24.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 200/1

I–VII

1.–11.

1.–5.

6.–11.

12.–49.

12.–31.

12.–16.

17.–23.

24.–26.

27.–31.

32.–49.

32.–41.

42.–47.

48.–49.

50.–57.

50.–52.

53.–57.

58.

EIB

Eiropas Investīciju banka.

EuropeAid

EuropeAid sadarbības birojs.

MEDA

pasākumi, kas papildina ekonomikas un sociālās reformas Vidusjūras reģiona valstīs, kas nav ES dalībvalstis.

MED komiteja

Dalībvalstu konsultatīvā komiteja Vidusjūras reģiona jautājumos.

I.

ES un 12 Vidusjūras reģiona valstis 1995. gadā nolēma uzsākt jaunu fāzi savās attiecībās, sauktu par “Barselonas procesu” jeb “Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību”. Galvenais mērķis ir izstrādāt dažādus partnerības aspektus, tostarp politikas, ekonomikas, finanšu, kā arī sociālajā un kultūras jomā (sk. 1.–2. punktu).

II.

MEDA programma ir Eiropas Kopienu galvenais finanšu instruments, īstenojot Eiropas-Vidusjūras reģiona valstu partnerību, un laika posmā no 1995. līdz 2006. gadam tam ir piešķirti līdzekļi vairāk nekā 8 000 miljonu EUR apmērā. Dažādiem projektiem un programmām 2005. gada beigās bija piešķirti aptuveni 7 000 miljoni EUR, bet iztērēti bija apmēram 4 000 miljoni EUR (sk. 3.–5. punktu).

III.

Palāta ir pārbaudījusi MEDA programmu, lai noteiktu, vai tā faktiski sniedz ieguldījumu partnervalstu ekonomikas reformā un sociālā attīstībā un vai Komisijas veiktā programmas pārvaldība ir pietiekama (sk. 6.–11. punktu).

IV.

Saistībā ar MEDA programmas ieguldījumu, EK atbalsts ir:

V.

Pēc vairāk nekā 10 gadiem, kopš tiek īstenota MEDA programma, tās konkrētie rezultāti ir līdz šim ierobežoti, jo daudzi projekti vēl nav pabeigti. Vairumā MEDA valstu EK atbalsta nozīmīgumu neveido tā finansiālais raksturs, bet vairāk mēģinājumi risināt delikātus politikas reformas jautājumus un atbalstīt nabadzīgākos iedzīvotāju slāņus (sk. 27.–31. punktu).

VI.

Komisijas īstenotā MEDA programmas pārvaldība kopš programmas uzsākšanas ir noteikti uzlabojusies un ir uzskatāma par apmierinošu, jo programmu plānošanas rezultātā līdzekļu piešķīrums ir vienmērīgāks, sagatavošanās laiks saīsinās un līdzekļu izmaksāšana ir nozīmīgi palielinājusies. Programmas labāku izpildi veicinošie faktori ir lielāks projektu un programmu skaits, lielāks budžeta atbalsta īpatsvars programmā un vispārēji pozitīvā decentralizācijas ietekme delegācijās saistībā ar projektu sagatavošanu un to izpildi. Citi uzlabojumi ietver sistemātiskāku uzraudzību un vērtēšanu, kā arī intensīvāku dialogu un koordinēšanu ar vietējiem partneriem un pārējiem donoriem. Visbiežākais īstenošanas kavēšanās iemesls ir saistīts ar iepirkuma problēmām (sk. 32.–49. punktu).

VII.

Ņemot vērā to, ka MEDA regula zaudē spēku 2006. gada beigās un 2007. gadā stājas spēkā Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, Palātas iesaka Komisijai:

1.

Pēc aptuveni 20 gadu pieaugošas sadarbības, jo īpaši tirdzniecības un attīstības jautājumos, starp ES, tās dalībvalstīm un 12 Vidusjūras reģiona valstīm, ES un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferencē Barselonā (1995. gada novembrī) tika nolemts uzsākt jaunu partnerības fāzi — sauktu par Barselonas procesu jeb Eiropas-Vidusjūras reģiona valstu partnerību (1).

2.

Barselonas konferencē pieņemtajā deklarācijā formulēja trīs partnerības jomas ar šādiem galvenajiem mērķiem:

3.

MEDA programma ir galvenais EK finanšu instruments Eiropas-Vidusjūras reģiona valstu partnerības īstenošanai, kuras tiesiskais pamatojums ir noteikts Padomes 1996. gada 23. jūlija Regulā (EK) Nr. 1488/96 (2). Šī regula apraksta plaša spektra atbalsta pasākumus, kas īstenojami, lai sekmētu Vidusjūras reģiona partneru centienus veikt reformas to ekonomikā un sociālajā sfērā, kā arī mazinātu negatīvās sekas, kas var rasties ekonomikas attīstības rezultātā. Regulā kopējie paredzētie bāzes līdzekļi laika posmam no 1995. līdz 1999. gadam bija 3 424,5 miljoni ekiju.

4.

Pēc regulas izvērtēšanas 1999. gadā to grozīja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2698/2000 (3), ko parasti sauc par MEDA-II regulu. Šī regula laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam paredz bāzes finansējumu 5 350 miljonu EUR apmērā. Šis grozījums arī ietvēra vēl vienu atbalstāmo darbību jomu (“Apstākļu uzlabošana mazāk nodrošinātajai iedzīvotāju daļai”) un vienkāršoja atsevišķas lēmumu pieņemšanas procedūras.

5.

Faktiskās kopējās saistības laika posmam no 1995. līdz 2005. gadam ir aptuveni 6 900 miljoni EUR, un šajā laika posmā faktiski ir izmaksāti apmēram 4 000 miljoni EUR. Detalizētāks pārskats par saistībām un līdzekļu izmaksu valstīm par laika posmu no 1995. līdz 2005. gadam ir iekļauts I pielikumā.

6.

No 2005. gada augusta līdz decembrim Palāta veica MEDA programmas revīziju, pievēršoties šādiem jautājumiem:

7.

Saistībā ar pirmo jautājumu galvenie pārbaudītie aspekti aptvēra programmas atbilstīgumu un mērķtiecīgumu, valstu ieinteresētības pakāpi, resursu palielināšanu un sasniegtos rezultātus.

8.

Saistībā ar otro jautājumu galvenie apskatītie aspekti ir programmu plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas ātrums un efektivitāte, kā arī programmu uzraudzība, vērtēšana un donoru koordinēšana.

9.

Ekonomikas reforma un sociālā attīstība ietver atbalstu ekonomikas pārejai un Eiropas-Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības telpas izveidei (piemēram, tirdzniecības pilnveidošana, jaunu darba vietu izveide un privātā sektora attīstība), kā arī darbības reformu programmu atbalstam (piemēram, finanšu pakalpojumos un valsts administrācijā) un ekonomikas infrastruktūru modernizēšanu, jo īpaši transporta, enerģētikas, lauku un pilsētu attīstības nozarēs, kā arī uzlabojumus sociālajos pakalpojumos, jo īpaši veselības aprūpes, ģimenes plānošanas, ūdens apgādes, sanitārajā un mājokļu jomā.

10.

Revīzijas darbs ietvēra revīzijas apmeklējumus Ēģiptē un Marokā, kur tika veikta revīzijai atlasīto projektu un programmu pārbaude, kā arī notika pārrunas ar delegāciju darbiniekiem, vietējām iestādēm, projektu vadītājiem, tehniskajiem asistentiem un pārējiem donoriem. Papildus tam tika veikta Jordānijā īstenoto projektu un programmu dokumentu pārbaude. Revīzijā pievērsa uzmanība projektiem, kas finansēti no MEDA-I un MEDA-II. Projekti, kas finansēti saistībā ar vecajiem Protokoliem (4), MEDA programmas reģionālajām komponentēm vai horizontālajām vai tematiskajām budžeta pozīcijām, šajā revīzijā nebija ietverti. Pilnīgs saraksts ar šajā revīzijā ietvertajiem projektiem un programmām ir iekļauts II pielikumā.

11.

Visbeidzot revīzijā tika pārbaudīti arī attiecīgie vērtēšanas ziņojumi, kuri sagatavoti Komisijas vārdā, tostarp MEDA-II programmas starpposma vērtējums, ko pabeidza 2005. gadā. Šajā vērtējumā uzmanība tika pievērsta diviem galvenajiem jautājumiem, t. i., cik atbilstīga ir MEDA-II programma un cik produktīvi/efektīvi ir MEDA-II pārvaldības un īstenošanas pasākumi. Šos jautājumus iedalīja vairākos apakšjautājumos, un katram no tiem izstrādāja piemērotu vērtēšanas metodi, tostarp plašu dokumentu pārbaudi un vairākas intervijas Komisijas centrālajos dienestos un divās apmeklētajās valstīs (Ēģiptē un Tunisijā). Palāta ir analizējusi šo vērtējumu saistībā ar tās veikto revīziju un secinājusi, ka vērtējums ir pietiekami pamatots, lai vērtēšanas rezultātus varētu izmantot kā apliecinošu pierādījumu Palātas veiktās revīzijas konstatējumiem (sk. arī 46.–47. punktu), tādēļ ir veikta attiecīga atsauce uz šo starpposma vērtējumu.

12.

Visi trijās valstīs revīzijas laikā pārbaudītie projekti atbilda MEDA mērķiem (5) un bija saskaņā ar attiecīgo valstu attīstības plānu mērķiem. Tam par apstiprinājumu kalpo Komisijas veiktais MEDA-II programmas starpposma vērtējums, kurā secināts, ka programmu atbilstība bija apmierinoša.

13.

Visās trijās valstīs EK atbalsta portfelis ir bijis jaukta tipa atbalsts ekonomikas reformām un sociālajai attīstībai. Ēģiptē un Marokā starp abām šīm dažādajām jomām bija labs līdzsvars, bet Jordānijā lielāks uzsvars bija likts uz ekonomikas reformām.

14.

Tomēr, tā kā MEDA mērķi un iespējamie atbalsta pasākumi MEDA regulās ir kopumā vispārīgi definēti, jautājums ir tāds, vai praksē Komisija ir konkretizējusi atbalstu, kas varētu palielināt šāda atbalsta saskaņotību.

15.

Divās no trijām pārbaudītajām valstīm (Ēģiptē un Jordānijā) ir bijusi izteikta tendence novirzīt atbalstu uz ierobežotu skaitu sektoru un īstenot ierobežotu skaitu intervenču. Trešajā valstī, proti, Marokā, tā gluži nebija, jo EK atbalsts aptvēra lielu skaitu intervenču daudzos dažādos sektoros, jo īpaši MEDA-I laikā un nedaudz mazākā mērogā MEDA-II  (6).

16.

Tajā pašā laikā Komisija ir formulējusi jaunu ārējo attiecību politiku saistībā ar kaimiņvalstīm — sauktu par Eiropas kaimiņattiecību politiku. Saskaņā ar šo politiku 2007. gadā stāsies spēkā jauns finanšu instruments (Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instruments), kas aizvieto vairākus citus instrumentus, tostarp MEDA. Lai īstenotu Eiropas kaimiņattiecību politiku, vispirms visām partnervalstīm izstrādā īpašus rīcības plānus. Ņemot vērā to, ka šie rīcības plāni izklāsta plaša spektra prioritātes visās sadarbības jomās (7), nākamajos valstu stratēģijas dokumentos (saistībā ar 2007.-2013. gadu) būtu vairāk jākoncentrējas uz ierobežotu skaitu intervences jomu.

17.

Viens no vispārpieņemtiem principiem efektīva atbalsta sniegšanai ir iesaistītās puses ieinteresētības veicināšana (t. i., paredzētajiem saņēmējiem ir jāatbild un jākontrolē projekti un programmas visās to stadijās) (8). Tādēļ, apsverot, vai MEDA programma faktiski sniedz ieguldījumu ekonomikas reformā un sociālajā attīstībā programmā iesaistītajās Vidusjūras reģiona valstīs, otrs aspekts, kam revīzijas laikā tika pievērsta uzmanība, bija jautājums, vai Komisija ir sekmējusi saņēmējvalstu valdību ieinteresētību programmu īstenošanā.

18.

Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir aizvietot projektu tradicionālo atbalstu ar kopbudžeta atbalstu, kura gadījumā saņēmējvalsts valdība un donors vienojas par noteiktām veicamām darbībām (bieži vien tie ir politikas reformas pasākumi), taču donora sniegtie līdzekļi netiek izmantoti, lai segtu noteiktus izdevumus, bet gan tiek tieši iemaksāti valsts budžetā. Lēmums par budžeta atbalsta izmantošanu, protams, ir atkarīgs no atsevišķu nosacījumu izpildes, piemēram, jābūt noteiktiem valsts finanšu pārvaldības standartiem (9). Tiek uzskatīts, ka šī atbalsta līdzekļu sniegšanas metode parasti veicina saņēmējvalsts valdības ieinteresētību, lai gan nevar to pilnīgi nodrošināt (piemēram, budžeta atbalsta programma un iesaistīto nosacījumu veids, sk. 1. izcēlumu).

1. izcēlumsBudžeta atbalsta piemērsTirdzniecības veicināšanas programma, Ēģipte (40 miljoni EUR)Programmas mērķi

19.

Revīzijā tika konstatēts, ka visās trijās valstīs uzskatāmi intensīvāk izmanto budžeta atbalsta instrumentu, ko apliecina arī visu MEDA valstu kopējā statistika, kas ietverta starpposma novērtējumā (10). Tomēr Marokā ir arī liels skaits tradicionālo projektu, tostarp vairāki projekti saistībā ar infrastruktūras un aprīkojuma nodrošināšanu, kuri pēc savas būtības faktiski neveicina ieinteresētību pretēji tiem projektiem, kas saistās ar mācību kursiem un iestāžu darbības pilnveidošanu.

20.

Saistībā ar jau īstenotām budžeta atbalsta darbībām pasākumus īstenoja apmierinoši un maksājumus veica bez lieliem kavējumiem vai problēmām. No tā var secināt, ka šajos gadījumos vietējas varas iestādes uzņēmās dalību un bija ieinteresētas reformu programmās.

21.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka budžeta atbalsts nav vienīgais instruments atbalsta sniegšanai. Bieži vien politikas reformām ir vajadzīgas papildu darbības, piemēram, mācību kursi vai aprīkojums, kuru gadījumā arī tradicionāla projekta izvēle ir labāka, jo tad mērķis ir sniegt konkrētu atbalstu atsevišķai iedzīvotāju grupai vai reģionam, piemēram, ar lauku attīstību.

22.

Šādos projektos finansiālu ieinteresētību var sekmēt ne tikai vietējās pašvaldības finansiāla dalība, bet arī cilvēki, kuri gūst labumu no atbalstītajām darbībām. Revīzijā pozitīvs piemērs tam tika konstatēts Marokā, kur tika īstenots lauku attīstības projekts Centrālajos Atlasa kalnos. Aktīvu dalību projektā izrādīja arī vietējie iedzīvotāji, kas nozīmē, ka vietējie partneri bija pilnībā iesaistīti, sagatavojot un īstenojot vietējo attīstības plānus. Bija acīmredzams, ka šāda metode sekmē projekta pasākumu veiksmīgu darbību (sk. 2. izcēlumu).

2. izcēlumsProjektu atbalsta piemērsLauku attīstība Centrālajos Atlasa kalnos, Maroka(Kenifras projekts, 15 miljoni EUR)Projekta mērķi

23.

Beigās izšķirošs faktors ieinteresētības sekmēšanai nav tikai atbalsta sniegšanas modelis, bet arī vietējo varas iestāžu atvērtība jaunām idejām un reformai. To parāda arī vairāki revīzijā ietvertie projekti/programmas, kur to norises gaita acīmredzami uzlabojās, tiklīdz tajā pilnībā iesaistījās saņēmējiestāde vai jauns ministrs izrādīja padziļinātu interesi par konkrēto programmu.

24.

Vietējo iestāžu spēja plānot un īstenot reformu programmas un citus attīstības pasākumus ir vēl viens svarīgs faktors, kas ietekmēs to, vai MEDA programma faktiski dos ieguldījumu ekonomikas reformā un sociālajā attīstībā Vidusjūras reģiona valstīs, kas piedalās šajā programmā. Veicot revīziju, tika pārbaudīts, vai Komisija sniedz ieguldījumu šajā jomā.

25.

Praktiski visi pārbaudītie projekti/programmas trijās valstīs ietvēra kompetences palielināšanas pasākumus vai komponentes. Vairākos gadījumos pat intervences galvenais mērķis ir resursu palielināšana iestādēs, kas piedalās konkrētajā projektā vai programmā (11).

26.

Īpaša joma, kurā jāpilnveido vietējo iestāžu darbības resursi administratīvā ziņā, ir valsts iestāžu īstenotais iepirkums, bet piemērojot EK procedūras. Kā jau izklāstīts turpmāk 39. punktā, problēmas ar iepirkumu bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ kavējās projektu īstenošana.

27.

Revīzijas nolūkā pārbaudīja atlasīto projektu paraugu no trim valstīm (sk. II pielikumu), lai novērtētu, vai ir sasniegti paredzētie rezultāti, kas bija formulēti individuālajos finansēšanas nolīgumos.

28.

Kopumā pēc vairāk nekā desmit gadus ilgās MEDA programmas īstenošanas rezultāti līdz šim ir ierobežoti, jo daudzi projekti/programmas, tostarp nozīmīgs skaits MEDA-I projektu/programmu, vēl turpinājās revīzijas laikā, un to galīgie rezultāti vēl nebija nosakāmi (12).

29.

Pabeigto vai gandrīz pabeigto MEDA-I (1995–1999) projektu un programmu sagaidāmie mērķi kopumā ir vai tiks sasniegti, taču ne pilnīgi visos gadījumos. Lielāko daļu MEDA-I projektu/programmu uzsāka ļoti vēlu, daļēji tādēļ, ka MEDA-I tiesiskais regulējums tika pabeigts vēlu, kā arī tādēļ, ka daudzi projekti saskārās ar kavēšanos to sākumposmā ilgu konkursa procedūru rezultātā. Līdz ar to tika kavēti termiņi un vajadzēja vienu vai vairākas reizes pagarināt projekta sākotnējo termiņu (desmit no 11 pārbaudītajiem projektiem/programmām), lai pabeigtu (lielāko daļu) plānoto darbību. Revīzijas laikā (2005. gada beigās) desmit no 11 pārbaudītajiem MEDA-I projektiem/programmām vēl joprojām tika īstenoti.

30.

Revīzijas laikā vēl nebija iespējams pilnīgi vērtēt lielākās daļas MEDA-II projektu/programmu rezultātus. Budžeta atbalsta darbības parasti norisinājās saskaņā ar grafiku, bet projekti, kas ietvēra tehniskās palīdzības sniegšanu un dažkārt arī aprīkojuma piegādi vai darbu veikšanu, ļoti iespējams, kavēsies. Vairākiem pārbaudītajiem projektiem jau bija sagaidāmas problēmas ar termiņu ievērošanu tā sauktā D+3 noteikuma dēļ, kas ierobežo laikposmu, kurā var parakstīt līgumus (papildu informācijas nolūkos sk. turpmāk 41. punktu).

31.

Lielākā daļā MEDA valstu EK atbalsta ietekmes nozīmīgumu nevar saistīt ar tā finansiālo raksturu, jo kopumā EK atbalsts ir ļoti ierobežots salīdzinājumā ar šo valstu IKP, un parasti tas ir mazāks par 1 % no valsts budžeta. Tas katrā ziņā tā ir divās no trijām revīzijā pārbaudītajām valstīm (13). EK atbalsta nozīmīgums ir saistāms ar mēģinājumiem risināt un atbalstīt reformas jautājumus (piemēram, veselības aprūpes finansēšanas sistēma, rūpniecības modernizācija, banku sektora reforma, muitas darbības uzlabošana) un rosināt šo valstu valdības risināt šādus jautājumus, kā arī to gatavību atbalstīt nabadzīgākos un zemākos iedzīvotāju slāņus. Tādēļ EK atbalstam bieži vien ir kvalitatīvs un novatorisks raksturs, un tā ietekmi ir grūti kvantificēt.

32.

MEDA-I perioda programmu plānošana un projektu sagatavošana sākās vēlu. MEDA regula tika pieņemta tikai 1996. gadā, un pirmās provizoriskās programmas attiecās uz 1996.–1998. gadu. Rezultātā saistības koncentrējās dažos gados un dažkārt tikai dažiem lieliem projektiem vai programmām, piemēram, četras MEDA-I saistības Ēģiptei bija no 100 līdz 250 miljoniem EUR, saistības Jordānijai ietvēra divas strukturālo pielāgojumu programmas (SAF) attiecīgi 100 un 80 miljonu EUR apmērā, bet Marokā saistības ietvēra strukturālo pielāgojumu programmu 120 miljonu EUR un ceļu projektu 80 miljonu EUR apmērā.

33.

MEDA-II regula, kas stājās spēkā 2001. gadā, ietvēra jaunus plānošanas noteikumus. Šie noteikumi bija paredzēti, lai paātrinātu plānošanu, ļaujot konkrētajam gadam ierosinātās saistības iesniegt MED komitejā reizi gadā kā gada finansēšanas plānu ar pievienotiem īsiem projektu kopsavilkumiem (pretēji agrākajai praksei iesniegt projektu priekšlikumus dažādos laika posmos).

34.

Turklāt 2001. gadā tika sagatavoti jauni valsts stratēģijas dokumenti par 2002.–2006. gadu, kā arī valsts provizoriskās programmas par 2002.–2004. gadu. Kopš 2002. gada faktiskās saistības ir bijušas saskaņā ar šiem plānošanas dokumentiem. Jo īpaši tas attiecas uz 2002.–2004. gada valsts provizoriskajām programmām, kurās projektu priekšlikumi ir formulēti, daudz vairāk saglabājot nepārtrauktību, kā tas ir redzams tabulā. Kopš 2002. gada kopējās saistības visām valstīm ir vienmērīgāk sadalītas.

35.

Projekta sagatavošanas process ietver vairākus soļus: sākotnējā projekta formulēšana, veicot detalizētu sagatavošanos; iesniegšana dalībvalstu konsultatīvajai komitejai (MED komitejai) un tad finansēšanas lēmums, ko pieņem Komisija, un finansēšanas nolīguma parakstīšana starp Komisiju un saņēmējvalstu iestādēm. Pārskats par revīzijā iekļautajiem projektiem/programmām (sk. II pielikumu) norāda, ka MEDA-II periodam šo procesu pabeidza kopumā ātrāk nekā agrāk (14). To veicinošie faktori bija pienākumu deleģēšana delegācijām, kas noteikti palielināja to iesaistīšanos sagatavošanās procesā, un programmu plānošanas procesa vispārēja vienkāršošana, kā tas aprakstīts 33. un 34. punktā, kā arī vairākas citas izmaiņas pārvaldībā ir bijušas daļa no vispārējās ārējā atbalsta reformas (15).

36.

Revīzijā tika konstatēts, ka pakalpojumu sniegšana projekta sākumā, kas parasti ir tehniskā palīdzība, prasa vismaz astoņus mēnešus no uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus līdz līguma parakstīšanai, bet dažreiz līdz diviem vai pat trim gadiem (16). Tā var notikt, ja konkursa rezultāti nav veiksmīgi, piemēram, konkursam iesniegts nepietiekams skaits derīgu piedāvājumu, un tas ir jāatkārto. Šā iemesla dēļ ar tehnisko palīdzību saistītie projekti prasa daudz laika, un ir ļoti iespējami termiņu kavējumi. Šajā ziņā nav lielas starpības starp MEDA-I un MEDA-II.

37.

MEDA programmas izpilde finansiālā ziņā, vērtējot izmaksātos līdzekļus (sk. tabulu), ir būtiski uzlabojusies kopš 2000. gada un vēl jo vairāk — kopš 2002. gada. MEDA-I gadījumā no 1995. līdz 1999. gadam katru gadu vidēji tika izmaksāti 175 miljoni EUR, bet nākamajā laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam šī summa trīskāršojās līdz aptuveni 528 miljoniem EUR gadā. Kopā izmaksātie līdzekļi 2004. un 2005. gadā bija lielāki nekā šajos gados uzņemtās saistības, kas nozīmē, ka sākot ar 2004. gadu pirmo reizi kopš MEDA uzsākšanas kopējais uzkrātais neizpildīto saistību daudzums (17) ir samazināts. Sešu gadu laikā (1995.–2000. gadā) MEDA-I programmai akumulētās līdzekļu izmaksas sasniedza 38 % no akumulētajām saistībām, bet MEDA-II programmai pēc sešiem gadiem (2000.-2005. gadā) šis īpatsvars palielinājies līdz 46 %. Tas norāda, ka MEDA-II laikā īstenošanas ātrums ir uzlabojies. MEDA-II starpposma vērtējumā minēts līdzīgs secinājums, proti, tajā teikts, ka “programma ir sasniegusi briedumu tās darbību līmeņa ziņā” (18).

38.

Šo pozitīvo īstenošanas tendenci izskaidro šādi faktori:

39.

Tomēr kopumā pozitīvs vērtējums nenozīmē, ka īstenošana vienmēr notiek bez problēmām. Ar iepirkumu saistītās problēmas ir galvenais iemesls, kādēļ kavējas īstenošana. Praktiski visi revīzijā pārbaudītie projekti/programmas, kas ietver iepirkuma komponenti (darbi, piegādes vai pakalpojumi), ir saskārušies ar problēmām, un kavēšanās šajā ziņā ir notikusi dažādu iemeslu dēļ. Daudzi konkursi bija jāatceļ un jāizsludina atkārtoti, jo trūka tehniski pareizi sagatavotu piedāvājumu. Iepirkuma procedūras ir kopumā sarežģītas, un bieži vien vietējās pārvaldības struktūrvienības vai vietējie konkursa dalībnieki nepārzina tās. Piemēram, Ēģiptē mazajiem vietējiem darbuzņēmējiem bija grūtības ievērot konkursu administratīvās prasības, jo visi konkursu dokumenti bija angļu valodā. Noteikums, ka piegādes veicamas no Eiropas vai Vidusjūras reģiona rada vēl vienu bieži sastopamu problēmu, jo īpaši saistībā ar datoru un elektronisko aprīkojumu.

40.

Revīzijā tika konstatēts, ka decentralizācijas rezultātā delegācijas ar savu personālu, kas ir specializējies finanšu un līgumu slēgšanas jautājumos, tagad var ievērojami palīdzēt un palīdz projektu vadītājiem un vietējām varas struktūrām iepirkumu procedūras jautājumu risināšanā. Piemēram, tika konstatēts, ka pirms paziņojumiem par konkursu rīkošanu delegācija Marokā organizē informatīvas sanāksmes un sniedz atbalstu dažādos procedūras līmeņos dažādām iesaistītajām personām. Ēģiptē delegācija ir palīdzējusi arī pārraudzīt un vadīt konkursu svarīgai celtniecības komponentei, kas pretējā gadījumā, iespējams, tiktu atcelta, jo atlikušajā projekta termiņā tam vairs nebūtu laika. Turklāt delegācija Ēģiptē izskatīja iespēju pārtulkot konkursa dokumentus arābu valodā.

41.

Lielākajai daļai MEDA-II projektu piemēro tā saukto D +3 noteikumu, kas paredz, ka līgumi par darbu izpildi, piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu jānoslēdz ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc budžeta saistībām (19). Šā noteikuma rezultātā vairākiem jauniem projektiem, kuru īstenošana bija jāuzsāk revīzijas laikā un kuri ietver nozīmīgas iepirkuma komponentes un/vai paziņojumus par konkursu organizēšanu, ir ierobežots laika posms šo darbību veikšanai.

42.

Makrolīmenī EK delegācijas veic sistemātiskus novērtējumus (piemēram, ceturkšņa makroekonomikas ziņojumi, regulāri tirdzniecības ziņojumi, budžeta atbalsta programmu novērtējumi), kā arī šādus novērtējumus veic citas organizācijas (Pasaules Banka, Starptautiskais Monetārais fonds), izmantojot standarta makroekonomikas rādītājus, taču šajā līmenī ir grūti novērtēt Komisijas sniegtā atbalsta ietekmi.

43.

Ļoti grūti ir novērtēt arī Komisijas ietekmi ES stratēģisko mērķu līmenī, kā tas ir noteikts valstu stratēģiskajos dokumentos, jo īpaši, kad šie mērķi ir definēti samērā vispārīgi (piemēram, ekonomikas pārejas procesa un ilgtspējīgas un līdzsvarotas sociāli ekonomiskās attīstības atbalstīšana), bet nav noteikti nekādi konkrēti rādītāji, pēc kuriem spriest par sasniegumiem.

44.

Komisija pārrauga galvenokārt individuālo projektu/programmu līmenī, kur veic regulāru uzraudzību un vērtēšanu un bieži izmanto rādītājus to loģiskajās sistēmās. Tagad ārējo uzraudzības apmeklējumu sistēmā ietilpst vairums projektu/programmu, un tā nodrošina regulāru ārējo novērtējumu projekta aprakstam, rezultātiem, ietekmei un ilgtspējības perspektīvai. Vairumam projektu/programmu regulāri notiek starpposma pārbaudes un projekta galīgie novērtējumi.

45.

Par labu iniciatīvu ir uzskatāma katras valsts stratēģijas izvērtēšana, ko 2003. gadā veica par Maroku un 2004. gadā — par Ēģipti. Tā ir sniegusi noderīgu informāciju, ko var ņemt vērā, sagatavojot jaunus valsts stratēģijas dokumentus un provizoriskos plānus, tomēr šāda vērtēšana tika veikta tikai par šīm divām valstīm.

46.

Saskaņā ar MEDA regulu Komisijai jāvērtē programma reizi trijos gados, tādēļ 2004. gada sākumā Komisija pasūtīja MEDA-II programmas starpposma novērtējumu, un nobeiguma ziņojums tika iesniegts 2005. gada jūlijā (20). MEDA programmas galīgo vērtējumu ir paredzēts veikt 2007. gada otrajā pusē.

47.

Pētījuma galvenie secinājumi lielākoties saskan ar Palātas konstatējumiem, un tie ir šādi:

48.

Revīzijā tika konstatēts, ka delegācijas trijās valstīs darbojas samērā aktīvi un koordinē darbības ar citiem donoriem un saņēmējiestādēm. Tas neapašaubāmi ir personāla skaitliskas palielināšanas rezultāts, īstenojot varas decentralizāciju. Visās attiecīgajās valstīs notiek regulāras Komisijas un ES dalībvalstu sanāksmes. Turklāt līdzīgas sistēmas kopumā pastāv arī donoru grupu sanāksmēs ar tematiskām apakšgrupām, kurās Komisijas delegācijas bieži vien aktīvi piedalās, vadot vienu vai vairākas šādas donoru grupas atkarībā no specifiskajām interešu jomām.

49.

Līdz šim koordinēšanas darbības lielākoties ir informācijas apmaiņa un apkopošana par konkrēto donoru intervencēm, bet turpmākai koordinēšanai ir plašas attīstības iespējas tādās jomās kā programmu plānošana, īstenošana, uzraudzība un vērtēšana, taču delegācijas ir izrādījušas iniciatīvu vēl vairāk sekmēt donoru darbību koordinēšanu un saskaņošanu.

50.

Ar MEDA programmas starpniecību EK sniegtais atbalsts ekonomikas reformai un sociālajai attīstībai Vidusjūras reģiona partnervalstīs ir bijis atbilstīgs attiecīgo valstu specifiskajām vajadzībām un Eiropas-Vidusjūras reģiona partnerībā noteiktajiem mērķiem. Divās valstīs — Ēģiptē un Jordānijā — atbalsts bija skaidri koncentrēts uz ierobežotu skaitu sektoru, taču Marokā tas tā nebija. Tā kā jaunais Rīcības plāns saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku aptver visas sadarbības jomas, turpmāka koncentrēšanās būs vajadzīga valstu programmu plānošanas dokumentu līmenī. Komisija ir sekmējusi ieinteresētību, intensīvāk izmantojot budžeta atbalstu, taču projektu atbalsta modulis būs vēl vajadzīgs specifiskāka, konkrēta veida atbalsta gadījumā. Sistemātiski ietverti resursu palielināšanas pasākumi (sk. 12.–26. punktu).

51.

Tomēr kopējie MEDA rezultāti vairāk nekā 10 gadu laikā kopš tās izveides līdz šim ir ierobežoti, jo daudzi sākotnējie projekti tika uzsākti lēnām, tiem vajadzēja pagarināt termiņu, un tie vēl nav pabeigti, tādēļ vēl ir pāragri vērtēt potenciālos rezultātus lielākajai daļai MEDA-II projektu (sk. 27.–30. punktu).

52.

Lai gan kopējie pieejamie MEDA līdzekļi ir nozīmīgi, lielākajai daļai MEDA valstu EK atbalstam ir būtiska nozīme nevis finansiālajā ziņā, bet gan tā centienos risināt delikātus politikas reformas jautājumus un atbalstīt nabadzīgākos iedzīvotāju slāņus, un šādā gadījumā ir grūti kvantificēt šāda atbalsta ietekmi (sk. 31. un 43. punktu).

53.

Komisijas veiktā MEDA programmas pārvaldība pēdējos gados ir nepārprotami uzlabojusies, un tagad to var uzskatīt par apmierinošu, ņemot vērā arī procedūras un ārējos ierobežojumus. Programmu plānošanas rezultātā līdzekļu piešķīrums ir vienmērīgāks, sagatavošanās laiks saīsinās un līdzekļu izmaksāšana ir būtiski uzlabojusies salīdzinājumā ar MEDA agrīno periodu (sk. 32.–37. punktu).

54.

Šos uzlabojumus veicināja tādi faktori kā lielāks īstenojamo projektu/programmu skaits, lielāks budžeta atbalsta īpatsvars kopējā programmā un decentralizācijas vispārēji pozitīvā ietekme delegācijās saistībā ar projektu sagatavošanu un izpildi (sk. 38. punktu).

55.

Visbiežākais iemesls kavējumiem programmu vai projektu īstenošanā joprojām ir iepirkumu problēmas, lai gan delegācijas ir aktīvi meklējušas veidus, kā atrisināt šādas problēmas (sk. 39.–40. punktu).

56.

Tā kā Komisija, pārvaldot MEDA programmu, ir bijusi pacietīga un elastīga, vajadzības gadījumā atļaujot pagarināt projektu termiņus un veikt izmaiņas projektu aprakstos, MEDA-I projektiem un programmām kopumā ir bijuši vai beigās būs apmierinoši rezultāti. Tā sauktais D+3 noteikums, ko piemēro projektiem kopš 2003. gada, var neļaut šādas ilgtermiņa saistības un elastīgumu, tādējādi samazinot iespējas, ka ekonomikas reformu un sociālās attīstības rezultāti būs ilgtspējīgi (sk. 29., 30. un 41. punktu).

57.

Citi uzlabojumi Komisijas vispārējā projektu pārvaldībā saistīti ar sistemātiskāku uzraudzību un vērtēšanu, kā arī intensīvāku dialogu un koordinēšanu starp delegācijām un vietējiem partneriem un pārējiem donoriem (sk. 42.–49. punktu).

58.

Ņemot vērā to, ka MEDA regula zaudē spēku 2006. gada beigās un 2007. gadā stājas spēkā Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, Komisijai: