[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.09.2006

COM(2006) 517 galīgā redakcija

2004/0049 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas pieņemšanu par starptautiskā dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem

2004/0049 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMSEIROPAS PARLAMENTAM atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta otrajai daļai par

Padomes kopējo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas pieņemšanu par starptautiskā dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem

1- PRIEKŠVĒSTURE

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments COM(2004) 143 galīgā redakcija - 2004/0049 (COD)): | 2004. gada 3. marts |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: | 2005. gada 9. februāris |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums, pirmais lasījums: A6 – 0123/2005 | 2005. gada 28. septembris |

Kopējās nostājas pieņemšanas datums: | 2006. gada 24. jūlijs |

2- KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

Priekšlikums attiecībā uz starptautiskā dzelzceļa pasažieru tiesībām ir viens no četriem pasākumiem, kas ierosināts trešajā dzelzceļa tiesību aktu kopumā (pārējie pasākumi ir paredzēti, lai izveidotu vilciena vadītāju sertifikācijas sistēmu, uzlabotu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti un atvērtu tirgu starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu no 2010. gada 1. janvāra).

Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt pasažieru tiesības un pienākumus, lai uzlabotu pasažieru starptautisko pārvadājumu pa dzelzceļu efektivitāti un pievilcīgumu. Priekšlikumā ir izklāstīti noteikumi par minimālajām prasībām attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz pasažieriem pirms brauciena, brauciena laikā un pēc brauciena, līguma nosacījumiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību nelaimes gadījumos, atbildību un citām sekām, ja pasažieru pārvadājumu pakalpojumi tiek kavēti vai atcelti, nosacījumiem, atbilstīgi kuriem personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiek sniegta palīdzība, kvalitātes standartiem, kā arī riska pārvaldību un, visbeidzot, nosacījumiem, atbilstīgi kuriem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jāsadarbojas, lai sasniegtu regulas mērķus.

Lielā mērā dzelzceļa pasažieru tiesības balstās uz pastāvošām starptautiskās likumdošanas sistēmām un jo īpaši Konvenciju par starptautiskajiem kravu dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF/CIV) un Kopienas pieņemtajiem noteikumiem par gaisa pasažieriem.

3- PIEZĪMES PAR KOPĒJO NOSTĀJU

Padome vienbalsīgi izdarīja dažas vispārējas izmaiņas attiecībā uz Komisijas priekšlikumu, kuras ir pieņemamas, jo tās nodrošina priekšlikuma mērķu sasniegšanu.

Vispirms Padome pārskata regulas struktūru un skaidri izdala astoņas nodaļas (I – Vispārīgi noteikumi, II – Pārvadājuma līgums, informācija un biļešu pārdošana, III – Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildība attiecībā uz pasažieriem un viņu bagāžu, V – Kavēšanās, nokavēta pārsēšanās un atcelšana, V – Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, VI – Drošība, sūdzības un pakalpojumu kvalitāte, VII – Izpilde un VIII – Nobeiguma noteikumi). Pielikumu skaits ir samazināts līdz trīs, jo I un II pielikums Komisijas priekšlikumā ir mazliet pielāgots un apvienots II pielikumā, kas savukārt ir iekļauts regulas tekstā (kompensācija kavēšanās gadījumā) un COTIF/CIV noteikumos atbilstīgi II, III un V nodaļai, un tādējādi II pielikums ir I pielikums.

Kopumā Padome ir apstiprinājusi Komisijas ierosināto regulas darbības jomu („starptautiskie reisi”, kas ir viens vai vairāki dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi, no kuriem vismaz vienam ir jābūt starptautiska līmeņa pakalpojumam, ko veic atbilstīgi vienam pārvadājuma līgumam), bet IV nodaļas par kavēšanos piemērošana attiecas tikai uz starptautiskiem reisiem, un V nodaļa par personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām attiecas arī uz iekšzemes reisiem, kas tiek sniegti starptautisko pakalpojumu ietvaros. Tādējādi Padome ir pielāgojusi regulas dažādu nodaļu darbības jomu atbilstīgi to attiecīgajām vajadzībām.

Pretēji Komisijas priekšlikumam Padome, kā arī Eiropas Parlaments mazina dzelzceļa pakalpojumu sniedzēju pienākumu apjomu nodrošināt biļetes , tiešās satiksmes biļetes un attiecīgu informāciju par braucienu visā ES dzelzceļu tīklā gadījumos, ja šāda informācija vai biļetes ir dzelzceļa pakalpojumu sniedzēja rīcībā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Padome un Eiropas Parlaments tomēr pieprasa izveidot datorizētu dzelzceļa pārvadājumu rezervācijas un informācijas sistēmu braucieniem ar vilcienu visā ES, kas sekmētu, ka pieeja informācijai, biļetēm un rezervācijai starptautiskos pakalpojumos ir lietotājdraudzīgāka. Atbilstošu tiesību aktu izskatīs komitoloģijas procedūrā, ko uzsāka saistībā ar priekšlikumu, kas jāizstrādā kopā ar Eiropas Dzelzceļa aģentūru.

Padome saskaņā ar līdzīgu pieprasījumu no Eiropas Parlamenta daudzos aspektos ar COTIF/CIV noteikumiem aizstāj Komisijas priekšlikumu par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību attiecībā uz pasažieriem un bagāžu nelaimes gadījumu un kaitējuma rezultātā, kas radušies kavēšanās, nokavētas pārsēšanās vai atcelšanas gadījumā. Lai gan šāda pieeja ievērojami mazinās pasažieru tiesības saņemt kompensāciju par kaitējumu, Komisija var akceptēt šādu grozījumu. Tiklīdz būs pieredze attiecībā uz pašreizējā priekšlikuma piemērošanu, Komisija var pārskatīt minēto jautājumu. Atšķirībā no Eiropas Parlamenta Padome mazina prasību attiecībā uz obligātās apdrošināšanas minimālo līmeni nelaimes gadījumos.

Pamatojoties uz līdzīgu Eiropas Parlamenta pieprasījumu, Padomes priekšlikums ir vienkāršot Komisijas sākotnēji ierosināto tiesību aktu kopumu īpašas kompensācijas un palīdzības saņemšanai kavēšanās, nokavētas pārsēšanās vai atcelšanas gadījumā , lai sekmētu tā tiešu piemērošanu par labu pasažieriem. Komisija pilnībā piekrīt šādai vienkāršošanai.

Kopumā Padome patiesi atbalsta personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesību veicināšanu. Padome mēģina paplašināt minēto personu tiesību darbības jomu un panākt to praktiskāku un paredzamāku piemērošanu, vienlaikus tomēr mazinot staciju vadības un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pienākumus. Kopumā Komisija piekrīt minētajam grozījumam. Tomēr tā uzskata, ka viens ierosinātais grozījums attiecībā uz 19. panta 1. punkta pēdējo teikumu nav veiksmīgs, jo stacijas vadībai ir garantēta iespēja ierobežot palīdzību izteiktu komerciālu šķēršļu gadījumā. Eiropas Parlaments iesniedzis apspriešanai grozījumus, kas neietilpst šā priekšlikuma darbības jomā, piemēram, pienākumi, lai uzlabotu pieejamību dzelzceļa ritošajam sastāvam un stacijām, kas tomēr būs atspoguļoti topošajās savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās attiecībā uz pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām – jautājums, ko Komisija turpinās izskatīt.

Pretēji Eiropas Parlamentam Padome ir apstiprinājusi pienākumus par kvalitātes standartu definēšanu un pārraudzību.

4- DETALIZĒTAS KOMISIJAS PIEZĪMES

No 122 grozījumiem, ko Eiropas Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, Padome savā kopējā nostājā pilnībā akceptēja 63 un daļēji 9 grozījumus, savukārt Komisija pilnībā ir noraidījusi 12 un daļēji akceptējusi 3 grozījumus. Kopējā nostājā pilnībā noraidīti 25 un daļēji 4 grozījumi, kurus Komisija ir akceptējusi. Kopējā nostājā pilnībā netika pārņemti 26 grozījumi un daļēji 3 grozījumi, kurus Komisija arī ir noraidījusi.

Galvenais Eiropas Parlamenta grozījums ir par regulas darbības jomas paplašināšanu, kas attiecas ne tikai uz starptautiskiem, bet arī uz iekšzemes reisiem. Pārējie ierosinātie grozījumi skar atbildības shēmu, kompensācijas apjoma un ierosināto nosacījumu kavēšanās un atcelšanas gadījumā pārskatīšanu, un visbeidzot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pienākumu apjoma samazināšanu saistībā ar biļešu piedāvājumu un ceļojuma informāciju par visiem galvenajiem pakalpojumiem ES. Saistībā ar Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto atzinumu Komisija ir pilnībā akceptējusi 19 grozījumus, pēc būtības 49 grozījumus un daļēji 16 grozījumus. Komisija pilnībā ir noraidījusi 38 grozījumus.

4.1. Komisijas pieņemtie un kopējā nostājā pilnībā vai daļēji iekļautie grozījumi

Turpmāk minētās atsauces atbilst kopējās nostājas apsvērumiem un pantiem.

Daļēji 3. grozījumā un grozījumā Nr. 10, 23, 27, 44, 45, 46, 49, 50, 51, 52, 53, 54, 56, 57, 59, zināmā mērā arī grozījumā Nr. 64, 77, 78, 80, 81, 82 un 83 ir jāveic atbildības shēmas, kas reglamentē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus , saskaņošana atbilstīgi starptautiskajam COTIF/CIV nolīgumam (1999. gada Viļņas protokols, kas stājās spēkā 2006. gadā) vai vienkārši jānorāda atsauces uz COTIF/CIV. Grozījumi attiecībā uz īpašiem noteikumiem nav vajadzīgi, jo 6. un 13. apsvērumā, 10. pantā (atbildība pasažieru nāves un traumu un viņu bagāžas sabojāšanas gadījumā), 13. pantā (atbildība kavēšanās, nokavētas pārsēšanās un atcelšanas gadījumā) un jo īpaši kopējās nostājas 1. pielikumā skaidri un precīzi iekļauti regulas tekstā attiecīgie COTIF/CIV noteikumi par atbildību.

6. un 76. grozījumā ir ierosināti precizējumi saistībā ar palīdzības sniegšanu, ko kavēšanās gadījumā piedāvā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Kopējās nostājas 16. panta 5. punktā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir apstiprinātas tiesības uz īpašu uzmanību attiecībā uz viņu vajadzībām, saņemot palīdzību kavēšanās gadījumā. Precizējumi, kādā veidā šāda palīdzība ir jāsniedz, ir minēti kopējās nostājas 10. apsvērumā.

18. grozījumā ir ierosināts grozīt „rezervācijas” definīciju, kas kopējās nostājas 3. panta 9. punktā ir vēl būtiskāk grozīta.

20., 61. un 120. grozījumā ierosināts vienkāršot kompensāciju shēmu , izveidojot biļetes cenas atmaksu kavēšanās gadījumos, kā ierosināts Komisijas priekšlikumā. Kopējas nostājas 15. pantā ir pārņemta priekšlikuma pamatstruktūra, ko ierosinājis Eiropas Parlaments, vienlaikus nosakot limitu iespējamai biļetes cenas atmaksai, kas nepārsniedz 50%.

Kopējā nostājā arī ir atbalstīta 24. grozījuma par vilcienu kustības saraksta definīcijas svītrošanu .

25., 36. un 42. grozījums attiecas uz noteikumu par informācijas sniegšanas un biļešu pārdošanas organizēšanu, kā noteikts regulā un atbilstīgi iespējamai Eiropas Datorizētās dzelzceļa pārvadājumu informācijas un rezervācijas sistēmas ( CIRS ) izmantošanai. Kopējās nostājas 9. pantā iekļauta prasība izveidot CIRS un nosacījums, kas uzliek par pienākumu Komisijai, dalībvalstīm un Eiropas Dzelzceļa aģentūrai sadarboties, lai izstrādātu savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, kā minēts Direktīvā 2001/16/EK par informāciju un biļešu pārdošanu. Šā juridiskā pamata darbības jomu iespējams būs jāpārskata.

Grozījumā Nr. 32, 33, 34, 35, 108 un daļēji grozījumā Nr. 138 ir jāveic pārvadājuma līgumu un biļešu pārdošanas noteikumu saskaņošana atbilstīgi starptautiskajam COTIF/CIV nolīgumam (1999. gada Viļņas protokols, kas stājās spēkā 2006. gadā) vai vienkārši jānorāda atsauces uz COTIF/CIV. Grozījumi attiecībā uz īpašiem noteikumiem nav vajadzīgi, jo 6. apsvērumā, 4. pantā (pārvadājuma līgumi) un jo īpaši kopējās nostājas 1. pielikumā skaidri un precīzi regulas tekstā iekļauti attiecīgie COTIF/CIV noteikumi par pārvadājuma līgumiem un biļešu pārdošanu.

67. grozījumā daļā ir prasība, ka pasažieri, kas cieš kavēšanās rezultātā, tiek nekavējoties nogādāti paredzētajā galamērķī. Kopējās nostājas 14. pantā ir iekļauta ne tikai minētā ideja, bet arī prasība dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem piedāvāt pasažieriem „tūlītēju” izvēli starp maršruta pārplānošanu un biļetes cenas atmaksu , utt.

Grozījumā Nr. 70, 71, 72 (Komisija tomēr nav akceptējusi šo pienākumu apjoma samazināšanu, pamatojot ar frāzi „vajadzības gadījumā”) un 73 ir prasība, ka vajadzīga pasažiera piekrišana attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu veikto attiecīgo rīcību kavēšanās gadījumā, ja pārplāno maršrutu un turpina braucienu, kā arī ierosinājums par vairākiem skaidrojumiem saistībā ar īpašu palīdzību, ko piedāvā kavēšanās gadījumā. Kopējās nostājas 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 16. panta 2. punktā ir ņemti vērā minētie priekšlikumi.

86. grozījumā ir ierosināti ierobežojumi palīdzībai, ko piedāvā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, izmantojot pieejamās iespējas. Kopējās nostājas 17. pantā ir paredzēts, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var iepriekš izstrādāt nediskriminējošus noteikumus saistībā ar palīdzības pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Tomēr Kopējā nostājā nav noteikts pienākums uzlabot iespējas.

87. un 126. grozījumā ir veikti pielāgojumi attiecībā uz stacijas vadības, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, tostarp personāla, kas atrodas vilcienā, pienākumiem saistībā ar palīdzības sniegšanu personām ar ierobežotām pārvietošanās iespējām . Kopējās nostājas 19., 20. un 21. pantā skaidri un vienkārši minēti iesaistīto personu un jo īpaši dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un stacijas vadību pienākumi. Kopējas nostājas 18. pantā ir garantēts, ka personām ar ierobežotām pārvietošanās iespējām biļešu iegāde nerada papildu izmaksas.

92. grozījumā ir vienkāršotas personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības saņemt palīdzību, ja iepriekš netika saņemts paziņojums par palīdzības nepieciešamību. Šādos gadījumos 21. pantā tiek garantēta īpaša palīdzība, ko sniedz, izmantojot visas iespējas.

99. un 100. grozījums ir minēts kopējās nostājas 23. pantā, kur vārds „drošība” ir aizstāts ar frāzi „ personiskā drošība .”

Kopējās nostājas 24. pantā ir transponēts grozījums Nr. 105 un 106 par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pienākumu sloga samazināšanu saistībā ar sūdzību izskatīšanu , tādējādi, balstoties uz pamatotu regulējumu, paši dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izlemj gandrīz par visiem sūdzību izskatīšanas kārtības aspektiem.

109. grozījuma pirmajā daļā ir svītrots pienākums informēt pasažierus par jebkādiem plāniem saistībā ar pakalpojumu pārtraukšanu vai izmaiņām . Kopējas nostājas 6. pantā ir grozīts pienākums sniegt informāciju, atsaucoties uz lēmumiem nevis projektiem.

114. grozījumā, daļēji 115., 116. un 117. grozījumā ir prasība uzlabot minimālo informāciju par braucienu, ko pasažieriem piedāvā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi. Minimālās informācijas saturs par uzņēmuma pakalpojumiem, kas jāpiedāvā pasažieriem, izskaidrots 7. pantā un II pielikumā.

4.2. Grozījumi, ko akceptējusi Komisija un kas nav iekļauti kopējā nostājā

Grozījumā Nr. 5, 8, 9, 38 (daļēji, skatīt turpmāk), daļā grozījumu Nr. 67, 68, 79, 85, 90, 103 un 104 ir prasība svītrot vārdu „starptautisks.” Komisija uzskata, ka minētā vārda svītrošana attiecīgajos noteikumos neskar jautājumu par regulas darbības jomu . Lai gan kopējā nostājā nav paredzēts paplašināt regulas darbības jomu attiecībā uz visiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, tostarp iekšzemes pakalpojumiem, dokumentā atsauces uz vārdu „starptautisks” nav sistemātiski svītrotas.

15. grozījumā ir prasība skaidrot „ dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma ” definīciju. Šis grozījums nav vajadzīgs, jo kopējā nostājā ir atsauce uz spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem. 3. panta 1. punktā ir definēts „dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK, 2. pantā (piemērošanas joma) minēta definīcija kā Direktīvā 95/18/EK.

21. un 22. grozījumā ir prasība atcelšanas gadījumā neņemt vērā kavēšanos un paredzētu kavēšanos, par ko pasažieri ir informēti 48 stundas iepriekš. Kopējā nostājā šāds noteikums nav paredzēts. 3. panta 15. punkta „kavēšanās” definīciju var izmantot šā jautājuma skaidrošanai.

30. grozījumā ir prasība sniegt informāciju formātā, kas pieejams personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un ar redzes vai dzirdes traucējumiem. Kopējā nostājā šāds noteikums nav paredzēts. Saskaņotai pielāgošanai kopējās nostājas 7. panta 3. punkts ir labākais variants.

38. grozījumā ir prasība pārdot biļetes ērtas piekļuves veidā . Lai gan kopējās nostājas 8. pantā par biļešu pieejamību nav minēta šāda ideja, kopējās nostājas 10. apsvērums garantē personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības iegādāties biļetes vilcienā bez uzcenojuma.

Grozījums Nr. 43, 48, 55 un 98 par regulas virsrakstiem un struktūru atšķiras, jo kopējā nostājā ir piedāvāta cita struktūra (skatīt regulas struktūra ).

47. un 58. grozījumā tiesības saņemt avansa maksājumu pasažiera nāves vai traumas gadījumā ir liegtas vai ierobežotas. Tomēr kopējās nostājas 12. pantā minētās tiesības, ko ierosinājusi Komisija, ir garantētas tāpat kā gaisa pasažieriem.

66. grozījumā ir prasība piemērot juridiskās sekas saistībā ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu kavēšanos arī gadījumos, ja apstiprinātas palīdzības sniegšana personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām nav savlaicīgi veikta . Kopējā nostājā šāds noteikums nav paredzēts. Personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām īpašās vajadzības konkrēti ir minētas tikai saistībā ar palīdzības sniegšanu kavēšanās gadījumā.

69. grozījumā ir prasība, ka maršruta pārplānošana vai pakalpojumu turpināšana drīkst ietvert vēl dārgākus pakalpojumus par to pašu biļetes sākotnējo cenu. Kopējā nostājā šāda iespēja nav paredzēta, bet minēti „salīdzināmi pārvadāšanas nosacījumi.”

75. grozījumā ir prasība, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pasažieriem apliecina kavēšanos . Kopējā nostājā šāds pienākums nav paredzēts, bet to var panākt, svītrojot 16. panta 4. punktā frāzi „pēc pasažiera lūguma.”

109. grozījuma otrajā un trešajā daļā ir prasība dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, staciju vadībai, ceļojumu rīkotājiem un Komisijai sadarboties, lai sniegtu informāciju par pasažieru tiesībām, kas iestrādātas regulā. Principā Komisija piekrīt informēt pasažierus par viņu tiesībām saskaņā ar regulu atbilstošā veidā un min līdzīgu pasākumu, kas tika veikts saistībā ar pasažieru tiesībām gaisa pārvadājumu jomā (plakāts par gaisa pasažieru tiesībām).

Lielākoties kopējās nostājas 26. pantā un II pielikumā ir iekļauts 110., 111. un 112. grozījums par izpildi atbildīgā iestāde dalībvalstīs un informācijas par šīm iestādēm publiskošanu.

124. grozījuma daļā periods, līdz kuram jāizmaksā īpaša kompensācija kavēšanās gadījumā , ir pagarināts no 14 dienām līdz vienam mēnesim. Lai gan Komisija ir bijusi pretimnākoša šajā jautājumā, kopējā nostājā tās priekšlikums izmaksāt kompensāciju 14 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas nav grozīts.

138. grozījuma daļā ir prasība dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem noteikt par pienākumu pārvadāt divriteņus. Tā kā abi likumdevēji ir vienojušies iesniegt pārvadājuma līguma saturu, kas būtībā atbilst COTIF/CIV noteikumiem par šo jautājumu, pienākums saistībā ar divriteņu pārvadāšanu ir atcelts.

4.3. Komisijas noraidītie un kopējā nostājā neiekļautie grozījumi

1., 2. grozījumā, 3. grozījuma daļā, 11., 12. (daļēji, skatīt turpmāk), 13., 17. (daļēji, skatīt turpmāk) un 62. grozījumā (daļēji, skatīt turpmāk) ir paredzēts noteikt tiesības un pienākumus dzelzceļa pasažieriem neatkarīgi no tā, vai viņi brauc iekšzemes vai starptautiskā maršruta vilcienā. Tādējādi Eiropas Parlaments pieprasa paplašināt visu gan vietējo, gan starptautisko pakalpojumu jomu ; Komisija to novērtē, tomēr uzskata, ka pašreiz šāds grozījums ir pārsteidzīgs. Pretēji Eiropas Parlamentam kopējās nostājas 2. panta 1. un 2. punktā ir apstiprināta (vispārējie jautājumi un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildība) vai samazināta (sekas kavēšanās gadījumā utt.) Komisijas ierosinātā darbības joma. Tikai attiecībā uz personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām kopējās nostājas 2. panta 3. punktā ir paplašināta darbības joma uz iekšzemes braucieniem starptautisko pakalpojumu ietvaros.

7. un 125. grozījumā ierosināts ar šo regulu uzlikt par pienākumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju vadībai nodrošināt ritošā sastāva un stacijas pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām . Komisija uzskata, ka šāds pienākums neietilpst pašreizējā priekšlikuma darbības jomā.

12. grozījumu un 39. grozījuma daļu, kur minēti pakalpojumu valsts līgumi , uzskata par nevajadzīgiem. Starptautiskie pakalpojumi (skatīt arī darbības joma ) praktiski neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, un tāpēc kopējā nostājā šis termins netiek minēts bez skaidras norādes, ka regulas darbības jomā netiek iekļauts pienākums piemērot pasažieru tiesības attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem.

16. grozījumā ir ierosināts izdarīt grozījumus definīcijā „ galvenā dzelzceļa stacija ”, bet tā vairs netiek lietota regulā, un kopējās nostājas 19. pantā stacijas vadības pienākumi sniegt palīdzību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir saistīti ar „dzelzceļa stacijām ar attiecīgu personālu.” Tādējādi „galvenās dzelzceļa stacijas” definīcija ir lieka.

17. un 62. grozījums par sezonas biļetēm nav atbilstošs. Sezonas biļetes gandrīz nav pieejamas starptautiskos pakalpojumos (skatīt arī darbības joma ), un tāpēc kopējā nostājā nav vajadzības jo īpaši minēt šo terminu bez skaidras norādes, ka sezonas biļetes nav iekļautas regulas darbības jomā.

19. grozījumā definīcija ir saskaņota ar COTIF/CIV noteikumiem. Šis grozījumu ir lieks. Kopējās nostājas 3. panta 11., 12., 13. un 14. punktā ir skaidri un kodolīgi definēti starptautiskie, kā arī iekšzemes braucieni un pakalpojumi , kas nav pretrunā ar COTIF/CIV noteikumiem.

26. grozījumā ir ierosināts grozīt „ personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām ” definīciju. Vienlaikus šī definīcija ir minēta Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa satiksmi (pieņemta 2006. gada 8. jūlijā, nav vēl publicēta). Kopējās nostājas 3. panta 17. punktā ir pārņemta „personu ar ierobežotām pārvietošanās iespējām” definīcija no gaisa pārvadājumu jomas.

31. grozījumā ir prasība, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un ceļojumu rīkotāji (biļešu tirgotāji) ir atbildīgi par informācijas precizitāti . Regulā nav noteikti ierobežojumi, kas kavētu piemērot dalībvalsts tiesību aktu principus šādos gadījumos.

60., 118. un 119. grozījumā ir prasība, ka pasažieriem atmaksā uzcenojumu par nesaņemtā pakalpojuma kvalitāti, izņemot pakalpojuma kavēšanās rezultātā. Tiesības attiecībā uz minēto prasību uzskata par pārmērīgām, un tāpēc šādi pienākumi nav iekļauti kopējā nostājā.

64. grozījumā galvenokārt ir prasība atrēķināt kompensāciju biļetes cenas apmērā (zemas kvalitātes pakalpojums) no citām kompensācijām, piemēram, kompensācija par kaitējumu gadījumā, ja ir atbildība par radīto kaitējumu. Pretēji iepriekš minētajam kopējās nostājas 15. pantā ir apstiprināts, ka kavēšanās, nokavētas pārsēšanās kavēšanās rezultātā vai atcelšanas gadījumā īpaša kompensācija, ko izmaksā biļetes cenas apmērā, atšķiras no kompensācijas par radīto kaitējumu, ko regulē kopējās nostājas 13. pants, kurā ir atsauce uz COTIF/CIV noteikumiem par šo jautājumu. Tādējādi ierosinātā atskaitīšana nav iekļauta kopējā nostājā.

65. grozījumā ierosināts uzlikt par pienākumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ar visiem iespējamiem līdzekļiem izvairīties no reisu kavēšanās . Šāds pienākums ir neprecīzs un grūti īstenojams.

74. grozījumā noteikts, ka īpaša kompensācija pasažieriem vilciena bloķēšanas gadījumā ārpus stacijas pienākas tikai situācijās, kurās nav ārkārtas apstākļi. Lai gan situāciju var izraisīt ne tikai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, grozījumā pieprasīts, lai uzņēmums reaģētu atbilstīgi pasažieru vajadzībām bez citām palīdzības alternatīvām. Tādējādi kopējā nostājā ir noraidīta Eiropas Parlamenta prasība, bet palīdzība ierobežota gadījumos, kad tas fiziski ir iespējams.

84. grozījumā ir prasība izklāstīt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu tiesības attiecīgā gadījumā pieprasīt kompensāciju no infrastruktūras pārvaldītāja. Kopējā nostājā nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu tiesībām griezties ar prasību pret trešo personu. Turklāt principā kopējā nostāja atbrīvo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus no atbildības trešās personas vainas gadījumā.

101., 102., 107. un 121. grozījumā ierosināts svītrot kvalitātes standartu obligāto vērtēšanu, bet ieviest diezgan sarežģītu procedūru, kurā ir iesaistīta Eiropas Dzelzceļa aģentūra. Kopējā nostājā ierosināts, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi veic kvalitātes standartu pašvērtējumu un arī noteikti stingri nosacījumi, kā pašvērtējums ir jāveic un jāpublisko. Padome uzskata, ka nav vajadzības šajā posmā iesaistīt Eiropas Dzelzceļa aģentūru kvalitātes pārraudzībā.

127. grozījumā ir prasība nodrošināt apmācības, lai labāk spētu palīdzēt personām ar ierobežotām pārvietošanās iespējām. Šis priekšlikums neietilpst minētās regulas darbības jomā. Saistībā ar trešo dzelzceļa tiesību aktu kopumu Komisija tomēr ir apspriedusi priekšlikumu par direktīvu, lai uzlabotu vilciena apkalpes locekļu kompetenci drošuma jautājumos.

128. grozījumā ir izdarīti pielāgojumi attiecībā uz stacijas vadības pienākumiem saistībā ar kontaktpunktiem, kas paredzēti personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām . Kopējās nostājas 21. pantā ir apstiprināts minētais stacijas vadības pienākums, kā ierosināts Komisijas sākotnējā tekstā, un pievienota atsauce uz citām valsts iestādēm, kas iespējams dalītu šo atbildību.

4.4. Komisijas noraidītie un kopējā nostājā pilnībā vai daļēji iekļautie grozījumi

Grozījumā Nr. 4, 14 un 37 ir prasība mazināt Komisijas ierosināto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pienākumu nodrošināt biļetes, tiešās satiksmes biļetes un attiecīgu informāciju par braucienu visā ES dzelzceļā tīklā. Komisija uzskatīja, ka pasažieriem ir tiesības iegādāties kompleksās biļetes braucienam vilcienā visā ES dzelzceļu tīklā, un tāpēc ierosināja uzlikt par pienākumu dzelzceļa pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt šādu produktu, jo dzelzceļa pakalpojumu tirgū nav brīvprātīgas piekrišanas šādam ierosinājumam. Kopējās nostājas 8. pantā minēts, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu ziņā ir piedāvājuma izvēle, nosakot, ka biļetes, tiešās satiksmes biļetes un rezervācijas pasažieri var iegādāties iespēju robežās. Eiropas Datorizētās dzelzceļa pārvadājumu informācijas un rezervācijas sistēma (CIRS), kas paredzēta dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, atbalsta šo prasību (9. pants).

28., 29. un daļēji 115. grozījumā ir prasība mazināt Komisijas ierosināto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pienākumu apjomu attiecībā uz informācijas par braucienu sniegšanu. Komisija uzskatīja, ka pasažieriem ir tiesības saņemt atbilstošu informāciju par braucienu un arī to informāciju par braucieniem visā ES, kas neietilpst konkrētā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma dzelzceļu tīkla. Tā kā brīvprātīguma princips ne vienmēr kalpo šim mērķim, Komisija ir izvēlējusies uzlikt par pienākumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem sniegt ES mēroga informāciju par braucieniem. Minimālās informācijas saturs par uzņēmuma pakalpojumiem, kas jāpiedāvā pasažieriem, izskaidrots 7. pantā un II pielikumā. Eiropas Datorizētās dzelzceļa pārvadājumu informācijas un rezervācijas sistēma (CIRS), kas paredzēta dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, atbalsta šo prasību (9. pants).

39. grozījuma daļā, 40. un 123. grozījumā ierosināts izdarīt grozījumus nosacījumos, kas paredz, kā tiek pārdotas biļetes . Kopējās nostājas 8. pantā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir piešķirts pietiekams elastīgums, lai tie izvelētos labāko veidu biļešu pārdošanai. Tiek garantēta biļešu iegāde vilcienā, izņemot pamatotus gadījumus, kad šādi pakalpojumi ir ierobežoti. Komisija nevēlējās lieki ierobežot spontānu biļešu iegādi, tostarp biļešu iegādi vilcienā. Komisija nesaskatīja vajadzību veikt dalījumu starp pārdošanas vietām, kur var iegādāties biļetes valsts dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem un citas biļetes.

Grozījumā Nr. 91, 95, 96 un 97 piedāvāts skaidrojums par paziņošanas procedūru saistībā ar īpašas palīdzības sniegšanu personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Kopējās nostājas 21. pantā ir vienkāršota šī procedūra un nosacījumi, atbilstīgi kuriem palīdzība tiek piedāvāta tām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuras vismaz 48 stundas iepriekš ir informējušas par šādas palīdzības nepieciešamību. Komisija nevēlējās nevajadzīgi ierobežot personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības un tāpēc neatbalstīja ierosinājumu pagarināt paziņošanas periodu no 24 līdz 48 stundām.

Pirms regula stājas spēkā tās īstenošanai 113. grozījumā paredzēts 1 gads, bet kopējās nostājas 33. pantā pieļauti 18 mēneši. Komisija uzskatīja, ka ilgs pārejas periods minēto pasažieru tiesību īstenošanai nav vajadzīgs.

124. grozījuma daļā ir noteikts, ka vajadzīga pasažiera piekrišana, izmaksājot kompensāciju ar kuponiem , un tas ir arī transponēts kopējās nostājas 15. panta 2. punkta pēdējā teikumā.

5- SECINĀJUMS

Lai gan Komisija vēlētos, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir pienākums piedāvāt informāciju par vilcienu kustības sarakstiem un tiešās satiksmes biļetēm visā Eiropas dzelzceļu tīklā, kā arī lielāku stacijas vadību un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību saistībā ar palīdzību, ko sniedz personām ar ierobežotām pārvietošanās spējam, Komisija uzskata, ka kopējā nostāja, kas vienbalsīgi pieņemta 2006. gada 24. jūlijā, nemaina tās priekšlikuma mērķus un koncepciju.