27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/1

1.1

Komiteja uzskata, ka nav pareizi piemērot automātisku 1992. gada 12 valstu ES inflācijas likmes pielāgojumu, ņemot vērā, ka 1995. gadā ES ir pievienojušās 3 valstis, 2004. gada 1. maijā — 10 valstis, bet 2007. gada 1. janvārī — vēl divas.

1.2

Komiteja uzskata, ka nolūkā īstenot iecerēto saskaņošanu 27 valstu ES mērogā, ir jāapsver arī augstākās akcīzes nodokļa likmes pieņemšana. Tas neapšaubāmi ir līdzeklis, kas ļauj efektīvi apkarot kontrabandu un krāpšanu un tuvināt nodokļu līmeņus, veicinot īstu iekšējā tirgus attīstību. To patērētāju interešu aizsardzība, kuri nav jāuzskata par kontrabandas tirgotājiem, ja viņi pērk alkoholiskos dzērienus tur, kur tie maksā lētāk, notiek, pakāpeniski saskaņojot likmes.

1.3

Komiteja iesaka nepārprotami aizliegt dalībvalstīm pievienot parastajam akcīzes nodokļa un PVN režīmam citus patēriņa nodokļu veidus, turklāt nosaucot minētos nodokļus oriģinālā vārdā — “Kopienas nodoklis”, saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu (1).

1.4

Komiteja neuzskata, ka priekšlikums satur atbilstības nosacījumus, lai attaisnotu Līguma 93. panta izvēli kā juridisko pamatu, kas ļauj Padomei vienbalsīgi pieņemt noteikumus, kuri skar valstu tiesību aktu saskaņošanu nodokļu jomā. Faktiski priekšlikums, ļaujot dalībvalstīm brīvi noteikt savas likmes, sākot ar zemāko, neko nesaskaņo.

1.5

Komiteja uzskata, ka Komisija kļūdās, mazinot priekšlikuma nozīmi, tādējādi attaisnojot ietekmes novērtējuma un apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm trūkumu. Komitejā notikušās uzklausīšanas laikā visi dalībnieki ne vien atzina savu noliedzošo nostāju pret Komisijas priekšlikumu, bet arī pieprasīja, lai turpmāk Komisija veiktu rūpīgu ietekmes novērtējumu.

1.6

Komiteja vēlas priekšlikuma atsaukšanu un lūdz, lai turpmākajās darbībās Komisija atjauno atsauces uz kombinētās nomenklatūras kodiem, kas norādīti Direktīvā 92/83, kā arī pārskata klasifikācijas metodes.

2.1

“Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu” nosaka zemākās nodokļa likmes spirtam un dažādām alkoholisko dzērienu kategorijām. Direktīvas 8. pantā ir paredzēts, ka Komisijai jāīsteno regulāras pārbaudes un jāiesniedz ziņojums un, ja nepieciešams, arī grozījumu priekšlikums.

2.2

Debates, kas sekoja Komisijas 2004. gada 26. maijā iesniegtajam ziņojumam, kurā tā secināja, ka iekšējā tirgus labākai darbībai un nolūkā novērst krāpšanu un kontrabandu, ko veicina dažādi dalībvalstīs pastāvošie režīmi, vajadzīga lielāka zemākas likmes tuvināšana, noteica iniciatīvu, kas izrietēja no Padomes aicinājuma “iesniegt priekšlikumu pielāgot zemākās akcīzes nodokļa likmes, lai novērstu Kopienas zemāko likmju faktiskās vērtības krišanos, paredzot pārejas posmus un atkāpes tām dalībvalstīm, kurām varētu būt grūtības palielināt likmes”; “turklāt Komisijai arī būtu pienācīgi jāņem vērā šī īpašā jautājuma vispārējais politiskais delikātums”.

2.3

Tādēļ Komisija ierosina grozīt direktīvu:

2.4

Atbilstoši Padomes lūgumam priekšlikuma galvenais mērķis ir likmju 1992. gada reālās vērtības atjaunošana, kas, pēc Komisijas uzskata, “nodrošina iekšējā tirgus pareizu darbību bez fiskālajām robežām”.

3.1

Tā kā trūka ietekmes novērtējuma, Komiteja uzskatīja par lietderīgu tieši uzklausīt ražotāju, patērētāju apvienību un arodbiedrību viedokli. Uzklausīšanas laikā visi dalībnieki vienbalsīgi argumentēja savu neizpratni attiecībā uz direktīvas priekšlikumu. Dažas organizācijas arī iebilda, ka šis priekšlikums palielinātu atšķirību attieksmē pret dažādiem alkoholiskiem dzērieniem, nostādot acīmredzami neizdevīgā situācijā tos dzērienus, kuriem uzlikts akcīzes nodoklis. No otras puses, ar nodokli neapliekamo dzērienu ražotāji lūdz negrozīt pašreizējo kārtību, kas turklāt ir noteikta kopējās lauksaimniecības politikas līgumos.

3.2

Uzklausīšanas dalībnieki (2) vienojās arī par faktu, ka sociālos un veselības aspektus ir jāņem vērā, bet tiem nav jābūt par atsauces punktu aplikšanai ar nodokli; vienlaicīgi viņi pieprasa, un Komiteja tam piekrīt, atbalstīt “atbildīgas lietošanas” kampaņu, lai ierobežotu pārmērīgas lietošanas risku. Turklāt tika uzsvērts, ka Eiropas rūpniecība šajā nozarē atrodas pirmajā vietā pasaulē, sniedzot ievērojamu ieguldījumu Eiropas IKP un nodarbinātībā — gan tiešajā, gan netiešajā.

3.3

Direktīvas priekšlikums pirmajā brīdī šķiet rutīnas pasākums, vienkārša skaitlisko vērtību pielāgošana kopš 1993. gada reģistrētajai inflācijai. Tomēr tajā runa ir par ārkārtīgi sarežģītu un delikātu tematu, kas parāda, ka valstu politiku jomas un intereses nevēlas piekāpties, lai sasniegtu Kopienas nodokļu konverģences mērķi. Komiteja vairākkārtīgi ir izteikusies par labu nodokļu saskaņošanas procesam, kas ir nepieciešams instruments, lai patērētāji novērtētu vienotā tirgus priekšrocības.

3.4

ECOFIN2006. gada 7. un 28. novembra sanāksmēs, kas bija veltītas šī priekšlikuma izskatīšanai, tika atsāktas nebeidzamas diskusijas starp dalībvalstīm, kas būtībā atspoguļoja apstākļus, kādos 1992. gadā radās direktīva, ar kuru izdevās noteikt vienīgi zemākās likmes, bez iespējas noteikt kopīgu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanas un tuvināšanas veidu.

3.5

Uzmanīgi aplūkojot atsevišķās dalībvalstīs piemērotās likmes, redzamas patiešām ievērojamas atšķirības. 2004. gada 26. maija ziņojumā tika aprakstīti dažādiem dzērienu veidiem piemērojamie pasākumi 25 dalībvalstīs un toreizējās kandidātvalstīs, kuras ES ir pievienojušās no 2007. gada 1. janvāra, proti, Rumānijā un Bulgārijā. Starpība starp zemākajām un augstākajām likmēm ir pat 1 100 %!

3.6

Piemēram, vīnam tās svārstās no 0 līdz 273 €; dzirkstošajam vīnam — no 0 līdz 546 € par hl; alum no 0,748 par Plato grādu (3), kas ir ekvivalents 1,87-19,87 € par hl/spirta tilpumkoncentrācijas vienību; nedzirkstošajiem un dzirkstošajiem starpproduktiem no 45 līdz 497 € par hl; tīrajam spirtam no 550 līdz 5 519 € par hl, kas 40o alkoholiskiem dzērieniem nozīmē 220 līdz 2 210 € par hl.

3.7

Zemāko likmju vērtības pielāgojums, ko piedāvā Komisija, pazeminātu starpību starp dažādās valstīs piemērotām likmēm no 1 100 % līdz mērvienībai, kas svārstās no 800 līdz 1 000 %. Tāpēc Komisijas apgalvojums, ka šī mērvienība spēj nodrošināt iekšējā tirgus darbību, šķiet patiesi pārsteidzīga! Lai sasniegtu efektīvu rezultātu, Komiteja iesaka paralēli zemākai likmei ieviest augstāko likmi — līdzeklis, kas perspektīvā dos iespēju cīnīties pret kontrabandu un krāpšanu.

3.8

Fakta uzsvēršana, ka zemāko likmju vērtības pielāgošana inflācijas likmei nepaaugstina reālo vērtību, šķiet tikpat nepārliecinoša. Lai papildinātu informāciju, Komisijai vajadzēja dinamiskā veidā iepazīstināt ar tendencēm akcīzes nodokļa piemērošanā dalībvalstīs, sākot no saskaņošanas priekšlikuma iesniegšanas gada, proti, sākot ar 1985. gada Balto grāmatu. Toties konkrētais iznākums, kas dažās valstīs tika iegūts paredzētā pārejas posma beigās, ar dažiem izņēmumiem bija akcīzes nodokļa reālās vērtības paaugstināšana dalībvalstīs. Komiteja negatīvi vērtē tās valstu darbības, kas pievieno akcīzei citus nodokļu veidus, turklāt nosaucot tos par “Kopienas nodokļiem”.

3.9

Šo tendenci apstiprina pētījums, ko pasūtīja pati Komisija (4) un kurā ir parādīts, ka, izņemot trīs dalībvalstis, visas pārējās katru gadu vai ik pāris gadus ir palielinājušas akcīzes nodokļa vērtību.

3.10

Šajā pētījumā, kurā ir ņemts vērā pieprasījuma elastīgums atkarībā no cenām, tika parādīts, ka zemāko likmju izlīdzināšanas pēc inflācijas gadījumā:

3.11

Attiecībā uz pētījumu, kas aprobežojās ar 15 valstu ES, būtu interesanti salīdzināt zemāko likmju maiņas rezultātus, pamatojoties uz jauno 27 valstu Eiropas dimensiju.

3.12

Komitejai rodas jautājums, vai par tematu, kas ir pasludināts kā ārkārtīgi delikāts, Komisijai būtu jāturpina uzņemties “notāra” funkcijas vai, gluži pretēji, sadarbībā ar dalībvalstīm jāiesniedz priekšlikumi, kas var reāli mazināt ievērojamus konkurences kropļojumus, kurus nosaka tik atšķirīga nodokļu aplikšanas režīma uzturēšana.

3.13

Cits aspekts, ko Komisija nemaz nav ņēmusi vērā direktīvas grozījuma priekšlikuma redakcijā, ir fakts, ka 1992. gadā 12 valstu Eiropas Kopienā atšķirības ienākumos uz vienu iedzīvotāju nebija tādas, kas spēkā esošās likmes padarītu apgrūtinošas. 27 valstu Eiropā, kur algu un pensiju līmeņi ir ļoti atšķirīgi, turpināt runāt par to pašu nodokļu aplikšanas mērvienību jaunajām un vecajām dalībvalstīm ir netaisnīgs pasākums, kas skar vienīgi zemos ienākumus. Strādājošiem un pensionāriem, kuru algas un pensijas nepārsniedz 100-150 € mēnesī un kuriem jau bija jāpiedzīvo akcīzes nodokļa palielināšana alkoholam no 50 % līdz 400 %, tālāka palielināšana par 31 % neapšaubāmi atstās negatīvu ietekmi uz šo ģimeņu patēriņu. Ņemot vērā jaunās paplašināšanās ar vēl 12 valstīm, Komiteja uzskata, ka nav pareizi piemērot automātisku pielāgojumu 15 valstu ES inflācijas likmei kopš 1992. gada.

3.14

Turklāt, neņemot vērā retus izņēmumus, ierosinātais automātiskums ir pretrunā visām pret inflāciju vērstām politiku jomām, kuras īstenoja dalībvalstis, kuras jau pirms laba laika atpakaļ atcēla, kur tas vēl pastāvēja, algu un pensiju automātiskas pielāgošanas mehānismus inflācijas likmei. Komisija pienācīgi nepaskaidro, kāpēc šāds mehānisms būtu jāsaglabā vienīgi akcīzes nodoklim.

3.15

Komiteja savukārt uzskata, ka pašreizējais režīms ir pilnīgi neatbilstošs un pielāgošana inflācijas likmei (12, 25 vai 27 valstu ES?) ir nevajadzīgs represīvs pasākums, sevišķi attiecībā uz viszemākajiem ienākumiem, un tādi ir visi netiešie nodokļi, kas ietekmē nodokļu maksātāja reālos ienākumus.

3.16

Līdzīgi kā dažās dalībvalstīs vīna lietošana, mērena cita veida alkoholisko dzērienu lietošana ir Eiropas tautu kultūras un vēstures sastāvdaļa. Problēma ir jāskata globāli, tomēr ņemot vērā tās dažādos aspektus.

3.17

Komiteja respektē to valstu izvēli, kas ir pieņēmušas stingru nodokļu režīmu attiecībā uz alkoholu un tabakas izstrādājumiem, iespējams, tādēļ, ka to pārmērīga lietošana izraisa smagas sekas, īpaši jaunākās paaudzes vidū. Dažas dalībvalstis ir paziņojušas, ka to nodokļu politiku jomās ir jāņem vērā sabiedrības veselība, bet šie brīvi pieņemtie lēmumi nevar ietekmēt citu dalībvalstu izvēli un motivāciju.

3.18

Šajā sakarā Komiteja jau ir izteikusies labi pamatotā atzinumā (6), kurā uzsvēra, ka “vispiemērotākais pārmērīgas alkohola lietošanas problēmas risinājums ir izglītības, informācijas un apmācību programmas, kas galvenokārt vērstas uz to sabiedrības daļu, kas pārmērīgi lieto alkoholu”.

3.19

Komiteja neuzskata, ka ir izpildīti Līguma 93. panta nosacījumi, kas pilnvaro Padomi vienbalsīgi pieņemt noteikumus, kas skar nodokļu režīmu saskaņošanu, lai organizētu vai uzlabotu iekšējā tirgus darbību līdz 14. pantā paredzētajam termiņam. Zemāko akcīzes nodokļu likmju paaugstināšana neveicina saskaņošanu, bet vienīgi minimālo apjomu, ko katra dalībvalsts var izlemt palielināt bez ierobežojumiem. No Direktīvas 92/84 EEK pieņemšanas brīža līdz šodienai reālo nodokļu likmju starpība ir palielinājies, parādot, ka saskaņošanu nav iespējams īstenot ar šādu direktīvu.

4.1

Papildus iekšējā tirgus labas darbības traucēšanai viens no negatīvajiem aspektiem, ko izraisa ievērojamas nodokļu atšķirības, ir izteikta tendence uz daļēju akcīzes nodokļa maksāšanu, kad to samaksā citā nevis gala patēriņa dalībvalstī, vai arī akcīzes nodoklis vispār netiek maksāts, importējot produkciju no trešām valstīm vai novirzot no maršruta tranzīta preces, kas ir atbrīvotas no nodokļa.

4.2

Tā kā nevar kontrolēt tālpārdošanu un trūkst saskaņotas politikas cīņai pret alkohola akcīzes nodokļa krāpšanu, attīstoties e-tirdzniecībai, ir parādījies cits iespējamās nodokļu nemaksāšanas veids, ņemot vērā, ka dažas dalībvalstis to neuzskata par problēmu un ka parādība interesē gandrīz vienīgi tos reģionus, kuros nodokļi ir visaugstākie.

4.3

Ar paplašināšanos ES ārējas robežas sasniedza valstis, kurās nodokļu līmeņi ir daudz zemāki nekā vidēji ES, un līdz ar to krāpšanas iespējas strauji pieauga. Dažās valstīs, kas pašlaik robežojas ar ES, ir ļoti augsts korupcijas līmenis, kas skar arī muitas iestādes. Ir vēl vairāk jāpastiprina kontrabandas apkarošanas pasākumi, un, ja akcīzes nodokļa palielināšana tiks pieņemta piedāvātajā variantā, starptautiskās kontrabandas tirgotāju peļņa būs vēl ievērojamāka.

4.4

ES nolēma risināt problēmu saistībā ar cīņu pret krāpšanu ar akcīzes precēm, pieņemot Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvu par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību. Ņemot vērā nenozīmīgos rezultātus, to 2004. gadā grozīja, pieņemot Padomes 2004. gada 16. novembra Direktīvu 2004/106/EK, ar ko groza arī Direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo, akcīzes un apdrošināšanas prēmiju nodokļu jomā.

4.5

Šajā sakarā Komiteja savā atzinumā (7) apgalvoja, ka nolūkā efektīvi cīnīties pret krāpšanu “sakarā ar akcīzes precēm, nepieciešamība modernizēt, nostiprināt, vienkāršot un padarīt efektīvāku administratīvās sadarbības un informācijas apmaiņas instrumentu starp dalībvalstīm ir acīmredzama”.

4.6

Minētajā atzinumā tika uzsvērts fakts, ka “kārtējo reizi vēlme aizsargāt valsts intereses ierobežo ieguvumus, kas izrietētu no efektīvākas vienotā tirgus darbības, un šajā gadījumā no procedūrām, kas ļautu identificēt un apkarot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”. Un vēl: “Nav šaubu, ka liels skaits krāpšanas gadījumu ir tieši saistītas ar dažkārt ievērojamām atšķirībām, kas pastāv starp akcīzes nodokļa likmēm dažādās dalībvalstīs”.

“EESK izmanto izdevību, lai parādītu vienbalsīguma principa piemērošanas ierobežotību, saskaņā ar kuru tiek pieņemta lielākā daļa Kopienas lēmumu nodokļu tiesību aktu jomā. EESK atkārtoti uzsver nepieciešamību atteikties no šī principa par labu balsu vairākumam, arī kvalificētam, gadījumos, kad runa ir par nodokļiem, kas ietekmē iekšējā tirgus darbību vai ir par iemeslu konkurences izkropļojumiem.”

4.7

Laika gaitā Komiteja izteica un apstiprināja šādas pamatkoncepcijas:

4.8

Piemēram, Zviedrijā 2004. gadā tikai alus nozarē vien ceļotāji vai kontrabandas tirgotāji ieveda aptuveni 164 miljonus litru, kas ir pielīdzināms valsts monopola (Systembolaget) pārdotajiem 173 miljoniem litru, zaudējot aptuveni 190 miljonus euro no akcīzes un PVN. Šādi pirkumi pieauga par 40 % no 2002. gada, kad tika atcelts īpašais ārvalstu pirkumus ierobežojošais režīms. Tiek lēsts, ka pēdējos divos gados kontrabanda ir dubultojusies. Dānijā tiek lēsts, ka 95 miljoni litru alus tiek nopirkti un ievesti no Vācijas. Ja tam pievieno aptuveni 10 % kontrabandas preces, tas nozīmē, ka aptuveni 30 % no Dānijā patērētā alus netiek aplikti ar dāņu nodokļiem. Somijā 2005. gadā ceļotāji ieveda vairāk nekā 42 miljonus litru alus, t.i., 10 % no kopējā daudzuma, radot nodokļu ieņēmumu zaudējumus 50 miljonu euro apmērā. Austrijā ceļotāji ieveda 30 miljonus litru no Vācijas un Čehijas Republikas, savukārt Apvienotajā Karalistē tādā ceļā papildus apjomīgai kontrabandai ieplūda 100 miljoni litru (8).

5.1

Komisija 2004. gada ziņojumā izcēla dažas problēmas, bet jo sevišķi trīs, kas bija atklājušās Direktīvas 92/84 reālajā īstenošanā:

5.2

Attiecībā uz pirmo punktu Komisija pamato priekšlikumu ar nolūku novērst iespēju pakļaut atšķirīgai attieksmei dzirkstošos un negāzētos vīnus, ņemot vērā, ka pašlaik mazāk darbojas iemesli, kas bija šī varianta pamatā, proti, uzskatīt dzirkstošos vīnus par luksuspreci (turklāt attiecībā uz dažiem negāzētajiem vīniem ir pilnīgi pretēji!).

5.3

Attiecībā uz otro punktu Direktīvas 92/83 (par akcīzes nodokļa struktūru) 26. pantā ir paredzēts, ka tajā norādītie kombinētās nomenklatūras kodi ir spēkā no Direktīvas pieņemšanas dienas (1992 gada 19. oktobris). Savukārt Komisija ierosina atsaukties uz KN kodiem, kas piemēroti pēc iespējas nesen, nākotnē pieņemot lēmumus par izmaiņām saskaņā ar Direktīvas 92/12 EEK 24. pantu (iesaistot akcīzes nodokļa komiteju, kā tas ir noteikts energoproduktiem).

5.4

Visbeidzot, attiecībā uz trešo punktu, lai risinātu daudzu nozares pārstāvju uzsvērto direktīvas formulējumu vispārīguma problēmu, kad netiek precizēts destilētā alkohola daudzums, kuru ir iespējams pievienot “citiem raudzētajiem dzērieniem”, Komisija ierosina alkoholisko dzērienu klasifikāciju aplikšanai ar akcīzes nodokli padarīt mazāk atkarīgu no KN klasifikācijas.

5.5

Komiteja uzskata, ka nozares pārstāvju pieprasītās izmaiņas attiecībā uz vienkāršošanu un konkurences aizsardzību ir pamatotas un konsekventas. Tā pievienojas priekšlikumiem, kurus savulaik bija izteikusi Komisija, un uzdod jautājumu, kāpēc šie grozījumi nav ieviesti, līdz ar to grozot Direktīvu 92/83.

5.6

Komiteja vēlas, lai direktīvas priekšlikums tiktu atsaukts, un vienlaicīgi iesaka pieņemt Komisijas ierosinātos Direktīvas 92/83 grozījumus.