[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 1.2.2006

SEC(2006) 110 galīgā redakcija

Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

saskaņā ar 9. panta trešo punktu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1466/97 par atjaunināto Latvijas konverģences programmu 2005.-2008. gadam

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Vispārēja informācija

Stabilitātes un izaugsmes pakta, kas stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā, pamatmērķis ir nodrošināt sakārtotas valsts finanses kā līdzekli, lai nostiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai un ilgtspējīgai izaugsmei, kas veicina darbavietu radīšanu. Paktā pirmoreiz grozījumus izdarīja 2005. gadā. Ar reformu, atzīstot pakta lietderību fiskālās disciplīnas nodrošināšanā, tika meklēta iespēja stiprināt tā efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī saglabāt valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā.

Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1], kas ir pakta sastāvdaļa, paredz, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz Padomei un Komisijai stabilitātes vai konverģences programmas un to ikgadējās atjauninātās programmas (dalībvalstis, kas jau ir pieņēmušas vienoto valūtu, iesniedz (atjauninātas) stabilitātes programmas, bet dalībvalstis, kas to vēl nav pieņēmušas, iesniedz (atjauninātas) konverģences programmas). Pirmā Latvijas konverģences programma tika iesniegta 2004. gada maijā. Saskaņā ar minēto regulu Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, 2004. gada 5. jūlijā sniedza atzinumu par to. Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija novērtē un iepriekš minētā komiteja pārbauda atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas, ko vajadzības gadījumā var pārbaudīt arī Padome.

Šajās programmās dalībvalstīm ir jāprecizē budžeta stāvokļa vidējā termiņa mērķi un jāparedz politikas pasākumi šā mērķa sasniegšanai un īstenošanai, tostarp attiecīgās ekonomiskās prognozes. Saskaņā ar pakta reformu vidējā termiņa mērķi atsevišķām dalībvalstīm ir jādiferencē, ņemot vērā ekonomikas un budžeta neviendabīgumu Eiropas Savienībā, tostarp fiskālo risku, kas apdraud ilgtspējību. Citas reformas sastāvdaļas ir šādas: cikla laikā jāpanāk simetriskāka pieeja fiskālajai politikai, pastiprinot budžeta disciplīnu labvēlīgas ekonomiskās attīstības periodā, lai gan attiecībā uz īslaicīgu novirzi no vidējā termiņa mērķa vai korekciju virzības uz to jāņem vērā „nozīmīgākās strukturālās reformas” ar pierādāmu ietekmi uz ilgtermiņa ilgtspēju.

Komisija ir izskatījusi šo nesen iesniegto atjaunināto Latvijas konverģences programmu, ņemot vērā Komisijas dienestu 2005. gada rudens prognozi, rīcības kodeksu[2], kopīgi saskaņoto metodiku potenciālā produkcijas apjoma un cikliski koriģēto bilanču aplēsei, kā arī integrētajās pamatnostādnēs ietvertās ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes 2005.-2008. gadam, un, pamatojoties uz tās tālāk minēto novērtējumu, ir pieņēmusi ieteikumu Padomes atzinumam par to.

Novērtējums

1. Latvija 30. novembrī nosūtīja Komisijai trešo atjaunināto konverģences programmu par laika posmu no 2005. gada līdz 2008. gadam. Programma kopumā atbilst jaunajā rīcības kodeksā dotajam stabilitātes un konverģences programmu struktūras paraugam. Programmā nav iekļauti visi fakultatīvie dati, ko paredz jaunais rīcības kodekss (īpaši trūkst datu par darba ražīgumu un nostrādātajām stundām).

2. Pēdējā desmitgadē reālā IKP gada pieaugums Latvijā vidēji ir vairāk nekā 6%, iezīmējot strauju ekonomikas atveseļošanos pēc pārejas periodam raksturīgajiem ekonomiskās darbības traucējumiem. Sagaidāms, ka reālā IKP pieaugums 2005. gadā beidzot pārsniegs līmeni, kāds bija pirms 1991. gada. Šos ekonomiskās izaugsmes rādītājus raksturo spēcīgs darba ražīguma pieaugums un pēdējā laikā arī nodarbinātības pieaugums. Tomēr ir pietiekami daudz pierādījumu ekonomikas pārkaršanas draudiem, kas izriet no ārējās maksājumu bilances nestabilitātes, inflācijas un kredītu apjoma strauja pieauguma. Šīs ārējās maksājumu bilances lielās nestabilitātes dēļ Latvija ir kļuvusi atkarīga no kapitāla ieplūdes, un ārējā parāda attiecība pret IKP ir pieaugusi. Atjauninātajā programmā tiek prognozēta reālā IKP pieauguma samazināšanās no 8,4% 2005. gadā līdz 7,5% 2006. gadā, piedzīvojot nelielu kritumu līdz 7,0% arī 2007. un 2008. gadā. Sagaidāms, ka privātā sektora patēriņš un ieguldījumi joprojām būs galvenais izaugsmes dzinējspēks, bet eksporta devums kļūs mēreni pozitīvs. Kopumā prognozētais IKP pieaugums ir ticams, salīdzinot ar Komisijas dienestu rudens prognozi (līdz 2007. gadam) un potenciālā pieauguma aprēķiniem. Izmantojot kopīgi saskaņoto metodi un pamatojoties uz atjauninātajā programmā iekļautajiem skaitļiem, iegūtie aprēķini rāda, ka potenciālā IKP pieauguma rādītāji joprojām būs augsti, tomēr vidējā termiņā tiem būs tendence nedaudz pazemināties; negatīva starpība starp potenciālo un faktisko produkcijas apjomu gaidāma, sākot ar 2007. gadu. Taču potenciālā pieauguma aprēķinu (un tādēļ arī potenciālā un faktiskā produkcijas apjoma starpības) interpretēšanā jāievēro piesardzība attiecībā uz valstīm, kas pārdzīvo straujas izaugsmes grūtības. Turpretim programmas prognozes gan attiecībā uz SPCI inflāciju (kas strauji samazināsies no 6,9% 2005. gadā – augstākais rādītājs starp dalībvalstīm – līdz 3,5% 2008. gadā), gan attiecībā uz tekošā konta deficītu (kas samazināsies no 13,0% no IKP 2004. gadā līdz 8,0% no IKP 2008. gadā) liekas optimistiskas, īpaši ņemot vērā Komisijas dienestu rudens prognozi. Kopumā makroekonomiskā scenārija radītais risks nav nenozīmīgs, un tam būs jāpievērš uzmanība konverģences procesa kontekstā.

3. Tā kā Latvijas lats pievienojās VKM II 2005. gada 2. maijā, tas joprojām, kā ziņo Latvijas iestādes, svārstās plus/mīnus viena procenta robežās attiecībā pret centrālo maiņas kursu. Trīs mēnešu likmju starpība latam attiecībā pret euro gada laikā ievērojami kritās no vairāk nekā 100 bāzes punktiem janvāra sākumā līdz apmēram 40 bāzes punktiem novembra beigās. Likmju starpība naudas tirgos decembra beigās krasi pieauga, bet to varētu skaidrot ar īslaicīgiem likviditātes faktoriem, kas saistīti ar rezervju rādītāja palielināšanu no 6 līdz 8 %, sākot ar 2005. gada 24. decembri. Starpība suverēnu aizņēmēju obligācijām attiecībā pret euro zonas kritērijiem 2005. gadā lielākoties joprojām bija neliela – apmēram 50 bāzes punkti.

4. Savā 2005. gada 8. marta atzinumā Padome atbalstīja iepriekšējā atjauninātajā konverģences programmā iekļauto budžeta stratēģiju laika posmam no 2004. līdz 2007. gadam. Nesniedzot nekādus ieteikumus politikas veidošanai, Padome tomēr uzskatīja, ka fiskālā stāvokļa atbilstīguma novērtējums ir atkarīgs no tā ieguldījuma pieprasījuma spiedienā uz ekonomiku un spējas veicināt tā brīža ekonomikai raksturīgās augstās inflācijas samazināšanos. Attiecībā uz budžeta izpildi 2005. gadā Komisijas dienestu 2005. gada rudens prognozē vispārējais valsts budžeta deficīts tika plānots 1,2% apmērā no IKP (pamatojoties uz IKP pieaugumu 9,1% apmērā) pretstatā iepriekšējā atjauninātajā konverģences programmā plānotajiem 1,6% no IKP (ar IKP pieaugumu 6,7% apmērā). Tomēr jaunākie dati par valsts budžeta izpildi, pamatojoties uz skaidrās naudas uzskaiti, norāda, ka rezultāti būs pat vēl iespaidīgāki. Tādējādi 2005. gadā faktiskais deficīts varētu būt zemāks nekā pašreizējā atjauninātajā programmā prognozētais vispārējais valsts budžeta deficīts 2005. gadam 1,5% apmērā no IKP (pamatojoties uz reālā IKP pieaugumu 8,4% apmērā).

5. Pamatojoties uz ļoti piesardzīgajām aplēsēm par 2005. gada vispārējā valsts budžeta deficītu, atjauninātā programma tiecas deficītu nedaudz samazināt programmas darbības vēlākajā posmā. Atjauninātā programma paredz, ka deficīts 2006. gadā paliks 1,5% līmenī, samazinoties līdz 1,4% 2007. gadā un 1,3% pēdējā gadā, t.i., 2008. gadā. Tiek plānots, ka gan ieņēmumu, gan izdevumu attiecība pret IKP programmas darbības laikā palielināsies (par diviem procentu punktiem). Paredzēts, ka visvairāk palielināsies valsts ieguldījumi un atsevišķi neidentificētie „citi izdevumi”, bet visvairāk samazināsies sociālās nodrošināšanas pabalsti, kas nav natūrā. Primārajai bilancei tajā pašā laikposmā būtu jāsamazinās par 0,1 procentu punktu. Atjauninātā 2005. gada novembra programma kopumā apstiprina iepriekšējā atjauninātajā programmā plānotās korekcijas gan attiecībā uz nelielo apjomu, gan attiecībā uz laika grafiku, neskatoties uz ievērojami stingrāku makroekonomisko scenāriju, ko paredz pēdējā atjauninātā programma.

6. Atbilstoši Komisijas dienestu aprēķiniem, kas veikti, pamatojoties uz programmu un saskaņā ar kopīgi saskaņoto metodoloģiju, plānots, ka programmas darbības laikā strukturālā bilance, t.i., cikliski koriģētā budžeta bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, uzlabosies tikai nedaudz (apmēram par ¾ IKP procentu punktu). Plānotais budžeta pozīciju pielāgojums ir atlikts uz programmas beigu posmu un koncentrēts tajos gados, kad paredzama potenciālā un faktiskā produkcijas apjoma negatīva starpība. Kā vidēja termiņa mērķi tādam budžeta stāvoklim, kas noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā, atjauninātā programma paredz strukturālo deficītu „aptuveni 1% apmērā no IKP”, ko plānots sasniegt programmas darbības pēdējā gadā. Tā kā programmas vidējā termiņa mērķis ir augstāks nekā minimālais kritērijs (kas noteikts, pamatojoties uz deficītu aptuveni 2% apmērā no IKP), tā sasniegšana nodrošinātu drošības rezervi, kas nepieciešama pārmērīga deficīta rašanās gadījumā. Programmas vidējā termiņa mērķis ir nosprausts atbilstīgā līmenī, jo tas pilnībā atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā produkcijas apjoma pieaugumu ilgtermiņā. Tomēr, ņemot vērā iepriekšminēto risku, kas apdraud ilgtspējīgu ekonomisko konverģenci, vēlams nospraust augstāku vidējā termiņa mērķi.

7. Budžeta izpildes rezultāts varētu būt sliktāks, nekā prognozēts programmā. No pozitīvās puses skatoties, piesardzīgas budžeta plānošanas rezultātu izklāsts norāda, ka rezultāti varētu būt labāki, nekā plānots (kā tas bija 2004. gadā, un Komisijas dienesti sagaida, ka šī situācija atkārtosies arī 2005. gadā). Jo īpaši pieauguma prognozes, kā arī budžeta pamatā liktie pieņēmumi par nodokļu elastīgumu līdz šim parasti ir bijuši salīdzinoši zemi. Turklāt budžetā plānotie izdevumi ne vienmēr tika izpildīti pilnībā, galvenokārt ES daļēji finansēto projektu novēlotas izpildes dēļ. No otras puses, pašreizējās atjauninātās programmas prognozes attiecībā uz nodokļu elastīgumu šķiet samērā augstas; programma turklāt atsaucas uz vairākiem (ieteiktiem) sociālās politikas pasākumiem, kas varētu palielināt izdevumus, lai gan programma paredz šādu izdevumu samazināšanos.

8. Ņemot vērā šo riska novērtējumu, programmā izklāstītā budžeta stratēģija var izrādīties nepietiekama, lai nodrošinātu to, ka budžeta stāvokli strukturālā ziņā programmas darbības perioda beigās varētu uzskatīt par atbilstīgu paktā paredzētajām prasībām. Tāpat, ņemot vērā to, ka 2005. gada rezultāti varētu būt ievērojami labāki, nekā paredzēts programmā, un, iespējams, ļoti tuvu vidējā termiņa mērķim, budžeta mērķis 2006. gadam varētu ietvert novirzi no vidējā termiņa mērķa līdz pat apmēram 0,5% no IKP 2006. gadā un arī 2007. gadā. Turklāt pastāv bažas, ka, ja 2005. gada rezultāti apstiprināsies un 2006. gada mērķis tiks sasniegts, fiskālā nostādne 2006. gadā būs ekspansīva un neatbilstīga, jo tad 2005.-2006. gada periodu varēs uzskatīt par labvēlīgas ekonomiskās attīstības periodu. Euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) prasa ikgadējus uzlabojumus strukturālajā bilancē vismaz 0,5% apmērā no IKP (kā kritēriju), lielākas korekcijas veicot labvēlīgas ekonomiskās attīstības periodos. Būtu ieteicamas arī lielākas strukturālās korekcijas, nekā tika plānots, lai nodrošinātu stabilu makroekonomiskās konverģences procesu.

9. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu „nozīmīgākās strukturālās reformas” ar pierādāmu ietekmi uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju jāņem vērā, nosakot korekciju virzību uz programmas vidējā termiņa mērķi vai pieļaujot īslaicīgu novirzi no programmas vidējā termiņa mērķa. Programmā atzīmēts, ka pašreizējā pensiju reforma un otrā pīlāra ieviešana jo īpaši pakāpeniski samazinās sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā valsts budžeta bilancē, salīdzinot ar 2004. gada līmeni. Pensiju reformas tīrās izmaksas programmā tiek lēstas 0,25% apmērā no IKP 2005. gadā, tām pakāpeniski pieaugot līdz 1¼% no IKP 2008. gadā. Līdz ar to būtu pieļaujama īslaicīga novirze no prasītās gada korekcijas 0,5% apmērā no IKP virzībā uz programmas vidējā termiņa mērķi, jo strukturālās reformas, kas ir tās pamatā, ir pietiekami detalizēti izklāstītas programmā un tām ir jūtami labvēlīga ietekme uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Turklāt atbilstība Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajām budžeta prasībām, šķiet, ir nodrošināta arī attiecībā uz drošības rezervi gadījumā, ja programmas darbības laikā tiek pārsniegta budžeta deficīta atsauces vērtība 3% apmērā no IKP. Taču iepriekšminētais priekšlikums par ātrāku koriģēšanas tempu virzībā uz programmas vidējā termiņa mērķi, nekā netieši norādīts programmā, šķiet, ir pilnībā realizējams, ņemot vērā to, ka programmas darbības pirmajos gados pensiju reformas aplēstās tīrās izmaksas ir nelielas.

10. Parāda attiecība 2005. gadā tiek lēsta 14,9% apjomā no IKP, kas ir ievērojami mazāka par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP. Prognozē, ka parāda attiecība programmas darbības laikā samazināsies pavisam nedaudz, t.i., līdz 14,7% no IKP 2008. gadā, un liels nominālā IKP pieaugums ievērojami mazinās deficīta sekas.

11. Attiecībā uz valsts finanšu ilgtspēju Latvijai, šķiet, ir zems risks sakarā ar prognozētajām iedzīvotāju novecošanās budžeta izmaksām. Paredz, ka pašreizējais ļoti zemais bruto parāda līmenis saglabāsies zem atsauces vērtības – 60% no IKP – gandrīz visā 2005.-2050. gada prognožu periodā. Latvijas pensiju reforma, ko uzsāka 1996. gadā, ievērojami ierobežo iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz budžetu.

12. Plānotie pasākumi valsts finanšu jomā kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laika posmam no 2005. līdz 2008. gadam. Jo īpaši konverģences programmā ir uzsvērti pasākumi, kas atbalsta nodarbinātību un izaugsmi, izmainot ieņēmumu un izdevumu struktūru (it sevišķi pārorientējot nodokļu slogu no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem un samazinot pārskaitījumus) un padarot valsts ieguldījumus par izdevumu prioritāti. Tomēr fiskālās nostādnes potenciālā loma galveno mērķu sasniegšanā, jo īpaši inflācijas ierobežošanā un ārējā konta nestabilitātes novēršanā, nav pētīta pietiekami.

13. Latvijas valsts reformu programmā, kas iesniegta 2005. gada 21. oktobrī atjaunotās Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai kontekstā, makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana minēta kā galvenā problēma, kas ietekmē valsts finanses, un tādēļ galvenā loma atvēlēta fiskālās disciplīnas nostiprināšanai un budžeta plānošanas procedūrām. To nedaudzo konkrēto reformas pasākumu, kas noteikti valsts reformu programmā, ietekme uz budžetu ir atspoguļota konverģences programmas budžeta prognozēs. Konverģences programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā atbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Kā iepriekš minēts, konverģences programmā ir uzsvērti pasākumi, kas atbalsta izaugsmi un nodarbinātību, izmainot ieņēmumu un izdevumu struktūru (jo īpaši pārorientējot nodokļu slogu no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem un samazinot pārskaitījumus) un padarot valsts ieguldījumus par izdevumu prioritāti.

Paturot prātā iepriekš minēto novērtējumu un ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu konverģenci, tostarp samazinot ārējās maksājumu bilances nestabilitāti un ierobežojot inflāciju, Latvijai ir jāapsver jautājums par ambiciozāku budžeta mērķu sasniegšanu, nekā šobrīd plānots, akcentējot arī programmā noteiktā vidējā termiņa mērķa sasniegšanu, īstenojot to programmas darbības laikā un izvairoties no procikliskas fiskālās politikas labvēlīgas ekonomiskās attīstības periodā.

Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

saskaņā ar 9. panta trešo punktu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1466/97 par atjaunināto Latvijas konverģences programmu 2005.-2008. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[3] un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

14. Padome [14. februārī 2006] pārbaudīja atjaunināto Latvijas konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2005. gada līdz 2008. gadam.

15. Pēdējā desmitgadē reālā IKP gada pieaugums Latvijā vidēji ir vairāk nekā 6%. Šos ekonomiskās izaugsmes rādītājus raksturo spēcīgs darba ražīguma pieaugums un pēdējā laikā arī nodarbinātības pieaugums. Taču maksājumu bilances lielās nestabilitātes dēļ Latvija ir kļuvusi atkarīga no kapitāla ieplūdes, un ārējā parāda attiecība pret IKP ir pieaugusi. Inflācija, sākot no 2003. gada vidus, ir augusi un joprojām pārsniedz 6%, mazinot ekonomikas ārējo konkurētspēju un radot draudus izaugsmei. Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, paredzēts, ka reālā IKP pieaugums no 8,4% 2005. gadā samazināsies vidēji līdz 7,2% pārējā programmas darbības periodā. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā patlaban pieejamo informāciju, šķiet pamatots uz ticamiem pieauguma pieņēmumiem. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju un tekošā konta deficītu šķiet zemas.

16. Programma kopumā atbilst jaunajā rīcības kodeksā dotajam stabilitātes un konverģences programmu struktūras paraugam[4].

17. Pašreizējā atjauninātajā programmā vispārējais valsts budžeta deficīts 2005. gadam noteikts 1,5% apmērā no IKP, pamatojoties uz IKP pieaugumu 8,4% apmērā. Tas nozīmē, ka deficīts būs mazliet zemāks, bet pieauguma rādītāji ievērojami labāki, nekā paredzēts iepriekšējā programmā (deficīts 1,6% apmērā no IKP, pieaugums 6,7% apmērā). Komisijas dienestu rudens prognozē deficīts tika plānots 1,2% apmērā no IKP, pamatojoties uz IKP pieaugumu 9,1% apmērā. Tomēr jaunākie dati par valsts budžeta izpildi, pamatojoties uz skaidrās naudas uzskaiti, norāda, ka rezultāti būs pat vēl labāki, nekā paredzēts atjauninātajā programmā un Komisijas dienestu rudens prognozē.

18. Padomes atzinums par iepriekšējo atjaunināto programmu, ko pieņēma 2005. gada 8. martā, nesniedza nekādus ieteikumus politikas veidošanai. Tomēr tajā tika norādīts, ka konsolidācijas virzības un fiskālā stāvokļa atbilstīguma novērtējums ir atkarīgs no ārējās maksājumu bilances labvēlīgas attīstības, pieprasījuma spiediena uz ekonomiku un tā brīža augstās inflācijas mazināšanās.

19. Atjauninātās programmas mērķis ir nedaudz samazināt vispārējo valsts budžeta deficītu. Tā paredz vispārējā valsts budžeta deficītu 2005. gadā 1,5%, 2006. gadā 1,5%, 2007. gadā 1,4% un 2008. jeb pēdējā gadā 1,3% apmērā. Primārajai bilancei tajā pašā laikposmā būtu jāsamazinās par 0,1 procentu punktu. Tiek plānots, ka gan ieņēmumu, gan izdevumu attiecība pret IKP programmas darbības laikā palielināsies (attiecīgi par 2,1 un 1,9 procentu punktiem). Valsts ieguldījumi un atsevišķi neidentificētie „citi izdevumi” palielināsies visvairāk (attiecīgi no 2,3% no IKP 2005. gadā līdz 3,3% no IKP 2008. gadā un no 12,3% no IKP līdz 13,8% no IKP 2008. gadā), bet sociālās nodrošināšanas pabalsti, kas nav natūrā, samazināsies visvairāk (no 9,3% no IKP 2005. gadā līdz 8,9% no IKP 2008. gadā). Salīdzinot ar iepriekšējo atjaunināto programmu, 2005. gada novembra atjauninātā programma kopumā apstiprina plānotās korekcijas, lai gan pieauguma perspektīvas ir ievērojami labākas.

20. Atbilstoši Komisijas dienestu aprēķiniem, kas veikti, pamatojoties uz programmu un saskaņā ar kopīgi saskaņoto metodoloģiju, plānots, ka programmas darbības laikā strukturālā bilance, t.i., cikliski koriģētā budžeta bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, uzlabosies tikai nedaudz (apmēram par ¾ IKP procentu punktu). Plānotais budžeta pozīciju pielāgojums ir atlikts uz programmas beigu posmu un koncentrēts tajos gados, kad paredzama potenciālā un faktiskā produkcijas apjoma negatīva starpība. Kā vidēja termiņa mērķi tādam budžeta stāvoklim, kas noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā, atjauninātā programma paredz strukturālo deficītu „aptuveni 1% apmērā no IKP”, ko plānots sasniegt programmas darbības pēdējā gadā. Tā kā programmas vidējā termiņa mērķis ir augstāks nekā minimālais kritērijs (kas noteikts, pamatojoties uz deficītu aptuveni 2% apmērā no IKP), tā sasniegšana nodrošinātu drošības rezervi, kas nepieciešama pārmērīga deficīta rašanās gadījumā. Programmas vidējā termiņa mērķis ir nosprausts atbilstīgā līmenī, jo tas pilnībā atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā produkcijas apjoma pieaugumu ilgtermiņā. Tomēr, ņemot vērā iepriekšminēto risku, kas apdraud ilgtspējīgu ekonomisko konverģenci, vēlams nospraust augstāku vidējā termiņa mērķi.

21. Budžeta izpildes rezultāts varētu būt sliktāks, nekā prognozēts programmā. Kaut arī pieauguma prognozes un iepriekšējo budžetu pamatā liktie pieņēmumi par nodokļu elastīgumu parasti ir izrādījušies piesardzīgi, uz pašreizējo atjaunināto programmu tas varētu arī neattiekties, jo tajā iekļautie pieņēmumi par nodokļu elastīgumu šķiet optimistiski. Turklāt programma atsaucas uz vairākiem (ieteiktiem) sociālās politikas pasākumiem, kas varētu palielināt šādus izdevumus un nevis samazināt tos, kā tas paredzēts programmā.

22. Ņemot vērā šo riska novērtējumu, programmā paredzētā budžeta nostādne var izrādīties nepietiekama, lai nodrošinātu to, ka budžeta stāvokli strukturālā ziņā programmas darbības perioda beigās varētu uzskatīt par atbilstīgu paktā paredzētajām prasībām. Tāpat, kā minēts iepriekš, būtu ieteicama ambiciozāka stratēģija, nekā paredzēts programmā. Tomēr koriģēšanas temps virzībā uz programmā netieši norādīto programmas vidējā termiņa mērķi neatbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka euro zonas un VKM II dalībvalstīm strukturālās bilances gada uzlabojumam jābūt 0,5% apmērā no IKP kā kritērijam un ka korekcijai jābūt lielākai labvēlīgas ekonomiskās attīstības periodā. Jo īpaši iespējamā strukturālās bilances pasliktināšanās 2006. gadā, uz ko netieši norāda 2006. gada mērķa īstenošana, ja 2005. gada rezultāti būs ievērojami labāki par cerētajiem, varētu atbilst būtiskiem fiskāliem atvieglojumiem saistībā ar joprojām ļoti lielo pieprasījuma spiedienu un attiecīgajiem stabilitātes riskiem.

23. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu „nozīmīgākās strukturālās reformas” ar pierādāmu ietekmi uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju jāņem vērā, nosakot korekciju virzību uz programmas vidējā termiņa mērķi vai pieļaujot īslaicīgu novirzi no programmas vidējā termiņa mērķa. Programmā atzīmēts, ka pašreizējā pensiju reforma un otrā pīlāra ieviešana jo īpaši pakāpeniski samazinās sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā valsts budžeta bilancē, salīdzinot ar 2004. gada līmeni. Pensiju reformas tīrās izmaksas programmā tiek lēstas 0,25% apmērā no IKP 2005. gadā, tām pakāpeniski pieaugot līdz 1¼% no IKP 2008. gadā. Līdz ar to būtu pieļaujama īslaicīga novirze no prasītās gada korekcijas 0,5% apmērā no IKP virzībā uz programmas vidējā termiņa mērķi, jo strukturālās reformas, kas ir tās pamatā, ir pietiekami detalizēti izklāstītas programmā un tām ir jūtami labvēlīga ietekme uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Turklāt atbilstība Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajām budžeta prasībām, šķiet, ir nodrošināta arī attiecībā uz drošības rezervi gadījumā, ja programmas darbības laikā tiek pārsniegta budžeta deficīta atsauces vērtība 3% apmērā no IKP. Taču iepriekšminētais priekšlikums par ātrāku koriģēšanas tempu virzībā uz programmas vidējā termiņa mērķi, nekā netieši norādīts programmā, šķiet, ir pilnībā realizējams, ņemot vērā to, ka programmas darbības pirmajos gados pensiju reformas aplēstās tīrās izmaksas ir nelielas.

24. Parāda attiecība 2005. gadā tiek lēsta 14,9% apjomā no IKP, kas ir ievērojami mazāka par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP. Prognozē, ka parāda attiecība programmas darbības laikā samazināsies pavisam nedaudz, t.i., līdz 14,7% no IKP 2008. gadā, un liels nominālā IKP pieaugums ievērojami mazinās pastāvīgā deficīta sekas.

25. Attiecībā uz valsts finanšu ilgtspēju Latvijai, šķiet, ir zems risks sakarā ar prognozētajām iedzīvotāju novecošanās budžeta izmaksām[5]. Paredz, ka pašreizējais ļoti zemais bruto parāda līmenis saglabāsies zem atsauces vērtības – 60% no IKP – visā 2005.-2050. gada prognožu periodā. Latvija īsteno 1996. gadā uzsākto pensiju reformu, kas ievērojami ierobežo iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz budžetu.

26. Plānotie pasākumi valsts finanšu jomā kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laika posmam no 2005. līdz 2008. gadam. Jo īpaši konverģences programmā ir uzsvērti pasākumi, kas atbalsta nodarbinātību un izaugsmi, izmainot ieņēmumu un izdevumu struktūru (it sevišķi pārorientējot nodokļu slogu no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem un samazinot pārskaitījumus) un padarot valsts ieguldījumus par izdevumu prioritāti. Tomēr lielāka uzmanība jāveltī tādu galveno mērķu sasniegšanai kā inflācijas ierobežošana, ārējā konta nestabilitātes novēršana un aktivitātes līmeņa paaugstināšana, veicinot integrējoša darba tirgus attīstību.

27. Latvijas valsts reformu programmā, kas iesniegta 2005. gada 21. oktobrī atjaunotās Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai kontekstā, makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana minēta kā galvenā problēma, kas ietekmē valsts finanses, un tādēļ galvenā loma atvēlēta fiskālās disciplīnas nostiprināšanai un budžeta plānošanas procedūrām. To nedaudzo konkrēto reformas pasākumu, kas noteikti valsts reformu programmā, ietekme uz budžetu ir atspoguļota konverģences programmas budžeta prognozēs. Valsts finanšu jomā veiktie pasākumi, ko paredz konverģences programma, atbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Kā iepriekš minēts, konverģences programmā ir uzsvērti pasākumi, kas atbalsta izaugsmi un nodarbinātību, izmainot ieņēmumu un izdevumu struktūru (jo īpaši pārorientējot nodokļu slogu no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem un samazinot pārskaitījumus) un padarot valsts ieguldījumus par izdevumu prioritāti.

Paturot prātā iepriekš minēto novērtējumu un ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu konverģenci, tostarp samazinot ārējās maksājumu bilances nestabilitāti un ierobežojot inflāciju, Padome uzskata, ka Latvijai ir jāapsver jautājums par ambiciozāku budžeta mērķu sasniegšanu, nekā šobrīd plānots, akcentējot arī programmā noteiktā vidējā termiņa mērķa sasniegšanu, īstenojot to programmas darbības laikā un izvairoties no procikliskas fiskālās politikas labvēlīgas ekonomiskās attīstības periodā.

Nozīmīgāko makroekonomisko un budžeta prognožu salīdzinājums

2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 |

Reālais IKP (izmaiņas %) | KP 2005. g. nov. | 8,5 | 8,4 | 7,5 | 7,0 | 7,0 |

KOM 2005. g. nov. | 8,3 | 9,1 | 7,7 | 7,1 | n.p. |

KP 2004. g. dec. | 8,1 | 6,7 | 6,5 | 6,5 | n.p. |

SPCI inflācija (%) | KP 2005. g. nov. | 6,2 | 6,9 | 5,6 | 4,3 | 3,5 |

KOM 2005. g. nov. | 6,2 | 6,8 | 6,0 | 4,8 | n.p. |

KP 2004. g. dec. | 6,2 | 4,3 | 3,0 | 3,0 | n.p. |

Starpība starp potenciālo un faktisko produkcijas apjomu (% no potenciālā IKP) | KP 2005.g. nov.3 | 0,5 | 0,8 | 0,4 | -0,5 | -1,1 |

KOM 2005. g. nov.5 | 0,1 | 0,8 | 0,3 | -0,7 | n.p. |

KP 2004.g. dec.3 | 1,6 | 0,9 | 0,0 | -0,5 | n.p. |

Vispārējā valsts bilance1 (% no IKP) | KP 2005. g. nov. | -1,0 | -1,5 | -1,5 | -1,4 | -1,3 |

KOM 2005. g. nov. | -1,0 | -1,2 | -1,5 | -1,5 | n.p. |

KP 2004. g. dec. | -1,7 | -1,6 | -1,5 | -1,4 | n.p. |

Primārā bilance (% no IKP) | KP 2005. g. nov. | -0,2 | -0,7 | -0,8 | -0,6 | -0,6 |

KOM 2005. g. nov. | -0,2 | -0,5 | -0,8 | -0,8 | n.p. |

KP 2004. g. dec. | -0,9 | -0,8 | -0,8 | -0,7 | n.p. |

Cikliski koriģētā bilance= Strukturālā bilance2 (% no IKP) | KP 2005. g. nov.3 | -1,1 | -1,7 | -1,6 | -1,3 | -1,0 |

KOM 2005. g. nov.4 | -1,0 | -1,5 | -1,6 | -1,3 | n.p. |

KP 2004. g. dec. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

Valsts bruto parāds (% no IKP) | KP 2005. g. nov. | 13,1 | 14,9 | 13,6 | 13,7 | 14,7 |

KOM 2005. g. nov. | 14,7 | 12,8 | 13,0 | 13,2 | n.p. |

KP 2004. g. dec. | 14,2 | 14,5 | 15,8 | 15,0 | n.p. |

Piezīmes: 1 Pašreizējās pensiju reformas (otrā pīlāra ieviešanas) tīrās izmaksas iekļautas deficītā. Izmaksas tiek lēstas 0,27% apmērā no IKP 2005. gadā, 0,37% apmērā no IKP 2006. gadā, 0,62% apmērā no IKP 2007. gadā un 1,32% apmērā no IKP 2008. gadā. 2 Cikliski koriģētā bilance (kā iepriekšējās rindās), izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus. Programmā paredzētais cikliski koriģētās bilances ikgadējais uzlabojums, pielāgojot pensiju reformas pakāpeniskās īstenošanas ietekmi, varētu būt 0,2% no IKP 2006. gadā, 0,6% 2007. gadā un 1,0% 2008. gadā, vidēji 0,6% laika posmā no 2006. gada līdz 2008. gadam. Tā kā programmā citi vienreizēji un pagaidu pasākumi nav paredzēti, cikliski koriģētā un strukturālā bilance ir identiskas. 3 Komisijas dienestu aprēķini, pamatojoties uz programmā iekļauto informāciju. 4 Komisijas dienestu prognozē nav paredzēti vienreizēji un citi pagaidu pasākumi. 5 Pamatojoties uz aplēsto potenciālo pieaugumu attiecīgi 7,9%, 8,3%, 8,3% un 8,2% apmērā 2004.-2007. gadā. Avots: Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2005. gada rudens ekonomiskās prognozes (KOM); Komisijas dienestu aprēķini. |

[1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1.lpp.). Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

[2] „Specifikācijas par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnes par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu”, ko Ekonomikas un finanšu padome atbalstīja 2005. gada 11. oktobrī.

[3] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

[4] Programmā nav iekļauti visi fakultatīvie dati, ko paredz jaunais rīcības kodekss (īpaši trūkst datu par darba ražīgumu un nostrādātajām stundām).

[5] Papildu informācija par ilgtermiņa ilgtspēju pieejama Komisijas dienestu veiktajā programmas tehniskajā novērtējumā

(http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm).