27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/40

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir vienmēr atbalstījusi Eiropas Komisijas aktīvo lomu Roterdamas konvencijas par iepriekš norunātas piekrišanas (PIC) procedūras piemērošanu starptautiskajā bīstamu ķīmisko vielu un pesticīdu tirdzniecībā, kā arī Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (POP) īstenošanā un ieviešanā.

1.2

Komiteja piekrīt, ka ir nepieciešama saskaņota Komisijas pieeja, kas vērsta uz cilvēka veselības un vides aizsardzības uzlabošanu importētājvalstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, un ka ir jāizmanto elastīgi, skaidri un pārredzami mehānismi, kas balstīti uz ātrām un saskaņotām procedūrām, lai bez sarežģījumiem un kavējumiem nodrošinātu atbilstošu informāciju par valstīm, kas importē bīstamas ķīmiskās vielas.

1.3

Komiteja uzskata, ka stingrāki noteikumi, kas bija paredzēti Regulā (EK) Nr. 304/2003 un kurus anulēja Eiropas Kopienu Tiesa kļūdainā juridiskā pamata dēļ, un kuri no jauna iekļauti Regulas priekšlikumā, ir būtiski svarīgi vispārējai drošībai un bīstamu ķīmisku vielu pārvaldībai.

1.4

Komiteja piekrīt Komisijas nodomam izmantot Regulas juridiskā pamata labojumu, lai palielinātu Kopienas regulējuma efektivitāti un tiesisko drošību, ciešā saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 par likumdošanu attiecībā uz ķīmiskiem produktiem (REACH), kas stāsies spēkā 2007. gada jūnijā.

1.5

Komiteja uzskata, ka jaunajiem tiesību aktiem būtu jāparedz gan ieviešanas rokasgrāmatu un informatīva materiāla izstrāde, gan apmācības pasākumu organizēšana, pamatojoties uz Kopienas standartiem, kas galvenokārt būtu paredzēti muitas ierēdņiem, ar Komisijas dienestu un — jo sevišķi — ar Kopīgā pētniecības centra (KPC) amatpersonu līdzdalību.

1.5.1.

Komiteja uzsver importētājvalsts valodas izmantošanas nozīmi marķējumā un tehniskajā dokumentācijā.

1.6

EESK pilnībā atbalsta faktu, ka jāparedz iespējas pagaidu eksporta uzsākšanai, turpinot centienus iegūt nepārprotamu piekrišanu.

1.7

Komiteja uzskata, ka galvenais efektīvas, pareizas un pārredzamas ierosināto mehānismu darbības priekšnoteikums ir muitas kontroles sistēmas, kā arī muitas iestāžu un izraudzīto valsts iestāžu (IVI) pilnīga sadarbība Regulas piemērošanā.

1.8

Komiteja uzsver, ka ierosinātie kombinētās nomenklatūras uzlabojumi un EDEXIM datubāzes izstrāde, kas īpaši paredzēta muitas iestādēm, obligāti jāpapildina ar regulāriem un saskaņotiem informatīviem un apmācības pasākumiem Kopienas līmenī.

1.8.1

Šajā sakarā EESK uzskata par pilnīgi nepietiekamiem finanšu un cilvēkresursus, kas ir Komisijas un jo sevišķi KPC rīcībā un kuriem būtu jānodrošina:

2.1

Komiteja savulaik (1) pauda atbalstu Roterdamas konvencijā (2) paredzētajiem mērķiem un mehānismiem, kas ieviesa iepriekš norunātas piekrišanas procedūru bīstamu ķīmisku vielu eksportam un importam, vienlaicīgi uzlabojot piekļuves iespējas informācijai un sniedzot tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm.

2.2

Komiteja atbalstīja dalībvalstu nostāju, saskaņā ar kuru “ir lietderīgi noteikt stingrākas prasības, nekā to paredz Konvencija, lai sniegtu pilnīgu atbalstu jaunattīstības valstīm” (3).

2.3

Regula (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu, kuru pieņēma 2003. gada 18. janvārī un kas stājās spēkā tā paša gada 7. martā, bija galvenokārt vērsta uz Roterdamas konvencijas īstenošanu saistībā ar iepriekš norunātas piekrišanas procedūru dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā.

2.3.1

Tomēr minētā Regula ietvēra vairākus noteikumus, kas pārsniedza Konvencijas prasības.

2.4

Jo īpaši Regulā paredzēts, ka tajā iekļautas ķīmiskas vielas eksportētājs, pirms tas pirmo reizi eksportē ķīmisko vielu, iesniedz paziņojumu par izvešanu izraudzītajai valsts iestādei. Pēc informācijas pilnīguma pārbaudes minētajā paziņojumā to nodod Komisijai, kas to reģistrē EDEXIM datu bāzē kā Kopienas paziņojumu par eksportu, precizējot vielu un importētājvalsti.

2.5

Līdzīgi Kopienas ķīmiskās vielas importa gadījumā, kas nāk no trešām valstīm, Komisija saņem atbilstošu paziņojumu par eksportu, paziņo par tā saņemšanu un reģistrē to EDEXIM datu bāzē.

2.6

Vispārīgi Komisija atbild par reālu Regulas piemērošanu un, citiem vārdiem, tai ir jāpārvalda paziņojumi par eksportu un importu.

2.7

Pašlaik ES paziņojuma par eksportu procedūru piemēro aptuveni 130 ķīmiskām vielām un ķīmisko vielu grupām, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. (CE) 304/2003 I pielikuma 1. daļā (4).

2.8

Visbeidzot, ir paredzēti skaidri pienākumi attiecībā uz iepakošanu un marķēšanu.

2.9

Regulā (EK) 304/2003 ir paredzēts arī sankciju režīms noteikumu pārkāpšanas gadījumā un precizēts, ka šīm sankcijām jābūt “efektīvām, samērīgām un preventīvām” un ka tās nosaka dalībvalstis.

2.9.1

Turklāt 2006. gada 18. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), kas stāsies spēkā 2007. gada 1. jūnijā (5).

2.10

Eiropas Kopienu Tiesa spriedumos lietā C-94/03 un lietā C-178/03 (abas 2006. gada 10. janvārī) noteica, ka Regulas (EK) Nr. 304/2003 juridisko pamatu jāveido EK Līguma 133. un 175. pantam, nevis vienīgi 175. pantam, un tādēļ Regula ir jāatceļ. Tomēr Tiesa atstāja spēkā Regulas noteikto regulējumu līdz laikam, kad pieņemamā termiņā tiek pieņemta jauna regula, kas balstīta uz pareizu juridisku pamatojumu.

2.11

Ziņojumā par laika periodu no 2003. līdz 2005. gadam (6), kas tika iesniegts 2006. gada 30. novembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 304/2003 21. pantu, tika aplūkoti šādi aspekti:

2.12

Pašlaik visu dalībvalstu rīcībā ir nepieciešamie tiesību akti un administratīvās sistēmas, lai piemērotu un ievērotu Regulu. Līdz šim tika veikti 2 273 paziņojumi par eksportu (no kuriem vairāk par 80 % bija no Vācijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Francijas un Spānijas), un importētājvalstu skaits no 70 valstīm 2003. gadā palielinājās līdz 101 valstij 2005. gadā.

2.13

Sistēmas vājā vieta ir muitas kontroles sistēmas. Līdz ar to ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp izraudzītajām valsts iestādēm un muitas iestādēm ar regulāru informācijas apmaiņu un lielāku noteikumu skaidrību, sevišķi attiecībā uz eksportētāju specifiskajiem pienākumiem un uz labāku kontroles instrumentu piemērošanu attiecībā uz kombinēto nomenklatūru un Kopienas tarifiem TARIC.

2.14

Komiteja piekrīt, ka ir vajadzīga saskaņota Komisijas pieeja, kas vērsta uz cilvēka veselības un vides aizsardzības uzlabošanu importētājvalstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, un ka ir jāizmanto elastīgi, skaidri un pārredzami mehānismi, kas balstīti uz ātrām un saskaņotām procedūrām, lai bez sarežģījumiem un kavējumiem nodrošinātu atbilstošu importētājvalstu informāciju par ES bīstamu ķīmisko vielu eksportu.

3.1

Līdz ar juridiskā pamatojuma jautājuma atrisināšanu, kas bija par iemeslu Regulas (EK) Nr. 304/2003 atcelšanai, Komisijas jaunās regulas priekšlikums paredz grozījumus, kas skar šādus aspektus:

4.1

Komiteja apstiprina pilnīgu atbalstu Kopienas stratēģijām ilgstspējīgas attīstības labā, tostarp brīvprātīgai sistēmai SAICM  (8) un uzsver preventīvas pieejas nepieciešamību ķīmisko vielu pārvaldībā, lai novērstu iespējamās negatīvās ietekmes uz cilvēka veselību un vidi, kā to Komiteja vairākkārt (9) ir atgādinājusi savos atzinumos REACH tiesību aktu ieviešanas ietvaros.

4.2

Šajā sakarā EESK atbalstīja REACH sistēmas ieviešanu, un jo sevišķi ražojošo, importējošo vai izmantojošo uzņēmumu atbildības palielināšanu, sagatavojot dokumentāciju par ķīmiskām vielām sakarā ar reģistrāciju un ar riska pirmo novērtējumu. Tāpēc EESK atzinīgi novērtēja Eiropas reģistrācijas sistēmas un to pārvaldošās Kopienas aģentūras izveidošanu (10).

4.2.1.

EESK aicina Komisiju īpašajos tiesību aktos par bīstamām ķīmiskām vielām paredzētajos paziņojumos pārskatīt cilvēka veselībai un videi bīstamu vielu sarakstu, tās aizvietojot ar mazāk bīstamām vielām un preparātiem, ja pētniecība un tehnoloģiskā inovācija būs atradušas un izmēģinājušas konkrētas alternatīvas.

4.3

EESK ir vienmēr atbalstījusi Eiropas Komisijas aktīvo lomu Roterdamas konvencijas par iepriekš norunātas piekrišanas (PIC) procedūras piemērošanu starptautiskajā bīstamu ķīmisku vielu un pesticīdu tirdzniecībā, kā arī Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (POP), kas vērsta uz noteiktu ķīmisko vielu, starp kurām 9 pesticīdu veidi, ražošanas un izmantošanas novēršanu, īstenošanā un ieviešanā. Arī par šo jautājumu Komitejai nesen bija iespēja izteikties (11).

4.4

Komiteja uzskata, ka stingrāki noteikumi, kas bija paredzēti Regulā (EK) Nr. 304/2003 un kurus anulēja Eiropas Kopienu Tiesa kļūdainā juridiskā pamata dēļ, un kas no jauna iekļauti Regulas priekšlikumā (12), ir būtiski svarīgi vispārējai drošībai un bīstamo ķīmisko vielu pārvaldībai.

4.5

Turklāt Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi reglamentējošos noteikumos ieviest grozījumus, lai novērstu darbības trūkumus un īstenošanas grūtības, kuras uzsvērtas ziņojumā par laika periodu no 2003. līdz 2005. gadam.

4.6

Līdz ar to Komiteja piekrīt Komisijas nodomam izmantot Regulas juridiskā pamata izmainīšanu saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu (jautājums, par kuru tā jau savulaik ir izteikusies (13)), lai palielinātu Kopienas regulējuma efektivitāti, nodrošinot gan eksportētājiem, gan importētājiem lielāku skaidrību, pārredzamību un tiesisko drošību.

4.7

EESK uzskata, ka jaunajos ierosinātajos Kopienas tiesību aktos ir lietderīgi nodrošināt tiesisko drošību, viennozīmību un pārredzamību, uzlabojot terminu “eksportētājs”, “preparāts” un “ķīmiskās vielas, uz ko attiecas PIC procedūra” definīcijas.

4.8

Lai veicinātu vienkāršošanas procesu un birokrātijas mazināšanu, kā arī termiņu ievērošanu, EESK pilnībā atbalsta iespēju paredzēt pagaidu eksporta uzsākšanu, turpinot centienus iegūt nepārprotamu piekrišanu, kā arī iespēju paredzēt atteikties no piekrišanas prasības gadījumā, ja ķīmiskās vielas ir jāeksportē uz ESAO valstīm.

4.9

Tāpat Komiteja uzsver, ka ir svarīgi, lai piekrišanas un tās regulāras pārskatīšanas pieprasījumi tiktu veikti ar Komisijas starpniecību nolūkā izvairīties no pārklāšanās un nevajadzīgas dublēšanās, kā arī no neizpratnes un nenoteiktības importētājvalstīs. Tā uzskata, ka finanšu un cilvēkresursiem, kas šim nolūkam ir Komisijas un jo sevišķi KPC dienestu rīcībā, ir jābūt organizētiem tā, lai tie spētu nodrošināt arī saskaņotus informatīvos un apmācības materiālus, rokasgrāmatas un nekaitīguma datu veidlapu izveidi dažādām lietotāju kategorijām un, visbeidzot, dialogu ar importētājvalstīm, īpaši jaunattīstības valstīm, lai noteiktu un risinātu problēmas saistībā ar paziņojumiem par importu/eksportu.

4.9.1.

Komiteja atkārtoti uzsver to, cik svarīga starpposma un galapatērētājiem, jo sevišķi tiem, kuri strādā lauksaimniecībā un MVU, ir importētājvalsts valodas izmantošana marķējumā un tehniskajā dokumentācijā par nekaitīgumu, ņemot vērā nopietnus nelaimes gadījumus darbā, kurus dažkārt izraisa bīstamas ķīmiskas vielas, kā arī attiecīgās ILO (Starptautiskā Darba organizācijas) starptautiskās konvencijas (14).

4.10

Komiteja uzskata, ka galvenais efektīvas, pareizas un pārredzamas ierosinātajos tiesību aktos piedāvāto mehānismu darbības priekšnoteikums ir muitas kontroles sistēmas un muitas iestāžu un izraudzīto valsts iestāžu (IVI) pilnīga sadarbība Regulas piemērošanā. Ierosinātie kombinētās nomenklatūras uzlabojumi ar “brīdinājuma zīmju” ieviešanu un EDEXIM datubāzes izstrāde, kas īpaši paredzēta muitas iestādēm, jāpapildina ar regulāriem un saskaņotiem informatīviem un apmācības pasākumiem Kopienas līmenī.

4.11.

Komiteja uzskata, ka jaunajos tiesību aktos būtu jāparedz gan ieviešanas rokasgrāmatu un informatīva materiāla izstrāde, gan apmācības pasākumu organizēšana, pamatojoties uz Kopienas standartiem, sevišķi jaunajām dalībvalstīm.