[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.10.2006

COM(2006) 650 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par desmitā Eiropas Attīstības fonda īstenošanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembra sanāksmē nolēma, ka laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam ģeogrāfisko sadarbību ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm ir jāturpina finansēt no starpvaldību Eiropas Attīstības fonda (EAF). Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji apstiprināja, ka šim nolūkam rezervētā summa 22 682 miljonu euro apmērā ir paredzēta arī sadarbībai ar aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa, un atbalsta izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar EAF īstenošanu.

ĀKK un EK Ministru padome, tiekoties Portmorsbijā 2006. gada 2. jūnijā, pieņēma lēmumu par daudzgadu finanšu shēmu 2008. -2013. gadam sadarbībai saskaņā ar ĀAK un EK partnerattiecību nolīgumu, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā. Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome 2006. gada 17. jūlija sanāksmē parakstīja Iekšējo nolīgumu par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2008. -2013. gadam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu AZT. Komisija gatavo priekšlikumu, lai attiecīgi grozītu Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par AZT asociāciju ar EK.

Ar 2006. gada 17. jūlijā parakstīto Iekšējo nolīgumu izveidoja 10. EAF, kas attiecas uz ģeogrāfisko sadarbību ar ĀKK un AZT laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam. Ar Iekšējo nolīgumu precizē dažādās 10. EAF finanšu dotācijas un dalībvalstu iemaksu sadalījumu, izveido dalībvalstu pārstāvju komiteju Komisijā (EAF komiteja) un līdzīgu komiteju Eiropas Investīciju bankā (EIB), lai pārvaldītu ieguldījumu mehānismu, kuru finansē no EAF (IM komiteja), nosakot tajās balsu sadalījumu un noteikumu par kvalificētu balsu vairākumu.

Iekšējā nolīgumā ir paredzēts arī tas, ka Padome ar vienbalsīgu lēmumu pieņem īstenošanas regulu 10. EAF, kā arī tas, ka Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem finanšu regulu 10. EAF, abos gadījumos pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un pēc konsultēšanās ar EIB, kā arī – attiecībā uz finanšu regulu – ar Revīzijas palātu.

Attiecībā uz īstenošanas regulu Iekšējā nolīgumā ir noteikts, ka tajā ir jāietver attiecīgas izmaiņas un uzlabojumi plānošanas procedūrā un lēmumu pieņemšanas procedūrā, salīdzinot ar 9. EAF, kā arī pēc iespējas jāsaskaņo Kopienas un EAF procedūras, tostarp līdzfinansēšanas aspekti, un jāievieš konkrētas pārvaldības procedūras miera mehānismam.

Komisija sagatavo priekšlikumu 10. EAF finanšu regulai, ko iesniegs Padomei turpmāko mēnešu laikā. Pašreizējais 10. EAF īstenošanas regulas priekšlikums attiecas uz plānošanas procedūru un lēmumu pieņemšanas procedūru, kas saskaņā ar 9. EAF bija ietvertas Iekšējā nolīgumā. Risinot šos jautājumus tūlītēji atsevišķā regulā, kuru nav nepieciešams ratificēt, varētu novērst turpmāku kavēšanos, uzsākot Iekšējā nolīguma ratificēšanas procesu, vienlaikus ļaujot Komisijai iesniegt priekšlikumu īstenošanas noteikumiem, kas vairāk atbilst procedūrām, kuras ierosinātas saistībā ar Kopienas budžeta finansēto sadarbību.

Pašreizējā priekšlikumā pēc iespējas ir atspoguļota Padomes kopējā nostāja attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 23. oktobrī pieņemtās regulas par attīstības sadarbības ( DCI ) un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instrumenta izveidi pieņemšanu. Salīdzinot ar 9. EAZ, galvenās izmaiņas un uzlabojumi ir šādi.

- EAF pārvaldes komiteja pievērš lielāku uzmanību stratēģiskiem jautājumiem un uzraudzībai. Galvenās izmaiņas šajā jomā ir tādas, ka tiek aizstāta prakse, saskaņā ar ko EAF komitejai atzinuma sniegšanai tika iesniegti individuāli finansējuma priekšlikumi, turpmāk paredzot, ka atzinuma sniegšanai iesniedz gada rīcības programmas. Gada rīcības programmās ir sīki izklāstīti izvirzītie mērķi, intervences jomas, paredzamie rezultāti, pārvaldības procedūras un kopējais paredzētais finansējuma apjoms, kā arī finansējamo darbību apraksts un norāde par summām un īstenošanas grafiku attiecībā uz katru darbību. Šāda pieeja ļauj īstenot konsekventāku īstenošanas pieeju, nodrošinot pastāvīgu mijiedarbību starp sākotnējo daudzgadu stratēģijas dokumentu un tā atspoguļojumu gada atbildes stratēģijās. Turklāt tā nodrošina plānotāku īstenošanas pieeju un tādējādi arī vienmērīgāku un vienkāršāku īstenošanas ciklu.

- Stratēģijas dokumentiem, atbalsta piešķīrumiem un indikatīvajām programmām, kā arī visiem to grozījumiem, kas izdarīti saistībā ar periodiskām vai ad hoc pārbaudēm, ir nepieciešams iepriekšējs EAF komitejas atzinums – tāpat kā attiecībā uz visiem īpašajiem pasākumiem, kuru izmaksas pārsniedz 10 miljonus euro.

- Informatīvos nolūkos un apspriešanai EAF komitejai tiks iesniegti atbalsta piešķiršanas kritēriji, īpaši pasākumi, kuru izmaksas nepārsniedz 10 miljonus euro, un dažādi uzraudzības un novērtējuma ziņojumi. Gada pārskatus un darbības rezultātu pārskatu, ko sagatavo, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, 2010. gadā iesniegs Padomei. Pamatojoties uz minēto, Padome vienbalsīgi pieņems visus lēmumus par pilnīgu vai daļēju to līdzekļu atbrīvošanu, kas atcelti pēc2007. gada 31. decembra no iepriekšējiem EAF.

- Līdzfinansēšanas struktūras izveide, kas tiks sīkāk iztirzāta finanšu regulā.

- Īpašas pārvaldības procedūras miera mehānismam.

- Lielākas reģionālās sadarbības iespējas, tajā skaitā arī starp ĀKK un Kopienas attālākajiem reģioniem, nosakot kopējas prioritātes un īpašus līdzekļus, kā arī pastiprinot vispārējas intereses projektu izvēles koordināciju, tostarp mobilizējot tehnisko palīdzību, kā arī iesaistot programmu uzraudzības komitejas, kurās ir dažādas ieinteresētās personas.

- Īpaša uzmanība jāpievērš dalībvalstu un citu finansētāju un ieinteresēto personu sadarbības principam, kā arī subsidiaritātes principam un tematisko programmu un ģeogrāfiskās sadarbības komplementaritātei, saskaņā ar ko attiecīgos gadījumos atbalstu, ko finansē no Kopienas budžeta līdzekļiem (piemēram, cukura protokola valstis un tematiskās programmas), integrēs ģeogrāfiskās stratēģijas dokumentos.

- Plānotas pieejas ieviešana ĀKK finansēšanā.

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par desmitā Eiropas Attīstības fonda īstenošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (še turpmāk „ĀKK valstis”) grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā[1] Kotonū (Beninā), kas pārskatīts ar 2005. gada 25. jūnija nolīgumu, ko parakstīja Luksemburgā[2] (še turpmāk „ĀKK un EK nolīgums”),

ņemot vērā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK–EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa (še turpmāk „Iekšējais nolīgums”), ko Padome pieņēma 2006. gada 17. jūlijā, un jo īpaši tā 10. panta 1. punktu[3],

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[4],

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas atzinumu[5],

tā kā:

(1) Ar ĀKK un EK Ministru padomes 2006. gada 2. jūnija Lēmumu Nr. 1/2006 precizē daudzgadu finanšu shēmu 2008. – 2013. gadam un ĀKK un EK nolīgumam pievieno jaunu Ib pielikumu[6].

(2) Ar Iekšējo nolīgumu nosaka dažādās 10. Eiropas Attīstības fonda (še turpmāk „10. EAF”) finanšu dotācijas un iemaksu sadalījumu, kā arī iemaksas 10. EAF, izveido dalībvalstu pārstāvju komiteju Komisijā (še turpmāk „EAF komiteja”) un ieguldījumu mehānisma komiteju Eiropas Investīciju bankā (še turpmāk „IM komiteja”), kā arī nosaka balsu sadalījumu un noteikumu par kvalificētu balsu vairākumu minētajās komitejās.

(3) Ar Iekšējo nolīgumu nosaka kopējo Kopienas atbalsta apjomu ĀKK valstīm (izņemot Dienvidāfrikas Republiku) un aizjūras zemēm un teritorijām (še turpmāk „AZT”) sešu gadu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam; un šis apjoms ir 22 682 miljoni euro no 10. EAF, kurā iemaksas veic dalībvalstis. No 10. EAF summas, kas noteikta ar Iekšējo nolīgumu, 21 966 miljonus euro piešķir ĀKK valstīm, kā norādīts daudzgadu finanšu shēmā 2008. -2013. gadam, kas minēta ĀKK un EK nolīguma Ib pielikumā, 286 miljonus euro piešķir AZT un 430 miljonus euro piešķir Komisijai atbalsta izdevumiem, kas saistīti ar Komisijas veikto EAF plānošanu un īstenošanu.

(4) Pasākumus, uz kuriem attiecas Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību[7] un kas saskaņā ar minēto regulu var pretendēt uz finansējuma saņemšanu, tikai ārkārtas apstākļos finansē no 10. EAF, ja šāda palīdzība ir vajadzīga, lai nodrošinātu sadarbības turpināšanu krīzes stāvokļa pārtraukšanai, panākot stabilus apstākļus attīstībai, un to nevar finansēt no Kopienas budžeta.

(5) Pasākumus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regula (EK) Nr. […] par humāno palīdzību, ar ko ievieš stabilitātes instrumentu, un kas saskaņā ar minēto regulu var pretendēt uz finansējuma saņemšanu, ir jāfinansē no EAF tikai tad, ja nepieciešams nodrošināt sadarbības turpināšanu krīzes stāvokļa pārtraukšanai, panākot stabilus apstākļus attīstībai. Padome 2006. gada 11. aprīlī apstiprināja principu finansēt Āfrikas Miera mehānismu, izmantojot 10. EAF, par summu līdz 300 miljoniem euro, kas paredzēta sākotnējam laikposmam no 2008. gada līdz 2010. gadam.

(6) ĀKK cukura protokola valstis, uz kurām attiecas Kopienas cukura reforma, izmantos papildu pasākumus, kurus finansē saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulu (EK) Nr. […], ar ko ievieš finansēšanas instrumentu sadarbībai attīstības jomā ( DCI )[8]. ĀKK būs pieejama arī Kopienas palīdzība saistībā ar tematiskajām programmām, kas noteiktas DCI un Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulā (EK) Nr. […], ar ko ievieš finansēšanas instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai[9]. Minētās tematiskās programmas nodrošina pievienoto vērtību saskaņā ar EAF finansētajām ģeogrāfiskajām programmām, ir saskanīgas ar tām, kā arī atbalsta un papildina minētās ģeogrāfiskās programmas.

(7) ĀKK un EK nolīguma 28. pantā ir uzsvērta ĀKK, AZT un Kopienas attālāko reģionu reģionālās sadarbības nozīme.

(8) Padomes 2005. gada 30. maija Lēmumā 2005/446/EK noteikts datums – 2007. gada 31. decembris[10] –, pēc kura Komisijas pārvaldītos 9. EAF līdzekļus, Eiropas Investīciju bankas (še turpmāk „EIB”) pārvaldītās procentu subsīdijas un ieņēmumus no procentiem par šīm apropriācijām vairs nevar piesaistīt. Šo datumu vajadzības gadījumā var pārskatīt.

(9) Lai īstenotu EAF, ir jānosaka atbalsta plānošanas, pārbaudes un apstiprināšanas procedūra, kā arī jānosaka sīki izstrādāti noteikumi atbalsta izlietošanas uzraudzībai. Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji 2006. gada 17. jūlijā pieņēma lēmumu par Iekšējā nolīguma par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK un EK nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu AZT, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa[11], provizorisku piemērošanu, lai pieņemtu īstenošanas regulu un finanšu regulu un lai cita starpā izveidotu EAF komiteju un IM komiteju.

(10) Padome 2004. gada 24. novembrī pieņēma secinājumus par ES ārējo darbību efektivitāti, tostarp turpmāku komplementaritātes un saskaņošanas stiprināšanu starp Kopienu un dalībvalstīm sadarbībai attīstības jomā. Padome 2005. gada 24. maijā apņēmās savlaicīgi īstenot un uzraudzīt Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti un ES īpašās saistības, ko pieņēma Parīzes forumā, kas norisinājās no 2005. gada 28. februāra līdz 2005. gada 2. martam. Padome 2006. gada 11. aprīlī pieņēma secinājumus par kopīgo plānošanas sistēmu ES un citiem ieinteresētajiem finansētājiem.

(11) Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, Eiropas Parlaments un Komisija pieņēma kopīgu paziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku[12],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PLĀNOŠANA

1. pants

Vispārīgs plānošanas pamats

1. Ģeogrāfiskās sadarbības ar ĀKK valstīm un reģioniem plānošanu saistībā ar 10. EAF finansē, pamatojoties uz pamata principiem un vērtībām, kā izklāstīts ĀKK un EK nolīguma vispārīgajos noteikumos, attīstības mērķiem, un sadarbības stratēģijām, kā izklāstīts Līguma XX sadaļā un tā 178. pantā, ĀKK un EK nolīgumā un Eiropas Savienības 2005. gada 22. decembra politiskajā paziņojumā par attīstību.

2. Palīdzības, ko sniedz ĀKK valstīm, plānošanas procesu īsteno Komisija saskaņā ar ĀKK un EK nolīguma IV pielikuma 1. līdz 14. pantu.

3. Plānošana šim nolūkam cita starpā ir:

a) valsts atbalsta stratēģiju un reģionālā atbalsta stratēģiju sagatavošana un izstrāde, pamatojoties uz valsts vai reģiona vidēja termiņa attīstības mērķiem un stratēģijām;

b) skaidra Kopienas norāde par indikatīvo plānojamo finanšu piešķīrumu, kuru var saņemt valstis un reģioni 10. EAF sešu gadu laikposmā;

c) daudzgadu indikatīvās programmas sagatavošana un pieņemšana valsts un reģionālā atbalsta stratēģiju īstenošanai;

d) pārskatīšanas process attiecībā uz valsts un reģionālā atbalsta stratēģijām, daudzgadu indikatīvajām programmām un tām piešķirto līdzekļu apjomu.

4. Papildus valsts un reģionālā atbalsta stratēģijām ĀKK iekšējā atbalsta stratēģiju un saistīto daudzgadu indikatīvo programmu sagatavo un izstrādā, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti ĀKK iekšējo politikas jomu sistēmai, ievērojot komplementaritātes, subsidiaritātes principus un ģeogrāfisko piemērošanas jomu, kas izriet no ĀKK un EK nolīguma IV pielikuma 12. panta.

5. Izņēmuma gadījumos, kas minēti ĀKK un EK nolīguma IV pielikuma 3. panta 4. punktā un 4. panta 5. punktā, ja valstīm nav pieejami atbilstoši plānojami līdzekļi un/vai tiek kavēta valsts kredītrīkotāja pienākumu izpilde, Kopiena noteiks īpašus noteikumus, kā minēts šīs regulas 3. panta 7. punktā.

2. pants

Līdzekļu piešķiršana

1. Plānošanas procesu sākumā Komisija, balstoties uz vajadzībām un izpildes kritērijiem, kas identificēti ĀKK un EK nolīguma IV pielikuma 3., 9. un 12. pantā, nosaka daudzgadu indikatīvo līdzekļu sadalījumu katrai ĀKK valstij un reģionam un ĀKK iekšējām dotācijām, kas ir plānošanas procesa pamatā, nepārsniedzot Iekšējā nolīguma 2. pantā noteiktās robežas. Minētie kritēriji ir standarta kritēriji; tie ir objektīvi un pārskatāmi.

2. Attiecībā uz valsts indikatīvo dotācijas piešķīrumu līdzekļi ietver plānojamo summu un summu neparedzētām vajadzībām, kā norādīts ĀKK un EK nolīguma IV pielikuma 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

3. Metodi, ko izmanto, lai piemērotu vispārīgos kritērijus līdzekļu piešķiršanai, nosaka, pamatojoties uz dalībvalstu un Komisijas viedokļu apmaiņu EAF pārvaldības komitejā (še turpmāk „EAF komiteja”), kas minēta 10. panta 1. punktā. Konsolidētie valsts un reģionālā atbalsta piešķīrumi atbilst summām, kas izklāstītas Iekšējā nolīguma 2. pantā. Tos integrē valsts un reģionālajās atbalsta stratēģijās un daudzgadu indikatīvajās programmās, un Komisija tos pieņem saskaņā ar pārvaldības procedūru, kā izklāstīts 10. panta 4. punktā. Komisija saskaņā ar 10. panta 4. punktā izklāstītajām pārvaldības procedūrām apstiprina arī līdzekļus, kas rezervēti īpašām rīcības programmām un atbalstam, kā minēts 3. panta 7. punktā.

3. pants

Atbalsta stratēģijas dokumenti un daudzgadu plānošana

1. Partnerības valstu un reģionu atbalsta stratēģijas dokumenti (še turpmāk „stratēģijas dokumenti”) attiecas uz laikposmu, kas nav ilgāks par laikposmu, uz ko attiecas 10. EAF, un to mērķis ir nodrošināt konsekventu sistēmu Kopienas un attiecīgo partnerības valstu un reģionu sadarbībai, atbilstību vispārējam mērķim un darbības jomai, ĀKK un EK nolīguma mērķiem un principiem. Stratēģijas dokuments attiecas ne tikai uz sadarbību attīstības jomā, ko finansē no EAF, bet arī uz visiem pārējiem Kopienas instrumentiem, kas ietekmē partnerības valsti vai reģionu, ņemot vērā Kopienas mērķus attīstības jomā un cenšoties nodrošināt konsekvenci attiecībā uz pārējām Kopienas ārējās darbības jomām.

a) Atbalsta stratēģiju sagatavošanas un īstenošanas pamatā ir atbalsta efektivitātes principi.

b) Izņemot 1. panta 5. punktā noteiktos apstākļus, stratēģijas dokumenti ir balstīti uz dialogu ar partnerības valsti vai reģionu, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā valsts vai reģions uzņemas pietiekamu atbildību par procesu, un veicinātu konsekvenci un atbalstu attiecībā uz valsts un reģionālajām attīstības stratēģijām, jo īpaši tām, kas paredzētas nabadzības mazināšanai. Īpaša uzmanība jāpievērš kopīgiem vajadzību un izpildes novērtējumiem, nozaru analīzei un prioritātēm.

c) Pārējās ieinteresētās personas, tostarp vietējo nevalstisko dalībnieku pārstāvjus un attiecīgā gadījumā vietējās iestādes iesaista pēc iespējas agrākā plānošanas procesa posmā.

d) Komisija un dalībvalstis savstarpēji konsultējas, lai īstenotu attiecīgās valsts vai reģiona stāvokļa kopīgu analīzi un nodrošinātu to, ka to sadarbības pasākumi ir savstarpēji papildinoši. Ja iespējams, tie cenšas īstenot kopēju plānošanu. Šāda koordinēšana joprojām būs pieejama citiem finansētājiem, un EIB tajā tiks iesaistīta jautājumos, kas attiecas uz tās kompetences jomām un darbībām, tostarp attiecībā uz ieguldījumu mehānismu.

2. Izņemot gadījumos, kas minēti 1. panta 5. punktā, daudzgadu indikatīvās programmas sastāda, pamatojoties uz attiecīgajiem stratēģiskajiem dokumentiem, un tās nosaka, vienojoties ar attiecīgo valsti vai reģionu. Daudzgadu indikatīvajās programmās ietver:

a) prioritārās jomas, kas izvēlētas Kopienas finansējuma piešķiršanai, vispārīgos mērķus, paredzamo ietekmi un vispārīgas politiskās saistības;

b) norādes par finanšu piešķiršanu gan kopumā, gan sadalījumā pa prioritārām jomām. Finanšu piešķiršanu pa prioritārajām jomām attiecīgā gadījumā var norādīt sērijveidīgi. Kopienas palīdzību koncentrē noteiktam skaitam prioritāru nozaru jomu, un nodrošina komplementaritāti attiecībā uz darbībām, ko finansē ĀKK valsts, dalībvalstis un citi finansētāji;

c) katrai prioritātei īpašus mērķus un nozaru politikas saistības un vispiemērotākos pasākumus un darbības šo mērķu un uzdevumu īstenošanai. Indikatīvajā programmā raksturo arī paredzamo ietekmi un iekļauj arī darbības rādītājus un sektorpolitikas saistības, kā arī īstenošanas grafiku, tostarp saistības un līdzekļu izmaksu;

d) līdzekļus, kas paredzēti programmām un projektiem jomās, kas nav prioritārās jomas, un, ja iespējams, šo darbību plašus izklāstus, kā arī norādes par līdzekļiem, kuri jāizvieto katram no šiem elementiem. Minētais var ietvert prioritātes un īpašus līdzekļus ar mērķi stiprināt sadarbību ar Kopienas attālākajiem reģioniem, AZT vai kaimiņos esošajām partnerības valstīm un reģioniem, kā minēts šīs regulas 9. pantā, kā arī modalitātes šo vispārējas intereses projektu noteikšanai un izvēles koordinēšanai;

e) to nevalstisko dalībnieku veidu, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu, un, ja iespējams, piešķiramos līdzekļus un atbalstāmo darbību veidu.

3. Stratēģijas dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās ir jāņem vērā pasākumi un programmas, par kuriem var saņemt finansējumu no cita EAF vai Kopienas instrumentiem, un jānovērš to dublēšanās. Īpaša uzmanība ir jāpievērš valsts, reģionālo un ĀKK iekšējā atbalsta stratēģiju mijiedarbībai, kā arī komplementaritātei un subsidiaritātei attiecībā uz Kopienas instrumentiem, jo īpaši [Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulu (EK) Nr. […], ar ko ievieš finansēšanas instrumentu sadarbībai attīstības jomā], [Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulu (EK) Nr. […], ar ko ievieš finansēšanas instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai], [Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regulu Nr. (EK) […], ar ko ievieš stabilitātes instrumentu] un Regulu (EK) Nr. 1257/96. Daudzgadu pielāgošanās stratēģijas ĀKK cukura protokola valstīm, kas paredzētas instrumentā sadarbībai attīstības jomā, integrē valstu stratēģijas dokumentos.

4. Ikvienu stratēģijas dokumentu, tostarp tā daudzgadu indikatīvo programmu, izklāsta vienotā dokumentā, kas ir balstīts uz kopīgu sistēmu un principiem attiecībā uz kopīgu daudzgadu plānošanu, ko Padome pieņēma 2006. gada 11. aprīlī.

5. Vienotos stratēģijas dokumentus, kas minēti 4 punktā, un daudzgadu indikatīvās programmas pieņem Komisija saskaņā ar 10. panta 4. punktā izklāstīto pārvaldības procedūru.

6. Pēc tam vienotos stratēģijas dokumentus, tostarp daudzgadu indikatīvās programmas, kopīgi vienojoties, pieņem Komisija un attiecīgā ĀKK valsts vai reģions, un pēc to pieņemšanas tie ir saistoši gan Kopienai, gan attiecīgajai valstij vai reģionam. Valstis, kas nav parakstījušas stratēģijas dokumentu, joprojām ir tiesīgas saņemt finansējumu no dotācijām neparedzētām vajadzībām, kas minētas ĀKK un EK nolīguma IV pielikuma 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

7. Noteikumi, kas minēti šīs regulas 1. panta 5. punktā, var būt īpašu rīcības programmu veidā, aizstājot atbalsta stratēģiju, ja partnerības valstī nav izveidota valdība, kas paziņotu daudzgadu paredzamo līdzekļu sadalījumu vai sagatavotu atbalsta stratēģiju, vai tie var būt tāda īpaša atbalsta veidā, ko finansē no apropriācijām neparedzētām vajadzībām, kā minēts ĀKK un EK nolīguma IV pielikuma 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ja daudzgadu paredzamais līdzekļu sadalījums ir paziņots, bet nav parakstīts stratēģijas dokuments un/vai partnerības valsts kredītrīkotājs nevar veikt savus pienākumus. Minētajām īpašajām rīcības programmām un atbalstam ir jāatbilst iepriekšējos punktos noteiktajam, un tajos jāievēro īpašie apsvērumi, kas minēti šīs regulas 4. panta 4. punkta c) apakšpunktā. Komisija tos pieņem saskaņā ar pārvaldības procedūru, kas izklāstīta šīs regulas 10. panta 4. punktā.

4. pants

Pārskatīšana

1. Stratēģijas dokumentus un daudzgadu indikatīvās programmas, kā arī īpašās rīcības programmas un atbalstu, kā minēts 3. panta 7. punktā, iesniedz gada darbības pārskatīšanai, termiņa vidusposma un termiņa beigu pārskatīšanai un, ja vajadzīgs, ad hoc pārskatīšanai.

2. Termiņa vidusposma un termiņa beigu pārskatīšana ir plānošanas procesa neatņemama daļa, un tajā novērtē stratēģijas dokumentu, tostarp cukura protokola valstu daudzgadu pielāgošanās stratēģijas, un visas pārējās programmas, ko finansē, izmantojot 3. panta 3. punktā minētos Kopienas instrumentus, kā arī daudzgadu indikatīvo programmu saistībā ar aktuālajām vajadzībām un rezultātiem. Pārskatos pēc iespējas iekļauj Kopienas sadarbības attīstības jomā ietekmes novērtējumu saistībā ar atbalsta stratēģijā izklāstītajiem mērķiem un rādītājiem. Pēc tam, kad ir pabeigta termiņa vidusposma un termiņa beigu pārskatīšana:

a) atbalsta stratēģijas un daudzgadu indikatīvās programmas var pielāgot, ja pārskatīšana liecina par īpašām problēmām, vai saistībā ar izmaiņām apstākļos;

b) valsts un reģionālo daudzgadu indikatīvo piešķīrumu var palielināt vai samazināt atkarībā no esošajām vajadzībām un snieguma.

3. Gada darbības pārskatīšanā novērtē tikai daudzgadu indikatīvo programmu īstenošanas līmeni. Jaunu vai īpašu vajadzību gadījumā, piemēram, tādu, kas rodas saistībā ar pēckrīzes stāvokli vai izciliem rezultātiem, kad daudzgadu indikatīvais piešķīrums ir pilnībā piesaistīts un var uzņemt papildu finansējumu saistībā ar efektīvu nabadzības mazināšanas politiku un pareizu finanšu vadību, daudzgadu indikatīvo piešķīrumu var palielināt pēc gada darbības pārbaužu pabeigšanas.

4. Ad hoc pārskatīšanu var veikt pēc attiecīgās ĀKK valsts vai Komisijas pieprasījuma, ja radušās jaunas vai īpašas vajadzības vai izcilu rezultātu gadījumos, kā minēts šā panta 2. punktā, vai ārkārtas apstākļos, kā minēts ĀKK un EK nolīguma 72. un 73. pantā attiecībā uz humāno un ārkārtas palīdzību. Par īpašas steidzamības gadījumiem var uzskatīt pēkšņas un neparedzamas nopietnas ārkārtas humānas, ekonomiskas un sociālas grūtības, ko rada dabas katastrofas, cilvēka izraisītas krīzes, piemēram, karš, un citi konflikti, pēckonflikta situācijas, draudi demokrātijai, tiesiskumam, cilvēktiesībām vai pamatbrīvībām, vai ārkārtas apstākļiem ar līdzvērtīgu ietekmi.

a) Pēc ad hoc pārskatīšanas pabeigšanas var ierosināt šīs regulas 7. pantā minētos īpašos pasākumus. Ja vajadzīgs, daudzgadu indikatīvās programmas vai īpašās rīcības programmas piešķīrumu var palielināt, nepārsniedzot to pieejamo līdzekļu robežas, kas izklāstīti Iekšējā nolīguma 2. pantā. Ja stratēģijas dokuments nav parakstīts, īpašo atbalstu var finansēt no dotācijas neparedzētām vajadzībām, kas minēta šīs regulas 1. panta 5. punktā.

b) Pasākumi atbilst citiem Kopienas instrumentiem un papildina tos, jo īpaši stabilitātes instrumentu un humānās palīdzības instrumentu, kas minēts 3. panta 3. punktā.

c) Ja partnerības valstis vai partnerības valstu grupas ir tieši iesaistītas krīzes vai pēckrīzes situācijā vai tās ietekmē krīzes vai pēckrīzes situācija, daudzgadu plānošanā īpašu uzmanību velta palīdzības, rehabilitācijas un attīstības koordinācijas pastiprināšanai, lai palīdzētu tām īstenot pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu; to valstu un reģionu programmās, ko regulāri skar dabas katastrofas, paredz sagatavotību katastrofām un to novēršanu.

5. Ja rodas jaunas vajadzības, kā minēts VI Kopīgajā deklarācijā, atsaucoties uz ĀKK un EK nolīguma IV pielikuma 12. panta 2. punktu attiecībā uz ĀKK iekšējo sadarbību, ĀKK iekšējā plānojamā piešķīruma palielinājumu var finansēt no ĀKK iekšējām rezervēm, nepārsniedzot vispārējus ierobežojumus, kas izklāstīti Iekšējā nolīguma 2. panta b) punktā.

6. Gada termiņa vidusposma un termiņa beigu pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, kas pārstāvētas attiecīgajā ĀKK valstī vai reģionā. Procesā konsultējas ar reprezentatīvajiem valsts vai reģionālajiem nevalstiskajiem dalībniekiem. Ar EIB apspriežas par jautājumiem, kas saistīti ar tās darbībām un ar ieguldījumu mehānisma darbībām.

7. Visas atbalsta stratēģijas un/vai līdzekļu piešķiršanas izmaiņas, kas rodas šī panta 1. līdz 4. pantā minētās pārskatīšanas rezultātā, pieņem Komisija saskaņā ar pārvaldības procedūru, kas izklāstīta šīs regulas 10. panta 4. punktā. Pēc tam papildinājumus vienotajiem stratēģijas dokumentiem, tostarp daudzgadu indikatīvajām programmām un īpašajām rīcības programmām, kopīgi vienojoties, pieņem Komisija un attiecīgā ĀKK valsts vai reģions, un pēc to pieņemšanas tie ir saistoši gan Kopienai, gan attiecīgajai valstij vai reģionam.

II SADAĻA

ĪSTENOŠANA

5. pants

Vispārīgs īstenošanas pamats

1. ĀKK valstīm un reģioniem sniegtās un Komisijas saskaņā ar ĀKK un EK nolīgumu pārvaldītās palīdzības īstenošanu veic saskaņā ar minētā nolīguma IV pielikumu un finanšu regulu, kas minēta Iekšējā nolīguma 10. panta 2. punktā.

2. Neskarot ĀKK un EK nolīguma 11.b, 96. un 97. pantu, ja partnerības valsts neievēro svarīgākos elementus un pamatelementu, kas noteikti minētā nolīguma 9. pantā, un ja pēc apspriedēm ar partnerības valsti nav panākts abām pusēm pieņemams risinājums vai apspriedes tiek noraidītas, vai īpašas steidzamības gadījumos Padome, rīkojoties ar kvalificētu balsu vairākumu, kas noteikts Iekšējā nolīguma 8. pantā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var veikt pienācīgus pasākumus attiecībā uz jebkādu palīdzību, ko sniedz partnerības valstij saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2008. -2013. gadam. Šādi pasākumi var būt pilnīga vai daļēja palīdzības pārtraukšana.

6. pants

Gada rīcības programmu pieņemšana

1. Komisija pieņem gada rīcības programmas, pamatojoties uz 3. pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām.

Izņēmuma gadījumā, piemēram, ja gada rīcības programma vēl nav pieņemta, Komisija var, pamatojoties uz stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām, pieņemt pasākumus, kas nav paredzēti daudzgadu rīcības programmā, ievērojot tādus pašus noteikumus un procedūras.

2. Ikgadējās rīcības programmās sīki izklāsta izvirzītos mērķus, intervences jomas, paredzamos rezultātus, pārvaldības procedūras un kopējo plānotā finansējuma apjomu. Tās ietver finansējamo darbību aprakstu, norādes par katrai darbībai piešķirto finansējuma apjomu un indikatīvu īstenošanas grafiku. Mērķiem jābūt izmērāmiem, un jābūt noteiktiem to īstenošanas termiņiem.

3. Komisija pieņem gada rīcības programmas saskaņā ar 10. panta 4. punktā izklāstītajām pārvaldības procedūrām. Visas daudzgadu rīcības programmu izmaiņas pieņem saskaņā ar 7. panta 4. punktu.

4. Saskaņā ar pārvaldības procedūru, kas minēta šīs regulas 10. panta 4. punktā, Komisija pieņem īpašas rīcības programmas atbalsta pasākumiem, kas minēti Iekšējā nolīguma 6. panta 2. punktā un uz kuriem neattiecas daudzgadu indikatīvās programmas. Visas izmaiņas rīcības programmās atbalsta izdevumiem pieņem saskaņā ar šīs regulas 7. panta 4. punktu.

7. pants

Īpašu pasākumu pieņemšana

1. Šīs regulas 4. panta 3. punktā minētajos gadījumos, kad finansējumu nevar piešķirt saskaņā ar stabilitātes instrumentu vai instrumentu humānajai palīdzībai, kas minēts šīs regulas 3. panta 3. punktā, Komisija var pieņemt īpašus pasākumus, kas nav paredzēti stratēģijas dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās.

2. Attiecībā uz īpašajiem pasākumiem detalizēti izklāsta izvirzītos mērķus, intervences jomas, paredzamos rezultātus, pārvaldības procedūras un kopējo finansējuma apjomu. Tajos ietver finansējamo darbību aprakstu, norādes par katrai darbībai piešķirto finansējuma apjomu un indikatīvu to īstenošanas grafiku. Tajos ietver to darbības rādītāju veida definīciju, kas būs jāuzrauga, īstenojot īpašo pasākumu.

3. Ja šādu pasākumu izmaksas pārsniedz 10 miljonus euro, Komisija tos pieņem saskaņā ar pārvaldības procedūru, kas minēta 10. panta 4. punktā. Attiecībā uz īpašajiem pasākumiem, kuru izmaksas nepārsniedz 10 miljonus euro, Komisija informē EAF komiteju mēneša laikā pēc to pieņemšanas.

4. Īpašo pasākumu grozījumus, piemēram, tādus, ar kuriem veic tehniskus labojumus, pagarinot īstenošanas periodu, no jauna piešķirot līdzekļus prognozētajā budžetā vai palielinot vai samazinot budžeta apjomu par mazāk nekā 20% no sākotnējā budžeta apjoma, nav nepieciešams pieņemt saskaņā ar pārvaldības procedūru, kas minēta 10. panta 4. punktā, ja šādi grozījumi neietekmē sākotnējos mērķus, kas izklāstīti Komisijas lēmumā.

8. pants

Līdzfinansējums un dalībvalstu papildu iemaksas

1. Līdzfinansējums rodas, ja projektu vai programmu finansē no dažādiem avotiem.

a) Paralēla kopfinansējuma gadījumā projektu vai programmu sadala vairākās skaidri nodalāmās daļās, kuras finansē dažādi partneri, nodrošinot kopfinansējumu tā, lai vienmēr var noteikt finansējuma gala lietojumu.

b) Kopfinansējuma gadījumos kopējās projekta vai programmas izmaksas tiek sadalītas starp partneriem, kuri nodrošina kopfinansējumu, un līdzekļus apvieno kopējā fondā tā, lai katrai noteiktai darbībai, kas tiek veikta kā projekta vai programmas daļa, atvēlētā finansējuma avotu nevarētu noteikt.

2. Ja Komisija piedalās kopīgā līdzfinansēšanā, īstenošanas noteikumi, kas reglamentē šādus līdzekļus, tostarp tādu administratīvo izdevumu segšana, kas rodas struktūrai, kas ir atbildīga par kopējā fondā esošo līdzekļu pārvaldību, nosaka finansēšanas nolīgumā saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko sīki izklāsta Iekšējā nolīguma 10. panta 2. punktā minētajā finanšu regulā.

a) Ja Komisija saņem un pārvalda līdzekļus, pārstāvot:

i) dalībvalstis un to reģionālās un vietējās iestādes, jo īpaši sabiedriskās un radniecīgas aģentūras;

ii) citas finansētājas valstis, jo īpaši to sabiedriskās un radniecīgas aģentūras;

iii) starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas un jo īpaši starptautiskas un reģionālas finanšu iestādes,

kopīgu pasākumu veikšanai šādus līdzekļus uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Iekšējā nolīguma 9. panta 2. punktā minēto finanšu regulu, un tos kā piešķirtos ieņēmumus integrē gada rīcības programmās.

b) Ja Komisija uztic 2. panta a) punktā minētajām struktūrām līdzekļus valsts iestādes uzdevumu un jo īpaši EAF īstenošanas uzdevumu finansēšanai, šādu līdzfinansējumu norāda un pienācīgi pamato gada rīcības programmās, kā arī pilnībā nodrošina EAF iemaksas pārskatāmību.

3. Ja EIB ir noteikts pārvaldīt kopīgo līdzfinansējumu, īstenošanas noteikumi, kas reglamentē šādus līdzekļus, tostarp EIB administratīvo izdevumu segšanu, izstrādā, ievērojot EIB statūtus un iekšējos noteikumus.

4. Dalībvalstis pēc savas iniciatīvas var arī veikt Komisijai vai EIB brīvprātīgas iemaksas, kas pārsniedz Iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās iemaksas, lai palīdzētu sasniegt ĀKK un EK nolīguma mērķus veidā, kas nav saistīts ar līdzfinansēšanu. Īstenošanas noteikumi, kas reglamentē šādus līdzekļus, tostarp intervences sistēma, kurā tiek veiktas brīvprātīgas iemaksas, īpaši mērķi, paredzētie rezultāti un darbības rādītāji, kā arī tādu administratīvo izdevumu atlīdzināšana, kas radušies Komisijai vai EIB, pārvaldot minētās iemaksas, nosaka divpusējos nolīgumos par iemaksu veikšanu. Komisijai uzticētās brīvprātīgās iemaksas uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Iekšējā nolīguma 10. panta 2. punktā minēto Finanšu regulu, un tos kā piešķirtos ieņēmumus integrē gada rīcības programmās un pārskatīšanas procesā.

5. Dalībvalstis, kas uztic Komisijai vai EIB papildu brīvprātīgās iemaksas, lai palīdzētu sasniegt ĀKK un EK nolīguma mērķus, iepriekš informē Padomi par šīm iemaksām. Visas gada rīcības programmu vai atbalsta stratēģiju izmaiņas, kas rodas saistībā ar minētajām brīvprātīgajām iemaksām, piemēram, saistībā ar jaunas iniciatīvas uzsākšanu, kas balstīta uz jaunām vai īpašām vajadzībām, kā minēts 4. panta 2. un 3. punktā, pieņem Komisija saskaņā ar 10. panta 4. punktā izklāstīto pārvaldības procedūru.

9. pants

Trešās valsts vai reģiona līdzdalība

Lai nodrošinātu Kopienas palīdzības konsekvenci un efektivitāti, Komisija var nolemt, ka valstis, kas nav ĀKK jaunattīstības valstis, un reģionālās integrācijas struktūras ar ĀKK līdzdalību, kuras veicina reģionālu sadarbību un integrāciju un ir tiesīgas saņemt Kopienas palīdzību saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] […] Regulu (EK) Nr. […], ar ko ievieš finansēšanas instrumentu sadarbībai attīstības jomā], [Eiropas Parlamenta un Padomes] […] Regulu (EK) Nr. […][13], ar ko ievieš Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu], AZT, kas ir tiesīgas saņemt Kopienas palīdzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/822/EK[14] par AZT asociēšanu ar Eiropas Kopienu reģioniem, un Kopienas attālākie reģioni ir tiesīgi saņemt līdzekļus, kas minēti Iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļā, ja attiecīgais projekts vai programma ir reģionāls vai pārrobežu projekts vai programma. Šādu finansējumu var paredzēt stratēģijas dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās, kā arī īpašajos pasākumos, kas minēti šīs regulas 7. pantā. Šos noteikumus integrē gada rīcības programmās.

III SADAĻA

LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRAS

10. pants

EAF komitejas pienākumi

1. Komisijā ir izveidota EAF komiteja tiem 10. EAF līdzekļiem, kurus pārvalda Komisija. EAF komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas pieņemti Iekšējā nolīguma 8. pantā.

2. EAF komiteja sniedz savu atzinumu par būtiskiem jautājumiem, kas attiecas uz sadarbību attīstības jomā valsts, reģionālā un ĀKK iekšējā līmenī, ko finansē no 10. EAF un citiem Kopienas līdzekļiem, kas minēti 3. panta 3. punktā.

3. Komisijas uzdevumi attiecas uz diviem līmeņiem:

a) Kopienas atbalsta plānošana saskaņā ar 10. EAF un plānošanas pārskatīšana, galveno uzmanību jo īpaši veltot valsts, reģionālām un ĀKK iekšējām stratēģijām;

b) Kopienas atbalsta, tostarp gada rīcības programmu, nozaru aspektu, transversālu tēmu un jomas līmeņa saskaņošanas darbību īstenošanas uzraudzība.

4. Ja EAF komitejai lūdz sniegt atzinumu, Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. EAF komiteja sniedz atzinumu termiņā, kuru priekšsēdētājs var noteikt atbilstīgi jautājuma steidzamībai, bet kas nepārsniedz 30 dienu laikposmu. EIB piedalās viedokļu apmaiņā. Atzinumu sniedz ar kvalificētu balsu vairākumu, kas paredzēts Iekšējā nolīguma 8. panta 3. punktā, pamatojoties uz dalībvalstu balsu vērtējumu, kā izklāstīts Iekšējā nolīguma 8. panta 2. punktā.

Pēc EAF komitejas atzinuma Komisija veic pasākumus, ko piemēro nekavējoties. Tomēr, ja šie pasākumi neatbilst EAF komitejas atzinumam, Komisija tos tūlīt paziņo Padomei. Tādā gadījumā Komisija var atlikt pieņemto pasākumu piemērošanu uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas no šāda paziņojuma dienas. Padome ar tādu pašu kvalificētu balstu vairākumu kā EAF komiteja var pieņemt atšķirīgu lēmumu minētajā laikposmā.

5. Komiteja pārbauda arī Kopienas atbalsta un dalībvalstu atbalsta konsekvenci un komplementaritāti. Lai nodrošinātu sadarbības darbību pārskatāmību un konsekvenci un uzlabotu Kopienas pasākumu un divpusējā atbalsta komplementaritāti, Komisija gada rīcības programmu sagatavošanā pēc iespējas iesaista valstīs un reģionos pārstāvētās dalībvalstis. Savukārt visas dalībvalstis regulāri informē Komisiju par sadarbības pasākumiem, ko tās veic vai ir paredzējušas veikt katrā konkrētā valstī vai reģionā.

6. Pēc tam, kad Padome pieņem principus Āfrikas Miera mehānisma finansēšanai no 10. EAF kā instrumenta papildus līdzekļiem, kuri pieejami no Kopienas budžeta, lai Āfrikas Savienība varētu uzņemties vadību un atbildību attiecībā uz Āfrikas darba kārtību saistībā ar miera un drošības jautājumiem un sniegtu atbalstu Āfrikas organizācijām (Āfrikas Savienībai, kā arī apakšreģionālajām organizācijām, kas darbojas Āfrikas Savienības uzdevumā) efektīvu miera atbalsta operāciju sagatavošanā, plānošanā un īstenošanā, ĀKK iekšējā indikatīvajā programmā rezervē finansējumu Āfrikas Miera mehānismam. Piemēro īpašu pārvaldības procedūru.

a) Pēc Āfrikas Savienības pieprasījuma, ko apstiprinājusi ĀKK Vēstnieku komiteja, sagatavo rīcības programmu, kas attiecas uz sākotnējo laikposmu no 2008. līdz 2010. gadam. Novērtēšanu sāk 2010. gadā, pārskatot Āfrikas Miera mehānismu, kā arī alternatīvu turpmāku finansēšanas, tostarp kopējās ārpolitikas un drošības politikas finansēšanas, avotu iespējas. Šajā rīcības programmā norāda paredzētos mērķus, iespējamo intervences pasākumu jomu un veidu un īstenošanas noteikumus, tostarp saskaņotu formu pamatdokumentiem un pieprasījumiem, kā arī ziņošanai.

b) Šo rīcības programmu apspriež attiecīgā(-s) Padomes sagatavošanas darba grupa(-s) un apstiprina Padomes Politikas un drošības komiteja, pirms to pieņem Komisija saskaņā ar 10. panta 4. punktā izklāstītajām pārvaldības procedūrām.

c) Komisija un Āfrikas Savienība pēc tam noslēdz finansēšanas līgumu, kas pēc tā pieņemšanas ir saistošs Kopienai un Āfrikas Savienībai.

d) Katru intervences pasākumu, kas īstenojams saskaņā ar finansēšanas līgumu, iepriekš apstiprina Padomes Politikas un drošības komiteja.

e) Komisija katru gadu pēc EAF komitejas pieprasījuma informatīvos nolūkos sagatavo EAF komitejai darbības pārskatu par līdzekļu izmantojumu.

11. pants

Ieguldījumu mehānisma komiteja

1. Komiteja (še turpmāk „IM komiteja”), kurā ir dalībvalstu valdību pārstāvji un Komisijas pārstāvis, izveido EIB pakļautībā.

a) Katra valdība ieceļ vienu pārstāvi un vienu ieceltu aizstājēju. Komisija tāpat darbojas attiecībā uz tās pārstāvi. Lai saglabātu nepārtrauktību, IM komitejas priekšsēdētāju ievēl IM komitejas locekļi no sava vidus uz divu gadu laikposmu. EIB nodrošina komitejas sekretariātu un palīgdienestus. Balso tikai IM komitejas locekļi, ko iecēlušas dalībvalstis, vai to aizstājēji.

b) Padome ar vienbalsīgu lēmumu pieņem IM komitejas reglamentu, pamatojoties uz priekšlikumu, ko sastādījusi EIB pēc apspriešanās ar Komisiju.

c) IM komiteja pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Balsu sadalījums ir tāds, kā noteikts Iekšējā nolīguma 8. pantā.

d) IM komiteja tiekas vismaz četras reizes gadā. Papildu sanāksmes sasauc pēc EIB vai Komitejas locekļu pieprasījuma, kā izklāstīts reglamentā.

2. IM komiteja apstiprina:

a) pamatnostādnes par ieguldījumu mehānisma īstenošanu, tā attīstības ietekmes novērtējuma sistēmu un priekšlikumus to pārskatīšanai;

b) mehānisma ieguldījumu stratēģijas un uzņēmējdarbības plānus, tostarp darbības rādītājus, pamatojoties uz ĀKK un EK nolīguma mērķiem un Kopienas attīstības politikas vispārējiem principiem;

c) ieguldījumu mehānisma gada pārskatus;

d) visus vispārējās politikas dokumentus, tostarp novērtējuma ziņojumus, kuri attiecas uz ieguldījumu mehānismu.

3. Turklāt IM komiteja sniedz atzinumu par:

a) priekšlikumiem piešķirt procentu subsīdijas saskaņā ar ĀKK un EK nolīguma II pielikuma 2. panta 7. punktu un 4. panta 2. punktu. Minētajos gadījumos Komiteja sniedz atzinumu arī par tādas procentu subsīdijas izmantošanu;

b) priekšlikumiem par IM ieguldījumu jebkurā projektā, par ko Komisija sniegusi negatīvu atzinumu;

c) citiem priekšlikumiem saistībā ar ieguldījumu mehānismu, pamatojoties uz vispārīgajiem principiem, kuri noteikti darbības pamatnostādnēs.

Turklāt EIB pārvaldes iestādes var dažkārt pieprasīt, lai IM komiteja sniedz atzinumu par visiem finansējuma priekšlikumiem vai noteiktām finansējuma priekšlikumu kategorijām.

4. EIB pienākums ir savlaicīgi iesniegt IM komitejai visus jautājumus, kam vajadzīgs IM komitejas apstiprinājums vai atzinums, kā paredzēts šā panta 1. un 2. punktā. Jebkuru priekšlikumu, ko iesniedz komitejai atzinumam, sastāda saskaņā ar attiecīgajiem kritērijiem un principiem, kas izklāstīti darbības pamatnostādnēs.

5. EIB un Komisija cieši sadarbojas un attiecīgā gadījumā saskaņo savas attiecīgās operācijas. Proti:

(i) EIB kopīgi ar Komisiju sagatavo vai pārskata pamatnostādnes par 2. panta a) punktā minētā ieguldījuma mehānisma īstenošanu;

ii) EIB iepriekš pieprasa Komisijas atzinumu par ieguldījuma stratēģijām, uzņēmējdarbības plāniem un vispārējās politikas dokumentiem;

iii) projekta novērtēšanas posmā EIB pieprasa Komisijas atzinumu par valsts sektora vai finanšu sektora projektu atbilstību attiecīgajai valsts sadarbības stratēģijai vai reģionālās sadarbības stratēģijai, vai attiecīgā gadījumā – ieguldījuma mehānisma vispārīgajiem mērķiem;

iv) projekta novērtēšanas posmā EIB lūdz arī Komisijas piekrišanu par jebkuru priekšlikumu, kas iesniegts IM komitejai par procentu subsīdiju, kas attiecas uz tā atbilstību ĀKK un EK nolīguma II pielikuma 2. panta 7. punktam un 4. panta 2. punktam un kritērijiem, kas noteikti ieguldījumu mehānisma darbības pamatnostādnēs.

Uzskata, ka Komisija ir sniegusi labvēlīgu atzinumu vai ir piekritusi priekšlikumam, ja tā nesniedz negatīvu atzinumu par minēto priekšlikumu divu nedēļu laikā pēc priekšlikuma iesniegšanas. Attiecībā uz atzinumiem finanšu vai valsts sektora projektiem, kā arī vienošanos par procentu likmju subsīdijām Komisija var pieprasīt, lai tai iesniedz galīgo projekta priekšlikumu apstiprināšanai divas nedēļas pirms tā nosūtīšanas IM komitejai.

6. EIB neveic nevienu 2. punktā minēto darbību, ja IM komiteja nav sniegusi labvēlīgu atzinumu.

Pēc IM komitejas labvēlīga atzinuma saņemšanas EIB lemj par priekšlikumu saskaņā ar savām procedūrām. Jo īpaši, ņemot vērā jaunus apstākļus, tā var nolemt nevirzīt priekšlikumu tālāk. EIB regulāri informē IM komiteju un Komisiju par gadījumiem, kad tā nolemj neturpināt lietu.

Par aizdevumiem no saviem līdzekļiem un par IM ieguldījumiem, par ko netiek prasīts IM komitejas atzinums, EIB lemj saskaņā ar savām procedūrām un – mehānisma gadījumā –saskaņā ar pamatnostādnēm un ieguldījumu stratēģijām, ko apstiprinājusi IM komiteja.

Neatkarīgi no IM komitejas negatīva atzinuma par priekšlikumu piešķirt procentu subsīdiju EIB var turpināt lietu ar konkrēto aizdevumu bez procentu subsīdijas guvuma. EIB regulāri informē IM komiteju un Komisiju par katru gadījumu, kad tā tādējādi nolemj turpināt lietu.

EIB, ievērojot darbības pamatnostādnēs noteiktos nosacījumus, un ar nosacījumu, ka konkrētā aizdevuma vai ieguldījumu mehānisma ieguldījuma būtiskais mērķis paliek nemainīgs, var nolemt grozīt ieguldījumu mehānisma aizdevuma vai ieguldījuma, par ko IM komiteja sniegusi labvēlīgu atzinumu saskaņā ar 2. punktu, vai jebkura aizdevuma, par ko komiteja sniegusi labvēlīgu atzinumu par procentu subsīdijām, noteikumus. Jo īpaši EIB var nolemt palielināt aizdevuma vai ieguldījumu mehānisma ieguldījuma summu līdz pat 20%.

Tāda palielinājuma rezultātā attiecībā uz projektiem ar procentu subsīdijām, kas minētas ĀKK un EK nolīguma II pielikuma 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā, var proporcionāli pieaugt procentu subsīdijas vērtība. EIB regulāri informē IM komiteju un Komisiju par katru gadījumu, kad tā tādējādi nolemj turpināt lietu. Par projektiem, uz ko attiecas ĀKK un EK nolīguma II pielikuma 2. panta 7. punkta b) apakšpunkts, ja tiek pieprasīts subsīdijas vērtības palielinājums, tad IM komitejai pieprasīs sniegt atzinumu, pirms EIB turpina lietu.

7. EIB pārvalda ieguldījumu mehānisma ieguldījumus un visus līdzekļus, kas ir minētā ieguldījumu mehānisma kontā saskaņā ar nolīguma mērķiem. Tā jo īpaši var piedalīties to juridisko personu pārvaldības un uzraudzības struktūrās, kurās veikti ieguldījumi, izmantojot ieguldījumu mehānismu, un var ierobežot, īstenot un grozīt tiesības, kas saistītas ar ieguldījumu mehānismu.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants

Uzraudzības un ziņošanas prasības attiecībā uz

EAF palīdzības izpildes gaitu

1. Komisija un EIB nodrošinās ciešu saskaņošanu un sadarbību, nodrošinot Kopienas atbalstu ĀKK valstīm. Komisija un EIB katra savas kompetences robežās uzrauga, kā finansējuma saņēmēji izmanto EAF palīdzību.

2. EIB regulāri informē Komisiju par to projektu īstenošanu, kas tiek finansēti no tās pārvaldītajiem EAF līdzekļiem, atbilstoši ieguldījuma mehānisma darbības pamatnostādnēs noteiktajām procedūrām.

3. Komisija pārbauda 10. EAF īstenošanā paveikto darbu un iesniedz Padomei gada pārskatu par īstenošanu un rezultātiem, un, ja iespējams, par būtiskākajiem ieguvumiem un ietekmi saistībā ar palīdzību. Šo pārskatu nosūta arī Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Gada pārskatā ir jābūt informācijai attiecībā uz iepriekšējo gadu par finansētajiem pasākumiem, uzraudzības un novērtēšanas rezultātiem, attiecīgo partneru līdzdalību un budžeta saistību un maksājumu īstenošanu sadalījumā pa valstīm, reģioniem un sadarbības jomām. Tajā novērtē palīdzības rezultātus, pēc iespējas izmantojot īpašus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz tās nozīmību ĀKK un EK nolīguma mērķu sasniegšanā. Īpašu uzmanību velta sociālajām jomām un paveiktajam saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Līdzīgā veidā EIB sniegs IM komitejai informāciju par attīstības gaitu saistībā ar ieguldījumu mehānisma mērķiem. Saskaņā ar ĀKK un EK nolīguma II pielikuma 6.b pantu ieguldījumu mehānisma vispārējos darbības rezultātus kopīgi pārskata 10. EAF termiņa vidusposmā un nobeigumā.

4. Komisija 2010. gadā iesniedz Padomei priekšlikumu par vispārējo veicamo darbības rezultātu pārskatu. Šajā pārskatā novērtē finansiālo stāvokli un jo īpaši saistību un izmaksu realizācijas pakāpi, kā arī kvalitāti, jo īpaši rezultātus un ietekmi, ko nosaka, izvērtējot paveikto saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu.

13. pants

Novērtēšana

1. Komisija un EIB katra savas kompetences robežās attiecīgā gadījumā sadarbībā ar dalībvalstu ekspertiem regulāri novērtē ģeogrāfisko un tematisko politiku un programmu un nozares politiku īstenošanas rezultātus un plānošanas efektivitāti, nepieciešamības gadījumā izmantojot neatkarīgus ārējus vērtējumus, lai noskaidrotu, vai ir sasniegti mērķi, un varētu formulēt ieteikumus turpmāko darbību uzlabošanai. Īpašu uzmanību velta tam, lai nodrošinātu Kopienas attīstības politikas saskaņotību, kā arī sociālajām jomām un paveiktajam saistībā ar Tūkstošgades mērķu sasniegšanu.

2. Komisija informatīvos nolūkos nosūta savus valsts un reģionālos novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam un EAF komitejai. Dalībvalstis var pieprasīt, lai EAF komitejā tiktu apspriesti konkrēti novērtējumi. Rezultātus izmanto, izstrādājot programmu un piešķirot līdzekļus.

3. Komisija sniegtās Kopienas palīdzības novērtēšanas posmā iesaista attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp nevalstiskā sektora pārstāvjus.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Tā ir piemērojama tikpat ilgi kā Iekšējais nolīgums.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

[2] OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.

[3] OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

[4] [...]

[5] [...]

[6] OV L 247, 9.9.2006., 22. lpp.

[7] OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. Regula, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[8] OV L […], […], […]. lpp.

[9] OV L […], […], […]. lpp.

[10] OV L 156, 18.6.2005., 19. lpp.

[11] OV L 247, 9.9.2006., 30. lpp.

[12] OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

[13] OV L […], […], […]. lpp.

[14] OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.