[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 24.1.2007 COM(2006) 820 galīgā redakcija 2007/0013 (COD) EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par lidostu nodevām (iesniegusi Komisija) {SEC(2006) 1688}{SEC(2006) 1689} PASKAIDROJUMA RAKSTS PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS | Vispārīgais konteksts Pašlaik lidostu infrastruktūras izcenojumus regulē valstu līmenī ar tādu sistēmu palīdzību, kas ne vienmēr ir attiecīgi pamatotas, un par tām sniegtā informācija var būt neatbilstoša. Pirms nodevu noteikšanas vai pirms izmaiņām nodevu sistēmā visās ES lidostās ar lietotājiem nenotiek sistemātiskas konsultācijas. Lidostu lietotāji parasti netiek informēti par turpmākajām investīcijām lidostās un to nepieciešamību. ES gaisa pārvadātāji darbojas stingri cikliskā ekonomiskā vidē ar paaugstinātu starptautisko konkurenci un sastopas ar tādiem ārējiem izaicinājumiem, kā starptautiska mēroga veselības krīzes, nestabilas degvielas cenas un drošības problēmas. Visai aviācijas apgādes ķēdei ir jākļūst pēc iespējas konkurētspējīgākai, lai nodrošinātu visas ES ekonomikas stabilu konkurētspēju. Šajā ķēdē ir būtiski iesaistītas lidostu nodevas, jo tās veido 4 % līdz 8 % no lielāko ES gaisa pārvadātāju darbības izmaksām[1]. Lielākā daļa ES lidostu aizvien vēl ir valsts īpašumā, un tādēļ valsts iestādēm ir interese maksimāli palielināt peļņu no lidostu darbības. Tomēr privātīpašumā esošo ES lidostu skaits pieaug, un to akcionāriem tāpat ir interese maksimāli palielināt peļņu, un tādēļ tie var izdarīt spiedienu uz valsts iestādēm. Valsts iestāžu interesēs ir veicināt nodevu palielināšanos lidostās, kuras tiek gatavotas privatizācijai, lai radītu optimālus ieņēmumus no lidostu pārdošanas privātajiem investoriem. Atsaucei ir izmantots ICAO dokuments “Politika attiecībā uz maksājumiem par lidostas un aeronavigācijas pakalpojumiem”[2]. Tajā iekļautajos ieteikumos tiek atzīta nepieciešamība pēc lidostu ekonomiskā regulējuma, lai ietvertu tādus elementus kā nediskriminācija nodevu piemērošanā, pārskatāmības un konsultāciju nodrošināšana, kvalitātes standartu izveidošana un pārskatīšana[3]. Šajā priekšlikumā ņemtas vērā šīs politikas pamatnostādnes. | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Priekšlikuma darbības jomā nav spēkā esošu noteikumu. | Atbilstība civilās aviācijas politikai un citiem ES mērķiem Trešā pakete, ko Padome pieņēma 1992. gadā, bija pēdējais posms gaisa pārvadājumu tirgus pieejamības liberalizācijā. Turpmākās iniciatīvas bija vērstas uz tādu palīgdarbību regulējumu un liberalizāciju kā lidlauka pakalpojumu sniegšana, laika nišu sadale un datorizēto rezervācijas sistēmu izmantošana. Kopiena ir pieņēmusi tiesību aktus arī aviācijas drošuma un drošības jomā un ir risinājusi gaisa satiksmes vadības jautājumus ar likumdošanas pasākumu palīdzību, izstrādājot projektu „Vienotā gaisa telpa”. Šis priekšlikums ir plašākas iniciatīvas daļa, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta lidostām un meklētas iespējas veicināt lidostu efektīvu darbību un nepietiekošo resursu optimālu izmantošanu. Šī iniciatīva atbilst Lisabonas stratēģijas galvenajam mērķim saglabāt ES ekonomikas konkurētspēju, attīstot dinamiskās nozares. | APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS | Apspriešanās ar ieinteresētajām personām | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Uzklausīšanas sanāksmē, kas notika 2006. gada 7. aprīlī, Komisija apspriedās ar visām ieinteresētajām personām gaisa transporta nozarē par dažādajām iespējām izstrādāt Kopienas tiesību aktus par lidostu nodevām. Lai turpinātu viedokļu apmaiņu, ir izmantoti arī divpusēji kontakti ar dažām ieinteresētajām personām. | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Gaisa pārvadātāji un lidostas izprot lidostu nodevu regulējuma nepieciešamību ES mērogā, bet tiem ir atšķirīgi uzskati, kā to panākt. Gaisa pārvadātāji uzskata, ka ir nepieciešami tiesību akti, lai nodrošinātu neatkarīgu valsts regulējumu, ka lidostu nodevām ir jāatbilst ICAO principiem un jāatspoguļo izmaksu efektivitāte un ka ir nepieciešamas sistemātiskas konsultācijas. Zemo izmaksu gaisa pārvadātāji un lidostas saskata mazāku nepieciešamību pēc Kopienas tiesību aktiem, jo konkurences paaugstināšanās sekundārās nozīmes lidostu dēļ pazemina lidostu nodevu līmeni. Šajā iniciatīvā tiek meklēts līdzsvars starp iepriekš minētajām divām galvenajām nostājām. | Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana | Zinātnes nozares un specializācijas jomas Ir veikts pētījums, lai nodrošinātu šīs iniciatīvas ietekmes kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi nolūkā novērtēt izvēlēto pieeju. Pētījumu veica Ecorys. | Izmantotās metodes Konsultants veica izvirzīto variantu ietekmes kvalitatīvo analīzi. | Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Tika aptaujātas visas lielākās ieinteresēto personu organizācijas, kā arī atsevišķi gaisa pārvadātāji un lidostas astoņpadsmit dalībvalstīs. Tika aptaujāti arī transporta lietotāji un patērētāji ar to asociāciju palīdzību. | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Nav minēts, ka būtu iespējami nopietni riski ar neatgriezeniskām sekām. | Galvenie secinājumi bija tādi, ka no četriem aplūkotajiem politikas variantiem, kas tika noteikti kā pētījuma pamats, vispārējas sistēmas īstenošanai, kurā ietverti galvenie principi (t.i., 3. variants), ir vislabākais potenciāls, lai tā būtu veiksmīga un ieviestu pozitīvas pārmaiņas lidostu nodevu noteikšanas veidā un lidostu un gaisa pārvadātāju attiecībās. | Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Ecorys veiktā pētījuma kopsavilkums ir publicēts DG TREN tīmekļa vietnē[4]. | Ietekmes novērtējums Komisija ir veikusi ietekmes novērtējumu[5]. Tālāk ir izklāstīti izskatītie politikas varianti. Pirmais variants – “ES neiejaucas” – tika izmantots kā atskaites punkts, ar kuru ir salīdzināti pārējo variantu scenāriji. Otrais variants ietver tādu scenāriju, kad aviācijas nozares dalībnieki brīvprātīgi izstrādā un pieņem ES mēroga pašregulējošus pasākumus, lai risinātu problēmas, ko uzsvērušas visas puses, t.i., gaisa pārvadātāji un lidostas, un kas rodas dēļ pušu vienošanās un kopīgas izpratnes trūkuma par to, kā vislabāk atrisināt galvenos strīdīgos jautājumus. Trešajā variantā ar Kopienas tiesību aktu izveido vispārēju sistēmu, kas paredz, ka veids, kādā lidostu nodevas tiek noteiktas valsts mērogā, atspoguļo daudzus kopīgus principus, kuri lidostu operatoriem būtu jāņem vērā. Pēdējā variantā bija paredzēta tiesiskā regulējuma ieviešana ES, saskaņā ar kuru lidostu nodevas tiktu noteiktas un iekasētas, pamatojoties uz reglamentējošu sistēmu, ko piemērotu visā ES vienādi, nosakot vienotu, definētu aprēķina metodi. | PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Priekšlikumā ir definēta virkne pamatprincipu, kas ir jāņem vērā lidostu operatoriem, nosakot lidostu nodevas. Nediskriminācija Nodevu sistēmas nedrīkstētu darboties diskriminējoši attiecībā pret pārvadātājiem vai pasažieriem. Bez tam atšķirības attieksmē nedrīkstētu būt saistītas ar nodrošinātā aprīkojuma un sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Konsultācijas un līdzekļi Lidostas pārvaldes iestādei un gaisa pārvadātājiem, kas veic lidojumus uz lidostu, vai tos pārstāvošajām organizācijām ir jāiesaistās dialogā par lidostā piemērojamo nodevu sistēmu ne tikai tad, kad šī sistēma tiek mainīta, bet arī tad, kad tiek noteikts attiecīgo nodevu līmenis. Šīs prasības mērķis ir, lai abas puses regulāri apmainītos viedokļiem par nodevu līmeni, kā arī par visiem faktoriem un reglamentējošām prasībām, kas ietekmē to noteikšanu. Caurskatāmība Direktīvas priekšlikumā nav noteikumu par nodevu aprēķinu metodi, kas būtu jāpiemēro katrā dalībvalstī. Komisija atzīst dažādās dalībvalstīs spēkā esošā lidostu regulējuma lielo dažādību, taču operatoram ir jāsniedz gaisa pārvadātājiem nepieciešamais informācijas apjoms, lai apspriešanās procesam starp lidostām un gaisa pārvadātājiem būtu nozīme. Šim nolūkam direktīvā noteikts, kāda informācija būtu regulāri jāsniedz lidostas pārvaldes iestādei. Gaisa pārvadātāji, savukārt, sniedz informāciju par paredzamo satiksmi, paredzēto flotes izmantošanu un viņu pašreizējām un turpmākajām specifiskajām prasībām lidostā tā, lai lidostas pārvaldes iestāde optimāli varētu izmantot savus līdzekļus un jaudas. Kvalitātes standarti Nepietiekama aviosabiedrību darbības un lidostas pakalpojumu kvalitāte pazemina lidostu sistēmas efektivitāti, jo īpaši izlidošanas un pārsēšanās operācijās. Kavējumi pasažieru un kravu uzņemšanā un līdz ar to iespējamā laika nišu zaudēšana, jo īpaši lidostas sastrēgumstundās, ir salīdzinoši smagas sekas. Tādējādi abas puses ir ieinteresētas panākt vienošanos, kas palīdzētu nodrošināt pakalpojumu kvalitāti lidostā. Ja vienošanās netiek panākta, katrai no pusēm ir jādod iespēja prasīt neatkarīgas regulatīvas iestādes iejaukšanos. Nodevu diferenciācija Lidostu nodevas nosaka, pamatojoties uz fiksētiem kritērijiem. Turpretī pasažieru nodevas nosaka saistībā ar termināla izmantošanu. Lidostā viens termināls var atšķirties no cita, un līdz ar to piedāvātā pakalpojuma līmenis un kvalitāte dažādos terminālos var nebūt vienāda: kvalitātes atšķirības, kā arī paša termināla vecums un nolietojuma pakāpe var būt faktors, kas nosaka atšķirīga līmeņa pasažieru nodevas, kas ir jāmaksā lidostas lietotājiem vienā lidostā. Ir nepieciešams nodrošināt, lai principā visi gaisa pārvadātāji, kas vēlas piekļuvi terminālam vai pakalpojumiem par samazinātām izmaksām un ar pazeminātu kvalitāti, saņemtu šādu piekļuvi uz nediskriminējoša pamata. Drošības nodevas Gaisa pārvadājumu pasažieru un kravu aizsardzība pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem, kas veikti pret gaisa transportu, ir pastiprināta ar Regulu (EK) Nr. 2320/2002[6] par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un virknē īstenošanas regulu, kurās ir noteikti konkrētāki pasākumi kopīgu pamatstandartu īstenošanai. Šajos tiesību aktos netiek risināts drošības pasākumu finansējuma jautājums. Pašlaik aviācijas drošības pasākumu finansēšanai Eiropā izmanto četrus galvenos mehānismus: finansējums no 1) aviācijas drošības nodokļiem, 2) drošības papildu nodoklis vai maksājumi, 3) lidostas drošības nodevas un mazākā apjomā 4) valsts dotācijas un subsīdijas. Tā kā dažas ES lidostas iekasē nodevas par drošības pakalpojumiem, šim jautājumam ir jābūt ietvertam šajā direktīvā, jo īpaši tādēļ, ka būtiskas atšķirības starp lidostām veidā, kādā drošības izmaksas tiek vai netiek nodotas tālāk lidostu lietotājiem, var izkropļot konkurenci. Regulatīva iestāde Direktīvas projekts, kurā ir ietverti principi, kas ir jāņem vērā galvenajiem partneriem gaisa transporta nozarē, t.i., lidostām un gaisa pārvadātājiem, kuriem ir pretējas intereses, ir atbilstoši jāpiemēro un stingri jāievēro dalībvalstu līmenī. Atbilstoša garantija tam, ka direktīvas noteikumi tiks ņemti vērā, ir tādas iestādes izveidošana katrā dalībvalstī, kas nodrošina pareizu direktīvas piemērošanu. | Juridiskais pamats Direktīvas projekts pamatojas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 80. panta 2. punktu. | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. | Šāda(u) iemesla(u) dēļ dalībvalstis priekšlikuma mērķus nevar īstenot pietiekami. | Katra dalībvalsts atsevišķi nevar pietiekami īstenot šā priekšlikuma mērķus, jo lidostu nodevu sistēma un lidostu nodevu noteikšana atsevišķās lidostās nav vienoti regulēta visā ES. Nodevu sistēmas atšķirības dalībvalstīs turpina pastāvēt. Šāda situācija kavē vienlīdzīgu darbības nosacījumu pastāvēšanu gan attiecībā uz lidostām, gan gaisa pārvadātājiem. | Šādu iemeslu dēļ ar Kopienas darbību labāk panāks priekšlikuma mērķus. | Kopēja pamatnoteikumu kopuma piemērošana visā ES attiecībā uz lidostu nodevām nodrošinās aviācijas nozares partneriem vienlīdzīgus darbības nosacījumus, nosakot parametrus lidostas infrastruktūras izmantošanai. | Nodevu sistēmas dalībvalstīs ir atšķirīgas. Ne visās sistēmās ietverti pamatprincipi, kurus vienoti piemēro, nosakot lidostas nodevas, un ir iecerēta to aprēķina pamatmetode. Direktīvas priekšlikumā ir paredzēta vienota piemērošana. | Priekšlikumā paredzēti tikai obligātie noteikumi, kas dalībvalstīm un/vai lidostu operatoriem ir jāņem vērā, nosakot lidostu nodevu līmeni. Ar direktīvas priekšlikumu netiek uzspiesta kāda noteikta nodevu sistēma. Dalībvalstu ziņā ir noteikt šādu sistēmu. | Līdz ar to priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. | Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. | Direktīvas priekšlikums atstāj nemainītu iespēju valstu līmenī noteikt lidostu nodevu pamatsistēmu un saglabā elastīgumu, atļaujot lidostām noteikt to nodevas. Direktīva nodrošina, ka lidostu lietotāji iegūs redzamāku nodevu pamatojumu. | Administratīvais slogs dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm, kas ir iesaistītas reglamentējošo noteikumu izstrādes procesā, tiks ierobežots tādā apjomā, ka tām būs jāpielāgo savi spēkā esošie tiesību akti direktīvai, ciktāl to tiesību akti būs neatbilstīgi direktīvā noteiktajiem pamatprincipiem. | Juridisko instrumentu izvēle | Ierosinātais juridiskais instruments: direktīva. | Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Direktīva ir visatbilstošākais līdzeklis lidostu nodevu reglamentēšanai, jo tā noteiks skaidrus pamatprincipus attiecībā uz lidostu nodevām, kas ir jāņem vērā lidostu operatoriem, piemērojot un iekasējot nodevas. Direktīvas transponēšana dalībvalstu tiesībās ļaus katrai dalībvalstij savos tiesību aktos ņemt vērā tās lidostu īpašo situāciju, vienmēr nodrošinot to, ka tiek pilnīgi piemēroti direktīvas noteikumi. | IETEKME UZ BUDžETU | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. | PAPILDU INFORMāCIJA | Atbilstības tabula Dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai to valsts noteikumu teksts, ar ko transponē direktīvu, kā arī šādu noteikumu un direktīvas atbilstības tabula. | Eiropas Ekonomikas Zona Šis tiesību akta priekšlikums attiecas uz EEZ darbības jomu, un tādēļ tā darbība paplašinās, ietverot Eiropas Ekonomikas zonu. | 1. 2007/0013 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par lidostu nodevām (Teksts ar EEA nozīmi) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[7], ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8], ņemot vērā Reģionu Komitejas atzinumu[9], saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[10], tā kā: (1) Lidostu galvenais uzdevums un komercdarbība ir nodrošināt pakalpojumus gaisa kuģiem no to nolaišanās līdz pacelšanās brīdim, kā arī pasažieru un kravu apkalpošanu, lai gaisa pārvadātāji varētu sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus. Šai nolūkā lidostas piedāvā virkni aprīkojuma un pakalpojumu, kas ir saistīti ar gaisa kuģu darbību, pasažieru apkalpošanu un kravu apstrādi un kuru izmaksas pamatā sedz no lidostu nodevām. (2) Ir nepieciešams izveidot kopēju regulējumu attiecībā uz lidostu nodevu pamatiezīmēm un nodevu noteikšanas veidu, jo, šādam regulējumam iztrūkstot, pamatprasības attiecībās starp lidostas pārvaldes iestādi un lidostas lietotājiem var netikt ņemtas vērā. (3) Šī direktīva jāpiemēro tām lidostām Kopienas teritorijā, kuru lielums pārsniedz minimālo, jo attiecībā uz mazo lidostu vadību un finansējumu nav nepieciešams piemērot Kopienas regulējumu. (4) Maksājumu iekasēšana par aeronavigācijas pakalpojumu un lidlauka pakalpojumu sniegšanu ir jau izskatīta attiecīgi Komisijas 2006. gada 6. decembra Regulā (EK) Nr. 1794/2006 un Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīvā 96/67/EK. (5) Lidostu nodevām ir jābūt nediskriminējošām. Ir jānosaka obligāta regulāru konsultāciju procedūra starp lidostas pārvaldes iestādi un lidostas lietotājiem, paredzot iespēju jebkurai no pusēm vērsties pie neatkarīgas regulatīvas iestādes, ja lidostas lietotāji apstrīd kādu lēmumu par lidostu nodevām vai nodevu sistēmas izmaiņām. (6) Katrā dalībvalstī ir jāizveido neatkarīga regulatīva iestāde, lai nodrošinātu tās lēmumu objektivitāti un šīs direktīvas pareizu un efektīvu piemērošanu. Šīs iestādes rīcībā ir jābūt visiem nepieciešamajiem personāla, speciālu zināšanu un finanšu resursiem tās uzdevumu veikšanai. (7) Lidostu lietotājiem ir būtiski regulāri saņemt informāciju no lidostas pārvaldes iestādes par to, kā un uz kāda pamata tiek aprēķinātas lidostas nodevas. Šāda pārskatāmība sniegs gaisa pārvadātājiem ieskatu lidostas izmaksās un par lidostas investīciju produktivitāti. Lai lidostas pārvaldes iestāde varētu atbilstoši novērtēt prasības pēc nākotnē vajadzīgajām investīcijām, lidostas lietotājiem ir savlaicīgi jāsniedz lidostas pārvaldes iestādei informāciju par savām darbības prognozēm, attīstības projektiem un īpašām prasībām un vēlmēm. (8) Lidostām ir jāinformē lidostu lietotāji par lieliem infrastruktūras projektiem, jo tie būtiski ietekmē lidostas nodevu līmeni. Šāda informācija ir jāsniedz, lai būtu iespējama infrastruktūras izmaksu pārraudzība un lai attiecīgajā lidostā nodrošinātu piemērotu un rentablu aprīkojumu. (9) Sakarā ar tādu gaisa pārvadātāju parādīšanos, kas gaisa pārvadājumus veic ar zemām izmaksām, lidostām, uz kurām lidojumus nodrošina šie pārvadātāji, jādod iespēja piemērot tādas nodevas, kas atbilst infrastruktūrai un/vai sniegto pakalpojumu līmenim, jo gaisa pārvadātāju likumīgās interesēs ir pieprasīt no lidostas tādus pakalpojumus, kas ir atbilstoši cenas un kvalitātes attiecībai. Tomēr šāda samazināta infrastruktūras vai pakalpojumu līmeņa pieejamībai nediskriminējoši jāattiecas uz visiem pārvadātājiem, kas to vēlas izmantot. Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, piekļuve jānosaka pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus izstrādā lidostas pārvaldes iestāde. (10) Tā kā nodevu noteikšanas un iekasēšanas metodes drošības izmaksu segšanai Kopienā ir atšķirīgas, ir nepieciešams saskaņot pamatu nodevu iekasēšanai par drošības izmaksām Kopienas lidostās, kurās drošības izmaksas atspoguļotas lidostu nodevās. Šādās lidostās nodevām ir jābūt saistītām ar izmaksām par drošības nodrošināšanu, ņemot vērā drošības izmaksu valsts finansējumu. (11) Lidostu lietotājiem par to samaksātajām nodevām ir tiesības saņemt pakalpojumus minimālā līmenī. Lai to nodrošinātu, par pakalpojumu līmeni ir jābūt līgumam, kuru regulāri noslēdz starp lidostas pārvaldes iestādi un asociāciju(ām), kas lidostā pārstāv lidostas lietotājus. (12) Šī direktīva neierobežo Līguma, jo īpaši tā 81. un 89. panta, noteikumu piemērošanu. (13) Dalībvalstis nevar pietiekami īstenot šā pasākuma mērķus, jo to līmenī lidostu nodevu sistēmu nevar vienoti ieviest visā Kopienā, un, ņemot vērā pasākuma mērogu un ietekmi, rezultātu labāk var panākt Kopienas līmenī, tāpēc Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī direktīva nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo, IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. 1 . pants Priekšmets 1. Šī direktīva nosaka kopējus principus lidostas nodevu iekasēšanai Kopienas lidostās. 2. Šo direktīvu piemēro visām lidostām, kuras atrodas teritorijā, uz ko attiecas Līguma noteikumi, un kuras ir atvērtas komerciālai satiksmei, un kuru gada apgrozījums pārsniedz 1 miljonu pasažieru vai 25000 tonnas kravu pārvadājumu. Šo direktīvu nepiemēro maksājumiem, kurus iekasē kā atlīdzību par aeronavigācijas pakalpojumiem ceļā un termināļos saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1794/2006, ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem[11], vai maksājumiem, kurus iekasē kā atlīdzību par lidlauka pakalpojumiem, kas minēti pielikumā Padomes Direktīvai 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās[12]. Šī direktīva neierobežo katras dalībvalsts tiesības piemērot papildu reglamentējošus pasākumus, kas ir saderīgi ar šo direktīvu vai citiem atbilstošiem Kopienas tiesību noteikumiem, attiecībā uz jebkuru lidostas pārvaldes iestādi, kas reģistrēta tās teritorijā. Tas jo īpaši var ietvert nodevu sistēmu un/vai nodevu līmeņa apstiprināšanu, pamatojoties uz konkurences tiesībām. 2. pants Definīcijas Šajā direktīvā: 2. “lidosta” ir jebkura zemes platība, kas ir īpaši ierīkota, lai nodrošinātu gaisa kuģu nolaišanos, pacelšanos un manevrēšanu, tostarp palīgiekārtas, kas ir saistītas ar minētajām operācijām atbilstoši gaisa satiksmes un pakalpojumu prasībām, tai skaitā iekārtas, kas nepieciešamas komerciālo gaisa pārvadājumu pakalpojumu atbalstam; 3. “lidostas pārvaldes iestāde” ir iestāde, kuras mērķis – attiecīgā gadījumā apvienojumā ar citiem pasākumiem, vai ne – saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai noteikumiem ir lidostas infrastruktūras administrēšana un vadība un attiecīgās lidostas dažādo operatoru darbības koordinēšana un kontrole; 4. “lidostas lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atbild par pasažieru, pasta un/vai kravu gaisa pārvadājumiem uz vai no attiecīgās lidostas; 5. “lidostas nodeva” ir maksājums, ko iekasē par labu lidostas pārvaldes iestādei un ko maksā lidostas lietotāji un/vai aviopasažieri nolūkā segt visas tāda aprīkojuma un tādu pakalpojumu izmaksas vai to daļu, kurus nodrošina vienīgi lidostas pārvaldes iestāde un kuri ir saistīti ar gaisa kuģa nolaišanos, pacelšanos, apgaismojumu un novietošanu, kā arī ar pasažieru un kravu apkalpošanu; 6. “drošības nodeva” ir maksājums, kas ir īpaši paredzēts, lai segtu visas drošības pasākumu izmaksas vai to daļu nolūkā aizsargāt civilo aviāciju pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem. 3 . pants Nediskriminācija Dalībvalstis nodrošina, ka lidostu nodevas nav diskriminējošas attiecībā uz lidostas lietotājiem vai aviopasažieriem. 4 . pants Konsultācijas un tiesiskā aizsardzība 1. Dalībvalstis nodrošina, ka katrā lidostā tiek noteikta obligāta un regulāra konsultāciju procedūra starp lidostas pārvaldes iestādi un lidostas lietotājiem vai to pārstāvjiem attiecībā uz lidostu nodevu sistēmas darbību un šādu nodevu līmeni. Šādas konsultācijas notiek ne retāk kā vienu reizi gadā. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka izmaiņas lidostu nodevu sistēmā vai nodevu līmenī pēc iespējas tiek veiktas, vienojoties lidostas pārvaldes iestādei un lidostas lietotājiem. Šajā nolūkā lidostas pārvaldes iestāde jebkuru priekšlikumu par izmaiņām lidostu nodevu sistēmā vai nodevu līmenī iesniedz lidostas lietotājiem ne vēlāk kā 4 mēnešus pirms to stāšanās spēkā, norādot arī ierosināto izmaiņu iemeslus. Pēc jebkura lidostas lietotāja lūguma lidostas pārvaldes iestāde apspriežas ar lidostas lietotājiem par ierosinātajām izmaiņām un pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ņem vērā viņu viedokli. Lidostas pārvaldes iestāde publicē savu galīgo lēmumu ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms tā stāšanās spēkā. Lidostas pārvaldes iestāde pamato savu lēmumu attiecībā uz lidostas lietotāju viedokli, ja par ierosinātajām izmaiņām netiek panākta vienošanās starp lidostas pārvaldes iestādi un lidostas lietotājiem. 3. Dalībvalstis nodrošina, ka domstarpību gadījumā saistībā ar lēmumu par lidostu nodevām jebkura no pusēm var lūgt neatkarīgas regulatīvas iestādes iejaukšanos, kura izskata lidostu nodevu sistēmas vai lidostas nodevu līmeņa izmaiņu pamatojumu. 5. pants Pārskatāmība 1. Dalībvalstis nodrošina, ka lidostas pārvaldes iestāde katram lidostas lietotājam vai lidostas lietotāju asociāciju pārstāvjiem vienu reizi gadā sniedz informāciju par komponentiem, pamatojoties uz kuriem tiek noteikts visu lidostā iekasēto nodevu līmenis. Šajā informācijā ir jāietver vismaz: a) dažādu pakalpojumu un infrastruktūras saraksts, kuru nodrošina par iekasētajām nodevām; b) nodevu aprēķināšanas metode; c) kopējo lidostas izmaksu struktūra; d) katras lidostā iekasēto nodevu kategorijas ieņēmumi un izmaksas; e) kopējais personāla skaits, kas nodarbojas ar pakalpojumiem, par kuriem tiek iekasētas nodevas; f) lidostas stāvokļa prognozes attiecībā uz nodevām, satiksmes pieaugumu un jebkuriem investīciju priekšlikumiem; g) lidostas infrastruktūras un iekārtu faktiskais izmantojuma pārskata periodā; h) investīciju produktivitāte, vērtējot to ietekmi uz lidostas jaudu un sniegto pakalpojumu kvalitāti. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka lidostas lietotāji regulāri iesniedz informāciju lidostas pārvaldes iestādei, jo īpaši attiecībā uz: a) satiksmes prognozēm; b) gaisa kuģu flotes sastāva un paredzētās izmantošanas prognozēm; c) attīstības projektiem attiecīgajā lidostā; d) prasībām attiecīgajā lidostā. 3. Atbilstīgi šim pantam sniegtā informācija uzskatāma par konfidenciālu, un ar to attiecīgi rīkojas. 6. pants Jauna infrastruktūra Dalībvalstis nodrošina, ka pirms jaunu infrastruktūras projektu plānu pabeigšanas lidostas pārvaldes iestāde apspriežas ar lidostas lietotājiem. 7 . pants Kvalitātes standarti 1. Lai nodrošinātu vienmērīgu un efektīvu lidostas darbību, dalībvalstis nodrošina, ka lidostas pārvaldes iestāde un asociācija vai asociācijas, kas pārstāv lidostas lietotājus lidostā, rīko sarunas nolūkā noslēgt līgumu par pakalpojumu līmeni attiecībā uz to pakalpojumu kvalitāti, kurus sniedz lidostas terminālī vai termināļos, un lidostas lietotāju saskaņā ar 5. panta 2. punktu sniegtās informācijas precizitāti un savlaicīgumu attiecībā uz viņu plānoto darbību, lai lidosta varētu pildīt savas saistības. Šāds līgums ir jāslēdz ne retāk kā reizi divos gados un jāpaziņo neatkarīgajai regulatīvajai iestādei katrā dalībvalstī. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja vienošanās par pakalpojumu līmeni netiek panākta, katra no pusēm var lūgt neatkarīgās regulatīvās iestādes iejaukšanos. 8. pants Nodevu diferenciācija 1. Ībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai lidostas pārvaldes iestādei ļautu dažādot konkrētu lidostas pakalpojumu, termināļu vai termināļu daļu kvalitāti un apjomu nolūkā sniegt īpaši pielāgotus pakalpojumus vai īpaši atvēlēt termināli vai termināļa daļu. Lidostu nodevu līmeni var diferencēt atbilstoši šādu pakalpojumu kvalitātei un apjomam. 2. Ībvalstis nodrošina, ka jebkuram lidostas lietotājam, kas vēlas izmantot īpaši pielāgotus pakalpojumus vai īpaši atvēlētu termināli vai termināļa daļu, ir piekļuve šādiem pakalpojumiem vai terminālim vai termināļa daļai. Gadījumā, kad piekļuvi īpaši pielāgotiem pakalpojumiem vai īpaši atvēlētam terminālim vai termināļa daļai vēlas vairāk lietotāju, nekā ir iespējams nodrošināt jaudas ierobežojumu dēļ, piekļuvi nosaka uz atbilstošu, objektīvu, pārskatāmu un nediskriminējošu kritēriju pamata. 9. pants Drošības nodevas Drošības nodevas izmanto tikai drošības izmaksu segšanai. Šīs izmaksas nosaka pēc katrā dalībvalstī vispārpieņemtiem uzskaites un vērtēšanas principiem. Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka īpaši tiek ņemtas vērā: - drošības pasākumiem paredzētā aprīkojuma un iekārtu finansēšanas izmaksas, tostarp pamatots šā aprīkojuma un šo iekārtu nolietojuma novērtējums; - izdevumi drošības personālam un drošības pasākumiem; - drošības pasākumiem piešķirtās valsts dotācijas un subsīdijas. 1 0. pants Neatkarīga regulatīva iestāde 1. Dalībvalstis ieceļ vai izveido neatkarīgu institūciju kā valsts neatkarīgu regulatīvu iestādi, lai nodrošinātu to pasākumu pareizu piemērošanu, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai, un uzņemtos 4. un 7. pantā noteiktos uzdevumus. Šī institūcija var būt tā pati iestāde, kurai dalībvalsts uztic piemērot papildu reglamentējošos pasākumus, kas minēti 1. panta 2. punktā, tostarp nodevu sistēmas un/vai nodevu līmeņa apstiprināšanu, ja tā atbilst 2. punktā minētajām prasībām. 2. Dalībvalstis garantē neatkarīgās regulatīvās iestādes neatkarību, nodrošinot, ka tā ir juridiski nošķirta un funkcionāli neatkarīga no jebkuras lidostas pārvaldes iestādes un jebkura gaisa pārvadātāja. Dalībvalstis, kuras saglabā īpašumtiesības uz lidostu, lidostas pārvaldes iestādēm vai gaisa pārvadātājiem vai saglabā kontroli pār tiem, nodrošina regulatīvās funkcijas efektīvu strukturālu nošķiršanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli. Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgā regulatīvā iestāde īsteno savas pilnvaras objektīvi un pārskatāmi. 3. Dalībvalstis paziņo Komisijai neatkarīgās regulatīvās iestādes nosaukumu un adresi, tai uzdotos uzdevumus un pienākumus un veiktos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 2. punktam. 4. Ja lidostas pārvaldes iestādei vai lidostas lietotājam ir sūdzība attiecībā uz kādu jautājumu šīs direktīvas darbības jomā, tie var iesniegt sūdzību neatkarīgajai regulatīvajai iestādei, kura, darbojoties kā strīdu izskatīšanas iestāde, divu mēnešu laikā pēc sūdzības saņemšanas pieņem lēmumu. Neatkarīgā regulatīvā iestāde ir tiesīga pieprasīt no pusēm lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Regulatīvās iestādes lēmumi ir saistoši. 5. Neatkarīgā regulatīvā iestāde par savu darbību publicē gada pārskatu. 11. pants Ziņojumi un pārskatīšana 1. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas darbību ne vēlāk kā 4 gadus pēc tās stāšanās spēkā, kā arī nepieciešamības gadījumā jebkuru attiecīgu priekšlikumu. 2. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, piemērojot šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz informācijas apkopošanu 1. punktā minētajam ziņojumam. 12. pants Īstenošana 1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešus no tās publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. 2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 13. pants Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] Avots: Eiropas Aviosabiedrību asociācija. Procentuālo attiecību ietekmē citas darbības izmaksas, piemēram, aviācijas degvielas cenas. Zemo izmaksu gaisa pārvadātāji apgalvo, ka lidostu nodevas veido lielāku procentuālo daļu no to kopējām izmaksām. [2] ICAO politika attiecībā uz maksājumiem par lidostas un aeronavigācijas pakalpojumiem ( ICAO's policies on charges for airports and air navigation services ), 7. izdevums – 2004. gads. [3] ICAO politika attiecībā uz maksājumiem par lidostas un aeronavigācijas pakalpojumiem ( ICAO's policies on charges for airports and air navigation services ) 7. izdevums – 2004. gads, 15. punkts. [4] http://ec.europa.eu/transport/air_portal/index_en.htm [5] SEC(2006) 1688. [6] OV L 355, 30.12.2002. [7] OV C, lpp. [8] OV C, lpp. [9] OV C, lpp. [10] OV C, lpp. [11] Komisijas 2006. gada 6. decembra Regula (EK) Nr. 1794/2006, OV L 341, 7.12.2006. [12] Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva 96/67/EK, OV L 272, 25.10.1996.