[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.07.2006

COM(2006) 390 galīgā redakcija

2006/0127 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko groza Padomes direktīvu 89/391/EEK, tās atsevišķās direktīvas un Padomes Direktīvu 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK ar mērķi vienkāršot un racionalizēt ziņojumus par praktisko īstenošanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šā priekšlikuma mērķis ir racionalizēt un vienkāršot noteikumus Kopienas direktīvās par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, kurās paredzēts pienākums dalībvalstīm un Komisijai izstrādāt ziņojumus par to praktisko īstenošanu. Šobrīd dalībvalstu pienākums izstrādāt ziņojumu par praktisko īstenošanu, kurš ir viens no pamatelementiem Komisijas ziņojumam, ir paredzēts Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvā 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā[1], kā arī atsevišķajās direktīvās minētās direktīvas 16. panta 1. punkta nozīmē, proti, šādās direktīvās: Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīvā 89/654/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā[2], Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīvā 89/655/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā[3], Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīvā 89/656/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus darba vietās[4], Padomes 1990. gada 29. maija Direktīvā 90/269/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību kravu apstrādē ar rokām, pastāvot īpašam riskam darba ņēmējiem gūt muguras traumas[5], Padomes 1990. gada 29. maija Direktīvā 90/270/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm[6], Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīvā 92/57/EEK par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos[7], Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīvā 92/58/EEK par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā[8], Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti[9], Padomes 1992. gada 3. novembra Direktīvā 92/91/EEK par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu[10], Padomes 1992. gada 3. decembra Direktīvā 92/104/EEK par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darbiniekiem, kuri strādā virszemes un apakšzemes minerālu ieguves rūpniecības nozarēs[11], Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīvā 93/103/EK par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem[12], Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīvā 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā[13], Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 16. decembra Direktīvā 99/92/EK par minimālajām prasībām to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam[14], Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvā 2002/44/EK par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija)[15], Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Direktīvā 2003/10/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis)[16], Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki)[17], Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/25/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums)[18]. Trīs direktīvās šajā jomā nav paredzēts izstrādāt ziņojumus par praktisko īstenošanu, proti, šādās direktīvās: Padomes 1983. gada 19. septembra Direktīvā 83/477/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā[19], Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvā 2000/54/EK par darbinieku aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)[20] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darbavietā (sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)[21]. Ziņojums par īstenošanu ir paredzēts arī Padomes 1991. gada 25. jūnija Direktīvā 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā[22], 1992. gada 31. marta Direktīvā 92/29/EEK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem[23] un 1994. gada 22. jūnija Direktīvā 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību[24]. Turklāt pašreizējos noteikumos paredzēti dažādi termiņi valstu ziņojumu par praktisko īstenošanu iesniegšanai Komisijai (četri vai pieci gadi). Šīs atšķirības tiks novērstas ar šo priekšlikumu, ar ko vienlaikus paredzēts uzlabot un racionalizēt esošos noteikumus, paredzot vienotu ziņojumu par praktisko īstenošanu, kurā būs vispārīgā daļa ar vispārīgajiem principiem un kopīgajiem aspektiem visās direktīvās, kā arī īpašas nodaļas par katrai direktīvai raksturīgiem aspektiem. Šobrīd sakarā ar dažādajās direktīvās noteiktajiem atšķirīgajiem termiņiem novērtēšanas darbs notiek gandrīz nepārtraukti, radot pārlieku lielas administratīvās izmaksas. |

Vispārējais konteksts Ievērojams skaits Kopienu direktīvu par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā visām dalībvalstīm nosaka par pienākumu regulāri ziņot Komisijai par šajās direktīvās paredzēto noteikumu praktisko īstenošanu, norādot sociālo partneru viedokli. Šajos noteikumos paredzēti atšķirīgi termiņi valstu ziņojumu iesniegšanai Komisijai – vai nu reizi piecos gados (Direktīva 89/391/EEK, 89/654/EEK, 89/655/EEK, 89/656/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK, 92/58/EEK, 92/85/EEK, 92/91/EEK, 92/104/EEK, 94/33/EK, 98/24/EK, 99/92/EK, 2002/44/EK, 2003/10/EK un 2004/40/EK), vai reizi četros gados (Direktīva 90/269/EEK, 90/270/EEK, 92/57/EEK un 93/103/EEK). Turklāt dažās direktīvās noteikts, ka Komisijai periodiski jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojums par attiecīgo direktīvu īstenošanu, cita starpā ņemot vērā valstu ziņojumus. Gadu gaitā šo noteikumu piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka procesu sarežģī un padara birokrātisku ne tikai ievērojamas atšķirības termiņos, kad valstu ziņojumi jānosūta Komisijai, bet arī administratīvie ierobežojumi. Regulāru ziņojumu izstrāde par darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības jomas direktīvu praktisko īstenošanu ir nozīmīgs instruments, kas ļauj konstatēt stāvokli un novērtēt pieņemto pasākumu efektivitāti un to ietekmi uz darba ņēmēju drošības un veselības kvalitāti Eiropas Savienībā. Paziņojumā „Pielāgoties izmaiņām darbā un sabiedrībā: jauna Kopienas veselības un drošības stratēģija 2002–2006”[25] Komisija 3.3.1. nodaļā „Tiesiskās un institucionālās sistēmas pielāgošana” norāda, ka pilnīgs, saskaņots un viengabalains Kopienas likumīgais pamats ir būtisks instruments veselības un drošības jomā, kur riska novēršanai un darba ņēmēju aizsardzībai vajadzīgas normas un principi, un ka tā gatavojas šajā jomā turpināt īstenot līdzsvarotu pieeju virknē paralēlu virzienu, balstoties uz tiesību aktu īstenošanā gūto pieredzi, cita starpā, vienkāršojot un racionalizējot šobrīd esošo tiesisko regulējumu, jo īpaši izstrādājot vienotu ziņojumu par praktisko īstenošanu dažādajās direktīvas paredzēto specifisko ziņojumu vietā. Padome savā rezolūcijā[26] attiecībā uz Komisijas paziņojumu par jaunu Kopienas veselības un drošības darbā stratēģiju 2002.–2006. gadam ņem vērā Komisijas nodomu iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai racionalizētu ziņojumus par Kopienas direktīvu īstenošanu, un aicina Komisiju saskaņā ar tās iniciatīvas tiesībām iesniegt Padomei vajadzīgos priekšlikumus, lai sasniegtu jaunajā stratēģijā noteiktos mērķus, īpaši attiecībā uz esošā tiesiskā regulējuma racionalizāciju. Savukārt Eiropas Parlaments savā rezolūcijā[27] par to pašu Komisijas paziņojumu uzskata, ka priekšlikums kodificēt un vienkāršot pašreizējos Kopienas tiesību aktus (nevis tos atcelt) ir saskaņā ar plašo projektu vienkāršot un uzlabot Kopienas acquis kopumā, kā norādīts Komisijas paziņojumā „Normatīvās vides vienkāršošana un uzlabošana”[28], kā arī tās rīcības plānā[29], un pieprasa, lai veselība un drošība kā Kopienas tiesību aktu joma, kas izveidota un vērsta uz iedzīvotājiem, būtu prioritārs elements tiesību aktu vienkāršošanas programmā, kura kopīgi jādefinē Padomei, Komisijai un Parlamentam. Parlaments šajā sakarā atzīst, ka uzsvars tiek likts uz pašreizējo Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārskatīšanu un uz priekšlikumu par vienotu ziņojumu par praktisko īstenošanu, kas aptver visas minētās direktīvas. Nesen savā ziņojumā par veselības un drošības veicināšanu darbā Eiropas Parlaments atbalstīja Komisijas priekšlikumu iesniegt vienotu ziņojumu par visu direktīvu praktisko īstenošanu visās 25 dalībvalstīs. Saistībā ar 2002. gada jūnijā izstrādāto tiesību aktu uzlabošanas iniciatīvu „Tiesību aktu labāka izstrāde” kontekstā Komisija 2003. gada februārī ierosināja stratēģiju ar mērķi „atjaunināt un vienkāršot Kopienas acquis”, lai garantētu to, ka iedzīvotāju, uzņēmēju un pārvaldes iestāžu interesēs Kopienas sekundāro tiesību aktu kopums būtu skaidrs, saprotams, atjaunināts un lietotājam draudzīgs. Šā mērķa sasniegšanai Komisija darbojas sešos līmeņos – vienkāršojot, konsolidējot, kodificējot acquis, atceļot vecus tiesību aktus un pievēršoties acquis organizācijai un uztverei. Pamatojoties uz 2003. gada februāra paziņojumā ierosinātajiem rādītājiem, Komisija ir noteikusi 19 stratēģiskās nozares, kurās varētu veikt vienkāršošanu, un viena no tām ir arī drošība un veselības aizsardzība darbā. Šis jautājums kā viena no prioritātēm Kopienas tiesību aktu vienkāršošanā iekļauts arī 2004. gada 25.–26. novembra Konkurences lietu padomes sanāksmes secinājumos Analizējot šo problēmu, tiek secināts, ka dažās direktīvās par veselības aizsardzību un drošību paredzētā informēšana uzliek nesamērīgu slogu dalībvalstīm, un viens no iespējamajiem risinājumiem ir līdz minimumam samazināt pieprasīto informāciju, saskaņot to un paziņot to vienotā ziņojumā attiecībā uz visiem pasākumiem. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā Priekšlikuma 3. pantā ietverts to spēkā esošo noteikumu saraksts, kurus ar šo priekšlikumu atcels. Tie ir norādīto direktīvu nobeiguma noteikumi, kuros ir atsauces uz ziņojumiem par direktīvu praktisko īstenošanu. Ar šo priekšlikumu visi šie noteikumi tiks atcelti. Tomēr, Direktīvā 89/391/EEK iekļaujot 17.a pantu un Direktīvā 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK iekļaujot pantu par īstenošanas ziņojumu, šis priekšlikums saglabā pienākumu dalībvalstīm izstrādāt un nosūtīt ziņojumu par veselības aizsardzības un drošības jomas direktīvu praktisko īstenošanu, vienlaikus saskaņojot to nosūtīšanas biežumu – reizi piecos gados – un racionalizējot šo darbību ar vienotu ziņojumu. Ar šo priekšlikumu šis pienākums tiek attiecināts arī uz direktīvām, kurās ziņojums par īstenošanu nebija paredzēts, tas ir, uz Direktīvu 83/477/EEK, 2000/54/EK un 2004/37/EK. Turklāt priekšlikumā paredzēts, ka šā ziņojuma struktūru nosaka Komisija sadarbībā ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju. |

Atbilstība pārējām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem Šis priekšlikums ir saskaņā ar pārējo Eiropas Savienības politikas jomu mērķiem, īpaši attiecībā uz reglamentējošo noteikumu uzlabošanu ar nolūku palielināt uzņēmumu konkurētspēju. Šis priekšlikums faktiski ļaus ar vienotu ziņojumu labāk novērtēt to, kāda ietekme ir Kopienas noteikumiem par drošību un veselības aizsardzību darbā, samazinot nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, un tādējādi arī labāk novērtēt ekonomiskos ieguvumus tā rezultātā uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Komisija saskaņā ar EK Līguma 138. pantu divos posmos ir apspriedusies ar sociālo partneru Eiropas līmeņa reprezentatīvām organizācijām, kas norādītas 5. pielikumā Komisijas paziņojumā „Partnerība pārmaiņām paplašinātajā Eiropā – stiprināt Eiropas sociālā dialoga ieguldījumu”[30]. Komisija arī apspriedās ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. jūlija lēmumu par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidi, un šī komiteja sniedza labvēlīgu atzinumu. |

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Visi sociālie partneri uzsvēra to, cik nozīmīga viņiem ir iniciatīva ar mērķi vienkāršot un racionalizēt Kopienas direktīvu noteikumus, ar kuriem tiek noteikti pienākumi attiecībā uz ziņojumiem par praktisko īstenošanu. Tika ņemti vērā to ierosinājumi saskaņot nosūtīšanas laikposmu, nosakot to reizi piecos gados, kā arī paplašināt šās iniciatīvas piemērošanas jomu, attiecinot to uz visām direktīvām šajā jomā. Visu 25 dalībvalstu sociālo partneru pārstāvji padomdevējā komitejā apstiprināja Eiropas līmeņa sociālo partneru nostāju, ko tie bija izteikuši apspriešanās laikā saskaņā ar Līguma 138. pantu. Valstu valdību pārstāvji šajā komitejā arī izteica atbalstu iniciatīvai, kuras mērķis ir samazināt administratīvo slogu, kas rodas sakarā ar nepieciešamību izstrādāt daudzus ziņojumus. |

Ekspertu atzinumi un to izmantošana |

Ārējs atzinums nebija vajadzīgs. |

Ietekmes novērtējums 1. iespēja: šobrīd nedarīt neko. Šī iespēja ļautu saglabāt tiesisko regulējumu, kurā noteikta vesela virkne prasību (viena katrā direktīvā) izstrādāt ziņojumu Komisijai dažādos termiņos. Šāds stāvoklis liek valstu pārvaldes iestādēm un sociālajiem partneriem valstu līmenī nepārtraukti veikt novērtēšanas darbu bez īstas pievienotās vērtības. 2. iespēja: grozīt tiesisko regulējumu, lai apvienotu dažādās prasības izstrādāt ziņojumus vienā vienīgā prasībā – tas vienlaikus ļauj iegūt kopēju novērtējumu regulāros intervālos un vienkāršot novērtēšanas darbu valstu pārvaldes iestādēm un valsts līmeņa sociālajiem partneriem, kā arī panākt izmaksu ievērojamu samazinājumu. Ierosinātās izmaiņas skar tikai dalībvalstu pienākumus iesniegt Komisijai ziņojumu par drošības un veselības aizsardzības darbā direktīvu praktisko īstenošanu. Tas neuzliek nekādus papildu pienākumus uzņēmumiem. Šis priekšlikums ļaus ar vienotu ziņojumu labāk novērtēt to, kāda ietekme ir Kopienas noteikumiem par drošību un veselības aizsardzību darbā, samazinot nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, un tādējādi arī labāk novērtēt ekonomiskos ieguvumus tā rezultātā uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Ņemot vērā priekšlikuma raksturu, nav izvērtēta tā ietekmes analīze. Šā priekšlikuma pielikumā pievienots aizpildīts finanšu pārskats. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ELEMENTI |

Ierosinātās rīcības kopsavilkums Direktīvai 89/391/EEK pievienots jauns 17.a pants ar nosaukumu „Ziņojumi par īstenošanu”; tajā paredzēts, ka dalībvalstis reizi piecos gados iesniedz Komisijai vienotu ziņojumu par Direktīvas 89/391/EEK un tās atsevišķo direktīvu praktisko īstenošanu, norādot sociālo partneru viedokļus. Paredzēti noteikumi par ziņojumu saturu un to izstrādes un nosūtīšanas procedūru, kā arī par īstenošanas vispārējā stāvokļa novērtēšanu, ko veic Komisija. Šie noteikumi ļauj šajā īstenošanas ziņojumu procedūrā iekļaut arī turpmākas atsevišķās direktīvas Direktīvas 89/3941/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē. Priekšlikuma 2. pantā paredzēts iekļaut jaunu pantu par īstenošanas ziņojumu tajās direktīvās, kuras nav atsevišķās direktīvas Direktīvas 89/3941/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē, tas ir, Direktīvā 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK, paredzot, ka dalībvalstis nosūta savus īstenošanas ziņojumus Komisijai kā Direktīvas 89/391/EEK 17. panta 1. punktā paredzētā vienotā ziņojuma atsevišķu nodaļu un tie kalpo par pamatu novērtējumam, kuru Komisija veic saskaņā ar šā paša 17.a panta 4. punktu. Ar priekšlikuma 3. pantu tiek atcelti tie pašreiz spēkā esošo direktīvu noteikumi, kuri attiecas uz īstenošanas ziņojumiem. |

Juridiskais pamats EK Līguma 137. panta 2. punkts. |

Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ja priekšlikums attiecas uz jomu, kas neietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē, un darba ņēmēju drošība un veselības aizsardzība darbā ir šāda joma. |

Dalībvalstis nevar pietiekamā mērā sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. |

Direktīvu noteikumus nevar mainīt un atcelt valsts līmenī. |

Priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt ar Kopienas līmeņa pasākumiem šādu iemeslu dēļ. |

Ar šo priekšlikumu tiek grozīts spēkā esošs Kopienas tiesību akts un atcelti konkrēti noteikumi vairākās minētās jomas direktīvās – dalībvalstis pašas to nevar veikt. Tāpat tiek arī saskaņota un racionalizēta procedūra, kā izstrādāt no nosūtīt valstu ziņojumus par praktisko īstenošanu, un procedūra attiecībā uz ziņojumu, kas jāizstrādā Komisijai. |

Ar priekšlikumu tiek uzlabota direktīvu, kas attiecas uz drošību un veselības aizsardzību darbā, novērtēšana. |

Tas ļaus ievērojami samazināt administratīvo slogu, kas rodas saistībā ar dažādajām prasībām katrā direktīvā. |

Subsidiaritātes princips ir ievērots, jo priekšlikums groza jau spēkā esošus Kopienas noteikumus ar mērķi uzlabot un vienkāršot to piemērošanu. |

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam turpmāk minēto iemeslu dēļ. |

Priekšlikums nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi – vienkāršot un racionalizēt esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz vienota ziņojuma par praktisko īstenošanu izstrādi. |

Paredzams, ka tiks ievērojami samazināts Komisijas, valstu iestāžu un sociālo partneru administratīvais slogs. |

Instrumentu izvēle |

Piedāvātais(-ie) instruments(-i): direktīva. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti turpmāk minēto iemeslu dēļ. Lai grozītu direktīvu un atceltu vairāku direktīvu noteikumus, direktīvas pieņemšana ir vienīgais piemērotais līdzeklis. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

Vienkāršošana |

Ar priekšlikumu tiek vienkāršots likumīgais pamats, administratīvās procedūras, ko piemēro pārvaldes iestādēm (valsts vai Eiropas līmenī), kā arī administratīvās procedūras, ko piemēro organizācijām un privātpersonām. |

Šobrīd lielākā daļa direktīvu par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā liek dalībvalstīm dažādos termiņos izstrādāt un nosūtīt Komisijai valstu ziņojumus par praktisko īstenošanu, norādot sociālo partneru viedokļus, kā arī liek Komisijai izstrādāt ziņojumu par direktīvu īstenošanu. Ar šo priekšlikumu šis process tiek vienkāršots un racionalizēts, jo tiek saskaņots valstu ziņojumu nosūtīšanas laikposms un ir paredzēts tikai viens ziņojums par praktisko īstenošanu, kurā iekļauta vispārīgā daļa un konkrētas nodaļas katras direktīvas īpašajiem aspektiem. |

Valstu iestādēm būs reizi piecos gados jāizstrādā un jānosūta tikai viens ziņojums par direktīvu īstenošanu. Arī Komisijas uzdevumi tiks ievērojami vienkāršoti, jo tā reizi piecos gados saņems un apstrādās tikai vienu nevis vairākus ziņojumus no katras dalībvalsts. |

Tiks vienkāršoti arī sociālo partneru uzdevumi, jo tiem tikai reizi piecos gados būs jāsniedz ieguldījums vienā ziņojumā par praktisko īstenošanu. |

Priekšlikums ietilpst Komisijas programmā Kopienas acquis atjaunināšanai un vienkāršošanai. |

Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Ja priekšlikumu pieņems, vajadzēs atcelt atsevišķus noteikumus. |

Eiropas Ekonomikas zona Šis tiesību akta priekšlikums saistīts ar jomu, kuru aptver EEZ līgums, tādēļ tā piemērošana jāpaplašina, attiecinot to arī uz Eiropas Ekonomikas zonu. |

Priekšlikuma sīks skaidrojums pa nodaļām vai pantiem Ar šo priekšlikumu tiek vienkāršotas prasības, attiecīgi, dalībvalstīm izstrādāt ziņojumu par direktīvu praktisko īstenošanu un Komisijai izstrādāt ziņojumu, pamatojoties uz valstu ziņojumiem, jo ar to tiek saskaņots laikposms ziņojumu izstrādei un nosūtīšanai Komisijai, kā arī paredzēts vienots ziņojums par praktisko īstenošanu, iekļaujot vispārīgo daļu un konkrētas nodaļas katrai atsevišķajai direktīvai (1. un 2. pants). Tādējādi ar priekšlikuma 1. pantu Direktīvai 89/391/EEK tiek pievienots jauns 17.a pants. Tajā paredzēts, ka dalībvalstis Komisijai iesniedz vienotu ziņojumu par šīs pašas direktīvas praktisko īstenošanu, kā arī par atsevišķo direktīvu Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē praktisko īstenošanu (Direktīvas 89/391/EEK 17.a panta 1. punkts). Lai nodrošinātu konsekvenci un atvieglinātu valstu ziņojumu izmantošanu, šā priekšlikuma 1. pantā (Direktīvas 89/391/EEK 17.a panta 2. punkts) paredzēts arī, ka ziņojuma struktūru nosaka Komisija sadarbībā ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju. Šī struktūra kopā ar anketu, kurā precizēts tās saturs, tiks nosūtīta dalībvalstīm sešus mēnešus pirms ziņojuma aptvertā perioda beigām. Dalībvalstīm jānosūta ziņojumi Komisijai deviņu mēnešu laikā pēc tā piecu gadu laikposma, uz kuru ziņojums attiecas (sk. priekšlikuma 1. pantu – Direktīvas 89/391/EEK 17.a panta 3. punkts). Tāpat priekšlikuma 1. pantā paredzēts (Direktīvas 89/391/EEK 17.a panta 4. punkts), ka Komisija, pamatojoties uz valstu ziņojumiem, kopumā novērtē attiecīgo direktīvu īstenošanu un veiktos pasākumus un informē pārējās iestādes par šās novērtēšanas rezultātiem un, ja vajadzīgs, par iniciatīvām, kas būtu nepieciešamas. Priekšlikuma 2. pantā paredzēts iekļaut jaunu pantu par īstenošanas ziņojumu tajās direktīvās, kuras nav atsevišķās direktīvas Direktīvas 89/3941/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē, tas ir, Direktīvā 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK, paredzot, ka dalībvalstis nosūta savus īstenošanas ziņojumus Komisijai kā Direktīvas 89/391/EEK 17. panta 1. līdz 3. punktā paredzētā vienotā ziņojuma atsevišķu nodaļu un tie kalpo par pamatu novērtējumam, kuru Komisija veic saskaņā ar šā paša 17.a panta 4. punktu. Ar priekšlikuma 3. pantu tiek atcelti noteikumi par ziņojumiem par praktisko īstenošanu minētajās direktīvās. Priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu jaunajiem noteikumiem (4. pants). Šīs atbilstības panākšana obligāti nenozīmē tiesību, normatīvu vai administratīvu aktu pieņemšanu dalībvalstu līmenī. |

1. 2006/0127 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 137. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[31], kas iesniegts pēc apspriešanās ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[32] pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[33],

saskaņā ar EK Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru[34],

tā kā:

2. Dalībvalstu pienākums izstrādāt ziņojumu par praktisko īstenošanu, kurš ir viens no pamatelementiem Komisijas ziņojumam, ir noteikts Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvā 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā[35], kā arī atsevišķajās direktīvās minētās direktīvas 16. panta 1. punkta nozīmē, proti, šādās direktīvās: Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīvā 89/654/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā[36], Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīvā 89/655/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā[37], Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīvā 89/656/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām[38], lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus darba vietās[39], Padomes 1990. gada 29. maija Direktīvā 90/269/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību kravu apstrādē ar rokām, pastāvot īpašam riskam darba ņēmējiem gūt muguras traumas[40], Padomes 1990. gada 29. maija Direktīvā 90/270/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm[41], Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīvā 92/57/EEK par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos[42], Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīvā 92/58/EEK par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā[43], Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti[44], Padomes 1992. gada 3. novembra Direktīvā 92/91/EEK par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu, Padomes 1992. gada 3. decembra Direktīvā 92/104/EEK par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darbiniekiem, kuri strādā virszemes un apakšzemes minerālu ieguves rūpniecības nozarēs[45], Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīvā 93/103/EK par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem[46], Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīvā 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā[47], Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 16. decembra Direktīvā 99/92/EK par minimālajām prasībām to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam[48], Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvā 2002/44/EK par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija)[49], Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Direktīvā 2003/10/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis)[50], Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki)[51], Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/25/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums)[52].

3. Ziņojums par īstenošanu ir paredzēts arī Padomes 1991. gada 25. jūnija Direktīvā 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā[53], 1992. gada 31. marta Direktīvā 92/29/EEK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem[54] un 1994. gada 22. jūnija Direktīvā 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību[55].

4. Noteikumi par ziņojumu izstrādi, kas ietverti atsevišķajās direktīvās Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē un Direktīvā 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK, ir atšķirīgi gan attiecībā uz ziņojumu iesniegšanas termiņiem, gan uz to saturu.

5. Noteikumi, kas noteikti dalībvalstīm attiecībā uz ziņojumu par praktisko īstenošanu izstrādi un Komisijai attiecībā uz ziņojuma izstrādi, pamatojoties uz valstu ziņojumiem, ir svarīgs likumdošanas cikla elements, kas ļauj veikt kopsavilkumu un direktīvu noteikumu praktiskās īstenošanas dažādo aspektu novērtējumu, tādēļ šis pienākums jāiekļauj arī direktīvās, kurās nav paredzēta ziņojumu izstrāde, tas ir, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvā 2000/54/EK par darbinieku aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)[56], Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darbavietā (sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)[57], kā arī Padomes 1983. gada 19. septembra Direktīvā 83/477/EEK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā[58].

6. Tādēļ jāvienādo noteikumi Direktīvā 89/391/EEK, atsevišķajās direktīvās tās 16. panta 1. punkta nozīmē, kā arī Direktīvā 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK.

7. Komisijas paziņojumā „Pielāgoties izmaiņām darbā un sabiedrībā: jauna Kopienas veselības un drošības stratēģija 2002.–2006. gadam”[59] paredzēts izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, ar ko vienkāršo un racionalizē īstenošanas ziņojumus; šis jautājums arī noteikts par vienu no prioritātēm tiesību aktu vienkāršošanā saistībā ar pasākumiem, kas veicami atbilstīgi tiesību aktu uzlabošanas iniciatīvai.

8. Process jāvienkāršo, saskaņojot termiņus Komisijai nosūtāmajiem valstu ziņojumiem par īstenošanu un paredzot tikai vienu ziņojumu par praktisko īstenošanu, kurā būtu iekļauta vispārīgā daļa attiecībā uz visām direktīvām un īpašas nodaļas par katrai direktīvai raksturīgiem aspektiem. Šie noteikumi un sevišķi jauna 17.a panta iekļaušana Direktīvā 89/391/EEK ļaus arī attiecināt šo ziņojumu par īstenošanu uz atsevišķajām direktīvām Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē, kurās nav paredzēta ziņojuma izstrāde, tas ir, uz Direktīvu 2000/54/EK un 2004/37/EK, kā arī visām turmākajām atsevišķajām direktīvām Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē.

9. Ir lietderīgi noteikt, ka dalībvalstīm šie ziņojumi jāizstrādā un jānosūta Komisijai reizi piecos gados; šo ziņojumu struktūrai jābūt saskaņotai, lai tos varētu izmantot; šie ziņojumi jāizstrādā atbilstīgi anketai, kuru Komisija izstrādā pēc apspriešanās ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju.

10. Atbilstīgi Līguma 138. panta 2. punktam Komisija ir apspriedusies ar sociālajiem partneriem Kopienas līmenī par iespējamo Kopienas rīcību šajā jautājumā.

11. Pēc šīs apspriešanās Komisija uzskatīja, ka ir vēlama Kopienas rīcība šajā jomā, un atbilstīgi Līguma 138. panta 3. punktam vēlreiz Kopienas līmenī apspriedās ar sociālajiem partneriem Kopienas līmenī par paredzētā priekšlikuma saturu.

12. Pēc šā otrā apspriešanās posma sociālie partneri nav informējuši Komisiju par savu vēlmi sākt procesu, kura rezultātā varētu slēgt nolīgumu atbilstīgi Līguma 138. panta 4. punktam.

13. Tā kā pasākumi, kas jāveic dalībvalstīm, nav saistīti ar tiesību, normatīvu vai administratīvu aktu pieņemšanu, jo, lai izstrādātu ziņojumus par Kopienas direktīvu īstenošanu, dalībvalstīm nav jāpieņem šādi noteikumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants – Direktīvas 89/391/EEK grozījumi

Direktīvā 89/391/EEK iekļauj šādu 17.a pantu.

„17.a pants – Ziņojumi par īstenošanu

1. Dalībvalstis reizi piecos gados iesniedz Komisijai vienotu ziņojumu par šīs direktīvas un par atsevišķo direktīvu 16. panta 1. punkta nozīmē praktisko īstenošanu, norādot sociālo partneru viedokli.

2. Ziņojuma struktūru nosaka Komisija sadarbībā ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju.

Ziņojumā ir vispārīgā daļa, kas aptver šīs direktīvas noteikumus, kā arī īpašas nodaļas, kuras aptver 1. punktā minēto direktīvu īstenošanas aspektus.

3. Komisija šā ziņojuma struktūru kopā ar anketu, kurā precizēts tās saturs, nosūta dalībvalstīm sešus mēnešus pirms ziņojuma aptvertā perioda beigām. Ziņojumu Komisijai iesniedz deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies ziņojumā aptvertais piecu gadu periods.

4. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija veic attiecīgo direktīvu īstenošanas novērtējumu kopumā, kā arī novērtē panākto attīstību, īpaši ņemot vērā pētījumus un jaunas zinātnes atziņas attiecīgajās jomās. Komisija periodiski informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju par šo novērtējumu un, ja vajadzīgs, par iniciatīvām reglamentējošo noteikumu darbības uzlabošanai.

5. Pirmais ziņojums attiecas uz laikposmu no 2007. līdz 2012. gadam ieskaitot.”

2. pants – Direktīvas 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK grozījumi

1. Direktīvā 83/477/EEK iekļauj šādu 17.a pantu.

„17.a pants – Ziņojums par īstenošanu

Dalībvalstis reizi piecos gados iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas praktisko īstenošanu, ietverot to īpašā nodaļā vienotajā ziņojumā, kas paredzēts Direktīvas 89/391/EEK 17.a panta 1., 2. un 3. punktā un kas tiek izmantots par pamatu Komisijas veiktajam novērtējumam saskaņā ar minētā 17.a panta 4. punktu.”

2. Direktīvā 91/383/EEK iekļauj šādu 10.a pantu.

„10.a pants – Ziņojums par īstenošanu

3. Direktīvā 92/29/EEK iekļauj šādu 9.a pantu.

„9.a pants – Ziņojums par īstenošanu

4. Direktīvā 94/33/EK iekļauj šādu 17.a pantu.

„17.a pants – Ziņojums par īstenošanu

3. pants – Atcelšana

No [precizēt datumu, kas norādīts 4. pantā] tiek atcelti šādi noteikumi:

1) Direktīvas 89/391/EEK 18. panta 3. un 4. punkts;

2) Direktīvas 89/654/EEK 10. panta 3. un 4. punkts;

3) Direktīvas 89/655/EEK 10. panta 3. un 4. punkts;

4) Direktīvas 89/656/EEK 10. panta 3. un 4. punkts;

5) Direktīvas 90/269/EEK 9. panta 3. un 4. punkts;

6) Direktīvas 90/270/EEK 11. panta 3. un 4. punkts;

7) Direktīvas 91/383/EEK 10. panta 3. un 4. punkts;

8) Direktīvas 92/29/EEK 9. panta 3. un 4. punkts;

9) Direktīvas 92/57/EEK 14. panta 4. un 5. punkts;

10) Direktīvas 92/58/EEK 11. panta 4. un 5. punkts;

11) Direktīvas 92/85/EEK 14. panta 4., 5 un 6. punkts;

12) Direktīvas 92/91/EEK 12. panta 4. punkts;

13) Direktīvas 92/104/EEK 13. panta 4. punkts;

14) Direktīvas 93/103/EK 13. panta 3. un 4. punkts;

15) Direktīvas 94/33/EK 17. panta 4. un 5. punkts;

16) Direktīvas 98/24/EK 15. pants;

17) Direktīvas 1999/92/EK 13. panta 3. punkts;

18) Direktīvas 2002/44/EK 13. pants;

19) Direktīvas 2003/10/EK 16. pants;

20) Direktīvas 2004/40/EK 12. pants;

21) Direktīvas 2006/25/EK 12. pants.

4. pants – Īstenošana

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā līdz […] izpildītu šīs direktīvas prasības.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

5. pants – Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā […] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

6. pants – Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva ar ko groza Padomes direktīvu 89/391/EEK, tās atsevišķās direktīvas un Padomes Direktīvu 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK ar mērķi vienkāršot un racionalizēt ziņojumus par praktisko īstenošanu

ABM/ABB (UZ DARBīBAS JOMāM BALSTīTA VADīBA/ BUDžETA LīDZEKļU SADALE PA DARBīBAS JOMāM)

Konkrētā(-s) politikas joma(-s) un ar tām saistītais(-tie) pasākums(-i):

Nodarbinātība un sociālie jautājumi – Darba organizācija un apstākļi – Darba tiesību un darba attiecību, ietverot darba ņēmēju drošību, higiēnu un veselības aizsardzību, modernizācija

BUDŽETA POZĪCIJAS

Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un ar to saistītās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas (ex-BA pozīcijas)), tostarp pozīcijas:

nepiemēro

Rīcības un finansiālās ietekmes ilgums:

Nepiemēro – nav finansiālās ietekmes

Budžeta raksturojums (pievienot rindas, ja vajadzīgs) : nepiemēro

RESURSU KOPSAVILKUMS

Finanšu resursi

Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr | Gads n | n +1 | n + 2 | n +3 | n +4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[62] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1 | a | 0 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0 |

Administratīvie izdevumi, kas ietverti pamatsummā[63] |

Tehniskā un administratīvā palīdzība – (NDA) | 8.2.4 | c | 0 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas (SA) | a+c |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b+c |

Administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā[64] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NDA) | 8.2.5 | d | 0 | 0 |

Administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu un saistītos izdevumus, kas nav ietvertas pamatsummā (NDA) | 8.2.6 | e |

Orientējošā darbības izmaksu kopsumma

SA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e |

MA KOPĀ, ietverot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai citu struktūru (norādīt konkrēti) līdzfinansējums, šajā tabulā jānorāda paredzamā līdzfinansējuma apjoms (var pievienot papildu rindas, ja ir paredzēts vairāku struktūru līdzfinansējums):

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Līdzfinansētāja struktūra | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n+5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f |

SA KOPĀ, ietverot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

Atbilstība finanšu plānojumam

X Priekšlikums atbilst pašreizējam finanšu plānojumam.

( Priekšlikums liek pārplānot finanšu perspektīvas attiecīgo pozīciju.

( Saistībā ar šo priekšlikumu var būt nepieciešams piemērot Iestāžu nolīguma noteikumus[65] (par elastības instrumentu vai finanšu perspektīvas pārskatīšanu).

Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

Piezīme: visa informācija un piezīmes par metodi, aprēķinot finansiālo ietekmi uz ieņēmumiem, jāsniedz atsevišķā pielikumā.

miljoni EUR (līdz 1 zīmei aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Stāvoklis pēc darbības |

Cilvēkresursu kopējais daudzums | 1A uz 60 dienām 1C uz 60 dienām | 1A uz 120 dienām 1C uz 120 dienām | 1A uz 120 dienām 1C uz 120 dienām |

RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Ziņas par priekšlikuma kontekstu jāsniedz paskaidrojuma rakstā. Šajā tiesību akta finanšu pārskata iedaļā jāiekļauj turpmāk pieprasītā papildu informācija.

Jāīsteno īstermiņā vai ilgtermiņā

Darbība jāīsteno, lai panāktu esošā tiesiskā regulējuma vienkāršošanu un racionalizāciju.

Pievienotā vērtība no Kopienas iesaistes, priekšlikuma saderība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Darbība jāveic Kopienas līmenī, jo ar to tiek grozīta esoša direktīva un atcelti vairāku direktīvu noteikumi.

Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un saistīti rādītāji uz darbības jomām balstītas vadības (ABM) sakarā

Esošā tiesiskā regulējuma vienkāršošana un racionalizācija.

Īstenošanas metodes (orientējoši)

Norādīt darbības īstenošanai izvēlēto(-ās) metodi(-es)[67].

X Centralizēta vadība

X tieši veic Komisija

( netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām,

( Kopienu izveidotām struktūrām, kā minēts Finanšu regulas 185. pantā,

( valsts sabiedriskajām struktūrām / struktūrām, kas darbojas sabiedrības interesēs.

( Kopīga vai decentralizēta vadība

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Vadība kopīgi ar starptautiskām organizācijām (lūdzu, precizēt)

Piezīmes:

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

Uzraudzības sistēma

Novērošana attiecībā uz valstu ziņojumu nosūtīšanu Komisijai.

Novērtēšana

Iepriekšēja novērtēšana

Nav paredzēta

Pasākumi, kas veikti pēc vidusposma/paveiktā novērtējuma (līdzīga pieredze, kas gūta iepriekš)

Iepriekšējā pieredze liecina, ka esošais tiesiskais regulējums jāvienkāršo un jāracionalizē.

Turpmāko novērtējumu veikšanas nosacījumi un biežums

Nākamais novērtējums notiks, kad būs beidzies pirmais īstenošanas ziņojumu nosūtīšanas termiņš – 2012. gadā.

KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Nepiemēro

ZIŅAS PAR RESURSIEM

PRIEKšLIKUMA MēRķI TO FINANSIāLO IZMAKSU IZTEIKSMē

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

B*, C*/AST | 1C uz 60 dienām | 1C uz 120 dienām | 1C uz 360 dienām |

Personāls, ko finansē[70] atbilstīgi XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[71] atbilstīgi XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ |

No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

Gads n: sagatavošanās, apspriešanās un valstu ziņojumu struktūras pieņemšana.

Gads n+4 un/vai n+5: 25 valstu ziņojumu nosūtīšanas uzraudzība, analīze un Komisijas ziņojuma izstrāde.

Cilvēkresursu avoti (ar likumu noteiktie)

Pasākumi tiks veikti ar esošajiem resursiem.

(Ja norādīts vairāk nekā viens avots, lūdzu norādīt amata vietu skaitu saistībā ar katru avotu).

( Programmas vadībai šobrīd paredzētās amata vietas, kas jāaizstāj vai jāpagarina

( Amata vietas, kas n gadam paredzētas iepriekš saskaņā ar gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amata vietas, kas pieprasāmas, veicot nākamā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

( Amata vietas, kuru izpildītāji aizstājami no esošajiem resursiem attiecīgajā dienestā (iekšējā pārcelšana)

( Amata vietas, kas nepieciešamas n gadam, bet nav paredzētas, veicot konkrētā gada stratēģisko plānošanu un sastādot provizorisko budžeta projektu

Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

1. Tehniska un administratīva palīdzība (ietverot attiecīgās personāla izmaksas) |

Izpildaģentūras[72] | 0 |

Cita veida tehniskā un administratīvā palīdzība | 0 |

- iekšēja (intra muros) |

- ārēja (extra muros) |

Kopā tehniskā un administratīvā palīdzība | 0 |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, īslaicīgi darbinieki u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0 |

Kopā – cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0 |

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā atsaukties uz 8.2.1. punktu

Aprēķins – Personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā atsaukties uz 8.2.1. punktu

Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

XX 01 02 11 01 – Komandējumi |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[73] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Pārējie vadības izdevumi kopā (XX 01 02 11) |

3. Pārējie administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) 04.0301.00.00 | 0.03 | 0.03 | 0.06 |

Kopā – administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (kas NAV ietverti pamatsummā) | 0.06 |

Aprēķins - Citas administratīvās izmaksas, kas nav iekļautas pamatsummā

[1] OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

[2] OV L 393, 30.12.1989., 1. lpp.

[3] OV L 393, 30.12.1989., 13. lpp.

[4] OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.

[5] OV L 156, 21.6.1990., 9. lpp.

[6] OV L 156, 21.6.1990., 14. lpp.

[7] OV L 245, 26.8.1992., 6. lpp.

[8] OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp.

[9] OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.

[10] OV L 348, 28.11.1992., 9. lpp.

[11] OV L 404, 31.12.1992., 10. lpp.

[12] OV L 307, 13.12.1993., 1. lpp.

[13] OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.

[14] OV L 23, 28.1.2000., 57. lpp.

[15] OV L 177, 6.7.2002., 13. lpp.

[16] OV L 42, 15.2.2003., 38. lpp.

[17] OV L 159, 30.4.2004., 1. lpp.

[18] OV L 114, 27.4.2006., 38. lpp.

[19] OV L 263, 24.9.1983., 25. lpp.

[20] OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.

[21] OV L 229, 29.6.2004., 23. lpp.

[22] OV L 206, 29.7.1991., 19. lpp.

[23] OV L 113, 30.4.1992., 19. lpp.

[24] OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.

[25] COM(2002)118 galīgā redakcija, 11.3.2002.

[26] OV C 161, 5.7.2002.

[27] PE 323.680.

[28] COM(2001) 726, 5.12.2001.

[29] COM(2002) 278, 6.6.2002.

[30] COM (2004) 557 galīgā redakcija, 12.8.2004.

[31] OV C […], […], […]., lpp.

[32] OV C […], […], […]., lpp.

[33] OV C […], […], […]., lpp.

[34] Eiropas Parlamenta […] atzinums (OV C), Padomes […] kopējā nostāja (…) un Eiropas Parlamenta […] nostāja.

[35] OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

[36] OV L 393, 30.12.1989., 13. lpp.

[37] OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.

[38] OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp

[39] OV L 156, 21.6.1990., 9. lpp.

[40] OV L 156, 21.6.1990., 14. lpp.

[41] OV L 245, 26.8.1992., 6. lpp.

[42] OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp.

[43] OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.

[44] OV L 348, 28.11.1992., 9. lpp

[45] OV L 404, 31.12.1992., 10. lpp.

[46] OV L 307, 13.12.1993., 1. lpp.

[47] OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.

[48] OV L 23, 28.1.2000., 57. lpp.

[49] OV L 177, 6.7.2002., 13. lpp.

[50] OV L 42, 15.2.2003., 38. lpp.

[51] OV L 159, 30.4.2004., 1. lpp.

[52] OV L 114, 27.4.2006., 38. lpp.

[53] OV L 206, 29.7.1991., 19. lpp.

[54] OV L 113, 30.4.1992., 19. lpp.

[55] OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.

[56] OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.

[57] OV L 229, 29.6.2004., 23. lpp.

[58] OV L 263, 24.9.1983., 25. lpp.

[59] COM (2002) 118 galīgā redakcija.

[60] Diferencētas apropriācijas

[61] Nediferencētas apropriācijas

[62] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[63] Izdevumi, kas ir ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[64] Izdevumi, kas ir ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. un xx 01 05. pantu

[65] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[66] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) jāpievieno papildu slejas.

[67] Ja norādītas vairākas metodes, lūdzam sniegt papildu informāciju šā punkta iedaļā „Piezīmes”.

[68] Kā aprakstīts 5.3. daļā.

[69] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[70] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[71] Ar to saistītās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[72] Par katru izpildaģentūru jānorāda tai atbilstīgais tiesību akta finanšu pārskats.

[73] Norādīt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.

52006PC0390