19.5.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 119/1 |
ĪPAŠAIS ZIŅOJUMS Nr. 2/2006
par TACIS finansēto projektu izpildi Krievijas Federācijā, ar Komisijas atbildēm
(saskaņā ar EK Līguma 248. panta 4. punkta otro daļu)
(2006/C 119/01)
SATURS
SAĪSINĀJUMI
I – VII |
KOPSAVILKUMS |
1.-16. |
IEVADS |
1.-8. |
TACIS programma |
9. |
TACIS Krievijas Federācijā |
10.-11. |
ES un Krievijas Federācija |
12.-16. |
Revīzijas tvērums un pieeja |
17.-53. |
APSVĒRUMI |
18.-19. |
Nesasniegtie vai tikai daļēji sasniegtie mērķi |
20.-22. |
Programmu plānošana |
23.-34. |
Projekta identifikācija un plānošana |
23.-24. |
Projekta cikla pārvaldības sistēmas vājais pielietojums |
25. |
Ilgais projekta plānošanas grafiks |
26.-28. |
Nereāli pamatpieņēmumi un mērķi |
29.-31. |
Neprecīzi vai iztrūkstoši mērķi |
32.-34. |
Neveiksmīga saņēmēju atlase un iesaistīšana |
35.-38. |
Projekta finansēšana |
35.-36. |
Ar projekta apmēra noteikšanu saistītās problēmas |
37.-38. |
Nepietiekams valsts līdzfinansējums |
39.-49. |
Projekta īstenošana |
39.-40. |
Īstenošanas kavējumi |
41. |
Kopumā pieņemama līgumslēdzēju darbība |
42. |
Neefektīvas koordinācijas komitejas |
43.-46. |
Neatbilstīgi projekta mērķiem izmantotais aprīkojums |
47. |
Neiespējami no PVN atbrīvoti iepirkumi no vietējiem piegādātājiem |
48.-49. |
Uzraudzītāji strādājuši labi |
50.-53. |
Izplatība, ilgtspējība un vērtēšana |
50.-51. |
Vāja izplatība |
52. |
Vāja ilgtspējība |
53. |
Vērtēšanas trūkums |
54.-56. |
SECINĀJUMI UN IETEIKUMI |
54.-55. |
Secinājumi |
56. |
Ieteikumi |
Komisijas atbildes
RP Rīcības programma NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība ĢD Ģenerāldirektorāts
EuropeAid
EuropeAid sadarbības birojs
MIP
Provizoriskā daudzgadu programma PSN Partnerības un sadarbības nolīgums PCP Projekta cikla pārvaldība KRP Krievijas Revīzijas palāta
RELEX
Ārējo sakaru ĢD
TACIS
Tehniskā palīdzība Neatkarīgo Valstu Sadraudzībai
KOPSAVILKUMS
I. |
No 1991. līdz 2006. gadam Eiropas Savienība ir piešķīrusi vairāk nekā 7 000 miljonus EUR TACIS (1) programmai, lai palīdzētu pēc Padomju Savienības sabrukuma jaunizveidotajai Neatkarīgo Valstu Sadraudzībai (NVS). Šīs programmas mērķis bija un joprojām ir veicināt pāreju uz tirgus ekonomiku un stiprināt demokrātiju un tiesiskumu saņēmējvalstīs. Eiropas Komisijas dienesti strādā pie jaunas koncepcijas un tiesiskā regulējuma palīdzībai, ko sniegs 2007. gadā un turpmāk (sk. 1.-8. punktu). |
II. |
Krievijas Federācija ir lielākā TACIS programmas saņēmējvalsts, kas ir saņēmusi apmēram 40 % visa programmas finansējuma. Kopumā TACIS finansējums, ko katru gadu piešķir Krievijas Federācijai, ir bijis aptuveni 200 miljoni EUR. TACIS palīdzības mērķis ir veidot nosacījumus racionālai ekonomikas izaugsmei un attīstīt īstu partnerību starp Krievijas Federāciju un ES (sk. 9.-11. punktu). |
III. |
Palātas veiktās revīzijas mērķis bija izvērtēt, vai Komisija ir pārvaldījusi TACIS projektus Krievijas Federācijā tā, lai tie būtu efektīvi. Palāta pārbaudīja 29 līgumus (projektus) no 275 līgumiem, kuri noslēgti 2000. gadā vai vēlāk un kuru beigu termiņš nav vēlāk kā 2003. gadā, t. i., nesenākos projektus, kuru ilgtspējību varētu vērtēt. Šos projektus finansēja saskaņā ar rīcības programmām 1997.-2000. gadam un īstenoja lielākoties 2002. un 2003. gadā. Pārbaudīto līgumu kopējā vērtība pārsniedza 56 miljonus EUR no kopējās 109 miljonu EUR vērtības (sk. 12.-16. punktu). |
IV. |
Kopumā Palāta secināja, ka deviņi no pārbaudītajiem projektiem ir sasnieguši izvirzītos mērķus. Astoņos gadījumos mērķi bija sasniegti daļēji, bet divpadsmit gadījumos tie nebija sasniegti. Piecu projektu rezultāti bija ilgtspējīgi. Ņemot vērā iepriekš minētās revīzijas rezultātus, kas liecina par TACIS līdzekļu izlietojuma zemo efektivitāti, Palāta nevar pozitīvi vērtēt TACIS projektu izpildi Krievijas Federācijā. Tomēr revīzijā atklājās, ka līgumslēdzēju un uzraudzītāju darbība atbilda viņu līgumos paredzētajām prasībām (sk. 55. punktu). |
V. |
Palāta konstatēja, ka Komisijai bija izsmeļošas programmu izstrādes sistēmas. Tomēr programmu izstrādes process bija ilgs un – neatkarīgi no Komisijas centieniem – nebija īsta dialoga starp Komisiju un Krievijas iestādēm un saņēmējiem. Tādēļ dažos gadījumos Krievijas iestādes pieņēma palīdzību, kuru galīgie saņēmēji faktiski nemaz nevēlējās. Tas negatīvi ietekmēja projektu efektivitāti (sk. 20.-22. punktu). |
VI. |
Palāta konstatēja arī to, ka projektu mērķi dažkārt bija neprecīzi un nebija izmērāmi, dažreiz to vispār nebija, bet pamatpieņēmumi reizēm bija nereāli (sk. 26.-31. punktu). Saņēmēju atlase un iesaistīšana atsevišķos gadījumos nebija veiksmīga (sk. 32.-34. punktu). Bija problēmas saistībā ar projekta apmēra noteikšanu. Dažos gadījumos individuālie projekti bija iekļauti vienā projekta apraksta grupā bez īpašas saistības. Līdzfinansējums tika izmantots pavisam nedaudz (sk. 37. un 38. punktu). Divpadsmit gadījumos (no 29) īstenošana notika ar lielu kavēšanos, tomēr pienākumu deleģēšana delegācijām veicināja daudz efektīvākas projekta vadības procedūras (sk. 39.-40. punktu). Koordinācijas komitejas nedarbojās labi. Bieži vien aprīkojums netika izmantots atbilstoši projekta mērķiem (sk. 43.-46. punktu). Nenotika projekta ietekmes ex–post vērtēšana (novērtējums) (sk. 48.-53. punktu). |
VII. |
Turpmāk minēti Palātas galvenie ieteikumi (sk. 56. punktu): |
— |
Visu ārējo darbību programmu plānošana būtu jābalsta uz reālu dialogu starp Komisiju un saņēmējiem. Būtu finansējami tikai tādi projekti, kuriem ir skaidri mērķi, kas ir kopīgi Komisijai un saņēmējiem; |
— |
Lai uzlabotu savu sistēmu darbību, Komisijai būtu jāpiemēro projekta cikla pārvaldība (PCP), ja iespējams, ietverot loģisko pamatojumu, un būtu jāvairās apvienot mazus projektus ar dažādiem mērķiem un saņēmējiem; |
— |
Projektu plānošanas posma laikā Komisijai būtu reāli jānovērtē ilgtspējības potenciāls, jānodrošina ex–post vērtēšana jeb pabeigto projektu novērtējums, lai mācītos no labas un sliktas pieredzes, un izplatīšanas nolūkā jāsniedz informācija par projektiem un to rezultātiem. |
IEVADS
TACIS programma
1. |
Pēc Padomju Savienības sabrukuma Eiropas Savienība paredzēja tehniskās palīdzības programmu jaunizveidotās Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm. Programmas, kuras nosaukums ir TACIS, mērķi bija veicināt pāreju uz tirgus ekonomiku un stiprināt demokrātiju un tiesiskumu saņēmējvalstīs. |
2. |
Divas Padomes regulas (2), kas aptver laikposmu no 1991. līdz 1999. gadam, darīja pieejamus apmēram 4 221 miljonus EUR palīdzībai partnervalstīm – Armēnijai, Azerbaidžānai, Baltkrievijai, Gruzijai, Kazahstānai, Kirgizstānai, Moldovai, Mongolijai, Krievijas Federācijai, Tadžikistānai, Turkmenistānai, Ukrainai un Uzbekistānai. Pašlaik spēkā esošā Padomes 1999. gada 29. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 99/2000 (3) atvēl 3 138 miljonus EUR TACIS palīdzībai laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam. Komisijas dienesti strādā pie jaunas koncepcijas un tiesiskā regulējuma palīdzībai šīm valstīm, ko sniegs 2007. gadā un turpmāk. |
3. |
TACIS mērķis ir nodot zinātību (“know–how”) ar tehniskās palīdzības starpniecību, iekļaujot uzņēmējdarbības studijas, plānu izstrādi, kā arī sniedzot konsultācijas un mācību kursus. ES valstu konsultanti strādā ar saņēmējiem nolūkā nodot tālāk zinātību un prasmes, kas paredzētas tam, lai saņēmējvalstī tās izmantotu arī citos projektos un organizācijās. Atbalstu finansē ar maksājumiem no Kopienas budžeta, ko tieši veic Eiropas līgumslēdzējiem, kuri sniedz tehnisko palīdzību. |
4. |
Papildus Padomes regulai (sk. 2. punktu) attiecības starp Eiropas Savienību un TACIS valstīm balstās uz partnerības un sadarbības nolīgumiem (PSN), kas parakstīti starp ES, dalībvalstīm un atsevišķām partnervalstīm. Ārējo sakaru ģenerāldirektorāts (RELEX) atbild par TACIS programmu izstrādi sadarbībā ar partnervalstīm. TACIS programmas īstenošana ir turpmāk definēta daudzgadu valsts un/ vai reģionālās stratēģijas dokumentos un provizoriskajās daudzgadu programmās (vai arī valstu programmās, kā arī reģionālajās vai daudzvalstu programmās) (MIP). Pirms provizorisko daudzgadu programmu izstrādes Komisijai ir jāapspriež prioritātes ar Palīdzības komiteju neatkarību atguvušajām valstīm (TACIS komiteja) (4). |
5. |
EuropeAid sadarbības birojs (EuropeAid), saziņā ar TACIS valstu koordinatoriem, attiecīgajām ministrijām un citām organizācijām saņēmējvalstīs, kā arī pēc iekšējas apspriešanās Komisijā, pašlaik pārveido provizoriskās daudzgadu programmas par gada vai divu gadu rīcības programmām (RP). TACIS komitejai ir jāsniedz atzinums par rīcības programmu saturu, ietverot projektu sarakstu. Šos dokumentus papildina finansējuma memorandi (nolīgumi starp ES un saņēmējvalstīm par finansējamajiem projektiem) un plānošanas dokumenti, kas attiecas uz individuāliem projektiem (projektu aprakstiem). TACIS Pārrobežu sadarbības programmai (PSP) un TACIS kodoldrošības pasākumiem ir atsevišķi stratēģijas dokumenti, provizoriskās un rīcības programmas. |
6. |
TACIS intervences plānošana ir jāvirza ar dialogu. Tas nozīmē, ka visos programmu izstrādes un projekta identifikācijas posmos Komisijai un saņēmējvalstīm ir jāvienojas par projektiem un prioritātēm. Tādējādi visi iepriekš minētie dokumenti, sākot no provizoriskajām daudzgadu programmām, līdz projektu aprakstiem, Komisijas un saņēmējvalstu pārstāvjiem ir jāapspriež un jāparaksta. |
7. |
Par projekta cikla pārvaldību, sākot no projekta identifikācijas, līdz projekta izvērtējumam, finansējumam, projekta īstenošanai un vērtēšanai kopumā atbild EuropeAid. |
8. |
2000. gadā Komisija sāka lielu savu ārējo atbalsta programmu pārvaldības reformu (5). Galvenais uzdevums bija būtiski uzlabot EK ārējā atbalsta ātrumu un kvalitāti. Šīs reformas galvenā sastāvdaļa bija plaša atbalsta pārvaldības uzdevumu un pienākumu nodošana Komisijas delegācijām. Pēc pienākumu nodošanas delegācijas kļuva atbildīgas par projekta sagatavošanu, līgumu slēgšanu, kā arī par finansiālo un tehnisko izpildi. Mainījās Briseles centrālo dienestu uzdevums – no tiešas projektu pārvaldības uz delegāciju uzraudzību un atbalstu. |
TACIS Krievijas Federācijā
9. |
Krievijas Federācija ir lielākā TACIS programmas saņēmējvalsts, kas ir saņēmusi apmēram 40 % visa programmas finansējuma. Kopumā Krievijas Federācijai no TACIS finansējuma katru gadu piešķīra aptuveni 200 miljonus EUR. |
ES un Krievijas Federācija
10. |
Eiropas Savienības politika saistībā ar Krievijas Federāciju ir vērsta uz šādiem aspektiem: dot ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā, attīstot efektīvas iestādes, kā arī efektīvu juridisko, izpildu un tiesu sistēmu, uzlabojot investīciju klimatu, sekmējot juridisku saskaņošanu ar ES un sadarbojoties tieslietu un iekšlietu, vides un kodoldrošības jautājumos. Šiem pasākumiem būtu jāpalīdz radīt nosacījumus racionālai ekonomikas izaugsmei Krievijas Federācijā un jāattīsta īsta partnerība ar ES. |
11. |
Attiecības starp ES un Krievijas Federāciju politikas, ekonomikas un kultūras jomā regulē Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Nolīgums tika parakstīts 1994. gadā un stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī uz sākotnēju desmit gadu periodu. Komisija un Krievijas iestādes strādā pie jauna instrumenta laikposmam pēc pašlaik spēkā esošā PSN termiņa beigām. |
Revīzijas tvērums un pieeja
12. |
Revīzijas mērķis bija izvērtēt, vai Komisija ir pārvaldījusi TACIS projektus Krievijas Federācijā tā, lai šie projekti būtu efektīvi. Šā mērķa sasniegšanai Palāta pārbaudīja projektu paraugu, lai noteiktu i) apmēru, kādā sasniegti projektu mērķi; ii) ciktāl projekti bijuši ilgtspējīgi. Palāta veica revīziju atbilstoši šādiem Komisijas Projektu cikla pārvaldības (PCP) sistēmas posmiem: programmu izstrāde, projekta identifikācija un plānošana, projekta finansēšana, projekta īstenošana un vērtēšana. |
13. |
Tā kā revīzija pievērsās projektu līmenim, programmu izstrādes procesu vērtējums aprobežojas ar aspektiem, kam ir tieša ietekme uz pārbaudīto projektu plānošanu. Revīzija neattiecās uz pārējiem, kopumā nemērāmiem, projektu politiskajiem mērķiem. |
14. |
Veicot šo revīziju, Palāta sadarbojās ar Krievijas Revīzijas palātu (KRP). KRP veica paralēlu revīziju par TACIS projektiem attiecīgajās Krievijas iestādēs. KRP ziņojums tiks publicēts 2006. gada sākumā. |
15. |
Palāta pārbaudīja 29 līgumus (projektus) no kopumā 275 projektiem, sākot no 2000. vai vēlāka līgumu slēgšanas gada, ar beigu termiņu ne vēlāk par 2003. gada beigām, kas bija visnesenākie projekti, kuru ilgtspējību varēja vērtēt. Šos projektus finansēja saskaņā ar rīcības programmām 1997.-2000. gadam un lielākoties īstenoja 2002. un 2003. gadā. Kopējā pārbaudīto līgumu vērtība bija lielāka par 56 miljoniem EUR no kopējās 109 miljonu EUR projektu vērtības (6). Revīzijai atlasītajā paraugā netika iekļauti Kodoldrošības projekti, kā arī TACIS pārrobežu sadarbības projekti, jo Palāta ir publicējusi īpašos ziņojumus par revīzijām šajās jomās 1998. gadā (7) (ar pēcpārbaudi 2000. gada pārskatā) un 2001. gadā (8). |
16. |
Revīzijai atlasītajā paraugā bija ietvertas dažādas darbības un intervences jomas. Papildus lieliem TACIS projektiem ar vismaz 2 miljonu EUR budžetu revīzijai atlasītajā paraugā bija trīs mazāki Bistro (9) projekti, trīs nelieli agrāku projektu paplašinājumi un viens projekta izpētes līgums. |
APSVĒRUMI
17. |
Vairumam projektu radās problēmas vienā vai vairākos projekta cikla posmos. Šīs problēmas ir izklāstītas turpmāk tekstā. Vairāki projekti, kurus skāra galvenās revīzijā atklātās problēmas, ir minēti 1. tabulā. 1. tabula Projektu skaits, uz kuriem attiecās galvenās revīzijā atklātās problēmas
|
Nesasniegtie vai tikai daļēji sasniegtie mērķi
18. |
Deviņi projekti pilnībā sasniedza savus mērķus. Astoņos gadījumos mērķi bija daļēji sasniegti, bet divpadsmit gadījumos tie nebija sasniegti. 1. izcēlums Vienam no projektiem bija vairāki specifiski mērķi. Viens no tiem bija nodrošināt ceļu satiksmes noteikumu saskaņošanu starp ES un Krievijas Federāciju. Šo mērķi nevarēja sasniegt, jo ES nav šādu noteikumu. Otrais mērķis bija veicināt salīdzināmus ceļu satiksmes materiālus, nodrošinot Krievijas aģentūru ar testa aprīkojumu. Aprīkojums tika piegādāts, bet gandrīz divus gadus pēc projekta beigām tas joprojām nebija izmantots. Trešais mērķis – nodrošināt mācības saņēmējiestādes darbiniekiem – tika atcelts projekta izpildes vidus posmā. |
19. |
Kopumā visveiksmīgākie projekti mērķu sasniegšanas ziņā bija tie, kuru mērķi bija skaidri un precīzi noteikti. Arī reģionos īstenotie projekti bija izpildīti labāk nekā tie, kas bija adresēti ministrijām centrālajā līmenī, jo saņēmējam bija augstāks saistību līmenis un lielāka ieinteresētība, kā arī darbinieki bija labāk motivēti. |
Programmu plānošana
20. |
Gadu gaitā Komisija ir izveidojusi ārējo darbību programmu izstrādes sistēmu. Teorētiski sistēma ir visaptveroša un loģiska. Tā nav mainījusies jau daudzus gadus. Līdzīgi citām ārējo darbību programmām daudzi dokumenti ir izstrādāti dažādos TACIS programmu izstrādes un īstenošanas līmeņos (sk. 4. un 5. punktu). |
21. |
Tomēr programmu izstrādes process, ietverot iekšējas un ārējas konsultācijas, prasa ilgu laiku. Tas radīja spriedzi projekta identifikācijā un plānošanas dokumentu sagatavošanā individuāliem projektiem un, beidzot, kad bija pienākuši projektu iesniegšanas termiņi, tas izpaudās nepietiekamas kvalitātes projekta aprakstos (sk. 26. punktu). |
22. |
Pārbaudīto projektu rezultāti un tos skārušo problēmu analīze parādīja, ka, neatkarīgi no Komisijas acīmredzamajiem centieniem oficiālo konsultāciju laikā, programmu izstrāde un turpmāka projekta identifikācija, ietverot finansējuma memorandu un individuālu projekta aprakstu sagatavošanu, tika veikta apstākļos, kad nebija adekvāta dialoga (sk. 6. punktu) ar dažādajiem līmeņiem, proti, ar Krievijas iestādēm, kas administrēja TACIS programmu un saņēmējus (ministrijas un citas organizācijas). Dažās intervences jomās reformu process Krievijas Federācijā nebija tik progresīvs, kā cerēts, vai arī politiskā vide saņēmēju pusē nebija pietiekami nobriedusi konstruktīvam dialogam ar Komisiju. Attiecīgi bija daži gadījumi, kad Krievijas iestādes pieņēma palīdzību, kuru galīgie saņēmēji faktiski nemaz negribēja. Šāds dialoga trūkums un plānošanas procesa ilgums (sk. 21. punktu) negatīvi ietekmēja projektu efektivitāti. |
Projekta identifikācija un plānošana
Projekta cikla pārvaldības sistēmas vājais pielietojums
23. |
Komisija pieņēma PCP metodoloģiju 1992. gadā, nosakot finanšu priekšlikumu formu un saturu un ietverot prasību izstrādāt loģisko pamatojumu (10), lai uzlabotu savu projektu pārvaldību. Tomēr PCP metodoloģijas un loģiskā pamatojuma obligātu izmantošanu Komisija ieviesa tikai no 2001. gada. |
24. |
Palāta 2001. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 21/2000 par Komisijas ārējās palīdzības programmu pārvaldību. Viens no konstatējumiem ziņojumā bija tāds, ka loģiskais pamatojums, kas ir daļa no PCP, bieži vien nebija labi sagatavots (11). Šī TACIS revīzija parādīja, ka Komisija PCP, ietverot loģiskos pamatojumus, joprojām neizmanto sistemātiski. Revīzija arī parādīja, ka vairumā gadījumu, kad loģiskais pamatojums bija efektīvi izmantots, projekti sasniedza labākus rezultātus. PCP sistēmas izmantošana liek plānot daudz rūpīgāk. |
Ilgais projekta plānošanas grafiks
25. |
Laika posms, kas pagāja no sākotnējās idejas vai projekta finansēšanas pieprasījuma līdz faktiskā projekta uzsākšanai, bija ļoti ilgs. Konsultāciju projekta sākšana var prasīt trīs gadus, kas ir pārāk ilgi, jo saņēmēju vajadzības un apstākļi ir mainījušies. Šo kavējumu dēļ projekti, jo īpaši tie, kas saistīti ar politikas izstrādi vai krīzes pārvaldību, jau bija novecojuši, pirms tos sāka īstenot. Attiecīgi, ja ar laiku atrisinājās sākotnējās problēmas, līgumslēdzēji mainīja projekta metodes, kas vēl vairāk aizkavēja to īstenošanu. 2. izcēlums Pirms palīdzības sniegšanas jomā, kas saistīta ar nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas pasākumiem, Komisija pieprasīja veikt projekta izpēti. Galvenokārt tādēļ, ka starp Komisijas dienestiem bija iekšējas koordinācijas grūtības, un arī tādēļ, ka saņēmējorganizācija nepamatoti ilgu laiku nevarēja apstiprināt savu projekta aprakstu, šā sagatavošanas projekta sākums aizkavējās par diviem gadiem. Iespējams, ka tas uz pieciem gadiem aizkavēja tehniskās palīdzības projektu, kas bija politiski un ekonomiski nozīmīgs, kā arī steidzams Krievijas Federācijai. |
Nereāli pamatpieņēmumi un mērķi
26. |
Ilgais plānošanas periods ne vienmēr vainagojās ar labas kvalitātes kompetences ietvariem. Deviņos gadījumos nepietiekama pamatizpēte projekta konceptuālās izstrādes posmā noveda pie nereālu mērķu izvirzīšanas. Bieži projekta koncepcijās nebija ņemti vērā projekta īstenošanas juridiskie ierobežojumi vai arī mērķi bija ārpus saņēmēja kompetences, vai arī tie bija pārāk plaši un abstrakti, lai būtu sasniedzami vienā projektā. Piemēram, neveiksmīga bija lielākā daļa projektu, kuru mērķi vai uzdevumi bija saistīti ar politikas formulēšanu, ietverot tiesību aktu ieviešanu. 3. izcēlums Lai pārbaudītu jaunu modeli jaunu uzņēmējdarbību sākšanas atbalstam, tika īstenots izmēģinājuma projekts. Tomēr ar Kanādas sniegto tehnisko palīdzību līdzīgs modelis Krievijas Federācijā jau bija izveidots deviņdesmito gadu vidū. |
27. |
Krievijas kolēģu līdzdalība, kā arī ģenerāldirektorātu atbalsts Komisijā plānošanas dokumentu izstrādes un apstiprināšanas procesā ievērojami atšķīrās, un var uzskatīt, ka dažos gadījumos tas bija nepietiekams, lai nodrošinātu reālistisku plānošanu. 4. izcēlums Vienā gadījumā rajona apkures un energoapgādes projektā bija iesaistīta pilsēta, nebūdama minēta kā galvenā saņēmēja. Tas neatbilda projekta aprakstam, un rezultātā projekts tika atlikts un sastapās ar citām pārvaldības problēmām, ko izraisīja tas, ka pilsētas pārvaldes iestādes neizrādīja ieinteresētību. |
28. |
Pie nereāliem pieņēmumiem un mērķiem var minēt šādus piemērus: saņēmēja institucionālais pamats bija nepietiekams vai nepastāvēja vispār, mērķa grupai nebija intereses par sniegtajiem pakalpojumiem, vietējās administrācijas sadarbības iespējas bija pārvērtētas vai arī saņēmējam likumdošana neļāva sniegt projektā paredzētos pakalpojumus vai informāciju. |
5. izcēlums Attālu un pavisam vietējas nozīmes ceļu pārvaldības projektam bija neadekvāts vispārējais mērķis: “atvieglot tirdzniecību starp ES un Krievijas Federāciju”. Cits nereāla mērķa piemērs minēts izcēlumā pie 18. punkta par ceļu satiksmes noteikumu saskaņošanu.
Nereāli vai iztrūkstoši mērķi
29. |
Trīspadsmit pārbaudītajiem projektiem bija skaidri mērķi. Tomēr sešpadsmit pārbaudītajos projektos sākotnējie projekta mērķi projekta aprakstā vai nu tikai aprakstīja paredzētās darbības vai ieguldījumu tā vietā, lai izvirzītu skaidrus un kvantificējamus mērķus, vai arī tie bija formulēti tikpat vispārīgi kā politisko programmu dokumentos, liekot līgumslēdzējiem definēt projektu faktisko nolūku īstenošanas laikā. Projektiem nebija mērķu, kas identificētu risināmās problēmas, ne arī mērķu, kas ļautu novērtēt projektu sasniegumus. |
30. |
Lielākajai daļai pārbaudīto projektu nebija definēti objektīvi pārbaudāmi rādītāji. Citos gadījumos, kad mērķi bija skaidri un saprotami, pastāvēja atšķirības starp faktiskajām projekta darbībām un projekta sākotnējiem mērķiem, kas aprakstīti projekta aprakstā. Viens projekts bija īstenots bez īpašiem mērķiem vai objektīvi pārbaudāmiem rādītājiem. Tas tika īstenots, sniedzot ad hoc pakalpojumus ministrijai, bez skaidra priekšstata par precīzu darba mērķi. Citā projektā saņēmēji privātajā sektorā saņēma palīdzību, lai attīstītu savu komercdarbību, kas faktiski bija ārpus projekta vispārējā mērķa. |
31. |
Dažu projektu koncepcija bija pārāk sarežģīta, ietverot pārāk daudzus savstarpēji nesaistītus mērķus un uzdevumus. 6. izcēlums Vienā projektā bija 23 dažādi lieli ieguvumi jeb mērķi, kas integrēti 8 dažādos komponentos. Tie aptvēra tādas tēmas kā vides aizsardzība naftas rūpniecībā, enerģijas taupīšanas pasākumi un pētījumi par zivjaudzētavām. Šīs sarežģītības dēļ vairākus paredzētos mērķus, ieskaitot divus visnozīmīgākos, pilnībā nesasniedza. |
Neveiksmīga saņēmēju atlase un iesaistīšana
32. |
Piemērotu saņēmēju jeb projekta partneru atlase bija ļoti problemātiska, jo projekta mērķi dažkārt bija ārpus projekta partnera kompetences vai arī saņēmēji nebija gatavi saņemt atbalstu vai nespēja gūt no tā labumu. Vienā gadījumā Komisija vēlējās atbalstīt federālo iestādi politisku iemeslu dēļ, ņemot vērā gaidāmās sadarbības sarunas starp ES un Krievijas Federāciju. Tomēr beigu beigās šī iestāde faktiskajās sarunās nebija iesaistīta. |
33. |
Kad projektam bija vairāki saņēmēji, īstenošana saskārās ar virkni problēmu. Izplatīts bija sadarbības trūkums starp federālajām un reģionālajām iestādēm vai sadarbības trūkums starp dažādām federālajām un dažādām reģionālajām iestādēm. Šī kļūda, lai gan acīmredzama, plānošanas laikā nebija ņemta vērā. 7. izcēlums Vienā gadījumā sākotnējais saņēmējs bija darbojies tikai reģiona līmenī. Lai ievērotu obligāto prasību projekta budžeta apjomam, darbībai bija jābūt plašākai, aptverot vairākus reģionus. Lai atrisinātu šo problēmu, tika noteikts cits saņēmējs – gan tikai uz papīra. Tā nebija juridiska persona un arī nepastāvēja ārpus projekta plānošanas dokumentiem. |
34. |
Piecos pārbaudītajos gadījumos saņēmēji nebija iesaistīti projekta plānošanā vai arī nebija iesaistīti pietiekami savlaicīgi, lai varētu ietekmēt projekta koncepciju. |
Projekta finansēšana
Ar projekta apmēra noteikšanu saistītās problēmas
35. |
Saskaņā ar plānošanas vadlīnijām minimālajam TACIS projektu apmēram Krievijas Federācijā bija jābūt 2 miljoni EUR, lai panāktu pietiekamu ietekmi un redzamību. Tomēr programma var finansēt virkni mazāka mēroga iniciatīvu, tostarp Bistro projektus. Lielākajai daļai projektu revīzijai atlasītajā paraugā bija 2-3 miljonus EUR liels budžets (sk. 16. punktu). Astoņos gadījumos no projekta dokumentiem nebija skaidrs, kā šie projekta budžeta līdzekļi iegūti. Grūti izveidot labi pamatotu budžetu, ja nav skaidru projekta mērķu. |
36. |
Dažos gadījumos problēmas radīja obligātais apjoms. Turklāt tā vietā, lai sāktu dažus, labi definētus un fokusētus projektus, vienā projekta aprakstā tika iestrādāti dažādi uzdevumi, kam vispār nebija savstarpējas saistības jeb sinerģijas (sk. 31. punktu). Revīzijas rezultāti rāda, ka šāda, uz budžetu balstīta metode, kas mākslīgi veido plašākus projektus, nenāk par labu projekta ietekmei un pārskatāmībai. 8. izcēlums Rūpnieciskās pārstrukturēšanas projektam bija plānoti 30 apakšprojekti. Budžets bija noteikts drīzāk tāds, lai panāktu obligāto budžeta apjomu, nevis lai atbilstu apakšprojektu vajadzībām. |
Nepietiekams valsts līdzfinansējums
37. |
Saskaņā ar TACIS regulu Komisijai bija aktīvi jāatbalsta projektu līdzfinansēšana no valsts līdzekļiem. Tomēr TACIS projektos Krievijas Federācijā reti sastopama līdzfinansēšanas prasība, kaut gan tā paredzēta, lai radītu pozitīvu ietekmi uz saņēmēja un līgumslēdzēja saistībām sasniegt plānotos rezultātus. Starp pārbaudītajiem projektiem tikai divos saņēmējs bija līdzfinansējis darbības. Līdzfinansējumam bija pozitīva ietekme uz saņēmēju ieinteresētību projekta īstenošanā, un tas ļāva sasniegt projektu mērķus. |
38. |
Vairums projektu ietvēra saņēmēju ieguldījumus natūrā, piemēram, saistības nodrošināt vietējā partnera darbiniekus vai nodrošināt līgumslēdzēju ar telpām. Astoņos gadījumos ar šo netiešo finansējumu bija problēmas, jo saistības netika izpildītas, jo īpaši Maskavas projektos. Krievijas Federācijas ministrijām juridiski nav atļauts savās telpās piedāvāt līgumslēdzējam birojus. Lai gan Komisija bija informēta par problēmu, tā turpināja iekļaut projekta aprakstā šādus nosacījumus. |
Projekta īstenošana
Īstenošanas kavējumi
39. |
Septiņpadsmit projekti tika īstenoti noteiktajā laikā. Pārējie divpadsmit projekti tika īstenoti ar lielu novēlošanos. Šajā aspektā kritiskākā daļa bija sākumposms, kas parasti prasīja vairāk laika nekā plānots. Šāda kavēšanās vairumā gadījumu bija saistīta ar nepietiekamu projektu sagatavošanas kvalitāti. Nepilnīga projekta apraksta dēļ sākumposmā un īstenošanas laikā projektos vairākkārt bija jāapstiprina izmaiņas. Projekta metodes izmaiņu procedūra ar papildinājumiem ir laikietilpīga. Pat darbinieku maiņai jāpiemēro tāda pati procedūra kā projekta faktiskās būtības izmaiņām. |
40. |
Projekta pārvaldības pienākumu deleģēšana no Komisijas dienestiem delegācijām noveda pie daudz efektīvākām pārvaldības procedūrām ar daudz tiešākiem kontaktiem starp projekta vadītājiem un projekta partneriem, faktiski daudz aktīvākā pārvaldība, ko veica delegācijas, paglāba vairākus projektus no nopietnām grūtībām. Šie apsvērumi ir saskaņā ar Palātas veiktās revīzijas apsvērumiem par EK ārējā atbalsta pārvaldības nodošanu Komisijas delegācijām (apsvērumi publicēti Īpašajā ziņojumā Nr. 10/2004 (12)). Tomēr projektu īstenošana, kas tika plānota un sagatavota Briselē centralizēti un kas 2002./ 2003. gadā tika nodota EK Delegācijai Maskavā (apmēram pusei no pārbaudītajiem projektiem), šī deleģēšanas procesa dēļ sastapās ar ārkārtējiem kavējumiem un nepārprotamiem pārvaldības trūkumiem. |
Kopumā pieņemama līgumslēdzēju darbība
41. |
Lai gan mērķi bieži vien netika sasniegti vai tika sasniegti tikai daļēji (sk. 18. punktu), vairumā gadījumu līgumslēdzēji ir panākuši iznākumu (projekta galarezultātus), kā paredzēts vai nu sākotnējos vai ar papildinājumiem grozītajos projektu aprakstos. Tipiska problēma līgumslēdzējiem bija atrast un noturēt piemērotus darbiniekus attālāko projektu īstenošanas vietās, kad sākotnēji piešķirtie darbinieki nebija pieejami. Tikai viens neliels projekts bija neveiksmīgs tādēļ, ka nebija rezultātu no līgumslēdzēja puses. Cits līgumslēdzējs projekta īstenošanas laikā sastapās ar finansiālām problēmām, kas noveda pie ievērojamas īstenošanas aizkavēšanās. |
Neefektīvas koordinācijas komitejas
42. |
Ja arī bija izveidotas koordinācijas komitejas, parasti tās nestrādāja efektīvi vai rezultatīvi. Tas aizkavēja projektu īstenošanu. Komisija bija tā ierobežojusi komiteju pilnvaras, ka Krievijas locekļi nevarēja redzēt, kāda varētu būt koordinācijas komiteju ietekme, un tādēļ tie sanāksmēs aktīvi nepiedalījās. Līgumslēdzēju projektu vadītājiem bija jāpārņem koordinācijas komiteju uzdevumi (daļa no tiem). |
Neatbilstīgi projekta mērķiem izmantotais aprīkojums
43. |
Saskaņā ar TACIS Regulu (Euratom, EK) Nr. 1279/96 programma sedz pamatotas izmaksas par piegādēm, kas vajadzīgas, lai atbalstītu tehniskās palīdzības īstenošanu (13). TACIS Regula (EK, Euratom) Nr. 99/2000 nosaka, ka ieguldījumu finansējums nevar būt vairāk par 20 % no gada budžeta (14). Praksē pakalpojumu līgumi ietvēra piegāžu komponentu, kas tehniskās palīdzības līgumslēdzējiem uzlika par pienākumu sadarbībā ar saņēmējiem noteikt piegāžu tehniskās specifikācijas un īstenot iepirkumu procedūru saskaņā ar TACIS iepirkumu noteikumiem. |
44. |
Ne vienmēr bija skaidra sinerģija starp tehnisko palīdzību un aprīkojumu, ko piegādāja saskaņā ar projektiem. Nebija arī nekādu pierādījumu tam, ka aprīkojuma komponents bija paredzēts īpašajām jomām, kas aprakstītas (15) regulā vai vadlīnijās. Saņēmēji aprīkojuma komponentu uzskatīja (lielākoties tas bija biroja vai IT aprīkojums) vairāk par papildu labumu, kas piešķirts par konsultatīvo pakalpojumu pieņemšanu. |
45. |
Daudzos gadījumos ilgās iepirkuma procedūras dēļ aprīkojumu piegādāja projekta beigās, un tādēļ to nevarēja izmantot projekta darbībām. |
46. |
Pēc projekta pabeigšanas aprīkojumam vajadzīga apkope (ieskaitot rezerves daļu piegādi). Tomēr šādu apkopi ne vienmēr veica. 9. izcēlums Vienā gadījumā muitas dienestiem vispār nebija budžeta līdzekļu, lai iepirktu ierīces laboratorijai. Cita laboratorija palika neizmantota, jo saņēmējam nebija piemērotu telpu, kurās aprīkojumu izmantot. Viens no federālajiem saņēmējiem atteicās pieņemt IT aprīkojumu pats savu birokrātisko iemeslu dēļ (tā kā saņēmējs nemaksāja par aprīkojumu, tad nebija skaidrības, kā to iegrāmatot saņēmēja bilancē). Citā gadījumā saņēmējs bija pārdevis aprīkojumu, jo nezināja, kā to izmantot. Daļu aprīkojuma nevarēja izmantot, jo nebija pieejams vajadzīgais Interneta pieslēgums. Sporta zāles aprīkojums nebija piemērots mērķgrupai (bērniem), bet to izmantoja vietējās kara akadēmijas kareivji. |
Neiespējami no PVN atbrīvoti iepirkumi no vietējiem piegādātājiem
47. |
Līgumslēdzēji norādīja uz problēmām ar vietējiem aprīkojuma iepirkumiem, kā arī pakalpojumiem. Saskaņā ar TACIS regulu (16) nodokļi, nodevas un nekustamā īpašuma iegāde nav atbilstīgi izdevumi. No PVN atbrīvoti iepirkumi no vietējiem piegādātājiem Krievijas Federācijā bija neiespējami, jo to neļauj Krievijas sekundārie tiesību akti. Tas neatbilst nolīgumam starp ES un Krievijas Federāciju (17). |
Uzraudzītāji strādājuši labi
48. |
Par projektu uzraudzību to īstenošanas laikā atbildēja ārējo konsultantu kompānija. Konsultanti (uzraudzītāji) gatavo atzinumu par projektu koncepciju, efektivitāti, rezultativitāti, ietekmi un ilgtspējību. Projektu finansiālais aspekts nav iekļauts. Tomēr projektu ietekmes novērtējums pēc projektu darbību pabeigšanas nebija un nav daļa no līguma starp Komisiju un uzraudzītājiem. Šā novērtējuma trūkumu nekompensēja vērtēšana. |
49. |
Kopumā uzraudzītāji darbojās saskaņā ar savu līgumu prasībām. Tomēr dažos gadījumos uzraudzītāju ziņojumos atkārtojās apgalvojumi par nākotnes plāniem, kas it kā bija projektu nopelni. Šādi ziņojumi pietiekami skaidri neatklāj īstenošanas problēmas, kas daļēji izskaidro koriģējošu darbību trūkumu. |
Izplatība, ilgtspējība un vērtēšana
Vāja izplatība
50. |
Tipiskas informācijas izplatīšanas darbības bija semināri, Interneta lapa un brošūras. Pat tad, ja projektiem bija kādas informācijas izplatīšanas darbības projekta īstenošanas laikā, pēc projekta pabeigšanas, tās tika pārtrauktas. Piemēram, Interneta lapas, kas tika izveidotas kā daļa no sešu projektu darbībām, saņēmējs neuzturēja pēc projekta pabeigšanas. Līdz zināmai pakāpei arī tas rāda sasniegto rezultātu uztveramo vērtību, jo līdzekļi, ko Komisija un Krievijas puse atvēlēja informācijas izplatīšanai par rezultātiem, bija nepietiekami. |
51. |
Komisijai arī nebija pienācīgu sistēmu un norādījumu efektīvai informācijas izplatīšanai par TACIS projektu rezultātiem un no tiem gūto pieredzi. Piemēram, par TACIS projektiem nav konsolidētas, publiskas datubāzes. Arī Krievijas iestādes pilnībā nepārzināja TACIS projektu rezultātus. |
Vāja ilgtspējība
52. |
Kā minēts iepriekš, projektu rezultātu sasniegšanā un informācijas izplatīšanā par sasniegtajiem rezultātiem, bija vairākas problēmas. Turklāt saņēmēji tikai retos gadījumos izmantoja vai tālāk izvērsa tādus rezultātus kā pārskati un modeļi. Tikai piecu pārbaudīto projektu rezultāti bija ilgtspējīgi. |
Vērtēšanas trūkums
53. |
Komisijas veic nozares vai valsts mēroga novērtējumus, bet reti kad tiek vērtēti atsevišķi projekti. Tika vērtēti tikai divi no 29 pārbaudītajiem projektiem. Tas nav adekvāti, ņemot vērā daudziem projektu iecerēto izmēģinājuma raksturu, kā arī iesaistītās naudas summas, un tas nenotiek līmenī, kas prasa uzlabot nākotnes projektu koncepciju. |
SECINĀJUMI UN IETEIKUMI
Secinājumi
54. |
Krievijas Federācija ir svarīga Eiropas Savienības tirdzniecības un politikas partnere. Efektīva ES palīdzība ar mērķi radīt Krievijas Federācijā nosacījumus demokrātijai, tiesiskumam un racionālai ekonomikas izaugsmei, kā arī izvērst patiesu partnerību starp ES un Krievijas Federāciju, var būt svarīgs un spēcīgs instruments. |
55. |
Apmēram trešajai daļai pārbaudīto projektu mērķi ir sasniegti pilnībā. Astoņos gadījumos mērķi bija daļēji sasniegti, bet divpadsmit gadījumos tie netika sasniegti (sk. 18. punktu). Piecu pārbaudīto projektu rezultāti bija ilgtspējīgi (sk. 52. punktu). Ņemot vērā iepriekš minētās revīzijas rezultātus, kas parāda TACIS līdzekļu izlietojuma zemo efektivitāti, Palāta nevar pozitīvi vērtēt TACIS projektu izpildi Krievijas Federācijā. Tomēr revīzija atklāja, ka līgumslēdzēju un uzraudzītāju darbība atbilst viņu līgumos noteiktajām prasībām. Galvenās nepilnības ir šādas:
|
Ieteikumi
56. |
Lai sekmētu uzlabotu turpmākas palīdzības efektivitāti Krievijas Federācijā, Palāta sniedz turpmāk minētos ieteikumus:
|
Šo ziņojumu Revīzijas palāta pieņēma 2006. gada 9. marta sēdē Luksemburgā.
Revīzijas palātas vārdā –
priekšsēdētājs
Hubert WEBER
(1) TACIS: Tehniskā palīdzība Neatkarīgo Valstu Sadraudzībai.
(2) 1991.-1995. gads: 1991. gada 15. jūlija Regula (EEK, Euratom) Nr. 2157/91; 1996.-1999. gads: 1996. gada 25. jūnija Regula (Euratom, EK) Nr. 1279/96.
(3) OV L 12, 18.1.2000., 1. lpp.
(4) Komitejā ir dalībvalstu pārstāvji, un to vada Komisijas pārstāvis.
(5) Komisijas Paziņojums par ārējās palīdzības pārvaldības reformu, 2000. gada 16. maijā SEK(2000) 814/5.
(6) Pārbaudītie līgumi tika atlasīti, izmantojot Naudas vienības atlases (Monetary Unit Sampling) metodi. Attiecīgi atlase ietvēra vairāk līgumu par lielām summām nevis līgumus par mazām summām.
(7) Īpašais ziņojums Nr. 25/1998 par darbībām, ko kodoldrošības jomā Eiropas Savienība veic Viduseiropā, Austrumeiropā un jaunajās neatkarīgajās valstīs (1990-1997). Pēcpārbaude 2000. gadā, Palātas Gada pārskats, 5.45-5.76. punkts.
(8) Īpašais ziņojums Nr. 11/2001 par TACIS pārrobežu sadarbības programmu.
(9) Bistro ir TACIS struktūra, kas izveidota, lai ātri reaģētu uz atbalsta pieprasījumiem maziem projektiem (kā paredz noteikumi – līdz EUR 100 000).
(10) Loģiskais pamatojums ir līdzeklis, kas paskaidro projekta koncepcijā ietverto loģiku, proti, to, kā atsevišķi ieguldījumi var radīt noteiktu rezultātu, kas palīdzēs sasniegt mērķus, kuri, savukārt, sekmēs plašāku mērķu sasniegšanu.
(11) OV C 57, 22.2.2001., 37. punkts.
(13) 3. pants.
(14) 6. pants.
(15) Pārrobežu sadarbība, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, vides infrastruktūrai un Kopienai stratēģiski svarīgiem tīkliem.
(16) Regulas (EK, Euratom) Nr. 99/2000 9. pants.
(17) Vispārēji noteikumi par Eiropas Kopienu tehnisko palīdzību, ko 1997. gada 18. jūlijā parakstīja Eiropas Komisija un Krievijas Federācijas valdība.
KOMISIJAS ATBILDES
KOPSAVILKUMS
I. |
Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu, ko 2004. gada septembrī ierosināja Komisija un uz kura balstīsies turpmākā sadarbība ar Krieviju, šobrīd izskata Padome un Eiropas Parlaments. Dalībvalstīm izskatīšanai attiecīgajā laikā tiks nodots valsts stratēģijas dokuments un valsts provizoriskā programma laikposmam no 2007. līdz 2010. gadam. Stratēģija būs pamats, uz kura balstīsies Eiropas Komisija, īstenojot finansiālo sadarbību līmeņos, ko būs noteikusi Padome. |
II. |
Krievijai atvēlētiem finanšu līdzekļiem bijusi tendence samazināties. Pēdējo gadu laikā Krievija ir sasniegusi lielu progresu ekonomikas jomā un Krievijas iestāžu spējas ar pašu līdzekļiem finansēt reformas pasākumus ir ievērojami pieaugušas laikā, kad valstī ir budžeta pārpalikums un tā atmaksā savus ārējos parādus. Kopējais finansējuma līmenis, ieskaitot arī horizontālās tematiskās budžeta pozīcijas, 2005. gadā samazinājās līdz 150 miljoniem EUR, un sagaidāms, ka 2006. gadā tas samazināsies tālāk līdz aptuveni 120-130 miljoniem EUR. |
IV. |
Komisija pati ir atzinusi šīs nepilnības, kam par iemeslu daļēji bija trūkumi projektu vadībā, taču arī palīdzības saņēmēju Krievijā iesaistes un līdzatbildības trūkums. Turklāt dažos gadījumos projektu ietekmi kavēja dažādās intereses Krievijas sabiedrībā, kas izpaudās kā interešu atšķirības starp dažādām iestādēm. Lielākajā daļā projektu mērķi tika sasniegti daļēji vai pilnīgi un, neraugoties uz atsevišķu projektu zemo efektivitāti, Komisija uzskata, ka tās palīdzības programmas ir līdzējušas paplašināt vispārējā līmeņa sadarbību starp ES un Krievijas valdību. Tomēr, gatavojot jauno valsts stratēģiju, Komisija ņems vērā gūto pieredzi un jauno ekonomikas situāciju, kāda patlaban ir Krievijā. |
V. |
Sekmīgai finansiālās sadarbības īstenošanai būtiska ir konstruktīva politiskā vide. Palīdzības Krievijai kontekstā tam, ka šāda vide reizēm nepastāvēja, atsevišķos gadījumos bija negatīva ietekme uz plānošanu un īstenošanu. Turklāt plānošanu ietekmēja finansiālā krīze Krievijā 90. gadu beigās, kad vispārējais ekonomikas sabrukums apgrūtināja dialogu, tādējādi samazinot vietējo līdzatbildību. Komisija jau ir pievērsusies iepriekšējo programmu pārvaldībā konstatētajiem trūkumiem, īstenojot ārējās palīdzības reformu (RELEX reformu), īpaši nododot EK ārējās palīdzības pārvaldību Komisijas delegāciju pārziņā. Šāda pārvaldības nodošana nodrošina lielāku partnervalstu iesaisti, sākot no sagatavošanās posma līdz galīgajai īstenošanai, kā arī stiprina Komisijas iesaisti donoru koordinācijā uz vietas. |
VI. |
Kopš šo projektu konceptuālās izstrādes laikposmā no 1997. līdz 2000. gadam, ir ieviesti būtiski uzlabojumi, tai skaitā precīzu un izmērāmu mērķu izstrāde paredzētajām darbībām. Palātas apsvērumi ir saistīti arī ar sarežģīto situāciju, kāda tobrīd bija Krievijā. 2005. gada TACIS projektu uzraudzības ziņojumā konstatēts, ka ievērojami uzlabojusies projektu kvalitāte attiecībā uz nozīmīgumu, lietderību, efektivitāti, ietekmi un noturīgumu. Turklāt Komisija sistemātiski veic novērtējumus nozaru un valsts mērogā. Piekrītot Palātas konstatējumam, ka nevajadzētu veidot lielāka apjoma projektus, tajos vienkop iekļaujot dažādus mazos projektus, kam ir dažādi mērķi un daudz dažādu palīdzības saņēmēju, Komisija tomēr TACIS reģionā kopumā ir paredzējusi virzīties uz lielāka apjoma projektiem. Komisija arī paredzējusi izpētīt jauno īstenošanas instrumentu realizējamību, lai uzlabotu sadarbības programmu ar Krieviju pēc tam, kad beigsies TACIS regulas spēkā esība un tiks ieviests jauns instruments. Attīstot kopējo telpu dialogu ar Krieviju, mērķis ir maksimāli palielināt partnervalsts līdzatbildību. |
VII. |
(pirmais ievilkums) Komisija paredzējusi turpmāko sadarbību balstīt uz kopējām telpām, par ko vienojušās Krievija un Eiropas Savienība, un tā atbalstīs iniciatīvas, kas izriet no plāniem; finansiālā sadarbība būs vērsta uz to mērķu sasniegšanu, par kuriem jau vienojušās abas puses. Tomēr, neraugoties uz to, ka pēc nesen panāktās vienošanās par kopējo telpu politiku politiskā vide kopumā ir uzlabojusies, lielo Krievijas birokrātiju iesaistīt pastāvīgā dialogā par turpmākās finansiālās sadarbības stratēģiju nav vienkārši. Turklāt Krievijas varas iestādes joprojām nav izlēmušas, kādai jābūt turpmākās sadarbības formai. Tādēļ turpmāk vēl lielāks uzsvars tiks likts uz finansēšanas pasākumiem, kam piekrīt abas puses. Komisija būs gatava izmantot finansiālo sadarbību, lai virzītu uz priekšu ES – Krievijas politikas programmu. (otrais ievilkums) Komisija ir noteikusi, ka, sākot no 2001. gada, projekta cikla pārvaldība un loģiskā pamatojuma matricas izmantošana ir obligāta. Ārējās palīdzības reforma, cita starpā, ir arī veicinājusi projektu kvalitāti, t. i., ieviešot projektu/programmu sistemātisku pārskatīšanu, ko identifikācijas un formulējuma posmos veic kvalitātes atbalsta grupas, kā arī sistemātisku, uz rezultātu vērstas uzraudzības pielietošanu. Projektu līmenī ieviesta arī sistemātiska loģiskā pamatojuma matricas pielietošana, izmantojot objektīvi pārbaudāmus rādītājus. (trešais ievilkums) Komisija veic sistemātisku nozares vai visas valsts mēroga novērtēšanu. Tā apsvērs, vai palielināt uz projektiem balstītu novērtējumu skaitu. Paraugprakse ir publicēt visus novērtējumus, ieskaitot projektu novērtējumus. Jau ir izveidota uz rezultātu vērstas uzraudzības datu bāze esošajiem projektiem, kuru Komisija izmanto kā vadības instrumentu un kas ļauj gūt atziņas par labu un sliktu praksi. Par rezultātiem kopumā informē arī saņēmējvalsti. |
IEVADS
2. |
Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu, ko 2004. gada septembrī ierosināja Komisija un uz kura balstīsies turpmākā sadarbība ar Krieviju, šobrīd izskata Padome un Eiropas Parlaments. Dalībvalstīm izskatīšanai attiecīgajā laikā tiks nodots valsts stratēģijas dokuments un valsts provizoriskā programma laikposmam no 2007. līdz 2010. gadam. |
9. |
Finansiālajai sadarbībai ar Krieviju bijusi tendence samazināties, jo arvien augstās izejvielu cenas ir būtiski uzlabojušas Krievijas finansiālo situāciju. Kopējais finansējuma apjoms 2005. gadā samazinājās līdz 150 miljoniem EUR, un tiek lēsts, ka 2006. gadā tas samazināsies tālāk līdz aptuveni 120-130 miljoniem EUR. |
10. |
ES politika attiecībā uz Krieviju tagad izpaužas kā četras kopējās telpas (Kopējā ekonomikas telpa, Kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, Kopējā ārējās drošības telpa, Kopējā pētniecības un izglītības telpa, ieskaitot kultūras aspektus), attiecībā uz kurām politiskās apņemšanās ir sīki izklāstītas plānos (par kuriem vienojās 2005. gada maijā). |
APSVĒRUMI
17. |
Izskatītie projekti neatspoguļo uzlabojumus projektu konceptuālās izstrādes procedūrās, kas ieviesti ar EK ārējās palīdzības reformu, kura tika īstenota laikposmā no 2002. līdz 2005. gadam, jo īpaši nododot atbildību delegācijām. Tā ir uzlabojusi un arī turpmāk uzlabos divpusējo projektu īstenošanu un uzraudzību uz vietas. |
18. |
Komisija atzīst atsevišķas nepilnības projektu īstenošanā aplūkojamā laika periodā. Tām pievērsās ārējās palīdzības reformas ietvaros. 1. izcēlums – sk. atbildi uz 18. punktu. |
21. |
Jāizšķir divi apspriešanās veidi – veicot Komisijas iekšējās apspriešanās, attiecībā uz tādiem svarīgiem partneriem kā Krievija tiek ņemta vērā nepieciešamība apspriesties ar lielāko daļu vai pat visiem ģenerāldirektorātiem un dienestiem. Apspriešanās procedūra ar dalībvalstīm ir laikietilpīga, tomēr tā ir tiesiski noteikta prasība. Ārējas apspriešanās ar Krievijas pusi ir svarīgas, lai nodrošinātu dialogu un reālu līdzatbildības sajūtu. Jebkurā gadījumā iekšējās un ārējās apspriešanās, cik vien iespējams, norit paralēli. Dažos gadījumos Krievijas iestādes ir pēc tam novilcinājušas rīcības programmu parakstīšanu, tādējādi aizkavējot pašu projektu īstenošanu. |
22. |
Mērķis ārējās palīdzības reformai (RELEX reformai), EK ārējās palīdzības pārvaldību nododot Komisijas delegācijām, ir nodrošināt lielāku partnervalsts iesaisti, sākot no sagatavošanās posma līdz galīgajai īstenošanai, turklāt ar to tiek stiprināta Komisijas iesaiste donoru koordinācijā uz vietas. Jo īpaši Delegācija, bet arī RELEX galvenais birojs nesenajā plānošanas vizītē (2005. gada oktobrī) ir centušies iesaistīt Krievijas valdību dialogā par turpmāko stratēģiju, kas stingri balstās uz kopējām telpām, un vismaz Komisijai ir oficiāla Krievijas piekrišana tām (kopš 2005. gada maija). Kopš dekoncentrācijas dialogs ar Krievijas varas iestādēm ir uzlabojies. Tiek uzturēts regulārs dialogs ar valsts koordinācijas vienību (VKV). Tomēr kontaktus varētu attīstīt tālāk; šobrīd tos ierobežo tas, ka Krievijas varas iestādes nav noteikušas savas prioritātes – kā ilustrācija tam ir fakts, ka valsts koordinācijas vienībā ar TACIS programmu nodarbojas ne vairāk kā 4 cilvēki. Krievijas varas iestādes joprojām nav izlēmušas, kādai jābūt turpmākās sadarbības formai. |
24. |
Kopš EK ārējās palīdzības reformas, visi projekta cikla pārvaldības (PCP) aspekti, ieskaitot loģiskā pamatojuma matricas izmantojumu, ir pilnīgi institucionalizēti. Loģiskā pamatojuma matricas metodes izmantojums nodrošina objektīvi pārbaudāmus rādītājus un iepriekš noteiktus līdzekļus izdevumu lietderīguma novērtēšanai. Tālāk to pārbaudei izmanto neatkarīgu un sistemātisku uz rezultātiem orientētu uzraudzību, kā arī obligātus starpposma un galīgos novērtējumus. Lai uzlabotu atsevišķu darbību konceptuālo plānošanu, EuropeAid biroja kvalitātes atbalsta grupas projektus un programmas pirms finansēšanas lēmuma pieņemšanas pārskata divreiz – proti, identifikācijas un formulēšanas posmos. Projektu/programmu kvalitāti novērtē ar pārbaudes punktu sarakstiem, kas balstīti uz Kvalitātes sistēmu, kas atbilst ESAO/APK kritērijiem (Kvalitātes sistēma ir sistēma, kas balstās uz trim kvalitātes rādītājiem – nozīmīgumu, iespējamību un efektivitāti un labu pārvaldību – un 12 kritērijiem, kas norāda, kādi pamatjautājumi jānovērtē, lai varētu spriest par kvalitāti). Turklāt Delegācija Krievijā ir izveidojusi ekspertu kolēģijas novērtējuma sistēmu, lai izskatītu projektu izklāstus un darba uzdevumus pirms to apstiprināšanas. |
25. |
Pateicoties šai reformai, tai skaitā EuropeAid izveidei (2001. gada janvārī) un palīdzības pārvaldības dekoncentrēšanai uz Komisijas delegācijām, kā arī jaunajai Finanšu regulai (2003. gada janvārī), projektu kavēšanās tiks ierobežota skaita un apjoma ziņā. Lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz Krievijas lūgumiem sniegt politisku padomu, ir izveidota Politiskās konsultēšanas programma. Turklāt ir izveidoti jauni instrumenti (piemēram, vispārējās tehniskās palīdzības instruments, saistītie pasākumi utt.), kas ļauj arī ātri reaģēt, ja tas ir steidzami vajadzīgs. |
26. |
Dekoncentrācijas dēļ ievērojami pieaudzis delegāciju darbinieku skaits, kam būtu jāveicina situācijas izpēte, kā arī esošās (kaut arī strauji mainīgās) tiesiskās vides izpēte. Delegācijas lomas pieaugumam vajadzētu arī veicināt izvairīšanos no tādām problēmām, kādas minētas 3., 4. un 5. izcēlumā. |
27. |
Kopš 2000. gada ir tikušas izstrādātas saskaņotas plānošanas vadlīnijas un pašlaik tiek sistemātiski pārbaudīta plānošanas dokumentu kvalitāte un konsekvence. Attiecībā uz valsts stratēģijas dokumentu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, 2005. gada oktobrī notika konsultatīva vizīte, lai nodrošinātu Krievijas varas iestāžu dalību plānošanas procesā. Sk. arī atbildi uz 21. punktu. |
28. |
Sk. atbildi uz 26. punktu. |
29. |
Kopš 2000. gada Komisija ir veltījusi daudz uzmanības paredzamās darbības skaidru un izmērāmu mērķu izstrādei. Jaunizveidotajā galvenā biroja iekšējā kvalitātes atbalsta procedūrā uzmanība, cita starpā, pievērsta mērķu lietderībai. |
30.-31. |
Projekta konceptuālā izstrāde ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties EK Ārējās palīdzības reformai, kas aprakstīta Komisijas atbildē uz 24. punktu. 6. izcēlums – Komisija atzīst, ka projekts bija sarežģīts. Tomēr projekta rezultātā tika uzsākti pasākumi noturīgas un videi draudzīgas energoresursu izmantošanas jomā. |
32. |
Saņēmējus piedāvā Krievijas iestādes. Šis process reizēm ir sarežģīts, ņemot vērā Krievijas iekšējās koordinācijas grūtības un izmaiņas valdības struktūrās. |
33. |
Sadarbības trūkums starp federālajām un reģionālajām iestādēm vai sadarbības trūkums starp dažādām federālajām un dažādām reģionālajām iestādēm ir pastāvīga Krievijas politiskās vides iezīme. Tomēr Delegācija ir darījusi visu iespējamo, lai nodrošinātu plānoto projektu sekmīgu īstenošanu. |
34. |
Visos gadījumos palīdzības saņēmējiem jāvizē darba uzdevums, tādējādi viņiem vienmēr ir iespējas ierosināt izmaiņas projekta koncepcijā. |
35. |
Attiecībā uz laikposmu, sākot no 2007. gada, būs jāpanāk vienošanās, lai nepieļautu pieticīgā finansējuma pārmērīgu sadrumstalošanu un lai finansiālo sadarbību koncentrētu uz ierobežotu darbību skaitu. |
36. |
Kā paskaidrots 24. punktā, projektu konceptuālās izstrādes kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. Jaunizveidotajā galvenā biroja iekšējā kvalitātes atbalsta procedūrā uzmanība, cita starpā, pievērsta mērķu lietderībai. |
37. |
Līdzfinansēšanas jautājums ir iekļauts pašreizējā dialogā ar Krievijas iestādēm. Tas ir sarežģīts jautājums, ko var virzīt uz priekšu tikai pakāpeniski. |
38. |
Biroja telpu iekļaušana projekta aprakstā [darba uzdevumā] notiek vienīgi pēc apspriešanās ar Krievijas saņēmēju. Tā ir apspriežu daļa, kurā saņēmējs tiek aicināts nodemonstrēt materiālu ieguldījumu projektā. Parasti saņēmēji (tai skaitā ministrijas) apņemas nodrošināt telpas (neatkarīgi no tā, vai tas ir konkrētas ministrijas telpās vai ārpus tās). Komisija ir ieplānojusi turpmāk sniegt virkni konkrētu priekšlikumu, kā Krievijas puse varētu izrādīt savu iesaisti. Piemēram, iestādes varētu veicināt finansēto darbību īstenošanu. Krievijas pusi varētu tālāk iesaistīt, attiecīgos gadījumos lūdzot nodrošināt līdzfinansējumu vai ieguldījumu natūrā. |
39. |
Kā izklāstīts 24. punktā, projektu konceptuālās izstrādes kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies līdz ar EK Ārējās palīdzības reformu. Attiecībā uz īstenošanas tempu garās Krievijas iestāžu parakstīšanas procedūras dēļ nopietni aizkavējas līgumslēgšana. Attiecībā uz laikposmu starp līgumslēgšanu un projekta pabeigšanu, projekti kopumā tiek īstenoti, kā plānots. |
40. |
2005. gada jūlija “Ārējās palīdzības reformas kvalitātes novērtējumā” (1) apstiprināts, ka palīdzībai tagad ir lielāka ietekme un tās pārvaldība ir efektīvāka. Uzlabojumi joprojām ir nepieciešami un tiek veikti. |
41. |
Komisija patiešām velta lielu uzmanību labāko konsultantu atlases (un vadības) procesam. |
42. |
Komisija uzskata, ka koordinācijas komitejas ir svarīgs projektu virzības kontroles instruments. Iespējams, ka koordinācijas komiteju darbībai piemīt daži trūkumi, ņemot vērā to, ka to dalībnieku intereses var atšķirties. Tomēr kopumā ieguvumi atsver trūkumus. |
43. |
Kopš jaunās Finanšu regulas ieviešanas visa līgumu slēgšana par piegādēm notikusi iekšēji EK delegācijā. |
44. |
EK delegācija cenšas, kad vien iespējams, līdz minimumam samazināt aprīkojuma iepirkšanas iekļaušanu projektos. Tomēr reizēm palīdzības saņēmējs norāda uz īpašām vajadzībām, un šādos gadījumos Komisija veic sarunas. |
45. |
Komisijai jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka iepirkuma procedūras tiek piemērotas pārskatāmi un pareizi. Papildu kavēšanos rada arī Krievijas PVN un muitas procedūras. |
46. |
Biroja un IT aprīkojums (sk. 44. punktu) ir standarta, paredzēts, ka tā apkopi nodrošina saņēmēji. |
47. |
Tiesību akti jau ir spēkā federālajā līmenī (Vispārējie noteikumi ir obligāti, Likums par aplikšanu ar nodokļiem attiecas uz humāno palīdzību/tehnisko palīdzību), taču trūkst īstenošanas mehānismu (un gribas) vietējā līmenī. Nodokļu departamenta reģionālajiem dienestiem nav nepieciešamo iekšējo instrukciju, lai piemērotu starptautiskos nolīgumus un akceptētu atbrīvošanu no PVN. Tādējādi, kaut arī pastāv nepieciešamais juridiskais pamats un par visiem projektiem tiek ziņots attiecīgajai komisijai (2), tehniski nav iespējams saņemt tiešu atbrīvojumu no PVN, nedz arī PVN atmaksu par precēm, kas iegādātas, un pakalpojumiem, kas saņemti Krievijā. Uz šo problēmu tiek regulāri vērsta uzmanība politiskā līmenī, tomēr līdz šim nesekmīgi. |
48. |
Uz rezultātu vērstā uzraudzības programma tiek uzskatīta par svarīgu ieguldījumu projektu vadības darbā un tā ir attiecināta arī uz citām jomām (ārpus TACIS ietvariem). Sk. arī 53. punktu. |
49. |
2005. gada TACIS projektu uzraudzības ziņojums liecināja, ka ievērojami uzlabojusies visu četru komponentu (būtiskums, lietderība, efektivitāte, ietekme un noturīgums) kvalitāte, ko pārbaudīja projektos, kas jau tika uzraudzīti 2004. gadā. Tas apliecina, ka ir veikti koriģējoši pasākumi. |
51. |
Komisijas ietvaros gūtās atziņas tiek sistemātiski ņemtas vērā, izstrādājot katra TACIS projekta dokumentāciju. Arī “Kvalitātes atbalsta” direktorāta izveide veicina institucionālo zināšanu uzkrāšanu, balstoties uz iepriekšējo projektu rezultātiem. |
52. |
Loģiskā pamatojuma matricas obligāta izmantošana ir uzlabojusi projektu uzraudzību un novērtēšanu. Tas palīdzēs turpmāk uzlabot projektu ilgtspējību. |
53. |
Komisija apsvērs, vai palielināt uz projektiem balstītu novērtējumu skaitu. |
SECINĀJUMI UN IETEIKUMI
54. |
Turpmāk Komisija ir nodomājusi uzsvērt sekmīgas finansiālās sadarbības potenciālu, lai palīdzētu stiprināt ES – Krievijas partnerību, kas balstās uz kopējām telpām, par kurām vienošanās tika panākta 2003. gadā. |
55. |
Komisija pati ir atzinusi šīs nepilnības, kam par iemeslu, kā norādījusi Palāta, daļēji bija trūkumi dažādos projekta cikla pārvaldības posmos, bet daļēji – palīdzības saņēmēju Krievijā iesaistes un līdzatbildības trūkums. Turklāt dažos gadījumos projektu ietekmi kavēja interešu atšķirības Krievijas sabiedrībā, kas izpaudās kā interešu pretrunas starp dažādām iestādēm. Lielākajā daļā projektu mērķis tika sasniegti daļēji vai pilnīgi un, neraugoties uz atsevišķu projektu zemo efektivitāti, Komisija uzskata, ka tās palīdzības programmas ir līdzējušas paplašināt vispārējā līmeņa sadarbību starp ES un Krievijas valdību. Tomēr, gatavojot jauno valsts stratēģiju, Komisija ņems vērā gūto pieredzi un jauno ekonomikas situāciju, kāda patlaban ir Krievijā.
|
56. |
|
(1) Komisijas dienestu darba dokuments “Ārējās palīdzības reformas kvalitātes novērtējums”, SEK(2005) 963, 11.7.2005.
(2) Starptautiskās humānās un tehniskās palīdzības komisija, kas izveidota ar Krievijas Federācijas valdības lēmumu 2004. gada jūlijā.