52006SC1443

Ieteikums Padomes lēmums, ar ko atbilstīgi 104. panta 8. punktam konstatē, ka Polijas rīcība, reaģējot uz Padomes ieteikumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 7. punktu, ir nepietiekama /* SEC/2006/1443 galīgā redakcija */


[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.11.2006

SEC(2006) 1443 galīgā redakcija

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko atbilstīgi 104. panta 8. punktam konstatē, ka Polijas rīcība, reaģējot uz Padomes ieteikumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 7. punktu, ir nepietiekama

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšvēsture. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (PBDNP) attiecībā uz Poliju

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (PBDNP) regulē Līguma 104. pants un Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97[1] par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa.

Pamatojoties uz Komisijas 2004. gada pavasara ekonomikas prognozēm[2], kas uzrādīja, ka budžeta deficīts 2003. gadā sasniedzis 4,1 % no IKP[3], Komisija atbilstīgi Līguma 104. panta 3. punktam[4] 2004. gada 12. maijā uzsāka pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Poliju. 2004. gada maijā Polija iesniedza konverģences programmu un, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma par to atzinumu[5]. Vienlaikus pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar 104. panta 6. punktu Padome nolēma, ka Polijai ir pārmērīgs budžeta deficīts, un atbilstīgi 104. panta 7. punktam izdeva ieteikumu Polijas iestādēm tā labošanai[6]. Šajā ieteikumā Padome aicināja Polijas iestādes „iespējami drīz novērst pašreizējā pārmērīgā budžeta deficīta situāciju” un „vidējā termiņā veikt pasākumus, lai ticamā un ilgtspējīgā veidā līdz 2007. gadam panāktu, ka deficīts nepārsniedz 3 % no IKP saskaņā ar budžeta deficīta samazināšanas gaitu, kas noteikta Padomes 2004. gada 5. jūlija atzinumā par 2004. gada maijā iesniegto konverģences programmu” ar šādiem ikgadējiem mērķiem: „ 5,7% no IKP 2004. gadā, 4,2% 2005. gadā, 3,3% 2006. gadā un 1,5 % no IKP 2007. gadā ”. Padome noteica 2004. gada 5. novembri kā termiņu, lai veiktu efektīvas darbības „ attiecībā uz paredzētajiem pasākumiem, lai sasniegtu 2005. gada deficīta mērķi ”. Polijai ieteica arī „ atvēlēt iespējamos papildu ieņēmumus, lai samazinātu kopējo valsts deficītu ”. Papildus Padome aicināja Polijas iestādes „nodrošināt parāda attiecības pieauguma apturēšanu”.

2. Valsts pārvaldes iestāžu dati pārmērīgas budžeta deficīta novēršanas procedūrā un sistēmiskas pensiju reformas

Eiropas Kopienu Statistikas biroja 2004. gada 2. marta lēmumā par pensiju shēmu nozaru klasifikāciju noteikts, ka iemaksas pensiju fondā iepriekš noteiktai iemaksu shēmai nevar klasificēt kā sociālās nodrošināšanas sistēmu un tādējādi to nevar uzskatīt par daļu no valsts pārvaldes. Tas bija pamatlēmums, pirms kura īstenošanas vajadzēja apspriesties ar dalībvalstīm.

Diskusijās, kas sekoja lēmumam, Eiropas Kopienu Statistikas birojs atzina, ka „ dažām dalībvalstīm vajadzētu pārejas posmu, lai lēmumu īstenotu un novērstu traucējumus budžeta politikā ”[7]. Eiropas Kopienu Statistikas biroja noteiktais triju gadu pārejas posms beigsies līdz ar 2007. gada budžeta paziņojumu, kas jāsniedz līdz 2007. gada 1. aprīlim.

Polija pašlaik izmanto šo pārejas laiku attiecībā uz pensiju reformu, ko tā īstenoja 1999. gadā. Tādēļ sociālās iemaksas un citi iekasētie ieņēmumi (un radušies izdevumi) fondētu iepriekš noteiktu iemaksu shēmās tika uzskaitīti kā valsts ieņēmumi (un izdevumi), kas izraisīja nedaudz mazāku deficītu un parāda datus. Kad būs beidzies pārejas posms, derīga būs tikai tā definīcija, kurā būs iekļautas pensiju reformas izmaksas.

Aptuveni 20 % ieņēmumu no pensiju iemaksām tika novirzītas no paaudžu solidaritātes shēmas uz pilnībā fondētu noteiktu iemaksu pensiju shēmām. Kamēr šī refoma uzlabo ilgtermiņa valsts finanšu stabilitāti, īstermiņā tai ir negatīva ietekme uz budžetu: pamatojoties uz jaunāko informāciju, reformas gada izmaksas būs aptuveni 2 % no IKP 2006. un 2007. gadā.

Budžeta deficīta samazināšanas plāns, ko 2004. gada 5. jūlijā apstiprinājusi Padome, neietver tās pensiju reformas izmaksas, ko Polija īstenoja 1999. gadā. Laikā, kad Padome novērtēja Polijas pirmo konverģences programmu (2004. gada 5. jūlijā), Polijas pensiju reformas gada izmaksas tika lēstas 1,6 % no IKP. Tādējādi Padome savā atzinumā par programmu konstatēja, ka „budžeta deficīts būs jāpārskata un jāpalielina par aptuveni 1,6 procenta punktiem no IKP” . Ņemot vērā deficīta mērķi 2007. gadam — 1,5 % no IKP —, kā arī dominējošo negatīvo risku, kas saistīts ar budžeta konsolidācijas stratēģiju, Padome savā atzinumā secināja, ka „budžeta stāvoklis programmā varētu nebūt tāds, lai programmas darbības laikā [t.i., līdz 2007. gadam] samazinātu deficītu zem 3 % no IKP” .

3. Attīstība līdz 2005. gadam

Beidzoties 2004. gada 5. novembra termiņam, kas bija noteikts Padomes 2004. gada 5. jūlija ieteikumā, Komisija 2004. gada 14. decembra paziņojumā Padomei secināja, ka, ņemot vērā 2005. gada deficīta mērķi, nav vajadzīgi turpmāki pasākumi saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Poliju[8].

2005. gada 17. februārī Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, sniedza atzinumu[9] par 2004. gada novembrī atjaunināto Polijas konverģences programmu. Atjauninātajā programmā bija pārskatīts un palielināts 2007. gada budžeta deficīta mērķis, jo tas paredzēja pakāpenisku kopējā valsts budžeta deficīta samazinājumu no 5,4 % no IKP 2004. gadā līdz 2,2 % no IKP 2007. gadā (salīdzinājumā ar iepriekšējo 2007. gada mērķi – 1,5 % no IKP). Šī pārskatīšanas rezultātā veiktais palielinājums radās, neskatoties uz nepārtrauktu lielu izaugsmi (kas programmā bija prognozēta vidēji vairāk nekā 5 % gadā), tai pašā laikā deficīta rezultāti/prognozes 2004.-2006. gadam bija samazinātas. Padome savā atzinumā norādīja uz negatīvajiem riskiem, kas saistīti ar konsolidācijas stratēģiju, un brīdināja, ka „ deficīts būs jāpielāgo, to palielinot par aptuveni 1,5 procenta punktiem . Šis pielāgojums nozīmē, ka pamatojoties uz atjaunināto programmu un neesot papildu taupības pasākumiem, Polija nespēs samazināt deficītu zem 3 % programmas pēdējā gadā ”, jo deficīta mērķis 2007. gadā sasniegs aptuveni 3,7 % no IKP, ieskaitot pensiju reformas izmaksas. Bez tam Padome atzīmēja fiskālās konsolidācijas plānā paredzēto pasākumu aizkavētas vai nepilnīgas īstenošanas risku. Ņemot to vērā, Padome aicināja Poliju cita starpā no 2005. gada stiprināt fiskālo pielāgojumu un 2007. gadā samazināt deficīta mērķi. Taču faktiski tika īstenoti tikai nedaudzi pasākumi. Tomēr 2005. gada fiskālie rezultāti bija labāki nekā prognozēts — 2,5 % no IKP.

4. Attīstība 2006. gadā un 2007. gada prognozes

Neņemot vērā Padomes 2005. gada 17. februāra atzinumā izteikto aicinājumu, konverģences programmas 2006. gada atjauninājumā bija paredzēts tikai neliels kopējā valsts budžeta deficīta samazinājums (laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam — gadā vidēji aptuveni par 0,3 % no IKP), lai izpildītu budžeta konverģences kritērijus līdz tiesību aktos noteiktajam termiņam (t.i., līdz 2009. gada beigām). Lai gan deficīta rezultāti un prognozes 2004.-2006. gadam atkal tika pārskatītas un samazinātas, programmā 2007. gadam tika saglabāts deficīta mērķis 2,2 % no IKP (izņemot pensiju reformas izmaksas). Turklāt programmā tika pārskatītas un par 0,4 % no IKP palielinātas pensiju refomas izmaksas. Tā kā atkārtoti aplēstajām pensiju reformas izmaksām 2007. gadā bija jāsasniedz 1,9 % no IKP, 2007. gada deficīta mērķis, ņemot vērā arī pensiju reformas izmaksas, bija augstāks nekā iepriekšējā programmas atjauninājumā (4,1 % no IKP salīdzinājumā ar 3,7 % no IKP).

Pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome 2006. gada 14. martā pieņēma atzinumu par 2006. gada janvārī atjaunināto konverģences programmu. Padome norādīja uz dažiem ar budžeta konsolidācijas stratēģiju saistītiem riskiem, piemēram, relatīvi labvēlīgos pieņēmumus par pieaugumu programmas darbības laika pēdējā gadā (2008.), relatīvi optimistiskos pieņēmumus par nodokļu elastīgumu un iespējamām izmaksu kontroles grūtībām sociālo izdevumu jomā. Padome secināja, ka „ konverģences programmā ir paredzēts neliels progress, nevis efektīva budžeta pārmērīgā deficīta novēršana 2007. gadā (…) un ka Komisija plānojusi ieteikt turpmākus pasākumus saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kā noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā ”. Turklāt Padome norādīja, ka programmas darbības laikā plānotais strukturālās bilances pielāgojums (t.i. tās cikliski koriģētajā bilancē, neskaitot vienreizējos un citus īslaicīgos pasākumus, ko Komisijas dienesti aprēķināja, pamatojoties uz programmā sniegto informāciju saskaņā ar kopīgi pieņemtu metodoloģiju), uzlabosies vidēji par aptuveni ¼ % no IKP gadā.

2007. gada budžeta projektā (pieņemts 2006. gada 27. septembrī) tiek lēsts, ka 2006. gada kopējais valsts budžeta deficīts sasniegs 2,1 % no IKP (izņemot pensiju reformas izmaksas), salīdzinot ar 2,6 % no IKP, kas bija mērķis 2006. gada konverģences programmas atjauninājumā (un 3,3 % saskaņā ar Padomes 2004. gada jūlija ieteikumu atbilstīgi 104. panta 7. punktam). Rezultāti bija labāki, jo ieņēmumi bija lielāki nekā prognozēts (jo īpaši iedzīvotāju ienākuma nodoklis), bet izdevumu pieaugums — mērenāks, jo īpaši tāpēc, ka valsts ieguldījumi bija mazāki nekā plānots. 2007. gada budžeta projektā Polijas valdība turpmākajiem gadiem paredzējusi šādus deficīta mērķus: 1,7 % 2007. gadā, 1,2 % —2008. un 0,5 % — 2009. gadā.

Pārskatītais deficīta mērķis 2007. gadam (bez pensiju reformas izmaksām) — 1,7 % no IKP — tagad tuvojas sākotnējam mērķim — 1,5 % no IKP —, kas bija noteikts Padomes ieteikumā saskaņā ar 104. panta 7. punktu, bet joprojām ir lielāks par to. Tomēr saskaņā ar Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozēm 2007. gada budžeta deficīts sasniegs 2 % no IKP (bez pensiju reformas izmaksām). To radījis Komisijas dienestu piesardzīgāks viedoklis par ieņēmumu prognozēm jo īpaši attiecībā uz tiešajiem nodokļiem (ieņēmumu nominālpieaugums par 9,7 %, neņemot vērā plānoto ar noteikto nodokļa likmi apliekamo summu ( tax bracket ) indeksāciju un nodokļu atvieglojumu ieviešanu ģimenēm, salīdzinot ar pieņemto IKP 6,2 % nominālpieaugumu). Turklāt vietējo iestāžu līmenī ir arī dažas neprezitātes attiecībā uz 2007. gada budžeta rezultātiem. Visbeidzot, sociālie izdevumi varētu būt lielāki, jo pieņemtie tiesību akti nav pilnībā atbilstīgi 2007. gada budžeta projektam.

Budžeta attīstība 2005.-2008. gadā

% no IKP, ja vien nav norādīts citādi | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 |

Pensiju reformas izmaksas(2) | 1,9 | 2,0 | 2,0 | 2,0 | 2,0 | 2,1 | 2,1 |

Valsts budžeta bilance, kopā ar Statistikas biroja lēmumu | −4,4 | −4,2 | −4,1 | −4,0 | −3,7 | −3,9 | −3,3 |

Primārā bilance | 0,1 | 0,2 | 0,3 | 0,4 | 0,8 | 0,6 | 1,3 |

Strukturālā bilance(1) | −2,3 | −2,3 | n.p. | −2,1 | n.p. | −1,8 | n.p. |

Strukturālā primārā bilance(1) | 0,2 | 0,1 | n.p. | 0,3 | n.p. | 0,6 | n.p. |

Valsts kopējais parāds | 42,0 | 42,4 | 42,4 | 43,1 | 43,1 | 42,7 | 42,7 |

Pm Reālais IKP pieaugums (%) | 3,5 | 5,2 | 5,2 | 4,7 | 4,6 | 4,8 | 4,8 |

Pm Starpība starp iespējamo un faktisko produkcijas apjomu | −0,3 | 0,4 | n.p. | 0,3 | n.p. | 0,1 | n.p. |

(1) Cikliski koriģētā bilance, neskaitot vienreizējos un citus īslaicīgos pasākumus (attiecībā uz Poliju nulle). (2) Pensiju reformas izmaksas tiek noteiktas kā starpība starp (i) valsts budžeta deficītu, kas sastādīts saskaņā ar ESA95 noteikumiem un Statistikas biroja 2004. gada 2. marta lēmumu, un (ii) alternatīvs valsts budžeta deficīts, kurā pensiju shēma joprojām pieskaitīta valsts sektoram. (3) Pieņēmums par esošās politikas turpināšanu. Avoti: Komisijas dienstu 2006. gada rudens prognozes (COM) un Finanšu ministrijas (FM) 2007. gada budžets |

5. Secinājumi

No iepriekš minētā izvērtējuma var izdarīt šādus secinājumus:

- 2007. gada deficīta mērķis (1,7 % no IKP, bez pensiju reformas izmaksām) ir augstāks nekā noteikusi Padome 2004. gada jūlijā (1,5 % no IKP), ņemot vērā labāku, nekā prognozēts, budžeta rezultātu 2004.-2006. gadā.

- Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozēs paredzēts, ka 2007. gada budžeta deficīts būs 2,0 % no IKP, t.i., par 0,3 % no IKP lielāks nekā aplēsušas Polijas iestādes.

- 2007. gadā beigsies pārejas laika posms Statistikas biroja 2004. gada 2. marta lēmuma īstenošanai attiecībā uz pensiju shēmu klasifikāciju, un fondētu noteiktu iemaksu pensiju shēmas vairs neklasificēs kopējā valsts budžetā. Tas nozīmē, Polijas budžeta deficīta dati būs jāpārskata, un tie būs lielāki. 2007. gadā deficīta mērķis 1,7 % no IKP (bez pensiju reformas izmaksām) atbilst aptuveni 3,7 % no IKP (ieskaitot pensiju reformas izmaksas). Saskaņā ar Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozēm kopējais valsts budžeta deficīts sasniegs 4 % no IKP (ieskaitot pensiju reformas izmaksas).

- ņemot vērā Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozēs norādītos draudus, ka 2007. gadā deficīts var būt lielāks nekā plānots, tas ievērojami pārsniedz budžeta deficīta atsauces vērtību — 3 % apmērā no IKP, un nevar uzskatīt, ka tas atbilst Padomes ieteikumiem par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu līdz 2007. gadam.

Ņemot vērā šos konstatējumus, Komisija uzskata, ka, lai gan Polijas fiskālajā stāvoklī ir uzlabojumi, Polijas iestāžu rīcība, reaģējot uz Padomes 2004. gada jūlija ieteikumiem saskaņā ar 104. panta 7. punktu, ir nepietiekama, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2007. gadam, un iesaka Padomei attiecīgi pieņemt lēmumu saskaņā ar 104. panta 8. punktu[10].

Kopējā valsts budžeta bilances uzdevumi un rezultāti un pensiju reformas izmaksas (% no IKP)

2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 |

2004.g. maija KP | PRI nav iekļautas | –5,7 | –4,2 | –3,3 | –1,5 | n.p. |

aplēstās PRI | 1,6 | 1,6 | 1,6 | 1,6 | n.p. |

PRI iekļautas* | –7,3 | –5,8 | –4,9 | –3,1 | n.p. |

2004.g. nov. KP | PRI nav iekļautas | –5,4 | –3,9 | –3,2 | –2,2 | n.p. |

aplēstās PRI | 1,5 | 1,5 | 1,5 | 1,5 | n.p. |

PRI iekļautas* | –6,9 | –5,4 | –4,7 | –3,7 | n.p. |

2006. g. janv. KP | PRI nav iekļautas | –3,8 | –2,9 | –2,6 | –2,2 | –1,9 |

aplēstās PRI | 1,8 | 1,8 | 2,0 | 1,9 | 1,8 |

PRI iekļautas* | –5,6 | –4,7 | –4,6 | –4,1 | –3,7 |

2006.g. okt. BP | PRI nav iekļautas | –3,9 | –2,5 | –2,1 | –1,7 | –1,2 |

un 2007.g. budžeta projekts | aplēstās PRI | 1,8 | 1,9 | 2,0 | 2,0 | 2,1 |

PRI iekļautas* | –5,7 | –4,4 | –4,1 | –3,7 | –3,3 |

PRI = pensiju reformas izmaksas; KP = Konverģences programma; BP = Budžeta paziņojums * Kopējā valsts budžeta bilances definīcija, kas piemērojama no 2007. gada pavasara |

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko atbilstīgi 104. panta 8. punktam konstatē, ka Polijas rīcība, reaģējot uz Padomes ieteikumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 7. punktu, ir nepietiekama

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 104. panta 8. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2) Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu. Stabilitātes un izaugsmes pakts ietver Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[11], kas pieņemta, lai veicinātu pārmērīga valsts budžeta deficīta tūlītēju novēršanu.

(3) Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Amsterdamas sanāksmes rezolūcijā[12] visas puses, proti, dalībvalstis, Padome un Komisija, tiek svinīgi aicinātas precīzi un savlaicīgi īstenot Līgumu un Stabilitātes un izaugsmes paktu.

(4) Statistikas biroja 2004. gada 2. marta lēmumā par pensiju shēmu nozaru klasifikāciju[13] noteikts, ka iepriekš noteiktu iemaksu fondētu shēmu nevar klasificēt kā sociālās nodrošināšanas sistēmu. Tādējādi šo shēmu nevar uzskatīt par kopējā valsts budžeta sastāvdaļu. Tas bija pamatlēmums, pirms kura īstenošanas vajadzēja apspriesties ar dalībvalstīm. Šajās diskusijās Statistikas birojs atzina, ka „dažām dalībvalstīm var būt vajadzīgs pārejas posms, lai lēmumu īstenotu un novērstu traucējumus budžeta politikā”[14]. Statistikas biroja noteiktais triju gadu pārejas posms beigsies līdz ar 2007. gada budžeta paziņojumu, kas jāsniedz līdz 2007. gada 1. aprīlim. Polija nolēma izmantot šo pārejas posmu. Tādēļ sociālās iemaksas un citi iekasētie ieņēmumi (un radušies izdevumi) fondētu noteiktu iemaksu shēmās tika uzskaitīti kā valsts ieņēmumi (un izdevumi), līdz ar to deficīts un parāda dati izrādījās nedaudz mazāki.

(5) Ar Padomes 2004. gada 5. jūlija lēmumu 2005/183/EK[15] tika nolemts, ka saskaņā ar līguma 104. panta 6. punktu Polijā ir pārmērīgs budžeta deficīts.

(6) Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma ieteikumu Polijas iestādēm, lai tās iespējami drīz novērstu pārmērīgu budžeta deficītu un veiktu darbības vidējā laika posmā, lai līdz 2007. gadam pārliecinoši un stabili samazinātu budžeta deficītu zem 3 % no IKP saskaņā ar budžeta deficīta samazināšanas plānu, kas izklāstīts iestāžu 2004. gadā iesniegtajā konverģences programmā, kura apstiprināta ar Padomes 2004. gada 5. jūlija atzinumu, ievērojot šādus ikgadējus mērķus: 5,7 % no IKP 2004. gadā, 4,2 % 2005. gadā, 3,3% 2006. gadā un 1,5 % no IKP 2007. gadā. Padome noteica 2004. gada 5. novembri kā termiņu efektīvu darbību veikšanai „attiecībā uz paredzētajiem pasākumiem, lai sasniegtu 2005. gada deficīta mērķi”.

(7) Budžeta deficīta samazināšanas plānā, ko 2004. gada 5. jūlijā apstiprinājusi Padome, nebija iekļautas tās pensiju reformas izmaksas, ko Polija īstenoja 1999. gadā. Aptuveni 20 % no pensiju iemaksu ieņēmumiem novirzīja no paaudžu solidaritātes shēmas uz pilnībā fondētu iepriekš noteiktu iemaksu pensiju shēmām. Pieņemot ieteikumu saskaņā ar 104. panta 7. punktu, Padome noteikti ņēma vērā faktu, ka budžeta deficīta mērķi būs jāpārskata, veicot palielinājumu un ievērojot aplēstās Polijas pensiju reformas gada izmaksas aptuveni 1½ % apmērā no IKP. Šā iemesla dēļ un ņemot vērā ar budžeta konsolidācijas stratēģiju saistīto risku, Padome savā 2004. gada maija atzinumā par konverģences programmu norādīja, ka „budžeta stāvoklis programmā varētu nebūt tāds, lai programmas darbības laikā [t.i., līdz 2007. gadam] samazinātu deficītu zem 3 % no IKP”.

(8) Beidzoties 2004. gada 5. novembra termiņam, kas bija noteikts Padomes ieteikumā saskaņā ar 104. panta 7. punktu, Komisija 2004. gada 14. decembra paziņojumā Padomei secināja, ka nav vajadzīgi turpmāki pasākumi saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Poliju, jo Polijas valdība ir efektīvi īstenojusi pasākumus, kas ir paredzēti, lai sasniegtu 2005. gada budžeta deficīta mērķi[16].

(9) Padome 2005. gada 17. februārī sniedza atzinumu par 2004. gada novembrī atjaunināto Polijas konverģences programmu. Atjauninātajā programmā 2007. gada deficīta mērķis tika pārskatīts un palielināts līdz 2,2 % no IKP 2007. gadā (no 1,5 %, kas bija 2004. gada maija konverģences programmā), t.i., aptuveni 3,7 % no IKP, pieskaitot pensiju reformas izmaksas. Šis pārskatīšanas rezultātā veiktais palielinājums radās, neskatoties uz nepārtrauktu lielu izaugsmi (kas programmā bija prognozēta vidēji vairāk nekā 5 % gadā), tai pašā laikā deficīta rezultāti/prognozes 2004.-2006. gadam bija samazinātas. Padome konstatēja risku, ka budžeta pielāgojuma pasākumu īstenošana var aizkavēties vai ka tie var būt nepilnīgi. Atsaucoties uz negatīvajiem riskiem, kas saistīti ar budžeta konsolidācijas stratēģiju, Padome aicināja Poliju cita starpā stiprināt fiskālo pielāgojumu arī pēc 2005. gada un samazināt deficīta mērķi 2007. gadam. Taču faktiski tika īstenoti tikai nedaudzi pasākumi. Tomēr 2005. gada fiskālie rezultāti bija labāki nekā prognozēts — 2,5 % no IKP.

(10) Padome 2006. gada 14. martā sniedza atzinumu par 2006. gada janvārī atjaunināto Polijas konverģences programmu. Programmas atjauninājumā bija paredzēts tikai neliels kopējā valsts budžeta deficīta samazinājums (laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam – gadā vidēji par aptuveni 0,3 % no IKP), lai izpildītu budžeta konverģences kritērijus līdz tiesību aktos noteiktajam termiņam (t.i., līdz 2009. gada beigām). Lai gan deficīta rezultāti un prognozes 2004.-2006. gadam atkal tika pārskatītas un samazinātas, programmā 2007. gadam tika saglabāts deficīta mērķis 2,2 % no IKP (bez pensiju reformas izmaksām). Ņemot vērā pārskatītās un palielinātās pensiju reformas izmaksas, 2007. gada deficīta mērķis, pieskaitot šīs izmaksas, bija par 0,4 procenta punktiem no IKP lielāks nekā iepriekšējā programmas atjauninājumā (4,1, % no IKP, salīdzinot ar 3,7 % no IKP). Padome norādīja uz dažiem ar budžeta konsolidācijas stratēģiju saistītiem riskiem, piemēram, samērā labvēlīgiem pieņēmumiem par pieaugumu programmas darbības laika pēdējā gadā (2008.), relatīvi optimistiskiem pieņēmumiem par nodokļu elastīgumu un iespējamām izmaksu kontroles grūtībām sociālo izdevumu jomā. Padome secināja, ka „konverģences programmā paredzēts tikai neliels progress, nevis efektīva pārmērīga budžeta deficīta novēršana 2007. gadā (…)”. Turklāt Padome norādīja, ka programmas darbības laikā plānotais strukturālās bilances pielāgojums (t.i. cikliski koriģētā bilance, neskaitot vienreizējos un citus īslaicīgos pasākumus, ko Komisijas dienesti aprēķināja, pamatojoties uz programmā sniegto informāciju saskaņā ar kopīgi pieņemtu metodoloģiju), uzlabosies vidēji par aptuveni ¼ % no IKP gadā.

(11) 2007. gada budžeta projektā, kas pieņemts 2006. gada 27. septembrī, tiek lēsts, ka 2006. gada budžeta deficīts sasniegs 2,1 % no IKP (izņemot pensiju reformas izmaksas), salīdzinot ar 2,6 % no IKP, kas bija mērķis 2006. gada janvārī atjauninātajā konverģences programmā (un 3,3 % saskaņā ar Padomes 2004. gada jūlija ieteikumu atbilstīgi 104. panta 7. punktam). Rezultāti bija labāki, jo ieņēmumi bija lielāki nekā prognozēts (jo īpaši iedzīvotāju ienākuma nodoklis), izdevumu pieaugums — mērenāks, jo īpaši tāpēc, ka valsts ieguldījumi bija mazāki, nekā plānots. 2007. gada budžeta projektā turpmākiem gadiem paredzēti šādi deficīta mērķi: 1,7 % 2007. gadā, 1,2 % — 2008. un 0,5 % — 2009. gadā.

(12) Novērtējot Polijas rīcību, reaģējot uz Padomes ieteikumu saskaņā ar 104. panta 7. punktu, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2007. gadam, izdarāmi šādi secinājumi:

- 2007. gada budžeta projektā pārskatītais 2007. gada deficīta mērķis 1,7 % no IKP (bez pensiju reformas izmaksām) pārsniedz deficīta mērķi 1,5 % no IKP, kas bija paredzēts Padomes 2004. gada 5. jūlija ieteikumā par pārmērīga deficīta novēršanu. 2007. gada budžeta deficītu pārskatīja, laikposmā no 2004. līdz 2006. gadam ņemot vērā daudz zemākus deficīta rezultātus, nekā bija paredzēts ieteikumā.

- Pārejas posms, lai īstenotu Statistikas biroja 2004. gada 2. marta lēmumu par fondēto pensiju shēmu klasifikāciju, beigsies līdz ar 2007. gada pirmo paziņojumu, kas jāsniedz līdz 1. aprīlim. Iekļaujot pensiju reformas izmaksas, 2007. gada deficīta mērķis sasniegs aptuveni 3,7 % no IKP.

- Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozēs paredzēts, ka 2007. gada deficīts būs par 0,3 % no IKP lielāks nekā paredzējušas Polijas iestādes. Sagaidāms, ka jo īpaši zemāki nekā plānojušas iestādes, paredzami ieņēmumi no tiešajiem nodokļiem, kamēr sociālie izdevumi un valsts ieguldījumi, iespējams, varētu būt lielāki.

- Tas liek izdarīt secinājumu, ka 2007. gada deficīts pārsniegs deficīta atsauces vērtību — 3 % no IKP, kas neatbilst Padomes ieteikumiem par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu līdz 2007. gadam.

Atbilstīgi Eiropadomes Amsterdamas rezolūcijai par Stabilitātes un izaugsmes paktu, Polija piekrita publicēt Padomes 2004. gada 5. jūlija ieteikumu[17],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Polijas rīcība, reaģējot uz Padomes 2004. gada 5. jūlija ieteikumu saskaņā ar līguma 104. panta 7. punktu, ir nepietiekama, lai novērstu pārmērīgu deficītu līdz ieteikumā noteiktajam termiņam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē,

Padomes vārdā ––

priekšsēdētājs

[1] OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1056/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 5. lpp.).

[2] Komisijas 2004. gada pavasara ekonomikas prognozēs tika ņemti vērā dati, kurus Polija paziņoja 2004. gada martā.

[3] Pa to laiku atbilstīgi parastajām procedūrām tika pārskatīti 2003. gada deficīta skaitļi. Tagad tas sasniedz 4,7 % no IKP.

[4] Skatīt http://ec.europa.eu/economy_finance/about/activities/sgp/edp/edppl_en.htm.

[5] OV C 320, 24.12.2004., 15. lpp.

[6] Skatīt http://register.consilium.eu.int/pdf/en/04/st11/st11220.en04.pdf

[7] Skatīt Statistikas biroja 2004. gada 2. marta Ziņu izlaidumu Nr. 30/2004 un 2004. gada 23. septembra Ziņu izlaidumu Nr. 117/2004 un I.1.3. nodaļu — Classification of funded pension schemes and impact on government finance of the Eurostat’s Manual on government deficit and debt , pieejams lejupielādēšanai: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-BE-04-002/EN/KS-BE-04-002-EN.PDF.

[8] Komisijas paziņojums Padomei: The action taken by the Czech Republic, Cyprus, Malta, Poland and Slovakia in response to the Council recommendations under the excessive deficit procedure, SEC(2004) 1630.

[9] OV C 136, 3.6.2005., 23. lpp.

[10] Ja Padome konstatē, ka tās ieteikumam saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu nav sekojusi efektīva rīcība saskaņā ar 104. panta 8. punktu, tā var nolemt publicēt šo ieteikumu. Taču atbilstīgi Eiropadomes rezolūcijai par Stabilitātes un izaugsmes paktu (OV C 236, 2.8.1997., 1. lpp.) Polija jau 2004. gada jūlijā ir piekritusi ieteikumu publicēt (skatīt http://register.consilium.eu.int/pdf/en/04/st11/st11220.en04.pdf).

[11] OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1056/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 5. lpp.).

[12] OV C 236, 2.8.1997., 1. lpp.

[13] Skatīt Statistikas biroja 2004. gada 2. marta Ziņu izlaidumu Nr. 30/2004 un 2004. gada 23. septembra Ziņu izlaidumu Nr. 117/2004 un I.1.3. nodaļu – Classification of funded pension schemes and impact on government finance of the Eurostat’s Manual on government deficit and debt , pieejams lejupielādēšanai: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-BE-04-002/EN/KS-BE-04-002-EN.PDF.

[14] Turpat.

[15] OV L 62, 9.3.2005., 18. lpp.

[16] Komisijas paziņojums Padomei: The action taken by the Czech Republic, Cyprus, Malta, Poland and Slovakia in response to the Council recommendations under the excessive deficit procedure, SEC(2004) 1630.

[17] Skatīt http://register.consilium.eu.int/pdf/en/04/st11/st11220.en04.pdf