[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.7.2006

COM(2006) 382 galīgā redakcija

2006/0133 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (iesniegusi Komisija)

{SEC(2006) 925}{SEC(2006) 926}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Iespēja mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu klientiem izmantot mobilos tālruņus, lai veiktu un saņemtu zvanus, ceļojot ārzemēs („starptautiskā viesabonēšana”), ir svarīga pakalpojumu komponente, un tā ir nozīmīga visas Kopienas sociālās un ekonomiskās labklājības daļa. Tomēr augstās cenas, ko mobilo sakaru lietotāji maksā par šo pakalpojumu, patērētāju organizācijas, regulatori un politikas veidotāji identificē kā pastāvīgu problēmu visā Kopienā. Pēdējos gados veikta virkne darbību, lai risinātu šo jautājumu esošā tiesiskā regulējuma ietvaros, tomēr pieejamie instrumenti nav izrādījušies efektīvi, lai cenas samazinātu līdz līmenim, kas atspoguļo attiecīgo pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksas.

Tāpēc priekšlikuma mērķis ir grozīt esošo tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā, lai nodrošinātu nepieciešamo juridisko pamatojumu efektīvai un savlaicīgai darbībai, kuras rezultātā visā Kopienā saskaņotā veidā ievērojami samazinātos mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu līmenis. Tas jāsasniedz, piemērojot pieeju, ka publisko mobilo sakaru tīklu lietotāju maksātās cenas par viesabonēšanas pakalpojumiem, ceļojot Kopienas teritorijā, nevar būt nepamatoti augstākas par tarifiem, ko maksā, zvanot savā mītnes zemē („Eiropas vietējā tirgus pieeja”).

Mehānisms, kas izvēlēts, lai šo mērķi sasniegtu proporcionālā veidā, ir sauszemes mobilo sakaru operatoriem Kopienā piemērot maksimālos cenas ierobežojumus par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu balss zvaniem starp dalībvalstīm mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības līmenī.

- Vispārējais konteksts

Augsto viesabonēšanas tarifu problēma, kas mobilo sakaru klientiem rodas, ceļojot Eiropas teritorijā, pirmoreiz tika konstatēta 1999. gada vidū, kad Komisija nolēma veikt nozares aptauju, ietverot valsts un starptautiskos viesabonēšanas pakalpojumus. Tā rezultātā, atsaucoties uz Līguma 82. panta pārkāpumu, Komisija uzsāka procedūru pret dažiem mobilo sakaru operatoriem Apvienotajā Karalistē un Vācijā.

2002. gadā, kad tika pieņemta elektronisko sakaru regulējuma pakete, starptautiskā viesabonēšana tika atzīta par jautājumu, saistībā ar kuru iespējams piemērot ex ante regulējumu, norādot valsts vairumtirdzniecības tirgu starptautiskajai viesabonēšanai publiskajos mobilo sakaru tīklos Komisijas 2003. gada 11. februāra ieteikumā par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē.

Eiropas reglamentējošo iestāžu grupa (ERG) 2005. gada maijā atzīmēja, ka mazumtirdzniecības cenas ir ļoti augstas bez skaidra pamatojuma; ka to var būt izraisījuši gan augstie vairumtirdzniecības tarifi, kurus piemēro ārvalstu apmeklēto sakaru tīklu operatori, gan daudzos gadījumos arī augstie mazumtirdzniecības uzcenojumi, kurus piemēro klienta paša tīkla operators; ka vairumtirdzniecības tarifu samazinājums bieži nesasniedz mazumtirdzniecības klientu un ka patērētājiem bieži trūkst skaidras informācijas par viesabonēšanas tarifiem.

Komisija 2005. gada oktobrī pievērsa uzmanību augsto starptautiskās viesabonēšanas tarifu un cenu nepārskatāmības problēmai, tīmekļa vietnē publicējot informāciju patērētājiem, kas ne tikai apstiprināja faktu, ka tarifi daudzos gadījumos ir pārlieku augsti, bet arī parādīja cenu atšķirības Kopienā, kas nav attaisnojamas zvaniem ar vienādu raksturojumu.

Eiropas Parlaments 2005. gada 1. decembra rezolūcijā par Eiropas elektronisko sakaru regulējumu un tirgiem 2004. gadā apsveica Komisijas iniciatīvu veicināt pārskatāmību starptautiskās viesabonēšanas nozarē un aicināja Komisiju izstrādāt jaunas iniciatīvas, lai samazinātu augstās pārrobežu mobilo telefonsakaru izmaksas.

Eiropas reglamentējošo iestāžu grupa 2005. gada decembrī brīdināja Eiropas Komisiju par tās bažām, ka pasākumi, kurus piemēro valstu regulējošās iestādes, neatrisinās augsto cenu problēmu, atzīmējot, ka viesabonēšana ir izņēmuma gadījums, kurā acīmredzamo kaitējumu patērētājiem nav iespējams novērst ar regulējuma piemērošanu.

Eiropadome 2006. gada martā tās secinājumos atzīmēja, ka viesabonēšanas tarifu samazinājums ir būtisks konkurētspējai mērķtiecīgas, efektīvas un integrētas informācijas un sakaru tehnoloģiju politikas kontekstā gan Eiropas, gan valstu līmenī, lai sasniegtu atjauninātos Lisabonas stratēģijas mērķus — ekonomikas izaugsmi un ražīgumu.

Lai gan daži operatori, atbildot uz ES iniciatīvām, ir paziņojuši par plāniem samazināt starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu cenas, tomēr nozarē kopumā nav vērojama reakcija, kā rezultātā šā priekšlikuma mērķus varētu sasniegt bez regulējošas darbības. Jo īpaši nav garantijas, ka visi starptautiskās viesabonēšanas klienti saņems priekšlikumā paredzēto zemāko cenu priekšrocības.

Tādēļ šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt saskaņotu juridisko pamatu darbībai, kas veicinātu elektronisko sakaru iekšējā tirgus pilnveidi.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbība jomā

Kopienas instrumenti un valstu konkurences tiesības ļauj kompetentajām iestādēm piemērot sankcijas pret konkurenci mazinošu atsevišķu uzņēmumu rīcību. Tomēr konkurences tiesību instrumenti vēršas pret atsevišķu uzņēmumu darbībām, un tāpēc tie nenodrošina risinājumu, kas aizsargātu visus e-sakaru lietotājus un tirgus dalībniekus Kopienā.

Spēkā esošais tiesiskais regulējums elektronisko sakaru jomā nodrošina mehānismu ex ante reglamentējošo saistību piemērošanai uzņēmumiem elektronisko sakaru nozarē, pamatojoties uz attiecīgā tirgus definīciju tirgiem, kas ir jutīgi pret ex ante regulējumu, un uz regulējošo iestāžu veiktas tirgus analīzes procesu. Tādējādi reglamentējošās saistības tiek uzliktas uzņēmumiem, kuri atzīti par dominējošiem attiecīgajā tirgū. Valsts vairumtirdzniecības tirgus starptautiskajai viesabonēšanai publiskajos mobilo sakaru tīklos ir identificēts kā šāds attiecīgais tirgus. No otras puses, neviens mazumtirdzniecības tirgus šādu pakalpojumu sniegšanai nav identificēts kā attiecīgais tirgus, jo viesabonēšanas pakalpojumi mazumtirdzniecības līmenī netiek pirkti atsevišķi, bet gan ir tikai viens no plašākas mazumtirdzniecības paketes elementiem. Līdz ar to starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu tirgus īpašā raksturojuma dēļ un šo pakalpojumu pārrobežu rakstura dēļ regulatoriem nav bijis iespējams risināt starptautiskās viesabonēšanas augsto cenu jautājumu, piemērojot šīs procedūras.

Varbūt Kopienas tiesiskais regulējums varētu atstāt dalībvalstīm iespēju risināt starptautiskās viesabonēšanas tirgos identificētās problēmas, pieņemot citus tiesību aktus, piemēram, patērētāju aizsardzības tiesību aktus. Tomēr, ņemot vērā starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu pārrobežu raksturu, kad vairumtirdzniecības pakalpojumu nodrošinātāji atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kuras patērētāji izmanto šos pakalpojumus, jebkura šāda dalībvalstu likumdošanas darbība nebūtu efektīva un bez šā priekšlikuma nodrošinātas saskaņošanas Kopienā tiktu iegūti atšķirīgi rezultāti.

Spēkā esošais Kopienas tiesiskais regulējums (Pamatdirektīvas 2002/21/EK 19. pants) paredz, ka Komisija sniedz ieteikumus par minētās direktīvas noteikumu saskaņotu piemērošanu. Tomēr šādi ieteikumi šajā jomā nebūtu efektīvi, jo tie nebūtu juridiski saistoši un dalībvalstij, kurai tie būtu adresēti, joprojām būtu pieejami tikai spēkā esošie reglamentējošie instrumenti.

Viesabonēšanas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgum piemīt unikālas iezīmes, kas attaisno izņēmuma pasākumus, kuri pārsniedz 2002. gada reglamentējošos noteikumos paredzētos mehānismus

- Atbilstība citām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem

Šis priekšlikums ir saskaņā ar atjaunināto Lisabonas stratēģiju izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, palielinot konkurētspēju, un ar saistīto Komisijas iniciatīvu i-2010. Starptautiskās viesabonēšanas cenu samazinājuma nozīmi Kopienā jau skaidri atzinusi 2006. gada marta Eiropadome.

2. apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Komisijas dienesti divu posmu apspriešanos uzsāka 2006. gada sākumā[1]. Pirmajā posmā tika gaidītas vispārējas atsauksmes par pamatprincipiem. Pēc tam dienesti uzsāka otro posmu ar daudz konkrētāku regulējuma koncepciju kā diskusijas pamatu. Abu posmu laikā tika saņemtas 152 atsauksmes no ieinteresētajām pusēm, tajā skaitā no operatoriem, valstu regulējošām iestādēm, dalībvalstīm, nozares dalībnieku un lietotāju asociācijām un citām.

Atbilžu kopsavilkums un kā tās tika ņemtas vērā

Apspriešanās parādīja dalībvalstu, valstu regulējošo iestāžu, patērētāju grupu un pat dažu operatoru plašu atbalstu Komisijas mērķim samazināt viesabonēšanas tarifus. Lai gan vairums operatoru bija pret regulējumu un argumentēja, ka tirgus ir konkurētspējīgs un ka cenas krītas, tomēr daži ieteica vai nu pašregulējumu, vai cita veida regulējumu.

Pamatojoties uz saņemtajām atsauksmēm, Komisija pieņēma tās sākotnējo koncepciju par „vietējās cenu veidošanas principu”, kurš būtu saistījis starptautiskās viesabonēšanas cenas ar cenām, ko viesabonēšanas klienti maksā par līdzvērtīgiem zvaniem, kas veikti to vietējos sakaru tīklos, nonākot pie „Eiropas vietējā tirgus pieejas” koncepcijas, saskaņā ar kuru viesabonēšanas cenas ir pietuvinātas valstu iekšējām cenām, Kopienas mērogā piemērojot vienotus maksimāli pieļaujamo cenu ierobežojumus, tādējādi lietotājiem nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus saglabājot konkurenci.

- Speciālu zināšanu vākšana un izmantošana

Speciālas zināšanas nebija nepieciešamas, izņemot ieinteresēto personu iesaistīšanos publiskās apspriešanas veidā.

- Ietekmes novērtējums

Šā priekšlikuma ietekmes novērtējumā apskatīta virkne iespēju: politikas nemainīšana, pašregulējums, līdzregulējums, nesaistošas tiesību normas un mērķtiecīgs regulējums.

Politikas nemainīšana nozīmētu paļauties uz tirgus un tehnoloģiju attīstību, lai risinātu problēmas, turpinot izmantot spēkā esošos regulējuma instrumentus un konkurences tiesību aktu līdzekļus. Jāatzīmē, ka valstu regulējošās iestādes jau ir norādījušas, ka esošie regulējuma instrumenti ir nepietiekami šīs problēmas risināšanai.

Tika apspriests arī pašregulējums un līdzregulējums, kaut gan līdz šim nozares pārstāvji kopumā nav izrādījuši iniciatīvu, iesakot šādas darbības. Risks, ka daļai klientu arī turpmāk piemēros pārlieku augstus tarifus, kaut arī vidējās cenas varētu kristies, mazinātu šādu pieeju vispārējo mērķi.

Tika analizēta arī iespēja risināt jautājumu, pamatojoties uz ieteikumiem vai citām nesaistošām tiesību normām. Tomēr, ņemot vērā problēmas strukturālo raksturu attiecībā uz augstajām cenām, kas patērētājiem jāmaksā par starptautisko viesabonēšanu, un faktu, ka spēkā esošie noteikumi Kopienas tiesiskajā regulējumā elektronisko sakaru jomā ir izrādījušies nepietiekami problēmas atrisināšanai, bija skaidrs, ka iniciatīvas, kas nemaina darbību tiesisko regulējumu, nesasniegs vēlamos mērķus.

Mērķtiecīga regulējuma plašajā izvēlē tika analizētas trīs dažādas pieejas: tikai vairumtirdzniecības regulējums, tikai mazumtirdzniecības regulējums un apvienots vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības regulējums.

Piemērojot regulējumu tikai vairumtirdzniecības līmenī, tiktu risināta augsto tarifu problēma starp operatoriem, bet tas negarantētu, ka zemākie vairumtirdzniecības tarifi sasniegtu mazumtirdzniecības viesabonentus, ņemot vērā, ka operatoriem nebūtu konkurences radīts spiediens to nodrošināt. Līdz ar to netiktu sasniegts mērķis ievērojami samazināt mazumtirdzniecības cenas viesabonentiem Eiropā.

Tika apskatīts arī regulējums tikai mazumtirdzniecībā, pieņemot, ka tas risinātu problēmu tieši. Tomēr, atstājot novārtā vairumtirdzniecības regulējumu, šāda pieeja varētu pakļaut mazākus operatorus pārlieku maza uzcenojuma spiedienam, kas varētu izraisīt pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu plašā mērogā.

Visbeidzot tika apskatīts vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības regulējuma apvienojums dažādos veidos. Ietekmes novērtējuma secinājums bija tāds, ka šāda apvienota pieeja vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības regulējumam, kurā Kopienas mērogā paredzēta vienota maksimāli pieļaujamo cenu ierobežojuma noteikšana gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī, ir visoptimālākais risinājums.

3. priekšlikuma juridiskie faktori

- Ierosinātās rīcības kopsavilkums

Priekšlikums paredz uz „Eiropas vietējā tirgus pieejas” pamata Kopienas mērogā noteikt vienotu maksimāli pieļaujamo cenu ierobežojumu tarifiem, kurus mobilo sakaru tīklu operatori drīkst piemērot, vairumtirdzniecībā nodrošinot viesabonēšanas pakalpojumus mobilo balss telefonsakaru zvaniem, kurus veic no apmeklētā sakaru tīkla Kopienā un kuriem savienojuma pabeigšana notiek publiskā telefonsakaru tīklā, kas arī atrodas Kopienā.

Nosakot maksimāli pieļaujamo cenu ierobežojumu, ņem vērā pamatizmaksu atšķirības, sniedzot starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumus zvaniem, ko veic uz vietu apmeklētajā valstī, no vienas puses, un zvaniem, ko veic uz mītnes zemi vai trešo valsti Kopienā, no otras puses. Tādēļ priekšlikums paredz zemāku vairumtirdzniecības cenu ierobežojumu pirmās kategorijas zvaniem (divkāršots Kopienas vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs mobilo sakaru tīklu operatoriem, kas atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū) un augstāku cenu ierobežojumu otrajai kategorijai (kas noteikts kā trīskārtīgs Kopienas vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs šādiem operatoriem).

Lai nodrošinātu, ka mobilās viesabonēšanas pakalpojumos mazumtirdzniecības līmenī nepastāv pārlieku mazs uzcenojums, priekšlikums paredz nodrošināt pieļaujamo cenu ierobežojumu mazumtirdzniecībā tām pašām viesabonēšanas zvanu kategorijām, kas noteikts 130 % apmērā no piemērojamā vairumtirdzniecības ierobežojuma.

Atbilstīgi „Eiropas vietējā tirgus pieejai” un lai nodrošinātu, ka cenas, kas viesabonentiem jāmaksā par zvanu saņemšanu viesabonēšanas laikā ārzemēs Kopienā, precīzāk atspoguļo pamatizmaksas, kuras rodas to vietējam mobilo sakaru operatoram, sniedzot šo pakalpojumu, priekšlikums paredz, ka šīs cenas nedrīkst pārsniegt maksimālo cenu ierobežojumu.

Cenu ierobežojumi, kas noteikti mazumtirdzniecības cenām par regulēta viesabonēšanas zvana veikšanu, juridiski stāsies spēkā sešus mēnešus pēc ierosinātā pasākuma stāšanās spēkā.

Ar priekšlikumu veicina mazumtirdzniecības cenu pārskatāmību, uzliekot mobilo sakaru operatoriem pienākumu pēc pieprasījuma un bez maksas sniegt viesabonentiem individualizētu informāciju par mazumtirdzniecības viesabonēšanas cenām. Klienti var izvēlēties, vai saņemt šādu informāciju ar īsziņas (SMS) palīdzību, vai mutiski pa savu mobilo tālruni. Bez tam mobilo sakaru operatoriem jāsniedz informācija par viesabonēšanas cenām laikā, kad klienti noformē abonementu, kā arī jānodrošina šāda informācija regulāri un jāinformē par būtiskām viesabonēšanas cenu izmaiņām.

Ar priekšlikumu valstu regulējošām iestādēm piešķir tiesības un atbildību nodrošināt atbilstību saskaņā ar to esošo lomu Kopienas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz elektroniskajiem sakariem. Ar to arī uzliek tām pienākumu uzraudzīt attīstības tendences vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu noteikšanā par balss un datu sakaru pakalpojumiem, tostarp par īsziņu pakalpojumiem (SMS) un multivides ziņojumu pakalpojumiem (MMS), mobilo sakaru klientiem viesabonēšanas laikā Kopienā.

Visbeidzot, priekšlikums groza spēka esošā tiesiskā regulējuma noteikumus, jo īpaši pamatdirektīvu (2002/21/EK), lai norādītu priekšlikumā ietverto pasākumu īpašo statusu šajā regulējumā un nodrošinātu, ka regulējuma vispārējie noteikumi arī turpmāk tiek piemēroti attiecībā uz viesabonēšanas pakalpojumiem, kurus regulē šis priekšlikums (ievērojot tā īpašās prasības).

- Juridiskais pamats

EK Līguma 95. pants.

- Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Ņemot vērā viesabonēšanas pakalpojumu, uz kuriem attiecas ieteiktā darbība, īpašo pārrobežu raksturu, kad operatori, kas nodrošina vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus atrodas dalībvalstīs, kas nav klienta vietējā mobilo sakaru operatora valsts, un ņemot vērā, ka ieteiktās darbības īstenošanai jāgroza spēkā esošais Kopienas tiesiskais regulējums, dalībvalstu rīcība, darbojoties atsevišķi, nebūtu pietiekama un nespētu sasniegt priekšlikuma mērķus.

Dalībvalstij vienatnē rīkojoties, lai risinātu šajā priekšlikumā aplūkoto problēmu, pastāv risks, ka rastos jautājumi par atbilstību spēkā esošajam Kopienas tiesiskajam regulējumam (ja to atstāj negrozītu) un/vai panākti atšķirīgi rezultāti, tādējādi apdraudot iekšējo tirgu.

Tā kā mobilās viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana Kopienā tās rakstura dēļ ietekmē visas dalībvalstis un skar pušu intereses dažādās dalībvalstīs vienlaikus, saskanīga Kopienas līmeņa pieeja ir būtiska, lai garantētu piemērošanas saskaņotību un nodrošinātu, ka tiek aizsargātas patērētāju un uzņēmumu intereses visās dalībvalstīs.

Tā kā ieteiktā darbība paredz grozīt spēkā esošo Kopienas tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā un uz nediskriminējošiem pamatiem visā Kopienā izveidot mobilo sakaru lietotāju un operatoru kopējus aizsardzības pasākumus, dalībvalstis šā priekšlikuma mērķus nevar sasniegt drošā, saskaņotā un savlaicīgā veidā, un tāpēc tos labāk var sasniegt Kopiena.

Tādējādi priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

- Proporcionalitātes princips

Reglamentējošā darbība, kas izvēlēta šajā priekšlikumā, paredz vismazāko iespējamo iejaukšanos ietekmēto uzņēmumu komercdarbībā. Maksimāli pieļaujamo cenu ierobežojumu noteikšana vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā atbilstīgi mērķiem nodrošina minimālus konkurences apstākļu traucējumus, jo saglabā operatoriem brīvību konkurēt un dažādot piedāvājumus paredzēto aizsardzības pasākumu robežās. No visām apskatītajām reglamentējošām iespējām, šī arī ietver vismazāko risku radīt traucējumus saistītajos, bet atsevišķajos mobilo sakaru pakalpojumu tirgos, gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības līmenī. Ar ierosināto darbību atbilstības uzraudzību un īstenošanu uztic regulējošām iestādēm, kas katrā dalībvalstī atbild par elektroniskajiem sakariem, jo tās ir vistuvāk attiecīgajiem tirgiem un operatoriem.

Tā kā ar šo priekšlikumu izveidojamais mehānisms ir vienkāršs un tieši piemērojams visā Kopienā, jo tā būs regula, administratīvais un finanšu slogs Kopienai, valstu valdībām un iestādēm būs minimāls. Nebūs nepieciešama tās prasību transponēšana vai plaša īstenošana valsts tiesību aktos, un atbilstības uzraudzības process būs parasta valsts regulējošo iestāžu darbība. Priekšlikums atvieglos valstu regulatoru administratīvo slogu, jo tiks atcelta prasība šīm iestādēm periodiski analizēt un pārskatīt starptautiskās viesabonēšanas valsts vairumtirdzniecības tirgu publiskos mobilo sakaru tīklos to teritorijā.

- Instrumentu izvēle

Ieteiktais instruments: regula.

Noteiktās problēmas steidzamības un pastāvīguma dēļ Eiropas patērētājam nepieciešams vienkāršs, efektīvs un savlaicīgs risinājums, kuru piemēro saskaņoti visā Kopienā un bez vajadzības transponēt vai plaši īstenot valstu līmenī. Šāds valsts īstenošanas process visticamāk ievērojami aizkavētu pasākuma ietekmi dažās dalībvalstīs, kā rezultātā traucētu konkurences apstākļus mobilo sakaru operatoriem dažādās dalībvalstīs. Tāpēc regula ir vienīgais instruments, ar kuru sasniegt vēlamo mērķi.

4. ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

5. Papildu informācija

- Vienkāršošana

Priekšlikums nodrošinās juridisku noteiktību kā mobilo sakaru lietotājiem, tā tirgus dalībniekiem, saskaņā ar tiesisko regulējumu spēkā esošos mehānismus, kuri nebija skaidri attiecībā uz starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumiem balss telefonsakaros, aizstājot ar vienkāršu mehānismu, kas ir pārskatāms un paredzams visiem, uz kuriem tas attiecas.

Priekšlikums atceļ prasību valsts regulējošām iestādēm veikt plašu un sarežģītu datu apkopošanu, kas nepieciešama, lai analizētu starptautiskās viesabonēšana vairumtirdzniecības valsts tirgu publiskajos mobilo sakaru tīklos, un atceļ nepieciešamību valstu valdībām un iestādēm tērēt līdzekļus, meklējot alternatīvus risinājumus un stratēģijas valsts līmenī.

Tā kā priekšlikums paredz vienkāršu un pārskatāmu cenu ierobežojumu regulētiem viesabonēšanas zvaniem, ieteiktā darbība neradīs nozīmīgu administratīvu slogu uzņēmumiem vai citām iesaistītajām personām. Atceļot prasību valsts iestādēm veikt starptautiskās viesabonēšanas vairumtirdzniecības tīklu analīzi, tiks atvieglots periodiskās datu vākšanas un tirgus pārskata procesā nepieciešamo konsultāciju procedūru slogs. Dati, kas nepieciešami priekšlikuma piemērošanai ir tādi, kādus jau tagad sniedz operatori, un tāpēc neradīs palielinātu slogu.

- Pārskatīšanas/grozīšanas/termiņa beigu klauzula

Priekšlikums paredz regulas pārskatīšanu pēc diviem gadiem. Tas nozīmē, ka Komisija saskaņā ar labāka regulējuma principiem izskatīs iespēju regulu atcelt, ja tajā laikā tirgus attīstība parādīs, ka tā vairs nav nepieciešama.

- Eiropas Ekonomikas zona

Ieteiktais tiesību akts attiecas uz EEZ, un tāpēc tas piemērojams visā Eiropas Ekonomikas zonā.

- Priekšlikuma detalizēts izklāsts

Regulas 1. pantā izklāstīts regulas mērķis un darbības joma: Eiropas vietējā tirgus pieejas ieviešana publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotājiem starptautiskās viesabonēšanas balss pakalpojumiem, ceļojot Kopienā. Eiropas vietējā tirgus pieejas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa patērētāju aizsardzību šiem lietotājiem, nosakot maksimālo vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tarifu, kādu mobilo sakaru operatori var piemērot par starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Kopienā.

Regulas 2. pantā definēti regulā izmantotie termini. Galvenās jaunās definīcijas ir „vietējais mobilo sakaru operators”, „vietējais sakaru tīkls”, „starptautiskā viesabonēšana”, „regulēts viesabonēšanas zvans”, „viesabonents” un „apmeklētais sakaru tīkls”.

Regulas 3. pantā nosaka maksimālo vairumtirdzniecības tarifu, ko mobilo sakaru tīklu operatori piemēro regulētiem viesabonēšanas zvaniem. Maksimālais vairumtirdzniecības tarifs, ko piemēro regulētiem viesabonēšanas zvaniem, kas veikti uz viesabonenta mītnes zemi vai trešo valsti Kopienā, ir trīskārtīgs vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs, bet maksimālais vairumtirdzniecības tarifs regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanai uz numuru apmeklētajā valstī ir divkārtīgs vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs.

Regulas 4. pantā nosaka ierobežojumu maksimālajai cenai, ko mazumtirdzniecībā var piemērot vietējais mobilo sakaru operators par regulētu viesabonēšanas zvanu. Tā ir 130 % no piemērojamā maksimālā vairumtirdzniecības tarifa par šādu zvanu (bez PVN).

Regulas 5. pantā paredz, ka 4. pantā noteiktie mazumtirdzniecības cenu ierobežojumi stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem.

Regulas 6. pantā nosaka maksimālo ierobežojumu mazumtirdzniecības cenai, ko vietējais mobilo sakaru operators var piemērot viesabonentam par zvanu saņemšanu viesabonēšanas laikā Kopienā. Tas ir 130 % no vidējā mobilā savienojuma pabeigšanas tarifa (bez PVN), ko publicē saskaņā ar 10. pantu

Regulas 7. pantā paredzēts uzlabot viesabonēšanas mazumtirdzniecības cenu pārskatāmību, vietējam mobilo sakaru operatoram uzliekot pienākumu pēc pieprasījuma un bez maksas informēt viesabonentus par šīm cenām, vai nu ar īsziņas (SMS) palīdzību, vai mutiski. Bez tam pārskatāmības uzlabojumu panāk, pieprasot vietējam mobilo sakaru operatoram sniegt informāciju par viesabonēšanas cenām laikā, kad klienti noformē abonementu, kā arī nodrošināt šādu informāciju regulāri un informēt par būtiskām izmaiņām.

Regulas 8. pantā nosaka valsts regulējošo iestāžu pilnvaras un saistības uzraudzīt un īstenot atbilstību šai regulai to teritorijā.

Regulas 9. pantā uzliek dalībvalstīm pienākumu izstrādāt noteikumus par soda sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā.

Regulas 10. pantā paredz noteikumus, ar ko regulē tā vidējā mobilā savienojuma pabeigšanas tarifa noteikšanu un publicēšanu, kuru izmanto, aprēķinot maksimālos cenu ierobežojumus 3. un 6. pantā.

Ar regulas 11. pantu ievieš nepieciešamo grozījumu pamatdirektīvā, lai nodrošinātu to direktīvu, kuras veido tiesisko regulējumu, un pašas regulas saskaņotu piemērošanu.

Regulas 12. pantā nosaka termiņu regulas pārskatīšanai.

Regulas 13. pantā nosaka, ka Komisijai palīdz Komunikāciju komiteja, kas izveidota saskaņā ar pamatdirektīvas nosacījumiem.

Regulas 14. pantā uzliek dalībvalstīm par pienākumu paziņot Komisijai to valsts regulējošo iestādi, kam uzticēts veikt šajā regulā noteiktos uzdevumus.

Regulas 15. pantā paredz, ka regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus pieņem saskaņā ar 13. pantā minēto komitejas procedūru.

Regulas 16. pantā nosaka, ka regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

2006/0133 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[4],

tā kā:

(1) Augstās cenas, ko publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotāji maksā, kad savus mobilos tālruņus izmanto, ceļojot Kopienas teritorijā, ir izraisījušas valstu regulējošo iestāžu bažas. Eiropas reglamentējošo iestāžu grupa[5] 2005. gada maija plenārsēdē (cita starpā) atzīmēja, ka mazumtirdzniecības cenas ir ļoti augstas bez skaidra pamatojuma; ka to izraisa gan augstie vairumtirdzniecības tarifi, kurus uzliek ārzemju sakaru tīklu operatori, gan daudzos gadījumos augstais mazumtirdzniecības uzcenojums, kuru uzliek klienta paša sakaru tīkla operators; ka vairumtirdzniecības tarifu pazeminājums bieži nenonāk līdz mazumtirdzniecības klientam un ka pastāv stingra saikne starp tirgiem dažādās dalībvalstīs.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)[6]; Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva)[7]; Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva)[8]; Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva)[9] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē[10], kopā sauktas „2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā”, vērstas uz elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveidi Kopienā, nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību ar pieaugošas konkurences palīdzību.

(3) 2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā darbojas pēc principa, ka ex ante regulējuma saistības piemēro tikai tad, ja nav efektīvas konkurences, valsts regulējošām iestādēm uzdodot[11] periodiski veikt tirgus analīzi un saistību pārskatu, pēc kā ex ante piemēro saistības operatoriem, kas atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū. Šā procesa elementi ietver attiecīgā tirgus definīciju saskaņā ar Komisijas 2003. gada 11. februāra ieteikumu par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē[12] (ieteikums), definētā tirgus analīzi saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm[13], operatoru ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un ex ante saistību piemērošanu operatoriem, kas par tādiem atzīti.

(4) Ieteikumā kā attiecīgais tirgus, kam piemēro ex ante regulējumu, definēts vairumtirdzniecības valsts tirgus starptautiskajai viesabonēšanai publiskajos mobilo sakaru tīklos[14]. Tomēr darbs, ko valstu regulējošās iestādes (gan individuāli, gan Eiropas reglamentējošo iestāžu grupā) uzņēmušās, analizējot starptautiskās viesabonēšanas vairumtirdzniecības valsts tirgus, ir parādījis, ka valstu regulējošām iestādēm vēl nav bijis iespējams efektīvi vērsties pret starptautiskās viesabonēšanas vairumtirdzniecības augstajiem tarifiem, jo ir grūti noteikt uzņēmumus ar būtisku ietekmi tirgū, ņemot vērā starptautiskās viesabonēšanas īpašos apstākļus, tajā skaitā tās pārrobežu raksturu.

(5) No otras puses, attiecībā uz starptautiskās viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu ieteikumā starptautiskās viesabonēšanas mazumtirdzniecības tirgus nav identificēts kā attiecīgais tirgus tā iemesla dēļ (cita starpā), ka starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumi mazumtirdzniecības līmenī netiek pirkti atsevišķi, bet gan ir tikai viens no plašākas mazumtirdzniecības paketes elementiem, kuru klienti iegādājas no vietējā mobilo sakaru operatora.

(6) Turklāt valsts regulējošās iestādes, kuras ir atbildīgas par to teritorijā dzīvojošo mobilo sakaru lietotāju interešu aizsardzību un veicināšanu, nespēj kontrolēt citā dalībvalstī esošu sakaru tīklu viesoperatoru rīcību, no kā šie klienti ir atkarīgi, izmantojot starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumus. Šis ierobežojums mazinātu arī to dalībvalstu piemēroto pasākumu efektivitāti, kas balstīti uz atlikušo kompetenci pieņemt patērētāju aizsardzības noteikumus.

(7) Tādējādi dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai risinātu jautājumu par starptautiskās viesabonēšanas tarifu līmeni, bet mehānisms, saskaņā ar kuru valstu regulējošām iestādēm tika uzticēta ex ante regulējošās intervences funkcija, kas noteikta ar 2002. gada reglamentējošiem noteikumiem elektronisko sakaru jomā, nav izrādījies pietiekams, lai šīm iestādēm ļautu izšķiroši rīkoties klientu interesēs šajā specifiskajā nozarē.

(8) Turklāt Eiropas Parlaments 2005. gada 1. decembra rezolūcijā par Eiropas elektronisko sakaru regulējumu un tirgiem 2004. gadā[15] aicināja Komisiju izstrādāt jaunas iniciatīvas pārrobežu mobilo telefonsakaru augsto izmaksu samazināšanai, bet 2006. gada 23.–24. marta Eiropadomē secināja, ka mērķtiecīga, efektīva un integrēta informācijas un saziņas tehnoloģiju politika gan Eiropas, gan valstu līmenī ir būtiska atjauninātās Lisabonas stratēģijas[16] mērķu — ekonomikas izaugsmes un ražīguma — sasniegšanai, un šajā kontekstā atzīmēja viesabonēšanas tarifu samazināšanas nozīmību konkurētspējas veicināšanā.

(9) Kaut gan 2002. gada reglamentējošos noteikumos elektronisko sakaru jomā, pamatojoties uz tā laika apsvērumiem, paredzēts likvidēt visus šķēršļus tirdzniecībai nozarē, kuru saskaņo ar šiem noteikumiem, šis fakts nevar novērst saskaņotu noteikumu pielāgošanu atbilstīgi citiem apsvērumiem, lai atrastu visefektīvāko līdzekli patērētāju augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanai, uzlabojot iekšējā tirgus darbības nosacījumus.

(10) Tāpēc ir jāgroza 2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā, lai ļautu atkāpties no citādi piemērojamiem noteikumiem, proti, ka pakalpojumu piedāvājumu cenas nosaka ar komercvienošanos, ja tirgū nepastāv būtiska ietekme, un tādējādi ļautu ieviest papildu regulējošas saistības, kas atspoguļo starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu īpašo raksturojumu.

(11) Viesabonēšanas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgum piemīt unikālas iezīmes, kas attaisno izņēmuma pasākumus, kuri pārsniedz 2002. gada reglamentējošos noteikumos paredzētos mehānismus.

(12) Regulējošās saistības jāpiemēro gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības līmenī, lai aizsargātu viesabonēšanas klientu intereses, jo pieredze liecina, ka starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības tarifu samazināšana var neatspoguļoties viesabonēšanas mazumtirdzniecības cenu samazinājumā, ja nav veicinošu faktoru. No otras puses, rīcība, kas vērsta uz mazumtirdzniecības cenu līmeņa samazināšanu, nevēršoties pret vairumtirdzniecības izmaksām, kas saistītas ar šo pakalpojumu nodrošināšanu, varētu izraisīt risku izjaukt starptautiskās viesabonēšanas tirgus pienācīgu funkcionēšanu.

(13) Izrietošajām saistībām būtu jāstājas spēkā, cik drīz vien iespējams, tomēr piešķirot attiecīgajiem operatoriem saprātīgu periodu cenu un pakalpojumu piedāvājumu pielāgošanai, lai nodrošinātu atbilstību, un tās tieši jāpiemēro visās dalībvalstīs.

(14) Jāizstrādā kopējs mehānisms, ko varētu nosaukt par Eiropas vietējā tirgus pieeju, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotājiem, ceļojot Kopienas teritorijā, nebūtu jāmaksā pārmērīgas cenas par starptautiskās viesabonēšanas balss pakalpojumiem, veicot zvanus, un nebūtu jāmaksā par balss zvanu saņemšanu, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, bet saglabājot konkurenci mobilo sakaru operatoru starpā. Ņemot vērā apskatāmo pakalpojumu pārrobežu raksturu, ir nepieciešams kopējs mehānisms, lai mobilo sakaru operatoriem būtu jārēķinās ar vienotu saskaņotu tiesisko regulējumu, kas balstīts uz objektīvi noteiktiem kritērijiem.

(15) Visefektīvākais un proporcionālākais starptautiskās viesabonēšanas zvanu veikšanas cenu līmeņa regulēšanas mehānisms saskaņā ar iepriekš izteiktajiem apsvērumiem ir Kopienas mērogā noteikt maksimālo maksu par minūti gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības līmenī.

(16) Šim kopējam mehānismam būtu jānodrošina, ka starptautiskās viesabonēšanas mazumtirdzniecības cenās pieņemamāk nekā līdz šim atspoguļotos attiecīgās izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu, ļaujot operatoriem brīvi konkurēt, dažādojot savus piedāvājumus un piemērojot cenu struktūras tirgus apstākļiem un klientu izvēlei.

(17) Kopējam mehānismam jābūt vienkārši ieviešamam un uzraugāmam, lai samazinātu administratīvo slogu gan operatoriem, kurus ietekmē šīs prasības, gan valstu regulējošām iestādēm, kurām jāuzņemas mehānisma uzraudzība un izpilde.

(18) Nosakot maksimālo cenu līmeni, jāņem vērā dažādi starptautiskās viesabonēšanas zvana veikšanas elementi (tostarp, pieskaitāmās izmaksas, signāla pārraide, savienojuma uzsākšana, tranzīts un savienojuma pabeigšana) un starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas pamatizmaksu atšķirības attiecībā uz zvaniem, kas veikti uz numuru apmeklētajā valstī, no vienas puses, un zvaniem, kas veikti uz viesabonenta mītnes zemi vai trešo valsti Kopienā, no otras puses.

(19) Maksimālo vairumtirdzniecības cenu līmeni par starptautiskās viesabonēšanas zvana nodrošināšanu jāpamato uz vidējo mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu par minūti operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū, jo šādi savienojuma pabeigšanas tarifi jau ir pakļauti regulējošai uzraudzībai saskaņā ar 2002. gada reglamentējošiem noteikumiem elektronisko sakaru jomā un tādēļ tie jānosaka pēc principa, kas orientēts uz izmaksām. Ņemot vērā savienojuma pabeigšanas individuālajos publiskajos mobilo sakaru tīklos tirgus raksturojumu un starptautiskās viesabonēšanas pārrobežu raksturu, tie arī sniedz stabilu pamatu regulējumam, kas raksturo mobilo sakaru tīklu izmaksu struktūru Kopienā. Vidējais mobilo sakaru savienojuma pabeigšanas tarifs ir pamatots izmaksu pamatelementu salīdzinājuma kritērijs vairumtirdzniecības līmenī, un maksimālais vairumtirdzniecības cenu līmenis, kas balstīts uz šāda mobilo sakaru savienojuma pabeigšanas tarifa pienācīgu daudzkāršojumu, nodrošina pārliecību, ka regulēta viesabonēšanas pakalpojuma sniegšanas reālās izmaksas ir atgūstamas.

(20) Ar maksimālo cenu līmeni, ko piemēro mazumtirdzniecībā, viesabonentiem jānodrošina pārliecība, ka viņiem nebūs pārmērīgi jāmaksā par regulēta viesabonēšanas zvana veikšanu, tajā pašā laikā atstājot vietējam mobilo sakaru operatoram pietiekamu rezervi klientiem piedāvāto produktu dažādošanai.

(21) Operatoriem, kas sniedz starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumus zvaniem, kurus veic viesabonēšanas laikā ārzemēs un uz kuriem attiecas šī regula, jādod laika posms, kurā brīvprātīgi pielāgot mazumtirdzniecības cenas, lai tās atbilstu šajā regulā paredzētajam maksimālajam ierobežojumam. Ir atbilstīgi šim nolūkam atvēlēt sešu mēnešu laikposmu, lai tirgus dalībniekiem ļautu veikt nepieciešamos pielāgojumus.

(22) Līdzīgi maksimālais līmenis jāpiemēro cenām, ko viesabonentiem var prasīt maksāt par balss zvanu saņemšanu viesabonēšanas laikā Kopienā, lai nodrošinātu, ka šīs cenas precīzāk atspoguļo šāda pakalpojuma sniegšanas izmaksas, un sniegtu klientiem lielāku skaidrību par to, kādas izmaksas tiem radīsies, atbildot uz sava mobilā tālruņa zvanu ārzemēs.

(23) Ar šo regulu nedrīkst ierobežot jauninājumus, kurus piedāvā klientiem un kuri ir izdevīgāki nekā šajā regulā paredzētās maksimālās cenas par minūti.

(24) Cenu veidošanas prasības šajā regulā tiek piemērotas neatkarīgi no tā, vai viesabonentiem ar vietējo mobilo sakaru operatoru ir priekšapmaksas vai pēcapmaksas līgums, lai nodrošinātu, ka visi mobilo balss telefonsakaru klienti no šīs regulas nosacījumiem gūst labumu.

(25) Vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs šīs regulas vajadzībām jābalsta uz valsts regulējošās iestādes sniegto un Komisijas periodiski publicēto informāciju. Operatoriem, kam piemēro šīs regulas saistības, jāpiešķir pietiekami ilgs laiks, kurā nodrošināt, ka to cenas paliek ar šādu publikāciju grozītajos maksimāli pieļaujamajos cenu līmeņa ierobežojumos.

(26) Lai uzlabotu viesabonēšanas zvanu veikšanas un saņemšanas mazumtirdzniecības cenu pārskatāmību Kopienā un lai palīdzētu viesabonentiem pieņemt lēmumu par sava mobilā tālruņa izmantošanu, atrodoties ārzemēs, mobilo sakaru pakalpojumu operatoriem jādod viesabonentiem iespēja pēc pieprasījuma un bez maksas vienkārši iegūt informāciju par viesabonēšanas cenām attiecīgajā apmeklējamā dalībvalstī. Pārskatāmība paredz arī to, ka operatori sniedz informāciju par viesabonēšanas cenām laikā, kad klienti noformē abonementu, un ka tie nodrošina klientiem regulāri atjauninātu informāciju par viesabonēšanas cenām, kā arī informē par būtiskām izmaiņām.

(27) Valsts regulējošām iestādēm, kuras ir atbildīgas par to uzdevumu īstenošanu, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošos noteikumos elektronisko sakaru jomā, jābūt pilnvarām, kas nepieciešamas šajā regulā paredzēto saistību uzraudzībai un izpildei to teritorijā. Tām jāuzrauga arī attīstības tendences cenu noteikšanā par balss un datu pakalpojumiem, ko nodrošina mobilo sakaru abonentiem viesabonēšanas laikā Kopienā, jo īpaši attiecībā uz īpašām izmaksām saistībā ar viesabonēšanas zvaniem, kas veikti Kopienas attālākajos apgabalos, un nepieciešamību nodrošināt, ka šīs izmaksas var adekvāti atgūt vairumtirdzniecības tirgū. Tām jānodrošina arī, lai mobilo sakaru lietotājiem būtu pieejama atjaunināta informācija par šīs regulas piemērošanu.

(28) Dalībvalstīm jāizstrādā sankciju sistēma, ko piemēro, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi.

(29) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[17].

(30) Ieteikto darbību mērķi — izveidot kopēju mehānismu, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotāji, ceļojot Kopienās teritorijā, nemaksātu pārmērīgas cenas par starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumiem, veicot vai saņemot balss zvanus, tādējādi nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un vienlaicīgi saglabājot konkurenci starp mobilo sakaru operatoriem — dalībvalstis nevar sasniegt droši, saskaņoti un savlaicīgi, un tādēļ to labāk var sasniegt Kopienas līmenī, tādējādi Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts tajā pašā pantā, šī regula nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

(31) Šī regula pārskatāma ne vēlāk kā divus gadus pēc tās stāšanās spēkā, lai nodrošinātu, ka tā ir nepieciešama un piemērota elektronisko sakaru tirgū attiecīgā laikā valdošajiem nosacījumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu ievieš kopēju mehānismu, tā dēvēto Eiropas vietējā tirgus pieeju, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotājiem, ceļojot Kopienas teritorijā, nebūtu jāmaksā pārmērīgas cenas par starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumiem, veicot zvanus un saņemot zvanus, tādējādi nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un vienlaicīgi saglabājot konkurenci starp mobilo sakaru operatoriem. Ar to paredz noteikumus par maksām, kādas mobilo sakaru operatori par starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu drīkst piemērot balss zvaniem ar savienojuma uzsākšanu un savienojuma pabeigšanu Kopienā, un tā attiecas gan uz maksām, ko piemēro starp tīklu operatoriem vairumtirdzniecības līmenī, gan uz maksām, ko vietējais mobilo sakaru operators piemēro mazumtirdzniecības līmenī.

2. Šī regula ir īpašais pasākums ar šo regulu grozītā Direktīvas 2002/21/EK 1. panta 5. punkta izpratnē.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro Direktīvas 2002/21/EK 2. pantā, Direktīvas 2002/19/EK 2. pantā un Direktīvas 2002/22/EK 2. pantā izmantotās definīcijas.

2. Papildus 1. punktā minētajām izmanto šādas definīcijas:

(a) „vietējais mobilo sakaru operators” ir uzņēmums, kas viesabonentam sniedz sauszemes publiskos mobilo telefonsakaru pakalpojumus par mazumtirdzniecības cenām;

(b) „vietējais sakaru tīkls” ir sauszemes publiskais mobilo sakaru tīkls, kas atrodas dalībvalstī un kuru vietējais mobilo sakaru operators izmanto sauszemes publisko mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniegšanai viesabonentam;

(c) „starptautiskā viesabonēšana” ir mobilā tālruņa vai citas ierīces izmantošana, ko veic viesabonents, lai veiktu vai saņemtu zvanus, atrodoties ārpus dalībvalsts, kurā atrodas klienta vietējais mobilo sakaru operators, ja ir tāda vienošanās starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru;

(d) „regulēts viesabonēšanas zvans” ir viesabonenta veikts mobilo balss telefonsakaru zvans, kad savienojumu uzsāk apmeklētajā sakaru tīklā un savienojumu pabeidz — publiskajā telefonsakaru tīklā Kopienas teritorijā;

(e) „viesabonents” ir sauszemes publisko mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzēja klients, kurš ar Kopienā esoša sauszemes publisko mobilo sakaru tīkla palīdzību izmanto mobilo tālruni vai citu ierīci, lai veiktu vai saņemtu zvanus apmeklētajā sakaru tīklā, ja ir tāda vienošanās starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru;

(f) „apmeklētais sakaru tīkls” ir sauszemes publisko mobilo telefonsakaru tīkls dalībvalstī, kas nav vietējais sakaru tīkls un kas atļauj viesabonentam veikt vai saņemt zvanus, jo ir tāda vienošanās ar vietējā sakaru tīkla operatoru.

3. pants

Vairumtirdzniecības tarifi regulēto viesabonēšanas zvanu veikšanai

Kopējais vairumtirdzniecības tarifs, ko apmeklētā sakaru tīkla operators viesabonenta vietējā sakaru tīkla operatoram var piemērot par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, cita starpā ietverot savienojuma uzsākšanu, tranzītu un savienojuma pabeigšanu, nedrīkst pārsniegt saskaņā ar I pielikumu noteikto piemērojamo maksu par minūti.

4. pants

Mazumtirdzniecības cenas regulēto viesabonēšanas zvanu veikšanai

Saskaņā ar 5. pantu kopējā mazumtirdzniecības cena bez PVN, kuru vietējais mobilo sakaru operators drīkst piemērot tā viesabonentam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, nedrīkst pārsniegt 130 % no saskaņā ar I pielikumu noteiktā maksimālā vairumtirdzniecības tarifa. Cenas ierobežojumi šajā pantā ietver jebkurus fiksētus elementus, kas saistīti ar regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, piemēram, maksu par izsaukuma iestati un izvēles maksājumus.

5. pants

Regulēto viesabonēšanas zvanu maksimālo mazumtirdzniecības cenu ierobežojumu piemērošanas termiņš

Saistības, kuras noteiktas 4. pantā, stājas spēkā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

6 . pants

Mazumtirdzniecības cenas par zvanu saņemšanu viesabonēšanas laikā Kopienā

Kopējā mazumtirdzniecības cena bez PVN, kuru vietējais mobilo sakaru operators drīkst piemērot tā viesabonentam par viesabonenta saņemtajiem balss telefonsakaru zvaniem viesabonēšanas laikā apmeklētajā sakaru tīklā, nedrīkst pārsniegt 130 % no vidējā mobilā savienojuma pabeigšanas tarifa par minūti, ko publicē saskaņā ar 10. panta 3. punktu. Cenas ierobežojumi šajā pantā ietver jebkurus fiksētus elementus, kas saistīti ar regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, piemēram, vienreizējās izmaksas vai izvēles maksājumus.

7. pants

Mazumtirdzniecības cenu pārskatāmība

1. Vietējais mobilo sakaru operators pēc viesabonenta pieprasījuma sniedz tam individualizētu informāciju par mazumtirdzniecības cenām, ko viesabonentam par zvanu veikšanu un saņemšanu piemēro apmeklētajā dalībvalstī.

2. Viesabonents pēc izvēles veic šādu pieprasījumu, izmantojot mobilā tālruņa zvanu vai nosūtot īsziņu (SMS) uz numuru, ko šādam nolūkam izveidojis vietējais mobilo sakaru operators, un pēc izvēles saņem informāciju vai nu šāda zvana laikā, vai ar īsziņas palīdzību (pēdējā gadījumā bez liekas kavēšanās).

3. Iepriekšminētais informatīvais pakalpojums jāsniedz bez maksas gan attiecībā uz informācijas pieprasīšanu, gan pieprasītās informācijas saņemšanu.

4. Šajā pantā minētā individualizētā informācija par cenām ir informācija par cenām, kuras saskaņā ar attiecīgajam viesabonentam piemērojamo tarifu plānu jāmaksā par zvanu veikšanu un saņemšanu jebkurā apmeklētajā sakaru tīklā dalībvalstī, kurā notiek viesabonēšana.

5. Vietējie mobilo sakaru operatori sniedz jauniem klientiem pilnīgu informāciju par piemērojamām viesabonēšanas cenām laikā, kad klienti noformē abonementu. Vietējie mobilo sakaru operatori nodrošina klientiem regulāri atjauninātu informāciju par piemērojamām viesabonēšanas cenām, kā arī papildus informē ikreiz, kad notiek šādu cenu būtiskas izmaiņas.

8. pants

Uzraudzība un izpilde

1. Valstu regulējošās iestādes pārrauga un uzrauga atbilstību šīs regulas prasībām to teritorijā.

2. Valstu regulējošām iestādēm ir tiesības pieprasīt uzņēmumiem, uz kuriem attiecas saistības saskaņā ar šo regulu, iesniegt visu informāciju, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu un izpildi. Šiem uzņēmumiem šāda informācija jāsniedz nekavējoties pēc valsts regulējošās iestādes pieprasījuma, tās noteiktajā laikā un detalizētības pakāpē. Valsts regulējošās iestādes pieprasītajai informācijai jābūt proporcionālai tās veicamajam uzdevumam.

3. Valstu regulējošās iestādes drīkst iejaukties pēc savas iniciatīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

4. Ja valsts regulējošā iestāde atklāj, ka tiek pārkāpts kāds no šīs regulas noteikumiem, tai ir tiesības pieprasīt nekavējoties novērst šādu pārkāpumu.

5. Valstu regulējošās iestādes uztur atjauninātu informāciju attiecībā uz šīs regulas piemērošanu publiski pieejamu tādā veidā, kas ļauj ieinteresētajām pusēm viegli piekļūt šai informācijai.

6. Valstu regulējošās iestādes uzrauga attīstības tendences vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu noteikšanā par viesabonentiem sniegtajiem balss un datu sakaru pakalpojumiem, tostarp par īsziņu pakalpojumiem (SMS) un multivides ziņojumu pakalpojumiem (MMS), jo īpaši Kopienas attālākajos apgabalos, un pēc pieprasījuma paziņo Komisijai par šādas uzraudzības rezultātiem.

7. Strīdus starp uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un sniedz pakalpojumus, attiecībā uz šajā regulā ietvertajiem jautājumiem atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK 20. un 21. pantam risina saskaņā ar valsts strīdus izšķiršanas procedūru.

8. Strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK 34. pantu, piemēro, lai izšķirtu neatrisinātus strīdus ar klientiem un (ja piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem) citiem gala lietotājiem attiecībā uz šajā regulā ietvertajiem jautājumiem.

9. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un tādām, kas attur no noteikumu pārkāpšanas. Dalībvalstis par šiem noteikumiem paziņo Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un nekavējoties, ja pieņem šo noteikumu grozījumus.

10. pants

Vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs

1. Vidējo mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu nosaka atbilstīgi II pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un metodoloģijai, pamatojoties uz valsts regulējošās iestādes paziņoto informāciju atbilstīgi 2. un 4. punktam.

2. Katra valsts regulējošā iestāde II pielikumā norādīto informāciju paziņo Komisijai pēc tās pieprasījuma un Komisijas pieprasījumā norādītajā laikā.

3. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī regulāri publicē vidējo mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu, kas noteikts saskaņā ar 1., 2. un 4. punktu.

4. Pirmo reizi pēc šīs regulas spēkā stāšanās publicējot vidējo mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu, Komisija var paļauties uz jaunāko informāciju saskaņā ar II pielikumu, kas saņemta atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK 5. panta 2. punktam, pildot uzdevumu par 2002. gada reglamentējošo noteikumu elektronisko sakaru jomā īstenošanas pārraudzību.

5. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs regulas prasības, nodrošina, ka jebkuras tarifu izmaiņas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību 3., 4. un 6. pantam, stājas spēkā divu mēnešu laikā no katras šā panta iepriekšējos punktos noteiktās publikācijas.

6. Grozījumus, kas nepieciešami, lai II pielikumu pielāgotu tehniskai vai tirgus attīstībai, pieņem Komisija, rīkojoties saskaņā ar 13. panta 3. punktā noteikto kārtību.

1 1. pants

Direktīvas 2002/21/EK grozījums

Direktīvas 2002/21/EK 1. pantam pievieno šādu 5. punktu:

„5. šī direktīva un īpašās direktīvas neskar nevienu īpašu pasākumu, kas pieņemts mobilo balss telefonsakaru zvanu starptautiskās viesabonēšanas tarifu regulēšanai.”

1 2. pants

Pārskat īšanas kārtība

Komisija pārskata šīs regulas darbību un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā divus gadus pēc tās stāšanās spēkā. Ziņojumā Komisija izklāsta apsvērumus par to, vai regula vēl arvien ir nepieciešama vai to būtu iespējams atcelt, ņemot vērā tirgus attīstību un konkurenci. Šim nolūkam Komisija no dalībvalstīm un valstu regulējošām iestādēm drīkst pieprasīt informāciju, kas sniedzama bez liekas kavēšanās.

1 3. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Komunikāciju komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 22. pantu.

2. Veicot atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

1 4. pants

Paziņošanas prasības

Dalībvalstis divu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas paziņo Komisijai to valsts regulējošo iestādi, kura ir atbildīga par šajā regulā noteikto uzdevumu izpildi.

1 5. pants

Īstenošana

Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto kārtību.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Regulas 3. pantā minētie vairumtirdzniecības tarifi regulēto viesabonēšanas zvanu veikšanai

Kopējais vairumtirdzniecības tarifs, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var piemērot viesabonenta vietējā sakaru tīkla operatoram par regulētu viesabonēšanas zvanu, kuram savienojums uzsākts apmeklētajā sakaru tīklā, par katru minūti nepārsniedz summu, kas vienāda ar atbilstīgi 10. panta 3. punktam publicēto vidējo mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu, kas reizināts ar

a) koeficientu divi, ja regulēts viesabonēšanas zvans veikts uz publiskā telefonsakaru tīkla numuru dalībvalstī, kurā atrodas apmeklētais sakaru tīkls, vai

b) koeficientu trīs, ja regulēts viesabonēšanas zvans veikts uz publiskā telefonsakaru tīkla numuru citā dalībvalstī nekā tā, kurā atrodas apmeklētais sakaru tīkls.

Tarifu ierobežojumi šajā pielikumā ietver jebkurus fiksētus elementus, piemēram, maksu par izsaukuma iestati.

II PIELIKUMS

Regulas 10. pantā minētā vidējā mobilā savienojuma pabeigšanas tarifa noteikšanas metodoloģija

1. Šajā pielikumā turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:

(a) „valsts vidējais svērtais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs” ir operatoru ar būtisku ietekmi tirgū mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu par minūti vidējais rādītājs, kas izsvērts, pamatojoties uz katra operatora ar būtisku ietekmi tirgū aktīvo abonentu skaitu;

(b) „operatora ar būtisku ietekmi tirgū mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs” ir vidējā maksa par minūti (ieskaitot maksu par izsaukuma iestati), pamatojoties uz trīs minūšu zvanu pēc augstākā tarifa, bez PVN un attiecīgās dalībvalsts valūtā, ko operators ar būtisku ietekmi tirgū piemēro par balss savienojuma pabeigšanu savā mobilo sakaru tīklā, kā noteikts saskaņā ar valsts regulējošās iestādes apstiprinātu metodoloģiju;

(c) „operators ar būtisku ietekmi tirgū” ir sauszemes publiskā mobilo sakaru tīkla operators, kas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu atzīts par tādu, kuram ir būtiska ietekme savienojuma pabeigšanas tirgū šādā sakaru tīklā attiecīgajā dalībvalstī;

(d) „katra operatora ar būtisku ietekmi tirgū aktīvo abonentu skaits” ir katra operatora ar būtisku ietekmi tirgū paša aktīvo abonentu kopējais skaits un visu citu tādu mobilo sakaru operatoru aktīvo abonentu skaits, kuri izmanto minētā operatora ar būtisku ietekmi tirgū sakaru tīklu savu klientu balss savienojumu pabeigšanai;

(e) „aktīvie abonenti” ir aktīvie mobilo sakaru abonenti (gan priekšapmaksas, gan pēcapmaksas), kā noteikts saskaņā ar valsts regulējošās iestādes apstiprinātu metodoloģiju.

2. Vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs, ko publicē saskaņā ar 10. panta 3. punktu, ir valstu vidējo svērto mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu vidējais rādītājs, kas izsvērts, pamatojoties uz aktīvo abonentu kopējo skaitu katrā dalībvalstī. To aprēķina, izmantojot turpmāk 3. punktā minēto informāciju, kuru Komisijai paziņo valstu regulējošās iestādes saskaņā ar pieprasījumu atbilstīgi 10. panta 2. vai 4. punktam.

3. Valstu regulējošās iestādes paziņo Komisijai šādu informāciju:

a) valsts vidējais svērtais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs un

b) katra operatora ar būtisku ietekmi tirgū aktīvo abonentu kopējais skaits dalībvalstī,

katrā atsevišķā gadījumā atbilstīgi rādītājiem dienā, kura šim nolūkam norādīta Komisijas pieprasījumā.

4. Dalībvalstīm, kuru valsts valūta nav euro, Komisija pārrēķinās paziņoto valsts vidējo svērto mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu euro, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dienā, kuru Komisija norādījusi saskaņā ar 3. punktu.

[1] Pirmā apspriešana notika no 20.02.2006. līdz 22.03.2006., un otrā — no 03.04.2006 līdz 12.05.2006. Rezultāti pieejami http://ec.europa.eu/information_society/activities/roaming/internal_market/consultation/index_en.htm

[2] OV C , , lpp.

[3] OV C , , lpp.

[4] OV C , , lpp.

[5] Sk. Komisijas 2002. gada 29. jūlija Lēmumu 2002/627/EK, ar ko izveido elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu Eiropas reglamentējošo iestāžu grupu (OV L 200, 30.7.2002., 38. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 14. septembra Lēmumu 2004/641/EK (OV L 293, 16.9.2004., 30. lpp.).

[6] OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

[7] OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.

[8] OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

[9] OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.

[10] OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

[11] Skatīt jo īpaši pamatdirektīvas 14. līdz 16. pantu, piekļuves direktīvas 7. un 8. pantu un universālā pakalpojuma direktīvas 16. un 17. pantu.

[12] Komisijas 2003. gada 11. februāra ieteikums par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kas ir jutīgi pret iepriekšēju regulējumu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem — C(2003) 497, OV L 114, 8.5.2003., 45. lpp.

[13] Komisijas pamatnostādnes par tirgus analīzi un būtiskas ietekmes tirgū novērtējumu saskaņā ar Kopienas reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (2002/C 165/03), OV C 165, 11.7.2002., 6. lpp.

[14] Pielikumā 17. tirgus.

[15] EP Rezolūcija 2005/2052(INI).

[16] Paziņojums Eiropadomes pavasara sanāksmei – Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai — Jauns posms Lisabonas stratēģijā, COM (2005) 24, 2.2.2005., un 2005. gada 22.–23. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumi.

[17] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.