[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.12.2006

SEC(2006) 1696

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Pavaddokuments KOMISIJAS PAZIŅOJUMAM PADOMEI PAR EK REŽĪMA DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU UN TEHNOLOĢIJAS EKSPORTA KONTROLEI PĀRSKATĪŠANU IETEKMES NOVēRTēJUMA KOPSAVILKUMS {COM(2006) 828 galīgā redakcija}{COM(2006) 829 galīgā redakcija}

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Pavaddokuments KOMISIJAS PAZIŅOJUMAM PADOMEI PAR EK REŽĪMA DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU UN TEHNOLOĢIJAS EKSPORTA KONTROLEI PĀRSKATĪŠANU IETEKMES NOVēRTēJUMA KOPSAVILKUMS

1. PRIEKšVēSTURE UN METODIKA

A) Priekšvēsture

EK regula par divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli sekmē dalībvalstu saistību īstenošanu ieroču neizplatīšanas jomā. Iemesls – divējāda lietojuma preces ir civilas preces, ko var izmantot militāriem nolūkiem un dažos gadījumos masu iznīcināšanas ieroču (kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču un raķešu) ražošanai vai to nogādes līdzekļiem.

B) Metodika

1) Pētījuma uzdevuma apjoms

Lēmums uzticēt ietekmes novērtējuma pētījumu veikt ārējam izpildītājam tika pieņemts 2004. gada decembra sākumā ĢD pieejamo resursu trūkuma dēļ. Pētījuma uzdevuma apjoma projekts dalībvalstīm tika iesniegts 2005. gada janvārī. Uzaicinājums uz konkursu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2005. gada 2. martā (OV S 43).

Vispārējais pētījuma mērķis bija novērtēt ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles režīma reformas dažādo variantu potenciālo ietekmi un to izpildāmību, lai ievērotu ANO Drošības padomes rezolūcijā nr. 1540 noteiktos standartus un īstenotu ieteikumus pēc salīdzinošajām pārskatīšanām par regulas īstenošanu dalībvalstīs 2004. gadā (priekšvēsturi skatīt paziņojumā par ES režīma reformu un agrāk izstrādātā ziņojumā par regulas īstenošanu laikā no 2000. līdz 2004. gadam[1]).

2) Uzņēmuma, kas veica pētījumu, izvēle tika pabeigta 2005. gada jūlijā.

Konsultāciju uzņēmums[2] sāka pētījumu 2005. gada septembrī. Noslēguma ziņojums tika darīts pieejams 2006. gada 23. februārī šādā URL adresē: http://ec.europa.eu/comm/trade/issues/sectoral/industry/dualuse/pr230206_en.htm.

3) Metodika

Pirmais uzdevums bija iegūt eksportētāju atbilstīgu atlasi. Šim nolūkam aptuveni 450 potenciālajiem divējāda lietojuma preču eksportētājiem, kas atrodas ES, (tostarp lielam skaitam ES rūpniecības federāciju (70)) tika nosūtīta anketa. Apspriešanās ar eksportētājiem un citām ieinteresētajām personām, uz kurām pētījums attiecās, tika publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē 2005. gada 5. oktobrī. Ieinteresēto personu (apmēram 150 uzņēmumu), ar kurām pētījumā apspriedās, atlase balstījās uz eksportētāju atbildēm uz pirmās anketas jautājumiem. Mazo un vidējo uzņēmumu, lielo un vidējo uzņēmumu un regulas I pielikumā norādīto divējāda lietojuma preču 10 kategoriju piegādātāju proporcija[3] bija apmierinoša. Apspriešanās notika arī ar pārvadātājiem un tirgotājiem. Pētījuma laikā ar visām ieinteresētajām personām notika apspriešanās par regulas grozīšanas dažādiem variantiem, un tās aktīvi tika iesaistītas procesā. Dalībvalstu un citu ieinteresēto personu viedokļi par pētījuma rezultātiem un Komisijas dienestu plānotā turpmākā rīcība tika apkopota no 2006. gada janvāra līdz jūlija sākumam un ir pietiekami atainoti/izklāstīti šajā priekšlikumā. |

2. PēTīJUMā PāRBAUDīTIE GALVENIE IETEKMES NOVēRTēJUMA VARIANTI, KOMISIJAS DIENESTU VIEDOKļI PAR IETEKMES NOVēRTēJUMA REZULTāTIEM UN KOMISIJAS DIENESTU TURPMāKIE IEROSINāUMI PADOMEI

A) Varianti, kas pārbaudīti ārējiem izpildītājiem uzticētajā ietekmes novērtējumā, bet nav atainoti Komisijas priekšlikumos regulas grozījumiem

1) Tiesību aktu pārredzamība eksportētājiem

Ietekmes novērtējumā pārbaudītais variants ļāva novērtēt izmaksas, kas dalībvalstīm būtu, panākot vienotu ES pārredzamības minimuma standartu attiecībā uz dažādu valstu eksportētāju piekļuvi attiecīgajiem tiesību aktiem un izpildi sekmējošām vadlīnijām. Tika secināts, ka tām dalībvalstīm, kurām nav tīmekļa vietnes, vai tām dalībvalstīm, kuru tīmekļa vietnēs nav iekļauts pētījumā noteiktais nepieciešamais minimālais saturs, situācija nekavējoties jālabo.

Cits Tirdzniecības ĢD pieņemts variants nosaka, ka tā tīmekļa vietne[4] ir jāpaplašina, lai iekļautu vairāk papildinformācijas par starptautiskajiem eksporta kontroles režīmiem[5] un veidotu noderīgu, uzlabotu vietu, no kuras piekļūt visu ES dalībvalstu tīmekļa vietnēm. Vēl viens svarīgs ieteikums, ko atbalstījis Tirdzniecības ĢD, ir izveidot Komisijā „vienas pieturas aģentūru”, lai ES uzņēmējiem būtu pieejami visi attiecīgie EK tiesību akti par eksportu un importu un lai tie atrastos vienuviet.

2) Variants visaptverošās eksporta atļaujas (saskaņā ar definīciju regulas 6. pantā) piešķirt tikai tad, ja eksportētājs īsteno iekšējās atbilstības programmu

Šāda varianta pārbaudes loģiskais pamatojums bija šāds:

- Tirdzniecības ĢD veiktās sākotnējās aptaujas, ko apstiprināja arī salīdzinošās pārskatīšanas, kurās tika uzsvērtas pretrunas dalībvalstu praksē;

- atziņa, ka citas valstis ieteicamajā paraugpraksē ir mudinājušas eksportētājus pieņemt iekšējās atbilstības programmas (IAP) (sevišķi ASV).

Iegūtajos rezultātos tika uzsvērti būtiskie ieguvumi no IAP eksportētāju spējai pilnībā ievērot tiem piešķirto eksporta atļauju darbības jomu un nosacījumus, jo īpaši saistībā ar tehnoloģiju nemateriālu nodošanu. Tomēr pētījuma laiks bija pārāk īss, lai veiktu nozares un dalībvalstu administrāciju padziļinātu novērtējumu attiecībā uz IAP ieviešanu.

Visu šo apsvērumu dēļ Tirdzniecības ĢD ir atteicies no sākotnējā varianta un ierosina grozīt esošo regulas 8. pantu, lai norādītu uz IAP kā pozitīvu faktoru, kas ņemams vērā, izvērtējot pieteikumus visaptverošo eksporta atļauju saņemšanai.

3) Grozījumi Kopienas vispārējā eksporta atļaujā, lai ļautu dalībvalstīm tās nepiešķirt noziedzniekiem

Šī varianta pamatojums radās aptaujās par dalībvalstu praksi un kriminālsodu ieviešanu tajās par regulas pārkāpumiem. Tika konstatēts, ka Eiropas Savienībā aptuveni 50eksportētājiem ir piemērots kriminālsods par pārkāpumiem saistībā ar Kopienas vispārējo eksporta atļauju . Tādēļ konsultanti un dažas dalībvalstis secināja, ka tas neattaisno grozījumus regulā. Tika ziņots arī par citām īstenošanas grūtībām, un tas Tirdzniecības ĢD lika atteikties no šā varianta.

4) Jaunas un papildu Kopienas vispārējās eksporta atļaujas izveide (iespējams, EU002 un EU003)

Pētījums atklāja, ka eksportētāji, kuri būtu ieguvēji no valsts vispārējām eksporta atļaujām, valstu līmenī gūst noteiktas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem eksportētājiem. Lai izveidotu vienlīdzīgus apstākļus visiem ES eksportētājiem, Komisija ir apņēmusies izteikt priekšlikumus, lai izveidotu jaunas un papildu Kopienas vispārējās eksporta atļaujas, tomēr Komisijai nav bijis pietiekami daudz laika, lai šos priekšlikumus iekļautu šajā dokumentā. Sīkāks izklāsts sniegts V pielikumā Komisijas paziņojumam par ES regulas grozīšanu.

5) Variants par termiņa ierobežojumu noteikšanu eksporta atļauju izskatīšanas procesā

Pētījums atklāja, ka dažos gadījumos eksportētājiem nākas saskarties ar būtisku kavēšanos, ko dalībvalstu administrācijas rada eksporta atļauju izskatīšanas procesā. Šāda kavēšanās traucē eksportētāju piekļuvei trešu valstu tirgiem (jo īpaši attīstības valstīs, piemēram, Ķīnā, Indijā), jo šajos tirgos darbojas tie ārvalstu konkurenti, kuri ātrāk iegūst šādas atļaujas vai jau ir nostiprinājušies šajos tirgos.

Tādēļ tiek ieteikts pārskatītajā regulā iekļaut noteikumu, kas liek dalībvalstīm savos tiesību aktos noteikt provizoriskus termiņus, izskatot eksporta atļauju pieteikumus vai eksportētāju jautājumus par sarakstos neiekļautu preču eksporta atļauju statusu tajos gadījumos, kad radušās šaubas par to galīgo izlietojumu.

6) Varianti, lai novērstu pretrunas valstu interpretācijās par I pielikumā minētajām precēm

Vienīgais līdzeklis to atšķirību novēršanai, kas var būt starp dalībvalstīm vai starp ES un trešām valstīm, kuras ir režīmu dalībnieces, ir likt konkrēto problēmu skatīt starptautisko eksporta kontroles režīmu kontekstā, jo šie režīmi nosaka kontroles saturu. Tomēr, ņemot vērā to, ka Eiropas Kopienai šajos režīmos nav nekādas lomas un tā nav izvēlējusies palielināt savu nozīmi, šī rīcība netika uzskatīta par derīgu, tomēr nozares pārstāvji tiek mudināti ziņot par šiem gadījumiem Komisijai, lai Komisija varētu ziņot par tiem dalībvalstīm.

B) Varianti, kas pētīti ārējiem izpildītājiem uzticētajā ietekmes novērtējumā un kā rezultātā izstrādāti Komisijas priekšlikumi EK regulas grozījumiem

1) Eksporta atļauju formāta saskaņošana, kas noteikts III pielikuma a) punktā

Pētījumā secināts, ka regula jāpārstrādā, lai novērstu neskaidrības, ko rada pašreizējais teksta formulējums. Tas veidos vienlīdzīgus apstākļus un atvieglinās tās ieviešanu ES, jo tika konstatēts, ka dažu valstu eksporta kontroles atļaujas neatbilst III pielikuma a) punkta prasībām.

2) Divējāda lietojuma preču tranzīta un pārkraušanas kontroles ieviešana

Variantu pamatojums gūts no šādiem elementiem:

- saistības, ko nosaka 2004. gada aprīlī pieņemtā un 2006. gadā atjaunotā ANO Drošības padomes rezolūcija nr. 1540,

- regulas 3.– 4. pantā noteikts atbrīvojums no šādas kontroles.

Variantu pamatā bija trīs dažādi kontroles veidi, kas dažās dalībvalstīs pašlaik ir spēkā[6]. Priekšlikumā lietotā tranzīta definīcija ietver arī pārkraušanu.

Ņemot vērā lielo tirdzniecības apjomu, kas šķērso ES, tika izslēgts priekšlikums visas tranzīta vai pārkraušanai paredzētās divējāda lietojuma preces, kuras tiek ievestas ES ar galamērķi ārpus ES, pakļaut prasībai sistemātiski saņemt iepriekšējas atļaujas. Alternatīva – pakļaut atļauju saņemšanai tikai noteiktus (aizdomīgus) tranzīta vai preču pārkraušanas gadījumus – netika ņemta vērā, pamatojoties uz dalībvalstu un pārvadātāju piezīmēm. Izvēlēts tika priekšlikums ļaut visām dalībvalstu kompetentajām valsts iestādēm pārņemt divējāda lietojuma preces tranzītā vai pārkraušanā, ja tām ir nopietnas norādes (galvenokārt no izlūkdienestiem), ka prece ir vai var būt paredzēta nelikumīgai ieroču izplatīšanai trešā valstī.

3) Kontroles ieviešana pār starpniecības darījumiem/starpniecības pakalpojumiem ar divējāda lietojuma precēm

Dažādajos variantos tika ņemts vērā, ka starpniecības (pakalpojuma, kas sekmē darījumu ar divējāda lietojuma precēm, kuras atrodas trešās valstīs) kontrole aptvertu preces, kas atrodas ārpus ES, un tādējādi uz to attiektos trešās valsts tiesību akti. Pētījums atklāja lielas grūtības šādas kontroles ieviešanā. Tika secināts, ka kontrolei jāpakļauj tikai divi konkrēti gadījumi:

- ja starpniekam ir zināms par preču nelikumīgu galīgo izlietojumu trešās valstīs saistībā ar masu iznīcināšanas ieročiem (MII);

- ja dalībvalsts, kurā starpnieks atrodas, ir informējusi to par ieroču izplatīšanas risku.

Šādos gadījumos starpniekam, ja viņš vēlas turpināt darījumu, ir pienākums iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai.

4) Galīgā izlietojuma kontroles īstenošanas saskaņošana

Tika pārbaudīts variants, ja regulas pašreizējā 4. panta 6. punktā tiktu svītroti vārdi „ja tas vajadzīgs”. Šie vārdi ierobežo informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz valstu saistībām par to sarakstos neminētu preču kontroli, kas paredzētas noteiktiem gala lietotājiem, attiecinot to vienīgi uz tādiem gadījumiem, kurus dalībvalstis atzīst par gadījumiem, kad tas „vajadzīgs”. Pētījums liecināja, ka vārdi „ja tas vajadzīgs” dalībvalstu praksē nozīmē „nekad”. Pētījuma rezultātus par būtiskām atšķirībām dalībvalstu praksē, kas ne tikai rada izkropļojumus tirdzniecībā, bet arī mazina drošību ES un ES eksporta kontroles sistēmas efektivitāti, apstiprināja un papildināja arī Komisijas aptauja.

Pētījuma rezultātā tiek piedāvāts priekšlikums par vidēju nostāju starp sākumā pārbaudīto variantu un esošo stāvokli. Priekšlikuma mērķis ir uzlikt par pienākumu dalībvalstīm dalīties ar citām dalībvalstīm un Komisiju svarīgā informācijā (par produktiem un gala lietotājiem), kas attiecas uz vispārējām prasībām, kuras dalībvalstis piemēro valsts eksportētājiem, lai pirms sarakstos neminētu preču eksportēšanas noteiktam gala lietotājam liktu tiem pieprasīt izvešanas atļauju (saskaņā ar regulas 4. panta 1.–3. punktu vai 4. punktu). Turklāt tiek ierosināts rīkot regulāras pieredzes apmaiņas par dalībvalstu praksi, lai sekmētu konverģenci un saskaņošanu.

5) Kopienas vispārējās eksporta atļaujas un valstu vispārējo eksporta atļauju lietošanas nosacījumu saskaņošana

a) Attiecībā uz Kopienas vispārējo eksporta atļauju ietekmes novērtējuma pētījuma rezultātā Komisija izvēlējās priekšlikumu, kas

- paskaidro, ka eksportētājiem tikai jāreģistrējas valsts iestādēs, paziņojot par nolūku izmantot Kopienas vispārējo eksporta atļauju, pirms vai ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmās preču nosūtīšanas;

- pieskaņo ziņošanas prasības tām prasībām, kas aprakstītas regulas 16. pantā;

- norāda kritērijus, saskaņā ar kuriem Kopienas vispārējās eksporta atļaujas izmantošanu var atteikt.

b) Attiecībā uz valstu vispārējo eksporta atļauju lietošanas nosacījumu saskaņošanu varianta mērķis ir pastiprināt ieviešanu, piemērojot reģistrācijas prasību visiem eksportētājiem, kas izmanto šādas valstu atļaujas.

6) Visu eksportētāju, kas izmanto eksporta atļaujas, un piegādātāju, kas gatavojas nodot pārstrādātajā V pielikumā uzskaitītās divējāda lietojuma preces Kopienā, reģistrācija (pārstrādātais 25. pants)

Pozitīvā ietekme rodas no lielākas dalībvalstu spējas kontrolēt regulas īstenošanu.

C) Citi ieteikumi, kas atainoti EK regulas grozījumu priekšlikumos, nebija daļa no ārējam izpildītājam uzticētā ietekmes novērtējuma pētījuma, bet to ietekmes novērtējums tika veikts ĢD iekšēji sadarbībā ar saistītajiem ĢD

1) Tehnoloģiju nemateriālas nodošanas kontroles satura skaidrojums (pārstrādātā 2. panta b) punkta iii) daļa)

Priekšlikumam var būt noteikta ietekme uz nozari, jo pašlaik nav tehnoloģiju nemateriālas nodošanas definīcijas un ieviešanas saskaņošanas ES mērogā. Viens no iemesliem – vēl nesen nebija skaidrs, vai esošā 2. panta b) punkta iii) daļa aptver kontrolētas divējāda lietojuma tehnoloģijas nodošanu, izmantojot piekļuvi trešo pušu, kas atrodas ārpus ES, iekšējam tīklam.

2) Pārstrādātā 7. panta 2. punkta mērķis ir mazināt pastāvošo risku, ka dalībvalsts eksportē divējāda lietojuma preci gala lietotājam, ja šis darījums apdraud citas dalībvalsts būtiskas drošības intereses

Tirdzniecības ĢD veikts pētījums atklāja, ka tās dalībvalsts lūgums, kura saskaņā ar 7. panta 2. punktu vērsās pie citas dalībvalsts pārtraukt tādu eksportu, kas apdraud tās būtiskas drošības intereses, 50 % gadījumu netika uzklausīts. Priekšlikuma mērķis ir paaugstināt drošību ES, paplašinot pašreizējās divpusējās apspriedes, iesaistot tajās arī citas dalībvalstis, ja starp divām konkrētajām dalībvalstīm nav vienošanās.

3) Pārstrādātā regulas 9. panta mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu par atteikumiem un mazināt risku, ka kāda dalībvalsts gala lietotājam eksportē divējāda lietojuma preci, par ko citā dalībvalstī saņemts atteikums

Pēc sākotnējiem 2003. gadā izteiktajiem Komisijas priekšlikumiem un salīdzinošajā pārskatīšanā izteiktajiem secinājumiem regulas grozījuma priekšlikumu mērķi ir šādi:

- īstenot salīdzinošajā pārskatīšanā sniegtos ieteikumus;

- pieskaņot ES režīmu starptautisko eksporta kontroles režīmu vadlīnijām, kas aicina regulāri pēc noteikta laika perioda pārskatīt izdoto atteikumu spēkā esību;

- ļaut ES atbilstīgos gadījumos izveidot drošu elektronisko sistēmu apmaiņai ar klasificētu informāciju, arī par atteikumiem, pamatojoties uz Komisijas dienestu gūto pieredzi darbā ar pašreizējo izmēģinājuma datubāzi.

Novērtējums par izmaksām, lai šādu sistēmu izveidotu, ir sniegts regulas grozījumu priekšlikuma paskaidrojuma rakstā.

4) Pārstrādātajā 10. pantā paredzēts, ka dalībvalsts var virzīt visu eksporta atļauju procesu elektroniski

Regulas 10. panta grozījuma mērķis ir atvieglināt darbu atbilstīgi nozares prasībām.

5) Pārstrādātā 11. panta par ES kontrolējamo preču sarakstu mērķis ir pielāgot regulu starptautiskajai situācijai kopš 2004. gada maija, jo ne visas jaunās dalībvalstis ir kļuvušas par starptautisko eksporta kontroles režīmu dalībniecēm.

6) Pārstrādātais regulas 16. pants

Papildus pienākumam reģistrēties, kas aprakstīts iepriekš (B-6), ir grozīti pienākumi attiecībā uz reģistru uzturēšanu, lai ievērotu ieinteresēto personu prasības uzlabot stāvokli, ieviešot proporcionālas un ieviešamas prasības īpaši attiecībā uz tehnoloģiju nemateriālu nodošanu un starpniekiem, kas sniedz starpniecības pakalpojumus.

7) Pārstrādātais 19. pants izveido komitoloģijas procesu kontroles sarakstu pārskatīšanai

Mērķis ir izveidot komitoloģijas procedūru kontrolējamo preču sarakstu grozīšanai (regulas I pielikums). Tam būs pozitīva ietekme uz dalībvalstīm un nozari. Attiecībā uz Komisiju tam galvenokārt būs tehniska un administratīva ietekme.

8) Pārstrādātais 21. pants ievieš atsauci uz kriminālsodiem vismaz par nopietniem regulas un dalībvalstīs pieņemtu tās īstenošanas noteikumu pārkāpumiem

a) Ietekme būs labvēlīga, jo tas atturēs no eksporta kontroles noteikumu pārkāpšanas. Tas atbilst aicinājumam 2003. gada 12. decembrī pieņemtajā Eiropas stratēģijā pret MII izplatību pieņemt kopīgas stratēģijas attiecībā uz kriminālsodiem par nelegālu ar MII saistītu materiālu eksportu, starpniecības darījumiem ar tiem un to kontrabandu, kā arī aicinājumam ANO Drošības padomes rezolūcijā nr. 1540 ieviest piemērotus civilos sodus un kriminālsodus par šādiem eksporta kontroles noteikumu pārkāpumiem. Vienlaikus tas ataino pašreizējo praksi dalībvalstīs atbilstīgi Komisijas dienestu 2005. gadā veiktai aptaujai saskaņā ar Eiropadomes 2004. gada jūnija deklarāciju.

b) Pārstrādāts 22. pants par starptautisko sadarbību

Tas veicinās esošo problēmu risināšanu tajos gadījumos, kad, piemēram, eksportētājiem trešās valstīs un ES ir jāpārkāpj vai nu trešu valstu tiesību akti, vai princips par divējāda lietojuma preču kustības brīvību vienotajā tirgū. Tas veicinās arī eksporta atļauju savstarpēju atzīšanu, kas varētu ievērojami sekmēt kopīgus rūpnieciskus vai pētniecības projektus ar trešām valstīm. Tas ļaus pieņemt īpašas procedūras eksporta kontrolei, ja ES divējāda lietojuma tehnoloģijas (materiāli vai nemateriāli) būs iesaistītas projektos, kuros piedalās trešas valstis.

9) Pārstrādātais 24. pants ievieš lielāku pārredzamību Eiropas Komisijas ziņojumā par dalībvalstu praksi

Tiks palielināta pārredzamība, un ieguvēji būs visi.

10) Pārstrādātais 25. pants esošās iepriekšējās nodošanas atļaujas par pārstrādātajā V pielikumā uzskaitītajām precēm aizstāj ar iepriekšējas paziņošanas sistēmu, kas atbilst principam par divējāda lietojuma preču kustības brīvību vienotajā tirgū un ir saskaņā ar EK Līguma 30. pantu .

Ietekme uz nozari būs pozitīva, jo tas atvieglinās preču nodošanu iekšējā tirgū, nelabvēlīgi neietekmējot drošību, jo dalībvalstis saglabās iespēju apstādināt šādu nodošanu pamatotu iemeslu dēļ.

11) Ieviesta pārskatīšanas klauzula, un tā ir paraugprakse, ko liek ieviest Komisijas apņemšanās nodrošināt labāku tiesību aktu pieņemšanu.

Ietekme būs pozitīva visiem.

[1] Pieejams TRADE ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/trade/issues/sectoral/industry/dualuse/index_en.htm

[2] Paziņojums par izvēli tika publicēts TRADE ĢD tīmekļa vietnē 2005. gada 10. augustā.

[3] Neliels dalībvalstu skaits piekrita norādīt TRADE ĢD eksportētājus, ar kuriem apspriesties, vai eksportētāju skaitu, kam tie piešķir izvešanas atļaujas. Tomēr kopējais ES divējāda lietojuma preču eksportētāju skaits var būt no 5000 līdz 6000. Dalībvalstīs, kas izsniedz vislielāko atļauju skaitu, katrā atsevišķi ir apmēram 1000 eksportētāju. Valstīs, kas izsniedz vidēju atļauju skaitu, katrā ir no 50 līdz 100 eksportētāju, tomēr dažās dalībvalstīs nav neviena eksportētāja.

[4] http://ec.europa.eu/comm/trade/issues/sectoral/industry/dualuse/index_en.htm.

[5] Pašlaik no lapas (http://ec.europa.eu/comm/trade/issues/sectoral/industry/dualuse/links.htm) ir piekļuve visu starptautisko eksporta kontroles režīmu attiecīgajām tīmekļa vietnēm, piemēram, Kodolmateriālu piegādātāju grupai, Vasenāras vienošanās, Austrālijas grupai (divējāda lietojuma bioloģiskās un ķīmiskās preces) un Raķešu tehnoloģijas kontroles režīmam.

[6] Konstatēti 3 kontroles veidi:

- sistemātiskas ex ante atļaujas;

- ex ante atļaujas, ko valstu iestādes piemēro tikai aizdomīgiem darījumiem;

- likumīga iespēja valsts iestādēm aizturēt divējāda lietojuma preces tranzītā un dažos gadījumos konfiscēt tās.