[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.7.2006

COM(2006) 425 galīgā redakcija

2006/0144 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pārtikas fermentiem un par Padomes Direktīvas 83/417/EEK, Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvas 2000/13/EK un Padomes Direktīvas 2001/112/EK grozījumiem

(iesniegusi Komisija){SEC(2006) 1044}{SEC(2006) 1045}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

( Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Baltajā grāmatā par pārtikas nekaitīgumu Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par grozījumiem pamatdirektīvā 89/107/EEK par pārtikas piedevām, lai paredzētu īpašus noteikumus attiecībā uz pārtikas fermentiem. Pēc padziļināta stāvokļa novērtējuma izstrādāts īpašs priekšlikums par pārtikas fermentiem.

Pašlaik Direktīvas 89/107/EEK darbības joma aptver tikai fermentus, ko lieto kā pārtikas piedevas, un saskaņā ar šo direktīvu ir atļauti tikai divi fermenti. Uz pārējiem fermentiem vai nu neattiecas nekādi noteikumi, vai arī ir spēkā pārstrādes palīglīdzekļu regulējums saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, kas ir diezgan dažādi. Tāpēc ir vajadzīgi saskaņoti Kopienas līmeņa noteikumi, lai sekmētu pārtikas fermentu godīgu tirdzniecību un iekšējā tirgus efektīvu darbību un nodrošinātu cilvēku veselības un patērētāju interešu aizsardzību. Priekšlikums jaunai regulai par pārtikas fermentiem kā daļa no tiesību aktu kopuma, kas attiecas uz pārtikas uzlabotājiem, ir iekļauts Komisijas 2005. gada likumdošanas darba programmā.

( Vispārīgs situācijas raksturojums

Tiesību akti, kas attiecas uz fermentu lietojuma kontroli pārtikas pārstrādē, ES nav pilnīgi saskaņoti. Situācija attiecībā uz valsts tiesisko regulējumu fermentiem, ko lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus pārtikas ražošanā, dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tikai dažās dalībvalstīs pastāv stingri noteikta vai brīva atļauju piešķiršanas kārtība, lielākoties tādas nav. Turklāt atšķiras dalībvalstu viedokļi attiecībā uz fermentu dalījumu pārtikas piedevās vai pārstrādes palīglīdzekļos atkarībā no to funkcijām pārtikas pārstrādes procesā vai galaproduktos. Šāds saskaņotu noteikumu trūkums Kopienā ir radījis šķēršļus pārtikas fermentu tirdzniecībai un kavējis izaugsmi šajā jomā.

Saistībā ar nekaitīgumu Eiropas līmenī nenotiek ne pārtikas fermentu nekaitīguma novērtēšana, ne atļauju piešķiršana, izņemot tos fermentus, ko uzskata par pārtikas piedevām. Vēsturiski pārtikas fermenti ir uzskatīti par netoksiskiem. Tomēr pārtikas fermentu rūpniecība nepārtraukti tiecas uzlabot tehnoloģijas, un ir iegūti pārtikas fermenti, kas gadu gaitā ir kļuvuši sarežģītāki un mainījušies. Varbūtējus apdraudējumus varētu radīt, piemēram, ar to ķīmisko sastāvu un izcelsmi saistīta alergēna iedarbība, ar aktivitāti saistīts toksiskums, atlieku mikrobioloģiskā aktivitāte un ķīmiskais toksiskums. Tāpēc, lai garantētu patērētāju drošību, ir būtiski novērtēt visu pārtikas fermentu nekaitīgumu, tostarp tādu, ko ražo, izmantojot ģenētiski modificētus mikroorganismus (ĢMO).

( Ar priekšlikuma jomu saistītie pastāvošie noteikumi

Saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, kā pārtikas piedevas ir atļauts izmantot divus fermentus: E 1103 invertāzi un E 1105 lizocīmu.

Turklāt Padomes Direktīva 2001/112/EK, kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem, Padomes Direktīva 83/417/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažiem laktoproteīniem (kazeīnu un kazeinātiem), kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, un Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju regulē atsevišķu pārtikas fermentu lietojumu šajos konkrētajos pārtikas produktos.

( Atbilstība citām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem

Jāievēro šādi politiskie mērķi:

- veicināt pārtikas fermentu godīgu tirdzniecību, lai nodrošinātu pārtikas rūpniecības efektīvu darbību un starptautisku konkurētspēju,

- aizsargāt cilvēku veselību un patērētāju intereses.

Šie mērķi sekmēs to Komisijas stratēģisko mērķu izpildi, ko paredz Lisabonas stratēģija, Komisijas piecgadu plāns un 2000. gadā publicētā Baltā grāmata par pārtikas nekaitīgumu.

2. APSPRIEDES AR IEINTERESēTAJāM PUSēM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

( Apspriedes ar ieinteresētajām pusēm

Apspriežu metodes, svarīgākās iesaistītās nozares un dalībnieku īss raksturojums

Dalībvalstu un ieinteresēto pušu viedokļi ir apzināti, rīkojot apspriedes vairākās darba grupās, un kopš 2000. gada divpusēji apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm. Daži no apspriežu dalībniekiem:

BEUC (Eiropas Patērētāju organizācija),

CIAA (ES Pārtikas un dzērienu rūpniecības konfederācija),

CEFIC (Eiropas Ķīmiskās rūpniecības padome),

AMFEP (Fermentu izstrādājumu ražošanas un izstrādes asociācija),

ELC (Eiropas Pārtikas piedevu un pārtikas fermentu rūpniecības federācija),

ISA (Starptautiskā saldinātāju asociācija)

FEDIMA (EEZ Maizes un konditorejas izstrādājumu nozares starpproduktu rūpniecības federācija),

CAOBISCO (ES Šokolādes, cepumu un konditorejas izstrādājumu rūpniecības asociācija).

Turklāt 2005. gada 22. februārī visām ieinteresētajām pusēm nosūtīta aptaujas anketa par priekšlikuma ietekmi, uz kuras jautājumiem līdz apspriežu beigām bija saņemtas 70 atbildes.

Rezultātu kopsavilkums un izmantošana

Pēc katras apspriešanas ņemti vērā izteiktie apsvērumi, un priekšlikuma tekstā ir veikti labojumi. Saistībā ar priekšlikumu pastāv vispārēja uzskatu vienotība. Īpaša vērība ir veltīta šādiem jautājumiem un apsvērumiem:

1. Tiesību aktu saskaņošana un darbības joma:

Priekšlikums ieviest īpašu saskaņotu pārtikas fermentu regulējumu ir guvis vispārēju atbalstu.

2. Nekaitīguma novērtējuma un atļauju piešķiršanas saskaņošana:

Visas ieinteresētās puses kopumā ir atbalstījušas priekšlikumu ieviest pārtikas fermentu Eiropas mēroga nekaitīguma novērtējumu un atļauju piešķiršanu.

3. Fermentu marķējums uz pārtikas produktiem:

Sākotnējais priekšlikums marķēt fermentus bez funkcijām pārtikas produktos ir radījis bažas pārtikas rūpniecības pārstāvju vidū. No otras puses, dažas dalībvalstu patērētāju asociācijas ir atbalstījušas pārtikas produktos esošo fermentu konkrētāku marķēšanu. Atkārtoti izskatītie marķēšanas noteikumi liek konkrēti un informatīvi marķēt fermentus, kuriem ir tehnoloģiskas funkcijas pārtikas galaproduktos, bet atbrīvo no marķēšanas fermentus, ko lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus.

4. Atļauju piešķiršana uz laiku:

Rūpniecības pārstāvji ir uzsvēruši, ka atļauju piešķiršana uz laiku varētu būt šķērslis jauninājumiem. No otras puses, dalībvalstis un patērētāju organizācijas ir paudušas viedokli, ka fermentu atļaujas ir jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tās paliek spēkā. Tāpēc ir ieteikts pagaidu risinājums, proti, fermentu ražotājiem vai lietotājiem pēc Komisijas pieprasījuma jāsniedz informācija par fermentu faktisko lietojumu.

5. Pārejas periodi:

Priekšlikumā ir noteikta kārtība pakāpeniskai pārejai uz Kopienas atļauto fermentu sarakstu. Apspriedēs ir norādīts, ka šajā pārejas periodā rūpniecībai jādod iespējas turpināt izstrādāt un laist tirgū jaunus fermentus. Lai izvairītos no jauninājumu kavēšanas šajā nozarē, priekšlikumā tagad ir paredzēti papildu pārejas pasākumi.

( Ekspertu zināšanu ieguve un izmantošana

Iesaistītās zinātniskās/kompetences jomas

Saskaņā ar zinātniskās sadarbības kārtību, kas paredzēta Padomes Direktīvā 93/5/EEK par atbalstu Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas jautājumu zinātniskā izpētē (SCOOP), ir veikts ,,pētījums par fermentiem, ko lieto pārtikas produktos, un salīdzināta informācija par to nekaitīgumu”.

Izmantotā metodika

No 9 dalībvalstīm ir iegūti dati par fermentu atļauju piešķiršanas sistēmām, nekaitīguma novērtējuma kārtību un lietojumu ES.

Svarīgākās aptaujātās organizācijas/eksperti

Eksperti no 9 dalībvalstīm un AMFEP .

Saņemto un izmantoto ieteikumu kopsavilkums

Eksperti neuzskata, ka varētu pastāvēt nopietni riski ar neatgriezeniskām sekām.

SCOOP speciālistu grupa ir secinājusi: ,,Ir panākta vienprātība, kas ļauj apgalvot, ka ikvienā gadījumā neatkarīgi no fermentu statusa vai kategorijas ir nepieciešams to nekaitīguma novērtējuma pamatojums”.

Kā ekspertu viedoklis darīts zināms sabiedrībai

Pārskats ir publicēts: http://europa.eu.int/comm/food/fs/scoop/7.4.1_en.pdf.

( Ietekmes novērtējums

Apsvērto politikas variantu sagaidāmā ietekme skar tautsaimniecības un sociālo jomu. Nav domājams, ka kāds no apsvērtajiem variantiem ietekmētu vidi, jo iesaistītā rūpniecības nozare, t.i., pārtikas rūpniecība, nodarbojas ar pārtikas produktu otrās vai trešās pakāpes apstrādi. Fermentus jau plaši izmanto.

1. Neiesaistīšanās

1.1. Ietekme uz tautsaimniecību

Saglabātos pašreizējā tiesiskā nenoteiktība, ko rada dalībvalstu atšķirīgā regulatīvā nostāja, kā arī pašreizējie ar pārtikas fermentu tirdzniecību saistītie tirgus darbības traucējumi. Fermentu ražotāji turpinātu censties iegūt viena un tā paša fermenta atļaujas vairākās dalībvalstīs, tādējādi nozari apgrūtinot ar administratīvu un finansiālu papildu slogu.

1.2. Sociālā ietekme

Atšķirības dalībvalstu pārtikas fermentu riska uztverē, nekaitīguma novērtējumā un regulējumā var novest pie patērētāju aizsardzības līmeņa atšķirībām. Netiks veikta tādu Regulā 1829/2003 neietvertu ar ĢMO radītu fermentu kā, piemēram, mikrobu fermentu nekaitīguma novērtēšana.

2. Nejuridiski instrumenti

2.1. Ietekme uz tautsaimniecību

Pašregulējums nodrošinātu elastību; no otras puses, pārtikas fermentus, ko lieto kā pārtikas piedevas, jau regulē Kopienas tiesību normas, un tos, ko lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus, regulē valsts tiesību akti. Tas varētu novest pie pretrunīgas un neskaidras situācijas rūpniecībā un negatīvi ietekmēt tautsaimniecību.

2.2. Sociālā ietekme

Ja nekaitīguma novērtēšanu neveic neatkarīga iestāde, tas var negūt visas sabiedrības atzīšanu. Pašregulējuma sistēmā integrētu procedūru pārredzamība būs ierobežota. Neskaidras tiesiskās situācijas rezultātā zudīs patērētāju uzticība, jo īpaši attiecībā uz fermentiem, ko iegūst no ĢMO.

3. Juridiski pasākumi

3.1. Ietekme uz tautsaimniecību

Pārtikas fermentu nekaitīguma novērtējuma un atļauju piešķiršanas saskaņošana pirms to laišanas tirgū var prasīt lielākas iepriekšējas izmaksas atļauju piešķiršanas izmaksu dēļ, kas pēc aplēsēm var būt no EUR 150 līdz 250 tūkst. vienam fermentam. Tomēr dažās dalībvalstīs jau pastāv atļauju piešķiršanas kārtība ar līdzīgām izmaksām uzņēmumiem, kas šajās dalībvalstīs laiž tirgū savus produktus. Līdz ar šo priekšlikumu daudzo atšķirīgo valstu procedūru vietā rūpniecība varēs izmantot priekšrocības, ko dod saskaņota Kopienas kārtība ar konkrētiem termiņiem.

Priekšlikums atbrīvo no marķēšanas pārtikas fermentus, ko lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus. Pārtikas fermenti, ko lieto tāpat kā pārtikas piedevas, proti, ar tehnoloģiskām funkcijām pārtikas galaproduktos, ir jāmarķē, norādot attiecīgo funkciju (piemēram, stabilizētājs utt.) un konkrētu nosaukumu. Nav domājams, ka šis noteikums ekonomiski ietekmēs uzņēmumus, jo būtu jāmarķē tikai ierobežots fermentu skaits (pašlaik tikai divi un turpmāk ne vairāk kā divpadsmit). Tas nozīmē, ka pašlaik esošā situācija daudz nemainītos.

Priekšlikumam būs ļoti ierobežota ietekme uz mājsaimniecībām. Lai gan novērtējuma izmaksas šķiet augstas, nav domājams, ka to rezultātā ievērojami pieaugs patērētāju tēriņi par pārtiku.

3.2. Sociālā ietekme

Jādomā, ka ieteiktā visaptverošā pārtikas fermentu nekaitīguma novērtējuma sistēma pozitīvi ietekmēs sabiedrības veselību un patērētāju uzticību.

Komisija ir veikusi darba programmā paredzēto ietekmes novērtējumu, kura pārskats ir pieejams: [ http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/additives/index_en.htm ].

3. RIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

( Ieteikto pasākumu īss izklāsts

Ierosinātajā regulā nosaka pārtikas fermentu lietojuma nosacījumus, paredz Kopienas atļauto pārtikas fermentu saraksta izveidi un nosaka tajā iekļauto fermentu marķēšanas noteikumus. Priekšlikums noslēgs ar ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību saistīto tiesību aktu sistēmu.

( Juridiskais pamats

EK līguma 95. pants.

( Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes princips ir piemērojams, ciktāl priekšlikums nav ekskluzīvi Kopienas kompetencē.

Dalībvalstis nespēj pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ.

Nepastāvot saskaņotībai, un ciktāl pašreizējā zinātniskās pētniecības situācijā, jo īpaši jaunu tehnoloģiju, piemēram, ar pārtikas fermentiem saistītu tehnoloģiju jomā joprojām valda nenoteiktība, dalībvalstu ziņā ir lemt par cilvēku veselības aizsardzības līmeni, ko tās vēlas nodrošināt, un par prasību piešķirt iepriekšējas atļaujas tirgū laižamiem pārtikas produktiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz preču brīvu apriti Kopienā. Attiecībā uz risku novērtēšanu dalībvalstu izejas pozīcija bieži ir atšķirīgi zinātniski pieņēmumi, un tāpēc var būt nepieciešama atšķirīga zinātniska informācija. Tāpēc gadījumā, ja dalībvalstis ieviestu pašas savus tiesību aktus, tās riskētu radīt tirdzniecības šķēršļus un iespējamu slogu rūpniecībai, ko veidotu varbūtējās atšķirīgās prasības, kā arī atšķirīgu patērētāju aizsardzības līmeni dalībvalstu starpā.

Rīcība Kopienas līmenī ļaus labāk sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ.

Tā kā tirdzniecība ar pārtikas fermentiem un pārtiku, kas satur šos fermentus, ir pārrobežu tirdzniecība, dalībvalstis vienas pašas nespēj pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus. Runa ir par aptuveni 300 pārtikas fermentiem. Tas prasa saskaņotu un centralizētu nostāju.

Atļauju piešķiršanas kārtības efektivitāte un iekšējā tirgus efektīva darbība ar vienādiem apstākļiem visiem uzņēmējiem apliecinās, ka mērķus vislabāk var sasniegt Eiropas Savienības līmenī.

Priekšlikums sasniedz izvirzītos mērķus ar ierobežotu darbības jomu, kas aptver pārtikas fermentu droša lietojuma vispārīgos nosacījumus, Kopienas pārtikas fermentu saraksta izveides noteikumus un kopīgus marķēšanas noteikumus.

Tāpēc priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips.

( Proporcionalitātes princips

Proporcionalitātes princips priekšlikumā ievērots šādu iemeslu dēļ.

Priekšlikums ir pamatregula, kas nosaka pārtikas fermentu droša lietojuma un atļauju piešķiršanas kopīgos noteikumus, izmantojot Kopienas sarakstu. Attiecībā uz patērētāju informēšanu priekšlikums paredz pārtikas fermentu proporcionālu marķēšanu, ierobežojot rūpniecības izmaksas un vienlaikus vajadzības gadījumā sniedzot patērētājiem pietiekamu informāciju.

Kopienas pārtikas fermentu nekaitīguma novērtēšanas kārtība finansiāli un administratīvi ietekmēs Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi. Tomēr līdz ar šo kārtību tām dalībvalstīm, kas pašlaik piemēro ar pārtikas fermentiem saistītus tiesību aktus, vairs nebūs jāveic nekaitīguma novērtēšana, un tās varēs piešķirt vairāk līdzekļu tiesību aktu īstenošanas un kontroles pasākumu veikšanai. Samazināsies finansiālā un jo īpaši administratīvā ietekme uz uzņēmējiem, jo daudzo valstu atļauju vietā būs jāsaņem tikai vienota Kopienas atļauja.

( Instrumentu izvēle

Ieteiktie instrumenti: regula.

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Priekšlikums paredz tehniskus noteikumus. Izmantojot regulu kā priekšlikuma juridisko instrumentu, būs nodrošināta noteikumu vienota un tieša piemērošana, kas nāks par labu gan patērētājiem, gan rūpniecības konkurētspējai.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Kopiena var finansēt saskaņotas politikas un sistēmas izstrādi pārtikas fermentu jomā, tostarp:

atbilstīgas datubāzes izveidi, lai apkopotu un uzglabātu visu informāciju, kas attiecas uz Kopienas tiesību aktiem par fermentiem; pētījumu veikšanu, kas vajadzīgi, lai sagatavotu tiesību aktus, saskaņotu procedūras, lēmumu pieņemšanas kritērijus un ar datiem saistītas prasības, lai atvieglotu darbu sadali dalībvalstu starpā un izstrādātu norādījumus šajās jomās.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

( Modelēšana, izmēģinājuma un pārejas periods

Priekšlikumam ir bijis vai būs pārejas periods.

( Vienkāršošana

Priekšlikums paredz vienkāršot administratīvās procedūras, kas attiecas uz (ES vai valstu) varas iestādēm un administratīvās procedūras, kas attiecas uz pusēm, kas ir privātpersonas.

Valsts iestāžu veikto pārtikas fermentu novērtējumu un atļauju piešķiršanu aizstās Kopienas kārtība.

Mazināsies privāto pušu administratīvais slogs, jo daudzo valstu atļauju vietā būs jāpieprasa tikai vienota Kopienas atļauja.

Priekšlikums iekļauts Komisijas nepārtrauktajā acquis communautaire atjaunināšanas un vienkāršošanas programmā un Komisijas darba un likumdošanas programmā ar atsauces numuru 2005/SANCO/034.

( Eiropas Ekonomikas zona

Ieteiktais tiesību akts skar ar EEZ saistītu jautājumu, tādēļ tam jāattiecas uz Eiropas Ekonomikas zonu.

( Priekšlikuma sīks skaidrojums

I nodaļa - Priekšmets, darbības joma un definīcijas.

Ieteiktā regula attiecas uz fermentiem, ko tehnoloģisku apsvērumu dēļ lieto pārtikas ražošanā, pārstrādē, sagatavošanā, apstrādē, iepakošanā, pārvadāšanā vai uzglabāšanā, tostarp uz fermentiem, ko lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus (,,pārtikas fermenti”). Pārtikas fermentiem veic nekaitīguma novērtēšanu un piešķir atļauju, izmantojot Kopienas sarakstu.

II nodaļa - Kopienas atļauto pārtikas fermentu saraksts

Visus pārtikas fermentus un to izmantošanu pārtikā vērtē, ņemot vērā nekaitīgumu, tehnoloģisko nepieciešamību, izdevīgumu patērētājiem un nosacījumu, ka to lietojums nemaldina patērētājus. Saskaņā ar lēmumu nošķirt risku pārvaldību un risku novērtēšanu, nekaitīguma novērtēšanu veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Pārtikas piedevu iekļaušanu Kopienas sarakstā apsver Komisija, pamatojoties uz EFSA atzinumu un ņemot vērā atbilstību pārējiem vispārīgajiem kritērijiem (tehnoloģiskā nepieciešamība, ar patērētājiem saistītie aspekti). Visiem pārtikas fermentiem, ko iekļauj atļautajā sarakstā, izstrādā specifikācijas, tostarp norādot attiecīgā pārtikas fermenta tīrības kritērijus un izcelsmi.

III nodaļa - Marķēšana

Ar ieteikto regulu ievieš marķēšanas prasības pārtikas fermentiem, ko pārdod ražotājiem vai tieši patērētājiem. Marķēšanas nolūkos fermenti, ko lieto pārtikas produktos, līdzīgi piedevām jāuzlūko kā sastāvdaļas saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu. Pārtikas fermentus pārsvarā lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus, t. i., ja tie vispār ir pārtikas produktos, tad atlieku veidā, un pārtikas galaproduktos tiem nav tehnoloģisku funkciju. Ņemot vērā, ka novērtē visu pārtikas fermentu nekaitīgumu, ir ieteikts atbrīvot no marķēšanas prasības pārtikas fermentus, ko lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus. Pārtikas fermentus, kuru lietojumam pārtikas pārstrādes galaproduktos ir tehnoloģiskas funkcijas, marķē, norādot attiecīgo funkciju (piemēram, stabilizētājs, u.c.) un konkrētu nosaukumu.

IV nodaļa - Procedūras noteikumi un īstenošana

Vajadzības gadījumā pārtikas fermentu ražotāju vai lietotāju pienākums ir informēt Komisiju par jebkuru jaunu informāciju, kas var ietekmēt attiecīgā pārtikas fermenta nekaitīguma novērtējumu.

Par regulā ieteikto pasākumu īstenošanas kārtību lemj Komisija saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas paredzēta Padomes Lēmumā 1999/468/EK.

V nodaļa - Pārejas un nobeiguma noteikumi

Tā kā daudzi pārtikas fermenti Kopienā jau ir laisti tirgū, pārejai uz Kopienas precīzo sarakstu jābūt pakāpeniskai, neradot netaisnīgus apstākļus fermentu ražotājiem. Tāpēc pēc īstenošanas pasākumu piemērošanas dienas saskaņā ar regulu par vienoto kārtību priekšlikums paredz 24 mēnešu sākuma periodu, kad var iesniegt pieteikumus. Kopienas saraksta izveide notiek vienā paņēmienā, kad Iestāde ir izteikusi atzinumus par visiem produktiem, par kuriem 24 mēnešu periodā ir iesniegta pietiekama informācija. Līdz Kopienas saraksta izveidei pārtikas fermentus un ar pārtikas fermentiem ražotu pārtiku var laist tirgū un lietot saskaņā ar spēkā esošajiem valstu noteikumiem. Paredzēts arī pārejas periods attiecībā uz ieteiktajām marķēšanas prasībām.

2006/0144 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pārtikas fermentiem un par Padomes Direktīvas 83/417/EEK, Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvas 2000/13/EK un Padomes Direktīvas 2001/112/EK grozījumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. un 95. pantu ,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, kas ievērojami ietekmē gan iedzīvotāju veselību un labklājību, gan sociālās un saimnieciskās intereses.

(2) Īstenojot Kopienas politiku, ir jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis.

(3) Uz fermentiem, izņemot fermentus, ko lieto kā pārtikas piedevas, pašlaik vai nu neattiecas nekādi noteikumi, vai arī saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem attiecas pārstrādes palīglīdzekļu regulējums. Valsts normatīvo un administratīvo aktu atšķirības attiecībā uz pārtikas fermentu novērtēšanu un atļauju piešķiršanu var kavēt to brīvu apriti, radot nevienlīdzīgas un negodīgas konkurences apstākļus. Tādēļ jāpieņem Kopienas noteikumi, saskaņojot valsts noteikumus, kas attiecas uz fermentu lietojumu pārtikas produktos.

(4) Šai regulai jāaptver tikai fermenti, ko tehnoloģisku apsvērumu dēļ pievieno pārtikai tās ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai uzglabāšanas posmā, tostarp fermenti, ko lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus (,,pārtikas fermenti”). Tāpēc šīs regulas darbības jomā nav jāiekļauj fermenti, ko nevis pievieno pārtikai tehnoloģiskos nolūkos, bet kas ir paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, piemēram, fermenti ar uzturvielu funkcijām. Mikrobu kultūras, ko tradicionāli lieto pārtikas, piemēram, siera un vīna ražošanā, un kas var saturēt fermentus, bet ko speciāli neizmanto fermentu ražošanai, nav uzskatāmas par pārtikas fermentiem.

(5) No šīs regulas darbības jomas jāizslēdz pārtikas fermenti, ko izmanto vienīgi pārtikas piedevu ražošanā, un ko aptver Regulas [..] par pārtikas piedevām darbības joma, aromatizētāji, ko aptver Regulas [..] par aromatizētājiem darbības joma, un jauni pārtikas produkti, ko aptver Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regula (EK) Nr. 258/97 par jauniem pārtikas produktiem un jaunu pārtikas produktu sastāvdaļām[3], jo šo pārtikas produktu nekaitīgums jau ir novērtēts un tam jau ir tiesiskais regulējums. Tomēr šī regula attiecas uz minētajiem pārtikas fermentiem gadījumos, kad tos lieto pārtikas produktos kā pārtikas fermentus.

(6) Pārtikas fermenti ir jāatļauj un jālieto tikai, ja tie atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Lietojot pārtikas fermentus, tiem jābūt nekaitīgiem, to lietojumam jābūt pamatotam ar tehnoloģiskām vajadzībām, un to izmantošana nedrīkst maldināt patērētājus.

(7) Dažus pārtikas fermentus ir atļauts lietot īpašiem nolūkiem, piemēram, augļu sulās un dažos līdzīgos produktos un dažos pārtikai paredzētos laktoproteīnos, kā arī atsevišķās atļautās ar vīndarību saistītās darbībās un procesos. Šie pārtikas fermenti jālieto saskaņā ar šo regulu un konkrētajiem noteikumiem, ko nosaka attiecīgie Kopienas tiesību akti. Tāpēc attiecīgi jāgroza Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīva 2001/112/EK, kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem[4], Padomes 1983. gada 25. jūlija Direktīva 83/417/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažiem laktoproteīniem (kazeīnu un kazeinātiem), kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā,[5] un Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju[6].

(8) Kopienā atļautie pārtikas fermenti jāiekļauj Kopienas sarakstā, tos precīzi aprakstot, norādot to lietojuma nosacījumus un pievienojot specifikācijas, kurās jo īpaši jānorāda to izcelsme un tīrības kritēriji. Gadījumos, kad pārtikas fermenti satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no šādiem organismiem (,,ĢMO”) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK[7], nozīmē, specifikācijās jānorāda arī unikālais identifikators, kas saskaņā ar šo regulu ir piešķirts attiecīgajam ĢMO.

(9) Lai nodrošinātu saskaņotību, pārtikas fermentu riska novērtēšana un atļauju piešķiršana jāveic saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. [..] par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem[8].

(10) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu[9], par jautājumiem, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību, jāapspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi („Iestāde”).

(11) Pirms atļauju piešķiršanas saskaņā ar šo regulu pārtikas fermentiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību[10] darbības jomā, atļaujas jāpiešķir saskaņā ar minēto regulu.

(12) Gadījumos, kad pārtikas fermentus, kas jau ir iekļauti Kopienas sarakstā saskaņā ar šo regulu, iegūst ar ražošanas metodēm vai no izejmateriāliem, kuri ievērojami atšķiras no Iestādes risku novērtējumā iekļautajiem, vai atšķiras no specifikācijās norādītajiem, kuras jāiesniedz saskaņā ar šo regulu, šie pārtikas fermenti jānodod pārbaudei Iestādei, kura veic novērtēšanu ar uzsvaru uz specifikācijām. Ievērojami atšķirīgas ražošanas metodes vai izejmateriāli var būt ražošanas metodes maiņa, pārejot no augu ekstraktu ieguves vai izmantojot ģenētiski modificēta mikroorganisma izraisītu fermentāciju.

(13) Daudzi pārtikas fermenti jau ir Kopienas tirgū, tādēļ jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz Kopienas pārtikas fermentu sarakstu un netraucētu pastāvošā pārtikas fermentu tirgus darbību. Pieteikumu iesniedzējiem jādod pietiekams laiks sagādāt šo produktu risku novērtēšanai vajadzīgo informāciju. Tāpēc pēc īstenošanas pasākumu piemērošanas dienas saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem] jāparedz divu gadu sākuma periods, lai pieteikumu iesniedzējiem dotu pietiekamu laiku iesniegt informāciju par esošajiem fermentiem, kurus varētu iekļaut saskaņā ar šo regulu sastādāmajā Kopienas sarakstā. Divu gadu sākuma periodā jādod arī iespēja iesniegt atļauju piešķiršanas pieteikumus jauniem fermentiem. Iestādei bez kavēšanās jānovērtē visi pieteikumi, kas attiecas uz pārtikas fermentiem, par kuriem minētajā periodā ir iesniegta pietiekama informācija.

(14) Lai visiem pieteikuma iesniedzējiem nodrošinātu taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus, Kopienas saraksts jāsastāda vienā paņēmienā. Saraksts jāizveido, kad ir pabeigta visu to pārtikas fermentu risku novērtēšana, par kuriem divu gadu sākuma periodā ir iesniegta pietiekama informācija.

(15) Divu gadu sākuma periodā ir sagaidāms, ka tiks iesniegts ievērojams pieteikumu skaits. Tāpēc var būt vajadzīgs ilgs laiks, lai pabeigtu to risku novērtēšanu un sastādītu Kopienas sarakstu. Lai pēc divu gadu sākuma perioda jauniem pārtikas fermentiem nodrošinātu vienlīdzīgu tirgus pieejamību, jāparedz pārejas periods, kurā līdz Kopienas saraksta sastādīšanai pārtikas fermentus un pārtiku, kurā lieto pārtikas fermentus, ir atļauts laist tirgū un lietot saskaņā ar spēkā esošajiem dalībvalstu noteikumiem.

(16) Pārtikas fermenti E 1103 invertāze un E 1105 lizocīms, kas ir atļauti kā pārtikas piedevas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvu Nr. 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji[11], un to izmantošanas nosacījumi ir jāpārnes no Direktīvas 95/2/EK uz Kopienas sarakstu, kad tas ir sastādīts atbilstīgi šai regulai. Turklāt ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1493/1999 ir atļauts izmantot ureāzi, beta-glikanāzi un lizocīmu vīnā, ievērojot nosacījumus, ko paredz Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu [12]. Minētās vielas ir pārtikas fermenti, un tie jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. Tādēļ, sastādot Kopienas sarakstu, tajā jāiekļauj arī šie pārtikas fermenti lietošanai vīnā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un Regulu (EK) Nr. 1622/2000.

(17) Pārtikas fermentus jāturpina marķēt saskaņā ar vispārējiem marķēšanas noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 2000/13/EK, un, atkarībā no piemērojamības, Regula (EK) Nr. 1829/2003 un Regula (EK) Nr. 1830/2003. Turklāt šajā Regulā jāparedz īpaši marķēšanas noteikumi pārtikas fermentiem, ko ražotājiem vai gala patērētājiem pārdod kā pārtikas fermentus.

(18) Uz pārtikas fermentiem attiecas Regulas (EK) Nr. 178/2002 pārtikas definīcija, tāpēc gadījumos, kad tos lieto pārtikas produktos, tie pārtikas produktu marķējumā jānorāda kā sastāvdaļas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/13/EK attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu[13]. Marķējumā norāda attiecīgā pārtikas fermenta tehnoloģisko funkciju, kam seko konkrēts pārtikas fermenta nosaukums. Tomēr jāparedz atkāpe no marķēšanas noteikumiem gadījumos, kad fermentiem pārtikas pārstrādes galaproduktos nav tehnoloģisku funkciju, un tie ir nokļuvuši attiecīgajā pārtikas produktā tikai pārneses rezultātā no vienas vai vairākām šā pārtikas produkta sastāvdaļām vai tādēļ, ka ir lietoti kā pārstrādes palīglīdzekļi. Atbilstīgi jāgroza Direktīva 2000/13/EK.

(19) Pārtikas fermentiem jāveic pastāvīga uzraudzība, un pēc vajadzības jānovērtē atkārtoti, ņemot vērā lietošanas izmaiņas un jaunāko zinātnisko informāciju.

(20) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[14].

(21) Lai proporcionāli un efektīvi izstrādātu un atjauninātu ar pārtikas fermentiem saistītos tiesību aktus, dalībvalstīm ir jāapkopo dati, jāapmainās ar informāciju un jāsaskaņo rīcība. Šajā nolūkā var noderēt pētījumi, kas atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, palīdzot risināt konkrētus jautājumus. Ieteicams, lai šādus pētījumus saskaņā ar budžeta procedūru finansētu Kopiena. Šādu pasākumu finansēšana ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības verifikāciju saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem[15], un tāpēc juridiskais pamats iepriekšminēto pasākumu finansēšanai būs Regula (EK) Nr. 882/2004.

(22) Dalībvalstīm jāveic oficiāla kontrole, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības verifikāciju saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem.

(23) Veicamo pasākumu mērķi, proti, pārtikas fermentu Kopienas noteikumu izstrādi dalībvalstis nevar pietiekami nodrošināt, tāpēc tirgus vienotības un augsta patērētāju aizsardzības līmeņa dēļ to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā tas paredzēts minētajā pantā, šī regula attiecas tikai uz to, kas vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

I nodaļa Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pantsPriekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus, kas attiecas uz pārtikas fermentiem, kurus lieto pārtikas produktos, tostarp uz šādiem fermentiem, ko lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus, lai nodrošinātu iekšējā tirgus efektīvu darbību un augstu cilvēku veselības aizsardzības un patērētāju interešu aizsardzības līmeni.

Minētajā nolūkā ar šo regulu nosaka:

a) Kopienas atļauto pārtikas fermentu sarakstu,

b) pārtikas fermentu lietojuma nosacījumus pārtikas produktos,

c) marķēšanas noteikumus pārtikas fermentiem, ko pārdod kā pārtikas fermentus.

2. pantsDarbības joma

1. Šī regula attiecas uz pārtikas fermentiem.

2. Šī regula neattiecas uz pārtikas fermentiem, ko lieto vienīgi, lai ražotu:

a) pārtikas piedevas, ko aptver Regulas (EK) Nr. .. [par pārtikas piedevām] darbības joma,

b) aromatizētājus, ko aptver Regulas (EK) Nr. .. [par aromatizētājiem] darbības joma,

c) jaunus pārtikas produktus, ko aptver Regulas (EK) Nr. 258/97 darbības joma.

3. Šo regulu piemēro, neskarot konkrētus Kopienas noteikumus, kas attiecas uz pārtikas fermentu lietojumu:

a) īpašos pārtikas produktos,

b) nolūkos, ko neaptver šīs regulas darbības joma.

4. Šī regula neattiecas uz mikrobu kultūrām, ko tradicionāli lieto pārtikas ražošanā un kas var saturēt fermentus, bet ko speciāli neizmanto fermentu ražošanai.

5. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto kārtību var lemt par konkrētu vielu atbilstību vai neatbilstību šīs regulas darbības jomai.

3. pantsDefinīcijas

Šajā regulā izmanto Regulā (EK) Nr. 178/2002, Regulā (EK) Nr. 1829/2003 un Regulā (EK) Nr. [..] [regula par pārtikas piedevām] noteiktās definīcijas.

Izmanto arī šādu definīciju:

,,pārtikas ferments” ir produkts, ko iegūst ekstrakcijā no augiem vai dzīvniekiem vai fermentācijas procesā, izmantojot mikroorganismus, un:

a) satur vienu vai vairākus fermentus, kas spēj paātrināt kādu konkrētu bioķīmisku reakciju, un kuru

b) tehnoloģisku apsvērumu dēļ pievieno pārtikai tās ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai uzglabāšanas posmā.

II nodaļaKopienas atļauto pārtikas fermentu saraksts

4. pantsKopienas pārtikas fermentu saraksts

Tikai Kopienas sarakstā iekļautos pārtikas fermentus ir atļauts laist tirgū kā pārtikas fermentus un lietot pārtikas produktos saskaņā ar specifikācijām un lietošanas nosacījumiem, kas paredzēti 6. panta 2. punktā.

5. pants Vispārīgi noteikumi par pārtikas fermentu un to lietojumu iekļaušanai Kopienas sarakstā

Pārtikas fermentus var iekļaut Kopienas sarakstā tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a) pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, ieteiktajās devās tie nerada bažas par kaitējumu patērētāju veselībai,

b) pastāv pamatota tehnoloģiska vajadzība,

c) to lietojums nemaldina patērētājus.

6. pantsKopienas pārtikas fermentu saraksta saturs

1. Pārtikas fermentus, kas atbilst 5. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var iekļaut Kopienas sarakstā saskaņā ar kārtību, kas noteikta Regulā (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem].

2. Kopienas sarakstā iekļauto pārtikas fermentu aprakstā norāda:

a) pārtikas fermenta nosaukumu,

b) pārtikas fermenta specifikācijas, ieskaitot pārtikas fermenta izcelsmi, tīrības kritērijus un citu vajadzīgu informāciju; gadījumos, kad uz pārtikas fermentu attiecas Regula (EK) Nr. 1830/2003, specifikācijās iekļauj atsauci uz unikālo identifikatoru, kas saskaņā ar minēto regulu piešķirts attiecīgajam ģenētiski modificētajam organismam,

c) vajadzības gadījumā pārtikas produktus, kam attiecīgo pārtikas fermentu ir atļauts pievienot,

d) vajadzības gadījumā pārtikas fermenta lietojuma nosacījumus,

e) ierobežojumus, kas attiecas uz pārtikas fermenta pārdošanu tieši patērētājiem, ja tādi pastāv,

f) vajadzības gadījumā īpašās prasības par to, kā jāmarķē pārtikas produkti, kuros ir lietoti pārtikas fermenti, lai nodrošinātu, ka gala patērētāji ir informēti par attiecīgo pārtikas produktu fizisko stāvokli vai to īpašo apstrādi.

3. Kopienas sarakstu groza saskaņā ar kārtību, kas minēta Regulā (EK) Nr. [..] par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem.

7. pantsĢenētiski modificētu fermentu iekļaušana Kopienas sarakstā

Pārtikas fermentus, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003, var iekļaut Kopienas sarakstā tikai tad, kad tiem ir piešķirta atļauja saskaņā ar minētās regulas 7. pantā paredzēto kārtību.

III nodaļa Marķējums

1. sadaļa PāRTIKAS FERMENTU MARķēJUMS, KAS NAV PAREDZēTI PāRDOšANAI GALA PATēRēTāJIEM

8. PANTS TāDU PāRTIKAS FERMENTU MARķē jums, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājiem

Pārtikas fermentus, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājiem, pārdodot atsevišķi vai maisījumos ar citiem pārtikas fermentiem un/vai sastāvdaļām atbilstīgi Direktīvas 2000/13/EK 6. panta 4. punktam, var laist tirgū vienīgi tad, ja uz to iepakojuma vai taras ir skaidri redzama, labi salasāma un neizdzēšama informācija, kas noteikta šīs regulas 9. līdz 12. pantā.

9. pants Ar pārtikas fermentu identifikāciju saistītā informācija

1. Ja pārtikas fermentus, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājiem, pārdod atsevišķi vai maisījumos ar citiem pārtikas fermentiem, uz to iepakojuma vai taras par katru pārtikas fermentu ir šāda informācija:

a) šajā regulā minētais nosaukums vai,

b) ja a) apakšpunktā minētā nosaukuma nav, pārtikas fermenta apraksts, kas ir pietiekami precīzs, lai ļautu šo pārtikas fermentu atšķirt no produktiem, ar kuriem to varētu sajaukt.

2. Ja pārtikas fermentus pārdod maisījumos ar citiem pārtikas fermentiem, par katru pārtikas fermentu sniedz 1. punktā minēto informāciju dilstošā secībā pēc to masas daļas maisījuma masā.

10. pantsInformācija, kas jāsniedz gadījumos, kad pārtikas fermenti satur citas vielas, materiālus vai pārtikas sastāvdaļas

Gadījumos, kad pārtikas fermenti, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājiem, lai atvieglotu šo pārtikas fermentu glabāšanu, pārdošanu, standartizāciju, atšķaidīšanu vai šķīdināšanu satur citas vielas, materiālus vai pārtikas sastāvdaļas, izņemot pārtikas fermentus, uz pārtikas fermentu iepakojuma, taras vai pavaddokumentiem ir 9. pantā minētā informācija un visu sastāvdaļu saraksts dilstošā secībā pēc to masas daļas maisījuma masā.

11. pantsInformācija, kas jāsniedz gadījumos, kad pārtikas fermenti ir maisījumos ar citām pārtikas sastāvdaļām

Gadījumos, kad pārtikas fermenti, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājiem, ir maisījumos ar citām pārtikas sastāvdaļām, uz pārtikas fermentu iepakojuma vai taras ir visu sastāvdaļu saraksts dilstošā secībā pēc to masas daļas maisījuma masā.

12. pantsVispārīg as prasības par informāciju pārtikas fermentu marķējumā

1. Ja pārtikas fermentus nav paredzēts pārdot gala patērētājiem, uz to iepakojuma vai taras ir šāda informācija:

a) norāde ,,lietošanai pārtikā” vai norāde ,,ierobežotai lietošanai pārtikā”, vai konkrētāka norāde par attiecīgā pārtikas fermenta paredzēto lietojumu pārtikā,

b) vajadzības gadījumā īpaši glabāšanas un lietošanas nosacījumi,

c) lietošanas instrukcija gadījumos, kad, pārtikas fermentu lietojot nepareizi, tā pienācīgs lietojums nav iespējams,

d) marķējums, ar ko identificē partiju vai sēriju,

e) ražotāja, fasētāja vai pārdevēja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese,

f) satura norāde pārtikas fermentu sastāvdaļām, kurām pārtikā ir noteikti kvantitatīvi ierobežojumi, vai pietiekama informācija par attiecīgā pārtikas fermenta sastāvu, lai pircēji varētu nodrošināt kvantitatīvo ierobežojumu ievērošanu pārtikā; ja tādi paši kvantitatīvi ierobežojumi attiecas uz kādu sastāvdaļu grupu, ko izmanto atsevišķi vai kopā, saturu var norādīt ar vienu skaitli; kvantitatīvos ierobežojumus izsaka vai skaitliski, vai piemērojot principu ,,pēc vajadzības”,

g) neto masa,

h) atbilstīgos gadījumos informācija par pārtikas fermentiem vai citām vielām, kas ir minētas šīs regulas 9., 10. un 11. pantā un uzskaitītas Direktīvas 2000/13/EK III pielikumā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šajā punktā no c) līdz f) apakšpunktam un h) apakšpunktā noteikto informāciju var norādīt tikai uz tiem sūtījuma pavaddokumentiem, kas jāiesniedz kopā ar sūtījumu vai pirms tā piegādes, ar noteikumu, ka uz attiecīgā produkta iepakojuma vai taras skaidri redzamā vietā ir norāde ,,paredzēts pārtikas produktu ražošanai, nevis mazumtirdzniecībai”.

2. SADAļA PāRDOšANAI GALA PATēRēTāJIEM PAREDZēTU PāRTIKAS FERMENTU MARķēJUMS

13. PANTS TāDU PāRTIKAS FERMENTU MARķēšANA, KO IR PAREDZēTS PāRDOT GALAPATēRēTāJIEM

Neskarot Direktīvu 000/13/EK, pārtikas fermentus, kas paredzēti pārdošanai gala patērētājiem, var laist tirgū vienīgi tad, ja uz to iepakojuma ir šāda skaidri redzama, labi salasāma un neizdzēšama informācija:

a) pārtikas fermenta komercnosaukums; šajā nosaukumā jābūt nosaukumam, kas noteikts saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kuri attiecas uz šo pārtikas fermentu,

b) informācija, kas jānorāda saskaņā ar 9., 10. , 11. pantu un 12. panta 1. punkta a) līdz e), g) un h) apakšpunktu.

3. SADAļA CITAS PRASīBAS PAR MARķēJUMU

14. PANTS CITAS PRASīBAS par marķējumu

1. Šīs regulas 8. līdz 13. pants neskar sīkāk izstrādātus vai plašākus normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz bīstamu vielu un preparātu masu un izmēriem vai noformējumu, klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, vai attiecībā uz šādu vielu pārvadāšanu.

2. Šīs regulas 8. līdz 13. pantā minētā informācija ir pircējiem viegli saprotamā veidā.

Savā teritorijā dalībvalsts, kurā produktu pārdod, saskaņā ar Līgumu var noteikt, ka marķējumā sniegtā minētā informācija ir vienā vai vairākās oficiālajās valodās, kuru izvēle ir attiecīgo dalībvalstu ziņā.

Šā punkta pirmās un otrās daļas noteikumi neparedz aizliegumu sniegt minēto informāciju vairākās valodās.

IV nodaļaProcedūras noteikumi un īstenošana

15. pantsPienākums sniegt informāciju

1. Pārtikas fermentu ražotāji vai lietotāji nekavējoties informē Komisiju par jebkuru jaunu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kas varētu ietekmēt attiecīgā pārtikas fermenta nekaitīguma novērtējumu.

2. Pārtikas fermentu ražotāji vai lietotāji pēc Komisijas pieprasījuma informē Komisiju par attiecīgā pārtikas fermenta faktisko lietojumu.

16. pantsKomiteja

1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja (turpmāk tekstā ,,Komiteja”).

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais periods ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

17. pantsKopienas saskaņot o politiku finansēšana

Juridiskais pamats no minētās regulas izrietošo pasākumu finasēšanai ir Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

V nodaļaPārejas un nobeiguma noteikumi

18. pantsKopienas pārtikas fermentu saraksta izveide

1. Kopienas pārtikas fermentu sarakstu sastāda, pamatojoties uz pieteikumiem, ko iesniedz saskaņā ar 2. punktu.

2. Ieinteresētās puses var iesniegt pieteikumus par pārtikas fermentu iekļaušanu Kopienas sarakstā.

Šo pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 24 mēneši pēc īstenošanas pasākumu piemērošanas dienas saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem].

3. Komisija izveido visu to pārtikas fermentu reģistru, kuru iekļaušanu Kopienas sarakstā tā gatavojas apsvērt, ja saskaņā ar 2. punktu ir saņemts attiecīgs iesniegums, kas atbilst derīguma kritērijiem, ko nosaka saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību] (,,Reģistrs”). Reģistrs ir publiski pieejams.

Komisija nodod pieteikumus Iestādei, kas sniedz savu atzinumu.

4. Kopienas sarakstu apstiprina Komisija saskaņā ar Regulā (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem] noteikto kārtību, pēc tam, kad Iestāde ir sniegusi atzinumu par katru Reģistrā iekļauto pārtikas fermentu.

Tomēr, atkāpjoties no minētās procedūras:

a) Regulas (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību] 5. panta 1. punkts neattiecas uz Iestādes atzinuma pieņemšanu,

b) Komisija pirmo reizi apstiprina Kopienas sarakstu pēc tam, kad Iestāde ir sniegusi atzinumu par visiem Reģistrā uzskaitītajiem pārtikas fermentiem.

5. Attiecībā uz šo pantu vajadzības gadījumā saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru var paredzēt jebkādus piemērotus pārejas pasākumus.

19. pantsPārejas pasākumi attiecībā uz dažiem pārtikas fermentiem, uz kuriem jau attiecas Kopienas tiesību akti

Neskarot šīs regulas 6. un 18. pantu, sastādot Kopienas sarakstu, tajā iekļauj šādus pārtikas fermentus:

a) E 1103 invertāzi un E 1105 lizocīmu, norādot to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Direktīvas 95/2/EK I pielikumu un III pielikuma C daļu,

b) ureāzi, beta-glikanāzi un lizocīmu lietošanai vīnā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un tās īstenošanas noteikumiem.

20. pants Direktīvas 83/417/EEK grozījumi

Direktīvas 83/417/EEK I pielikuma III sadaļas d) punkta ievilkumus aizstāj ar šādiem:

,,– renīns, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas [priekšlikums] Regulai [../..] par pārtikas fermentiem,

- citi piena recēšanas fermenti, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas [priekšlikums] Regulai [../..] par pārtikas fermentiem”.

21. pants Regulas (EK) Nr. 1493/1999 grozījums

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 43. pantu papildina ar šādu 3. punktu:

,,3. Fermenti un fermentu preparāti, ko izmanto IV pielikumā uzskaitītajās atļautajās, ar vīndarību saistītajās darbībās un procesos, atbilst prasībām, ko nosaka [priekšlikums] Regulai [../..] par pārtikas fermentiem.”

22. pantsDirektīvas 2000/13/EK grozījumi

Direktīvu 2000/13/EK groza šādi:

1. Šādi groza 6. panta 4. punktu:

a) šādi aizstāj a) apakšpunktu:

“a) ,,sastāvdaļa” ir jebkura viela, ieskaitot piedevas un fermentus, ko lieto pārtikas preču ražošanas vai sagatavošanas procesā un ko, tostarp arī izmainītā veidā, satur arī gatavais pārtikas produkts”;

b) ievadvārdu ,,piedevas” c) apakšpunkta ii) daļā aizstāj ar ,,piedevas un fermenti”.

2. Ar šādu ievilkumu papildina 6. panta 6. punktu:

,,− apzīmējot fermentus, izņemot 4. punkta c) apakšpunkta ii) daļā minētos, jānorāda vienas II pielikumā uzskaitītās sastāvdaļu kategorijas nosaukums, kam seko attiecīgā fermenta konkrēts nosaukums”.

23. pantsDirektīvas 2001/112/EK grozījumi

Direktīvas 2001/112/EK I pielikuma II sadaļas 2. punkta ceturto, piekto un sesto ievilkumu aizstāj ar šādiem:

“– Pektolītiskie fermenti, kas atbilst prasībām, ko nosaka [priekšlikums] Regulai [../..] par pārtikas fermentiem.

- Proteolītiskie fermenti, kas atbilst prasībām, ko nosaka [priekšlikums] Regulai [../..] par pārtikas fermentiem.

- Amilolītiskie fermenti, kas atbilst prasībām, ko nosaka [priekšlikums] Regulai [../..] par pārtikas fermentiem”.

24. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šīs regulas 4. pantu sāk piemērot no Kopienas saraksta piemērošanas dienas. Līdz minētajai dienai dalībvalstīs turpina piemērot spēkā esošos valsts noteikumus, kas attiecas uz pārtikas fermentu un ar pārtikas fermentiem ražotu pārtikas produktu laišanu tirgū un lietošanu.

Šīs regulas 8. līdz 14. pantu sāk piemērot [12 mēnešus pēc šīs regulas publikācijas dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Tiesību akta finanšu pārskats

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pārtikas fermentiem

2. BUDŽETA LĪDZEKĻU VADīBA/SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM ( ABM / ABB )

Attiecīgā(-s) politikas joma(-s): veselības un patērētāju tiesību aizsardzība

Darbība/darbības: pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex BA pozīcijas)), norādot pozīcijas nosaukumu

17.01.04.05: Barības un pārtikas nekaitīgums un saistītās darbības — administratīvās pārvaldības izdevumi

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Ilgums nav stingri noteikts

3.3. Budžeta informācija (vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas)

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

17.01.04.05 | Obligāti | Dif[16]. | NAV | NAV | NAV | Nr. 1a |

Lai efektīvi un samērīgi izstrādātu un atjauninātu Kopienas tiesību aktus par pārtikas fermentiem, ir lietderīgi veikt pētījumus, vākt datus, apmainīties ar informāciju un koordinēt darbu starp dalībvalstīm. Šādus 4.1. un 8.1. punktā minētos atbalsta izdevumus sedz atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 882/2004 par dzīvnieku barības un pārtikas aprites kontroli, bet tādā apjomā, kāds paredzēts tās īstenošanai no 2007. līdz 2013. gadam.

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Kopsavilkums par saistību apropriācijām (SA) un maksājumu apropriācijām (MA)

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļas Nr. | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[17] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[18] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (NDA) | 8.2.4. | c | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 |

Administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā[19] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5. | d |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas (NDA), izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus | 8.2.6. | e |

Atbalsta izmaksu orientējošā kopsumma |

SA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 |

MA KOPĀ, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,1 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,05 | 0,35 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu līdzfinansējums vai līdzfinansējums no citām struktūrām (norādīt – kurām), nākamajā tabulā jānorāda šāda līdzfinansējuma apmērs (ja ir paredzēts līdzfinansējums no vairākām struktūrām, var pievienot papildu rindas):

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Līdzfinansētāja struktūra | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f |

SA KOPĀ, ietverot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Atbilstība finanšu plānojumam

( Priekšlikums atbilst pašreizējam finanšu plānojumam.

( Šis priekšlikums ir saistīts ar attiecīgās finanšu plāna pozīcijas pārplānošanu.

( Saistībā ar šo priekšlikumu var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[20] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz ieņēmumiem.

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljoni EUR (līdz 1 zīmei aiz komata)

Stāvoklis pirms darbības [Gads n-1] | Stāvoklis pēc darbības |

Kopā – cilvēkresursi | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 |

5. Raksturojums un mērķi

5.1. Īstermiņā un ilgtermiņā sasniedzamie mērķi

Regula par pārtikas fermentiem ir ierosināta ar mērķi saskaņot pārtikas fermentu lietošanu ES teritorijā. Viens no regulā paredzētajiem pasākumiem ir tāda Kopienas saraksta izveide, kurā tiktu apkopoti atļautie pārtikas fermenti, kuru nekaitīgumu ir izvērtējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI). Saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem Kopienas tirgū jau ir ap 200 pārtikas fermentu. Ir jāpanāk, lai šo fermentu nekaitīguma izvērtēšana un iekļaušana Kopienas sarakstā notiktu raiti un godīgi attiecībā pret visiem ražotājiem. Tāpēc līdz sākotnējai Kopienas saraksta izveidei ir paredzēts pārejas posms. šajā posmā Komisijai ir jāuztur un jādara pieejama sabiedrībai datubāze, kurā iekļauti pārtikas fermenti, par kuriem ir iesniegts derīgs pieteikums, ar informāciju par minēto fermentu izvērtēšanas statusu.

Turklāt nākotnē dati par pārtikas fermentu izmantošanu var būt dažkārt vajadzīgi, pieņemot lēmumus par riska pārvaldību.

Lai īstenošanas pasākumi, kas tiks veikti saskaņā ar ierosināto regulu, būtu samērīgi un lai tiktu sasniegti mērķi, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 882/2004 par dzīvnieku barības un pārtikas oficiālo kontroli, ir vajadzīgi šādi līdzekļi:

• atbilstīga datubāze, lai apkopotu un uzglabātu visu informāciju saistībā ar Kopienas tiesību aktiem pārtikas fermentu jomā,

• pētījumi, kas nepieciešami, lai sagatavotu un izstrādātu tiesību aktus par pārtikas fermentiem,

• pētījumi, kas nepieciešami, lai saskaņotu procedūras, lēmumu pieņemšanas kritērijus un prasības attiecībā uz datiem, lai atvieglotu darba dalīšanu starp dalībvalstīm un lai izstrādātu vadlīnijas šajās jomās.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Iegūtie dati un informācija palīdzēs nodrošināt patērētāju veselības labāko aizsardzību, vienlaikus ļaujot nozares pārstāvjiem turpināt pārtikas fermentu radīšanu un izmantošanu.

Saskaņotā tirgū to var panākt tikai ar koordinētu pieeju, kas nodrošina salīdzināmas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie rādītāji saistībā ar ABM

1. mērķis: izveidot un uzturēt datubāzi un veikt saistītos pētījumus sadarbībā ar ārējām organizācijām, kuras tiks atlasītas, izmantojot atbilstīgās procedūras.

2. mērķis: nodrošināt, ka pārtikas fermentu izmantošana nerada nepieņemamu risku patērētajiem un tai pat laikā neuzliek nevajadzīgu apgrūtinājumu nozares pārstāvjiem.

3. mērķis: efektīvi un pārredzami apkopot datus par pieteikumiem attiecībā uz pārtikas fermentiem pirms Kopienas atļauto fermentu saraksta izveides, izmantojot centralizētu datubāzi, kurā apkopo informāciju par pieteikumu un nekaitīguma izvērtēšanas statusu.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

X Centralizēta pārvaldība

X pārvaldību tieši īsteno Komisija

( pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām,

( Kopienu izveidotām struktūrām, kā minēts Finanšu regulas 185. pantā,

( valsts sabiedriskajām struktūrām vai struktūrām, kas veic publisko pasūtījumu

( Atbildības sadalīšana vai decentralizēta pārvaldība

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldība kopīgi ar starptautiskām organizācijām (lūdzu, precizēt)

Piezīmes:

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Datubāzes saturu un secinājumus par pētījumu rezultātiem var pārraudzīt, novērtējot to izmantojamību labu īstenošanas pasākumu ierosināšanai. Galvenais uzraudzības instruments būs Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizorisks novērtējums

Paredzamie izdevumi nav lieli un tāpēc dati par provizorisku novērtējumu patlaban nav pieejami.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (līdzīga pieredze, kas gūta iepriekš)

6.2.3. Turpmāko novērtējumu veikšanas nosacījumi un biežums

Pastāvīgi, kad jāierosina īstenošanas pasākumi.

7. KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[25] (17 01 01) | A*/AD | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 |

B*, C*/AST | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 | 0,2 |

Personāls, ko finansē[26] atbilstīgi XX 01 02. pantam |

Pārējie darbinieki[27],kurus finansē atbilstīgi XX 01 04./05. pantam |

KOPĀ | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 | 0,4 |

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

Tehnisko un finanšu pārskatu izvērtēšana, saistību un maksājumu uzdevumu sagatavošana.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (štatā)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar provizoriskā budžeta projekta kopsavilkumu ( APS ) vai provizorisko budžeta projektu ( PDB ) gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā APS / PDB procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā pārvaldības dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar APS / PDB attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi administratīvie izdevumi, kas ir ietverti pamatsummā (XX 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

iekšējais (intra muros) |

ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts kopā |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumdarbinieki u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā – cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) |

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Aprēķins – Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) |

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi |

XX 01 02 11 02 –Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[29] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Kopā – citi pārvaldības izdevumi (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā - administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (kas NAV ietverti pamatsummā) |

Aprēķins — Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

[pic][pic][pic]

[1] OV C […],[…], […] lpp.

[2] OV C […],[…], […] lpp.

[3] OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[4] OV L 10, 12.1.2002., 58. lpp.

[5] OV L 237, 26.8.1983., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

[6] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).

[7] OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.

[8] OV L [x], [x], [x] lpp.

[9] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1642/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 4. lpp).

[10] OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

[11] OC L 61, 18.3.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

[12] OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1163/2005 (OV L 188, 20.7.2005., 3. lpp.).

[13] OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 15. lpp.).

[14] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[15] OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.

[16] Diferencētās apropriācijas.

[17] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[18] Izdevumi, kas ir ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[19] Izdevumi, kas ir ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. pantu vai xx 01 05. pantu.

[20] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[21] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) jāpievieno papildu slejas.

[22] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[23] Datubāzes izveide.

[24] Datubāzes atjaunināšana un uzturēšana un saistīto pētījumu organizēšana.

[25] Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

[26] Atbilstīgās izmaksas NAV iekļautas pamatsummā.

[27] Atbilstīgās izmaksas ir iekļautas pamatsummā.

[28] Par katru izpildaģentūru jānorāda tai atbilstīgais tiesību akta finanšu pārskats.

[29] Norādīt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.