[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.11.2006

SEC(2006) 1493 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par ELVGF Garantiju nodaļas izdevumiem Agrīnās brīdināšanas sistēma Nr. 9–10/2006

SATURS

1. IEVADS 3

2. PIEZīMES PAR 2006. GADA BUDžETA IZPILDI 3

3. SECINāJUMI 5

1. IEVADS

Šā dokumenta 1. pielikumā ir izklāstīta budžeta faktiskā izpilde laika posmā no 2005. gada 16. oktobra līdz 2006. gada 31. augustam salīdzinājumā ar izdevumu izklāstu, kas sagatavots, izmantojot rādītāju, kurš noteikts, pamatojoties uz 7. panta noteikumiem Padomes 2000. gada 26. septembra Regulā (EK) Nr. 2040/2000 par budžeta disciplīnu[1].

2. PIEZīMES PAR 2006. GADA BUDžETA IZPILDI

Turpmāk īsi raksturotas nozīmīgākās atšķirības starp faktisko budžeta izpildi un attiecīgo apjomu, ko paredzēja ar rādītāju dažādiem 2006. gada budžeta sektoriem (NB: iekavās norādīts pašreizējais pārtēriņa (+) vai nepilnīga izlietojuma (–) apjoms).

2.1. Monetāri faktori

Dolāra un euro maiņas kurss

Izdevumos, kas radušies minētajā laika posmā, ņemtas vērā dolāra/euro maiņas kursa izmaiņas. Lielai daļai lauksaimniecības produktu, īpaši labībai un cukuram, piemēroto eksporta kompensāciju, kā arī dažu iekšējā atbalsta veidu, piemēram, atbalsta par kokvilnu, izdevumus ietekmēja dolāra un euro kursa izmaiņas.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2040/2000 8. panta 1. punktu budžeta iestādes pieņemtais budžets tika veidots, pamatojoties uz vidējo paritātes likmi 2005. gada jūlijā–septembrī EUR 1 = $ 1,22. Jāpiebilst, ka laika posmā no 2005. gada 1. augusta līdz 2006. gada 31. augustam vidējā paritātes likme bija aptuveni EUR 1 = $ 1,22, tas ir, tās līmenis bija aptuveni tāds pats kā likmei, ko izmantoja 2006. gada budžeta veidošanā.

2.2. 1.a apakšpozīcija — KLP izdevumi (izņemot izdevumus par lauku attīstību)

2.2.1. Intervence lauksaimniecības tirgos ( –399,1 miljoni euro)

Komisija vērš uzmanību uz to, ka, pamatojoties uz dalībvalstu prognozēm, nepilnīgais līdzekļu izlietojums laikposmā līdz 2006. gada 31. augustam vēlāk samazinās līdz apmēram –363,0 miljoniem euro līdz budžeta gada beigām. Komisija atjaunināja vajadzīgā budžeta aprēķinu un paredz, ka budžeta gada beigās neizmantoto līdzekļu summa būs apmēram 250,0 miljoni euro, t.i., izpilde būs pilnīgāka nekā dalībvalstu prognozēs norādītā.

2.2.2. Augļi un dārzeņi (–162,1 miljoni euro)

Šā sektora budžeta izpildes rezultātu pamatojums ir tāds pats kā agrīnās brīdināšanas sistēmas ziņojumā Nr. 5-6/2006 sniegtais pamatojums.

2.2.3. Kompensācijas par I pielikumā neiekļautiem produktiem (–123,7 miljoni euro), tekstilaugi (–33,1 miljons euro), cūkgaļa, olas un putnu gaļa (–54,9 miljoni euro)

Šo sektoru budžeta izpildes rezultātu pamatojums ir tāds pats kā agrīnās brīdināšanas sistēmas ziņojumā Nr. 5-6/2006 sniegtais pamatojums.

2.2.4. Cukurs (+254,5 miljoni euro), piens un piena produkti (–161,5 miljoni euro)

Paredzamā budžeta izpilde attiecībā uz cukuru tika izskaidrota agrīnās brīdināšanas sistēmas ziņojumā Nr. 8/2006.

Komisija ņem vērā pašreizējo izpildes līmeni piena nozarē. Taču Padome pieņēma priekšlikumu par attiecīgo dalībvalstu piena nodevas maksājumu laika grafiku. Tāpēc šajā nozarē budžeta gada beigās paredzams budžeta apropriējumu pārtēriņš pēc pašreizējām aplēsēm 160,0 miljonu eiro apmērā. (NB: agrīnās brīdināšanas sistēmas ziņojumā Nr. 8/2006 sniegts sīks skaidrojums par paredzamo izpildes līmeni šajā sektorā līdz budžeta gada beigām)

2.2.5. Pārējie tirgus pasākumi

Attiecībā uz pārējiem tirgus pasākumiem Komisija paredz nepilnīgu līdzekļu izmantojumu šādos tirgos: labība, rīsi, pārtikas produkti, olīveļļa, vīns, pārdošanas veicināšana, liellopu un teļa gaļa.

2.2.6. Tiešie atbalsti (–932,1 miljoni euro)

Komisija vērš uzmanību uz to, ka kopējais pašreizējais nepilnīgas izpildes līmenis, kā to liecina rādītāji laikposmā līdz 2006. gada augustam, samazinās līdz–785,0 miljoniem euro budžeta gada beigās. Komisija atjaunināja vajadzīgā budžeta aprēķinu un paredz, ka budžeta gada beigās neizmanto līdzekļu summa šajā nozarē būs apmēram 660,0 miljoni euro.

Nepilnīgais līdzekļu izmantojums galvenokārt radies dažās konkrētās dalībvalstīs, kas to pamato ar vairākām administratīvām saņēmēju pārsūdzībām, pārsvarā par tiesību sadali. Tas izraisīja arī administratīvas problēmas, slēdzot lietas un izmaksājot atbalstu. Turklāt dažas dalībvalstis norādīja, ka mazo atbalsta apjomu dēļ daudzi mazie saņēmēji atteicās no tiesībām saņemt šos maksājumus, tādējādi ietekmējot budžeta apropriējumu izmantojuma līmeni.

2.2.7. Lauksaimniecībai paredzēto maksājumu revīzija (160,9 miljoni euro)

Iemesli, kādēļ šajā jomā novērojami minētie izpildes rezultāti, kas, visticamāk, saglabāsies līdz budžeta gada beigām, ir tie paši, kas minēti agrīnās brīdināšanas sistēmas ziņojumā Nr. 8/2006.

3. SECINāJUMI

Attiecībā uz 1.a apakšpozīciju apropriējumu izlietojums dalībvalstu izdevumiem no 2005. gada 16. oktobra līdz 2006. gada 31. augustam sasniedza 41 144,7 miljonus euro, t.i., 95,1% no pieejamajām apropriācijām. Kopējā budžeta apropriējumu izdevumu neizpilde salīdzinājumā ar rādītāju ir aptuveni –1 191,7 miljoni euro par to pašu laika posmu un attiecas galvenokārt uz tiešajiem atbalstiem. Komisija rūpīgi uzrauga situāciju. Galīgais līdzekļu izmantojuma līmenis ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi dalībvalstīm līdz budžeta gada beigām izdosies atrisināt problēmas ar shēmas īstenošanu.

Attiecībā uz 1.b apakšpozīciju apropriāciju izlietojums dalībvalstu izdevumiem no 2005. gada 16. oktobra līdz 2006. gada 31. augustam sasniedza 4 736,9 miljonus euro, t.i., 61,0% no pieejamajām apropriācijām. Šobrīd Komisija plāno, ka lauku attīstībai piešķirtās apropriācijas tiks izlietotas, kā paredzēts 2006. gada budžetā.

PIELIKUMS

[pic]

[1] OV L 244, 29.9.2000., 27. lpp.