27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/44


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū”

COM(2006) 388 galīgā redakcija — 2006/0136 (COD)

(2007/C 175/12)

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 37. panta 2. punktu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu 2006. gada 15. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par augstāk minēto tematu.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2007. gada 8. maijā. Ziņotājs — VAN OORSCHOT kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 436. plenārajā sesijā, kas notika 2007. gada 30. un 31. maijā (31. maija sēdē), ar 65 balsīm par, 1 balsi pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumu un ieteikumu kopsavilkums

1.1

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai par augu aizsardzības līdzekļu (fungicīdu, insekticīdu, herbicīdu un citu lauksaimniecībā un dārzkopībā izmantojamu līdzekļu) laišanu tirgū.

1.2

Augstākā prioritāte ir ne tikai tādu augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū, kas ir labi un droši, bet arī šādu līdzekļu ilgtspējīga un droša lietošana. Tādēļ EESK ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropas Komisija vienlaicīgi ar minēto regulas priekšlikumu ir iesniegusi arī priekšlikumu direktīvai, ar ko regulē augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu.

1.3

EESK konstatē, ka priekšlikuma apsvērumos uzmanība ir pievērsta galvenokārt augu aizsardzības līdzekļu negatīvās ietekmes uz cilvēku un vidi novēršanai un mazināšanai. EESK uzskata, ka ir svarīgi novērst augu aizsardzības līdzekļu negatīvo ietekmi uz cilvēku un vidi. Komiteja norāda, ka ilgtspējīgas pieejas gadījumā tādā pašā mērā jārēķinās arī ar tautsaimniecības interesēm. Lai gan pieaug interese par bioloģiskās lauksaimniecības produktiem, lielākā daļa mūsdienu patērētāju visvairāk ir ieinteresēti par pieņemamu cenu iegādāties labas kvalitātes produktus, kuri turklāt ir pieejami visa gada garumā. Šajā sakarā obligāts nosacījums ir patērētāja izmantotā produkta drošums. Tādēļ attiecībā uz lauksaimniecības produktu vērtības ķēdi tiek izvirzītas augstas prasības. Tālab ir jābūt pieejamiem labiem un drošiem augu aizsardzības līdzekļiem.

1.4

EESK pauž bažas par to, ka paredzēts ieviest augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanas kritērijus, kas pamatojas uz aktīvo vielu raksturīgajām īpašībām, un par to, kā šāds pasākums ietekmēs jaunu, labāku produktu laišanu apgrozībā. Stingras kritēriju piemērošanas rezultātā var rasties situācija, ka viela, kas, kaut arī neizpilda vienu no kritērijiem, tomēr ir uzlabota attiecībā uz visiem pārējiem kritērijiem, netiek apstiprināta. Tādēļ EESK aicina veikt riska novērtējumu, kurā vairāk uzmanības ir pievērsts gan praktiskajai izmantošanai, gan ietekmei uz lietotāju.

1.5

EESK uzskata, ka priekšlikums par atļauju piešķiršanu pa zonām un apstiprinājuma savstarpēju atzīšanu vienas zonas robežās ir pirmais solis ceļā uz atļauju pilnīgu saskaņošanu Eiropas Savienībā. EESK ierosina, ka jābūt iespējai arī starp zonām veikt atļauju savstarpēju atzīšanu gadījumā, kad runa ir par (kaimiņu) valstīm ar līdzīgiem klimatiskiem un lauksaimniecības apstākļiem.

1.6

EESK atbalsta principu, ka jāveic to augu aizsardzības līdzekļu salīdzinošais novērtējums, kuru sastāvā ir aizstāšanas kandidāti. EESK tomēr aicina retāk veikt novērtējumu un attiecībā uz minētajām vielām piemērot parasto datu aizsardzības periodu, lai arī turpmāk nodrošinātu uzņēmumu gatavību veikt ieguldījumus saistībā ar šādām vielām un tādējādi novērstu deficīta rašanos lauksaimniecības nozarē.

1.7

EESK uzskata, ka priekšlikumā nav iekļauti pietiekami stimuli, lai apstiprinātu augu aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti niecīgai izmantošanai. EESK ierosina divus situācijas uzlabošanas pasākumus: pirmkārt, viņš izvirza priekšlikumu par tādas sistēmas izveidi, saskaņā ar ko pirmais pieprasījuma iesniedzējs var izmantot garāku datu aizsardzības periodu atkarībā no iekļauto niecīgas izmantošanas gadījumu skaita, un, otrkārt, EESK aicina Eiropas Komisiju veicināt tāda dalībvalstīm paredzēta saraksta izveidi, kas tiek regulāri atjaunots un kurā ir uzskaitīti visi atļautie (niecīgas) izmantošanas gadījumi.

2.   Ievads

2.1   Vispārēja informācija

2.1.1

Augu aizsardzības līdzekļus izmanto augu aizsardzībai un augu veselības interesēs. Pateicoties tiem, lauksaimnieki var gūt lielākus ienākumus un izmantot elastīgākus audzēšanas veidus. Tas nodrošina savā reģionā cenas ziņā pieejamu, drošu (pārtikas) produktu ražošanu, kam patērētāji uzticas.

2.1.2

Lielākā daļa patērētāju Eiropā izvirza aizvien augstākas prasības attiecībā uz pārtikas produktu kvalitāti un to pieejamību visa gada garumā, un turklāt, pēc patērētāju domām, pārtikas drošums ir obligāts un pašsaprotams nosacījums. Lauksaimniecības produktu ražošanas ķēdei nav viegli to nodrošināt. Lai varētu apmierināt minētās lielās patērētāju grupas augstās prasības, jānodrošina pietiekami dažādots labu un drošu augu aizsardzības līdzekļu piedāvājums.

2.1.3

No otras puses, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana var tomēr atstāt sekas uz lauksaimniecības ekosistēmām, apdraudēt lietotāju veselību, ietekmēt pārtikas produktu kvalitāti un negatīvi iespaidot patērētāju veselību, jo īpaši tad, ja augu aizsardzības līdzekļu neefektīvas (t.i., labai praksei neatbilstīgas) izmantošanas dēļ pārtikas produktos saglabājas kaitīgas augu aizsardzības līdzekļu atliekas.

2.2   Tiesiskais regulējums

2.2.1

Ar ierosināto regulu aizstāj līdzšinējo Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuras mērķis ir, pamatojoties uz ļoti visaptverošu katras aktīvās vielas un katra šo vielu saturoša produkta riska novērtēšanas procedūru pirms to apstiprināšanas laišanai tirgū un izmantošanai, jau pirmsākumos novērst risku.

2.2.2

Turklāt ar šajā atzinumā izskatāmo priekšlikumu atceļ Padomes Direktīvu 79/117/EEK, ar ko aizliedz laist tirgū un izmantot augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir konkrētas aktīvās vielas.

2.2.3

Kopienas tiesiskais regulējums augu aizsardzības līdzekļu jomā ietver arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK; ar minēto regulu nosaka maksimālos aktīvo vielu atlieku līmeņus lauksaimniecības produktos.

2.2.4

Kopā ar ierosināto regulu ir iesniegts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko izveido pamatu Kopienas rīcībai pesticīdu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai (COM(2006)373 galīgā redakcija). Minētā direktīva ir paredzēta, lai aptvertu izmantošanas un izplatīšanas posmu, ciktāl tas nav izskatīts regulas priekšlikumā.

2.3   Priekšlikuma konteksts

2.3.1

Pēc tam, kad Komisija bija veikusi Direktīvas 91/414/EEK novērtējumu, Eiropas Parlaments un Padome 2001. gadā aicināja Komisiju pārskatīt direktīvu šādā nolūkā:

lai noteiktu kritērijus aktīvo vielu apstiprināšanai;

lai ieviestu stingrākus kritērijus vielu ar augstu kaitīguma pakāpi apstiprināšanai;

lai ieviestu vienkāršotu procedūru attiecībā uz vielām ar zemu kaitīguma pakāpi;

lai ieviestu alternatīvu aktīvo vielu un aizstājēju novērtēšanas principu;

lai, ieviešot dalījumu zonās augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanas jomā, uzlabotu savstarpējo atzīšanu.

2.3.2

Pēc ilgas (piecus gadus garas) apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējuma veikšanas Komisija 2006. gada jūlijā iesniedza priekšlikumu Direktīvas 91/414/EEK pārskatīšanai. Lai vienkāršotu un saskaņotu noteikumus ES dalībvalstīs, Komisija nolēma aizstāt direktīvu ar regulu.

2.4   Priekšlikuma īss kopsavilkums

2.4.1

ES līmenī Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja izstrādā aktīvo vielu pozitīvo sarakstu. Aktīvo vielu apstiprināšana notiek, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem, kuri nodrošina augstu aizsardzības līmeni attiecībā uz cilvēkiem, dzīvniekiem un vidi.

2.4.2

Vērtējot aktīvo vielu, jāpārbauda, vai tai ir vismaz viens lietotājam un patērētājam drošs izmantošanas veids; tā nedrīkst radīt nepieņemamu ietekmi uz vidi. Saistībā ar dažādiem novērtēšanas posmiem un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz aktīvo vielu apstiprināšanu nosaka skaidrus termiņus.

2.4.3

Dalībvalstis arī turpmāk būs atbildīgas par valsts atļauju piešķiršanu augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir jābūt atļauto aktīvo vielu sarakstā iekļautām vielām.

2.4.4

Veicot apstiprināšanai iesniegto dokumentu novērtēšanu valsts līmenī, dalībvalstīm jāizmanto vienoti kritēriji, ja tādi pastāv, un jāņem vērā valstī esošie apstākļi.

2.4.5

Attiecībā uz vielām ar zemu vai normālu kaitīguma pakāpi Komisija ievieš apstiprināšanas zonu sistēmu, kas paredz, ka attiecīgajā zonā obligāti savstarpēji jāatzīst augu aizsardzības līdzekļu atļaujas. Šādas “zonālās” atļaujas būtība ir tāda, ka vienā no trīs ierosinātajām klimatiskajām zonām (Eiropas Savienību Komisija iedala trīs zonās) katrreiz viena dalībvalsts izvērtē augu aizsardzības līdzekļu apstiprinājuma pieteikumu un produkts ir jāapstiprina tikai tajā dalībvalstī, kurā augu aizsardzības līdzekļa ražotājs ir iesniedzis pieteikumu par atļaujas savstarpējo atzīšanu.

3.   Vispārējas piezīmes

3.1   Augu aizsardzības līdzekļu nozīme saistībā ar augstvērtīgas pārtikas nodrošinājumu Eiropas Savienībā.

3.1.1

Direktīvas preambulā ir apkopoti apsvērumi, kas ir regulas priekšlikuma pamatā. Tajā būtu skaidri jāmin nozīme, kāda ir pietiekamai augu aizsardzības līdzekļu pieejamībai, lai ES patērētājiem, kuriem ir augstas prasības, garantētu drošu, neapšaubāmu un kvalitatīvu pārtikas produktu piegādi.

3.2   Pagaidu atļauju piešķiršana zināmos apstākļos

3.2.1

Direktīvā nav paredzēta iespēja, ka kāda no dalībvalstīm piešķir pagaidu atļauju valsts mērogā. Tā rezultātā var izveidoties situācija, ka inovatīvu un salīdzinājumā ar pašreiz tirgū pieejamiem produktiem uzlabotu līdzekļu laišana apgrozībā tiek novilcināta. Komisija mēģina šo trūkumu novērst, nosakot īsākus termiņus, lai jaunas vielas varētu ātrāk iekļaut pozitīvajā sarakstā.

3.2.2

EESK ierosina regulā iekļaut arī iespēju valsts mērogā piešķirt pagaidu atļauju gadījumā, ja administratīvo procedūru kavēšanās dēļ ir pārsniegti ierosinātie termiņi un ir izpildītas no Regulas (EK) Nr. 396/2005 par maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem izrietošās saistības.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Riska noteikšana, pamatojoties uz apstiprināšanas nosacījumiem.

4.1.1

Priekšlikuma 4. pantā runa ir par aktīvo vielu apstiprināšanas kritērijiem un šajā sakarā tajā ir iekļauta atsauce uz II pielikumu. Minēto kritēriju stingras piemērošanas rezultātā var izveidoties situācija, ka aktīvās vielas tikai vienas vienīgas īpašības dēļ var tikt neapstiprinātas, jo vienmēr jābūt izpildītām visām prasībām.

4.1.2

Šādi augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanas kritēriji, kas pamatojas tikai uz minēto līdzekļu sastāvā esošo aktīvo vielu raksturīgajām īpašībām un kuros nav ņemta vērā praktiskā izmantošana un ietekme uz lietotāju, apdraud principu, ka lēmumu pieņem, pamatojoties uz riska novērtējumiem. Tā rezultātā no tirgus pakāpeniski varētu pazust virkne apgrozībā esošu produktu/izmantošanas veidu, kas varētu būt lietderīgi gadījumā, ja rastos vajadzība pēc liela daudzuma šāda veida produktu.

4.1.3

Tādējādi 4. panta noteikumi kavē tādu inovatīvu produktu nonākšanu tirgū, kas ir uzlaboti attiecībā uz visiem kritērijiem un neizpilda tikai viena vienīga kritērija prasības. EESK nevar atbalstīt minēto pieeju, jo tā nevajadzīgi kavē jaunu un labāku produktu izstrādi. EESK uzskata, ka raksturīgāko īpašību apstiprināšanas kritēriji būtu jāizmanto tikai, lai noteiktu aizvietošanas kandidātus, bet nevis, lai līdzekļus jau iepriekš noraidītu bez pamatota novērtējuma.

4.2   Zonālo atļauju darbības un savstarpējās atzīšanas principa paplašināšana

4.2.1

EESK uzskata, ka zonālo atļauju piešķiršanas sistēma un apstiprinājuma savstarpēja atzīšana ir svarīgs solis, lai Eiropas Savienībā izveidotu kopēju saskaņotu sistēmu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu apgrozībā.

4.2.2

Līdzās valsts mērogā izmantotajai parastajai apstiprināšanas metodei ieviešot principu, ka atļauja obligāti savstarpēji jāatzīst dalībvalstīs, kuras pieder tai pašai zonai, iespējams izvairīties no darba dublēšanas dalībvalstīs un nodrošināt inovatīvu un videi nekaitīgu augu aizsardzības līdzekļu ātrāku pieejamību.

4.2.3

EESK ierosina dot iespēju veikt atļauju savstarpējo atzīšanu starp zonām, ja kaimiņvalstīs ir līdzīgi ražošanas nosacījumi.

4.2.4

Attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu siltumnīcās un ražas pēcnovākšanas apstrādē Komisija ierosina, ka visām dalībvalstīm visās zonās ir obligāti jāizmanto savstarpējās atzīšanas princips (39. pants). EESK uzskata, ka minētais regulējums jāattiecina arī uz sēklu apstrādi kā svarīgu integrētās augu aizsardzības pīlāru.

4.3   Salīdzinošā novērtējuma procedūras pielāgošana

4.3.1

Attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir kaitīgākas vielas (aizvietošanas kandidāti), dalībvalsts četru gadu laikā pēc atļaujas izsniegšanas veic salīdzinošo novērtējumu (48. pants), lai kaitīgākā līdzekļa aizstāšanai atrastu alternatīvu aktīvo vielu, izņemot gadījumus, kad minētais līdzeklis ir vēl joprojām nepieciešams, lai rezistences gadījumā arī turpmāk varētu aizsargāt augus.

4.3.2

EESK uzskata, ka ik pēc četriem veicamais novērtējums un saistībā ar aizvietošanas kandidātiem iesniegto dokumentu aizsardzības periods, kas ir septiņus gadus garš, negarantē pietiekamu drošību rūpniecībai, un tādēļ attiecīgie līdzekļi tiks pārāk agri izņemti no apgrozības un, iespējams, tas negatīvi ietekmēs līdzekļu pietiekamu pieejamību rezistences un niecīgas izmantošanas gadījumā.

4.3.3

EESK aicina retāk veikt novērtējumu un attiecībā uz aizvietošanas kandidātiem piemērot parasto datu aizsardzības periodu, lai arī turpmāk nodrošinātu uzņēmumu gatavību veikt ieguldījumus saistībā ar šādām vielām un tādējādi novērstu deficīta rašanos lauksaimniecības nozarē un turpmākajos vērtības ķēdes posmos līdz patērētājam.

4.4   Nepietiekama niecīgas izmantošanas veicināšana

4.4.1

Ar 49. panta noteikumiem citastarp profesionālajiem lietotājiem un lauksaimniecības profesionālajām organizācijām ir dota iespēja pieprasīt paplašināt niecīgai izmantošanai paredzētu augu aizsardzības līdzekļu atļauju darbību. Tajā pašā laikā iepriekšminētā panta noteikumi paredz, ka dalībvalstis izveido un regulāri atjauno niecīgai izmantošanai izsniegto atļauju sarakstu.

4.4.2

EESK atzinīgi vērtē minēto pantu, taču konstatē, ka tas nerada pietiekamu stimulu atļauju turētājiem izvērst niecīgu izmantošanu.

4.4.3

EESK ierosina atļauju turētājiem piešķirt atlaidi, proti, pagarināt datu aizsardzības periodu, ja viņi kā pirmie pieteikuma iesniedzēji pēc apstiprinājuma saņemšanas pieprasa niecīgai izmantošanai paredzētu atļauju darbības paplašināšanu.

4.4.4

EESK turklāt ierosina, ka Eiropas Komisijai, aizstājot 49. panta 6. punktā paredzētos atsevišķu valstu sarakstus, jāveicina centralizēta, dalībvalstīm pieejama Eiropas Savienībā izsniegto niecīgas izmantošanas atļauju saraksta izveide.

4.5   Informēšana

4.5.1

Regulā ir iekļauta iespēja noteikt, ka pirms produkta izmantošanas obligāti jāinformē tie iedzīvotāji, kas varētu tikt pakļauti izsmidzinātajai vielai un ir izteikuši lūgumu saņemt šādu informāciju (30. pants).

4.5.2

EESK uzskata, ka pārredzamības nodrošināšana saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu ir atzinīgi vērtējama, tomēr pauž viedokli, ka ierosinātais informēšanas pienākums apdraud uzticēšanos tiesiskajam regulējumam, uz ko pamatojas minēto līdzekļu laišana tirgū. Tas attiecas uz tādu produktu izmantošanu, kas ir atzīti par drošiem, kaut gan informēšanas pienākuma dēļ par tiem var rasties pretējs iespaids.

4.5.3

EESK atzīst, ka iepriekšminētā panta īstenošana neveicina lietotāju un iedzīvotāju savstarpēju saprašanos, bet gan drīzāk var likt šķēršļus sociālajai kohēzijai lauku kopienās, ļaujot domāt, ka tiek izmantoti nedroši produkti. Tādēļ minētie noteikumi rada pretēju efektu.

Briselē, 2007. gada 31. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Dimitris DIMITRIADIS