28.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/27

—

Pamatdirektīva, ar ko nosaka ES tiesiskā regulējuma politikas galvenos principus, mērķus un procedūras elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā.

—

Piekļuves un starpsavienojumu direktīva, ar ko nosaka kārtību un principus konkurenci veicinošu nosacījumu nodrošināšanai attiecībā uz tīklu pieejamības un starpsavienojumu nodrošināšanu no lielāko elektronisko sakaru tirgus operatoru puses.

—

Atļauju izsniegšanas direktīva, ar ko nosaka vispārēju atļauju izsniegšanas sistēmu individuālo un grupveida atļauju vietā, lai atvieglotu ienākšanu tirgū un mazinātu administratīvo slogu operatoriem.

—

Universālā pakalpojuma direktīva, ar ko nosaka minimālo pieejamības un izmantojamības līmeni attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem un garantē elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un patērētāju pamattiesības.

—

Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju, ar ko nosaka privātās dzīves aizsardzību un kārtību attiecībā uz personas datu apstrādi saistībā ar datu pārraidi pa publiskajiem sakaru tīkliem.

—

Komisijas Konkurences direktīva, kurā ir konsolidēti līdzšinējie uz Līguma 86. pantu balstītie normatīva rakstura pasākumi telekomunikāciju nozares liberalizācijai (šajā apskatā nav ietverta).

—

Komisijas Ieteikums par attiecīgajiem tirgiem, kurā ir definēti 18 tirgus segmenti, kas jāizvērtē attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm.

—

Komisijas 2005. gada septembra paziņojumā izklāstītās Komisijas radiofrekvenču spektra politikas piemērošana elektronisko sakaru jomā (13);

—

ar tirgu pārskatīšanu saistītā procesuālā sloga samazināšana attiecībā uz tiem tirgiem, kas ir jutīgi pret iepriekšēju (ex-ante) regulējumu.

—

konsolidētu vienoto tirgu,

—

aizsargātu patērētāju un lietotāju intereses,

—

uzlabotu drošību un

—

atceltu novecojušās normas.

2.1

Komiteja visnotaļ atbalsta Komisijas priekšlikumus par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Komiteja atzīst arī Komisijas veikto vispusīgo darbu pārskatīšanas procesā, kurā ir sintezēti ekspertu pētījumi un konsultācijas ar visām ieinteresētajām pusēm, lai izstrādātu ieteikumus, kas ir izklāstīti paziņojumā COM(2006) 334 “Par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu ”un attiecīgā dienesta darba dokumentā SEC(206) 816. Komiteja tomēr aicina Komisiju ņemt vērā šajā atzinumā izteiktos iebildumus un ieteikumus.

2.2

Tiesiskajam regulējumam jābūt saskaņotam ar IKT nozares attīstības stratēģiju, un tam ir jāsekmē elektronisko sakaru īpaši svarīgā loma Eiropas Savienības ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Tādēļ Komiteja visnotaļ atbalsta minētā regulējuma pārskatīšanas mērķi — sekmēt iniciatīvu “i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (15), kas paredz IKT nozares ieguldījumu Lisabonas izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības stratēģijas īstenošanā. Īpaši mēs atzīstam tiesiskā regulējuma nozīmi, izveidojot vienotu Eiropas informācijas telpu, kas nodrošina pieejamus un drošus platjoslas sakarus ar bagātīgu un daudzveidīgu saturu un digitālos pakalpojumus, kā arī pasaules līmeņa darbību pētījumos un inovācijā IKT jomā, lai sašaurinātu plaisu ar Eiropas galvenajiem konkurentiem, un tādu informācijas sabiedrību, kas ir iekļaujoša, nodrošina kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus un veicina dzīves kvalitātes uzlabošanos.

2.3

Komiteja atzinīgi vērtē regulējuma sekmīgo darbību kopš tā ieviešanas. Ir vērojama visas Eiropas mēroga telekomunikāciju nozares veidošanās, pastiprināta pakalpojumu konkurence daudzos tirgos, augsts inovācijas līmenis un ES telekomunikāciju pakalpojumu faktisko izmaksu samazināšanās. Pēdējo gadu laikā ir vērojama arī izaugsme investīciju tirgos, un investīciju līmenis Eiropā ir pārsniedzis investīciju līmeni ASV un Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Tas, ka visaugstākais investīciju līmenis ir konstatējams tajās valstīs, kuras ir savlaicīgi un efektīvi ieviesušas regulējumu, liecina par tā pozitīvo ietekmi. Komiteja arī atzīmē, ka, neraugoties uz šiem pozitīvajiem rezultātiem, visā Eiropā turpinās digitālās plaisas palielināšanās.

2.4

Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz EESK iepriekšējiem atzinumiem, kuros ir atbalstīts tiesiskais regulējums un sniegti ieteikumi par to, kā pilnveidot elektronisko sakaru nozares attīstības un izaugsmes politiku (16), lai veicinātu “i2010 ”stratēģiju.

Komiteja šajā atzinumā vēlas pievērsties tām jomām, kurās ir vērojamas īpašas problēmas, kā arī sniegt dažus ieteikumus.

3.1

Saskaņā ar vispārējo regulējuma principu sabiedrības interesēm (“sabiedriskajam labumam”) ir prioritāte attiecībā pret privātām un komerciālām interesēm. Komiteja uzskata arī, ka tirgus nespēj pienācīgi regulēt pats sevi sabiedriskā labuma interesēs. Tādēļ ir nepieciešams stingrs tiesiskais regulējums, lai aizstāvētu iedzīvotāju vairākuma intereses, kā paredzēts Lisabonas stratēģijā.

3.2

Ņemot vērā 2.1. punktā minētos apsvērumus, Eiropai pēc iespējas ātrāk vajadzētu pāriet uz tādu pieeju radiofrekvenču pārvaldībai, kas būtu orientēta uz tirgu, palielinot tirgus dalībnieku lomu un plašāk ieviešot radiofrekvenču tirdzniecību, kā arī samazinot valstu līmeņa birokrātiskos šķēršļus radiofrekvenču piešķiršanā.

3.3

Būtu jāizveido Eiropas radiofrekvenču aģentūra, lai radītu saskaņotu un integrētu Eiropas radiofrekvenču pārvaldības režīmu.

3.4

Līdz ar paziņošanas prasību liberalizēšanu saskaņā ar 7. pantā minēto procedūru Komisijai vajadzētu pievērst vairāk uzmanības tam, kā valstu regulatīvās iestādes (VRI) piemēro regulējošos pasākumus, lai dažādotu piedāvājumu.

3.5

Komisijai būtu jāņem vērā atšķirības nosacījumos, kas ir piemērojami dažādajos valstu tirgos un VRI īpašo kompetenci attiecībā uz minētajiem nosacījumiem. Tādēļ EESK ir būtiski iebildumi pret Komisijai paredzētajām veto tiesībām saskaņā ar 7. pantu, un Komiteja uzsver, ka šādas pilnvaras jārealizē īpaši piesardzīgi.

3.6

Komiteja izsaka bažas par to, ka tiesiskajā regulējumā paredzētās nepamatotās priekšrocības lieliem transnacionāliem pakalpojumu sniedzējiem un tīklu nodrošinātājiem var radīt oligopola stāvokli. Šis apsvērums būtu pienācīgi jāņem vērā tiesiskajā regulējumā, kas nedrīkstētu sniegt nepamatotas priekšrocības transnacionālajiem uzņēmumiem.

3.7

Lai sekmētu iekšējā tirgus attīstību, politikas un regulatīvas pieejas saskaņotību, Komisijai būtu vairāk jāiesaista Komunikāciju komiteja un Radiofrekvenču komiteja, kā arī Eiropas Regulatoru grupa un Radiofrekvenču grupa.

3.8

Lai nodrošinātu patērētājiem kvalitatīvu informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem, Komiteja ierosina VRI publiskot tīmeklī pieejamus rīkus, lai atvieglotu patērētājiem iespēju salīdzināt dažādus attiecīgajā tirgū konkurējošu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus no kvalitātes un cenu attiecības viedokļa.

3.9

Ierosinātajā 2007. gada Zaļajā grāmatā par universālo pakalpojumu būtu jāatzīst nepieciešamība pārvarēt augošo plaisu infrastruktūras un pakalpojumu jomā starp ES attīstītākajiem un mazāk attīstītajiem reģioniem. Ja analīze, kas veikta, pamatojoties uz instrumentiem, kuri vēl jānosaka, un līdz termiņam, kas vēl jāprecizē, liecinās, ka minētās plaisas problēmu neatrisinās ar universālā pakalpojuma saistībām, ir jāatrod alternatīvi līdzekļi, iespējams, ar ES struktūrfondu atbalstītu valstu investīciju programmu starpniecību.

3.10

Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā platjoslas pakalpojumu aizvien pieaugošo nozīmīgumu ekonomikas un sociālajā attīstībā, platjoslas pakalpojumi jāiekļauj universālā pakalpojuma definīcijā (17).

3.11

Turklāt, atkārtojot Komitejas atzinumā par tematu “Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā” (18) pausto ieteikumu, Komisijai būtu jānosaka minimālais datu pārraides ātrums un pakalpojumu kvalitāte, kas būtu iekļaujami “platjoslas ”definīcijā.

3.12

Komiteja aicina Komisiju sadarboties ar VRI, izveidojot Kopienas mēroga soda sankciju režīmu attiecībā uz noziegumiem elektronisko sakaru līdzekļu drošības jomā. Būtu arī jāapsver tādi mehānismi, kas sekmētu ES mēroga patērētāju “tiesības iesniegt prasību ”(individuālu vai kolektīvu prasību), ar paātrinātas procedūras palīdzību vēršoties pret konkrētiem pārkāpējiem.

3.13

Ārpus tiesiskā regulējuma darbības jomas Komiteja aicina Komisiju sistemātiski izmeklēt ārpus ES esošu pārkāpēju darbības, kas vērstas pret elektronisko sakaru drošību, piemēram, pikšķerēšanu (phishing), mēstuļošanu (spam) un urķēšanu (hacking), un veikt attiecīgus pasākumus starpvaldību līmenī.

4.1.1

Vienota, visas Eiropas elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgus izveidei ir nepieciešams labs tiesiskais regulējums, lai savstarpēji saskaņotu visnotaļ sarežģītos politiskos un sociāli ekonomiskos faktorus. Pašreizējais regulējums ir pierādījis savu efektivitāti, radot konkurētspējīgu, inovatīvu un strauji augošu sakaru pakalpojumu tirgu Eiropā un vienlaikus apliecinot vēlmi nodrošināt līdzsvaru starp pakalpojumu sniedzēju, patērētāju un valstu interesēm.

4.1.2

Pašreizējais regulējums stājās spēkā pirms 3 gadiem, un ir pienācis laiks to pārskatīt, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nākotnes perspektīvas. Komisijas veiktie ekspertu pētījumi (19) un plašas konsultācijas ar visam ieinteresētajām pusēm ir sniegušas daudzpusīgu ieguldījumu pārskatīšanas procesā, un Komisijas priekšlikums parāda, ka ir ņemti vērā visi attiecīgie faktori.

4.1.3

Paziņojuma un attiecīgā dienesta darba dokumenta ietvertajos priekšlikumos tiek ierosinātas līdzsvarotas un adekvātas izmaiņas attiecībā uz esošo tiesisko regulējumu.

4.1.4

Komiteja ņem vērā priekšlikumus par novecojušo normu atcelšanu tiesiskajā regulējumā.

4.2.1

Radiofrekvenču spektra nozīme elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā (piemēram, mobilo, bezvadu sakaru un satelītu sakaru pakalpojumi, TV un radio apraide) un citu lietojumu jomā (šaura diapazona sakaru ierīces, aizsardzības, transporta, radiolokācijas un GPS/Galileo satelītu sakaru sistēmas) pēdējās desmitgades laikā ir būtiski palielinājusies. Tiek lēsts, ka no radiofrekvenču spektra izmantošanas atkarīgo elektronisko sakaru pakalpojumu kopējā vērtība ES pārsniedz 200 miljardus EUR, t.i., no 2 % līdz 2,5 % no Eiropas gada IKP.

4.2.2

Tā kā radiofrekvenču spektra lielākā daļa ES jau ir piešķirta noteiktai lietošanai vai lietotājiem, jebkāda jauna piešķiršana ir iespējama vienīgi uz esošo lietotāju rēķina. Radiofrekvenču spektra politikas veidošanā ir jāņem vērā ne tikai elektronisko sakaru vajadzības, bet arī visu pārējo radiofrekvenču spektra lietojumu vajadzības, tostarp pētniecībā, aeronautikā, jūrniecībā, kosmosa jomā, audiovizuālajā jomā, aizsardzības rūpniecībā, zemes novērošanā, medicīnā, iekļautības nodrošināšanā, satiksmes drošībā, zinātnē u.c. Eiropas Savienībā kopumā arvien vairāk tiek izstrādātas un saskaņotas politikas, kuras konkurē attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu.

4.2.3

Saistībā ar straujo tehnoloģijas attīstību, tostarp datu pārraides digitalizāciju un sakaru pakalpojumu konverģenci, saikne starp radiofrekvenču piekļuves platformām un pakalpojumiem, uz kuriem radiofrekvenču spektra pārvaldība bija tradicionāli balstīta, ir kļuvusi visai nosacīta.

4.2.4

Tehnoloģiskie jauninājumi būtiski samazina dažādu spektra lietotāju savstarpējo traucējumu risku, mazinot nepieciešamību pēc ekskluzīvas piekļuves spektra resursiem un ļaujot plašāk piemērot vispārēju atļauju piešķiršanas sistēmu ar nelieliem tehniskiem spektra lietojuma ierobežojumiem. Tādējādi šo inovatīvo tehnoloģiju ieviešana varētu mazināt šķēršļus frekvenču spektra pieejamībai un palielināt tā izmantošanas efektivitāti.

4.2.5

Tā kā ir ļoti svarīgi, lai būtu nodrošināts visas Eiropas frekvenču spektrs, ko prasa jaunas elektronisko sakaru pakalpojumu tehnoloģijas, un tikpat svarīgi ir nodrošināt citiem izšķirīgas nozīmes lietojumiem nepieciešamo frekvenču spektru, ir nepieciešams pilnībā pārskatīt ES frekvenču spektra pārvaldības mehānismus.

4.2.6

Nevar sagaidīt, lai visas dažādās Eiropas valstu iestādes, kas patlaban nodarbojas ar frekvenču spektra piešķiršanu, Eiropā nodrošinātu frekvenču spektra unificētu režīmu. Būtu nepieciešams noteikt centralizētu iestādi — Eiropas radiofrekvenču aģentūru — šo ļoti svarīgo resursu koordinēšanai, vadībai un kontrolei. Tā kā minētās iestādes darbība būtu saistīta ar personu pamattiesībām, tai par savu darbību būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.2.7

Būtu jānodrošina plašākas iespējas radiofrekvenču spektra tirdzniecibai, ņemot vērā komerciālas intereses, lai elektronisko sakaru pakalpojumu komerciālais spektrs tiktu izmantots ekonomiski visefektīvākajā veidā.

4.3.1

Iekšējā tirgus izveide ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanai Eiropā. Apvienojot vadības, pārvaldības un izpildes nodrošināšanas mehānismus, tiesiskais regulējums ir nodrošinājis politikas pamatu iekšēja tirgus ieviešanai elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā. Tas ir panākts, vienlaicīgi ņemot vērā atšķirīgos apstākļus un problēmas katrā no valstīm, kā arī veicinot konkurenci un ieguldījumus tīklos un pakalpojumos.

4.3.2

Iekšējā tirgus izveides gaitā vienmēr būtu jānodrošina sabiedrības interešu (“sabiedriskā labuma”) prioritāte attiecībā pret privātām un komerciālām interesēm. Tirgus viens pats nespēj pienācīgi sevi regulēt sabiedriskā labuma interesēs. Īpaši tas attiecas uz pakalpojumu kvalitāti un vājas konkurences apstākļiem. Tādēļ ir nepieciešams stingrs tiesiskais regulējums, lai aizstāvētu iedzīvotāju vairākuma intereses, kā paredzēts Lisabonas stratēģijā, un viņiem pastāvīgi nodrošinātu labākās tehnoloģijas par izdevīgāko cenu.

4.3.3

Vairums pakalpojumu sniedzēju un tīklu nodrošinātāju darbojas vienas valsts tirgū. Komiteja izsaka bažas par to, ka nepamatotas priekšrocības tiesiskajā regulējumā lieliem transnacionāliem pakalpojumu sniedzējiem un tīklu nodrošinātājiem var radīt oligopolu, kad nedaudzi lielie uzņēmumi ieņem dominējošu stāvokli ES tirgū. Šis apsvērums būtu pienācīgi jāņem vērā tiesiskajā regulējumā, kurš nedrīkstētu sniegt nepamatotas priekšrocības transnacionālajiem uzņēmumiem uz nacionālo operatoru rēķina.

4.3.4

Centralizēts Eiropas regulators, līdzīgi tam, kāds darbojas banku nozarē, būtu iespējami ātrākais un tiešākais veids iekšējā tirgus pilnveidei elektronisko sakaru jomā; ir iespējams arī, ka dažas valstis varētu ciest no zināšanu un lemtspējas, ko patlaban nodrošina attiecīgās valstu regulatīvās iestādes (VRI), zaudēšanas, un valstu pretestība varētu kavēt virzību uz iekšējā tirgus izveidošanu.

4.3.5

Patlaban vislabākais risinājums būtu, ja Komisija nostiprinātu spēkā esošo decentralizētas regulācijas režīmu, vairāk iesaistot esošās komitejas un politikas konsultatīvās struktūras. Labāk ir vienoties par kopīgu pieeju nekā mēģināt uzspiest kādu “universālu ”risinājumu.

4.3.6

Kaut gan tas neietilpst tiesiskā regulējuma darbības jomā, Komiteja izsaka bažas par to, ka, strauji palielinoties starptautisko sakaru pakalpojumu pieejamībai, ko nodrošina elektronisko sakaru tīkli, var būtiski pieaugt nevēlama zemas kvalitātes informācijas nesēju satura izplatība. Komisijai vajadzētu apsvērt to, ka ES politika varētu sekmēt augstas kvalitātes informācijas nesēju satura un jo īpaši ES bagātīgo kultūras daudzveidību atspoguļojoša satura veidošanu un izplatību.

4.4.1

Tā kā pieejamo pakalpojumu klāsts kļūst arvien komplicētāks un parādās jauni Eiropas mēroga pakalpojumi, ir svarīgi, lai patērētāji būtu pienācīgi informēti par savām izvēles iespējām. Patērētāji ir jānodrošina ar kvalitatīvu informāciju par konkurējošiem piedāvājumiem, lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitāti un cenu pārredzamību. Arī tiesību akti patērētāju tiesību jomā ir jāpielāgo tirgus attīstības dinamikai. Komiteja ierosina VRI publiskot tīmeklī pieejamus instrumentus, kas ietvertu standarta rādītājus, lai atvieglotu patērētājiem iespēju salīdzināt attiecīgajā tirgū konkurējošos elektronisko sakaru nodrošinājuma (pakalpojumu un cenu) piedāvājumus.

4.4.2

Ir atzīta nepieciešamība atjaunināt Universālā pakalpojuma direktīvu, un ir atzinīgi vērtējams Komisijas priekšlikums nākamajā gadā nākt klajā ar Zaļās grāmatas apspriešanas dokumentu. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai mazāk attīstīto reģionu iedzīvotāji nenonāktu vēl neizdevīgākā stāvoklī saistībā ar attiecīgo pamatpakalpojumu sniedzēju atbrīvošanu no universālā pakalpojuma saistībām (UPS). Digitālās plaisas problēma kļūs vēl aktuālāka, kad jauni uzņēmējdarbības modeļi veicinās interneta televīzijas pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuru rīcībā ir ātrgaitas platjoslas pieslēgumi.

4.4.3

Gadījumā, ja tiks nolemts, ka UPS vairs nenodrošina taisnīgu vai racionālu mehānismu 21. gadsimta elektronisko sakaru pamatpakalpojumu, piemēram, platjoslas pakalpojumu garantēšanai, ir jāatrod alternatīvi finansēšanas mehānismi digitālās plaisas pārvarēšanai, iespējams, ar ES struktūrfondu atbalstu.

4.5.1

Komiteja atgādina EESK atzinumu attiecībā uz COM(2006) 251 par drošas informācijas sabiedrības stratēģiju, kurā Komiteja aicina izveidot integrētu informācijas drošības stratēģiju, nodrošinot saikni starp Eiropas Savienības iniciatīvām.

4.5.2

Pārkāpumi elektronisko sakaru tīklu drošības jomā ievērojami apdraud patērētāju uzticību un pakalpojumu izmantojamību. Turklāt drošības prasību pārkāpumi var apdraudēt ES iedzīvotāju tiesības uz privātumu. Komisijai ir stingri jārīkojas, lai nodrošinātu tīklu drošību un iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Mēs atzinīgi vērtējam saistībā ar tiesiskā regulējuma pārskatīšanu ierosinātos pasākumus minēto jautājumu risināšanai.

4.5.3

Elektronisko sakaru drošībai ir būtiski svarīga nozīme informācijas tehnoloģiju un pakalpojumu izmantošanā un attīstībā. Jānosaka stingras soda sankcijas visā ES, lai novērstu patērētāju uzticības apdraudējumu un šķēršļus informācijas sabiedrības attīstībai šādu noziegumu rezultātā. Komiteja aicina Komisiju sadarboties ar VRI, izveidojot Kopienas mēroga soda sankciju režīmu attiecībā uz noziegumiem elektronisko sakaru līdzekļu drošības jomā. Būtu arī jāapsver arī tādi mehānismi, kas sekmētu patērētāju “rīcības tiesības”, vēršoties pret pārkāpējiem.

4.5.4

Papildus drošības problēmām, ko rada personas, kuras darbojas ES iekšienē, Eiropas tīklu un iedzīvotāju drošību ik dienu apdraud uzbrukumi, kuru avoti atrodas ārpus Eiropas Savienības. Pret šādiem pārkāpumiem ir jāvēršas ar visiem iespējamajiem pasākumiem, tostarp, prasot atbildību par nodarīto kaitējumu no tām valstīm, no kurām šādi pārkāpumi tiek veikti.

—

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par e-uzņēmējdarbības politikas pielāgošanu mainīgajā vidē — “Go Digital”iniciatīvas mācības un turpmākie izaicinājumi”, OV C 108, 30.4.2004, 23. lpp.;

—

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas daudzgadu programmu drošākas interneta izmantošanas un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju veicināšanai”, OV C 157, 28.6.2005, 136. lpp.;

—

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Savienot Eiropu lielā ātrumā: jaunākā attīstība elektronisko komunikāciju pakalpojumu sektorā”, OV C 120, 20.5.2005, 22. lpp.;

—

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tematu “i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai””, OV C 110, 9.5.2006, 83. lpp.;

—

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — e-pieejamība”, OV C 110, 9.5.2006, 26. lpp.;

—

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā”, CESE 1181/2006;

—

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Drošas informācijas sabiedrības stratēģija — dialogs, partnerība un iespējas”, R/CESE 1474/2006, patlaban tiek izstrādāts.