[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.3.2006

COM(2006) 131 galīgā redakcija

2003/0175 (COD)

KOMISIJAS ATZINUMS atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) punktam par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Padomes kopējā nostājā par priekšlikumu

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI ar kuru groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem,

AR KO GROZA KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMU saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu

2003/0175 (COD)

KOMISIJAS ATZINUMS atbilstīgi EK līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) punktam par Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Padomes kopējā nostājā par priekšlikumu

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI ar kuru groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem,

1. IEVADS

EK Līguma 251. panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktā paredzēts, ka Komisijai jāsniedz atzinums par grozījumiem, ko Eiropas Parlaments ierosinājis otrajā lasījumā. Turpmākais ir Komisijas atzinums par Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem.

2. INFORMāCIJAI

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei (dokuments KOM(2003) 448 galīgais – C5–0351/2003 - 2003/0175(COD): | 2003. gada 28. jūlijs |

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: | 2004. gada 3. jūnijs |

Eiropas Parlamenta atzinuma datums (pirmais lasījums): | 2004. gada 20. aprīlis |

Datums, kad ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemta kopējā nostāja | 2005. gada 6. septembris |

Datums, kad Eiropas Parlaments otrajā lasījumā sniedzis savu atzinumu | 2005. gada 15. decembris |

3. PRIEKšLIKUMA NOLūKS

Atbilstoši Baltajai grāmatai par Eiropas transporta politiku līdz 2010. gadam[1] un pēc Eiropas Padomes pieprasījuma 2002. gada decembrī un 2003. gada martā, Komisija ir ierosinājusi grozītu versiju Direktīvai 1999/62/EK par ceļu lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Šis priekšlikums atbilst Komisijas politikai par infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem; atbilstoši šai politikai tiek veidota vienota Kopienas pieeja maksas noteikšanai visa veida transportlīdzekļiem. Maksas noteikšana transportlīdzekļiem jābalsta uz lietotājiem, nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā radītajām izmaksām.

Pašreizējā sistēma ceļu lietošanas maksām smagajiem kravas transportlīdzekļiem ir noteikta Direktīvā 1999/62/EK. Tā kā dalībvalstīs vērojama tendence aizvien retāk izmantot maksu piemērošanas režīmus (tā dēvētās „vinjetes”) un aizvien plašāk lietot nodevu iekasēšanas režīmu, direktīva ir jāatjaunina, lai uzlabotu un precizētu pamatojumu ceļu nodevu piemērošanai un lai nodrošinātu, ka pašreizējā jauktā maksājumu piemērošanas un nodevu iekasēšanas režīma attīstība notiek caurskatāmi un saskaņoti. Turklāt jāpielāgo ceļu lietošanas maksu piemērošanas sistēma, lai palielinātu jaunas transporta infrastruktūras radīšanā ieguldāmu līdzekļu piesaistes iespējas.

Šajā Komisijas priekšlikumā Direktīvas 1999/62/EK atjaunināšanai ir izskatīti jautājumi par to, kā sasniegt minētos mērķus. Lai uzlabotu un saskaņotu nodevu piemērošanas sistēmu, priekšlikumā ir:

- noteikts nodevu iekasēšanas režīmu izmaksu pamats, iekļaujot tīkla veidošanas, ekspluatācijas, uzturēšanas un attīstības izmaksas un nesegtās izmaksas avārijas gadījumos;

- uzlabotas nodevu diferencēšanas iespējas un izklāstīta metodika, kas nodrošina izmaksu caurskatāmu aprēķinu;

- paplašināta direktīvas darbības joma, iekļaujot gan komerciālus transportlīdzekļus (ar lielāku masu nekā 3,5 tonnas), gan vairāk ceļu (Eiropas autoceļu tīklu un alternatīvus maršrutus).

Lai atrisinātu transporta infrastruktūras finansēšanas vajadzības, priekšlikumā:

- nodevas ir saistītas ar infrastruktūras uzturēšanas un attīstīšanas izmaksām;

- pieprasīts ieņēmumus izlietot transporta infrastruktūras uzturēšanai un attīstīšanai;

- pieļauta uzcenojumu piemērošana nodevām un noteikts, ka attiecīgie ieņēmumi jāizlieto investīcijām alternatīvās infrastruktūrās tajā pašā TEN savienojumā.

4. KOMISIJAS ATZINUMS PAR EIROPAS PARLAMENTA PIEņEMTAJIEM GROZīJUMIEM

Komisija var pilnībā pieņemt visus Eiropas Parlamenta otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus. Tie ir kompromisu kopuma rezultāts, par ko Eiropas Parlaments un Padome vienojās, lai varētu pieņemt direktīvu otrajā lasījumā. Šajos grozījumos ir atbalstīta pieeja, ko Komisija izmantojusi savā priekšlikumā, un risināti jautājumi, kas saistīti ar Komisijas bažām par ģeogrāfiskajām robežām un ārējām izmaksām.

Grozījumi par ģeogrāfiskajām robežām (Nr. 43, 44, 51, 52, 53, 54). Ar šiem grozījumiem tiek ieviesti noteikumi par to, kā iedalāmi dažādu veidu ceļi direktīvā. TEN reglamentē direktīvas noteikumi; dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par nodevām uz citiem galvenajiem ceļiem; un direktīvas noteikumi neattiecas uz sekundāras nozīmes ceļiem.

Grozījumi par ārējām izmaksām (Nr. 37, 41, 42, 49, 50). Šajos grozījumos ir uzsvērts, cik svarīgi ir internalizēt ārējās izmaksas, un pieprasīts, lai Komisija divu gadu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā izstrādā ārējo izmaksu internalizācijas modeli un veic ietekmes uz vidi novērtējumu.

Grozījums Nr. 32 par ceļa nodevu diferencēšana. Atbilstoši šim grozījumam ir pieļaujama ceļa nodevu diferencēšana atkarībā no transportlīdzekļa NOx un PM emisijas, turklāt no 2010. gada ceļu nodevas ir obligāti jādiferencē atkarībā no emisijas.

Grozījumi par transportlīdzekļa veidu (Nr. 39, 40, 55). Ar šiem grozījumiem no „smagie kravas transportlīdzekļi” tiek svītrota norāde „smagie”, jo direktīvas joma ir paplašināta, iekļaujot transportlīdzekļus, kuru masa ir no 3,5t līdz 12t, nevis tikai tos, kuru masa pārsniedz 12t, kā minēts Direktīvā 1999/62.

Grozījumi par pilsētas ceļu lietošanas maksām (Nr. 33, 35). Šajos grozījumos ir precizēts, ka direktīvas noteikumi neattiecas uz pilsētās noteiktajām ceļu lietošanas maksām, tādējādi dalībvalstis var brīvi noteikt šādas maksas atbilstoši Līguma noteikumiem.

Citi grozījumi (Nr. 34, 36, 38, 45, 46, 47, 48). Ar šiem grozījumiem tiek veiktas nelielas izmaiņas pārējās teksta daļās, kas attiecas uz kompensāciju, nodevu ieņēmumu hipotēku, eirovinjetes maksimālajām likmēm un diskriminācijas izslēgšanu.

Vienošanos par kompromisu kopumu veicināja deklarācija, ar kuru Komisija nāca klajā Eiropas Parlamenta 2005. gada decembra plenārsēdē (skatīt pielikumu).

5. SECINāJUMS

SASKAņā AR EK LīGUMA 250. PANTA 2. PUNKTU KOMISIJA GROZA SAVU PRIEKšLIKUMU ATBILSTOšI IEPRIEKšMINēTAJAM.

Pielikums – Komisijas deklarācija Parlamenta 2005. gada 13. decembra plenārsēdē

ĀRĒJO IZMAKSU INTERNALIZĀCIJA

Komisāra Barrot deklarācija

Ar šo vēlos paziņot , ka saistībā ar ārējo izmaksu internalizācijas analīzi Komisija nākamo divu gadu laikā varēs izstrādāt Parlamenta pieprasīto modeli un publicēt ietekmes uz vidi novērtējumus. Pamatojoties uz tiem, Komisija spēs novērtēt turpmāku pasākumu nepieciešamību šajā jomā.

[1] KOM (2001) 370, 12.9.2001.