[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 19.7.2006

COM(2006) 401 galīgā redakcija

2006/0140 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko ievieš mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz šo mehānismu

(iesniegusi Komisija) {SEC(2006) 953}{SEC(2006) 954}{SEC(2006) 955}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. IEVADS

Padome 2004. gada 26. oktobrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ( FRONTEX )[1].

Aģentūra uzsāka darbību 2005. gadā un kopš tā laika kopīgi ar dalībvalstīm ir vadījusi virkni pasākumu pie ārējām robežām.

Neskarot Līguma 64. panta 2. punktu, Padomes Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8. pants paredz, ka Aģentūra pēc dalībvalstu pieprasījuma sniedz tām atbalstu gadījumos, kad vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām. Šāds atbalsts var būt palīdzība koordinēšanas īstenošanai ar citām dalībvalstīm un Aģentūras ekspertu ārējo robežu kontroles un uzraudzības jautājumos izvietošana ar viņu tehnisko aprīkojumu.

Kā liecina prakse saistībā ar dalībvalstu operatīvās sadarbības koordinēšanu pie to ārējām robežām, kas īstenota gan Aģentūras pārziņā, gan iepriekšējās Ārējo robežu darbinieku kopējās vienības pārziņā, ir nepieciešams ieviest kopīgus noteikumus par uzdevumiem, ko var veikt vienas dalībvalsts robežsardzes darbinieki, darbojoties citas dalībvalsts teritorijā kopīga pasākuma ietvaros.

Ņemot vērā kritiskās situācijas, kādas jārisina daudzām dalībvalstīm, kad rodas liels tādu nelegālo imigrantu pieplūdums, kas ierodas ar jūras transportu, uzskata, ka dalībvalstu un Kopienas solidaritāte šajā jomā ir jāpastiprina, izveidojot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības, kas var tieši un efektīvi palīdzēt dalībvalstu robežsardzes dienestiem minētajos apstākļos, tostarp attiecībā uz Šengenas Robežu kodeksa pareizu īstenošanu.

Tāpēc šī priekšlikuma mērķis ir ieviest mehānismu, ar kuru dalībvalstis, kurām rodas īpašas grūtības kontrolēt savas ārējās robežas, varētu īslaicīgi izmantot citu dalībvalstu robežsardzes kompetenci un personālsastāvu. Lai nodrošinātu citu dalībvalstu robežsardzes darbinieku darba maksimāli efektīvu izmantošanu, priekšlikumā ir definēti arī uzdevumi, kas minētajiem darbiniekiem ir jāveic, īstenojot operatīvās darbības citā dalībvalstī.

Šajā priekšlikumā nav paredzēta tādu dalībvalstu divpusēja sadarbība, kas ikdienā savstarpēji palīdz kontrolēt un uzraudzīt savas ārējās robežas. Tā sauktajā Hāgas programmā[2], kas ir ietverta Eiropadomes 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmes secinājumos un nosaka prioritātes turpmākajai brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstībai, Eiropadome aicināja izveidot „valstu ekspertu grupas, kas, rīkojoties pēc pienācīgas Robežu pārvaldības aģentūras veiktas riska analīzes un darbojoties tās struktūrā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu par šādu grupu atbilstošām pilnvarām un finansējumu, var nodrošināt ātru tehnisko un operatīvo palīdzību dalībvalstīm, kas to pieprasa.”

Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembra sanāksmes secinājumos[3] aicināja Komisiju „saskaņā ar Hāgas programmu līdz 2006. gada pavasarim iesniegt priekšlikumu, lai izveidotu ātrās reaģēšanas vienības, kurās ir valstu eksperti, kas var nodrošināt ātru tehnisko un operatīvo palīdzību gadījumos, kad rodas liels migrantu pieplūdums.”

Ar šo priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, ir paredzēts reaģēt uz Eiropadomes aicinājumu.

Priekšlikumā, kurā ņemti vērā pētījuma rezultāti par izpildes pilnvaru piešķiršanu[4], ir apvienoti jautājumi par valstu ekspertu grupu izveidi, Aģentūras struktūrā ietilpstošu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidi un kopīgu noteikumu ieviešanu par uzdevumiem, ko var veikt pieaicinātie citu dalībvalstu robežsardzes darbinieki, kuri īsteno kopīgus pasākumus vai ir izvietoti vienību dalībnieku statusā Aģentūras pārziņā.

Jāņem vērā, ka ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības būs krasi atšķirīgas no FRONTEX apvienotajām atbalsta grupām, kuras veido Aģentūra, kā arī no tā, kas minēts priekšlikumā, kuru Komisija ir paredzējusi iesniegt 2006. gadā, par tāda sadarbības tīkla patvēruma jomā izveidi, kas cita starpā veicinās ekspertu patvēruma jomā apvienošanos.

Turpmākais Komisijas priekšlikums par sadarbības tīkla izveidi patvēruma jomā papildinās šo priekšlikumu, cita starpā veicinot citu dalībvalstu patvēruma jautājumu ekspertu, tulku, psihologu u.c. brīvprātīgu apmaiņu ar pieprasītāju dalībvalsti, ja minētajā dalībvalstī neparedzēti ierodas liels to personu skaits, kuriem var būt nepieciešama starptautiska aizsardzība, kas tādējādi rada ievērojamu slodzi attiecībā uz attiecīgās dalībvalsts uzņemšanas iespējām vai patvēruma sistēmām.

FRONTEX apvienotās atbalsta grupas būtībā ir praktiska sistēma dalībvalstu robežsardzes darbinieku apvienošanās nodrošināšanai, lai piedalītos Aģentūras organizētajos parastajos kopīgajos pasākumos. Aģentūras kopīgie pasākumi ir vērsti uz noteiktām situācijām vai problēmām, piemēram, lieliem starptautiskiem notikumiem dalībvalstu teritorijās vai noteiktu tādu ārējo robežu posmu kontroli, kuru apsargāšana ir sarežģīta, un to mērķis ir gan kontroles līmeņa paaugstināšana, gan uzraudzības uzlabošana pie attiecīgās robežas, vienlaikus nodrošinot to darbinieku apmācību uz vietas, kas piedalās minētajos pasākumos. Kopīgos pasākumus un eksperimentālos projektus plāno gadu iepriekš, un tādējādi tie nav piemēroti krīzes situāciju risināšanai. Turpretim ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveides nolūks ir palīdzēt vienīgi dalībvalstīm, kam radušās īpašu sarežģījumu situācijas, jo īpaši gadījumos, kad noteiktās ārējo robežu vietās ierodas liels skaits trešo valstu pilsoņu, kas cenšas nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā. Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību palīdzību nedrīkst izmantot ar mērķi piedalīties kopīgajos pasākumos vai eksperimentālajos projektos, un atšķirībā no kopīgajiem pasākumiem ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību palīdzības izmantošana pieprasītājā dalībvalstī nav saistīta ar apmācību vai praktiskajām nodarbībām, jo vienību dalībnieki ir specializējušies eksperti, kuri novērsīs visus trūkumus dalībvalsts, kas pieprasa palīdzību, robežsardzes dienesta veiktajā kontrolē un uzraudzībā. Turklāt parasti ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību palīdzības izmantošanas laikposms ir ilgāks par kopīgo pasākumu vidējo ilgumu, un atšķirībā no gadījumiem, kad izmanto ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības, kuru izmaksas sedz tikai Kopiena, kopīgos pasākumus, kuros piedalās FRONTEX apvienotās atbalsta grupas, parasti līdzfinansē dalībvalstis. Tas, protams, nenozīmē, ka darbinieki, kas iekļauti sarakstā dienestam ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībās, nevar vienlaicīgi piedalīties vispārējā ekspertu apvienībā, kuru palīdzība Aģentūrai pieejama ar FRONTEX apvienoto atbalsta grupu starpniecību.

2. MĒRĶIS

Ārējo robežu jomā Kopienas politikas galvenais mērķis ir ieviest integrētu robežu pārvaldību, kas nodrošina augstu un vienotu līmeni attiecībā uz personu kontroli pie ārējām robežām, kā arī attiecībā uz šo robežu uzraudzību. Lai sasniegtu šo mērķi, ko uzskata par būtisku priekšnosacījumu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšanai, cita starpā nepieciešams, kā paredzēts Līguma 62. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ieviest kopīgus noteikumus attiecībā uz standartiem un procedūrām, kas dalībvalstīm jāievēro, kontrolējot personas pie ārējām robežām.

Eiropas Parlamentam un Padomei pieņemot Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām[5], Šengenas acquis tiesību normas par ārējām robežām ir pārstrukturizētas un atjauninātas.

Līdzīgā veidā, izveidojot Aģentūru, ir ieviests Kopienas mehānisms dalībvalstu operatīvās sadarbības koordinēšanai pie ārējām robežām, tādējādi veicinot iepriekš minētajā Kopienas kodeksā noteikto kopīgo noteikumu pareizu īstenošanu operatīvajā līmenī.

Nākamais solis ir integrētas robežu pārvaldības sistēmas attīstīšana Eiropas līmenī. Tādējādi šā regulas priekšlikuma mērķis ir attiecīgi turpināt pilnveidot to operatīvo darbību efektivitāti, kas veiktas saistībā ar Aģentūru, un turpināt dalībvalstu un Kopienas solidaritātes veicināšanu ārējo robežu jomā:

a) ieviešot mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei, kā arī ieviešot noteikumus, ar kuriem Aģentūru pilnvaro izveidot un izvietot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības, kurās ir dalībvalstu robežsardzes darbinieki. Šīs vienības var īslaicīgi izvietot pieprasītājā dalībvalstī, kurā radusies īpašu sarežģījumu situācija, jo īpaši gadījumos, kad noteiktās ārējo robežu vietās ierodas liels skaits trešo valstu pilsoņu, kas cenšas nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā;

b) ieviešot kopīgus noteikumus par pieaicināto citu dalībvalstu robežsardzes darbinieku uzdevumiem dalībai kopīgajos pasākumos vai par personu izvietošanu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības dalībnieku statusā pieprasītājā dalībvalstī.

Būtībā regulas priekšlikums sastāv no divām daļām – vienas, kurā iztirzāti jautājumi par to, kā izveidot mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei, to uzdevumiem un finansējumu, un otras, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, lai Aģentūras struktūrā iekļautu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības.

2.1. Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības

Jāņem vērā, ka katra dalībvalsts atsevišķi pieņem lēmumu par to, vai tā vēlas piedalīties ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībās, nodrošinot robežsardzes darbinieku pieejamību minēto vienību izveidei. Turklāt ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības var izvietot kādā dalībvalstī tikai pēc tās pieprasījuma. Tomēr regulas priekšlikumā ir definēti uzdevumi, kas saistīti ar personu kontroli pie ārējām robežām un šo robežu uzraudzību, ko var veikt pieaicinātie darbinieki un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību dalībnieki. To uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu, ka pie ārējām robežām veikto kopīgo pasākumu un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošanas sekmīgu īstenošanu neietekmē ļoti atšķirīgie dalībvalstu tiesību akti, kas reglamentē to, cik lielā mērā pieaicinātie darbinieki var piedalīties kontroles un uzraudzības darbībās pie ārējām robežām, kā tas notiek pašlaik.

Minēto ir būtiski ievērot arī no rentabilitātes viedokļa. Ja Kopiena apņemas organizēt un apmaksāt citu dalībvalstu speciālistu izvietošanu, lai sniegtu palīdzību pieprasītājai dalībvalstij, veicot kontroles un uzraudzības darbu pie tās ārējām robežām, šie eksperti ir jānodarbina pēc iespējas efektīvāk, proti, nodrošinot to dalību kontroles un uzraudzības darbībās ar noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kas attiecas uz attiecīgās dalībvalsts robežsardzes dienestu.

Attiecībā uz ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībām priekšlikumā ir paredzēts izveidot to valsts robežsardzes darbinieku sarakstus, kuru pieejamību dalībvalstis vēlas nodrošināt Aģentūrai, lai izvietotu tos pieprasītājā dalībvalstī apstākļos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām. Darbinieki, kas ir ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību dienestā, nekļūst par Aģentūras darbiniekiem, bet saglabā savu attiecīgo valstu robežsardzes darbinieku statusu, tādējādi izveidojot pastāvīgu ekspertu darbinieku apvienību, ko Aģentūra pēc vajadzības var izmantot, lai izvietotu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības. Dalībvalstis, kas ir paziņojušas par to, ka vēlas Aģentūras rīcībā nodot darbiniekus ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei, īsā laikā nodrošina Aģentūrai minēto darbinieku pieejamību izvietošanai citā dalībvalstī un regulāro apmācību un praktisko nodarbību nolūkā – atbilstoši gada grafikam. Izmaksas, kas saistītas ar darbinieku dalību ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībās, izņemot parastās algas, sedz Aģentūra[6].

Lai nodrošinātu, ka ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībām ir vienlīdz augsts kompetences līmenis attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar robežkontroli, un tās var efektīvi sadarboties krīzes situācijās, Aģentūra piedāvā pamata un padziļināto apmācību ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību dalībniekiem un vada tiem regulāras praktiskās nodarbības. Vienību dalībniekiem ir pienākums piedalīties minētajos pasākumos, kā arī tikt izvietotiem dalībvalstī, ja to pieprasa Aģentūra. Vienību dalībnieki par apmācību, praktisko nodarbību un izvietojuma laiku saistībā ar Aģentūru saņem dienas naudu. Aģentūra var iegādāties tehnisko aprīkojumu ārējo robežu kontrolei un uzraudzībai, lai izmantotu to saistībā ar ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībām[7].

Saskaņā ar priekšlikumu dalībvalsts gadījumā, ja nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie tās ārējām robežām, var pieprasīt Aģentūrai īslaicīgi izvietot vienu vai vairākas ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības tās teritorijā. Pirms pieņemt lēmumu saistībā ar minēto pieprasījumu, Aģentūra izvērtē situāciju pie pieprasītājas dalībvalsts ārējām robežām, pamatojoties uz attiecīgo informāciju, ko sniedz minētā vai cita dalībvalsts. Vajadzības gadījumā Aģentūra šai sakarā var organizēt pārbaudes misiju. Aģentūra arī izmanto vispārējas un īpaši izstrādātas riska analīzes. No Padomes Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8.a pantā sniegtā formulējuma izriet, ka Aģentūrai nav pienākums visos gadījumos izvietot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības. Lēmums ir atkarīgs no situācijas nopietnības. Dažos gadījumos Aģentūras izpilddirektors var nolemt tā vietā vienkārši palīdzēt pieprasītājai dalībvalstij jautājumos, kas saistīti ar koordinēšanas īstenošanu ar citām dalībvalstīm, lai risinātu problēmas, kas radušās pie tās ārējām robežām. Izpilddirektoram ir iespēja arī izvietot Aģentūrā strādājošos ekspertus, lai tie padomdevēja statusā atbalstītu pieprasītāju dalībvalsti. Tādējādi ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības izvieto tikai kritiskākās situācijās, kad citi palīdzības līdzekļi tiek uzskatīti par nepietiekamiem.

Izpilddirektors pieņem lēmumu par pieprasījumu piecu darba dienu laikā no pieprasījuma dienas un rakstiski paziņo gan pieprasītājai dalībvalstij, gan valdei par lēmumu, kurā izklāsta galvenos iemeslus.

Ja izpilddirektors nolemj apmierināt pieprasījumu, izveido darbības plānu, kurā detalizēti norādīts robežapsardzības ārkārtas reaģēšanas vienības(-u) izvietošanas ilgums, precīzas ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kur vienības(-u) darbs tiks izmantots, vienību uzdevumi, to sastāvs un skaits, tām uzticētie pienākumi, kā arī to vieta komandķēdē un tās pieprasītājas dalībvalsts komandējošo robežsardzes darbinieku vārdi un dienesta pakāpes. Jāņem vērā, ka ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību faktiskais sastāvs katrā atsevišķā gadījumā būs atšķirīgs atkarībā no konkrētās situācijas un vajadzībām. Izpilddirektoram un pieprasītājai dalībvalstij ir jāvienojas par visiem pieprasītājas dalībvalsts vai Aģentūras sadarbības koordinatora ierosinātajiem grozījumiem vai pielāgojumiem darbības plānā.

Tādējādi, izvietojot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību(-as), to/tās pielāgos konkrētajai situācijai, kas radusies pieprasītājā dalībvalstī. Tās izvietos piecu darba dienu laikā no vienošanās dienas par darbības plānu.

Izpilddirektora ieceltais sadarbības koordinators no Aģentūras personāla pavada ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības, kad tās izvieto pieprasītājā dalībvalstī. Sadarbības koordinators pārstāv Aģentūru attiecībā pret vienības dalībniekiem un dalībvalsti, uz kuru tie tiek nosūtīti. Viņš/viņa darbojas novērotāja statusā un ziņo Aģentūrai par visiem izvietošanas aspektiem.

Sadarbības koordinators jo īpaši:

- īsteno saskarnes funkcijas starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti;

- īsteno saskarnes funkcijas starp Aģentūru un vienības(-u) dalībniekiem, sniedzot palīdzību Aģentūras vārdā visos jautājumos, kas saistīti ar nosacījumiem to izvietošanai vienības(-u) sastāvā;

- uzrauga darbības plāna īstenošanu;

- novērtē vienības(-u) izvietošanas ietekmi.

Uzņēmēja dalībvalsts informē sadarbības koordinatoru par visiem lēmumiem, ko pieņēmušas tās iestādes attiecībā uz ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībām.

Izvietošanas laikā visus ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību un Aģentūras sadarbības koordinatora ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz Aģentūra. Pieprasītāja dalībvalsts dod rīkojumus robežkontroles ātrās reaģēšanas vienībām, kuru dalībnieki izvietošanas laikā nepilda nekādus savas dalībvalsts izdotus rīkojumus.

2.2. Pieaicināto darbinieku un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību dalībnieku uzdevumi attiecībā uz personu kontroli pie ārējām robežām un ārējo robežu uzraudzību

Pašlaik dalībvalstīs pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz to pieaicināto robežsardzes darbinieku tiesisko stāvokli, kuri ir no vienas dalībvalsts un darbojas citā dalībvalstī. Dažās dalībvalstīs ir iespējams uzticēt virkni uzdevumu šiem darbiniekiem, savukārt citās dalībvalstīs pieaicinātajiem darbiniekiem var uzticēt tikai dažu uzdevumu veikšanu.

Ņemot vērā, ka personu kontroli pie ārējām robežām reglamentē Kopienas tiesību akti un dalībvalstu operatīvo sadarbību pie ārējām robežām koordinē Kopienas aģentūra, pašreizējo pieaicināto darbinieku tiesisko stāvokli, kā to reglamentē dalībvalstu tiesību akti, vairs nevar uzskatīt par pietiekamu vēlamo rezultātu sasniegšanai.

Ja, piemēram, A dalībvalstī pieaicinātie darbinieki, kas piedalās kopīgā pasākumā, ko koordinē Aģentūra, nevar kontrolēt personas robežšķērsošanas vietās, bet tiem jāturpina darboties novērotāja statusā, savukārt kaimiņu dalībvalstī B tie paši pieaicinātie darbinieki, darbojoties tāda paša veida kopīgajos pasākumos, var veikt šādas kontroles, tad abu minēto kopīgo pasākumu rezultāts būs ļoti atšķirīgs gan rentabilitātes ziņā, gan attiecībā uz Eiropas līmeņa sadarbības veicināšanu starp dalībvalstu robežsardzi. Skaidrs, ka tas pats attiecas uz ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošanu dalībvalstīs.

Tādējādi ir nepieciešams izveidot to uzdevumu sarakstu, kuru veikšanu var uzticēt pieaicinātajiem citu dalībvalstu robežsardzes darbiniekiem. Tomēr regulas priekšlikumā konkrēti paredzēts, ka saskaņoti tiek tikai tie ar ārējo robežu kontroli saistītie uzdevumi, kurus var veikt pieaicinātie darbinieki un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību darbinieki un kuri nepārprotami attiecas tikai uz kopīgajiem pasākumiem, ko vada Aģentūra, un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošanu pieprasītājā dalībvalstī, izmantojot Aģentūru.

Uzdevumi, kas jāveic pieaicinātajiem darbiniekiem un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību dalībniekiem, piedaloties Aģentūras koordinētajās kopīgajos pasākumos un izvietojumā pieprasītājā dalībvalstī, ir šādi.

Attiecībā uz personu pārbaudēm pie ārējām robežām:

1. pārbaudīt visām robežu šķērsojošajām personām ceļošanas dokumentus, lai pārliecinātos par šādu dokumentu autentiskumu un derīgumu un noskaidrotu minēto personu identitāti;

2. izmantot tehniskos līdzekļus, lai pārbaudītu ceļošanas dokumentus saskaņā ar a) punktu;

3. intervēt visas personas, kas šķērso robežu, lai pārliecinātos par ceļojuma mērķi un apstākļiem, kā arī to, ka viņam/viņai ir pietiekami iztikas līdzekļi un vajadzīgie dokumenti;

4. pārbaudīt, vai uz personu neattiecas brīdinājuma informācija Šengenas Informācijas sistēmā ( SIS ), kas liedz ieceļošanu;

5. iespiest zīmogu ceļošanas dokumentos saskaņā ar Kopienas kodeksa 10. pantu, personai iebraucot valstī un izbraucot no tās;

6. pārmeklēt robežu šķērsojošajām personām piederošos transportlīdzekļus un priekšmetus saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

Attiecībā uz uzraudzību pie ārējām robežām:

7. izmantot tehniskos līdzekļus ārējo robežu pierobežas novērošanai;

8. piedalīties kājnieku patruļās un patruļās, izmantojot transportlīdzekļus uzņēmējas dalībvalsts ārējo robežu pierobežā;

9. neļaut personām nelikumīgi šķērsot uzņēmējas dalībvalsts ārējās robežas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

Komisija uzskata, ka minētie uzdevumi ir jāveic pieaicinātajiem darbiniekiem, kas piedalās kopīgajos pasākumos, ko koordinē Aģentūra, un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību dalībniekiem, kas izvietoti pieprasītājā dalībvalstī. To pamatā ir kopīgi noteikumi par personu kontroli pie ārējām robežām un ārējo robežu uzraudzību, kā noteikts Kopienas kodeksā par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pāri robežām.

Turklāt pieaicinātie darbinieki un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību dalībnieki ir tiesīgi valkāt savas uniformas, bet ar zīmēm, kas skaidri norāda viņu dalību kopīgajos pasākumos/izvietotajās ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībās. Viņiem izsniedz arī dokumentu, kurā norādīta to personība un apliecinātas viņu tiesības īstenot iepriekš minētos uzdevumus.

Arī par kriminālatbildību un civilatbildību, kas iestājas pieaicinātajiem darbiniekiem un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību dalībniekiem, pildot pienākumus citā dalībvalstī, kas nav viņu dalībvalsts, risina, izmantojot Padomes 2002. gada 13. jūnija pamatlēmumu par kopējām izmeklēšanas grupām[8].

Uzdevumi, kas jāveic pieaicinātajiem darbiniekiem un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībām, neattiecas uz kopīgajiem izraidīšanas pasākumiem, jo Aģentūras uzdevums šajā sakarā ir tikai sniegt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu kopīgo izraidīšanas pasākumu organizēšanai. Turklāt šajā priekšlikumā iztirzāti jautājumi, kā integrēt pieaicinātos darbiniekus un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību dalībniekus uzņēmējas dalībvalsts robežsardzes sistēmā uz kopīgo pasākumu veikšanas laiku vai laiku, kamēr vienības ir izvietotas attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Vairumā gadījumu kopīgo izraidīšanas pasākumu būtība un pilnvaras, kas nepieciešamas šādu pasākumu veikšanai, ievērojami atšķiras no iepriekš minētās situācijas attiecībā uz kopīgajiem pasākumiem pie ārējām robežām, un tiem nepieciešams atšķirīgs tiesiskais regulējums.

3. IEVIEŠANA

Aģentūra ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izveido ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības. Aģentūra ir atbildīga par vienību vadību gan no administrācijas viedokļa (pieejamo darbinieku sarakstu sagatavošanu un īpašu apmācību organizēšanu šiem darbiniekiem), gan no tāda viedokļa, ka tā pieņem visus lēmumus, kas saistīti ar vienību izvietošanu pieprasītājā dalībvalstī.

Noteikumus, kas paredz uzdevumus saistībā ar personu kontroli pie ārējām robežām un ārējo robežu uzraudzību, ko veic pieaicinātie darbinieki un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības, īsteno saistībā ar dalībvalstu operatīvo sadarbību pie ārējām robežām, ko koordinē Aģentūra.

4. FINANSĒJUMS

Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveides un uzturēšanas izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar apmācību, praktiskajām nodarbībām un izvietošanu, sedz no Aģentūras budžeta.

5. JURIDISKĀ PAMATA IZVĒLE

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 62. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 66. pants ir juridiskais pamats šai regulai, kuras tiešais mērķis ir turpināt sekmēt dalībvalstu operatīvās sadarbības efektivitāti attiecībā uz personu kontroli pie ārējām robežām un veicināt dalībvalstu un Kopienas solidaritāti šajā jomā.

6. SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Saskaņā ar IV sadaļu par vīzām, patvērumu, imigrāciju un citām politikām, kas saistītas ar personu brīvu pārvietošanos, pilnvaras šajā jomā tiek piešķirtas Kopienai. Tomēr šis pienākums ir jāīsteno saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantu, proti, ja Kopienas līmenī veikta darbība sniedz būtiskas priekšrocības šīs darbības apjoma vai rezultātu dēļ, salīdzinot ar dalībvalsts līmenī veiktu darbību, un vienīgi šim nolūkam vajadzīgajā mērā. Regulas priekšlikums atbilst minētajiem kritērijiem.

Subsidiaritāte

Dalībvalstis katra atsevišķi nevar nodrošināt konsekventus un saskaņotus tiesību aktus par uzdevumu nodošanu citu dalībvalstu robežsardzes darbiniekiem, kas pieaicināti, lai piedalītos Aģentūras koordinētajos kopīgajos pasākumos pie ārējām robežām un izvietošanai pieprasītājā dalībvalstī. Tādēļ ir nepieciešams Kopienas tiesību akts, lai nodrošinātu pietiekamu saskaņošanas līmeni.

Tāpat arī ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidi un vadību nevar nodrošināt dalībvalstu līmenī; ir nepieciešams, lai Kopiena rīkotos un īstenotu koordinēšanu.

Proporcionalitāte

Regulā ir noteikti kopīgi noteikumi par uzdevumu nodošanu dalībvalstu robežsardzes darbiniekiem dalībai Aģentūras koordinētajos kopīgajos pasākumos pie ārējām robežām un izvietošanai pieprasītājā dalībvalstī. Turklāt tajā ir paredzēta ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveide. Šādiem jautājumiem ir jābūt noteiktiem skaidros un vienveidīgos noteikumos, kas ietverti regulā, kura ir piemērots instruments, lai grozītu regulas, ar ko izveido Kopienas aģentūras. Regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šos mērķus.

2006/0140 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko ievieš mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz šo mehānismu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[9],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[10],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[11],

tā kā:

(1) Padome 2004. gada 26. oktobrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām („Aģentūra”).

(2) Dalībvalsts, kas saskaras ar apstākļiem, kuros nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie tās ārējām robežām, var, neskarot Līguma 64. panta 2. punktu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8. pantu pieprasīt Aģentūras palīdzību koordinēšanas veidā, ja ir iesaistītas vairākas dalībvalstis, un/vai Aģentūras ekspertu izvietošanu, lai sniegtu atbalstu tās kompetentajām iestādēm.

(3) Ņemot vērā kritiskās situācijas, kuras dalībvalstīm nākas periodiski risināt saistībā ar to ārējām robežām, jo īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad ārējo robežu noteiktās vietās ierodas liels skaits trešo valstu pilsoņu, kas cenšas nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā, pašreizējās iespējas efektīvas praktiskās palīdzības sniegšanai attiecībā uz personu kontroli pie ārējām robežām un ārējo robežu uzraudzību Eiropas līmenī nevar uzskatīt par pietiekamām.

(4) Turklāt ir jānodrošina dalībvalstij iespēja pieprasīt, lai tās teritorijā Aģentūras struktūrā tiktu izvietotas ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības, kurās ir īpaši apmācīti eksperti no citām dalībvalstīm, lai sniegtu īslaicīgu palīdzību minētās dalībvalsts robežsargiem.

(5) Tādēļ ir jāievieš mehānisms ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei.

(6) Lai nodrošinātu efektīvu valstu robežsardzes sadarbību, ekspertiem ir jābūt spējīgiem īstenot uzdevumus, kas saistīti ar personu kontroli pie ārējām robežām un ārējo robežu uzraudzību izvietojuma laikā dalībvalstī, kas pieprasa viņu palīdzību.

(7) Tāpat jāturpina pilnveidot Aģentūras koordinēto kopīgo pasākumu efektivitāte, nodrošinot iespēju pieaicinātajiem citu dalībvalstu darbiniekiem īslaicīgi pildīt uzdevumus, kas saistīti ar personu kontroli pie ārējām robežām un ārējo robežu uzraudzību, kamēr tie izvietoti dalībvalstī, kas pieprasa viņu palīdzību.

(8) Tādēļ ir nepieciešams Regulā (EK) Nr. 2007/2004 iekļaut jaunus noteikumus par uzdevumiem, kas attiecas uz citu dalībvalstu pieaicinātajiem robežsardzes darbiniekiem un citu dalībvalstu īpaši apmācītajiem ekspertiem, kas Aģentūras struktūrā ir izvietoti citā dalībvalstī pēc tās pieprasījuma.

(9) Tādēļ ir attiecīgi jāgroza 2004. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 2007/2004.

(10) Tā kā dalībvalstis nevar pienācīgi īstenot šīs regulas mērķi, proti, kopīgu tiesību aktu ieviešanu par uzdevumiem, kas jāveic citu dalībvalstu pieaicinātajiem robežsardzes darbiniekiem, un par citu dalībvalstu ekspertu vienību izveidi izvietošanai pēc dalībvalsts pieprasījuma tās teritorijā, un to var labāk panākt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(11) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un ņemti vērā principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā un atspoguļoti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(12) Attiecībā uz Īslandi un Norvēģiju šī regula papildina Šengenas acquis tā Nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienības Padome, Īslandes Republika un Norvēģijas Karaliste noslēgušas par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē jomā, kas noteikta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK[12] par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto Nolīgumu.

(13) Attiecībā uz Šveici šī regula papildina Šengenas acquis tā nolīguma izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē jomā, kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā tā saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/849/EK[13] un Padomes Lēmumā 2004/860/EK[14].

(14) Saskaņā ar 1. un 2. punktu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai nav saistoša tās piemērošana. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem un saskaņā ar minētā protokola 5. pantu, Dānijai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi šo regulu, jāizlemj, vai tā to transponēs savos tiesību aktos.

(15) Šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus, kuri nav saistoši Apvienotajai Karalistei saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK[15] par Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā. Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās tās pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(16) Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kas nav saistoši Īrijai saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK[16] par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā. Tāpēc Īrija nepiedalās tās pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(17) Šajā regulā 7. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 2. punkta noteikumi tiktāl, ciktāl tie attiecas uz pieejas nodrošināšanu Šengenas Informācijas sistēmai ( SIS ), ir noteikumi, kas balstīti uz Šengenas acquis vai ir citādi saistīti ar to, 2003. gada un 2005. gada Pievienošanās aktu 3. panta 2. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pantsPriekšmets

Ar šo regulu ievieš mehānismu, lai pieprasītājai dalībvalstij, kurai radusies īpašu sarežģījumu situācija, jo īpaši gadījumos, kad noteiktās ārējo robežu vietās ierodas liels skaits trešo valstu pilsoņu, kas cenšas nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā, sniegtu ātru tehnisko un operatīvo palīdzību, izmantojot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības. Šajā regulā ir arī noteikti uzdevumi, kas jāveic pieaicinātajiem darbiniekiem un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību dalībniekiem pasākumos, kas notiek dalībvalstīs, kura nav viņu dalībvalsts.

2. pantsDefinīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

(1) „Aģentūra” ir Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošanai;

(2) „kopīgie pasākumi” ir kopīgie pasākumi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2007/2004 3. pantā;

(3) „eksperimentālie projekti” ir eksperimentālie projekti, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 2007/2004 3. pantā;

(4) „pieaicinātie darbinieki” ir pieaicinātie citu dalībvalstu robežsardzes darbinieki, kas piedalās kopīgajos pasākumos un eksperimentālajos projektos [dalībvalsts teritorijā];

(5) „vienības(-u) dalībnieki” ir dalībvalstu robežsardzes dienestu darbinieki, kas ir dienestā ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībās;

(6) „pieprasītāja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas pieprasa Aģentūrai izvietot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības tās teritorijā;

(7) „uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras teritorijā īsteno kopīgos pasākumus, eksperimentālos projektus vai izvieto ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības;

(8) „piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā pieaicinātais darbinieks vai vienības dalībnieks ir valsts robežsardzes darbinieks.

3. pantsĀtrās reaģēšanas robežapsardzes vienību sastāvs un izvietošana

1. Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību sastāvu nosaka Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8.b pantu.

Aģentūra izvieto vienības saskaņā ar minētās regulas 8.f pantu.

2. Dalībvalstis norāda visu to savas robežsardzes darbinieku vārdus, kuru pieejamību tās paredzējušas nodrošināt Aģentūrai ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību komplektēšanai.

3. Dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina Aģentūrai 2. punktā minēto darbinieku pieejamību dalībai šādos pasākumos:

10. apmācību kursi un praktiskās nodarbības saskaņā ar Aģentūras gada darba programmā ietverto grafiku;

11. īsā laikā nodrošināma izvietošana citā dalībvalstī.

4. Izdevumus, kas saistīti ar 3. punktā minētajām darbībām, sedz Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8.d pantu.

4. pantsVienību dalībnieku tiesības un pienākumi

1. Vienību dalībnieki saglabā savas attiecīgās dalībvalsts robežsardzes darbinieka statusu un turpina saņemt atalgojumu no tās. Tomēr, būdami izvietoti kā vienību dalībnieki, viņi pilda tikai uzņēmējas dalībvalsts norādījumus saskaņā ar darbības plānu, par kuru Aģentūra vienojusies ar dalībvalsti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8.f panta 3. punktā.

2. Darbinieki, kuru vārdi ir norādīti Aģentūrai atbilstoši šīs regulas 3. panta 2. punktam, piedalās pamata un papildu apmācībā, kas attiecas uz viņu uzdevumiem, kā arī regulārās praktiskajās nodarbībās, ko nodrošina Aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8.e pantu.

3. Darbinieki saņem dienas naudu par laiku, ko tie pavada, piedaloties apmācības kursos un praktiskajās nodarbībās, ko organizē Aģentūra, un par laiku, ko tie pavada izvietojumā vienību dalībnieku statusā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 8.d pantu.

5. pants Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošana

1. Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības(-u) izvietošanas laikā vienību(-as) ir uzņēmējas dalībvalsts pakļautībā saskaņā ar darbības plānu. Pieprasītāja dalībvalsts nekavējoties informē Aģentūru par visiem lēmumiem, ko pieņēmušas tās kompetentās iestādes attiecībā uz vienību(-ām), tostarp jo īpaši par visiem darbības plāna grozījumu vai pielāgojumu priekšlikumiem.

2. Uzņēmēja dalībvalsts sniedz visu nepieciešamo palīdzību Aģentūras sadarbības koordinatoram, kas pavada ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību(-as), tostarp nodrošina neierobežotu pieeju vienībai(-ām) visā izvietojuma laikā.

6. pantsPieaicināto darbinieku un vienību dalībnieku uzdevumi

1. Aģentūras koordinēto kopīgo pasākumu un eksperimentālo projektu un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošanas nolūkā pieaicinātie darbinieki un vienību dalībnieki visu minēto darbību laikā veic 7. un 8. pantā minētos uzdevumus.

2. Veicot 7. un 8. pantā minētos uzdevumus, pieaicinātie darbinieki un vienību dalībnieki ievēro Kopienas tiesību aktus un uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus. Tie darbojas uzņēmējas dalībvalsts robežsardzes darbinieku pakļautībā.

3. Pieaicinātajiem darbiniekiem un vienību dalībniekiem, veicot 7. un 8. pantā minētos uzdevumus, ir atļauts valkāt savas uniformas.

Virs savām uniformām viņi valkā zilu piedurknes apsēju ar Eiropas Savienības zīmotni, kas norāda uz viņu dalību kopīgajā pasākumā vai eksperimentālajā projektā, ko koordinē Aģentūra, vai izvietotajā ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībā.

Lai uzņēmējas dalībvalsts iestādes varētu identificēt pieaicinātos darbiniekus un vienību dalībniekus, tiem vienmēr ir līdzi akreditācijas dokuments, kā norādīts 9. pantā, uzrādīšanai pēc pieprasījuma.

4. Pieaicinātie darbinieki un vienību dalībnieki, kuriem atļauts nēsāt dienesta ieročus savā izcelsmes dalībvalstī, var nēsāt minētos ieročus, veicot 7. un 8. pantā minētos uzdevumus, tikai ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu saskaņā ar tās tiesību aktiem.

7. pantsRobežkontrole

1. Pieaicinātajiem darbiniekiem un vienību dalībniekiem, kas piedalās robežkontroles pasākumos Regulas (EK) Nr. 562/2006 7. panta nozīmē, uzņēmējā dalībvalstī ir jāveic šādi uzdevumi:

12. pārbaudīt visu robežu šķērsojošo personu ceļošanas dokumentus, lai pārliecinātos par šādu dokumentu autentiskumu un derīgumu un noskaidrotu minēto personu identitāti;

13. izmantot tehniskos līdzekļus, lai pārbaudītu ceļošanas dokumentus saskaņā ar a) punktu;

14. intervēt visas personas, kas šķērso robežu, lai pārliecinātos par ceļojuma mērķi un apstākļiem, kā arī to, ka attiecīgajai personai ir pietiekami iztikas līdzekļi un vajadzīgie dokumenti;

15. pārbaudīt, vai uz robežu šķērsojošo personu neattiecas brīdinājuma informācija Šengenas Informācijas sistēmā ( SIS ), kas liedz ieceļošanu;

16. iespiest zīmogu ceļošanas dokumentos saskaņā Regulas (EK) Nr. 562/2006 10. pantu, personai iebraucot valstī un izbraucot no tās;

17. pārmeklēt robežu šķērsojošām personām piederošos transportlīdzekļus un priekšmetus saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Pieaicināto darbinieku un vienību dalībnieku piekļuvi SIS un valstu datubāzēm saistībā ar 1. punkta d) apakšpunkta mērķiem attiecīgi reglamentē Kopienas tiesību akti un uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti.

3. Pieaicinātie darbinieki un vienību dalībnieki pieņem lēmumus par ieceļošanas atteikšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 562/2006 13. pantu tikai pēc apspriešanās un vienošanās ar uzņēmējas dalībvalsts robežsardzes komandējošo darbinieku.

Visas apelācijas pret šādiem lēmumiem adresē uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

8. pantsUzraudzība

Pieaicinātajiem darbiniekiem un vienību dalībniekiem, kas piedalās uzraudzības pasākumos Regulas (EK) Nr. 562/2006 12. panta nozīmē, uzņēmējā dalībvalstī ir jāveic šādi uzdevumi:

18. izmantot tehniskos līdzekļus ārējo robežu pierobežas novērošanai;

19. uzņēmējas dalībvalsts ārējo robežu pierobežā piedalīties kājnieku patruļās un patruļās, izmantojot transportlīdzekļus;

20. neļaut personām nelikumīgi šķērsot uzņēmējas dalībvalsts ārējās robežas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

9. pantsAkreditācijas dokuments

1. Uzņēmēja dalībvalsts pieaicinātajiem darbiniekiem un vienību dalībniekiem izsniedz dokumentu, lai identificētu viņus un apliecinātu šāda dokumenta turētāja tiesības veikt 7. un 8. pantā minētos uzdevumus. Dokumentos ir iekļauti šādi dati:

21. pieaicinātā darbinieka/vienības dalībnieka vārds un valstspiederība;

22. pieaicinātā darbinieka/vienības dalībnieka dienesta pakāpe;

23. pieaicinātā darbinieka/vienības dalībnieka fotogrāfija, kas ir nesen uzņemta, digitālā formātā;

24. informācija par kopīgo pasākumu/izvietošanu, kurā piedalās pieaicinātais darbinieks/vienības dalībnieks;

25. uzdevumi, ko pieaicinātais darbinieks/vienības dalībnieks var veikt saskaņā ar 7. un 8. pantu;

26. laikposms, kurā pieaicinātajam darbiniekam/vienības dalībniekam ir jāveic 7. un 8. pantā minētie uzdevumi.

2. Pēc kopīgā pasākuma, eksperimentālā projekta vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības izvietošanas beigām dokuments ir jāatdod uzņēmējai dalībvalstij.

10. pantsCivilatbildība attiecībā uz pieaicinātajiem darbiniekiem un vienību dalībniekiem

1. Ja pieaicinātie darbinieki un vienību dalībnieki darbojas dalībvalstī, kas nav valsts, kuras robežsardzē tie strādā, piederības dalībvalsts(-is) ir atbildīga(-as) par zaudējumiem, ko tie radījuši kopīgo pasākumu vai vienību izvietojuma laikā saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Uzņēmēja dalībvalsts kompensē šādus zaudējumus cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem saskaņā ar tās tiesību aktiem.

3. Piederības dalībvalsts(-is) pilnībā atmaksā uzņēmējai dalībvalstij visas summas, kas izmaksātas cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.

4. Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām un izņemot 3. punktu, neviena dalībvalsts 1. punktā paredzētajā gadījumā nepieprasa atlīdzību par citas dalībvalsts nodarītajiem kaitējumiem.

11. pantsKriminālatbildība attiecībā uz pieaicinātajiem darbiniekiem un vienību dalībniekiem

Kopīgo pasākumu, eksperimentālo projektu vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošanas laikā pieaicinātie darbinieki un vienību dalībnieki tiek uzskatīti par uzņēmējas dalībvalsts darbiniekiem attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti pret viņiem vai ko viņi izdarījuši.

12. pantsGrozījums

Regulu (EK) Nr. 2007/2004 groza šādi:

(1) Regulas 2. panta 1. punktam pievieno šādu g) apakšpunktu:

„g) izvietot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības dalībvalstī, kas pieprasa palīdzību gadījumā, kad radušās īpašu sarežģījumu situācijas, jo īpaši gadījumos, kad ārējo robežu noteiktās vietās ierodas liels skaits trešo valstu pilsoņu, kas cenšas nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā.”

(2) Regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Aģentūra var iegādāties tehnisko aprīkojumu ārējo robežu kontrolei un uzraudzībai, lai to izmantotu tās eksperti un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības [tās struktūrā], kamēr tie/tās izvietoti(-as) attiecīgajā(-s) dalībvalstī(-s)."

(3) Iekļauj šādu 8.a līdz 8.h pantu:

”8.a pantsRobežu ātrās reaģēšanas vienības

Ja 8. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie pasākumi nav uzskatāmi par pietiekamiem, lai risinātu īpašu sarežģījumu situāciju, Aģentūra uz piemērotu laikposmu var izvietot vienu vai vairākas ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības(-u) pieprasītājā dalībvalstī.

8.b pantsRobežu ātrās reaģēšanas vienību sastāvs

1. Aģentūra izveido un glabā to valsts robežsardzes darbinieku vārdu sarakstus, kurus dalībvalstis ir norādījušas Aģentūrai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …./… [šīs regulas] 3. panta 2. punktu.

Sastādot sarakstus, Aģentūra ņem vērā darbinieku attiecīgo profesionālo pieredzi, jo īpaši valodu prasmes.

2. Nosakot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību sastāvu izvietošanai, Aģentūra ņem vērā īpašos apstākļus, kas radušies pieprasītājai dalībvalstij. Vienību komplektē saskaņā ar darbības plānu, kas izveidots atbilstoši 8.f panta 3. punktam.

8.c pantsValsts kontaktpunkts

Dalībvalstis nozīmē valsts kontaktpunktu saziņai ar Aģentūru par visiem jautājumiem, kas attiecas uz ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībām. Ar valsts kontaktpunktu ir iespējams sazināties jebkurā laikā.

8.d pantsIzdevumi

1. Aģentūra sedz visas tās turpmāk norādītās izmaksas, izņemot parastās algas, kas dalībvalstīm rodas, nodrošinot savas valsts robežsardzes darbinieku pieejamību ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībām mērķiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. …/…[ šīs regulas ] 3. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā:

27. izdevumi par ceļu no izcelsmes dalībvalsts līdz uzņēmējai dalībvalstij;

28. ar vakcināciju saistītās izmaksas;

29. izmaksas, kas saistītas ar īpašām apdrošināšanas vajadzībām saistībā ar izvietošanu;

30. dienas naudas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. …/… [šīs regulas] 4. panta 3. punktā.

2. Valde paredz sīki izstrādātus noteikumus par ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību dalībnieku dienas naudas maksāšanu.

8.e pantsApmācība un praktiskās nodarbības

Darbiniekiem, kuru vārdi ir iekļauti 8.b panta 1. punkta sarakstos, Aģentūra sniedz pamata un papildu apmācību, kas ir būtiska viņu uzdevumu veikšanai. Tā arī vada regulāras praktiskās nodarbības minētajiem darbiniekiem saskaņā ar grafiku, kas noteikts Aģentūras gada darba programmā.

8.f pantsProcedūra lēmuma pieņemšanai par ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošanu

1. Pieņemot lēmumu par dalībvalsts pieprasījumu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošanai saskaņā ar 8.a pantu, izpilddirektors ņem vērā Aģentūras riska analīzes rezultātus, kā arī jebkuru citu būtisku informāciju, ko sniegusi pieprasītāja dalībvalsts vai cita dalībvalsts. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nosūtīt Aģentūras ekspertu situācijas novērtēšanai pie pieprasītājas dalībvalsts ārējām robežām.

2. Izpilddirektors pieņem lēmumu par pieprasījumu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izvietošanai pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc minētā pieprasījuma saņemšanas dienas. Izpilddirektors rakstveidā paziņo par lēmumu vienlaicīgi pieprasītājai dalībvalstij un valdei. Lēmumā norāda galvenos apsvērumus, kas ir tā pamatā.

3. Ja izpilddirektors pieņem lēmumu izvietot vienu vai vairākas ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības, Aģentūrai un pieprasītājai dalībvalstij ir nekavējoties jāizveido darbības plāns saskaņā ar 8.g pantu.

4. Tiklīdz ir panākta vienošanās par darbības plānu, izpilddirektors informē dalībvalstis, kuru robežsardzes darbiniekus ir paredzēts nodarbināt ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībā. Šo informāciju rakstveidā sniedz valstu kontaktpunktiem, kas izveidoti saskaņā ar 8.c pantu, un tajā ietver datumu, kad paredzēts sākt izvietošanu. Jāiesniedz arī darbības plāna eksemplārs.

5. Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību(-as) izvieto ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc dienas, kad Aģentūra un pieprasītāja dalībvalsts vienojušās par darbības plānu.

8.g pantsDarbības plāns

1. Aģentūra un pieprasītāja dalībvalsts vienojas par darbības plānu, kurā sīki izklāsta precīzus nosacījumus ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības(-u) izvietošanai. Darbības plānā ir jāiekļauj šādas ziņas:

31. paredzamais ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības(-u) izvietošanas ilgums;

32. precīzas ģeogrāfiskās atrašanās vietas pieprasītājā dalībvalstī, kur tiks izvietota(-as) ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības;

33. ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības(-u) uzdevumi izvietošanas laikā;

34. ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības(-u) sastāvs;

35. tehniskais aprīkojums, kas izvietojams kopā ar ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībām;

36. visi papildu uzdevumi, kuru veikšanu pieprasītāja dalībvalsts uztic ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības(-u) darbiniekiem izvietošanas laikā;

37. to pieprasītājas dalībvalsts robežsardzes darbinieku vārdi un dienesta pakāpes, kas komandēs ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību(-as) izvietošanas laikā, un vienības(-u) vieta komandķēdē.

2. Aģentūras izpilddirektoram un pieprasītājai dalībvalstij ir jāvienojas par visiem grozījumiem un pielāgojumiem darbības plānā.

8.h pantsSadarbības koordinators

1. Izpilddirektors ieceļ vienu vai vairākus ekspertus no Aģentūras personāla, ko izvieto sadarbības koordinatora statusā kopā ar vienību(-ām), lai pārstāvētu Aģentūru un pildītu novērotāja funkcijas. Par sadarbības koordinatora iecelšanu izpilddirektors paziņo uzņēmējai dalībvalstij.

2. Sadarbības koordinators ziņo Aģentūrai par visiem vienību izvietošanas aspektiem.

Sadarbības koordinators jo īpaši:

38. īsteno saskarnes funkcijas starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti;

39. īsteno saskarnes funkcijas starp Aģentūru un ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības(-u) dalībniekiem, sniedzot palīdzību Aģentūras vārdā visos jautājumos, kas saistīti ar nosacījumiem to izvietošanai vienības(-u) sastāvā;

40. uzrauga darbības plāna īstenošanu;

41. novērtē ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības(-u) izvietošanas ietekmi, jo īpaši lai ierosinātu Aģentūrai iespējamos darbības plāna grozījumus vai pielāgojumus.

3. Veicot savus pienākumus, sadarbības koordinators pilda tikai Aģentūras norādījumus.”

(4) Regulas 10. pantu svītro.

13. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šīs regulas 12. pantu piemēro no [ trīs mēneši pēc spēkā stāšanās datuma ].

Šī regula uzliek saistības kopumā un saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS:

Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko ievieš mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz šo mehānismu

2. UZ DARBĪBAS JOMĀM BALSTĪTA VADĪBA / BUDŽETA LĪDZEKĻU SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM

Attiecīgā(-s) politikas joma(-s) un saistītā(-s) darbība/darbības:

Politikas joma: 18 – Tieslietas un iekšlietas

Darbības: 18 02 – Ārējās robežas, vīzu politika un personu brīva kustība

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un ar tām saistītās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas (ex-B.A. pozīcijas)), tostarp:

18 02 03 01: Administratīvie izdevumi (1. un 2. sadaļa)

18 02 03 02: Darbības izmaksas (3. sadaļa)

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums:

Darbību uzsāk ierosinātās regulas spēkā stāšanās datumā. Tā ilgst, kamēr piemēro regulu.

Ar ierosināto regulu groza regulu, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām. Ierosinātā regula papildinās to uzdevumu skaitu, kas jāveic Aģentūrai. Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus. Finansiāla ietekme ir tikai uz budžeta izdevumiem saistībā ar papildu uzdevumu, ko paredzēts īstenot ar ierosināto regulu.

3.3. Budžeta informācija:

18 02 03 01 | Neobl. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 3A |

18 02 03 02 | Neobl. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 3A |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

Šajā tabulā norādītās summas attiecas vienīgi uz finanšu resursiem, kas būs nepieciešami Aģentūrai, lai veiktu jaunus uzdevumus, ko nosaka ar priekšlikumu . Tāpēc šeit nav iekļauti izdevumi, kas attiecas uz citiem uzdevumiem, ko Aģentūra jau veic.

Summas ir iekļautas, nepārsniedzot summas, kas paredzētas daudzgadu finanšu plānā (provizoriskā budžeta projekta 2007. gadam V dokuments), un tādējādi tām nav nepieciešamas papildu apropriācijas.

Miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2011. g. | 2012. g. | 2013. un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[17] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a) | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 12,600 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b) | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 12,600 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[18] |

Tehniskā un administratīvā palīdzība (NDA) | 8.2.4 | c) | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 12,600 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 2,100 | 12,600 |

Administratīvie izdevumi, kas nav iekļauti pamatsummā[19]– nav piemērojams. |

Cilvēkresursu un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5 | d) |

Administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursus un ar tiem saistītās izmaksas, kas nav iekļauti pamatsummā (NDA) | 8.2.6 | e) |

Pasākumu finansiālo izmaksu orientējošā kopsumma – nav piemērojams. |

SA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e |

MA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu līdzfinansējums vai līdzfinansējums no kādām citām struktūrām (lūdzam norādīt, kurām), nākamajā tabulā jānorāda šāda līdzfinansējuma apmērs (ja paredzams līdzfinansējums no vairākām struktūrām, var pievienot papildu rindas).

Miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Līdzfinansētāja struktūra | 2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2011. g. | 2012. g. | 2013. un turpmākie gadi | Kopā |

Norvēģija un Īslande | f) | 0,043 | 0,043 | 0,043 | 0,043 | 0,043 | 0,043 | 0,259 |

SA KOPĀ, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | 2,143 | 2,143 | 2,143 | 2,143 | 2,143 | 2,143 | 12,859 |

Regula, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Padomes 2004. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 2007/2004) papildina Šengenas acquis tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienības Padome noslēgusi ar Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis ieviešanā, piemērošanā un izstrādē.

Norvēģijas un Īslandes neierobežotu dalību FRONTEX darbībās iespējams nodrošināt, pamatojoties uz vienošanos. Paredzēts, ka minētās divas valstis veiks finansiālu ieguldījumu, lai nodrošinātu savu dalību.

Paredzamais ieguldījums: 2,06 % (2006. gada rādītāji).

4.1.2. Atbilstība finanšu plānam

( Priekšlikums atbilst pašreizējam finanšu plānam.

( Priekšlikums būs saistīts ar finanšu perspektīvas attiecīgās pozīcijas pārplānošanu.

( Saistībā ar šo priekšlikumu var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[20] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda.

Miljoni EUR (līdz 1 zīmei aiz komata)

Stāvoklis pirms darbības [n-1 gads] | Stāvoklis pēc darbības |

Kopējais darbinieku skaits |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Jāīsteno īstermiņā vai ilgtermiņā

Šā regulas priekšlikuma galvenais mērķis ir uzlabot dalībvalstu operatīvo sadarbību pie ES ārējām robežām, iekļaujot vēl vienu uzdevumu to uzdevumu sarakstā, ko Aģentūra jau veic saskaņā ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) 2007/2004. Jaunais uzdevums attiecas uz tādu „ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību” izveidi, kuras ir atbildīgas par attiecīgi sauszemes, gaisa un jūras robežu kontroli un uzraudzību. Lai iegūtu sīkāku informāciju, skatīt arī „Paskaidrojuma rakstu”.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

Ar ierosināto regulu groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Aģentūru. Tā papildina spēkā esošo regulu, iekļaujot jaunu uzdevumu to uzdevumu sarakstā, ko jau veic Aģentūra. Tāpat kā spēkā esošā regula, ierosinātā regula papildinās citus pašreizējos finanšu instrumentus, piemēram, ARGO. Šis priekšlikums turpina veicināt pievienoto vērtību, ko nodrošināja jau Aģentūras izveide, jo tā veic horizontālus uzdevumus, kuri iepriekš bija valstu projekti, bet kurus nepārvalda centralizēti, tādējādi nodrošinot konsekvenci un viendabīgumu.

5.3. Mērķi, gaidāmie rezultāti un attiecīgie priekšlikuma rādītāji saistībā tādas vadības satvaru, kas balstīta uz darbības jomām

Mērķis:

Efektīva dalībvalstu sauzsemes, gaisa un jūras robežu kontrole un uzraudzība.

Rezultāti:

Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveide, lai palīdzētu dalībvalstīm, kas saskaras ar apstākļiem, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība.

Rādītāji:

Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību skaits, ko izvieto, lai sniegtu ātru tehnisko un operatīvo palīdzību dalībvalstīm, kas to pieprasa.

Īstenoto mācību kursu un praktisko nodarbību skaits darbiniekiem ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienībās.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Centralizēta pārvaldība:

( pārvaldību tieši īsteno Komisija;

( pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot:

( izpildaģentūrām,

( Kopienu izveidotām struktūrām, kā minēts Finanšu regulas 185. pantā,

( valsts sabiedriskajām struktūrām vai struktūrām ar publisko dienestu funkcijām.

( Dalīta vai decentralizēta pārvaldība:

( kopā ar dalībvalstīm;

( kopā ar trešām valstīm.

( Pārvaldība kopīgi ar starptautiskām organizācijām (lūdzu, precizēt)

Būtiskas piezīmes

Darbību īsteno ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004 izveidotā Eiropas Aģentūra sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ( FRONTEX ).

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Aģentūras veiktās darbības, tostarp jaunās darbības, ko paredz ar ierosināto regulu, turpinās uzraudzīt, izmantojot gada darbības pārskatu, ko valde pieņēma par pagājušo gadu, un darba programmu nākamajam gadam; abus minētos dokumentus iesniedz Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Iepriekšēja novērtēšana

Ietekmes novērtējumu veic Komisija.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma/paveiktā novērtēšanas (ņemot vērā līdzīgu iepriekšējo pieredzi)

Nepiemēro.

6.2.3. Turpmāko novērtējumu veikšanas nosacījumi un biežums

Trīs gadus pēc dienas, kad Aģentūra sākusi pildīt savus pienākumus, valde pasūta neatkarīgu ārēju novērtējumu par Padomes Regulas (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Aģentūru, īstenošanu. Tā kā šī ierosinātā regula groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, novērtējums attieksies arī uz ierosināto regulu.

Novērtējumu veic, pārbaudot, cik efektīvi Aģentūra izpilda uzdevumu, tādējādi ietverot arī jaunos uzdevumus, kas Aģentūrai uzticēti ar šo ierosināto regulu. Tiks novērtēta arī Aģentūras un tās darbības ietekme. Novērtēšanā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Eiropas, gan valstu līmenī.

Valde saņem novērtēšanas rezultātus un par izmaiņām šajā regulā, Aģentūrā un tās darbībā sniedz ieteikumus Komisijai, kas var nodot tos Padomei kopā ar savu atzinumu, kā arī attiecīgiem priekšlikumiem. Attiecīgā gadījumā pievieno rīcības plānu ar grafiku. Gan novērtēšanas rezultātus, gan tās ieteikumus dara zināmus atklātībai.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

AģENTūRAS BUDžETA IZPILDI īSTENO TāS IZPILDDIREKTORS. KATRU GA du viņš/viņa nosūta Komisijai, valdei un Revīzijas palātai sīki izstrādātus iepriekšējā finanšu gada pārskatus par visiem ieņēmumiem un izdevumiem. Turklāt Komisijas Iekšējās revīzijas dienests palīdz Aģentūrai pārvaldīt finansiālās darbības, kontrolējot riskus, uzraugot atbilstību, sniegdams neatkarīgu atzinumu par pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, lai uzlabotu pasākumu lietderību un efektivitāti un nodrošinātu saimniecisku Aģentūras līdzekļu izmantošanu.

Aģentūra ievieš iekšējās revīzijas sistēmu, kas ir līdzīga tai, ko ieviesusi Komisija saistībā ar savu pārstrukturēšanu.

Personāls pilnībā sadarbojas ar OLAF, lai apkarotu krāpšanu.

Revīzijas palāta pārbauda pārskatus saskaņā ar Līguma 248. pantu un publicē gada pārskatu par Aģentūras darbībām.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2011. g. | 2012. g. | 2013. g. |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[23] (XX 01 01) | A*/AD |

B*, C*/AST |

Darbinieki, ko finansē[24] atbilstīgi XX 01 02. pantam |

Citi darbinieki[25], ko finansē atbilstīgi XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ |

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

Koordinēt visas darbības, kas saistītas ar jaunajiem uzdevumiem, kuri uzticēti Aģentūrai un kuri attiecas uz tādu „ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību” izveidi, kuras ir atbildīgas par attiecīgi sauszemes, gaisa un jūras robežu kontroli un uzraudzību.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (ar likumu noteiktie)

( Pašlaik programmas pārvaldībai piešķirtais personāls, kas jāaizstāj vai kam jāpagarina termiņš.

( Amati, kas n gadam paredzēti iepriekš, veicot gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu.

( Amati, kas pieprasāmi, veicot nākamā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu.

( Amati, kas pārkārtojami, izmantojot esošos atbildīgā dienesta resursus (iekšējā pārcelšana).

( Amati, kas nepieciešami n gadam, bet nav paredzēti, veicot konkrētā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu.

8.2.4. Citi pamatsummā iekļautie administratīvie izdevumi (18 02 03 01 – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

Miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2008. g. | 2009. g. | 2010. g. | 2011. g. | 2012. g. | 2013. g. | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- intra muros |

- extra muros |

Tehniskais un administratīvais atbalsts kopā |

8.2.5. Cilvēkresursu finansiālās izmaksas un saistītās izmaksas, kas nav iekļautas pamatsummā NEPIEMĒRO, jo nav nepieciešami papildu līdzekļi .

Miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) |

Darbinieki, kurus finansē atbilstoši XX 01 02. pantam (palīgdarbinieki, valstu eksperti, līgumdarbinieki u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītās izmaksas (NAV ietvertas pamatsummā), kopā |

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Aprēķins – Personāls, ko finansē saskaņā ar XX 01 02. pantu |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav iekļauti pamatsummā Miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata) |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[27] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2 Kopā – citi pārvaldības izdevumi (XX 01 02 11) |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Administratīvie izdevumi kopā, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītās izmaksas (NAV ietverti pamatsummā) |

Aprēķins – Citi administratīvie izdevumi, kas nav iekļauti pamatsummā |

[1] OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

[2] Doc. 14292/04 CONCL 3.

[3] Doc. 15914/05 REV 1 CONCL 3.

[4] UNISYS (2006. g.) sagatavots pētījums par izpildes pilnvaru piešķiršanu robežsardzes darbiniekiem, kas darbojas pie ES ārējām robežām.

[5] 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2006.

[6] Izmaksas, kas jāsedz Aģentūrai, ir šādas: uzturēšanās izdevumi, komandējuma naudas, ceļa izdevumi un, ja nepieciešams, vakcinācijas un/vai īpašās apdrošināšanas izmaksas.

[7] Vajadzības gadījumā Aģentūra var iegādāties tehnisko aprīkojumu kontroles un uzraudzības nolūkā, ko lieto ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības. Šāds aprīkojums var būt, piemēram, radiokomunikāciju aprīkojums, nakts redzamības binokļi utt.

[8] OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp.

[9] OV C, , . lpp.

[10] OV C, , . lpp.

[11] OV C, , . lpp.

[12] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[13] OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.

[14] OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.

[15] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[16] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[17] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. iedaļas xx. 01. nodaļā.

[18] Izdevumi, kas ir ietverti xx. iedaļas xx 01 04. pantā.

[19] Izdevumi, kas ir ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[20] Skatīt Starpiestāžu nolīguma 19. un 24. pantu.

[21] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) jāpievieno papildu slejas.

[22] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[23] Izmaksas, kas NAV ietvertas pamatsummā.

[24] Izmaksas, kas NAV ietvertas pamatsummā.

[25] Izmaksas, kas ir ietvertas pamatsummā.

[26] Par katru izpildaģentūru/aģentūrām jānorāda īpašais tiesību akta finanšu pārskats.

[27] Norādīt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.

52006PC0401