[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.12.2006

COM(2006) 803 galīgā redakcija

2005/0043 (COD)

KOMISIJAS ATZINUMS atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) punktam par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes Kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikuma

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam) pieņemšanu

AR KO GROZA KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMUatbilstīgi EK Līguma 250. panta 2. punktam

2005/0043 (COD)

KOMISIJAS ATZINUMS atbilstīgi EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) punktam par Eiropas Parlamenta grozījumiem Padomes Kopējā nostājā attiecībā uz priekšlikuma

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam) pieņemšanu

1. Ievads

EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) punktā paredzēts, ka Komisijai jāsniedz atzinums par grozījumiem, ko Eiropas Parlaments ir ierosinājis otrajā lasījumā. Turpmākais ir Komisijas atzinums par Parlamenta ierosinātajiem 40 grozījumiem.

2. Priekšvēsture

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2005) 119 galīgā versija - 2005/0043(COD)): | 2005. gada 13. aprīlis |

Reģionu komitejas atzinuma datums: | 2005. gada 16. novembris |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: | 2005. gada 14. decembris |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums (pirmais lasījums): | 2006. gada 15. jūnijs |

Datums, kad grozītais priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei: | 2006. gada 28. jūnijs |

Kopējās nostājas pieņemšanas datums | 2006. gada 25. septembris |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums (otrais lasījums): | 2006. gada 30. novembris |

3. PRIEKšLIKUMA MēRķIS

Priekšlikums par EK Pamatprogrammu, kas attiecas uz laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam, sagatavots, pamatojoties uz Līguma XVIII nodaļas 163. līdz 171. pantu, kurš nosaka ES pētniecības politiku un tas finanšu instrumentus, konkrēti, daudzgadu Pētniecības pamatprogrammu.

Lai stiprinātu izcilību un paaugstinātu pētniecības vidējo līmeni Eiropā, pamatprincips ir veicināt, organizēt un izmantot pētniecībā visus sadarbības veidus, sākot no sadarbības kopīgajos projektos un tīklos līdz valstu pētniecības programmu koordinācijai, kā arī plašu tehnoloģiju iniciatīvu kopīgajai īstenošanai un Eiropas mēroga un nozīmes infrastruktūras vienotajai attīstībai.

Septītā pamatprogramma ir organizēta četrās īpašās programmās, kas atbilst četriem Eiropas pētniecības politikas lielākajiem mērķiem.

- Sadarbība . Atbalstīs pilnīgi visas pētniecības darbības, kas tiks veiktas starptautiskās sadarbības jomā — no sadarbības projektos un tīklos līdz pētniecības programmu koordinācijai.

- Idejas . Izveidos Eiropas Pētniecības padomi, lai atbalstītu pētnieku ierosinātus progresīvus pētījumus, ko veic grupas, kuras savstarpēji konkurē Eiropas līmenī, visās zinātnes un tehnoloģiju jomās, tostarp inženierzinātnē, sociālekonomiskajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs.

- Cilvēki . Darbības, ar kurām atbalsta pētnieku apmācību un profesionālo izaugsmi, tā dēvētās Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības, pastiprinās, vairāk pievēršoties galvenajiem prasmju un karjeras veidošanas aspektiem un saišu stiprināšanai ar valstu sistēmām.

- Iespējas . Atbalstīs Eiropas pētniecības un jauninājumu iespēju galvenos aspektus: pētniecības infrastruktūras; pētniecību MVU vajadzībām; ar pētniecību saistītas reģionālas kopas; pētniecības zinātniskā potenciāla pilnīga apgūšana ES konverģences reģionos; Zinātnes un sabiedrības jautājumi; starptautiskās sadarbības horizontālās darbības.

- Tā attiecas arī uz Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām.

4. Komisijas atzinums par Eiropas Parlamenta grozījumiem

Grozījumi, ko 2006. gada 30. novembrī pieņēma Eiropas Parlaments, galvenokārt attiecas uz Eiropas Pētniecības padomi, atjaunojamiem enerģijas avotiem un energoefektivitāti, budžeta sadalījumu, riska dalīšanas finanšu mehānismu. Apstiprināti arī daži citi grozījumi un satura pārkārtojumi, galvenokārt attiecībā uz sadarbības programmu.

Minētie grozījumi panākti iestāžu apspriedēs, kurās Komisija, Eiropas Parlaments un Padome bija pilnīgi vienisprātis par visiem izskatītajiem jautājumiem. Tāpēc Komisija pieņem visus 40 grozījumus, ko ierosinājis Parlaments.

Komisija arī norāda, ka tās pievienotie trīs paziņojumi iekļaujas kopējā galīgajā kompromisā, kura dēļ bija iespējams noslēgt procedūru otrajā lasījumā.

5. Secinājumi

Saskaņā ar EK Līguma 250. panta 2. punktu Komisija groza savu priekšlikumu atbilstīgi iepriekš minētajam.

Pielikums

Par 6. pantu [1]

„Eiropas Komisija ierosina attiecībā uz Septīto pamatprogrammu arī turpmāk ievērot tās pašas ētikas normas, kuras bija pamatā lēmumiem par ES finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu pētniecībai Sestajā pamatprogrammā.

Eiropas Komisija ierosina arī turpmāk ievērot šīs ētikas normas, jo tā, pamatojoties uz pieredzi, ir izstrādājusi atbildīgu pieeju zinātnes jomai, kura ir ļoti daudzsološa un ir pierādījusi spēju sekmīgi darboties pētniecības programmā, kurā piedalās pētnieki no daudzām valstīm ar atšķirīgu tiesisko regulējumu.

1. Lēmumā par Septīto pamatprogrammu skaidri noteikts, ka Kopienas finansējumu nepiešķir trim pētniecības jomām:

2. pētniecības pasākumiem, kuru mērķis ir cilvēka klonēšana reproduktīviem nolūkiem;

3. pētniecības pasākumiem, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu un kuru rezultātā šādas izmaiņas varētu kļūt pārmantojamas;

4. pētniecības pasākumiem ar mērķi radīt cilvēka embrijus, kuri paredzēti tikai zinātniskai pētniecībai vai cilmes šūnu iegūšanai, tostarp izmantojot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

5. Netiks finansēti pasākumi, kas ir aizliegti visās dalībvalstīs. Netiks finansēti pasākumi konkrētā dalībvalstī, ja šādi pasākumi tajā ir aizliegti.

6. Lēmumā par Septīto pamatprogrammu un noteikumos par ētikas normām, ar ko reglamentē Kopienas finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu pētniecībai, nekādā veidā nav ietverts vērtējums par tiesisko regulējumu vai ētikas normām, ar ko šādu pētniecību reglamentē dalībvalstīs.

7. Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus Eiropas Komisija skaidri nepieprasa izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas. Tas, vai pētījumos vispār tiek izmantotas pieaugušu cilvēku vai cilvēka embriju cilmes šūnas, ir atkarīgs no zinātnieku lēmuma, ko pieņem atkarībā no izvirzītajiem mērķiem. Praktiski lielākā daļa no Kopienas finansējuma cilmes šūnu pētniecībai ir atvēlēta pētījumiem, kuros izmanto pieaugušu cilvēku cilmes šūnas. Nav iemesla to ievērojami mainīt Septītajā pamatprogrammā.

8. Katram projektam, kurā paredzēts izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas, sekmīgi jāiztur zinātniska izvērtēšana, kuras laikā neatkarīgi zinātniski eksperti vērtē to, cik šādu cilmes šūnu izmantošana ir nepieciešama zinātnisko mērķu sasniegšanai.

9. Pēc tam Eiropas Komisija organizēs stingru ētikas pārbaudi priekšlikumiem, kuri sekmīgi izturējuši zinātnisko izvērtēšanu. Šajā ētikas pārbaudē ņems vērā principus, kas atspoguļoti ES Pamattiesību hartā un attiecīgās starptautiskās konvencijās, piemēram, Eiropas Padomes Konvencijā par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta 1997. gada 4. aprīlī Ovjedo, un tās Papildu protokolos, UNESCO pieņemtajā Vispārējā deklarācijā par cilvēka genomu un cilvēktiesībām. Ētikas pārbaudes mērķis ir arī pārliecināties, ka priekšlikumos ievēroti to valstu noteikumi, kurās veiks pētījumus.

10. Atsevišķos gadījumos ētikas pārbaudi var veikt projekta īstenošanas laikā.

11. Katrs projekts, kurā paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, jāiesniedz apstiprināšanai attiecīgajā valsts vai vietējā ētikas komitejā, pirms sākta šā projekta īstenošana. Jāievēro visi valsts noteikumi un procedūras, tostarp saistībā ar tādiem jautājumiem kā vecāku piekrišana, finansiālas stimulēšanas nepieļaušana u.c. Pārbaudīs arī to, vai projektā iekļautas atsauces uz licencēšanas un kontroles pasākumiem, kas jāveic tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veiks pētniecību.

12. Katru priekšlikumu, kurš ir sekmīgi izturējis zinātnisko izvērtēšanu, ētikas pārbaudi valsts vai vietējā līmenī un ētikas pārbaudi Eiropas līmenī, atsevišķi iesniegs apstiprināšanai dalībvalstīm regulatīvās komitejas sanāksmē. Netiks finansēts neviens priekšlikums, kurā iekļauta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, ja tas neiegūs dalībvalstu apstiprinājumu.

13. Eiropas Komisija turpinās darbu, lai visiem pētniekiem būtu plaši pieejami rezultāti, kas iegūti Kopienas finansētos cilmes šūnu pētījumos, tādējādi nodrošinot maksimālu labumu pacientiem visās valstīs.

14. Eiropas Komisija atbalstīs darbības un iniciatīvas, kas palīdz koordinēt un racionalizēt cilvēka embriju cilmes šūnu pētniecību saskaņā ar ētisku pieeju. Komisija jo īpaši atbalstīs cilvēka embriju cilmes šūnu līniju Eiropas reģistra izveidi. Atbalsts šādam reģistram nodrošinās iespēju pārraudzīt jau iegūtās cilvēka embriju cilmes šūnas Eiropā, palīdzēs zinātniekiem tās maksimāli izmantot un, iespējams, palīdzēs novērst jaunu cilmes šūnu līniju nevajadzīgu iegūšanu.

15. Eiropas Komisija turpinās pašreizējo praksi un neiesniegs regulatīvajai komitejai priekšlikumus projektiem, kas ietvers pētniecības pasākumus, kuros iznīcina cilvēka embrijus, tostarp cilmes šūnu iegūšanai. Izslēdzot šā pētniecības posma finansēšanu, Kopienas finansējums netiks liegts turpmākiem posmiem, kuros paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana.”

Par tēmu „Enerģētika”

„Starp desmit sadarbības programmas tēmām ir arī pētniecība, kas vajadzīga, lai pamatotu formulējumu, īstenošanu un novērtējumu Kopienas politikas jomām, kuras Komisija uzskata par galvenajām. Tā novērtē, ka Eiropas Parlaments atzīst enerģētikas politikas svarīgumu kopumā un konkrēti – energoefektivitātes un atjaunojamu enerģijas avotu svarīgumu. Lai Parlaments varētu sekot programmas īstenošanai, Komisija ir paredzējusi turpināt pārredzamības un informācijas sniegšanas politiku. Sabiedrībai internetā būs pilnībā pieejama attiecīga informācija par pamatprogrammas finansētajiem projektiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta tam, lai vismaz ik pēc diviem gadiem nodrošinātu visaptverošu iepazīstināšanu ar projektiem, kas saistīti ar racionālu un efektīvu enerģijas izmantošanu un atjaunojamu enerģijas avotu nozīmīgumu.”

Par tēmu „Idejas”

„Ņemot vērā 7.2. pantā minēto progresa ziņojumu un iepriekšējo starpposma novērtējumu, līdz 2008. gada vidum Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei paziņojumu par metodiku un kompetenci, kas izmantojami, neatkarīgiem ekspertiem pārskatot EPP struktūras un mehānismus. Vajadzības gadījumā Komisija iesniegs priekšlikumu par pamatprogrammas pielāgošanu.”

[1] Iekļauts kā COM(2006) 548 pielikums.