52006PC0555

Priekšlikums Padomes lēmums ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem /* COM/2006/0555 galīgā redakcija */


[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.9.2006

COM(2006) 555 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Saskaņā ar 27. panta 1. punktu Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze – Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot vienprātīgu lēmumu, var ļaut jebkurai dalībvalstij piemērot īpašus pasākumus, atkāpjoties no minētās direktīvas, lai vienkāršotu nodokļu iekasēšanas procedūru vai nepieļautu izvairīšanos no atsevišķu veidu nodokļu maksāšanas. Apvienotā Karaliste vēstulē, kas 2006. gada 10. februārī reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā, lūdza atļauju ieviest pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta. Saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 2. punktu Komisija ar 2006. gada 18. jūlija vēstuli informēja citas dalībvalstis par Apvienotās Karalistes pieprasījumu. Ar 2006. gada 19. jūlija vēstuli Komisija paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu pieprasījuma izvērtēšanai. |

Vispārējais konteksts Kā vispārējs noteikums Direktīvas 77/388/EEK 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kā izklāstīts tās 28.g panta redakcijā, paredzēts, ka iekšējā sistēmā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu valsts kasei parasti atbild ar nodokli apliekamā persona, kas piegādā preces. Apvienotā Karaliste piemērotu apgrieztās iekasēšanas procedūru, kad ar nodokli apliekamā persona, kam piegādā preces vai pakalpojumus, kļūst atbildīga par PVN samaksu valsts kasei par šādu preču piegādi: mobilie telefoni; datoru mikroshēmas/mikroprocesori/centrālo procesoru bloki; elektroniskās informācijas nesēji, ko paredzēts lietot datoros vai jebkādu mobilo telefonu ierīcēs, vai norādītās elektroniskās ierīcēs; elektroniskās ierīces, ko izmanto elektronisko datu uzglabāšanai, apstrādei vai ierakstīšanai, piemēram, digitālās rokas kameras un kemkoderi (camcorders), digitālie pārnēsājamie audio atskaņotāji, piemēram, MP3 atskaņotāji, digitālie pārnēsājamie video atskaņotāji un pārnēsājamie DVD atskaņotāji, bezvadu ierīces, kas dara pieejamu e-pastu, telefonu, īsziņu sūtīšanu, tīmekļa pārlūkošanu un citus bezvadu datus, rokas datori, rokas vai pārnēsājamās satelītu navigācijas sistēmu ierīces atrašanās vietas noteikšanai, ar pulti vadāmas datorspēles, kas aprīkotas ar displeju vai ar televizora vai datora ekrānu. Šā pasākuma rezultātā klienta maksātajā cenā šādu produktu piegādātājam netiktu ietverta summa, kas maksājama saistībā ar PVN. Tā vietā klientam savā PVN deklarācijā būtu jānorāda PVN, kas maksājams saistībā ar piegādi. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem klients minētajā deklarācijā arī atskaitītu šo PVN. Tā netiktu maksāts nodoklis par šādām piegādēm starp personām, kas pilnā mērā apliekamas ar nodokli, un mazumtirgotājs, pēdējais piegādes ķēdes posmā, maksātu valsts kasē pilnu PVN summu. Šādā veidā Apvienotā Karaliste vēlas atkāpties no viena PVN pamatprincipa: sadalītā maksājuma sistēmas, kur katrs nodokļa maksātājs piegādes ķēdē maksā daļu no galīgā PVN saistībā ar piegādi. Krāpšanas problēma Apvienotajā Karalistē Iepriekš minēto produktu piegāde ir izraisījusi ļoti augstu nodokļu apiešanas līmeni Apvienotajā Karalistē. Visbiežāk izplatītais nodokļa apiešanas veids ir faktūras izrakstīšana par piegādēm, ko veic piegādātājs, kas reģistrēts PVN samaksai, bet pēc tam pazūd, nenomaksājot nodokli. Tādējādi tas saņēmējam izdod derīgu faktūru PVN nodokļa atlaidei, kas pēdējam dod iespēju atgūt samaksāto PVN priekšnodokli. Rezultātā valsts kasē netiek iemaksāts PVN par piegādi, bet uzņēmējam nākošajā piegādes ķēdes posmā jāsniedz kredīts attiecībā uz PVN priekšnodokli, it kā tas būtu samaksāts. Tas veicinājis „pazudušā” komersanta krāpšanās darījumus Kopienā (MTIC) – izsmalcinātu un labi organizētu triecienu PVN sistēmai, ko bieži veic noziedzīgas struktūras. Tās izmanto PVN pārejas režīma iespēju, ņemot vērā to, ka tām piegādēm, ko piegādātājs vienā dalībvalstī piegādājis klientam citā dalībvalstī, nepiemēro PVN nosūtīšanas valstī. Tādējādi klients ir atbildīgs par PVN samaksu galamērķa dalībvalstī (tikko raksturotā apgrieztā iekasēšana, bet tā attiecas vienīgi uz atsevišķām piegādēm). Ja klients „pazūd”, nemaksājot PVN par tādu ļoti vērtīgu preču piegādi kā tās, uz kurām attiecina šo prasību, ieņēmumu zaudējumi var būt ievērojami. Turklāt personas, kas veic šādu krāpšanu, bieži organizē minēto preču vairākkārtēju piegādi, kuras laikā minētās preces vairākas reizes cirkulē starp dalībvalstīm (tā sauktā karuseļa veida krāpšana). Tādējādi valsts kases zaudētie ieņēmumi var pārsniegt nodokļa apmēru par preču atsevišķu piegādi daudzas reizes. Ir lēsts, ka kopš 2001. gada šāda veida krāpšana Apvienotajai Karalistei ir izmaksājusi no 6 750 miljoniem līdz 11 000 miljoniem sterliņu mārciņu. Pēdējo gadu laikā Apvienotajā Karalistē pieredzēts ievērojams krāpšanas gadījumu izsmalcinātības un sarežģītības pieaugums, lai gan bijuši dažādi mēģinājumi to novērst. Jaunākie publicētie aprēķini liecina, ka 2004./2005. gadā „pazudušā” komersanta krāpšanās darījumi Kopienā ir radījuši zaudējumus intervālā no 1 120 miljoniem līdz 1 900 miljoniem sterliņu mārciņu. Tomēr vēl nesenāki darbības rādītāji Apvienotajā Karalistē rosina secināt, ka krāpniecisku darbību apmērs pieaug, lai gan tiek pastiprināti centieni, lai novērstu šāda veida krāpšanu, un tiek izmantoti instrumenti, kas pieejami visās dalībvalstīs atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem. Lai cīnītos pret šo noziedzīgo darbību, Apvienotā Karaliste vēlētos piemērot apgrieztās iekasēšanas procedūru. Tā uzskata, ka šāda procedūra mazinātu iepriekš aprakstīto krāpšanu, atņemot iespēju gūt peļņu. Ja netiktu iekasēts PVN, potenciālajam „pazudušajam komersantam” nebūtu iemesla slapstīties, nepārskaitot valsts kases kontā cenas PVN elementu, ko tas saņēmis no sava klienta. Šāda procedūra tiktu attiecināta vienīgi uz minēto preču klāstu, jo tās visbiežāk ir „pazudušā” komersanta krāpšanās darījumu Kopienā mērķis, un tādējādi tiktu novērsti turpmāki ievērojami ieņēmumu zaudējumi. Attiecinātai uz nelielu preču klāstu, ierosinātajai sistēmai nebūtu nedz vispārēja apgrieztās iekasēšanas mehānisma raksturīgās iezīmes, nedz arī tās mērķis būtu tādai būt. Tādējādi sistēma neieviestu būtiskas izmaiņas pašreizējā PVN sistēmā, kuras pamatā ir sadalītais nodokļa maksājums. Tajā pašā laikā Apvienotā Karaliste ieviestu arī kontroli un ziņošanas saistības, lai nodrošinātu, ka informācija ir pieejama, un sniegtu apliecinājumu ieņēmumu dienestiem, ka pasākums tiek īstenots efektīvi. Tās varētu būt tādas pašas kā pašreizējās ziņošanas prasības, kas piemērojamas preču piegādei Kopienā. Vienkāršošanas dēļ Apvienotā Karaliste vēlas noteikt robežvērtību 1 000 sterliņu mārciņu (aptuveni 1 480 euro) apmērā, lai apgrieztās iekasēšanas procedūru nepiemērotu piegādēm, kas nepārsniedz šo robežvērtību. Tas mazinātu iespējamās grūtības mazumtirgotājiem un maziem uzņēmumiem. Vienlaicīgi robežvērtībai jābūt pietiekami zemai, lai izvairītos no preču sūtījumu disagregācijas, kas tiktu īstenota, lai izvairītos no apgrieztās iekasēšanas. Komisijas viedoklis par pieprasījumu Kad Komisija saņem pieprasījumu saskaņā ar 27. pantu, tā prasīto pārbauda, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti pamatnoteikumi šādu pieprasījumu apmierināšanai, tas ir, vai ierosinātie īpašie pasākumi vienkāršo nodokļu maksātājiem vai nodokļu administrācijai veicamās procedūras vai to, vai veicot šo pasākumu var novērst atsevišķu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas pieeja vienmēr bijusi piesardzīga, lai nodrošinātu, ka ar šādām atkāpēm netiktu traucēta visas PVN sistēmas darbība. Šajā sakarā Komisija 2005. gadā iesniedza priekšlikumu[1], ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz dažiem pasākumiem, lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas procedūru un palīdzētu cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ar ko atceļ dažus lēmumus par atkāpēm, lai dalībvalstīm atļautu piemērot atkāpes, kuru lietderīgums un efektivitāte ir pierādīta. Komisija parasti nelabprāt ierosina apstiprināt pieprasījumu piemērot apgrieztās iekasēšanas procedūru, jo šāds pasākums likvidētu vienu no PVN raksturelementiem, proti, sadalīto maksājumu. Ir taisnība, ka īpašo shēmu attiecībā uz zeltu, kas paredzēta Sestās PVN direktīvas 26.b pantā, varētu raksturot kā jau iedibinātu apgrieztās iekasēšanas gadījumu. Tomēr minēto noteikumu piemērošana ir rūpīgi plānota un to darbības diapazons un apmērs ir ierobežots. Secinājums Apvienotās Karalistes lūgumā ir mēģināts izmantot [Sestās PVN direktīvas] 27. pantu, lai PVN sistēmā ieviestu būtiskas izmaiņas vispārējas apgrieztās nodokļu iekasēšanas sistēmas izpratnē pat tad, ja tās attiecina uz ierobežotu preču klāstu. Tas arī nozīmētu, ka nodokļu maksātājiem attiecīgajās nozarēs būtu jāstrādā trīs dažādos nodokļu režīmos: „parastajā” PVN sistēmā, apgrieztās iekasēšanas sistēmā attiecībā uz B2B piegādēm, kur ir jāizpilda noteikti kritēriji, un Kopienas iekšējā sistēmā. Tas grāmatvedībai uzliktu papildu slogu līdztekus jau tam, ar ko uzņēmumi spiesti saskarties. Tāpat visiem komersantiem, tostarp godīgiem komersantiem, tiktu uzlikta papildu atbilstības nasta (pārbaudot klientu statusu un ziņojot par darījumiem) arī tādās jomās, kur krāpšana nav izplatīta. Turklāt apgrieztās iekasēšanas piemērošana nodrošinātu jaunas krāpšanas iespējas, īpaši galapatēriņa līmenī, tādējādi līdztekus būtu jāveic pienācīgi kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka nodokļa nemaksāšana nenotiek galapatēriņa līmenī, ja pienācīgi nefunkcionē sadalītā maksājuma sistēma. Atzīstot minētos trūkumus, Komisija tomēr uzskata, ka pieprasījums uzskatāms par tādu, kas atbilst 27. pantā noteiktajiem kritērijiem. Patiesībā, ieviešot minēto pasākumu, ir iespējams likvidēt patlaban konstatētos gadījumus, kad notiek „pazudušā” komersanta krāpšanās darījumi Kopienā, un tādējādi noris cīņa pret īpašu krāpšanas veidu. Tomēr joprojām ir atklāts jautājums par to, cik lielā mērā pasākums ir proporcionāls, ņemot vērā attiecību starp krāpšanās izplatību un ar krāpšanu nesaistītām darbībām attiecīgajā nozarē. Pasākuma diapazons ir samērā plašs, aptverot lielu elektroniskās nozares daļu, bet saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Apvienotās Karalistes, nodokļu maksātāju skaits, uz kuriem attiecināms minētais pasākums, kā arī to veiktās ekonomiskās darbības ietekme, ir ierobežots (22 500 nodokļu maksātāju no 1 900 000 PVN maksāšanai reģistrēto uzņēmējsabiedrību kopskaita). Ņemot vērā ievērojamus PVN maksājumu ieņēmumus, kas likti uz spēles, un samērā ierobežoto likumīgās tirdzniecības administratīvo slogu, pasākuma plaša piemērošanas joma joprojām ir atbilstīga 28. pantā noteiktajai. Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka arī citās valstīs konstatējami līdzīgi krāpšanas veidi (attiecas uz tām pašām precēm vai citiem preču veidiem), un arī šīs valstis var censties panākt atkāpi no Sestās direktīvas 21. panta noteikumiem. Tā rezultātā dažādās dalībvalstīs tiktu noteiktas dažāds nodokļu maksātāju saistības, kas būtu pretrunā ar labi funkcionējoša iekšējā tirgus nodrošināšanas prasībām. Tādējādi priekšlikumā, ar ko piešķir prasīto atkāpi, ir arī jādefinē apgrieztās iekasēšanas pamatelementi un jāierobežo tās piemērošanas laiks, lai dotu iespēju novērtēt tās efektivitāti (gan attiecībā uz „pazudušā” komersanta krāpšanās darījumiem Kopienā, gan attiecībā uz galapatēriņa bez PVN samaksas novēršanu) un ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Šis priekšlikums ļauj izmantot apgriezto iekasēšanu līdz 2009. gada 31. decembrim. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Priekšlikuma darbības jomā nav spēkā esošu noteikumu. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Priekšlikums atbilst galvenajam mērķim palīdzēt dalībvalstīm cīnīties pret fiskālo krāpšanu. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Nepiemēro. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

Ietekmes novērtējums Lēmuma priekšlikuma mērķis ir cīnīties pret izvairīšanos no PVN maksāšanas, tāpēc tam iespējama pozitīva ietekme uz PVN ieņēmumiem. Tomēr pasākums nelabvēlīgi ietekmēs uzņēmumus, jo pasākumi būs atšķirīgi nekā tie, kas piemērojami parastos preču piegādes gadījumos. Tas sarežģīs grāmatvedības uzskaiti uzņēmumos, kas veic darījumus ne tikai ar tām precēm, kurām piemēro atkāpi. Paredzētie kontroles mehānismi arī radīs papildu saistības attiecīgajai uzņēmējdarbības nozarei. Tāpēc ir skaidrs, ka minētā atkāpe neatbilst 27. pantā paredzētajai vienkāršošanas pārbaudei, bet atbilst vienīgi tam, lai novērstu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas īpašus veidus. Protams, nevar apgalvot, ka ar Apvienotās Karalistes ierosināto pasākumu varēs novērst attiecīgo krāpšanas veidu, tāpēc Komisija ierosina šādu atkāpi piemērot īstermiņā. Kamēr šā pasākuma ietekme visos gadījumos būs ierobežota mēroga ziņā, tā efektivitāte tiks novērtēta Apvienotajā Karalistē un par to tiks ziņots Komisijai. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosinātās rīcības kopsavilkums Atļaujas piešķiršana Apvienotajai Karalistei piemērot pasākumu, atkāpjoties no 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta Padomes sestajā direktīvā 77/388/EEK attiecībā uz apgrieztās iekasēšanas mehānisma izmantošanu saistībā ar mobilo telefonu, datoru mikroshēmu/mikroprocesoru, elektroniskās informācijas nesēju un pārnēsājamo elektronisko ierīču, ko izmanto elektronisko datu uzglabāšanai, apstrādei un ierakstīšanai, piegādēm iekšzemes tirgū. |

Juridiskais pamats 27. panta 1. punkts Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze. |

Subsidiaritātes princips Šis priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Šis lēmums attiecas uz atļauju, ko piešķir dalībvalstij pēc tās pieprasījuma, un tas neuzliek tālākus pienākumus. |

Ņemot vērā precīzi definēto atkāpes piemērošanas jomu, īpašais pasākums ir proporcionāls sasniedzamajam mērķim, izvērtējot attiecīgo zaudējumu mērogu un lielumu. |

Instrumentu izvēle |

Ierosinātie instrumenti: pārējie. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Atbilstīgi 27. pantam Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, atkāpe no kopējiem PVN noteikumiem ir iespējama vienīgi tad, ja Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu to atļauj. Padomes lēmums ir vienīgais piemērotais instruments, jo to var adresēt atsevišķai dalībvalstij. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikumam nav negatīvas ietekmes uz Kopienas budžetu. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

Pārbaudes/pārskatīšanas/termiņa izbeigšanās klauzula |

Priekšlikums ietver termiņa izbeigšanās klauzulu. |

1. Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1977. gada 17. maija Sesto direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze[2], un jo īpaši tās 27. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

tā kā:

(1) Vēstulē, kas reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā 2006. gada 10. februārī, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, lai atkāptos no Direktīvas 77/388/EEK 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem attiecībā uz personām, kurām jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

(2) Saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 2. punktu Komisija ar 2006. gada 18. jūlija vēstuli informēja citas dalībvalstis par Apvienotās Karalistes pieprasījumu. Ar 2006. gada 19. jūlija vēstuli Komisija paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai izvērtētu prasību.

(3) Persona, kurai jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 1. panta a) apakšpunktu, kā izklāstīts tās 28.g panta redakcijā, ir ar nodokli apliekamā persona, kas piegādā preces. Apvienotās Karalistes pieprasītās atkāpes mērķis ir noteikt, ka ar nodokli apliekamā persona ir persona, kam piegādā preces, bet vienīgi konkrētos apstākļos un vienīgi mobilo telefonu, datoru mikroshēmu/mikroprocesoru, elektroniskās informācijas nesēju un pārnēsājamo elektronisko ierīču, ko izmanto elektronisko datu uzglabāšanai, apstrādei un ierakstīšanai, gadījumā.

(4) Minētajā nozarē ievērojams skaits uzņēmēju izvairās no nodokļu maksāšanas, nodokļu iestādēm nemaksājot PVN pēc produktu pārdošanas. Tomēr to klientiem, saņemot derīgu faktūrrēķinu, joprojām ir tiesības uz nodokļa atskaitīšanu. Agresīvākajā izpausmē minētās preces karuseļa veidā piegādā vairākas reizes, nemaksājot PVN nodokļu iestādēm. Šādos gadījumos norādot personu, kam piegādā preces kā personai, kas atbild par PVN samaksu, minētā atkāpe novērstu iespēju izvairīties no šāda nodokļa nemaksāšanas veida. Tomēr tas neietekmētu maksājamā PVN apmēru.

(5) Lai nodrošinātu šīs atkāpes efektīvu darbību un lai novērstu to, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas skartu citus produktus vai tiktu pārnesta mazumtirdzniecības līmenī Apvienotajai Karalistei ir jāievieš pienācīga kontrole un ziņošanas saistības. Komisija jāinformē par īpašiem pasākumiem, kas pieņemti, un par atkāpes ieviešanas pārraudzību un vispārēju novērtējumu.

(6) Pasākums ir proporcionāls izvirzītajiem mērķiem, jo to nav paredzēts piemērot vispārīgi, bet tikai īpaši liela riska gadījumā nozarēs, kurās iekļauti konkrēti precīzi definēti produkti, ņemot vērā to, kādā mērogā un apjomā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir izraisījusi ievērojamus nodokļu zaudējumus. Turklāt, ņemot vērā to, ka nozare ir neliela, atkāpi nevar uzskatīt par līdzvērtīgu vispārējam pasākumam.

(7) Atļauja ir spēkā vienīgi īsu laika posmu, jo nav iespējams pārliecinoši apgalvot, ka tiks sasniegti pasākuma mērķi, nedz arī iespējams iepriekš novērtēt pasākuma ietekmi uz PVN sistēmas darbību Apvienotajā Karalistē un citās dalībvalstīs; turklāt pienācīgi jānovērtē pasākums un tā ietekme uz iekšējā tirgus darbību.

(8) Atkāpei nav negatīva ietekme uz Kopienas pašu resursiem, kas iegūti no PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta, kā izklāstīts tās 28.g pantā, Apvienotajai Karalistei atļauj par nodokļa maksātāju, kas atbild par PVN samaksu, izraudzīt personu, kurai piegādā šādas preces:

(1) mobilos telefonus, ierīces, kas pagatavotas vai pielāgotas, lai nodrošinātu pieslēgumu licencētam tīklam un kas darbojas noteiktās frekvencēs, kam var būt vai var nebūt cits pielietojums;

(2) integrālās shēmas ierīces, piemēram, mikroprocesorus un centrālo procesoru blokus pirms to integrēšanas gala patēriņam paredzētajos produktos;

(3) elektroniskās informācijas nesējus un personālo datoru kartes, piemēram, zibatmiņas kartes, CD-ROM un SD kartes, kas paredzētas lietošanai datoros vai ierīcēs, kas minētas šā panta 1. līdz 4. punktā;

(4) elektroniskās ierīces, ko izmanto elektronisko datu uzglabāšanai, apstrādei vai ierakstīšanai, piemēram,

a) rokas ierīces skaņas un/vai attēla ierakstīšanai vai atskaņošanai;

b) digitālos pārnēsājamos audio atskaņotājus, piemēram, MP3 atskaņotājus,

c) digitālos pārnēsājamos video atskaņotājus un pārnēsājamos DVD atskaņotājus,

d) bezvadu ierīces, kas dara pieejamu e-pastu, telefonu, īsziņu sūtīšanu, tīmekļa pārlūkošanu un citus bezvadu datus, un rokas datorus,

e) rokas vai pārnēsājamās satelītu navigācijas sistēmu ierīces atrašanās vietas noteikšanai;

f) ar pulti vadāmas datorspēles, kas aprīkotas ar displeju vai ar televizora vai datora ekrānu.

Šo atkāpi attiecina uz preču piegādēm, kurām piemērojamā ar nodokli apliekamā summa ir 1 000 sterliņu mārciņu vai lielāka.

2. pants

Lēmuma 1. pantā sniegtā atkāpe piemērojama ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste ievieš pienācīgu un efektīvu kontroli un ziņo par to nodokļu maksātāju saistībām, kuri piegādā preces, kurām saskaņa ar šo lēmumu piemērojam apgrieztā nodokļa iekasēšanas procedūra.

3. pants

Apvienotā Karaliste informē Komisiju par 1. un 2. pantā minēto pasākumu pieņemšanu un līdz 2008. gada 31. decembrim sniedz Komisijai ziņojumu par attiecīgo pasākumu darbības vispārēju izvērtējumu, jo īpaši attiecībā uz to efektivitāti, un sniedz visus pierādījumus, ja konstatē nodokļa nemaksāšanas gadījumus citiem produktiem vai mazumtirdzniecības līmenī.

4. pants

Šis lēmums zaudē spēku 2009. gada 31. decembrī.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

[1] COM(2005) 89, 16.3.2005., pieņemta kā Direktīva 2006/69/EK (OV L 221, 12.8.2006., 9. lpp.).

[2] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/69/EK (OV L 221, 12.8.2006., 9. lpp.).

[3] OV C […], […], […]. lpp.