[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.5.2006

COM(2006) 213 galīgā redakcija

2005/0090 (CNS)

Grozīts priekšlikums

PADOMES REGULA

ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PAMATOJUMS

Pēc veiksmīgas saskaņošanas procedūras ar Eiropas Parlamentu un pēc Revīzijas palātas nozīmīgā ieguldījuma Padome 2002. gada jūnijā ar vienprātīgu balsojumu apstiprināja Finanšu regulas (FR) pārstrādāšanu. 2002. gada decembrī Komisija pēc plašas apspriešanās ar iestādēm pieņēma Īstenošanas noteikumus (ĪN) par FR pārstrādi. Abi noteikumi, kas attiecas uz visām iestādēm, stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar tās 184. pantu FR pārskata ik pēc trim gadiem vai tad, kad tas ir nepieciešams. Saskaņā ar šo pienākumu Komisija 2005. gada 3. maijā pieņēma priekšlikumu par FR pārskatīšanu.

Kā noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 279. pantā, Komisijas priekšlikums tika iesniegts Eiropas Parlamentam apspriešanai un Revīzijas palātai, lai iegūtu tās atzinumu. Arī citas iestādes tika informētas.

Iestāžu savstarpējās apspriešanās iznākums ir šāds:

a) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja („EESK”), kuras atzinums saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 279. pantu nav prasīts, 2005. gada oktobrī sniedza kopumā labvēlīgu atzinumu.

b) Revīzijas palāta („ERP”) 2005. gada decembrī sniedza kopumā labvēlīgu atzinumu, kaut arī tā ņēma vērā to, ka pārskatīšanas apjoms ir pārāk plašs, un izteica bažas attiecībā uz atsevišķām jomām.

c) Eiropas Parlaments balsoja par grozījumiem 2006. gada 15. marta plenārsēdē. Parlaments iesniedza 134 grozījumus, kas ir visbūtiskākais ieguldījums attiecībā uz Komisijas priekšlikumu.

d) Padome pabeidza Komisijas priekšlikuma pirmo lasījumu 2006. gada martā.

Komisija arī veica plašu apspriešanos ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, jo īpaši ar NVO, par grūtībām, kuras tie paredz FR īstenošanā (uzklausīšana Ekonomikas un sociālo lietu padomē (ECOSOC) un Eiropas Parlamentā, kā arī tikšanās ar Komisijas dienestiem).

Komisija tagad uzņemas iniciatīvu iesniegt FR pārskatīšanas grozītu priekšlikumu, lielā mērā iestrādājot tajā citu iestāžu atzinumus un ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības pārstāvju izteiktās bažas. Ar šo grozīto priekšlikumu varētu panākt iestāžu savstarpēju konsensu, akceptējot katras iestādes svarīgākās prasības un samazinot domstarpību jomas, īpaši starp Padomi un Parlamentu.

Ir jāatceras, ka saskaņošanas procedūrai saskaņā ar FR 184. pantu (1975. gada 4. marta Kopīgās deklarācijas nozīmē) starp Padomi un Parlamentu, ja Eiropas Parlaments to pieprasa, ar aktīvu Komisijas atbalstu, ir jānotiek, pirms Padome pieņem pārskatīto FR. Mērķis ir panākt vienošanos par grozīto priekšlikumu 2006. gada pirmajā pusē. Tas dotu Komisijai iespēju otrā pusgada laikā sagatavot ĪN saistībā ar pārskatīto FR, lai abas regulas varētu stāties spēkā 2007. gada 1. janvārī.

2. Komisijas grozītais priekšlikums FR pārskatīšanai

Komisija ierosina grozījumus savam sākotnējam priekšlikumam, ņemot vērā citu iestāžu atzinumus un piezīmes, kas izteiktas pirmā lasījuma laikā Padomē. Šie grozījumi nemaina Komisijas sākotnējā priekšlikuma pamatstruktūru un tā galvenos elementus. Tie saglabā finanšu reformas „ acquis ” un nodrošina labāku līdzsvaru starp finanšu interešu aizsardzību un administratīvo izmaksu un procedūru lietošanas ērtuma proporcionalitāti.

Saskaņā ar „grozīto un pārskatīto priekšlikumu iesniegšanas noteikumiem” [1] Komisijas pirmā priekšlikuma (COM (2005)181, galīgā redakcija) grozījumi ir izcelti, pārsvītrojot dzēsto tekstu un piemērojot treknraksta formatējumu un pasvītrojumu jaunam vai labotam tekstam.

3. Galveno grozījumu paskaidrojums

3.1. Budžeta principi

a) Ierosinātie labojumi 8. pantā, kuros noteikts, ka pašu resursus, kas iemaksāti avansā, uzskata par nākamā saimnieciskā gada ieņēmumiem, ir svītroti, jo Padome neatbalstīja šo izmaiņu.

b) Iespēja uzņemties avansa izdevumu saistības ir saglabāta tikai kā ārkārtas pasākums krīzes pārvarēšanas atbalstam un humānajai palīdzībai, bet ir noteikts, ka budžeta lēmējinstitūciju pēc tam informē par šīm saistībām (grozījumi Nr. 30, Parlaments).

c) Regulas 11. un 18. pantā ir atjauninātas atsauces, lai tekstā nodrošinātu iekšējo konsekvenci.

d) Atbilstoši Padomes izteiktajam viedoklim par regulas 19. pantu tajā noteikto prasību par budžeta lēmējinstitūcijas pilnvarojumu attiecina tikai uz dāvinājumiem, kuri saistīti ar finansiāliem izdevumiem, kas pārsniedz 10% no dāvinājuma vērtības. Tādējādi tiek saglabātas budžeta lēmējinstitūcijas tiesības, vienlaicīgi ievērojot proporcionalitātes principu, kā pieprasa Parlaments.

e) Attiecībā uz apropriāciju pārvietojumiem, ko veic iestādes, izņemot Komisiju, Parlaments lūdza saglabāt status quo (grozījumi Nr. 34 – 38). Attiecīgi ir grozīts 22. pants. Tomēr daži noteikumi par citu iestāžu veiktajiem pārvietojumiem juridiskās noteiktības un tekstu labākas saprotamības labad ir pārcelti no ĪN uz FR.

f) Attiecībā uz Komisijas pārvietojumiem ir jāparedz noteikts elastīgums pārvietojumiem saistībā ar personāla izdevumiem saimnieciskā gada pēdējos trijos mēnešos. Tālab Komisijai ir autonomi jālemj par šiem pārvietojumiem 10% robežās no apropriācijām un jāinformē budžeta lēmējinstitūcija mēneša laikā (23. panta 1. punkta otrā daļa). Šajā priekšlikumā ir daļēji iestrādāti Parlamenta grozījumi Nr. 39, 41 un 42. Vienlaicīgi, efektivitātes labad (lai izvairītos no kavēšanās) Komisijai pēc juridiskā pamata pieņemšanas ir jāļauj autonomi pieņemt lēmumus par rezervē iekļauto apropriāciju mehānisku pārvietošanu, ja budžetu pieņem tiesiskā pamata trūkuma dēļ (23. panta 1. punkta d) apakšpunkts; taču Komisijai pēc tam ir jāinformē budžeta lēmējinstitūcija par šiem pārvietojumiem (Parlamenta grozījumi Nr. 40). Atsauces ir atjauninātas 2. punktā.

g) Tiek ierosināts veikt redakcionālus labojumus 26. pantā, ņemot vērā izmaiņas terminoloģijā FR II daļā.

h) Atbilstoši Parlamenta ierosinātajam grozījumiem Nr. 50 tiek paplašināta 28. panta par finanšu pārskatiem darbības joma, lai to attiecinātu uz dalībvalstu saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem un būtiskiem grozījumiem tiesību akta priekšlikumā, kam ir ietekme uz budžetu.

i) Saskaņā ar Parlamenta grozījumiem Nr. 45 – 48 FR 7.a nodaļā pienācīgi atspoguļo Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. panta 3. punktā noteikto proporcionalitātes principu.

j) Atbilstoši Parlamenta ieteikumam Nr. 52 par 2004. gada budžeta apstiprināšanu ir jāpastiprina pārredzamība, nodrošinot informāciju Kopienas līdzekļu saņēmējiem neatkarīgi no budžeta izpildes veida.

k) Ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004[2], Eiropas Parlamenta[3] un Padomes[4] atbalstu efektīvas un rezultatīvas integrētas iekšējās kontroles struktūrai un Komisijas saistības, kuras tā uzņēmusies savā rīcības plānā[5], II sadaļas 9. nodaļā iekļauj jaunu budžeta principu. Šis jaunais princips ir izstrādāts, lai uzlabotu budžeta izpildi, darbību efektivitāti un rezultativitāti, finanšu pārskatu ticamību, Kopienu finanšu interešu aizsardzību un risku, kas saistīti ar uzskaites pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, vadību tādējādi, lai panāktu pieļaujamu riska līmeni. Attiecīgi izmaina 60., 66. un 86. pantā izmantoto terminoloģiju.

l) Attiecībā uz Parlamenta grozījumiem Nr. 51 par turpmāku rīcību pēc piezīmēm par budžetu Komisija apstiprina vēlmi sniegt Parlamentam jebkuru informāciju, ko tas var uzskatīt par vajadzīgu pieprasīt, ievērojot 182. pantu.

3.2. Budžeta izveide un struktūra

a) Atbilstoši jaunajam budžeta principam par efektīvu un rezultatīvu iekšējo kontroli darbības pārskatā ir jāiekļauj informācija par pieļaujamo kļūdu risku (33. pants).

b) Atbilstoši Revīzijas palātas atzinumam provizoriskajam budžeta projektam pievienotajā darba dokumentu sarakstā iekļauj maksājumu grafiku kopsavilkuma pārskatu (33. pants).

c) Grozījumus 26., 45. un 46. pantā izdara, ievērojot ierosināto jauna finansēšanas mehānisma ieviešanu Garantiju fondam ārējiem darījumiem[6]. To galīgais iznākums būs atkarīgs no likumdevēja nostājas attiecībā uz ierosināto mehānismu.

3.3. Budžeta izpilde – Vadības metodes (48. – 57. pants)

a) Atbilstoši Padomes pieprasījumam juridiskās skaidrības labad ir veikti daži pielāgojumi 49. pantā, lai labāk atspoguļotu kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) īpašās iezīmes un nodrošinātu ātrāku finansēšanu ES darbībām krīzes gadījumos. Tā kā izdevumu izpildes pamats ir Padomes pieņemts pamatakts, šķiet lietderīgāk attiecīgos pamataktus saskaņā ar EK Līgumu un Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļu norādīt Finanšu regulā, nevis Īstenošanas noteikumos (kā tas ir tagad). Turklāt ir pievienots īpašs noteikums, lai pienācīgi atspoguļotu sagatavošanas pasākumu veidus, ko var veikt KĀDP jomā.

b) Atbilstoši Parlamenta grozījumiem Nr. 59 regulas 50. pantā precizē, ka iestādes izpilda savas budžeta sadaļas piešķirto apropriāciju robežās.

c) Skaidrības labad 53. pantu pārstrukturē un sadala vairākos pantos – vienā vispārējā pantā un četros pantos atbilstoši dažādām izpildes metodēm. Ieviestajos labojumos ņem vērā Parlamenta grozījumus Nr. 60 un 61. Arī atbilstoši Parlamenta grozījumiem Nr. 62 un vairāku delegāciju pieprasījumiem Padomē, decentralizētajā vadībā ir atļauts izmantot struktūras, tostarp „valsts aģentūras”.

d) Pēc jaunā iestāžu nolīguma pieņemšanas (44. punkts), lai nostiprinātu Kopienas līdzekļu integrētu iekšējo kontroli, īstenojot dalītu vadību, dalībvalstis iesniedz Komisijai pieejamo revīziju un deklarāciju valsts gada kopsavilkumu.

e) Lai palielinātu iespējas deleģēt uzdevumus Kopienas struktūrām, ir papildināts 54. panta 2. punkta b) apakšpunkts, jo īpaši iekļaujot tajā Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu, lai tie varētu pildīt īpašus uzdevumus, kuriem nepieciešama augstas pakāpes specializācija un speciālas zināšanas, sevišķi 108. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā instrumenta vadībai.

3.4. Finanšu dalībnieki (58. – 68. pants)

a) Saskaņā ar Parlamenta grozījumiem Nr. 66 ir izmainīts 60. panta 7. punkts, kurā precizēts kredītrīkotāju gada darbības pārskata saturs.

b) Atbilstoši Parlamenta grozījumiem Nr. 68 grāmatvedis, apliecinot atskaites, ir pilnvarots veikt šīm atskaitēm pārbaudes, kuras viņš uzskata par vajadzīgām, kā arī pievienot atrunas.

c) Ir ierosināti nelieli redakcionāli labojumi 63. pantā saskaņā ar Padomes sākotnējo reakciju uz šo jautājumu.

d) Saskaņā ar Parlamenta pieprasījumu (grozījumi Nr. 69) tiek precizēta kredītrīkotāju finansiālās atbildības piemērošana un rupjas nolaidības gadījumos ierobežota līdz viena gada algai. Konsekvences un vienlīdzīgas attieksmes labad vieni un tie paši nosacījumi un ierobežojumi ir jāpiemēro visiem finanšu dalībniekiem un jebkurai citai budžeta izpildē iesaistītai personai.

(e) Saskaņā ar Padomes diskusiju laikā izteiktajām piezīmēm atceļ 66. panta 2.a punktā iekļauto iespēju kredītrīkotājam iesniegt jautājumu finanšu pārkāpumu komisijai, bet to iekļauj Īstenošanas noteikumos.

f) Saskaņā ar Parlamenta grozījumiem Nr. 70 un Revīzijas palātas atzinumu ir radīta iespēja vairākām iestādēm izveidot kopīgas finanšu pārkāpumu komisijas.

3.5. Ieņēmumu un izdevumu operācijas (69. – 83. pants)

a) Saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par Dānijas nostāju un Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju groza 72. pantu, lai pienācīgi atspoguļotu šo dalībvalstu īpašo nostāju attiecībā uz EK Līguma IV sadaļu.

b) Saskaņā ar Parlamenta grozījumiem Nr. 75 periodiskiem administrācijas vai ekspluatācijas izmaksu maksājumiem atļauj izmantot tiešā debeta sistēmu.

3.6. Publiskais iepirkums un līgumi

a) Finanšu regulai ir jānodrošina ietvaru līgumu iespēja, ievērojot EP grozījumus Nr. 14 un 80 un atbilstoši Parlamenta grozījumiem Nr. 13 un 78 un Revīzijas palātas piezīmei, kā arī iespēja iepirkuma procedūras īstenot iestāžu starpā. Saskaņā ar EP grozījumiem Nr. 93 Finanšu regulā ir arī jāietver iepriekšējas informēšanas princips, pirms var parakstīt iestāžu pašu piešķirtu līgumu.

b) Atbilstoši Revīzijas palātas reakcijai un Padomē izteiktajām piezīmēm svītro nošķīrumu starp obligātajiem un izvēles pamatojumiem izslēgšanai. Ievērojot EK Publiskā iepirkuma Direktīvu[7], tomēr ir jāparedz īpašs noteikums par piegāžu pirkšanu ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas noteikti izbeidz saimniecisko darbību, no bankrota administratoriem vai likvidatoriem, atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Saskaņā ar grozījumiem Nr. 15 un 82 Finanšu regulā ir jānosaka arī maksimālais tiesiskās izslēgšanas ilgums.

c) Atbilstoši Ekonomikas un sociālo lietu komitejas piezīmēm, Revīzijas palātas ierosinājumam un EP grozījumiem Nr. 88 Komisijai ir jāizveido un jāuztur centrālā datu bāze uzņēmēju izslēgšanai no iepirkuma vai dotāciju piešķiršanas procedūras. Datu bāzei ir jābūt kopējai 185. pantā minētajām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām. Turklāt dalībvalstīm, trešām valstīm un citām struktūrām, kuras piedalās budžeta izpildē, ir jāpaziņo kompetentajam kredītrīkotājam informācija saistībā ar visatbilstošākajiem izslēgšanas gadījumiem saskaņā ar FR un pilnībā jāņem vērā datu bāzē atrodamā informācija, piešķirot dotācijas un līgumtiesības, ko finansē no Kopienu budžeta.

d) Saskaņā ar EP grozījumiem Nr. 84 un 86 līdzdalībai ar vienu piedāvājumu iepirkuma procedūrā, lai iegūtu tiesības slēgt zemas vērtības līgumus, un maksājumiem, uzrādot faktūras, ir jābūt iespējamai, nepieprasot valstu iestāžu izdotus apliecinājumus, ka uz pretendentu neattiecas gadījums, kas varētu būt pamatā izslēgšanai.

e) Nodrošinājums iepirkuma sakarā ir jāpieprasa tikai tad, ja to uzskata par vajadzīgu un samērīgu, kā paredzēts EP grozījumos Nr. 19 un 96.

3.7. Dotācijas

a) Saskaņā ar Parlamenta ierosinājumu (grozījumi Nr. 98) un pēc Komisijas darba grupas, ko izveidoja šim nolūkam, izdarītajiem secinājumiem labo 108. pantu, iekļaujot iespēju dotācijas piešķirt ar Komisijas lēmumiem, nevis tikai izmantojot līgumus. Attiecīgi groza 96., 112., 114., 120., 166. un 167. pantu.

b) Saskaņā ar Parlamenta ierosinājumu (grozījumi Nr. 99) paredz noteikumu par dotācijām, ko iestādes var piešķirt informācijas, publicitātes un komunikācijas darbībām.

c) Kā pieprasa Parlaments (grozījumi Nr. 99), sociālie pasākumi attiecībā uz iestāžu locekļiem, darbiniekiem, bijušajiem locekļiem un bijušajiem darbiniekiem neuzskata par dotācijām, bet tie ir administratīvi piešķīrumi.

d) Ir ieviesti daži precizējumi saistībā ar finanšu instrumentiem, kurus neuzskata par dotācijām.

e) Ir arī precizēts, ka uz izdevumiem saistībā ar zivsaimniecības tirgiem neattiecas šīs regulas noteikumi par dotācijām.

f) Pēc Revīzijas palātas novērojumiem 109. pantā no jauna ir ieviests bezpeļņas novērtējuma princips „saņēmēja” līmenī.

g) Pēc Revīzijas palātas un Parlamenta ierosinājuma (grozījumi Nr. 108) ir pastiprināti noteikumi, lai izvairītos no vienu un to pašu izmaksu vairākkārtējas finansēšanas.

h) Saskaņā ar Parlamenta pieprasījumu (grozījumi Nr. 109) noteikums pakāpeniski samazināt darbības dotācijas neattiecas uz vienreizējiem maksājumiem vai vienotas likmes finansējumu.

i) Saskaņā ar Parlamenta ierosinājumu (grozījumi Nr. 112) kandidāti apliecina, ka uz viņiem neattiecas izslēgšanas gadījums tikai attiecībā uz dotācijām, kas pārsniedz noteiktu vērtību.

j) Saskaņā ar Parlamenta pieprasījumu (grozījumi Nr. 120) groza 118. pantu, lai ierobežotu kredītrīkotāju pilnvaras pieprasīt saņēmējiem iepriekšēju nodrošinājumu, ļaujot to darīt tikai gadījumos, kad to uzskata par vajadzīgu un samērīgu.

3.8. Uzskaite

a) Atbilstoši Parlamenta grozījumiem Nr. 123 regulas 122. pantā precizē pārskata par budžeta un finanšu vadību saturu.

b) Nelielus redakcionālus labojumus ir ierosināts izdarīt 128. pantā, lai precizētu termiņu, līdz kuram jānosūta Komisijas pārskats par budžeta un finanšu vadību gada laikā.

c) Saskaņā ar Parlamenta grozījumiem Nr. 124 groza regulas 139. pantu, lai nodrošinātu budžeta lēmējinstitūcijas pienācīgu informēšanu par jebkādiem iekšējiem noteikumiem, ko iestādes pieņem attiecībā uz finanšu jautājumiem.

3.9. Administratīvās apropriācijas

Saskaņā ar Parlamenta grozījumiem Nr. 130 būvdarbu procedūrai nosaka triju nedēļu periodu (proti, viena nedēļa paziņojumam par nodomu izdot atzinumu un divas nedēļas atzinuma nosūtīšanai).

3.10. Ekspertu nodarbināšana priekšlikumu izvērtēšanai un projektu rezultātu pārbaudei un izvērtēšanai

Pēc Revīzijas palātas piezīmes īpašā procedūra ekspertu atlasei ir skaidri jānošķir no iepirkuma procedūras.

3.11. Pārejas un nobeiguma noteikumi

a) Regulas 181.a pantā jāpievieno pārejas pasākumi attiecībā uz izdevumiem, ko radījušas Kopienas iniciatīvas un tehniskā palīdzība, un jauninājumi, kā paredzēts Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, un par kuriem vēl ir jāveic maksājumi.

b) Šķiet lietderīgi noteikt, kā katrā Kopienas struktūrā var izpildīt revīzijas funkciju (ko izpilda iekšējs vai ārējs revidents).

c) Saskaņā ar Parlamenta ierosinājumu (grozījumi Nr. 134), ņemot vērā 133. panta saturu, 185. panta 4. punkts šķiet lieks, un to var svītrot.

Visbeidzot ir jāpiemin, ka kontroles īstenošanas pasākumiem saistībā ar 30.a pantā ieviesto pieļaujamā riska jēdzienu piemēro pārejas laiku (no 2009. gada 1. janvāra), kas precizējams saistībā ar īpašajiem noteikumiem, kurus ietvers FR Īstenošanas noteikumos.

2005/0090 (CNS)

Grozīts priekšlikums

PADOMES REGULA

ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 279. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 183. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[8],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[9],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu[10],

tā kā:

(1) Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[11], še turpmāk „Finanšu regula”, noteikts juridiskais nodrošinājums finanšu vadības reformai. Tās galvenie elementi ir jāsaglabā un jānostiprina. Jo īpaši ir jāpastiprina pārredzamība, sniedzot informāciju par Kopienas līdzekļu saņēmējiem. Turklāt tajā ir izveidoti budžeta principi, kuri ir jāievēro visos tiesību aktos un no kuriem atkāpes ir jāsamazina līdz minimumam.

(2) Noteikti grozījumi ir izvērtēti, ņemot vērā praktisko pieredzi, lai veicinātu budžeta izpildi un politikas pamatmērķu īstenošanu un lai noregulētu procesuālās un dokumentācijas prasības tā, lai tās būtu proporcionālākas saistītajām izmaksām un riskiem, atbilstoši proporcionalitātes principam, kas izklāstīts EK Līguma 5. panta trešajā punktā.

(3) Visiem grozījumiem ir jābūt tādiem, lai tie dotu ieguldījumu Komisijas reformu mērķu sasniegšanā, palīdzētu uzlabot vai nodrošināt pareizu finanšu vadību un uzlabotu Komisijas finanšu interešu aizsardzību pret krāpšanu un nelikumīgām darbībām, tādējādi nodrošinot pietiekamas garantijas finanšu darījumu likumībai un pareizībai.

(4) Daži grozījumi ir nepieciešami, ņemot vērā noteikumus budžeta ieņēmumu vai izdevumu izpildei, kas ir ietverti tiesību aktos, kuri jāpieņem laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam, lai nodrošinot saskaņotību starp šiem tiesību aktiem un Finanšu regulu.

(5) Princips, ka citiem tiesību aktiem, kas attiecas uz budžeta izpildi, ir jābūt saskaņotiem ar Finanšu regulu, ir jāpastiprina.

(5) Saskaņā ar 1. pantu Eiropas Kopienas līgumam pievienotajā Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, kas ir pievienots Amsterdamas līgumam, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Savienību, katra iestāde, īstenojot tai piešķirtās pilnvaras, nodrošina to, ka pastāvīgi tiek ievērots proporcionalitātes princips, saskaņā ar kuru Kopienas rīcība ir samērīga ar Līguma mērķiem.

(6) Ir jānosaka jauns efektīvas un rezultatīvas iekšējās kontroles budžeta princips, lai noteiktu iekšējās kontroles sistēmu galvenos principus budžeta izpildei, lai panāktu pieļaujamā riska līmeni, kontrolējot uzskaites pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

(76) Dažos punktos nepieciešams vairāk efektivitātes un pārredzamības attiecībā uz budžeta principu pielietošanu, lai tie būtu labāk piemēroti darba vajadzībām.

(87) Attiecībā uz budžeta vienotības principu ir jāvienkāršo noteikumi, kas regulē procentus, kuri rodas no iepriekšējas finansēšanas. Administratīvais slogs procentu iekasēšanai ir nesamērīgs ar mērķi, un būtu daudz efektīvāk atļaut procentus atskaitīt no galīgā maksājuma saņēmējam.

(98) Attiecībā uz gada pārskata principu jāpiemēro vairāk efektivitātes un pārredzamības, lai tas atbilstu darbības vajadzībām. Apropriāciju pārnešana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos izdevumiem par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar jauno Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF). Izņēmuma gadījumos krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem avansa izdevumu saistībām ir jābūt pieejamām tā, lai budžeta gada beigās Kopiena var atbilstoši reaģēt starptautiskas katastrofas gadījumā.

(109) Saskaņā ar jaunajām lauksaimniecības regulām dalībvalstu maksājumu pieprasījumi ievērojami koncentrēsies n budžeta gada sākumā. Tādēļ, ņemot vērā pēdējo pieņemto lauksaimniecības budžetu, jāatceļ ierobežojumi avansa saistību maksimuma slieksnim no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (no n-1 gada 15. novembra), lai segtu parastos pārvaldības izdevumus (ko sedz no budžeta n gadā). Attiecībā uz administratīvo izdevumu avansa saistībām teksts ir jāgroza tā, lai tas attiektos uz apropriācijām, ko apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija.

(1110) Nediferencēto apropriāciju pielietošana pasākumiem veterinārijas jomā, ko sedz no ELGF, ievērojami traucē šādu pasākumu izpildi, jo īpaši saistībā ar pārnesto apropriāciju iespēju ierobežojumiem. Tāpēc ir jāatļauj šādiem izdevumiem pielietot diferencētās apropriācijas, jo tas vairāk atbilst pasākumu izdevumu daudzgadu raksturam.

(1211) Attiecībā uz universāluma principu piešķirto ieņēmumu sarakstam jāpievieno divi punkti. Pirmkārt, kā tas ir pašreiz iespējams saskaņā ar īpašām pētniecības programmām, jānodrošina iespēja dalībvalstīm veikt ad hoc iemaksas kā piešķirtos ieņēmumus ārējo attiecību programmu projektiem, ko pārvalda Komisija. Otrkārt, ieņēmumi, kuri rodas, pārdodot transportlīdzekļus, aprīkojumu, iekārtas, materiālus, kā arī tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātu aparatūru, ko maina vai nodod atkritumos, ir jāuzskata kā piešķirtie ieņēmumi, kā pamudinājums kredītrīkotājiem pārdot šos priekšmetus par labākām cenām.

(1312) Pašreiz Komisijai ir jāsaņem atļauja no budžeta lēmējinstitūcijas pirms dāvinājumu pieņemšanas, tas ir, par dāvinājumiem vai novēlējumiem, kas ietver maksājumus. Lai izvairītos no nevajadzīgām un apgrūtinošām procedūrām, atļaujas prasīšanai ir jābūt obligātai tikai gadījumos, kas saistīti ar būtiskiem maksājumiem, kas pārsniedz 10 % no dāvinājuma vērtības.

(1413) Attiecībā uz budžeta specifikācijas principu atsevišķos punktos ir jāvienkāršo un jāprecizē noteikumi, kas regulē apropriāciju pārvietošanu, jo praksē tie ir bijuši apgrūtinoši un neskaidri. Finanšu regulas 22. pants bija radīts ar nodomu attiecināt to uz iestādēm, kas nav Komisijas iestādes, jo Komisijai ir savi noteikumi. Šie noteikumi tādēļ atbilstoši jāizlabo.

(14) Attiecībā uz „paziņošanas procedūru” Komisija un citas iestādes paziņo savus pārvietošanas priekšlikumus budžeta lēmējinstitūcijai, kura var pielietot parasto procedūru, ja tā vēlas celt iebildumus. Šādos gadījumos uz budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu par pārvietojumu teorētiski attiecas parastie termiņi. Taču tekstā nav minēta diena, no kuras sāk skaitīt termiņu, un šis izlaidums ir jāizlabo.

(15) Budžetu vadības vienkāršošanai iestādēm, izņemot Komisijas iestādes, jāļauj izdarīt apropriāciju pārvietojumus vienas nodaļas robežās no viena panta uz otru, iepriekš par to neinformējot budžeta lēmējinstitūciju.

(1516) Efektivitātes nolūkos Komisijai ir jāļauj izlemt patstāvīgi par pārvietojumiem no rezerves gadījumos, kad attiecīgajai darbībai nav spēkā pamatakts Finanšu regulas 49. panta nozīmē brīdī, kad budžets jau ir izveidots, taču ir paredzēts, ka pamatakts tiks pieņemts gada laikā. Tomēr minētajos gadījumos Komisijai par šādiem pārvietojumiem ir jāinformē budžeta lēmējinstitūcija mēneša laikā pēc lēmuma par šādiem pārvietojumiem.

(1617) Noteikumi par Komisijas administratīvo apropriāciju pārvietojumiem ir jāpielāgo jaunajai budžeta līdzekļu sadales struktūrai pēc darbības jomām (ABB). Tādējādi Komisijai ir jāparedz atbrīvojums no „paziņošanas procedūras” saimnieciskā gada pēdējos trijos mēnešos. Minētajos gadījumos Komisijai ir jāļauj autonomi lemt par to apropriāciju pārvietojumiem, kuras attiecas uz personāla izdevumiem, nepārsniedzot 10% no gada apropriācijām. Komisijai par šādiem pārvietojumiem ir jāinformē budžeta lēmējinstitūcija mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas. jāattiecina uz pārvietojumiem katrā sadaļā starp pantiem administratīvās nodaļas ietvaros apropriācijām, kas pārsniedz 10 % no tā gada apropriācijām. No otras puses, par pārvietojumiem starp pantiem no vienas sadaļas uz citu, kas paredzēti identiskiem izdevumu veidiem, ir autonomi jālemj Komisijai.

(1718) Finanšu regulas 26., 45. un 46. pants ir jāgroza saistībā ar rezerves atcelšanu attiecībā uz Kopienas aizdevumiem un aizdevumu garantijām trešām valstīm un saistībā ar jauna mehānisma izveidošanu Garantiju fondam ārējiem darījumiem.

(1819) Attiecībā uz budžeta procedūru Finanšu regulas 29. pantā minētā prasība, ka budžetam ir jābūt publicētam divu mēnešu laikā pēc pieņemšanas, ir nereāla: triju mēnešu termiņš būtu izpildāmāks. Finanšu regulas 33. pantā ir jāiekļauj jēdziens „darbību pārskats”, lai padarītu oficiālu vienu no budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām (ABB) galvenajiem elementiem. Regulas 46. pantā Attiecībā uz budžeta saturu maksājumu grafiki jāiekļauj provizoriskā budžeta projekta darba pavaddokumentos , kuri uzskaitīti Finanšu regulas 33. pantā, tā vietā, lai tos iekļautu pašā budžetā, jo tie neattiecas uz budžeta procedūru un ir nevajadzīgs apgrūtinājums.

(19) Attiecībā uz budžeta izpildi, šķiet, ir vajadzīgi daži pielāgojumi, lai labāk atspoguļotu kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) īpašās iezīmes. Juridiskās skaidrības labad pamataktu veidi, kas ir piemērojami saskaņā ar EK Līgumu un Līgumu par Eiropas Savienību (LES), ir jānorāda Finanšu regulas 49. pantā, nevis īstenošanas noteikumos. Turklāt ir jāpievieno īpašs noteikums, lai pienācīgi atspoguļotu sagatavošanas pasākumu veidus, ko var veikt KĀDP jomā.

(2020) Attiecībā uz vadības metodēm skaidrības labad ir jāpārstrukturē Finanšu regulas 53. pants. Ir arī nepieciešams no Finanšu regulas 53. panta 3. punkta izņemt dalītās vadības attiecināšanu tikai uz Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fondu (ELVGF) un struktūrfondiem, jo turpmāk dalītā vadībā darbosies papildu programmas. Prasības kopējai vadībai ir jāprecizē sīkāk. Ir jāpapildina 54. panta 2. punkta b) apakšpunkts, jo īpaši iekļaujot tajā Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu kā Kopienas struktūras, kurām Komisija uztic uzdevumus. Finanšu regulas 54. pantā noteiktie valsts struktūru izmantošanas kritēriji ir jāvienkāršo, lai atvieglotu to izmantošanu un lai tie atbilstu pieaugošām darbības vajadzībām, un jāpaplašina piemērošanas joma starptautiskām publiskā sektora struktūrām. Regulas 54. pantā jāprecizē nostādne attiecībā uz atsevišķu gadījumu par īpašiem padomdevējiem vai misiju vadītājiem, ko ieceļ Padome, lai vadītu noteiktas darbības saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

(2121) Dalībvalstu atbildība dalītas vadības gadījumā ir jānosaka sīkāk, ņemot vērā aktuālās diskusijas starp iestādēm attiecībā uz budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru un ieviešamām atbilstošām kontroles sistēmām, norādot dalībvalstu un Komisijas abpusējo atbildību. Ņemot vērā vajadzību pēc kopējas kontroles sistēmas, kontroles, ko veic Komisija decentralizētai vai netieši centralizētai vadībai un, ja iespējams, dalītai vadībai, ir pastiprinātas. Tālab saskaņā ar jauno iestāžu nolīgumu (44. punkts) dalībvalstis iesniedz Komisijai pieejamo revīziju un deklarāciju gada kopsavilkumu saistībā ar līdzekļiem, kuriem piemēro dalīto vadību.

(2222) Finanšu regulas 57. pantā minētais aizliegums deleģēt budžeta izpildes uzdevumus privātām struktūrām ir jāmaina, jo aizliegums ir izrādījies nevajadzīgi stingrs. Ir jābūt iespējai, piemēram, Komisijai pasūtināt tūrisma aģentūras vai konferenču rīkotāja pakalpojumus, lai uzņemtos izmaksu atlīdzināšanu konferenču dalībniekiem, nodrošinot, ka privātais uzņēmums nerīkojas pēc saviem ieskatiem.

(23) Ir jāprecizē nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz visu finanšu dalībnieku un jebkuras citas budžeta izpildē iesaistītas personas finansiālo atbildību. Jo īpaši šāda atbildība jāierobežo maksimāli līdz 12 mēnešalgām rupjas nolaidības gadījumos.

(24) Jānodrošina iespēja vairākām iestādēm izveidot kopīgas finanšu pārkāpumu komisijas.

(23) Deleģētam kredītrīkotājam ir jābūt tiesīgam nodot jautājumu finanšu pārkāpumu komisijai, ja viņš uzskata, ka ir noticis finanšu pārkāpums.

(2524) Attiecībā uz grāmatvedi ir jāprecizē viņa atbildība par atskaišu apliecināšanu, pamatojoties uz finanšu informāciju, ko viņš saņem no kredītrīkotājiem. Tālab grāmatvedim ir jāpiešķir pilnvaras vajadzības gadījumā pārbaudīt deleģētā kredītrīkotāja saņemto informāciju un ierakstīt atrunas.

(2625) Attiecībā uz iekšējo revidentu jāprecizē attiecības starp Komisijas iekšējo revidentu un Kopienas izveidotajām struktūrām. Šīm struktūrām ir sava iekšējās revīzijas vienība, kas atskaitās savām valdēm, turpretim Komisijas iekšējais revidents atskaitās Komisijas Procedūru un sistēmu kolēģijai. Ir jānosaka, ka Komisijas iekšējam revidentam ir tikai jāapliecina, ka struktūras iekšējā revīzija notiek saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un šajā nolūkā viņam ir jābūt spējīgam veikt kvalitātes revīzijas.

(2726)Noteikumi par debitoru parādu atgūšanu ir jāprecizē un jāpastiprina, ņemot vērā jaunāko tiesu praksi un lai labāk aizsargātu Kopienu finanšu intereses. Saskaņā ar Finanšu regulas 72. pantu piespiedu atgūšana ir jāatbalsta, nodrošinot, ka Kopienas prasības var pamatot ar tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar EK Līguma noteikumiem par tiesisko sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, kuri īpaši paredz to, ka tiesības, ko noteikušas vienas jurisdikcijas tiesas, citās var atzīt saskaņā ar vienkāršotu procedūru. Attiecīgie nolīgumi starp Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, kurām ir īpašs stāvoklis attiecībā uz EK Līguma IV sadaļu, ir jāpiemēro attiecībās ar šīm dalībvalstīm, jā tās nepiedalās kādā noteiktā pasākumā.

(28) Lai uzlabotu atgūšanas efektivitāti, ir jāievieš jauns noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm savā jurisdikcijā Kopienas fiskālās prasības jāpielīdzina pašu fiskālām prasībām.

(2927) Attiecībā uz finanšu prasībām jāievieš noilgums. Uz Kopienu, pretēji daudzām tās dalībvalstīm, neattiecas noilgums, saskaņā ar kuru pēc noteikta laika tiek dzēstas finanšu prasības. Kopienu neierobežo šāds noilgums prasību celšanai pret trešām personām. Šāda noilguma ieviešanai ir jāatbilst pareizai finanšu vadībai.

(3028) Attiecībā uz noteikumiem par publiskā iepirkuma līgumiem Finanšu regulā ir jāatspoguļo ietvaru līgumu nozīmīgums publiskā iepirkuma vadībā un jāsekmē starpiestāžu iepirkuma procedūru izmantošana, kā arī jādod iespēja piemērot kopīgas iepirkuma procedūras iestādes un dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes starpā.

(31) Jāveic daži tehniski pielāgojumi, lai nodrošinātu, ka terminoloģija Finanšu regulā pilnībā sakrīt ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[12]. Šajā direktīvā noteiktā iespēja dalībvalstīm noteikt īpašas procedūras līgumiem, kuri pasludināti par slepeniem, ja to izpildei ir jāpiemēro īpaši drošības pasākumi vai ja tas ir vajadzīgs dalībvalsts būtisku interešu aizsardzībai pasludināt iepirkuma procedūras par slepenām ir jādod mutatis mutandis arī Kopienas iestādēm Finanšu regulas 91. pantā.

(29) Finanšu regulas noteikumi par pretendentu izslēgšanu attiecībā uz Kopienas iestādēm ir stingrāki nekā Direktīvā 2004/18/EK noteiktie. Finanšu regula neparedz atšķirību starp nopietnu pamatu izslēgšanai un citu pamatu. No otras puses, Direktīvā 2004/18/EK ir noteikts šāds nošķīrums, un tas būtu jāpielieto attiecībā uz Kopienas iestādēm. Finanšu regulas 93. un 94. pantā ir jānosaka obligāta izslēgšana visnopietnākos gadījumos, dodot iespēju līgumslēdzēja iestādei papildināt izslēgšanas gadījumus, pamatojoties uz riska novērtējumu. Finanšu regulas 114. pantā ir jāizdara tāds pats nošķīrums attiecībā uz dotācijām. Noteikumi par sodiem, kas minēti regulas 96. pantā, ir atbilstoši jāpielāgo.

(32) Finanšu regulas 93. un 96. pantā ir jāprecizē noteikumi par izslēgšanu no iepirkuma procedūras atbilstīgi Direktīvai 2004/18/EK. Ir skaidri jānošķir obligāta izslēgšana no izslēgšanas, pamatojoties uz administratīvu sodu. Turklāt juridiskās noteiktības un proporcionalitātes labad Finanšu regulā ir jāprecizē maksimālais izslēgšanas periods. Ņemot vērā Direktīvu 2004/18/EK, noteikumu par izslēgšanu izņēmums ir jāpiemēro piegāžu pirkšanai ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas noteikti izbeidz saimniecisko darbību, no bankrota administratoriem vai likvidatoriem, atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(3430) Finanšu regulas 93. pantā ir jānosaka obligāta prasība kandidātiem vai pretendentiem iepirkuma procedūrās vajadzības gadījumā apliecināt īpašumtiesības, uzņēmuma vadīšanas tiesības, kontroles un pārstāvniecības pilnvaras attiecībā uz juridisko personu, kas iesniedz piedāvājumu , vai to, ka uz to apakšlīguma slēdzējiem neattiecas neviens no Finanšu regulas 93. pantā minētajiem gadījumiem. Ņemot vērā proporcionalitātes principu, pretendentiem nav jāpieprasa apliecināt, ka uz viņiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas varētu būt pamatā izslēgšanai, ja tie piedalās iepirkuma procedūrā, kuras rezultātā piešķir tiesības slēgt ļoti mazas vērtības līgumus.

(3531) Finanšu regulas 95. pantā ir prasīts, lai visas iestādes uzturētu datu bāzes par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no FR 93. un 94. pantā minētajiem izslēgšanas gadījumiem, un lai šīs datu bāzes būtu savstarpēji izmantojamas. Lai sekmētu efektivitāti un uzlabotu Kopienu finanšu interešu aizsardzību, šai datu bāzei ir jābūt kopīgai visām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām, kas minētas 185. pantā. Turklāt dalībvalstīm, trešām valstīm un citām struktūrām, kuras piedalās budžeta izpildē, ir jāpaziņo kompetentajam kredītrīkotājam informācija saistībā ar noteiktiem izslēgšanas gadījumiem saskaņā ar FR un pilnībā jāņem vērā datu bāzē atrodamā informācija, piešķirot dotācijas un līgumtiesības, ko finansē no Kopienu budžeta. Būtu daudz rentablāk, turklāt atbilstīgi šim principam, atļaut mazām iestādēm ar nelielu skaitu iepirkuma procedūru izpildīt šo prasību, izmantojot kopīgu datu bāzi.

(32) Secīgas zinātniskās izpētes pamatprogrammas ir atvieglojušas Komisijas darbu, jo ar tām noteikti īpaši atviegloti noteikumi līgumtiesību piešķiršanai ārējiem ekspertiem par izvērtējumu vai tehnisko palīdzību. Finanšu regulas 91. un 97. pantā jāparedz noteikumi attiecībā arī uz citām programmām, kur ir nepieciešama šāda procedūra.

(36) Ņemot vērā neveiksmīgo pretendentu intereses, ir jāparedz, ka principā viņi ir jāinformē pēc tam, kad ir piešķirtas līgumtiesības, ko iestādes pašas izsludinājušas un uz ko attiecas Direktīva 2004/18/EK, un ka šādu līgumu nevar parakstīt, pirms nav beidzies pienācīgs atlikšanas periods.

(3733) Jāprecizē iestāžu pienākumi apturēt iepirkuma procedūru vai līgumu Finanšu regulas 103. pantā minētajos krāpšanas un citos gadījumos, lai pienākumi būtu saprotami un būtu iespējams tos izpildīt.

(3834) Ir jāvienkāršo dotāciju noteikumi. Pārbaužu un garantiju prasībām ir jābūt proporcionālākām saistītajiem finanšu riskiem. Dažas būtiskas izmaiņas vispirms ir jāizdara Finanšu regulā, lai vēlāk Īstenošanas noteikumos varētu iestrādāt sīkākus noteikumus. Finanšu regulas 108. pantā jāprecizē dotāciju pielietošana, jo īpaši attiecībā uz finansējumu, kas ir saistīts ar aizņēmuma darbībām unvai akciju daļām un sociālās politikas pasākumiem attiecībā uz iestāžu locekļiem vai to personālu un izdevumiem saistībā ar zivsaimniecības tirgiem. Jāpievieno proporcionalitātes princips. Skaidri jāatzīst iestāžu iespēja izmantot dotācijas komunikāciju darbībām. Visbeidzot, lai uzlabotu dotāciju vadību un vienkāršotu procedūras, ir jārada iespēja piešķirt dotācijas vai nu ar iestāžu lēmumiem, vai arī ar rakstveida nolīgumiem ar saņēmējiem.

(39) Pārredzamības un skaidrības labad ir jāatļauj vienreizēju maksājumu un vienotas likmes lietošana līdz ar faktisko izmaksu atmaksas tradicionālo metodi.

(4035) Ir lietderīgi iekļaut Finanšu regulā izņēmumus attiecībā uz bezpeļņas noteikumiem, kas minēti Īstenošanas noteikumos. Turklāt Finanšu regulas 109. pantā ir precīzi jānosaka, ka noteiktām darbībām dotācijas piešķir ar kopīgu mērķi palīdzēt stiprināt finansiālo stāvokli vai ienākumu radīšanu.

(4136) Noteikumi, ka dotācijas ir jāpiešķir, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ir pierādījuši savu lietderību. Tomēr pieredze rāda, ka atsevišķos gadījumos darbības raksturs nedod iespēju izvēlēties saņēmējus, un Finanšu regulas 110. pantā ir skaidri jānorāda, ka šādi izņēmuma gadījumi rodas.

(4237) Noteikumi, ka par vienu darbību vienam un tam pašam saņēmējam nevar piešķirt vairāk par vienu dotāciju, ir jāpielāgo, jo dažos pamataktos ir atļauts kombinēt Kopienas finansējumu, un šādu gadījumu skaits nākotnē var pieaugt, lai nodrošinātu izdevumu rentabilitāti. Taču, izmantojot izdevību ir jāpastiprina noteikumi, Finanšu regulas 111. pantā skaidri norādot, ka vienas un tās pašas izmaksas nevar no Kopienas budžeta finansēt divreiz.

(4338) Ekspluatācijas izmaksu segšanai piešķirto dotāciju gadījumā noteikums, ka vajadzīgo nolīgumu nevar parakstīt vēlāk kā četrus mēnešus pēc saņēmēja saimnieciskā gada sākuma, ir izrādījies nevajadzīgi stingrs, un Finanšu regulas 112. pantā var droši noteikt, ka termiņš ir 6 mēneši.

(44) Attiecībā uz darbības dotācijām vienreizēja maksājuma vai vienotas likmes finansējuma veidā vienkāršības labad ir jāatceļ noteikums, ka dotācijas pakāpeniski samazinās.

(39) Pārredzamības un skaidrības labad vienotas likmes maksājumu lietošana ir jāatļauj jaunā Finanšu regulas 113.a pantā līdzās tradicionālai izmaksu atmaksas metodei.

(4540) Finanšu regulas 114. pantā daži ierobežojumi attiecībā uz saņēmēja atbilstību ir jāatceļ, lai atļautu dotācijas saņemt fiziskām personām un noteiktu veidu subjektiem, kas nav juridiskas personas. Saskaņā ar proporcionalitātes principu par ļoti mazas vērtības dotācijām kredītrīkotājs var nepieprasīt pretendentiem apliecināt, ka uz viņiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas varētu būt pamatā izslēgšanai, saskaņā ar Finanšu regulas 93., 94. un 96. pantu.

(4641) Dotācijas arī turpmāk ir jāturpina piešķirt, pamatojoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem, taču praksē nav nepieciešams, lai šos kritērijus izvērtētu viena un tā pati komisija, tāpēc šī prasība no Finanšu regulas 116. panta ir jāizņem.

(4742) Pašreizējie noteikumi Finanšu regulas 120. pantā attiecībā uz iepirkuma standartiem, kas jāpiemēro dotāciju saņēmējiem, ir neskaidri un tie ir jāvienkāršo. Turklāt īpaši ir jāparedz gadījums, kad darbības izpildei finansiāls atbalsts ir jādod trešām personām.

(4843) Attiecībā uz grāmatvedības noteikumiem un atskaitēm Finanšu regulas 121. pantā ir jāparedz iespēja Komisijas grāmatvedim noteikt saskaņā ar starptautiskiem standartiem to, kuras citas struktūras papildus tām, kas saņem Kopienas subsīdijas, ietilpst konsolidācijas jomā.

(4944) Ņemot vērā to, ka no 2007. gada stāsies spēkā ELGF, kas aizstās ELVGF, otrās daļas I sadaļas virsrakstam un 26., 148., 151. un 151. pantam ir jāpielāgo terminoloģija. Šajā nolūkā 151. pantā ir nepieciešams precizēt, ka provizoriskās saistības var radīt vēlāk par parasto divu mēnešu termiņu pēc izdevumu pārskatu saņemšanas no dalībvalstīm gadījumos, kad ir gaidāms lēmums par apropriāciju pārvietošanu. Jāprecizē 153. pants par pārvietojumiem.

(5045) Tāpat kā otrās daļas II sadaļas nosaukumā, terminoloģija jāpielāgo arī Finanšu regulas 155. panta 1. un 3. punktā, lai atsauktos tikai uz struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, zivsaimniecības fondu un lauku attīstības fondu. Atsauces uz pirmspievienošanās strukturāliem (ISPA) un lauksaimniecības (SAPARD) pasākumiem ir jāizņem, jo tie saskaņā ar 164. punktu ietver pārvaldību, ko īsteno trešās valstis decentralizētas vadības gadījumā, un nākotnē tas notiks lielākoties tāpat kā pašreiz. Attiecībā uz atcelto apropriāciju atkārtotu padarīšanu par pieejamām saskaņā ar jauniem pamataktiem strukturāliem pasākumiem no 2007. gada līdz 2013. gadam, kas attiecas uz force majeure gadījumiem, Finanšu regulā ir jāpatur noteikums tikai attiecībā uz Komisijas pieļautu „acīmredzamu kļūdu”.

(5146) Finanšu regulas 160. pants ir jāpapildina ar noteikumiem, kas ietvertu piešķirtos ieņēmumus, kuri rodas no Eiropas Ogļu un tērauda kopienas likvidācijas, un noteikumus, kā attiecīgās apropriācijas padarīt par pieejamām.

(5247) Apropriācijas, kas ir atceltas tādēļ, ka projekti, kuru izpildei tās bija iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildīti, ir jāpadara no jauna pieejamas. Tomēr tam būtu jābūt iespējamam, tikai piemērojot stingrus nosacījumus, un tikai zinātniskās izpētes jomā, jo izpētes projekti ietver lielāku finanšu risku nekā citu jomu projekti.

(5348) Attiecībā uz ārējām darbībām ir jāprecizē, ka dotāciju procedūras, ko pielieto decentralizētas pārvaldības gadījumā ar trešām valstīm, ir jākonkretizē ar šīm valstīm noslēdzamajos finansēšanas līgumos. Tas nozīmē esošās prakses kodifikāciju. Jāprecizē, ka „n+3 noteikums”, saskaņā ar kuru atsevišķi līgumi un nolīgumi, kas ietver šādus finansēšanas līgumus, ir jānoslēdz ne vēlāk kā trīs gadus pēc šāda finansēšanas līguma noslēgšanas, nepiemēro daudzgadu programmu decentralizētas vadības gadījumā saskaņā ar Padomes Regulām (EK) .... (Pirmspievienošanās atbalsta instruments un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments). Šajā gadījumā piemēro „n+4” saistību atcelšanas noteikumu.

(5449) Attiecībā uz Eiropas birojiem, lai atvieglotu vadību, ir jāparedz iespēja iestādēm deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras starpiestāžu Eiropas biroju direktoriem attiecībā uz to budžeta iedaļās iekļauto apropriāciju pārvaldīšanu. Nemainot Finanšu regulas 171., 173. un 176. panta saturu, tie nedaudz jāpārstrukturē, lai precizētu biroju direktoru pilnvaru tālāku deleģēšanu.

(55) Jāparedz vienas nedēļas termiņš, lai budžeta lēmējinstitūcijas abas iestādes paziņotu savu nodomu sniegt atzinumu attiecībā uz celtniecības projekta procedūru.

(56) Secīgas zinātniskās izpētes pamatprogrammas ir atvieglojušas Komisijas darbu, jo tajās ir paredzēti vienkāršoti noteikumi ārējo ekspertu atlasei priekšlikumu vai dotāciju pieteikumu izvērtēšanai un tehniskai palīdzībai finansēto projektu rezultātu pārbaudei un izvērtēšanai. Šī procedūra jāpadara pieejama attiecībā uz visām pārējām programmām.

(57) Jāpievieno pārejas pasākumi attiecībā uz izdevumiem, ko radījušas Kopienas iniciatīvas un tehniskā palīdzība, un jauninājumi, kā paredzēts Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem[13], un par kuriem vēl ir jāveic maksājumi, kā arī attiecībā uz noteikumu par centrālo datu bāzi izslēgšanai no līdzdalības iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūrās īstenošanu.

(5850) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 groza šādi:

1. Regulas 1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Šajā regulā izklāstīti noteikumi par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, še turpmāk „budžets”, izveidi un izpildi un par pārskatu sagatavošanu un revīziju.”

(2) Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

„2. pants

Jebkuriem noteikumiem par budžeta ieņēmumu vai izdevumu izpildi, kas ietverti citā tiesību aktā, ir jo īpaši jāatbilst budžeta principiem, kas izklāstīti II sadaļā.”

2. Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

„3. pants

Budžetu veido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu vadības, proporcionalitātes, pārredzamības un efektīvas un rezultatīvas iekšējās kontroles principiem, kas izklāstīti šajā regulā.”

3. Regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4. Ievērojot 5.a, 18. un 74. pantu, procentus, kas uzkrājas par līdzekļiem, kuri ir Kopienu īpašums, iekļauj budžetā kā dažādus ieņēmumus.”

4. Pirmās daļas II sadaļas 1. nodaļai pievieno šādu 5.a pantu:

„5.a pants

1. Iepriekšēja finansējuma maksājumu radītos procentus attiecina uz attiecīgo programmu vai darbību un ietur no atlikušās summas, kas pienākas saņēmējam.

Regulā, ar kuru nosaka šīs regulas īstenošanas noteikumus, turpmāk tekstā „īstenošanas noteikumi”, precizē gadījumus, kad izņēmuma kārtā atbildīgais kredītrīkotājs šos procentus iekasē reizi gadā, izdodot iekasēšanas rīkojumu. Šos procentus iekļauj budžetā kā dažādus ieņēmumus.

2. Procenti nav jāmaksā Kopienām šādos gadījumos:

(a) iepriekšējs finansējums nesastāda ievērojamu summu, kā noteikts īstenošanas noteikumos;

(b) iepriekšējs finansējums izmaksāts saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumu atbilstoši 88. pantam;

(c) iepriekšējs finansējums izmaksāts dalībvalstīm;

(d) iepriekšējs finansējums izmaksāts saskaņā ar pirmspievienošanās atbalstu;

(e) avansi ir maksāti iestāžu locekļiem un darbiniekiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, še turpmāk „Civildienesta noteikumi”;

(f) iepriekšējs finansējums izmaksāts, īstenojot kopēju vadību atbilstoši 53. panta 1. punkta c) apakšpunktam.”

(6) Regulas 8. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:

„Summas, kas iemaksātas avansā, uzskata par nākamā saimnieciskā gada ieņēmumiem.”

5. Regulas 11. pantā vārdus „157. pantā” aizstāj ar vārdiem „157. un 160.a pantā”.

6. Regulas 12. pantam pievieno šādu daļu:

„Tomēr pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos apropriācijas krīzes pārvarēšanas un humanitārās palīdzības pasākumiem var uzņemties iepriekš katru gadu, sākot ar 15. decembri no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. Šādas saistības nedrīkst pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijas attiecīgajai budžeta pozīcijai pēdējā pieņemtajā budžetā. Pēc tam budžeta lēmējinstitūciju informē par šīm saistībām”.

7. Regulas 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Tomēr 61. pantā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis un avansu kontu gadījumā avansu pārzinis, un Komisijas ārējo dienestu administratīvās pārvaldības vajadzībām atbildīgais kredītrīkotājs, ir pilnvarots veikt operācijas valstu valūtās, kā noteikts īstenošanas noteikumos.”

8. Regulas 18. pantu 1. punktu groza šādi :

(a) ievadteikumu aizstāj ar šādu:

„Neskarot 160. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 161. panta 2. punktu, šādus ieņēmumu posteņus izmanto, lai finansētu īpašus izdevumu posteņus.”

(b) iekļauj šādu aa) punktu:

„(aa) dalībvalstu un citu donorvalstu , tostarp, abos gadījumos, to valsts un radniecīgo aģentūru, vai starptautisku organizāciju finanšu iemaksas atsevišķiem ārējā atbalsta projektiem vai programmām, ko finansē Kopiena un vada Komisija to vārdā, saskaņā ar attiecīgo pamataktu;”

(c) iekļauj šādu ea) punktu:

„(ea) ieņēmumus, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, aprīkojumu, iekārtas, materiālus un tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātas aparatūras, ko maina vai nodod atkritumos;”

9. Regulas 19. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

„Tādu dāvinājumu pieņemšanai, kas saistīti ar būtiskiem finansiāliem izdevumiem, kas pārsniedz 10 % no dāvinājuma vērtības, ir vajadzīgs pilnvarojums no Eiropas Parlamenta un Padomes, kas par to pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums.”

10. Regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

„22. pants

1. Iestādes, izņemot Komisiju, savas budžeta iedaļas robežās var izdarīt pārvietojumus:

(a) no vienas sadaļas uz otru kopumā 10% apmērā no saimnieciskajam gadam paredzētajām apropriācijām budžeta postenim, no kura tiek izdarīti pārvietojumi;

(b) no vienas nodaļas uz citu un no viena panta uz citu bez ierobežojuma.

2. Trīs nedēļas pirms 1. punktā minētās pārvietošanas iestādes paziņo budžeta lēmējinstitūcijai un Komisijai par savu nodomu. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm šajā laikā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumus par šiem pārvietojumiem 24. pantā noteiktajā termiņā, kas sākas ar datumu, kad iestāde, kura vēlas izdarīt pārvietojumu, par to informē budžeta lēmējinstitūciju.

3. Iestādes, izņemot Komisijas iestādes, savas budžeta iedaļas robežās var ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz otru kopumā par summu, kas pārsniedz 10% no saimnieciskajam gadam paredzētajām apropriācijām budžeta postenim, no kura tiek izdarīti pārvietojumi. Budžeta lēmējinstitūcija attiecīgi informē Komisiju. Šos pārvietojumus izskata saskaņā ar 24. pantā noteikto procedūru.

4. Iestādes, izņemot Komisijas iestādes, savas budžeta iedaļas robežās var izdarīt pārvietojumus no vienas nodaļas panta uz citu, iepriekš neinformējot budžeta lēmējinstitūciju.”

11. Regulas 23. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punktu groza šādi:

(i) tā b) punktu aizstāj ar šādu:

„(b) attiecībā uz personāla un darbības izdevumiem - pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu starp pantiem, kas paredzēti identiskiem izdevumu veidiem , ne vairāk kā 10 % apmērā no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums.”

(ii) iekļauj šādu d) apakšpunktu:

„(d) pārvietot apropriācijas no sadaļas „uzkrājumi”, kas minēta 43. pantā, gadījumos, kad attiecīgajai darbībai nav pamatakta, bet budžets jau ir pieņemts, taču pamatakts tiks pieņemts saimnieciskā gada laikā.”

(iii) otro daļu aizstāj ar šādu:svītro„Trīs nedēļas pirms pirmā apakšpunkta b) un c) apakšpunktā minēto pārvietojumu veikšanas Komisija par savu lēmumu informē budžeta lēmējinstitūciju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas abām iestādēm šo trīs nedēļu laikā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru.”

(iv) pievieno šādu otro un trešo daļu:„Tomēr saimnieciskā gada pēdējo trīs mēnešu laikā Komisija drīkst autonomi pārvietot apropriācijas attiecībā uz personāla, ārštata un citu darbinieku izdevumiem no vienas sadaļas uz citu kopumā 10% apmērā no saimnieciskajam gadam paredzētajām apropriācijām. Komisija par šādiem pārvietojumiem informē budžeta lēmējinstitūciju mēneša laikā pēc lēmuma par šādiem pārvietojumiem.Komisija par pirmās daļas d) punktā minētajiem pārvietojumiem informē budžeta lēmējinstitūciju mēneša laikā pēc lēmuma par šādiem pārvietojumiem.”

(b) iekļauj šādu 1.a punktu:

„1a. Komisija informē budžeta lēmējinstitūciju trīs nedēļas iepriekš, pirms tā izdara:

(a) pārvietojumus starp pantiem nodaļas ietvaros tās pašas sadaļas administratīvām apropriācijām, kas pārsniedz 10 % no gada apropriācijām punktam, no kura izdara pārvietojumu,

(b) pārvietojumus, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā.

Ja abas budžeta lēmējinstitūcijas šo trīs nedēļu laikā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumus par šiem pārvietojumiem 24. pantā noteiktajā termiņā, kas sākas ar datumu, kad Komisija, kura vēlas izdarīt pārvietojumu, par to informē budžeta lēmējinstitūciju.

(c b) tā 2. punktā „1. punkta c) apakšpunktā” aizstāj ar „1. un 1.a punktā”.

12. Regulas 26. pantu 2. punktu groza šādi:

(a) tā 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Apropriāciju pārvietošanai to budžeta sadaļu robežās, kuras paredzētas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF), struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Zivsaimniecības fondam Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un zinātniskajai izpētei, piemēro otrās daļas I, II un III sadaļas īpašos noteikumus.”

(b) 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Lēmumus par pārvietojumiem, lai ļautu izlietot rezerves ārkārtas palīdzībai, pieņem budžeta lēmējinstitūcija pēc Komisijas priekšlikuma. Atsevišķs priekšlikums jāiesniedz par katru darbību.”

13. Regulas 28. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Jebkuram priekšlikumam, ko Komisija vai dalībvalsts saskaņā ar attiecīgajiem Līguma par Eiropas Savienību (LES) noteikumiem iesniegusi likumdevējai iestādei, kas varētu ietekmēt budžetu, tostarp arī par pārmaiņām amata vietu skaitā, jābūt pievienotam finanšu pārskatam un šīs regulas 27. panta 4. punktā minētajam novērtējumam.Jebkuram pamatotam priekšlikuma grozījumam, kas iesniegts likumdevējai iestādei, kas varētu ietekmēt budžetu, tostarp arī par pārmaiņām amatu skaitā, jābūt pievienotam finanšu pārskatam, ko sagatavo iestāde, kas ierosina grozījumu.”

(b) tā 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Lai novērstu krāpšanas un pārkāpumu risku, finanšu pārskatā, kas minēts 1. punktā, ieraksta informāciju par esošajiem un plānotajiem pasākumiem krāpšanas novēršanai un aizsardzībai pret to.”

14. Aiz 28. panta iekļauj šādu 7.a nodaļu:

„7.a NODAĻA Proporcionalitātes princips

28.a pants

Budžeta apropriācijas izpilda saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts EK Līguma 5. panta trešajā daļā. Programmu un darbību īstenošanai izmantotās procedūras nosaka, pamatojoties uz to mērķiem un ņemot vērā iesaistītās summas un riskus.

15. Regulas 29. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Pēc Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pieprasījuma budžetu un budžeta grozījumus galīgajā redakcijā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Budžetu publicē trīs mēnešu laikā no dienas, kurā paziņo, ka budžets pieņemts galīgajā variantā.

Konsolidētos gada pārskatus un pārskatu par budžeta un finanšu vadību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .”

16. Regulas 30. pantā iekļauj šādu 3. punktu:

„3. Informāciju par budžeta līdzekļu saņēmējiem nodrošina vispiemērotākajā veidā, ņemot vērā katra 53. pantā minētā līdzekļu pārvaldības veida īpatnības.”

17. Aiz 30. panta iekļauj šādu jaunu 9. nodaļu:

„9. NODAĻA Efektīvas un rezultatīvas iekšējās kontroles princips

30.a pants

1. Budžetu izpilda saskaņā ar katram līdzekļu pārvaldības veidam atbilstošu efektīvu un rezultatīvu iekšējo kontroli, ievērojot proporcionalitātes principu.

2. Lai nodrošinātu budžeta izpildi, iekšējā kontrole tiek definēta kā process, kas jāpiemēro visos vadības ķēdes posmos un kas paredzēts, lai nodrošinātu ticamību tālāk minēto mērķu sasniegšanai:

(a) darbību efektivitāte un rezultativitāte;

(b) finanšu pārskatu ticamība;

(c) aktīvu un informācijas aizsargāšana;

(d) krāpšanas un pārkāpumu novēršana un atklāšana;

(e) atbilstoša risku, kas saistīti ar uzskaites pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, vadība.

3. Pamatā esošo darījumu nepareizības vai nelikumības risks saistībā ar pamatakta īstenošanu tiks novērsts ar pietiekamu kontroli, lai panāktu pieļaujamo riska līmeni, ņemot vērā programmu daudzgadu raksturu, kā arī attiecīgo maksājumu raksturu.

18. Regulas 33. panta 2. punktu d) apakšpunktu aizstāj ar šādu groza šādi:

(a) tā d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„(d) darbību pārskatus, kas satur informāciju:

- par dažādu darbību visu iepriekš nosprausto mērķu sasniegšanu, kā arī jauniem mērķiem, kas aprakstīti ar atbilstošiem rādītājiem;

- par pieļaujamā riska vadību attiecībā uz uzskaites pamatā esošo darījumu likumību un pareizību iepriekšējos gados, kā arī par šajā sakarā nepieciešamiem papildu pasākumiem.

Novērtēšanas rezultātus ņem vērā un uz tiem atsaucas, minot kā pierādījumu gaidāmajam labumam, kādu dos ierosinātie budžeta grozījumi.”

(b) pievieno šādu e) apakšpunktu:

„(e) kopsavilkuma pārskatu par turpmākajos saimnieciskajos gados izdarāmo maksājumu grafiku, lai pildītu budžeta saistības, kas radušās iepriekšējos saimnieciskajos gados.”

19. Regulas 40. panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“(a) vispārējs ieņēmumu un izdevumu dokuments;”

20. Regulas 43. panta 1. punkta otrajā daļā groza šādi:

(a) tā 1. punktā vārdus „24. pantu” aizstāj ar „23. un 24. pantu”.

(b) tā 2. punktā „24. pantu” aizstāj ar „23. un 24. pantu”.

21. Regulas 44. panta otrajā daļā „22., 23. un 25. pantā” aizstāj ar „23. un 25. pantā”.

22. Regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

„45. pants

1. Budžeta Komisijas iedaļā ir iekļauta rezerve ārkārtas palīdzībai trešām valstīm.

2. Rezervi, kas minēta 1. punktā, izlieto līdz saimnieciskā gada beigām, izdarot pārvietojumus saskaņā ar 24. un 26. pantā izklāstīto procedūru.”

23. Regulas 46. panta 1. punktu groza šādi:

(a) tā 1. punktu groza šādi:

(i) ievadteikumu aizstāj ar šādu:

„vispārējā ieņēmumu un izdevumu dokumentā:”;

(ii) svītro f) apakšpunktu;

(iii) tā g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„(g) attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu, kā izklāstīts 41. panta 1. punktā”;

(b) tā 2) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„(2) katras iestādes iedaļā ieņēmumus un izdevumus uzrāda, ievērojot tādu pašu uzbūvi, kā norādīts 1. punktā”;

(c) tā 3) apakšpunkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„(c) zinātnisko un tehnisko darbinieku klasifikāciju var balstīt uz pakāpju grupām saskaņā ar katrā budžetā iekļautajiem nosacījumiem; štatu sarakstā sīkāk jānorāda augsti kvalificētu tehnisko vai zinātnisko darbinieku skaits, kam piešķirtas īpašas priekšrocības saskaņā ar īpašiem noteikumiem Civildienesta noteikumos;”

(d) tā 5) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„(5) budžeta pozīcijas ieņēmumu un izdevumu daļā, kas nepieciešamas, lai izpildītu Garantiju fondu ārējiem darījumiem.”

24. Regulas 47. panta 1. punkta otrajā daļā pakāpes „A1, A2 un A3” aizstāj ar pakāpēm „AD 16, AD 15 un AD 14”.

25. Regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:

„49. pants

„1. Pirms var izmantot budžetā iekļautās apropriācijas jebkurai Kopienas vai Eiropas Savienības darbībai, ir jābūt pieņemtam pamataktam.

Pamatakts ir tiesību akts, ar kuru nodrošina juridisko pamatu darbībai un budžetā paredzēto atbilstīgo izdevumu veikšanai.

2. Piemērojot EK Līgumu un Euratom līgumu, pamatakts ir akts, kuru pieņēmusi likumdevēja iestāde un kurš var būt regula, direktīva, lēmums EK Līguma 249. panta nozīmē vai lēmums sui generis[14] .

3. Piemērojot LES V sadaļu (par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, KĀDP), pamatakts var būt kādā no veidiem, kas precizēti LES 13. panta 2. un 3. punktā, 14. pantā, 18. panta 5. punktā, 23. panta 1. un 2. punktā un 24. pantā.

4. Piemērojot LES V sadaļu (par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, KĀDP), pamatakts var būt kādā no veidiem, kas precizēti LES 34. panta 2. un 3. punktā, 14. pantā, 18. panta 5. punktā, 23. panta 1. un 2. punktā un 24. pantā.

5. Ieteikumi un atzinumi nav pamatakti šā panta izpratnē, tāpat arī rezolūcijas, slēdzieni, deklarācijas vai citi akti, kam nav juridiska spēka.

6. Atkāpjoties no 1. līdz 4. punkta, turpmāk norādītās apropriācijas tomēr var izpildīt bez pamatakta, ja darbības, kuru finansēšanai tās paredzētas, ir Kopienu vai Eiropas Savienības kompetencē:

(a) apropriācijas eksperimentālām izmēģinājuma programmām, kas paredzētas, lai pārbaudītu kādas darbības īstenošanas iespējas un lietderību. Atbilstošas saistību apropriācijas var iekļaut budžetā tikai diviem saimnieciskajiem gadiem pēc kārtas;

(b) apropriācijas sagatavošanas darbībām EK Līguma un Euratom Līguma, un ES Līguma VI sadaļas piemērošanas jomās, kas paredzētas, lai sagatavotu priekšlikumus ar nolūku pieņemt turpmākas darbības. Sagatavošanas darbības jāveic, ievērojot saskaņotu virzību, un tās var būt dažāda veida. Atbilstošas saistību apropriācijas budžetā var iekļaut, ilgākais, trim saimnieciskajiem gadiem pēc kārtas. Likumdošanas procedūra ir jāpabeidz līdz trešā saimnieciskā gada beigām. Likumdošanas procedūras laikā saistību apropriācijām ir jāatbilst sagatavošanas darbības konkrētām pazīmēm attiecībā uz paredzētajām darbībām, nospraustajiem mērķiem un personām, kas gūst labumu no attiecīgajām darbībām. Līdz ar to izmantotie līdzekļi nevar apjoma ziņā būt vienādi ar tiem līdzekļiem, kas paredzēti pašas galīgās darbības finansēšanai.Iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai ziņojumu par a) un b) punktā minētajām darbībām, kurā atspoguļo arī rezultātu izvērtējumu un turpmāk paredzētās darbības;

(c) apropriācijas sagatavošanas darbībām LES V sadaļas piemērošanas jomā (par KĀDP). Šie pasākumi ir īslaicīgi un izstrādāti, lai paredzētu nosacījumus Eiropas Savienības darbībai, sasniedzot KĀDP mērķus un pieņemot vajadzīgos tiesību aktus.ES krīzes pārvarēšanas darbību nolūkā sagatavošanas pasākumi ir inter alia paredzēti, lai novērtētu darbības vajadzības, nodrošinātu līdzekļu ātru sākotnējo piešķiršanu, vai paredzētu pamata nosacījumus darbības uzsākšanai.Padomes ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis KĀDP lietās, kurš palīdz prezidentūrai, iespējami ātri paziņo Komisijai par Padomes nodomu pieņemt lēmumu par sagatavošanas pasākumu un par šim nolūkam paredzētajiem līdzekļiem. Atbilstoši šīs regulas noteikumiem Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ātru līdzekļu izmaksu;

(d) apropriācijas vienreizējām darbībām vai pat darbībām ar nenoteiktu termiņu, kuras Komisija veic, pildot uzdevumus, kas izriet no tās prerogatīvām iestāžu līmenī atbilstīgi EK Līgumam un Euratom Līgumam, izņemot likumdošanas iniciatīvas tiesības, kas minētas b) apakšpunktā, un saskaņā ar minētajos līgumos paredzētajām īpašajām pilnvarām, kuru saraksts iekļauts īstenošanas noteikumos;

(e) apropriācijas katras iestādes darbībai atbilstīgi tās administratīvajai autonomijai.”

26. Regulas 50. pantam pievieno šādu otro daļu:

„ Katra iestāde izmanto šīs pilnvaras saskaņā ar šo regulu un piešķirto apropriāciju robežās.”

27. Regulas 52. pantu aizstāj ar šādu:

„52. pants

1. Visiem finanšu dalībniekiem un visām citām iesaistītām personām budžeta izpildē, vadībā, revīzijā un iekšējā kontrolē aizliegts veikt kādus pasākumus, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Kopienu interesēm. Ja izveidojas šāda situācija, attiecīgajai personai jāatturas no šādu darbību veikšanas un jānodod jautājums kompetentajai iestādei.

2. Interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, kas minēta 1. punktā, pienākumu objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko vai valstisko piederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas tai ir kopīgas ar labuma saņēmēju.”

28. Regulas 53. pantu aizstāj ar šādu: groza šādi:

„53. pants

Komisija budžetu izpilda kādā no šiem veidiem:

(a) centralizēti;

(b) īstenojot dalītu vai decentralizētu vadību;

(c) īstenojot kopēju vadību ar starptautiskām organizācijām.”

29. Iekļauj šādu 53.a līdz 53.d pantu:

„53.a pants

Ja Komisija izpilda budžetu centralizēti, izpildes uzdevumus tieši izpilda tās struktūrvienības, vai tie tiek izpildīti netieši saskaņā ar 54. - 57. pantu.

(a) minētā panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

53.b pants

1. Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu vadību, izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm. Šo metodi pielieto darbībām, kas minētas otrās daļas I un II sadaļā.

2. Neskarot uz noteiktām jomām attiecinātās regulās iekļautus sīkākus noteikumus, un lai, īstenojot dalītu vadību, nodrošinātu līdzekļu izmantošanu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un principiem, dalībvalstis veic visus nepieciešamos normatīvus un administratīvus vai citus pasākumus Kopienu finansiālo interešu aizsardzībai , lai:

(a) pārliecinātos, ka no budžeta finansētās darbības tiek faktiski veiktas, un garantētu, ka tās ir izpildītas pareizi;

(b) novērstu pārkāpumus, nepareizu vadību un krāpšanu un cīnītos ar to;

(c) atgūtu summas, kas ir nepareizi samaksātas vai nepareizi izlietotas, vai summas, kuras zaudētas pārkāpumu vai kļūdu dēļ;

(d) pienācīgi ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības, nodrošinātu budžeta līdzekļu saņēmēju attiecīgu publiskošanu reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas.

Tālab dalībvalstis veic regulāras pārbaudes un ievieš efektīvu un rezultatīvu iekšējās kontroles sistēmu saskaņā ar 30.a pantā minētajiem principiem. Tās uzsāk tiesveidību sauc pie atbildības, ja tas ir nepieciešams un lietderīgi. b) apakšpunktā paredzētiem nolūkiem.

3. Dalībvalstis iesniedz Komisijai pieejamo revīziju un deklarāciju gada kopsavilkumu par attiecīgo valsti.

4. Lai nodrošinātu līdzekļu izmantošanu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūru vai finanšu korekciju mehānismus, kas ļauj tai uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi.

53.c pants

41. Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot decentralizētu vadību, īstenošanas uzdevumus deleģē trešām valstīm saskaņā ar 56. pantu un otrās daļas IV sadaļas noteikumiem, neskarot uzdevumu deleģēšanu 54. panta 2. punktā minētām struktūrām.

2. Lai nodrošinātu līdzekļu izmantošanu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūru vai finanšu korekciju mehānismus, kas ļauj tai uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi.

3. Trešās valstis, kurām ir deleģēti izpildes uzdevumi, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības, nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju attiecīgu publiskošanu reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas.

(b) tā 6. punktu svītro;

(c) tā 7. punktu aizstāj ar šādu:

53.d pants

71. Saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot kopēju vadību, konkrētus izpildes uzdevumus šādos gadījumos uztic starptautiskajām organizācijām:

(a) ja Komisiju un starptautisko organizāciju saista ilgtermiņa pamatnolīgums, kas nosaka administratīvo un vadības sistēmu to sadarbībai;

(b) ja Komisija un starptautiskā organizācija izstrādā kopīgu projektu vai programmu;

(c) pasākumiem ar vairākiem līdzekļu devējiem, proti, ja dažādu līdzekļu devēju līdzekļi ir apvienoti un nav paredzēti kādiem īpašiem izdevumu posteņiem vai kategorijām.

Šīs organizācijas piemēro savām uzskaites, revīzijas, iekšējās kontroles un publiskā iepirkuma procedūrām standartus, kas sniedz garantijas, kuras ir līdzvērtīgas starptautiski atzītiem standartiem.

2. Atsevišķs nolīgums, kas noslēgts ar starptautisku organizāciju par finansējuma piešķiršanu, ietver sīki izstrādātus noteikumus par starptautiskajai organizācijai uzticēto uzdevumu izpildi.

3. Starptautiskās organizācijas, kurām ir deleģēti izpildes uzdevumi, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības, nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju attiecīgu publiskošanu reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas.”

30. Regulas 54. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punktam pievieno šādu daļu:

„Budžeta izpildes uzdevumu deleģēšanai ir jāatbilst pareizas finanšu vadības un efektīvas un rezultatīvas iekšējās kontroles prasībām un jānodrošina, ka tiek ievērots nediskriminācijas princips un Kopienas darbības pārredzamība. Šādā veidā uzticēti izpildes uzdevumi nedrīkst radīt interešu konfliktu.”

(b) tā 2. punktu groza šādi:

(i) tā pirmajā teikumā „53. panta 2. punktu” aizstāj ar „53.a un 53.c pantu”.

(ii) tā b) punktu aizstāj ar šādu:

„(b) struktūrām, ko izveidojušas Kopienas, kā minēts 185. pantā, un citas specializētas Kopienas struktūras, kā, piemēram, Eiropas Investīciju banka vai Eiropas Investīciju fonds, ar nosacījumu, ka šāda rīcība ir saderīga ar katras struktūras uzdevumiem, kā noteikts pamataktā.”

(iii) tā c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„(c) valstu vai starpvalstu publisko tiesību subjektiem vai privāttiesību subjektiem, kas izpilda publiska dienesta uzdevumus un sniedz atbilstošas finanšu garantijas, un atbilst nosacījumiem, kas paredzēti īstenošanas noteikumos.”

(iv) iekļauj šādu d) apakšpunktu:

„(d) personām, kurām ir uzticēts izpildīt īpašus pasākumus saskaņā ar ES Līguma V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā 49. panta nozīmē.”

(c) tā 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Šādas struktūras vai personas veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, vajadzības gadījumā saucot pie atbildības uzsākot tiesvedību, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.”

31. Regulas 55. un 56. pantu aizstāj ar šādiem:

„55. pants

1. Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem izpildaģentūras ir juridiskas personas, kas izveidotas ar Komisijas lēmumu, kurām Komisijas uzdevumā un tās pārraudzībā drīkst deleģēt pilnvaras izpildīt Kopienas programmu vai projektu pilnība vai daļēji saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003(*).

2. Atbilstošo darbības apropriāciju izpildi veic aģentūras direktors.

_________________

(*) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.”

56. pants

1. Ja Komisija izpilda budžetu ar netiešu centralizētu vadību, tai saskaņā ar pareizas finanšu vadības noteikumiem par personām, kurām tā uztic izpildi, vispirms jāsaņem pierādījumi par esamību, atbilstību un pareizu darbību attiecībā uz:

(a) pārredzamām publiskā iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūrām, kuras ir nediskriminējošas un izslēdz jebkādu interešu konfliktu, un ir saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem;

(b) efektīvu un rezultatīvu iekšējās kontroles sistēmu vadības operācijām, kas iekļauj kredītrīkotāja un avansu pārziņa pienākumu vai vienādu funkciju nošķiršanu;

(c) šo operāciju uzskaites noteikumu un pārskatu izveides procedūrām, kas ļauj pārbaudīt, vai Kopienas līdzekļi ir izlietoti pareizi, un patiesi atspoguļo šā izlietojuma apmēru Kopienas pārskatos;uzskaites sistēmu, kas ļauj pārbaudīt un Kopienas pārskatos atspoguļot to, vai Kopienas līdzekļi ir izmantoti pareizi;

(d) neatkarīgu ārēju revīziju;

(e) informācijas pieejamība sabiedrībai tādā mērā, kā noteikts ar Kopienas regulām;

(f) budžeta līdzekļu saņēmēju attiecīgu publiskošanu reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības.

Komisija var pieņemt, ka 1. un 2. punktā minēto struktūru revīzijas, uzskaites un iepirkuma piešķiršanas sistēmas ir līdzvērtīgas Kopienas pašas sistēmām, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem.

2. Decentralizētas vadības gadījumā kritērijus, kas minēti 1. punktā, izņemot e) apakšpunktā paredzēto kritēriju, piemēro pilnīgi vai daļēji atbilstoši decentralizācijas pakāpei, par kādu ir vienošanās starp Komisiju un attiecīgo trešo valsti.

Neatkarīgi no 1. punkta a) apakšpunkta un 169.a panta līdzekļu apvienošanas gadījumā un saskaņā ar pamataktā paredzētajiem nosacījumiem Komisija var nolemt izmantot saņēmējas partnervalsts iepirkuma vai dotāciju piešķiršanas procedūras, vai kā vienojušies līdzekļu devēji, iepriekš katrā atsevišķā gadījumā iegūstot apliecinājumu, ka šādas procedūras atbilst pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem, izslēdz jebkādu interešu konfliktu, sniedz starptautiski pieņemtiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un nodrošina Kopienas finanšu interešu pietiekamu aizsardzību.

Attiecīgā trešā valsts uzņemas pildīt šādus pienākumus:

(a) atbilstoši šā punkta pirmajai daļai izpildīt 1. punktā noteiktos kritērijus;

(b) nodrošināt, ka ārējā revīzija, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, ir jāveic valstu neatkarīgas ārējās revīzijas iestādēm;

(c) veikt regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darbības, kuras jāfinansē no Kopienas budžeta, ir izpildītas pareizi;

(d) veikt pienācīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, nepieciešamības gadījumā saucot pie atbildības uzsākot tiesvedību, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus.

3. Komisija nodrošina uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzību, novērtēšanu un iekšējo kontroli. Tā ņem vērā kontroles sistēmu līdzvērtīgumu, ja tā veic kontroli, izmantojot savas kontroles sistēmas.

32. Regulas 57. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Komisija nevar uzticēt izpildes pasākumus attiecībā uz budžeta līdzekļiem, tostarp maksājumiem un līdzekļu atgūšanu, ārējiem privāttiesību subjektiem vai struktūrām, izņemot gadījumus, kas minēti 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā vai īpašos gadījumos, kad attiecīgie maksājumi izdarīti Komisijas noteiktiem saņēmējiem, ievērojot Komisijas noteiktās summas un nosacījumus, un kad netiek piemērota faktu neatklāšana attiecībā uz subjektiem vai struktūrām, kas veic maksājumus.”

33. Regulas 59. pantu groza šādi:

(a) iekļauj šādu 1.a punktu:

“1a. „Saistībā ar šo sadaļu termins „personāls” attiecas uz personām, ko paredz Civildienesta noteikumi.”

(b) tā 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai deleģē tālāk vienīgi personālam.”

34. Regulas 60. panta 7. punktu pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

„7. Deleģētais kredītrīkotājs ziņo iestādei, kurā viņš strādā, par savu pienākumu izpildi, sniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un vadības informāciju, un jebkuras atrunas saistībā ar to, kam pievienots garantijas apliecinājums, kurā apgalvots, ka informācija viņa ziņojumā sniedz patiesu un godīgu ieskatu.Minētajā pārskatā izklāsta viņa veikto darbību rezultātus, atsaucoties uz nospraustajiem mērķiem, ar šīm darbībām saistītajiem riskiem, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un rezultativitāti. Iekšējais revidents pieņem zināšanai gada pārskatu un citus materiālus, kuros ietverta noteikta informācija. Ne vēlāk kā 15. jūnijā Komisija nosūta budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu kopsavilkumu par iepriekšējo gadu. Šajos pārskatos apraksta veiktos pasākumus, lai ierobežotu pārkāpumu vai nelikumību risku saistībā ar pārskatā aplūkotajām darbībām, un šo pasākumu efektivitātes novērtējumu.”

35. Regulas 61. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punkta e) apakšpunktu papildina ar šādu teikumu:„grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt apstiprināšanas kritēriju ievērošanu;”

(b) iekļauj šādu 2.a, 2.b un 2.c punktu:

„2a. Pirms iestāde pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, apliecinot, ka tie sniedz pietiekami patiesu un godīgu ieskatu iestādes finansiālajā stāvoklī.Tālab grāmatvedis pārliecinās, ka pārskati ir tikuši sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, metodēm un uzskaites sistēmām, kas izveidotas ar viņa atbildību, kā šajā regulā noteikts attiecībā uz viņa iestādi, un ka pārskatos ir ierakstīti visi ieņēmumi un izdevumi.Deleģētie kredītrīkotāji pārsūta visu informāciju, kas vajadzīga grāmatvedim pienākumu pildīšanai.Kredītrīkotāji paliek pilnībā atbildīgi par viņu pārvaldīto līdzekļu pienācīgu izmantošanu, kā arī par viņu kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību.

2.b Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

2.c Citu iestāžu un aģentūru grāmatveži paraksta savus pārskatus un nosūta tos Komisijas grāmatvedim.”Grāmatvedis gatavo atskaites, pamatojoties uz iesniegto informāciju saskaņā ar 2. punktu. Atbilstoši 129. panta 2. un 3. punktam izveidotiem galīgiem pārskatiem pievieno grāmatveža apliecinājumu, ar kuru viņš apliecina, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar VII sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kā noteikts finanšu pārskatu pielikumā.

(b) tā 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Ja šajā regulā nav noteikts citādi, grāmatvedis viens pats ir pilnvarots pārvaldīt skaidru naudu un naudas ekvivalentus. Grāmatvedis atbild par to drošību.”

36. Regulas 62. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem.”

37. Regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

„63. pants

1. Avansa kontus var izveidot tādu ieņēmumu iekasēšanai, kas nav pašu resursi, un mazu summu maksājumiem saskaņā ar īstenošanas noteikumiem.

Tomēr krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības jomā 110. panta nozīmē avansa kontus var lietot lielākiem maksājumiem bez summas ierobežojuma.

2. Avansa kontiem līdzekļus piešķir iestādes grāmatvedis un nodod iestādes grāmatveža ieceltu avansu pārziņu pārraudzībā.”

38. Regulas 65. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt 64. pantā minēto finanšu dalībnieku saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Kopienu vai dalībvalstu amatpersonas.”

39. Regulas 66. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punktu pirmo teikumuaizstāj ar šādu:

“1. Kredītrīkotājam ir jāmaksā kompensācija, kā noteikts Civildienesta noteikumos.

(b) iekļauj šādu 1.a līdz 1.d punktu:

„1.a Prasību maksāt kompensāciju piemēro jo īpaši, ja šādos gadījumos:

- a) kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ, kas nosaka, ka darbiniekam, uz kuru attiecas saistošie noteikumi, var pieprasīt pilnīgi vai daļēji vērst par labu kaitējumu, ko cietušas Kopienas nopietnu pārkāpumu dēļ, kurus pieļāvušas šīs amatpersonas, pildot savus pienākumus vai saistībā ar šiem pienākumiem, jo īpaši, ja viņš nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņem izdevumu saistības vai izdod maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo regulu un tās īstenošanas noteikumus,

- b) kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, neizdod iekasēšanas rīkojumu vai izdod šādu dokumentu ar novēlošanos, vai ja viņš izdod maksājuma rīkojumu novēloti, tādējādi padarot iestādi atbildīgu attiecībā uz trešo personu civilprasībām.

1.b Izskatot pārkāpuma gadījumu un smaguma pakāpi, jāņem vērā visi apstākļi, jo īpaši kredītrīkotājam pieejamie līdzekļi, kas ļauj viņam pildīt savus pienākumus.

1.c Ievērojot proporcionalitātes principu, kredītrīkotāja atbildības pakāpi novērtē, pirmkārt, pamatojoties uz to, cik nopietns ir viņa pārkāpums. Ja kredītrīkotājs rīkojas tīši, viņš atbild par radītajiem zaudējumiem pilnā apmērā. Ja kredītrīkotājs ir pieļāvis rupju nolaidību, atbildību ierobežo maksimāli līdz 12 mēnešu pamatalgām.

1.d Nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz pienākumu samaksāt kompensāciju, kas noteikti 1. – 1.c punktā, attiecas mutatis mutandis uz 59. panta 4. punkta otrajā teikumā minētajiem darbiniekiem.”

(b) iekļauj šādu 2.a punktu:

„2a. Ja kredītrīkotājs, kam deleģētas pilnvaras, uzskata, ka noticis finanšu pārkāpums, viņš var šo jautājumu nodot 4. punktā minētajai komisijai.”

(c) tā 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Tālākas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs savu dienestu robežās aizvien ir atbildīgs par viņa izveidotās iekšējās vadības un kontroles sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, kā arī par to, kāda persona ir izraudzīta par tālākdeleģēto kredītrīkotāju.”

(d) tā 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„4. Katra iestāde izveido īpašu finanšu pārkāpumu komisiju vai piedalās kopīgā komisijā, ko izveidojušas vairākas iestādes. Komisijas darbojas neatkarīgi un nosaka, vai pieļauts finanšu pārkāpums un kādas varētu būt tā iespējamās sekas.”

40. Regulas 67. pantam pievieno šādu daļu:

„Nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz pienākumu samaksāt kompensāciju, kas noteikti 66. panta 1.b un 1.c punktā, attiecas mutatis mutandis uz grāmatvedi un 62. pantā minētajiem darbiniekiem.”

41. Regulas 68. pantam pievieno šādu daļu:

„Nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz pienākumu samaksāt kompensāciju, kas noteikti 66. panta 1.b un 1.c punktā, attiecas mutatis mutandis uz avansu pārziņiem.”

42. Regulas 72. panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

„Iestāde var saņemt izpildes rīkojumu no kompetentās iestādes parastā tiesas procesā. Šādiem nolūkiem tās debitoru parādi ir asimilēti kā debitoru parādi saskaņā ar civiltiesībām un komerctiesībām atbilstoši EK Līguma 65. pantam pieņemto tiesību aktu nozīmē un, attiecīgā gadījumā, piemērojamiem līgumiem starp Kopienu un dalībvalstīm, kuriem ir īpašs stāvoklis attiecībā uz EK Līguma IV sadaļu.”

43. Regulas 73. panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

„Turklāt atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt vai koriģēt noteikto debitoru parādu saskaņā ar īstenošanas noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.”

44. Iekļauj šādu 73.a un 73.b pantu:

„73.a pants

Lai aizsargātu viņu finanšu intereses, Kopienu debitoru parādiem valstu tiesību sistēmās jābūt tādām pašām privilēģijām, kādas ir dalībvalstu valsts iestāžu fiskālām tiesībām.

73.b pants

Neierobežojot īpašu regulu noteikumus un Padomes lēmuma piemērošanu attiecībā uz Kopienu pašu resursu sistēmu, Kopienu tiesībām attiecībā uz trešām personām un trešo personu tiesībām attiecībā uz Kopienām noilguma periods ir pieci gadi.

Noilguma perioda aprēķināšanai izmantojamais datums un šā perioda pārtraukšana ir noteikta īstenošanas noteikumos.”

45. Regulas 75. panta 2. punktā vārdus „49. panta 2. punktu” aizstāj ar vārdiem „49. panta 62. punkta de) apakšpunktu”.

46. Ar šādu tekstu aizvieto 77. panta 3. punkta trešo daļu:

„Budžeta saistību summu atbilstošajām juridiskām saistībām atceļ, ja triju gadu laikā pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 81. panta nozīmē.”

47. Regulas 80. pantam pievieno šādu daļu:

„Ja par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus un kredītrīkotājam tiem ir jāpiemēro riska analīze, viņš var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.”

48. Ar šo aizstāj 86. panta 1. punkta b) apakšpunktu:

„(b) par to iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu efektivitātes un rezultativitātes novērtējumu, ko piemēro visām budžeta izpildes operācijām.”

49. Regulas 87. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Ja iekšējais revidents ir darbinieks, viņš uzņemas atbildību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un īstenošanas noteikumiem.”

50. Regulas 88. pantu aizstāj ar šādu groza šādi:

(a) tā 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„88. pants

1. Publiskā iepirkuma līgumi ir līgumi, kas finansiālās interesēs ir rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem uzņēmējiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 104. un 167. panta nozīmē par kustamu vai nekustamu lietu iegādi, būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, ko pilnīgi vai daļēji izmaksā no budžeta.Šādi līgumi ir:

(a) ēkas pirkšanas vai nomas līgumi;

(b) piegādes līgumi;

(c) būvdarbu līgumi;

(d) pakalpojumu līgumi.

2. Ietvarlīgumi ir līgumi, kuri ir noslēgti starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un vienu vai vairākiem uzņēmējiem un kuru mērķis ir paredzēt noteikumus, kas attiecināmi uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir noteiktā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto daudzumu. Uz tiem attiecas šīs sadaļas noteikumi par piešķiršanas procedūru, tostarp reklāmai.

(b) tā 2. punktu aizstāj ar šādu:

3. Neskarot 93. līdz 96. pantu, šī sadaļa neattiecas uz dotācijām.”

51. Regulas 89. panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

„Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst ietvarlīgumus izmantot nepareizi vai tādā veidā, ka izmantošanas mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana.”

52. Regulas 90. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Paziņojumus par līgumiem publicē iepriekš, izņemot šīs regulas 91. panta 2. punktā minētajos gadījumos, kā precizēts īstenošanas noteikumos, kā arī par pakalpojumu līgumiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumam(**).

_______________

(**) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.”

53. Regulas 91. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Publiskā iepirkuma piešķiršanas procedūras var būt kādā no šādiem veidiem:

(a) atklāta procedūra;

(b) ierobežota procedūra;

(c) konkursi;

(d) pārrunu procedūra;

(e) konkursa dialogs.

Ja pastāv iespēja, ka publiskā iepirkuma līgums vai ietvarlīgums ir divu vai vairāk 185. pantā minētu iestāžu, izpildaģentūru vai struktūru interesēs, attiecīgās līgumslēdzējas iestādes, ja vajadzīgs, iepirkuma procedūru cenšas veikt kopā.

Ja publiskā iepirkuma līgums ir vajadzīgs, lai īstenotu vienas iestādes un kādas dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes vienotu rīcību, publiskā iepirkuma procedūru var kopīgi veikt šī iestāde un šī līgumslēdzēja iestāde, kā precizēts īstenošanas noteikumos.”

(b) tā 2. punkta otro daļu svītro;

(c) minēto pantu papildina ar šādu 4. punktu:

„4. Īstenošanas noteikumos definē iepirkuma procedūru, kas minēta 1. punktā, ko pielieto pakalpojumu līgumiem atbilstoši Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumam un līgumiem, kuri ir pasludināti par slepeniem, kuru izpilde ir jāveic kopā ar drošības pasākumiem, vai, ja tas ir vajadzīgs Kopienu vai Eiropas Savienības būtisku interešu aizsardzībai.” un tajos iekļauj īpašus noteikumus līgumtiesību piešķiršanai ārējiem ekspertiem par izvērtējumu vai tehnisko palīdzību.”

54. Regulas 92. pantu aizstāj ar šādu:

„92. pants

„Dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu, ir jāietver pilnīgs, skaidrs un precīzs līguma priekšmeta apraksts un precizēti izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritēriji, kas piemērojami līgumam.”

55. Regulas 93. pantu groza šādi: un 94. pantu aizstāj ar šādiem:

„93. pants

1. Kandidātus vai pretendentus saskaņā ar 5. punktu izslēdz no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā, ja:

(a) spēkā ir stājies attiecībā uz tiem pieņemts tiesas spriedums par krāpšanu, korupciju, līdzdalību noziedzīgā grupējumā, naudas atmazgāšanu vai citādu nelikumīgu darbību, kas kaitē Kopienu finanšu interesēm;

(b) tie pašreiz tiek administratīvi sodīti saskaņā ar 96. pantu.

2. Attiecībā uz 5. punktu un pamatojoties uz risku analīzi, līgumslēdzēja iestāde arī var izlemt izslēgt kandidātus un pretendentus no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā, ja uz tiem attiecas kāds no šiem gadījumiem:

(a) tie ir bankrotējuši vai tiek likvidēti, to darbību pārvalda tiesa, tie ir iesaistījušies nolīgumā ar kreditoriem, pārtraukuši uzņēmējdarbību, tie ir iesaistīti tiesas procesā attiecībā uz iepriekšminētajiem jautājumiem vai nonākuši citā tamlīdzīgā situācijā, kas radusies līdzīgas valstu tiesību aktos vai noteikumos paredzētas procedūras rezultātā;

(b) tie ar spēkā stājušos tiesas spriedumu res judicata notiesāti par pārkāpumu saistībā ar to profesionālo darbību;

(c) tie ir vainīgi nopietnā pārkāpumā saistībā ar profesionālo darbību, kas pierādīts ar kādu no līdzekļiem, kurus līgumslēdzējas iestādes var pamatot;

(d) tie nav izpildījuši saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā tie reģistrēti, vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību normām, vai arī tās valsts tiesību normām, kur paredzēta līguma izpilde.

3. Izslēgšanas gadījumus definē iepriekš un dara zināmus kandidātiem vai pretendentiem.

(a) Šādi groza 1. punktu:

(i) tā f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„(f) tie pašreiz tiek administratīvi sodīti saskaņā ar 96. panta 1. punktu.”

(ii) pievieno šādu daļu:

„Pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktus nepiemēro piegāžu pirkšanai ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas noteikti izbeidz saimniecisko darbību, no bankrota administratora vai likvidatora, atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem”;

(b) tā 2. punktu aizstāj ar šādu:

„42. Kandidāti vai pretendenti apliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem . Tomēr līgumslēdzēja iestāde var atturēties no šāda apliecinājuma pieprasīšanas par ļoti mazas vērtības līgumiem, kā precizēts īstenošanas noteikumos. un, attiecīgi, ka uz tiem neattiecas neviens no 2. punktā minētajiem gadījumiem.Lai pareizi piemērotu 1. punktu, kandidātam vai pretendentam, ja līgumslēdzēja iestāde to pieprasa,a) ja kandidāts vai pretendents ir juridiska persona, viņam ir jāsniedz informācija par īpašumtiesībām, uzņēmuma vadīšanas tiesībām, kontroli un pārstāvniecības varu attiecībā uz juridisko personu, b) ja ir paredzēts slēgt apakšlīgumu, jāapliecina, ka uz apakšlīguma slēdzēju neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem.”

(c) minēto pantu papildina ar šādu 3. punktu:

5.„3. Īstenošanas noteikumos nosaka maksimālo termiņu, kurā 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punktā minētie gadījumi ir pamats kandidātu un pretendentu izslēgšanai no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā. Maksimālais termiņš nevar pārsniegt desmit gadus.”

56. Regulas 94., 95. un 96. pantu aizstāj ar šādiem:

„94. pants

Līgumtiesības nevar piešķirt kandidātiem vai pretendentiem, kas līgumtiesību piešķiršanas procedūras laikā:

(a) ir iesaistīti interešu konfliktā;

(b) ir snieguši nepatiesu informāciju, ko līgumslēdzēja iestāde pieprasa kā nosacījumu līdzdalībai iepirkuma procedūrā, vai arī nesniedz šo informāciju;

(c) atrodas situācijā, kad uz viņiem attiecas kāds no līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā izslēgšanas gadījums, kas minēts 93. panta 1. punktā;

(d) pieļauj nopietnas kļūdas vai izdara pārkāpumu vai krāpšanu.

95. pants

1. Lai nodrošinātu Kopienu finanšu interešu aizsardzību, Komisija izveido un uztur centrālu datu bāzi, ievērojot Kopienas noteikumus par personas datu apstrādi. Datu bāzē ir ziņas par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas viens no 93., 94. pantā, 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Tā ir kopēja 185. pantā minētajām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām.

2. Dalībvalstu un trešo valstu iestādes, kā arī struktūras, izņemot 1. punktā minētās, kuras piedalās budžeta izpildē saskaņā ar 53. un 54. pantu, paziņo kompetentajam kredītrīkotājam informāciju par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas viens no 93. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, kad attiecīgā uzņēmēja rīcība ir kaitējusi Kopienu finanšu interesēm. Tās ir pilnībā atbildīgas par nosūtītās informācijas ticamību un likumību. Kredītrīkotājs apstiprina šo informāciju un pieprasa grāmatvedim ievadīt to datu bāzē. Šā punkta pirmajā daļā minētajām iestādēm un struktūrām ir piekļuve datu bāzē iekļautajai informācijai, un tās pēc vajadzības un ar savu atbildību ņem to vērā, piešķirot ar budžeta izpildi saistītās līgumtiesības.

3. Papildus piekļuvei saistībā ar budžeta izpildi Komisija var dod piekļuvi datu bāzē apkopotajai informācijai pēc dalībvalstu iestāžu, trešo valstu un starptautisku organizāciju pieprasījuma, ko tās pamato ar svarīgām sabiedrības interesēm.

4. Īstenošanas noteikumos paredz pārredzamus un saskaņotus kritērijus, lai nodrošinātu izslēgšanas kritēriju samērīgu piemērošanu. Komisija nosaka standartizētas procedūras un tehniskās specifikācijas datu bāzes uzturēšanai.

„Taču rentabilitātes nolūkos divas vai vairākas iestādes var vienoties lietot kopīgu datu bāzi.”

96. pants

1. Līgumslēdzēja iestāde var piemērot administratīvus vai finansiālus sodus:

(a) kandidātiem vai pretendentiem 94. panta b) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos;

(b) līgumslēdzējiem, kas ir nopietni pārkāpuši līgumu vai dotāciju līgumu līgumsaistības, kuri finansējami no budžeta;

Taču visos gadījumos līgumslēdzējai iestādei attiecīgajai personai ir jādod iespēja izteikt savus apsvērumus.

2. Sodiem, kas minēti 1. punktā, ir jābūt proporcionāliem līguma svarīgumam un pārkāpuma nopietnībai un tie var ietvert:

(a) attiecīgā kandidāta vai pretendenta, vai līgumslēdzēja izslēgšanu no līgumiem un dotācijām, ko finansē no budžeta, ilgākais uz desmit gadiem;

(b) finansiāla soda nomaksu, ko piemēro kandidātam vai pretendentam 1. daļas a) apakšpunktā minētajos gadījumos vai līgumslēdzējam vai saņēmējam 1. daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja šis gadījums ir tiešām nopietns, turklāt šim sodam nepārsniedzot attiecīgā līguma vērtību.”

57. Regulas 97. panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Līgumtiesības piešķir, pamatojoties uz piedāvājuma saturam piemērojamiem kritērijiem, pēc tam, kad ir pārbaudītas uzņēmēju, kuri nav izslēgti saskaņā ar 93., 94. pantu un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktu, spējas atbilstoši atlases kritērijiem, kuri noteikti dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem.

„2. Līgumus var piešķirt, ievērojot automātisku piešķiršanas procedūru vai procedūru, kas paredz vislabāko cenas un vērtības attiecību, vai pamatojoties uz kandidāta spējām līgumu ar ārējiem ekspertiem par izvērtējumu vai tehnisko palīdzību gadījumos.”

58. Regulas 98. pantu groza šādi:

(a) tā 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

„1. Piedāvājumu vai pieteikumu līdzdalības pieprasījumu iesniegšanas noteikumiem ir jābūt tādiem, kas nodrošina reālu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus vienlaicīgi atver.

2. Ja tas tiek atzīts par vajadzīgu un samērīgu, līgumslēdzēja iestāde, kā noteikts īstenošanas noteikumos, var likt pretendentiem iepriekš dot nodrošinājumu, lai novērstu iesniegto cenas piedāvājumu atsaukšanu.”

(b) tā 4. punktu aizstāj ar šādu:

„4. Visus pieteikumus līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, par kuriem komisija paziņojusi, ka tie atbilst nosacījumiem, izvērtē pirms elektroniskās izsoles vai ar nolūku ierosināt līgumslēdzēja iestādei, kam līgums būtu jāpiešķir, balstoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem, kuri noteikti dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem.”

59. Regulas 102. un 103. pantu aizstāj ar šādiem:

„102. pants

1. Līgumslēdzēja iestāde, ja tas tiek atzīts par vajadzīgu un samērīgu, var pieprasīt līgumslēdzējiem iepriekšēju nodrošinājumu, lai:

(a) nodrošinātu pilnīgu līguma izpildi;

(b) ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.”

2. Līgumslēdzēja iestāde pieprasa līgumslēdzējiem šādu nodrošinājumu īstenošanas noteikumos precizētajos gadījumos.”

103. pants

Ja līgumtiesību piešķiršanas procedūrā tiek pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, iestādes to aptur, un tās var veikt visus nepieciešamos pasākumus, pat procedūras anulēšanu.

Ja pēc līgumtiesību piešķiršanas atklājas, ka līgumtiesību piešķiršanas procedūrā tikušas pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana vai ka līguma izpildē ir pieļauti līdzīgi pārkāpumi, tad atkarībā no to stadijas, iestādes nenoslēdz līgumu vai aptur līguma izpildi, vai, ja vajadzīgs, izbeidz līgumu.

Ja šādas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana saistāmi ar līgumslēdzēju, iestāde turklāt var atteikties izdarīt maksājumus, var atgūt summas, kas jau ir samaksātas, vai var izbeigt visus šā līgumslēdzēja līgumus, proporcionāli kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas apmēram.”

60. Regulas 104. pantam pievieno šādu teikumu:

„Saskaņā ar 59. pantu tām ir jādeleģē nepieciešamās pilnvaras, lai pildītu līgumslēdzējas iestādes funkcijas.”

61. Regulas 105. pantu aizstāj ar šādu:

„105. pants

1. Saskaņā ar šīs regulas otrās daļas IV sadaļu Direktīvā 2004/18/EK ir paredzēti robežlielumi, kas nosaka:

(a) šīs regulas 90. pantā minētos publicēšanas noteikumus;

(b) šīs regulas 91. panta 1. apakšpunktā minēto procedūru izvēli;

(c) atbilstošos termiņus.”

2. Atbilstoši īstenošanas noteikumos precizētajiem izņēmumiem un nosacījumiem līgumslēdzēja iestāde neslēdz līgumu vai ietvarlīgumu ar veiksmīgo pretendentu, pirms nav beidzies atlikšanas periods, to līgumu gadījumā, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/18/EK.”

62. Ar šādu virsrakstu aizstāj pirmās daļas VI sadaļas 1. nodaļas virsrakstu:

„1. NODAĻA Dotāciju jomas un veidi”

63. Regulas 108. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:„Dotācijas piešķir vai nu ar Komisijas lēmumu, kuru paziņo veiksmīgajam pretendentam, vai arī ar rakstisku nolīgumu, kuru noslēdz ar viņu.”

(b) tā 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Šīs sadaļas nozīmē dotācijas nav:

(a) izdevumi par iestādes locekļiem un personālu, tostarp sociālās politikas pasākumi bijušo vai pašreizējo locekļu, vai darbinieku asociāciju atbalstam un iemaksas Eiropas skolām;

(b) aizņēmumi, risku ietveroši Kopienas instrumenti vai finanšu iemaksas šādos instrumentos aizņēmumu garantijas, publiskie līgumi, kas minēti 88. pantā, un atbalsts, ko maksā kā finansiālu atbalstu un budžeta atbalstu;

(c) kapitāla ieguldījumi, pamatojoties uz privāta ieguldītāja principu, kvazikapitāla finansējums un akciju daļas vai līdzdalība akciju kapitālā starptautiskās finanšu iestādēs, tādās kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), vai specializētās Kopienas struktūrās, tādās kā Eiropas Investīciju fonds (EIF);

(d) ieguldījums, ko Kopienas maksā kā dalības maksu organizācijām, kurās tās ir locekles;

(e) izdevumi, ko maksā, īstenojot dalītu, decentralizētu vai kopēju vadību 53. – 53.d panta nozīmē;

(f) maksājumi, ko maksā Komisijas deleģētajām struktūrām, kuras minētas 54. un 55. pantā, un Kopienas struktūrām, kuras minētas 185. pantā struktūrām, kurām saskaņā ar 54. panta 2. punktu ir deleģēti izpildes uzdevumi, un maksājumi, kurus maksā likumdevējas iestādes izveidotām struktūrām saskaņā ar to dibināšanas pamataktu;

(g) izdevumi saistībā ar zivsaimniecības tirgiem, kas minēti 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu[15];

(h) komandējuma un dienas naudas atmaksa izmaksām, kas radušās iestāžu uzaicinātām vai pilnvarotām personām , vai, vajadzības gadījumā, jebkādu citu kompensāciju izmaksa šādām personām .”

(c) pievieno šādu 3. un 4. punktu:

„3. Saskaņā ar šo sadaļu pārvalda un dotācijām pielīdzina:

(a) labumu, ko iegūst no noteiktu aizņēmumu procentu subsīdijas;

(b) kapitāla ieguldījumus vai līdzdalību, kas nav minēta 2. punkta c) apakšpunktā.

4. Katra iestāde var piešķirt dotācijas par komunikācijas darbībām, ja pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ nav vajadzības izmantot publiskā iepirkuma procedūras.”

64. Regulā iekļauj šādu 108.a pantu:

„108.a pants

1. Dotācijas var būt kādā no šādiem veidiem:

(a) attaisnoto izmaksu noteiktas proporcijas atmaksāšana;

(b) vienreizējs maksājums;

(c) vienotas likmes finansējums;

(d) apakšpunktos a), b) un c) minēto dotāciju veidu kombinācija.

2. Piešķirot dotācijas, ievēro absolūtās vērtības vispārējos ierobežojumus. Piemēro 109. un 111. pantu.”

65. Ar šādu virsrakstu aizstāj pirmās daļas VI sadaļas 2. nodaļas virsrakstu:

„2. NODAĻA Principi”

66. Regulas 109. pantu aizstāj ar šādu:

„109. pants

1. Piešķirot dotācijas, jāievēro pārredzamības, proporcionalitātes un vienlīdzīgas attieksmes princips.

Tās nevar būt uzkrājošas vai piešķirtas ar atpakaļejošu datumu. , un Tām jābūt saistītām ar līdzfinansējumu , izņemot 169. pantā minētās dotācijas.

Nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt kopējās kombinētās attaisnotās izmaksas.

2. Dotāciju mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro:

(a) pētījumiem, izpētei vai mācību stipendijām, ko izmaksā fiziskām personām;

(b) konkursos piešķirtām godalgām;

(c) darbībai, kuras mērķis ir stiprināt saņēmēja finansiālo stāvokli vai ienākumu radīšanu ārējo darījumu ietvaros;

(d) mazu summu dotācijām, kas ir saskaņā ar 113.a panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu, vai to kombinācijai ar dotācijām, kuras noteiktas Īstenošanas noteikumos.

67. Regulas 110. panta 1. punkta otro daļu 1. punktu aizvieto ar šādu:

„1. Dotācijas piešķir saskaņā ar ikgadēju darba programmu, kura jāpublicē gada sākumā.Ikgadējo darba programmu īsteno, publicējot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad attiecīgā pasākuma saņēmējs savu īpašību vai darbības dēļ ir vienīgais pretendents, vai, ja saņēmējs ir identificēts pamataktā kā dotācijas saņēmējs.Pirmo daļu nepiemēro krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem.

68. Regulas 111. un 112. pantu aizstāj ar šādiem:

„111. pants

Par vienu darbību vienam un tam pašam saņēmējam var piešķirt tikai vienu dotāciju no budžeta, izņemot gadījumus, kad tas atļauts ar attiecīgajiem pamataktiem.

Vienā saimnieciskajā gadā saņēmējam var piešķirt tikai vienu darbības dotāciju no budžeta.

Pretendents tūlīt informē kredītrīkotājus par jebkādiem vairākiem vienlaicīgi iesniegtiem pieteikumiem un vienlaicīgi piešķirtām dotācijām saistībā ar vienu un to pašu darbību vai vienu un to pašu darba programmu.

Nekādā gadījumā vienas un tās pašas izmaksas nevar finansēt no budžeta divreiz.”

(a) tā 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

112. pants

„1. Dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību vienīgi tādā gadījumā, ja pretendents var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt, pirms ir piešķirta dotācija.

Šādos gadījumos finansējumam attaisnojamās izmaksas nevar izdarīt pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējus gadījumus, kā noteikts pamataktā, vai gadījumā, ja izdevumi nepieciešami pienācīgai krīzes pārvarēšanas atbalsta vai humānās palīdzības pasākuma īstenošanai, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.

Dotācijas nevar piešķirt ar atpakaļejošu spēku par darbībām, kas jau ir pabeigtas.

(b) tā 2. punktu aizstāj ar šādu:

2. Nolīgumu par Darbības dotāciju nevar parakstīt vēlāk kā sešus mēnešus piešķir sešu mēnešu laikā pēc saņēmēja budžeta gada sākuma. Finansējumam attaisnojamās izmaksas nevar būt radušās, pirms nav iesniegts dotācijas pieteikums, un pirms saņēmēja budžeta gada sākuma.”

69. Regulas 113. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Ja vien attiecībā uz iestādēm, kas īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme, pamataktā nav noteikts citādi, tad, atjaunojot darbības dotācijas, tās pakāpeniski samazina. Šie noteikumi neattiecas uz dotācijām, kas ir piešķirtas vienā no 108.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem veidiem.”

70. Regulā iekļauj šādu 113.a pantu:

„113.a pants

1. Dotācijas var būt kādā no šādiem veidiem:

(a) attaisnoto izmaksu noteiktas proporcijas atmaksāšana;

(b) vienreizējs maksājums;

(c) vienotas likmes finansējums;

(d) apakšpunktos a), b) un c) minēto dotāciju veidu kombinācija.

2. Piešķirot dotācijas, ievēro absolūtās vērtības vispārējos ierobežojumus. Katrā ziņā piemēro 109. un 111. pantu.”

71. Regulas 114. pantu aizstāj ar šādu:

„114. pants

1. Dotāciju pieteikumus iesniedz rakstveidā.

2. Dotāciju pieteikumi ir atbilstīgi, ja tos iesniedz:

(a) juridiskas personas; izņēmuma kārtā dotāciju pieteikumi var būt atbilstīgi, ja tos iesniedz subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības to vārdā, kā arī uzņemties finansiālu atbildību.

(b) fiziskas personas, ciktāl to prasa pretendenta darbības īpatnības vai raksturs , vai mērķis. izņēmuma kārtā dotāciju pieteikumi var būt atbilstīgi, ja tos iesniedz subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības to vārdā, kā arī uzņemties finansiālu atbildību.

3. Dotācijas nevar piešķirt pretendentiem, uz kuriem dotāciju piešķiršanas procedūras laikā attiecas kāds no 93. panta 1. punktā un 94. pantā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem vai attiecīgi kāds no gadījumiem, kas minēts 93. panta 2. punktā.

Pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no pirmajā daļā minētajiem gadījumiem. Tomēr kredītrīkotājs var atturēties no šāda apliecinājuma pieprasīšanas par ļoti mazas vērtības dotācijām, kā precizēts īstenošanas noteikumos.

4. Kredītrīkotājs var pretendentiem piemērot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvas iedarbības administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar 96. pantu.

Šādus sodus var piemērot arī saņēmējiem, kuri pieteikuma iesniegšanas brīdī vai dotācijaslīguma izlietošanas laikā ir snieguši nepatiesu informāciju, ko pieprasa kredītrīkotājs, vai arī nesniedz šo informāciju.”

72. Regulas 116. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Priekšlikumus novērtē, pamatojoties uz iepriekš izziņotiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, nolūkā noteikt priekšlikumus, kurus var finansēt.”

73. Regulas 118. pantu aizstāj ar šādu:

„118. pants

1. Atbildīgais kredītrīkotājs var, ja tas tiek atzīts par vajadzīgu un samērīgu, pieprasīt saņēmējam iepriekš iesniegt nodrošinājumu, lai ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

2. Kredītrīkotājs pieprasa saņēmējam šādu nodrošinājumu īstenošanas noteikumos precizētajos gadījumos.”

74. Regulas 119. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Ja saņēmējs nepilda savas saistības, dotāciju aptur un samazina, vai izbeidz īstenošanas noteikumos paredzētajos gadījumos pēc tam, kad saņēmējam bijusi dota iespēja izteikt savus apsvērumus.”

75. Regulas 120. pantu aizstāj ar šādu:

„120. pants

1. Ja darbības īstenošanai nepieciešams, lai saņēmējs piešķirtu publiskā iepirkuma līgumus, atbilstošas procedūras nosaka īstenošanas noteikumos.

2. Ja darbības īstenošanai nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu trešām personām, Kopienas dotācijas saņēmējs var sniegt šādu finansiālu atbalstu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

(a) finansiālais atbalsts nav darbības primārais mērķis;

(b) šāda atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir stingri definēti dotācijas lēmumā par dotāciju vai līgumā starp saņēmēju un Komisiju, izslēdzot jebkādus citus apsvērumus;

(c) tas attiecas uz mazām summām.

Šā punkta c) apakšpunkta nolūkā finansiālā atbalsta maksimālo summu, ko saņēmējs var maksāt trešai pusei, nosaka īstenošanas noteikumos.

3. Katrā dotācijas lēmumā par dotāciju vai līgumā tieši nosaka, ka Komisija un Revīzijas palāta var īstenot savas pilnvaras, gan pārbaudot dokumentus, gan veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Kopienas līdzekļus.”

76. Regulas 121. pantu groza šādi:

(a) tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„(a) finanšu pārskatus, ko sagatavo šīs regulas 126. pantā minētās iestādes, 185. pantā minētās struktūras un citas struktūras, kuru pārskati jākonsolidē saskaņā ar Kopienas grāmatvedības noteikumiem;”

(b) tā d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„(d) apkopotus pārskatus par budžeta izpildi, kuri sniedz informāciju, kas iekļauta c) apakšpunktā minētajos pārskatos.”

77. Regulas 122. pantā u groza šādi:

(a) vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

(b) pievieno šādu otro daļu:„Pirmajā punktā minētajā pārskatā, inter alia, sniedz atskaiti par apropriāciju īstenošanu līdz ar kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietošanu dažādu budžeta posteņu starpā.”

78. Regulas 128. pantu aizstāj ar šādu:

„128. pants

Citu iestāžu un 121. pantā minēto struktūru grāmatveži ne vēlāk kā nākamā gada 1. martā nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskus pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību gada laikā.

Komisijas grāmatvedis konsolidē šos provizoriskos pārskatus ar Komisijas provizoriskiem pārskatiem un ne vēlāk kā nākamā gada 31. martā nosūta Revīzijas palātai Komisijas provizoriskos pārskatus līdz ar tās pārskatu par budžeta un finanšu vadību gada laikā, kopā ar provizoriskiem konsolidētajiem pārskatiem.

Līdz datumam, kas ir noteikts otrajā daļā, katras iestādes un 121. pantā minētās struktūras grāmatvedis nosūta pārskatu par budžeta un finanšu vadību arī Eiropas Parlamentam un Padomei.”

79. Regulas 129. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punktā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”;

(b) tā 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Iestādes, izņemot Komisiju, un visas 121. pantā minētās struktūras veido savus galīgos pārskatus saskaņā ar 61. pantu un ne vēlāk kā nākamā gada 1. jūlijā nosūta tos Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai, lai veidotu galīgos konsolidētos pārskatus.”;

(c) iekļauj šādu 2.a punktu:

„2a. Komisijas grāmatvedis sagatavo galīgos konsolidētos pārskatus, pamatojoties uz citu iestāžu iesniegto informāciju, saskaņā ar 2. punktu. Galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem pievieno Komisijas grāmatveža apliecinājumu, ar kuru viņš apliecina, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar VII sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kā noteikts finanšu pārskatu pielikumā.”

(d) tā 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Pēc galīgo konsolidēto pārskatu un pašu galīgo pārskatu apstiprināšanas Komisija līdz nākamā saimnieciskā gada 31. jūlijam tos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.”

80. Regulas 130. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Papildus 126. un 127. pantā minētajiem pārskatiem Komisija reizi gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par budžeta garantijām un ar tām saistītajiem riskiem.”

81. Regulas 131. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punktā vārdu „Komisija” aizstāj ar vārdiem „Komisijas grāmatvedis”;

(b) tā 2. punktā vārdu „Komisija” aizstāj ar vārdiem „Komisijas grāmatvedis”.

82. Regulas 133. panta 1. punktā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

83. Regulas 134. pantā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

84. Regulas 138. panta 1. punktā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

85. Regulas 139. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Iestādes nosūta Revīzijas palātai visus iekšējos noteikumus, ko tās pieņēmušas attiecībā uz finanšu jautājumiem, un informē par tiem budžeta lēmējinstitūcijas abas iestādes.”

86. Regulas otrās daļas I sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

„I SADAĻA EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS GARANTIJU FONDS”

87. Regulas 148. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Šīs regulas pirmā un trešā daļa attiecas uz izdevumiem, ko izdara iestādes un struktūras, kas minētas noteikumos, kuri attiecas uz ELGF, un to ieņēmumiem, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.”

88. Regulas 149. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. ELGF ietilpst nediferencētas apropriācijas katram saimnieciskajam gadam, izņemot izdevumus, kas saistīti ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005(***) 3. panta 2. punktā minētiem pasākumiem, kurus sedz ar diferencētām apropriācijām.

_________________

(***) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.”

(b) tā 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Nepiešķirtās apropriācijas attiecībā uz darbībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktā, var pārnest tikai uz nākamo saimniecisko gadu.Šāda pārnešana nevar pārsniegt Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003(****) 11. pantā minēto tiešo maksājumu korekcijas summu, ko piemēroja iepriekšējā saimnieciskajā gadā, 3 % robežās no sākotnējām apropriācijām, kuras minētas pirmajā apakšpunktā.Pārnestās apropriācijas atgriež tikai tajās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz darbībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā.Šādi pārnesumi var radīt papildu maksājumu tikai galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem iepriekšējā gadā attiecās tiešo maksājumu korekcija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 11. pantā.Lēmumu par pārnešanu pieņem Komisija ne vēlāk kā 15. februārī gadā, uz kuru apropriācija tiek pārnesta, un informē par to budžeta lēmējinstitūciju.

__________________

(****) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.”

89. Regulas 150. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

„2. Komisijas lēmumi, ar kuriem nosaka šo maksājumu summas, veido vispārējās provizoriskās saistības, kuras nevar pārsniegt kopējās apropriācijas, kas iekļautas ELGF.

3. No 15. novembra par parastajiem ELGF pārvaldības izdevumiem var iepriekš uzņemties saistības no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. Tomēr šādas saistības nevar pārsniegt attiecīgas apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija apstiprinājusi pēdējā pieņemtajā budžetā. Tās var attiekties vienīgi uz izdevumiem, kuru principi ir noteikti pamataktā.”

90. Regulas 151. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

Izdevumus, ko maksā iestādes un struktūras, kuras minētas noteikumos, kas attiecas uz ELGF, paredz kā saistību priekšmetu atbilstoši nodaļai, pantam un postenim divus mēnešus pēc tam, kad ir saņemti dalībvalstu sūtīti paziņojumi. Šādas saistības var uzņemties pēc šā divu mēnešu perioda, ja vien ir nepieciešama apropriāciju pārgrāmatošana attiecībā uz atbilstošiem budžeta posteņiem. Summas izmaksā kā maksājumus tajā pašā divu mēnešu periodā, ja vien maksājumus jau nav veikušas dalībvalstis, vai ja tiek apšaubīts šo maksājumu tiesīgums.”

91. Regulas 152. pantu aizstāj ar šādu:

„152. pants

Budžeta uzskaitē izdevumus iegrāmato pārskatos par saimniecisko gadu, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija veikusi dalībvalstīm, ne vēlāk kā attiecīgā gada 31. decembrī, ar nosacījumu, ka grāmatvedis saņēmis maksājuma rīkojumu ne vēlāk kā nākamā saimnieciskā gada 31. janvārī.”

92. Regulas 153. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Ja Komisija var pārvietot apropriācijas saskaņā ar 23. panta 1. punktu, tā pieņem lēmumu ne vēlāk kā nākamā saimnieciskā gada 31. janvārī un informē par to budžeta lēmējinstitūciju , kā noteikts trīs nedēļas pirms pārvietošanas, kā minēts 23. panta 1. punktā.”

93. Regulas 154. pantu aizstāj ar šādu:

„154. pants

1. Piešķirtos ieņēmumus šajā sadaļā piešķir atbilstoši to izcelsmei saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

2. Iznākumu lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu, kas minēti 30. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005, ieraksta vienā pantā.”

94. Regulas otrās daļas II sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

„II SADAĻA STRUKTŪRFONDI, KOHĒZIJAS FONDS, ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS UN LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI”

95. Regulas 155. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1. Šīs regulas pirmo un trešo daļu piemēro izdevumiem, ko izdara iestādes un struktūras, kuras minētas regulās, kas attiecas uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu, Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) un ELFLA, še turpmāk „fondi”, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi.”;

(b) tā 3. punktu svītro.

96. Regulas 157. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Atceltās apropriācijas var atkal padarīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija.”

97. Regulas 158. pantu aizstāj ar šādu:

„158. pants

Attiecībā uz šajā sadaļā minētajiem saimnieciskajiem izdevumiem Komisija var, izņemot ELFLA gadījumā, izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu, ar nosacījumu, ka attiecīgās apropriācijas paredzētas tam pašam mērķim 155. pantā minēto fondu regulējošo regulu nozīmē vai ir tehniskās palīdzības izdevumi.” tās pašas kategorijas šādi izdevumi:

(a) Kopienas iniciatīvas;

(b) Tehniskā palīdzība un jauninājumi.”

98. Regulas 160. pantu papildina ar šādu 1.a punktu:

„1a. Ar apropriācijām attiecībā uz ieņēmumiem no Ogļu un tērauda izpētes fonda, kas dibināts ar EK Līgumam pievienoto protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu, rīkojas kā ar piešķirtiem ieņēmumiem 18. panta nozīmē. Saistību apropriācijas, ko rada šie ieņēmumi, padara pieejamas iespējami drīz pēc tam, kad aprēķināta debitoru parādu summa un maksājumu apropriācijas - iespējami drīz pēc tam, kad ieņēmumi ir saņemti.”

99. Regulā iekļauj šādu 160.a pantu:

„160.a pants

1. Saistību apropriācijas atbilstoši saistību apmēram, kas atceltas tādēļ, ka izpētes projekti, kuru izpildei tās bija iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildīti, izņēmuma gadījumos un kad tas ir pietiekami pamatoti, ir no jauna pieejamas, ja ir svarīgi īstenot sākotnēji plānoto programmu, ja vien kārtējā saimnieciskā gadā budžetā ir paredzēti līdzekļi šim mērķim.

2. Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija katra saimnieciskā gada sākumā pārbauda visus atbrīvojumus no saistībām, kas izdarīti iepriekšējā saimnieciskā gada laikā, un, ņemot vērā pieprasījumus, novērtē nepieciešamību apropriācijas no jauna padarīt pieejamas.

Pamatojoties uz novērtējumu, Komisija var iesniegt attiecīgus priekšlikumus budžeta lēmējinstitūcijai līdz katra saimnieciskā gada 15. februārim, norādot katram budžeta postenim iemeslus, kāpēc apropriācijas ir no jauna padarītas pieejamas.

3. Budžeta lēmējinstitūcija sešu nedēļu laikā pieņem lēmumu attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem. Ja šajā laikā nav pieņemts lēmums, priekšlikumi uzskatāmi par apstiprinātiem.

Saistību apropriāciju summa, ko padara no jauna pieejamu n gadā, nekādā gadījumā nepārsniedz 50 % no kopējās atceltās summas tam pašam budžeta postenim n-1 gadā.

4. Saistību apropriācijas, kuras no jauna padarītas pieejamas, nevar pārvietot uz nākamo saimniecisko gadu.

Juridiskās saistības attiecībā uz saistību apropriācijām, kas ir padarītas no jauna pieejamas, ir jāizbeidz līdz n gada 31. decembrim.

Šo saistību apropriācijas, kas ir padarītas no jauna pieejamas, neizlietoto atlikumu n gada beigās atbildīgais kredītrīkotājs atceļ pavisam.”

100. Regulas 163. panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

„Šajā sadaļā minētos darījumus var izpildīt Komisija centralizēti, dalītā vadībā ar dalībvalstīm, saņēmēja(-s) trešā(-s) valsts(-is) decentralizēti, vai kopīgi ar starptautiskām organizācijām.”

101. Regulas 164. pantu svītro.

102. Regulas 166. pantu groza šādi:

(a) pirmās daļas b) punktu aizstāj ar šādu: :

“(b) līgums vai dotācija valsts vai starptautiskām publiskā sektora struktūrām vai fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par šādu darījumu veikšanu.”

(b) otro daļu aizstāj ar šādu:

„Noteikumi ārējā atbalsta sniegšanai ir noteikti dokumentā, ar kuru pārvalda šīs daļas a) un b) apakšpunktā paredzētos līgumus un dotācijas.” Līgumos un nolīgumos, kas minēti šā panta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, paredz noteikumus, kas saņēmējiem vai līgumslēdzējiem jāievēro, pārvaldot ārējo atbalstu.”

(c) tā 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

2. Finansēšanas līgumus ar saņēmējām trešām valstīm, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, noslēdz ne vēlāk kā n+1 gada 31. decembrī, kur n gads ir gads, kurā budžeta saistības radušās.Atsevišķus līgumus, lēmumus par dotācijām un nolīgumus, ar kuriem izpilda šādus finansēšanas līgumus, noslēdz vai pieņem ne vēlāk kā trīs gadus pēc finansēšanas līguma noslēgšanas dienas. Tomēr ilgtermiņa un vairākos posmos īstenojamu infrastruktūras un lauku attīstības projektu gadījumā Komisija vai izņēmuma kārtā pagarināt šo termiņu līdz pieciem gadiem, nosakot to lēmumā par attiecīgā projekta finansēšanu.Atsevišķus līgumus un nolīgumus, kas attiecas uz revīziju un novērtēšanu, var noslēgt vēlāk.”

(d) minēto pantu papildina ar šādu 3. punktu:

„3. Šā panta 2. punkta noteikumus nepiemēro šādos gadījumos:

- pārrobežu sadarbības, reģionālās attīstības, cilvēkresursu attīstības un lauku attīstības komponenti Regulā xxxx/2006, ar ko izveido pirmspievienošanās atbalsta instrumentu;

- pārrobežu sadarbības komponents Regulā xxxx/2006, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu.

Šajos gadījumos piemēro šādus noteikumus:

a) Jebkuru budžeta saistību daļu attiecībā uz šādu daudzgadu programmu automātiski atceļ, ja līdz ceturtā gada 31. decembrim, kas seko n gadam, kurā budžeta saistības uzņēmās,

(i) tā nav tikusi izmantota iepriekšējam finansējumam; or

(ii) tā nav tikusi izmantota starpposmu maksājumu veikšanai; vai

(iii) attiecībā uz to nav iesniegta izdevumu deklarācija saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta regulas … pantā vai Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta regulas … pantā.

b) To budžeta saistību daļu, kas vēl ir atvērta 2017. gada 31. decembrī, par kuru līdz 2018. gada 31. decembrim nav iesniegta izdevumu deklarācija, automātiski atceļ.”

103. Regulas 167. pantā u groza šādi:

(a) tā 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„(c) valsts vai starptautisks publisko tiesību subjekts, vai fiziska vai juridiska persona, kas ir dotācijas saņēmējs kas parakstījusi ar Komisiju nolīgumu par dotācijas piešķiršanu ārējā darījuma izpildei.”

(b) tā 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Finansēšanas līgumos vai lēmumos par dotācijām, vai dotāciju līgumos, kas minēti 166. pantā, ir jānosaka publiskā iepirkuma procedūras.”

104. Regulas otrās daļas IV sadaļas 4. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

„4. nodaļa DOTĀCIJAS”

105. Regulā iekļauj šādu 169.a pantu:

„169.a pants

Dotāciju procedūras, ko pielieto decentralizētas pārvaldības gadījumā ar saņēmējām trešām valstīm, nosaka 166. pantā minētajos finansēšanas līgumos. Tās ir nosacījumi jābalsta uz noteikumiem, kuri minēti pirmās daļas VI sadaļā.”

106. Regulas 171. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Šī sadaļa attiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) darbību, izņemot 174., 174.a pantu un 175. panta 2. punktu.”

107. Regulas 173. pantu aizstāj ar šādu:

„173. pants

Saskaņā ar 59. pantu Komisija attiecībā uz apropriācijām, kas pielikumā iekļautas par katru Eiropas biroju, deleģē kredītrīkotāja pilnvaras attiecīgā Eiropas biroja direktoram.”

108. Regulas 174. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

„Attiecīgā Eiropas biroja direktors pieņem kritērijus, uz kuriem pamatojas grāmatvedības sistēma, pēc tam, kad pārvaldības komiteja tos ir apstiprinājusi.”

109. Regulā iekļauj šādu 174.a pantu:

„174.a pants

1. Katra iestāde var deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras starpiestāžu Eiropas biroja direktoram attiecībā uz tās sadaļā iekļauto apropriāciju pārvaldīšanu un nosaka robežas un nosacījumus šai pilnvaru deleģēšanai.

2. Komisijas iekšējais revidents pilda visus pienākumus, kas noteikti pirmās daļas IV sadaļas 8. nodaļā.”

110. Regulas 175. pantu groza šādi:

(a) tā 1. punktu svītro;

(b) tā 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Ja Eiropas biroja uzdevums saistīts ar piegādēm trešām personām par atlīdzību, tās direktors pēc pārvaldības komitejas apstiprinājuma nosaka īpašus noteikumus, kuros noteikts, kā izdarāmas šīs piegādes un kārtojama atbilstoša uzskaite.”

111. Regulas 176. pantu svītro.

112. Regulas 178. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

„Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijas attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija par kārtējo saimniecisko gadu.”;

(b) tā 2. punktam pievieno šādu teikumu:

„Šajā gadījumā 1. punktā minēto ierobežojumu nepiemēro.”

113. Regulas 179. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Budžeta lēmējinstitūcijas abas iestādes vienas nedēļas laikā ziņo attiecīgajai iestādei par nodomu sniegt tai savu atzinumu. Ja nav atbildes, attiecīgā iestāde var turpināt plānoto darbību savas administratīvās autonomijas robežās saskaņā ar EK Līguma 282. pantu un Euratom līguma 185. pantu attiecībā uz Kopienas pārstāvību.”

114. Aiz 179. panta iekļauj šādu VII sadaļu:

„VII SADAĻA EKSPERTI

179.a pants

Īstenošanas noteikumos iekļauj īpašu procedūru tādu ekspertu atlasei, kuriem maksā noteiktu summu par iestādēm sniegto palīdzību, jo īpaši priekšlikumu un dotāciju pieteikumu, vai piedāvājumu izvērtēšanā iepirkumu procedūrās, kā arī par tehnisko palīdzību turpmākajā un galīgajā no budžeta finansēto projektu izvērtēšanā.”

115. Regulas 181. pantam pievieno jaunu 6. punktu:

„6. Regulas 95. pantā minēto centrālo datu bāzi izveido līdz 2009. gada 1. janvārim.”

116. Regulā iekļauj šādu 181.a pantu:

„181.a pants

Attiecībā uz šīs regulas otrās daļas II sadaļā minētajiem darbības izdevumiem Komisija var pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz otru vai vienas sadaļas robežās, ar nosacījumu, ka attiecīgās apropriācijas ir paredzētas tam pašam mērķim vai tās pašas kategorijas izdevumiem šādiem Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999 (*****) paredzētiem pasākumiem, par kuriem vēl ir jāveic maksājumi:

(a) Kopienas iniciatīvas;

(b) tehniskā palīdzība un jauninājumi.

__________________

(*****) OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.”

117. Regulas 183. pantam pievieno šādu otro daļu:

„Tā lūdz 1. pantā minēto iestāžu atzinumu un vajadzības gadījumā pienācīgi ņem to vērā. Iestādes sniedz atzinumu divu mēnešu laikā no Komisijas projekta saņemšanas.”

118. Regulas 185. panta u groza šādi 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

(a) tā 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Katra 1. punktā minētā struktūra nosaka iekšējās revīzijas funkcijas, kas jāpilda saskaņā ar atbilstošiem starptautiskajiem standartiem.Revīzijas funkcijas izpilda vai nu iekšēji izraudzīts revidents, vai arī tās šim nolūkam uztic ārējam revidentam. Šo struktūru veiktās revīzijas rezultātus nosūta Komisijas iekšējam revidentam, kurš informē Komisiju.Komisijas iekšējais revidents apliecina , ka revīzijas funkcija atbilst starptautiskajiem revīzijas standartiem, un tā var veikt kvalitātes revīziju.”

(b) minētā panta 4. punktu svītro.

4. Iestādes, kas minētas 121. pantā, piemēro 133. pantā paredzētos grāmatvedības noteikumus tā, lai to pārskatus var konsolidēt ar Komisijas pārskatiem.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

[…]

[1] SEC (1999)1224, 1999. gada 23. jūlijs.

[2] OV C107/1, 30.4.2004. (atzinums par „vienotu revīziju”).

[3] Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijas 2004. gadam 8., 20., 83., 86. un 87. punkts un Parlamenta grozījumi Nr. 52.

[4] Ekonomikas un finanšu padomes 2005. gada 8. novembra Secinājumi – SI(2005)1015, 8. pielikums, jo īpaši 4., 6., 15. un 17. punkts.

[5] 2006. gada 17. janvāra Rīcības plāns integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2006)0009, 2. un 4. darbība.

[6] COM(2005)130 galīgā redakcija, 2005. gada 5. aprīlis.

[7] OV L 134, 30.04.2004., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1874/2004 (OV L 326, 29.10.2004., 17. lpp.).

[8] OV C […], […]., […]. lpp.

[9] OV C […], […]., […]. lpp.

[10] OV C 13, 18.1.2006., 1. lpp.

[11] OV L 248, 16.9.2002, 1. lpp.

[12] OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2083/2005 (OV L 333, 20. 12. 2005., 28. lpp.).

[13] OV L 161, 26.06.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 173/2005 (OV L 29, 2.2.2005., 3. lpp.).

[14] Beschluss

[15] OV L 209, 11.08.2005., 1. lpp.