja tie ir izkaisīti, tie veicina pakāpenisku tādas Kopienas politikas izstrādi, kas paredz visu diskriminācijas formu aktīvu izskaušanu un e-pieejamību; daži piemēri:

2.4.1

Komisija 2005. gadā nāca klajā ar paziņojumu “i-2010” (3) ar mērķi izveidot jaunu stratēģisku pamatu Eiropas informācijas sabiedrībai, tam sekoja Komisijas paziņojums par e-pieejamību (4), piedāvājot politisku iniciatīvu kopumu e-pieejamības nodrošināšanai.

2.4.2

Konkrēti šajā paziņojumā par e-pieejamību vai digitālo pieejamību ir aplūkotas trīs dažādas pieejas minētās problēmas risināšanai:

Divu gadu laikā pēc Komisijas paziņojuma publicēšanas bija paredzēts veikt pārraudzīšanu, lai izvērtētu iespēju īstenot papildu pasākumus, ja rastos tāda nepieciešamības.

2.4.3

Par minēto paziņojumu Komiteja pieņēma atzinumu (5), kurā aplūkoja jautājumus saistībā ar standartu saskaņošanu un savstarpējo savietojamību; kā arī publisko iepirkumu, pašdeklarāciju sertifikāciju un pārbaudes, kuras veic trešās personas, tiesību aktu piemērošanu, integrāciju, piekļuvi internetam, tiesību aktus un jaunu stratēģisku programmu informācijas sabiedrības izveidei.

2.5

Padomes 2007. gada 22. martā pieņemtās rezolūcijas par “drošas informācijas sabiedrības stratēģiju Eiropā” 6. punktā arī ir uzsvērta nepieciešamība “īpašu vērību pievērst IKT lietotājiem ar īpašām vajadzībām vai tādiem, kam ir slikta izpratne par tīkla un informācijas drošības jautājumiem”, tostarp arī gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti.

3.1

EESK ar lielu interesi pieņem Komisijas uzaicinājumu izstrādāt šo izpētes atzinumu un norāda, ka pat ja Kopienas darbībai, kas veicina iekļaušanu informācijas sabiedrībā, kopumā ir jābūt vispārējai, noteiktu sabiedrības grupu, piemēram, gados vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti iekļaušanai informācijas sabiedrībā tomēr ir jāvelta īpaša uzmanība (6).

Ņemot vērā ļoti lielo interesi par apspriežamo jautājumu, EESK apsver iespēju līdztekus šim ziņojumam izstrādāt vēl vienu vai papildu atzinumu.

3.1.1

Šāda pieeja pilnībā atbilst jau minētās Rīgas Ministru deklarācijas (7) 8. punktam, kurā ir sacīts: “Lai pārliecinoši turpinātu e-iekļaušanu, līdz 2010. gadam ES iedzīvotāju vidū būtu uz pusi jāsamazina atšķirības Internet tīkla lietošanas rādītājos, t.i., starp Internet tīkla vidusmēra lietotājiem un gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, sievietēm, iedzīvotāju grupām ar zemāku izglītības līmeni, bezdarbniekiem, kā arī mazāk attīstītu reģionu iedzīvotājiem.”

EESK uzskata, ka, ņemot vērā pārmaiņas, kas pēdējos gados notika politiskajā un sociālajā jomā, Kopienas līmenī īstenotai darbībai e-pieejamības jomā ir prioritāra nozīme un ka piekļuve IKT publiskajos dienestos ir jānostiprina kā pamattiesības.

Kopienas darbībā vienlaikus jāparedz gan tiesiskais instruments, kas nostiprinātu pašreizējos tiesību aktus, gan jāveic citi, neobligāti pasākumi visdažādākajās politikas jomās, ņemot vērā Kopienas darbības pievienoto vērtību.

EESK atbalsta šādu pasākumu īstenošanu vairāku iemeslu dēļ, proti:

3.2

Kā juridisko pamatu tiesību aktiem, kas regulē ar e-pieejamību saistītos jautājumus, ir vēlams izmantot:

Tas nedrīkstētu ierobežot ar e-pieejamību saistīto jautājumu horizontālo dimensiju.

3.2.1

Tā kā Līgums par Konstitūciju Eiropai diemžēl nav spēkā, minētos tiesību aktus nevarēs pieņemt saskaņā ar III-124. panta 1. apakšpunktu, kurā ir noteikts, ka Padome, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, pieņem vienprātīgu lēmumu. Tā kā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma spēkā esošajā 13. pantā ir noteikts, ka minētos tiesību aktus Padome, “apspriedusies ar Eiropas Parlamentu”, pieņem ar vienprātīgu lēmumu, tad nebūs iespējams izvērst plašas demokrātiskas debates un tiem būs mazāka leģitimitāte nekā koplēmuma procedūrā pieņemtiem ES tiesību aktiem.

3.2.2

Skaidri formulēta prasība pēc vienprātības Padomē, pieņemot tiesību aktus, tomēr ir īpaši piemērota, jo visos attiecīgajos normatīvajos aktos ir jāievēro subsidiaritātes princips. Loģiski, ka, pateicoties ES valdību vienprātīgam atbalstam, attiecīgās valsts iestādes daudz efektīvāk iesaistīsies minēto tiesību aktu ieviešanā un pielāgošanā savā valstī. Tas nozīmē arī to, ka pasākumi netiks veikti vienīgi ar mērķi novērst pastāvošos šķēršļus minētajā jomā, bet arī patiesi veicinās aktīvu iekļaušanu, kas, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. un 95. pantu, jāpanāk Kopienas darbībā.

3.2.3

Atbilstīgs tiesību akta veids tādēļ būtu direktīva, jo parasti direktīva paredz lielu brīvību dalībvalstīm izvēlēties līdzekļus pārvalstiskā līmenī izvirzīto mērķu sasniegšanu.

3.3

Attiecībā uz nākamā Kopienas tiesiskā pamata konkrēto saturu cita starpā ir jāiekļauj zemāk uzskaitītie mērķi, atsevišķi izdalot vispārīgos un īpašos mērķus.

3.4

Vispārīgo mērķu īstenošanai būtu jāveic šādi pasākumi:

3.4.1

Pirmkārt, Kopienas un dalībvalstu iestādes atbilstoši savām kompetences jomām noteiks darbības kritērijus uzņēmumiem, kas iekšējā tirgū darbojas IKT un jo īpaši standartizācijas jomā, un pārraudzīs minēto kritēriju pareizu piemērošanu.

3.4.2

Iespēju robežās minētie noteikumi tiks attiecināti uz kopējo tirdzniecības politiku, lai sasniegumiem e-pieejamības jomā būtu ne tikai Eiropas, bet arī pasaules dimensija. Otrkārt, tiks veicināta sociāli atstumto personu grupu vajadzībām domātu rīcības kodeksu radīšana nolūkā sekmēt uzņēmumu sociālās atbildības kultūru.

3.4.3

Pilsoniskās sabiedrības galvenie dalībnieki arī ir jāiesaista tehnoloģisko inovāciju jomā un IKT pieejamības un izmantošanas paraugprakses piemēru izplatīšanā, izveidojot starpvalstu tīklus, kas vienotu universitāšu un attiecīgās nozares uzņēmumu pētniecības centrus. Līdztekus citiem pasākumiem katru gadu būtu jāatbalsta ar šādu mērķi izstrādāti projekti, ko līdzfinansētu ES un valstu iestādes, un jāsekmē izcilības kultūra pētniecības jomā, izveidojot Eiropas prēmiju, ko piešķirtu par jauno tehnoloģiju kvalitāti e-iekļaušanas veicināšanā.

3.5

Specifisko mērķu sasniegšanai būtu jāveic šādi pasākumi:

4.1

Iedzīvotāju vecuma piramīdā pieaug to personu skaits, kuru vecums pārsniedz 65 gadus. Galvenie iemesli tam ir dzimstības samazināšanās, dzīves līmeņa celšanās, kā arī dzīves ilguma pieaugums. Šī iemesla dēļ Padomes prezidentvalstis ir iekļāvušas jautājumu par iedzīvotāju novecošanu prezidentūru kopīga darba programmās.

4.2

Mūsdienu sabiedrībā ir vērojami gados vecāku cilvēku vientulību veicinoši faktori, piemēram, daudzbērnu ģimeņu izzušana un ģimenes, kurās ir tikai viens no vecākiem. Informācijas sabiedrība, veicinot pasākumus pastāvošās digitālās plaisas samazināšanai, sniedz jaunas iespējas sociālās atstumtības pārvarēšanai; gados vecākiem cilvēkiem tās būtu jāizmanto.

Tas ir acīmredzami e-pieejamības jomā. Saskaņā ar Rīgas Ministru deklarāciju, kas tika pieņemta vienbalsīgi, Eiropā tikai 10 % personu, kas ir vecākas par 65 gadiem, izmanto Internet tīklu.

4.3

Līdztekus vispārējas pieejamības Internet tīklam nodrošināšanai nolūkā veicināt gados vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti iekļaušanu informācijas sabiedrībā jāizstrādā horizontāla sociālā politika, kurā tiktu ievērots subsidiaritātes princips un kas veicinātu vienlīdzību, dzīves līmeņa celšanu, optimizētu pakalpojumus un sekmētu gados vecāku cilvēku līdzdalību informācijas sabiedrībā, novēršot šķēršļus apmācību nodrošināšanai digitālajā jomā un pieejai bezmaksas programmatūrai.

Nodrošinot pieejamību informācijas sabiedrībai gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, var veicināt viņu intelektuālo dzīvi un atvieglot viņu ikdienu, piemēram, piedāvājot šādus pakalpojumus:

EESK uzsver, ka IKT ir svarīga nozīme, lai veicinātu gados vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti līdzdalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, kas tiek nodrošināta ar pārstāvošo organizāciju starpniecību nolūkā uzlabot pašreizējo situāciju ES. Organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalībai var būt izšķiroša nozīme tādās jomās kā kopregulējums, rīcības kodeksa izstrāde vai uzņēmumu sociālā atbildība.

4.4

EESK uzskata, ka jāveic atbalsta pasākumi projektiem un darbībām, kas atvieglotu personām ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem pieeju informācijas sabiedrībai, un veicinātu apmācību lietot jaunās tehnoloģijas, kas ir lielisks līdzeklis, lai panāktu minēto personu sociālo integrāciju, nodrošinātu e-pieejamību un celtu dzīves līmeni. Konkrētie pasākumi ir šādi:

4.5

Apvienoto Nāciju noteikto principu attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ievērošana ES politikā var stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, veicinot pieeju attiecīgām izglītības un apmācības programmām.

4.6

Komisijai, pārskatot “jauno pieeju”, tiesību aktu izstrādē būtu jāņem vērā gados vecāku cilvēku vajadzības attiecībā uz e-pieejamību, kas tiek nodrošināta, pateicoties jaunajiem produktiem; turklāt minētie aspekti jāņem vērā arī standartizācijas iestādēm un rūpniecības nozarēm attiecīgajās to darbības jomās.

4.7

Domājot par vides aizsardzību, pastāv iespējas palielināt digitālo tehnoloģiju izmantošanu, tādējādi samazinot pārvietošanos, lai saņemtu noteiktus pakalpojumus “in situ”. Komisijai būtu jāpēta minētās iespējas, lai nākotnē digitālās pieejamības jomā varētu piedāvāt daudz drosmīgākus pārvalstiskus pasākumus.