[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 1.3.2006

COM(2006) 91 galīgā redakcija

2006/0033 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi

(iesniegusi Komisija) {SEC(2006) 274}{SEC(2006) 314}{SEC(2006) 315}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Vispārējais konteksts

Pieaugošā tirgus atvērtība un starptautiskā konkurence dod jaunas iespējas ekonomikas dinamikai, konkurencei un kvalitatīvu darbavietu radīšanai. Tomēr darba zaudēšana mazāk konkurētspējīgās nozarēs tirdzniecības atvēršanas un globalizācijas ietekmē ir neizbēgama – šie tirgus atvēršanas pielāgošanās izdevumi ir jāatzīst un jārisina, izmantojot atbilstošu politiku un finansiālos instrumentus.

Pastāv ievērojama asimetrija starp atvērtības vispārējiem ieguvumiem, kuri ir izkliedēti un kuriem vajadzīgs zināms laiks lai materializētos, un tās nevēlamajām izpausmēm, kuras ir ātrāk saredzamas un koncentrējas uz atsevišķām personām un nozarēm. Vairāki pētījumi un starptautiskas institūcijas nesen uzsvēra, ka šī asimetrija, ja to attiecīgi neatzīst un nerisina, var novest pie globalizācijas aizspriedumainas uztveres un rezultātā graut sabiedrības atbalstu tirdzniecības liberalizācijai un tirgus atvēršanai.

Savienībā ir vienots uzskats par to, ka jāpievēršas pasaules tirdzniecības modeļu lielo strukturālo pārmaiņu nevēlamajām izpausmēm, īpaši attiecībā uz tiem pilsoņiem, kuru nodarbinātību un iztiku ievērojami apdraud konkurences palielināšanās un tirgu atvēršana.

Būtiski ir godīgums un solidaritāte – Savienības sabiedrības raksturīgās vērtības ar skaidru Eiropas dimensiju, jo Kopienas kompetencē ir ārējās tirdzniecības politika un līdz ar to lēmumi, kas noved pie tirdzniecības palielināšanas un tirdzniecības liberalizācijas. Tādēļ ir loģiski, ka Savienība uzņemas segt izmaksas par politiku, ko tā īsteno, un, galvenais, par tirdzniecības politiku, kura, būdama visumā labvēlīga Eiropas ekonomikai un nodarbinātībai, dažreiz ir štatu samazināšanas cēlonis. Tāpat būtiska ir efektivitāte, jo rīcība, kas mērķēta uz ātru atgriešanos darba tirgū, var atvieglināt un paātrināt pāreju, piemēram, ierobežojot bezdarba periodus un cilvēku kapitāla nepilnīgu izmantošanu.

1.2. Priekšlikuma pamatojums

Komisijas ziņojums par „Eiropas vērtībām globalizētā pasaulē”[1] nesen uzsvēra ieguvumus no tirgu atvēršanas un valstu konkurences palielināšanās, bet arī izcēla vajadzību „ palīdzēt cilvēkiem ar pareizu politiku, atbalstot cilvēkus, kuru darba vietas pazūd, palīdzot viņiem ātri atrast jaunu darbu ”.

Šajā sakarā Komisijas priekšsēdētājs Barrozu ieteica izveidot Globalizācijas pielāgošanās fondu[2], turpmāk – EGF. Tam jānodrošina Eiropas atbilde uz to, kā palīdzēt tiem, kam jāpielāgojas globalizācijas sekām – daudzo no atvērtības ieguvušo solidaritātes zīme tiem nedaudzajiem, kuri pēkšņi saņēmuši smagu triecienu, zaudējot darbu.

Eiropadomes sanāksmē 2005. gada 15.–16. decembrī valstu vai valdību vadītāji vienojās izveidot Globalizācijas pielāgošanās fondu, kurš „ izveidots tā, lai papildus atbalstītu darbiniekus, kuri pasaules tirdzniecības modeļu lielo strukturālo pārmaiņu rezultātā atlaisti štatu samazināšanas dēļ, lai palīdzētu viņiem pārkvalifikācijā un darba meklējumos . Fonda darba uzsākšana būs pakļauta stingriem kritērijiem attiecībā uz ekonomiskā novietojuma mērogu un tā ietekmi uz vietējo, reģiona vai valsts ekonomiku ”.

Priekšstats, ka par tirdzniecību jāmaksā ar darba vietām, līdz ar priekšstatu, ka ar tirdzniecību saistītā izstumšana izmaksā īpaši dārgi, rada pārliecinošu vajadzību pēc mērķtiecīgas palīdzības, lai pielāgotos. Lai gan dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par tirdzniecības pielāgošanas negatīvo seku novēršanu, ES vajag īpašu Eiropas dimensijas (pēc mēroga un ietekmes) instrumentu, ar ko palīdzēt tirdzniecības pielāgošanas sakarā atlaistajiem darbiniekiem.

1.3. Priekšlikuma mērķi

EGF mērķis ir parādīt Savienības solidaritāti ar tirdzniecības liberalizācijas rezultātā atlaistajiem darbiniekiem. EGF atbalstīs cilvēkus, t. i., darbiniekus, un tā iejaukšanās būs teritoriāli fokusēta. Palīdzība koncentrēsies uz darbiniekiem, kuri atlaisti tajās nozarēs, kuras visnegatīvāk ietekmējusi ekonomikas izvietojuma maiņa līdz ar pasaules tirdzniecības modeļu izmaiņām. Tā kā ekonomikas sabrukums var notikt visās dalībvalstīs, mazās vai lielās, tad EGF iejaukšanās ir pieejama darbiniekiem visās valstīs.

Īpaši EGF iejauksies gadījumos, kur lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modelī noved pie nopietnas ekonomikas sagrāves, piemēram, ekonomikas pārvietošanos uz trešajām valstīm vai masīvas importa palielināšanās, vai ES tirgus daļas pakāpeniskas samazināšanās attiecīgajā nozarē. EGF atbalsts mērķēts uz attiecīgo personu reintegrāciju nodarbinātībā, izmantojot esošās un jaunas nodarbinātības iespējas, vienlaikus ierobežojot attiecīgo darbinieku, reģionu un vietējās pielāgošanās izmaksas.

Vairāki empīriski pētījumi rāda, ka pielāgošanās izmaksas var būt augstākas darbiniekiem, kurus atlaiž no darba tirdzniecības ietekmē, nekā citiem darbu zaudējušajiem. Darbinieki, kas zaudējuši darbu nozarēs, kur ir augsta starptautiskā konkurence, piedzīvo ilgstošākus bezdarba periodus un lielākus zaudējumus algas ziņā, kad atkal atrod darbu, nekā darbinieki citās nozarēs. Tas galvenokārt ir tādēļ, ka tirdzniecības ietekmē darbu zaudējušie parasti ir vecāki un viņiem biežāk ir jaunajām nodarbinātības prasībām nepilnīgi atbilstoša kvalifikācija un prasmes.

Tā kā tirdzniecības ietekmē darbu zaudējušajiem, lai pielāgotos, jāsaskaras ar ievērojamākām problēmām nekā citiem darbiniekiem, tad mērķtiecīgie atbalsta pasākumi un darbā atkal iekārtošanas pakalpojumi ir atbilstoši un efektīvi, ja tirdzniecība neproporcionāli ietekmē atsevišķus reģionus, izraisot liela mēroga atlaišanu vietējos darba tirgos, un reģionā ir pieejams maz alternatīvu darba vietu.

Atlaišana tirdzniecības ietekmē rada lielākas pielāgošanās izmaksas tajās nozarēs, kuras ir ļoti atkarīgas no lejupslīdošajām nozarēm un profesijām. Mērķtiecīgs atbalsts ir īpaši atbilstošs, kad veselas nozares ir ietekmējusi tirdzniecības un investīciju liberalizācija, un problēma ir īpaši sāpīga, ja šīs lejupslīdošās nozares izvietotas reģionos, kur jau tāpat ir zema ekonomiskā aktivitāte. Tādēļ konkrētā uzņēmumā vai nozarē paziņoto darba zaudējumu teritoriālā ietekme būs nozīmīgs elements lēmumam par EGF iejaukšanos.

EGF iejaukšanās kritērijiem jābūt stingriem, pārredzamiem un izmērāmiem, lai pieteikumus varētu objektīvi izvēlēties. EGF atbalsts ir vienādi un pēc tiem pašiem noteikumiem pieejams visu veidu uzņēmumu darbiniekiem, jo pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos ietekmē daudzvalstu un valsts mēroga uzņēmumus, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

Ņemot vērā jaunā instrumenta darbību izraisošo faktoru mainīgo un neparedzamo dabu, regulā jāpieļauj iespēja kritērijus koriģēt, tiklīdz būs pieejama EGF izmantošanas pieredze, īpaši attiecībā uz intervences kritērijiem. Īpaši, regulas pārskatīšanai ir jādod iespēja vajadzības gadījumā pielāgot EGF intervences kritērijus, lai nodrošinātu, ka ir pienācīgi ievērotas visu dalībvalstu iezīmes un īpatnības, ieskaitot to darba tirgus relatīvos apmērus.

EGF dos finansiālu ieguldījumu darbībā, kas ir daļa no saskaņotās personalizēto pakalpojumu paketes, kur paredzēts reintegrēt darba tirgū attiecīgos atlaistos darbiniekus. Mērķis ir finansēt personisku pakalpojumu atbalsta dienestus, kas izveidoti, lai atbilstu atlaišanas skarto darbinieku vajadzībām. Tā apvienos aktīvus pasākumus, kā darba meklēšanas atbalsts, ar īstermiņa darba pabalstiem – pieredze rāda, ka īstermiņa papildu pabalsti pie darba algas, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka darbs atmaksājas, visefektīgāk uzlabo dalību nodarbinātībā, ja tos apvieno ar aktīvu darba tirgus politiku.

Tādējādi EGF mērķis ir veicināt elastdrošības apstākļu izveidošanu ES – līdzsvaru starp elastīgumu un nodarbinātības drošību, kas tiecas uzlabot cilvēku izredzes atrast darbu un izmantot jaunās prasmes, vienlaikus veicinot elastību, kas vajadzīga jauno globalizācijas problēmu risināšanai.

EGF atbalsts būs papildinājums dalībvalstu centieniem valsts, reģionālā un vietējā līmenī. EGF neatbalstīs globalizācijas negatīvi ietekmētos uzņēmumus un tā finansiālais atbalsts neaizvietos uzņēmuma pienākumus, kas izriet no valsts likumiem vai kolektīvā līguma.

EGF iejauksies vienīgi pēc dalībvalsts lūguma. Vienlaicīga vairāku daudzvalstu meitasuzņēmumu slēgšana visā Savienībā var novest pie tā, ka iesniegumus par EGF atbalstu iesniedz vairākas iesaistītās dalībvalstis. Komisija katru iesniegumu analizēs individuāli, lai noteiktu, vai kritēriji un noteikumi EGF mobilizēšanai ir izpildīti.

Kad paredzētā atlaišana ir izziņota atbilstīgi Direktīvas 75/129/EEK[3] 1. un 3. pantam, attiecīgajiem darbiniekiem palīdzība jāsaņem cik drīz iespējams. Lai gan katra EGF iejaukšanās jāapstiprina ar īpašu Eiropas Padomes un Parlamenta lēmumu, kas darbojas kā Kopienas budžeta lēmējinstitūcija, pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts var sākt rīkoties pati, negaidot lēmumu par finansēšanu vai finanšu ieguldījuma faktisko apmaksu. Tādējādi iepriekšējas paziņošanas periodu (kas bieži ir noteikts ES un valstu tiesību aktos), pirms atlaišanas tiešām notiek, ir pilnībā jāizmanto, lai sāktu sniegt personalizētus pakalpojumus attiecīgajiem darbiniekiem.

1.4. Saskanība ar citām Savienības politikas jomām un mērķiem

Galvenā Eiropas Savienības atbilde globalizācijas un tirdzniecības pielāgošanās uzdevumiem un problēmām ir pārmaiņu pozitīva vadība. Lisabonas stratēģija nosaka modernizācijas un to reformu ietvarus, kuras rada izaugsmi un darbavietas. Savienības finansiālie instrumenti – jo īpaši Struktūrfondi – arvien vairāk pievēršas šo mērķu sasniegšanai; sociālo partneru iesaistīšanās autonomā divpusējā sociālā dialogā stiprina partnerību.

Struktūrfondi atbalsta stratēģisku pieeju un septiņgadīgā programmu ciklā stiprina cilvēku un fizisko kapitālu vidējā vai ilgtermiņā. Īpaši Eiropas Sociālais fonds (ESF) par prioritāti uzskata paredzēšanu, piemērošanos, un pārmaiņu pozitīvu vadību, palielinot darbinieku un uzņēmumu piemērošanās spējas, stiprinot iespējas dabūt darbu un dalību darba tirgū, nostiprinot neizdevīgā stāvoklī esošo personu sociālo iesaistīšanos un cīnoties pret diskrimināciju un veicinot reformu partnerības. Jaunā Mūžizglītības programma (2007–2013) tieši ar Leonardo da Vinci apakšprogrammu ļaus attīstīt novatoriskas apmācības metodes, kas atbilst īpašajām prasībām pēc prasmēm.

Jaunais fonds papildina esošo politiku un finansiālos instrumentus, ieskaitot Kopienas politiku, kas vērsta uz pārstrukturēšanas paredzēšanu un norisi. Tomēr pretstatā iepriekšējam, EGF apvieno teritoriālu dimensiju ar īpašu mērķtiecīgu palīdzību, kas vērsta tikai uz personīgu atbalstu starptautiskās tirdzniecības modeļu izmaiņu negatīvi skarto darbinieku reintegrācijai nodarbinātībā.

Kopienas politikas, īpaši kohēzijas politikas darbības pārklāšanos novērsīs ar dažādiem noteikumiem, kuri skaidri nosaka instrumenta darbības lauku, izslēdzot dubultu finansējumu, un skaidri pieprasot saskaņot dažādo Kopienas finansējuma avotu palīdzību.

Beidzot, EGF mērķis ir palīdzēt atlaistajiem darbiniekiem vispār, Komisijai un pieteikumu iesniedzējām dalībvalstīm jānodrošina, lai EGF ieguldījums atbilstu dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas principiem, kā paredzēts Līgumā.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Izmantojot EGF, dalībvalstīm sniegs finansiālu atbalstu. Šī regula atspoguļo dalībvalstu uzskatus, kas izteikti 2005. gada 15.–16. decembra Eiropadomes sanāksmes secinājumos, kur vienojās dibināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu.

Globalizācija plašākā ekonomikas pārkārtošanās un nodarbinātības skatījumā ir starp Komisiju un sociālajiem partneriem notiekošā dialoga temats. Sociālo partneru apspriešanās otrā fāze par uzņēmumu pārkārtošanos un Eiropas uzņēmumu padome atbilstīgi Līguma 138. panta 3. punktam sāka darbu 2005. gada 31. martā[4]. Lai nodrošinātu sociālo partneru pilnīgu iesaistīšanos, Komisija ietvers šo priekšlikumu nākamajās sociālā dialoga komitejas sanāksmēs un nozaru konferencēs.

2.2. Ekspertu atzinumi un to izmantošana

Plaši tiek izmantota Komisijas iekšējā analīze, izstrādājot pētījumus un ziņojumus tirdzniecības, nodarbinātības un kohēzijas politikas kontekstā.

2.3. Ietekmes novērtēšana

Ietekmes novērtēšana tika veikta.

Analīze ļāva secināt, ka vislabākā izvēle ir izvēle dibināt īpašu ES līmeņa fondu, kas domāts tirdzniecības dēļ atlaisto darbinieku atbalstam gadījumos, kad atlaišana noved pie ievērojamas negatīvas ietekmes konkrētajā reģionā. EGF palīdzība iesaistīsies tikai papildus dalībvalstu darbībai atbilstošā teritoriālajā līmenī. EGF palīdzībai jābūt personisku pakalpojumu atbalsta dienestu veidā, kas izveidoti, lai atbilstu atlaišanas skarto darbinieku vajadzībām.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE FAKTORI

3.1. Ierosinātās darbības kopsavilkums

Priekšlikuma mērķis ir izveidot EGF, dot iespēju Kopienai sniegt mērķtiecīgu atbalstu pasaules tirdzniecības modeļu lielo izmaiņu rezultātā atlaisto darbinieku reintegrācijai nodarbinātībā.

3.2. Juridiskais pamats

Šās regulas juridisko pamatu veido 159. panta trešais punkts. Ja pierādās, ka ārpus struktūrfondiem ir vajadzīga īpaša darbība, neietekmējot pasākumus, par kuriem ir izlemts citas Kopienas politikas ietvaros, tad 159. panta 3. punkts atļauj Padomei rīkoties atbilstīgi procedūrai, kas minēta 251. pantā, pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

Īpašu darbību ārpus struktūrfondiem uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu mērķtiecīgu atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti pasaules tirdzniecības modeļu lielo strukturālo pārmaiņu rezultātā, kur atlaišanai ir ievērojama negatīva ietekme uz reģionālo vai vietējo ekonomiku. Palīdzot tirdzniecības izmaiņu dēļ atlaistajiem darbiniekiem, fonds sekmē ekonomikas un sociālās kohēzijas nostiprināšanos Savienībā.

3.3. Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi

Kopiena var spert soļus, lai virzītu solidaritātes mērķus atbilstīgi subsidiaritātes principam, kā noteikts Līguma 5. pantā. Fonda mērķus dalībvalstis nevar sasniegt atsevišķi, ņemot vērā, ka EGF ir solidaritātes izpausme visu dalībvalstu starpā.

EGF finansiālo ieguldījumu mobilizēšana prasa abu budžeta iestāžu nodaļu vienošanos, tā izsakot Kopienas un kopumā dalībvalstu solidaritāti. Šādi priekšlikums sekmē ES solidaritātes padarīšanu taustāmāku skartajiem darbiniekiem un vispār ES pilsoņiem.

Atbilstīgi proporcionalitātes principam šīs regulas noteikumu prasības nav augstākas kā vajadzīgs mērķu sasniegšanai. Dalībvalstīm uzliktie pienākumi atspoguļo vajadzību palīdzēt skartajiem darbiniekiem ātri reintegrēties darba tirgū. Kopienas un valstu iestāžu administratīvā nasta ir ierobežota, cik vajadzīgs, lai Komisija varētu pildīt savus pienākumus attiecībā uz Kopienas budžeta izpildi. Vērtēšana notiks pēc Komisijas iniciatīvas un būs tās pienākums. Tā kā finansiālo ieguldījumu sniedz dalībvalsts iestādēm, tad dalībvalstij būs jāsniedz pārskats par attaisnotu finanšu ieguldījuma izlietojumu. Īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai nodrošinātu, ka izmantojamās procedūras ļauj pieņemt lēmumus cik ātri iespējams.

3.4. Juridisko instrumentu izvēle

Priekšlikumam jābūt regulas formā. Citi līdzekļi nebūs piemēroti, jo mērķi var sasniegt vienīgi ar tieši piemērojamu juridisku instrumentu.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Maksimālais izdevumu apjoms no fonda būs līdz EUR 500 miljoniem gadā tagadējās cenās. Atbilstīgi 2005. gada Eiropadomes secinājumiem un iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, ko apstiprina Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, fondam neveidos nekādus īpašus finansiālus noteikumus daudzgadīgajā finansiālajā sistēmā; pamatojoties uz minētājām pamatnostādnēm, Komisija piedāvā šādi noteikt „neiztērētās naudas līmeni” attiecībā pret EGF finansējumu katru gadu (gads n ):

1. pirmkārt, pieejamais atlikums līdz vispārējiem griestiem saistību asignējumiem par pagājušo gadu, t. i., starpība starp kopīgajiem saistību asignējumiem daudzgadīgajā finansiālajā sistēmā un kopīgi saistību asignējumi, kas paredzēti budžetā gadā n – 1;

2. otrkārt, ja iepriekšējais daudzums nav pietiekams, atceļ saistību asignējumus par iepriekšējiem 2 gadiem.

Asignējumus mobilizē caur grozīto budžetu un, ja vajadzīgs, ar atsauci uz noteikto apjomu, kā iepriekš noteikts. Lai racionalizētu lēmuma pieņemšanas procesu, Komisija budžeta gada laikā iesniegs priekšlikumus pienācīgās „porcijās”.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

5.1. Klauzula par pārskatīšanu

Šis priekšlikums ietver iespēju to pārskatīt, kad Komisija būs iesniegusi pirmo gada pārskatu, lai labāk atbilstu regulas 1. pantā noteiktajiem mērķiem un apjomam.

2006/0033 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši 159. panta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[5],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[7],

saskaņā ar 251. pantā noteikto procedūru[8],

tā kā:

(1) Lai gan globalizācijai ir vispārēja pozitīva ietekme uz Kopienas izaugsmi un nodarbinātību, ir lietderīgi izveidot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (turpmāk saukts „EGF”), ar kuru Kopiena varēs izrādīt savu solidaritāti darbiniekiem, kurus ietekmējusi atlaišana, kas ir pasaules tirdzniecības modeļa izmaiņu rezultāts.

(2) EGF ir jāsniedz īpašs vienreizējs finansiāls pabalsts, kas atvieglotu reintegrāciju nodarbinātībā darbiniekiem reģionos vai nozarēs, kuri cieš no ievērojamiem ekonomikas traucējumiem.

(3) Rīcība atbilstīgi šai regulai ir jānosaka stingri atbilstīgi iejaukšanās kritērijiem, kas attiecas uz ekonomikas izvietojuma mērogu un ietekmi un konkrēto nozari vai ģeogrāfisko rajonu, lai nodrošinātu, ka EGF finansiālie pabalsti tiek koncentrēti uz Kopienas vissmagāk skartajām daļām.

(4) EGF darbībai jābūt saskaņotai un salīdzināmai ar pārējo Kopienas politiku un jāatbilst tās acquis .

(5) Par darbību, ko finansē saskaņā ar šo regulu, nevar saņemt finansiālu palīdzību, izmantojot citus Kopienas finanšu instrumentus.

(6) Kopienas atbalsts jāsniedz tikai pēc skartās dalībvalsts pieprasījuma. Komisijai jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstu iesniegtajiem pieprasījumiem.

(7) Lai atvieglotu regulas īstenošanu, līdzekļiem ir jābūt pieejamiem no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus skartajiem darbiniekiem, pēc paziņojuma par paredzēto atlaišanu, atbilstoši Direktīvai 75/129/EEK[9]. Ir jānosaka termiņa ierobežojumi EGF finansējuma izmantošanai, kas atspoguļo vajadzību pēc koncentrētas atbildes, kas īpaši vērsta uz reintegrāciju nodarbinātībā.

(8) Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam[10], dalībvalstij jāsaglabā arī atbildība par palīdzības īstenošanu un par to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Kopienas finansējumu. Dalībvalstij jāsniedz pārskats par saņemtā finansiālā pabalsta izlietojumu.

(9) Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus un paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Kopienas mērogā, tad Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido Eiropas globalizācijas pielāgošanās fondu, turpmāk „EGF”, kas ļaus Kopienai sniegt atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti lielo strukturālo izmaiņu pasaules tirdzniecības metodēs rezultātā, kur šīs izmaiņas ievērojami negatīvi ietekmē reģionālo vai vietējo ekonomiku.

2. Šī regula nosaka EGF darbības noteikumus, lai atvieglotu reintegrāciju nodarbinātībā tiem darbiniekiem, kuri atlaisti ar tirdzniecību saistīto izmaiņu rezultātā.

2. pants

Intervences kritēriji

EGF finansiālās iemaksas veiks gadījumos, kad lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modelī noved pie nopietnas ekonomikas sagrāves, piemēram, masīvas importa palielināšanās, ES tirgus daļas pakāpeniskas samazināšanās attiecīgajā nozarē, ekonomikas pārvietošanās uz trešām valstīm, kas izraisa:

a) vismaz 1 000 štata vietu samazināšanu uzņēmumā, ieskaitot darbiniekus, ko atlaiž piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos reģionā, kur bezdarbs, mērot NUTS III līmenī, ir augstāks nekā vidējais ES vai valstī,

vai

b) vismaz 1 000 štata vietu samazināšanu 6 mēnešu laikā vienā vai vairākos uzņēmumos nozarē NACE 2. līmenī, kas ir vismaz 1 % no reģionālā bezdarba, mērot NUTS II līmenī.

3. pants

Piemērotas darbības

Atbilstīgi šai regulai EGF dos finansiālu ieguldījumu darbībā, kas ir daļa no saskaņotās individualizēto pakalpojumu paketes attiecīgo atlaisto darbinieku reintegrēšanai darba tirgū, ieskaitot:

a) aktīvi darba tirgus pasākumi, piemēram, atbalsts darba meklēšanā, profesionālā orientācija, individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, ieskaitot IKT prasmes, pārcelšanas atbalsts un atbalsts uzņēmējdarbībai vai pašnodarbinātībai;

b) īpaši ierobežota termiņa darbā saņemami ienākumu papildinājumi, piemēram, darba meklētāja pabalsti, pārcelšanās pabalsti, ienākumu atbalsta pabalsti cilvēkiem, kas piedalās apmācībā; pagaidu papildinājumi pie algas darbiniekiem, kas ir vismaz 50 gadus veci, un kuri piekrīt atgriezties darba tirgū par zemāku algu.

4. pants

Finansiālā ieguldījuma veids

Komisija piešķir finansiālu pabalstu viena maksājuma veidā, kurš īstenojams dalītās vadības sistēmā starp dalībvalstīm un Komisiju, atbilstoši Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 53. panta 1. punkta b) daļai un 5. un 6. punktam.

5. pants

Pieteikumi

1. Dalībvalstij jāiesniedz Komisijā pieteikums pabalsta saņemšanai no EGF 10 nedēļu laikā no dienas, kad ir parādījušies 2. pantā minētie nosacījumi EGF mobilizēšanai.

2. Pieteikumā jāietver šāda informācija:

a) pamatota analīze par saistību starp atlaišanu un lielām struktūras izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos; atlaisto skaita pierādījums; paskaidrojums par atlaišanas neparedzamo raksturu;

b) to uzņēmumu identifikācija, kuri atlaiž darbiniekus (valsts vai starptautiski); darbinieku mērķa kategorijas;

c) sagaidāmā atlaišanas ietekme uz nodarbinātību vietēji, reģionā vai valstī;

d) konkrētā rīcība, kas jāfinansē, un paredzamo izmaksu sadalījums, ieskaitot tos papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām;

e) diena, kad dalībvalsts sākusi vai plāno sākt sniegt individualizētus pakalpojumus skartajiem darbiniekiem;

f) procedūras, kādas ievēro, apspriežoties ar sociālajiem partneriem;

g) iestāde, kas atbild par vadību un finansiālo kontroli atbilstīgi 18. pantam.

3. Ņemot vērā dalībvalsts īstenotos pasākumus un uzņēmumus, kas iesaistīti atbilstīgi valsts likumiem vai kolektīvajiem līgumiem, un pievēršot īpašu uzmanību darbībām, ko finansē Eiropas Sociālais fonds, turpmāk – „ESF”, informācijai, kas minēta 2. pantā, jāietver kopsavilkums par valsts iestādes un attiecīgo uzņēmumu veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, ieskaitot to izmaksu novērtējumu.

4. Dalībvalsts sniedz tādu statistikas un citu informāciju visatbilstošākajā ģeogrāfiskajā līmenī, kādu Komisija pieprasa, lai novērtētu intervences kritēriju izpildi.

5. Pamatojoties uz 2. pantā minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalsti novērtēs, vai ir izpildīti šīs regulas noteikumi par finansiālā ieguldījuma sniegšanu.

6. Komisija nodrošina vienādu attieksmi pret visiem dalībvalstu pieteikumiem.

6. pants

Papildināmība, atbilstība un koordinācija

1. EGF palīdzība neaizvieto darbību, par ko atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts likumiem vai kolektīvajiem līgumiem.

2. EGF palīdzība papildina dalībvalsts darbību valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

3. Darbībai, par ko var saņemt EGF pabalstu, jāatbilst Līgumam un aktiem, kas pieņemti pēc tā noteikumiem.

4. Atbilstoši saviem pienākumiem Komisija un dalībvalstis nodrošina Kopienas fondu palīdzības koordināciju.

5. Dalībvalsts nodrošina, ka konkrētā darbība, kas saņem EGF palīdzību, nesaņem palīdzību no citiem Kopienas finanšu instrumentiem.

7. pants

Sieviešu un vīriešu līdztiesība un nediskriminēšana

Vērtējot EGF palīdzību, Komisija un dalībvalstis veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību un nodrošina nediskriminējošu attieksmi pēc dzimuma, rases, tautības, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas.

8. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1. Pēc Komisijas iniciatīvas EGF var izmantot uzraudzības, informācijas, administratīvā un tehniskā atbalsta, revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumiem, kas nepieciešami regulas īstenošanai, bet ne vairāk kā 0,35 % no tajā gadā pieejamajiem finanšu resursiem.

2. Šādus uzdevumus veic saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kā arī ar tās īstenošanas noteikumiem, kas attiecas uz šo budžeta izpildes veidu.

9. pants

Informācija un publicitāte

Dalībvalstis sniedz informāciju un publicē finansētos pasākumus. Informācija jāadresē atlaistajiem darbiniekiem un plašai sabiedrībai. Tai jāizceļ Kopienas loma un jānodrošina, ka ir redzams EGF ieguldījums.

10. pants

Finansiālā ieguldījuma noteikšana

1. Komisija, pamatojoties uz atbilstīgi 5. panta 5. punktam veikto novērtēšanu, īpaši ņemot vērā atlaisto skaitu, piedāvātos pasākumus un novērtētās izmaksas, cik ātri iespējams nosaka apjomu finansiālajām iemaksām, ja tādas vajadzīgas, kas sniedzamas pieejamo resursu robežās.

Apjoms nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām novērtētām izmaksām, kas minētas 5. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

2. Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 5. panta 5. punktam, Komisija ir secinājusi, ka, atbilstīgi šai regulai, ir izpildīti nosacījumi finansiālajam ieguldījumam, tā uzsāk 12. pantā izklāstīto procedūru cik ātri iespējams.

3. Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 5. panta 5. punktam, Komisija ir secinājusi, ka, atbilstīgi šai regulai, nav izpildīti nosacījumi finansiālajam ieguldījumam, tā cik ātri iespējams paziņo attiecīgajai dalībvalstij.

11. pants

Tiesības uz attaisnoto izdevumu segšanu

Tiesības segt izdevumus no EGF ir no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētos pakalpojumus paziņojuma par kolektīvo atlaišanu skartajiem darbiniekiem.

12. pants

Budžeta procedūra

1. Ja Komisija ir secinājusi, ka finansiālās iemaksas jāveic no EGF, tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai priekšlikumu apstiprināt asignējumus, kas atbilst apjomam, kas noteikts atbilstīgi 10. pantam.

Priekšlikumā atbilstīgi 1. pantam jāiekļauj:

a) novērtējums, kas veikts atbilstīgi 5. panta 5. punktam, līdz ar informācijas kopsavilkumu, uz kura pamatojas novērtējums.

b) pierādījumus, ka izpildītas 2. pantā noteiktās prasības;

c) priekšlikumā minētās summas pamatojums.

2. Komisija budžeta lēmējinstitūcijai priekšlikumus iesniedz porcijām.

Katru gadu 1. jūlijā vismaz vienai ceturtdaļai no EGF maksimālā gada apjoma ir jāpaliek pieejamai līdz gada beigām parādījušos vajadzību segšanai.

3. Kad budžeta lēmējinstitūcija asignējumus piešķīrusi, Komisija pieņem lēmumu par finansiālo iemaksu.

13. pants

Maksājumi un finansiālā ieguldījuma izmantošana

1. Pēc lēmuma pieņemšanas atbilstīgi 12. panta 3. punktam Komisija vienā maksājumā izmaksā dalībvalstij finansiālo iemaksu.

2. Dalībvalsts izmanto finansiālo iemaksu, kā arī visus nopelnītos procentus 18 mēnešu laikā no dienas, kad izdevumi ir attaisnoti atbilstīgi 11. pantam.

14. pants

Euro izmantošana

Pieteikumos, lēmumos par finansiālo iemaksu un atskaitēs atbilstīgi šai regulai, kā arī citos saistītos dokumentos visi apjomi jāizsaka euro.

15. pants

Nobeiguma ziņojums un noteikumi

1. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 13. panta 2. punktā minētā termiņa beigām dalībvalstij jāiesniedz Komisijai pārskats par finansiālo iemaksu izmantojumu, ieskaitot informāciju par pasākumu veidu un galvenajiem rezultātiem, kā arī deklarāciju, kur attaisnoti izdevumi, un norādīti, ja bijuši, papildu pasākumi tiem, ko finansē ESF.

2. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija saņēmusi visu 1. punktā pieprasīto informāciju, tā izbeidz finansiālās iemaksas no EGF.

16. pants

Gada pārskats

1. Pirmo reizi 2008. gadā un katru gadu līdz 1. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par darbībām, kas iepriekšējā gadā veiktas saskaņā ar šo regulu. Šajā pārskatā konkrēti ietver informāciju, kas saistīta ar iesniegtajiem pieteikumiem, pieņemtajiem lēmumiem, finansētajiem pasākumiem un piešķirtās finansiālās palīdzības izbeigšanu.

2. Pārskatu informācijas nolūkos nosūtīs sociālajiem partneriem.

17. pants

Novērtēšana

1. Komisija pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veic:

a) iegūto rezultātu efektivitātes un noturības vidēja termiņa novērtējumu,

b) paveiktā novērtēšanu.

2. Novērtējuma rezultātus informācijas nolūkos nosūtīs budžeta lēmējinstitūcijai un sociālajiem partneriem.

18. pants

Vadība un finanšu kontrole

1. Neietekmējot Komisijas atbildību par Eiropas Kopienu kopbudžeta izpildi, dalībvalstis pirmās uzņemas atbildību par fonda atbalstīto darbību vadību un darbību finansiālo kontroli. Šajā nolūkā veicamie pasākumi ietver:

1. apstiprinājumu, ka vadības un kontroles pasākumi ir izveidoti un tiek īstenoti tā, lai nodrošinātu, ka Kopienas fondus izmanto efektīvi un pareizi, saskaņā ar racionālas finanšu vadības principiem;

2. apstiprinājumu, ka finansētās darbības pienācīgi īstenotas;

3. nodrošinājumu, ka izdevumi pamatojas uz pārbaudāmiem apliecinošajiem dokumentiem, tie ir pareizi un patiesi;

4. trūkumu novēršanu, atrašanu un labošanu un nepienācīgi izmaksāto summu atgūšanu, ja vajadzīgs, kopā ar procentiem par novēlotiem maksājumiem. Par tiem jāziņo Komisijai un jāinformē Komisiju par progresu administratīvajos un juridiskajos jautājumos.

2. Dalībvalstīm jāveic vajadzīgās finansiālās korekcijas, ja novēroti trūkumi. Korekcijas izpaužas kā visu Kopienas iemaksu vai to daļas atcelšana. Dalībvalstij jāatgūst visas summas, kas zaudētas atklāto trūkumu rezultātā, jāatmaksā tās Komisijai un, ja attiecīgā dalībvalsts summu laikus neatmaksā, tad automātiski piemēro procentus.

Ja nelikumīgi samaksātās summas no saņēmēja nav atgūstamas, dalībvalsts atbild par zaudēto summu atmaksu Eiropas Savienības kopbudžetam.

3. Komisija atbild par Eiropas Kopienu kopbudžeta izpildi, tā spers vajadzīgos soļus, kas apliecina, ka finansētās darbības ir īstenotas, vadoties pēc veselīgas un efektīvas finanšu vadības principiem, atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002. Tai īpaši jānodrošina, lai dalībvalstīm būtu gludi darbojošās vadības un kontroles sistēmas.

Ar šādu nolūku, neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai dalībvalsts veiktās pārbaudes atbilstīgi valsts likumiem, Komisijas ierēdņi vai darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot paraugu ņemšanu, par fonda finansētajiem pasākumiem, brīdinot par to vismaz vienu darba dienu iepriekš. Komisija paziņo attiecīgajai dalībvalstij, lai tā varētu dabūt visu vajadzīgo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai darbinieki var piedalīties šajās pārbaudēs.

4. Dalībvalsts nodrošina, ka visi izdevumus apliecinošie dokumenti glabājas Komisijai un Revīzijas palātai pieejami trīs gadus pēc EGF finansiālo iemaksu izbeigšanas.

19. pants

Finansiālo iemaksu atmaksāšana

1. Gadījumos, kad kopējā pasākuma izmaksu summa ir mazāka par provizorisko summu, kas paziņota saskaņā ar 12. pantu, Komisija var pieprasīt, lai saņēmējvalsts atmaksā attiecīgo saņemto finansiālo iemaksu summu.

2. Ja saņēmējvalsts nav izpildījusi saistības, kas noteiktas lēmumā par finansiālo pabalstu, Komisija var spert vajadzīgos soļus, lai pieprasītu, lai saņēmējvalsts atmaksā visu saņemto finansiālo iemaksu summu vai daļu no tās.

3. Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. vai 2. punktu Komisija veic piemērotu lietas pārbaudi un īpaši paredz noteiktu termiņu, kurā saņēmējvalsts var iesniegt piezīmes.

4. Ja pēc vajadzīgo apliecinājumu saņemšanas Komisija secina, ka dalībvalsts neizpilda savas saistības atbilstīgi 18. panta 1. punktam, ja nav panākta vienošanās un dalībvalsts nav Komisijas dotajā laikā veikusi korekcijas, un ņemot vērā dalībvalsts paskaidrojumus, Komisija trīs mēnešu laikā pēc minētā termiņa beigām izlemj veikt vajadzīgās finansiālās korekcijas, atceļot visus vai daļu no fonda pabalstiem šim pasākumam. Jebkura summa, kas zaudēta atklāto trūkumu rezultātā, ir jāatgūst, un ja attiecīgā dalībvalsts summu laikus neatmaksā, tad automātiski piemēro procentus.

20. pants

Klauzula par pārskatīšanu

Pamatojoties uz 16. punktā minēto pirmo ikgadējo pārskatu, Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var pārskatīt šo regulu, lai nodrošinātu, ka EGF ievēro solidaritātes mērķus un tās noteikumi pienācīgi ievēro visu dalībvalstu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās iezīmes.

Eiropas Parlaments un Padome jebkurā gadījumā pārskata šo Regulu līdz 2013. gada 31. decembrim.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes REGULAI par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izveidi.

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Konkrētā politika vai politikas jomas un ar tām saistītais/-ie pasākums/-i:

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un ar to saistītās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas), ieskaitot pozīcijas

Divas budžeta pozīcijas ar virsrakstu 1A[11]

Dalībvalstīm: 04.0601

Administratīvā vienošanās: 04.0601

3.2. Pasākuma un finansiālās ietekmes ilgums

Neierobežots, ar iespēju izmantot līdz EUR 500 miljonus gadā tagadējās cenās, ko katrā gadījumā atsevišķi piešķir budžeta lēmējinstitūcija, lai sniegtu papildu atbalstu lielo struktūras izmaiņu pasaules tirdzniecības modeļos rezultātā atlaistajiem darbiniekiem pēc Komisijas priekšlikuma par budžeta labojumu.

Līdz 0,35 % no jebkura finansiālā pabalsta, kas izmaksāts no EGF, var izmantot tehniskajai palīdzībai atbilstīgi 8. pantam.

3.3. Budžeta informācija (ja vajadzīgs, pievienot papildu rindas):

Nav oblig. | Nedif. | Jā | Nē | Nē | Nr. 3 |

Nav oblig. | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 3 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību asignējumu (SA) un maksājumu asignējumu (MA) kopsavilkums

Miljonos EUR (līdz trim cipariem aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļas Nr. | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi |

KOPĒJĀ PAMATSUMMA |

Administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā[12] |

Cilvēkresursu un ar tiem saistītās izmaksas | 8.2.5 | d | 0,864 | 0,864 | 0,864 | 0,864 | 0,864 | 0,864 |

Administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu un ar tiem saistītos izdevumus, kas nav ietvertas pamatsummā | 8.2.6 | e |

Kopējās orientējošās atbalsta izmaksas

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu līdzfinansējums vai līdzfinansējums no kādām citām struktūrām (lūdzam norādīt, kurām), nākamajā tabulā jānorāda līdzfinansējuma apmērs (ja paredzams līdzfinansējums no vairākām struktūrām, var pievienot papildu rindas):

Miljonos EUR (līdz trim cipariem aiz komata)

Līdzfinansētāja struktūra | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f |

SA KOPĀ, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Atbilstība finanšu plānojumam

X Priekšlikums atbilst esošai finanšu plānošanai

X Priekšlikums saistīts ar attiecīgās finanšu plāna pozīcijas pārplānošanu.

X Saistībā ar šo priekšlikumu var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi (t. i., par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiālā ietekme – ieņēmumi tiek ietekmēti šādi:

NB: Visa informācija un piezīmes par metodi, saskaņā ar ko veikti finansiālās ietekmes aprēķini, jāsniedz atsevišķā pielikumā.

Miljoni EUR (līdz 1 zīmei aiz komata)

Pirms darbības[Gads n-1] | Stāvoklis pēc pasākuma |

Cilvēkresursu kopskaits | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 |

5. RAKSTUROJUMS UN MēRķI

Ziņas par priekšlikuma saturu jāsniedz paskaidrojuma rakstā. Šajā tiesību akta finanšu pārskata sadaļā obligāti jābūt šādai papildu informācijai:

5.1. Īstermiņā un ilgtermiņā sasniedzamie mērķi

Sk. Paskaidrojuma rakstu

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, kā arī iespējamā sinerģija

Sk. Paskaidrojuma rakstu

5.3. Mērķi, gaidāmie rezultāti un attiecīgie priekšlikuma rādītāji uz darbības jomām balstītas vadības satvara kontekstā

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Še turpmāk norāda darbības īstenošanai izraudzītās metodes.

Vadība un lēmumu par finanšu pabalstiem pieņemšana kopēja ar dalībvalstīm

6. UZRAUDZĪBA UN VĒRTĒŠANA

Uzraudzība un vērtēšana ir ierobežota, lai atspoguļotu instrumenta raksturu un neuzspiestu nevajadzīgas nastas valstu pārvaldēm. Tomēr dažos gadījumos ir paredzētas uzraudzības vizītes apmēram finansiālo iemaksu veikšanas termiņa vidū.

7. KRāPšANAS APKAROšANAS PASāKUMI

Iesaka kontroles un revīzijas pasākumus dalībvalstij veikt, pamatojoties uz riska analīzi. Dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu par katras finansiālās iemaksas finanšu izpildi kopā ar pārskatu, kurā ir pamatoti izdevumi un norādīti citi izmantotie avoti attiecīgo darbību finansējumam. Priekšlikumā paredz iespēju, ka revīziju veic Kopienas iestādes atbilstīgi Finanšu regulai.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību asignējumi miljonos EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki (XX 01 01) | A*/AD | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 |

B*, C*/AST | 2 2 | 2 2 | 2 2 | 2 2 | 2 2 | 2 2 |

Darbinieki, ko finansē atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējie darbinieki, kurus finansē atbilstīgi XX 01 04./05. pantam |

KOPĀ | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 | 8 |

Cilvēkresursi jāpieprasa ar APS lēmumu vai jāizmanto iekšējā pārcelšana.

8.2.2. No rīcības izrietošo uzdevumu apraksts

Pieteikumu novērtēšana, lēmumu par finansiālajām iemaksām sagatavošana, uzraudzība un palīdzības izbeigšana.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (štatā)

Programmas vadībai pašlaik piešķirtas piecas štata vietas.

8.2.4. Citi administratīvie izdevumi, kas ir ietverti pamatsummā ( XX 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi )

Miljoni EUR (noapaļot līdz 3 zīmēm aiz komata)

- intra muros |

- extra muros |

8.2.5. Finansiālās cilvēkresursu un saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā

Miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,864 | 0,864 | 0,864 | 0,864 | 0,864 | 0,864 |

Darbinieki, kurus finansē atbilstoši XX 01 02. pantam (palīgdarbinieki, valstu eksperti, līgumdarbinieki u. c.) (norāda budžeta pozīciju) |

Kopā – cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,864 | 0,864 | 0,864 | 0,864 | 0,864 | 0,864 |

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki Vajadzības gadījumā jānorāda atsauce uz 8.2.1 punktu

8 štata vietas EUR 108.000 gadā

Aprēķins – Personāls, ko finansē pēc XX 01 02 panta

Vajadzības gadījumā jānorāda atsauce uz 8.2.1 punktu

8.2.6. Citas administratīvās izmaksas, kas nav iekļautas pamatsummā

Miljoni EUR (līdz 3 zīmēm aiz komata)

XX 01 02 11 01 – komandējumi |

XX 01 02 11 02 – sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – komitejas |

XX 01 02 11 04 – pētījumi un konsultācijas |

XX 01 02 11 05 – informācijas sistēmas |

2 Pārējie vadības izdevumi kopā (XX 01 02 11) |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi (konkretizēt, norādot arī budžeta pozīciju) |

Pamatsummā NEIETVERTĀS administratīvās izmaksas (NDA), izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus |

Aprēķins – Citas administratīvās izmaksas, kas nav iekļautas pamatsummā

[1] Komisijas paziņojums par Eiropas vērtībām globalizētā pasaulē - KOM(2005) 525, 20.10.2005.

[2] Vēstule ES Padomes priekšsēdētājam un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam 2005. gada 20. oktobrī

[3] OV L 48, 22.2.1975., 29. lpp.

[4] Komisijas paziņojums par pārkārtošanos un nodarbinātību - KOM(2005) 120, 31.3.2005.

[5] xxx

[6] OV C , , . lpp.

[7] OV C , , . lpp.

[8] OV C , , . lpp.

[9] OV L 48, 22.2.1975, 29. lpp.

[10] OV L 248, 16.9.2002, 1. lpp.

[11] Maksimālā izdevumu summa no fonda var būt līdz EUR 500 miljoniem gadā esošās cenās. Atbilstīgi 2005. gada Eiropadomes secinājumiem un saskaņā ar Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, ko noslēdz Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, gadskārtējā finanšu sistēmā fondam nebūs īpašu finansiālu noteikumu. Pamatojoties uz minētajām pamatnostādnēm, Komisija liek priekšā šādi noteikt „pārāk zemu izdevumu līmeni”, attiecībā uz EGF finansējumu katrā konkrētā gadā (gads n ):

pirmkārt, neizmantoto asignējumu starpība iepriekšējā gadā, t. i., starpība starp kopējiem saistību asignējumiem daudzgadīgā finanšu sistēmā un kopējiem saistību asignējumiem, kas ierakstīti budžetā n-1 gadā.

otrkārt, ja iepriekšējā summa nav pietiekama, atceltie saistību asignējumi par pēdējiem 2 gadiem.

Asignējumus mobilizēs, izmantojot grozīto budžetu un, ja vajadzēs, ar atsauci uz minēto summu, kā iepriekš noteikts. Lai racionalizētu lēmuma pieņemšanas procesu, Komisija priekšlikumus iesniedz „porcijās” budžeta gada laikā.

[12] Izdevumi, kas ir ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. pantu vai xx 01 05. pantu.

52006PC0091