P6_TA(2006)0381

Turcijas progress ceļā uz pievienošanos

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos (2006/2118(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas 2005. gada progresa ziņojumu attiecībā uz Turciju (COM(2005)0561),

- ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 28. septembra rezolūciju par sarunu sākšanu ar Turciju [1],

- ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 16. marta rezolūciju par Komisijas 2005. gada stratēģijas dokumentu attiecībā uz paplašināšanos [2],

- ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 15. decembra rezolūciju par Komisijas 2004. gada kārtējo ziņojumu un ieteikumu par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos [3],

- ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par sieviešu lomu sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē Turcijā [4],

- ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra pamatnostādnes sarunām ar Turciju,

- ņemot vērā Padomes 2006. gada 23. janvāra Lēmumu 2006/35/EK par Turcijas Pievienošanās partnerības principiem, prioritātēm un nosacījumiem [5], ar kuru nosaka īstermiņa un vidēja termiņa prioritātes,

- ņemot vērā Padomes 2006. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 389/2006, ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību [6],

- ņemot vērā Turcijas 2005. gada 29. jūlija deklarāciju par Kipru, Padomes 2005. gada 21. septembra deklarāciju un Turcijas 2006. gada 24. janvāra rīcības plānu,

- ņemot vērā 2006. gada 12. jūnijā EK un Turcijas Asociācijas padomes 45. tikšanās laikā iesniegto Eiropas Savienības memorandu;

- ņemot vērā 2006. gada 15. un 16. jūnija Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0269/2006),

A. tā kā Padome 2005. gada 3. oktobrī apstiprināja pamatnostādnes sarunām ar Turciju par tās pievienošanos ES, tādējādi nodrošinot iespēju sākt sarunas tūlīt pēc šīs sanāksmes, un tā kā Komisija ir uzsākusi oficiālu acquis izskatīšanas procesu atsevišķās politikas jomās, un viena sadaļa — "Zinātne un pētniecība" — tika atvērta un provizoriski slēgta Pievienošanās konferencē 2006. gada 12. jūnijā;

B. tā kā sarunu virzībai jābūt atkarīgai no Pievienošanās partnerībā noteikto prioritāšu īstenošanas, sarunu pamatnostādņu prasībām un asociācijas līguma (Ankaras Līguma) noteikumu pilnīgas īstenošanas, kā arī šim līgumam pievienotā papildprotokola noteikumiem, tostarp robežu strīda un Kipras jautājuma pilnīgas noregulēšanas, kas jāatbalsta abām salas pusēm;

C. tā kā atbilstība Kopenhāgenas kritērijiem vienmēr ir bijusi pievienošanās ES priekšnoteikums un tai būtu jāpaliek par priekšnoteikumu arī turpmākajās paplašināšanās;

D. tā kā Eiropas Parlaments tā iepriekš minētajās 2004. gada 15. decembra un 2005. gada 28. septembra rezolūcijās uzsvēra, ka sarunas ir ieteicams sākt, ja tiek panākta vienošanās, ka pirmajā sarunu posmā prioritāti piešķir politisko kritēriju pilnīgai īstenošanai, ka pirms katras sarunu sesijas ministru līmenī politiskie kritēriji jānovērtē ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, tādējādi izdarot uz Turcijas varas iestādēm efektīvu un nepārtrauktu spiedienu, lai tās turpinātu nepieciešamās reformas, un ka politisko kritēriju pilnīgai izpildei jāizstrādā visaptveroša programma ar skaidriem mērķiem, grafikiem un termiņiem;

E. tā kā ES jāturpina uzraudzīt reformu apjoms un to īstenošana, vienlaikus atzīstot, ka Turcijas valdībai un sabiedrībai jābūt veiksmīgu reformu veicinātājām, lai garantētu reformu procesa ilgtspējīgumu un neatgriezeniskumu;

F. tā kā Komisija progresa ziņojumā ir secinājusi, ka pagājušajā gadā reformu gaita palēninājās, vajadzīgo pasākumu īstenošana vēl aizvien ir nevienmērīga un jāīsteno turpmāki pasākumi pamatbrīvību un cilvēktiesību, it īpaši vārda brīvības, sieviešu tiesību, reliģijas brīvības, arodbiedrību tiesību, politisko brīvību, minoritāšu tiesību, valodas un kultūras tiesību jomā, kā arī spīdzināšanas un sliktas izturēšanās pastiprinātas apkarošanas un valsts dienestu ātras un precīzas tiesas lēmumu izpildīšanas jomā;

G. tā kā vārda brīvības jomā sasniegtais progress vēl aizvien ne tuvu nav apmierinošs un rada jauktu kopskatu, kurā iezīmējas dažas pozitīvas tendences, tādas kā profesoru Ibrahim Kaboğlu un Baskin Oran nesenā attaisnošana, pret kuriem bija ierosināta lieta saskaņā ar Turcijas Kriminālkodeksa 216. un 301. pantu, kā arī, žurnālista Murat Belge, romānu rakstnieces Elif Shafak, rakstnieces Perihan Mağden un autora Orhan Pamuk attaisnošana, turpretim daudzi cilvēktiesību aizstāvji vēl aizvien tiek apsūdzēti — turpinās tiesas procesi pret žurnālistiem un izdevējiem, un žurnālista Hrant Dink, kura lieta, neskatoties uz viņa attaisnošanu ar tiesas lēmumu, ir nodota izskatīšanai Kasācijas tiesā un kuram draud cietumsods uz laiku līdz trim gadiem arī kādā citā lietā, un citi, piemēram, cilvēktiesību aktīviste Eren Keskin, ir notiesāti;

H. tā kā 2006. gada 12. jūlijā Kasācijas tiesa saskaņā ar Kriminālkodeksa 301. pantu Hrant Dink piesprieda sešu mēnešu nosacītu sodu par "turciskuma apvainojumu";

I. tā kā Turcija joprojām nav atzinusi pret armēņu tautu veikto genocīdu, neskatoties uz vairākkārtējiem Eiropas Parlamenta un atsevišķu dalībvalstu aicinājumiem;

J. tā kā, izstrādājot jaunu pretterorisma likumdošanu, ir rūpīgi jāņem vērā starptautiskās konvencijas par terorisma novēršanu;

K. tā kā terorisma noziegumi jāsaskaņo ar starptautiskajām normām un standartiem, jo īpaši atbilstoši likumības principam, kas noteikts Starptautiskā pakta par civilajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 15. pantā un kas ir noteikums, kurš nepieļauj atkāpes pat ārkārtējās situācijās;

L. tā kā nesen pieņemtais Turcijas pretterorisma likums ir īpaši pretrunā ar ANO Cilvēktiesību padomes īpašā referenta par terorismu ieteikumam un grauj iepriekš īstenotās reformas pamatbrīvību un cilvēktiesību jomā, atkal ieviešot elementus, kas tika atcelti iepriekšējo reformu laikā, un tā kā šis projekts var turpmāk ierobežot minēto tiesību un brīvību īstenošanu, ieviešot plašas definīcijas jēdzieniem "terora akts" un "teroristi noziedznieki" un paplašinot to kriminālnoziegumu loku, kuriem piemēro minēto likumu; tā kā, risinot drošības jautājumus, Turcijai tāpat kā ES jācenšas nepieļaut pilsoņu brīvību ierobežošanu, par ko ir norūpējušās visas Eiropas Savienības dalībvalstis, kā tas kļūst arvien vairāk redzams kopš Tamperes 1999. gada 15. un 16. oktobra Eiropadomes un kā to pavisam nesen uzskatāmi parādīja Hāgas programma;

M. tā kā kopš Parlamenta iepriekšējā ziņojuma nav sasniegts nekāds progress reliģisko minoritāšu problēmu risināšanā un tā kā ar gaidāmo likumu par fondiem, kuru Turcijas parlaments vēl aizvien nav pieņēmis, šķiet, netiks novērsti visi iepriekšējā likumprojektā atklātie trūkumi saistībā ar reliģiskajiem fondiem piederošo līdzekļu atsavināšanu, juridiskas personas statusu, garīdzniecības tiesībām uz apmā- cību un iekšējo pārvaldību, tādējādi neatbilstot ES standartiem, kā arī reliģisko kopienu un daudzveidīgai un neatkarīgai pilsoniskai sabiedrībai nepieciešamo nevalstisko organizāciju vajadzībām;

N. tā kā 1997. gadā starp Ģenerālštābu un Iekšlietu ministriju parakstītais protokols "Emasya" attiecīgos apstākļos ļauj veikt militāras operācijas, ja ir apdraudēta iekšējā drošība;

O. tā kā vardarbības pastiprināšanās Turcijas dienvidaustrumos un Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) teroristiskās darbības atdzimšana, kam sekoja apjomīgas militārās operācijas, nopietni apdraud mieru, stabilitāti un demokrātiju valstī; tā kā ir jāuzsver, ka pret terorismu jāveic pasākumi, kas ir samērīgi ar draudiem, un vienmēr ir jāņem vērā starptautiskie cilvēktiesību akti;

P. tā kā ministru prezidenta R. T. Erdogan drosmīgajiem un daudzsološajiem pagājušā gada izteikumiem kurdu problēmas sakarā vēl nav sekojušas būtiskas darbības;

Q. tā kā Turcijas valdība nav izstrādājusi visaptverošu dienvidaustrumu reģiona stratēģiju, kuras mērķis būtu šī reģiona politiskā, ekonomikas un sociālā attīstība, un tā kā Anatolijas dienvidaustrumu reģiona projektam līdz šim bijusi ļoti niecīga ietekme Dijarbakirā un citās provincēs;

R. tā kā pozitīva zīme citām Turcijas etniskajām grupām ir tas, ka apraidi kurdu valodā, lai gan ar laika un programmas ierobežojumiem, ir atļauts veikt trim raidorganizācijām;

S. tā kā Turcija vēl aizvien nav īstenojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus, tostarp attiecībā uz Kipru, un tā kā attiecībā uz Turciju ECT 2005. gadā sprieda 290 lietās, no kurām 270 lietās tika konstatēts vismaz viens pārkāpuma gadījums;

T. tā kā Turcijas valdība ir viena no ECT izveidojušās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas līgumslēdzējām pusēm un tā kā kritika, ko Turcijas valdība vērsusi pret ECT nolēmumiem atsevišķās lietās, var negatīvi ietekmēt tiesiskuma pieņemšanu Turcijas sabiedrībā;

U. tā kā 2005. gadā ES dalībvalstis pieņēma vairāk nekā 2000 patvēruma pieprasījumus no Turcijas pilsoņiem;

V. tā kā Komisija progresa ziņojumā secinājusi, ka korupcija vēl aizvien ir nopietna problēma Turcijā, un tā kā saskaņā ar organizācijas "Transparency International" 2005. gadam aprēķināto korupcijas uztveres indeksu Turcijai bija 3,5 punkti (skalā no 0 — "augsts korupcijas līmenis" līdz 10 — "korupcijas nav");

W. tā kā Turcijas ekonomika ir atzīta par funkcionējošu brīvā tirgus ekonomiku un 2005. gadā tai bija raksturīga strauja izaugsme (aptuveni 7,6%) un pieaugošs ārējo tiešo ieguldījumu apjoms; tā kā tomēr vēl aizvien saglabājas bažas par pašreizējo norēķinu konta deficītu, kas turpina palielināties, un augsto bezdarba līmeni (aptuveni 10,9% 2006. gada martā);

X. tā kā Turcijas ģeogrāfiski stratēģiskais stāvoklis reģionā kopā ar vairākiem starptautiska mēroga jautājumiem (piemēram, enerģija, ūdens resursi, transports, robežu pārvaldība, cīņa pret terorismu), tās ekonomikas dinamisms un cilvēkresursi nodrošina šai valstij būtisku lomu šī reģiona dažādo sarežģīto problēmu risināšanā un ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas turpmākajā attīstībā;

Y. tā kā Turcijas vēsture un kultūra šo valsti nostāda tādā pozīcijā, ka tā var kalpot par tiltu starp Eiropu un islāma pasauli;

Z. tā kā Turcijas ģeogrāfiski stratēģiskā situācija, līdzdalība NATO un attiecības ar islāma pasauli var dot labumu Eiropas drošības politikai;

AA. tā kā Turcija ir parakstījusi, bet nav ne ratificējusi, ne īstenojusi papildprotokolu, ar ko paplašina Ankaras Līguma spēkā esamību uz jaunajām dalībvalstīm, un tā kā tādēļ, cita starpā, turpinās embargo pret kuģiem ar Kipras karogu, kā arī kuģiem, kas tuvojas no Kipras Republikas ostām, liedzot tiem piekļuvi Turcijas ostām, un embargo pret Kipras lidmašīnām, liedzot tām tiesības šķērsot Turcijas gaisa telpu un nolaisties Turcijas lidostās;

AB. tā kā saskaņā ar iepriekš minēto Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu 2005. gada 21. septembra deklarāciju un 2006. gada 15. un 16. jūnija Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumiem ES stingri uzraudzīs un novērtēs to, kā Turcija pilnībā īsteno 2006. gadā Ankaras Līgumu un tā Papildprotokolu, un tā kā Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis ir paziņojušas, ka Turcijas neizdošanās pilnībā īstenot līgumsaistības negatīvi ietekmēs sarunas;

AC. tā kā Turcija turpina neattaisnojamo Armēnijas blokādi; tā kā šī blokāde apdraud reģionālo stabilitāti, kavē uz labām kaimiņattiecībām balstītu reģionālo attīstību un pārkāpj pārskatītās Pievienošanās partnerības prioritātes un sarunu pamatnostādņu prasības,

Demokrātija un tiesiskums

1. uzsver, ka saišu stiprināšanai starp Turciju un ES ir milzīga nozīme Eiropas Savienībai, Turcijai un plašākam reģionam;

2. atzinīgi vērtē faktu, ka Turcijas un Eiropas Savienības pievienošanās sarunu aktīvais posms sākās ar "Zinātnes un pētniecības" nodaļas atvēršanu un provizorisku slēgšanu; tomēr pauž nožēlu par reformu gaitas palēnināšanos pēdējā gada laikā, par ko liecina pastāvīgie trūkumi un nepietiekamais progress, it īpaši vārda un reliģijas brīvības, mazākumtautību tiesību, civilās un militārās sabiedrības savstarpējo attiecību, tiesiskās kārtības nodrošināšanas, sieviešu tiesību, arodbiedrību tiesību, kultūras tiesību jomās un valsts dienestu ātras un atbilstīgas tiesas lēmumu izpildīšanas jomā; mudina Turciju aktivizēt reformu procesu;

3. atzinīgi vērtē Turcijas valdības iniciatīvu atsākt tiesību aktu pielāgošanu, iesniedzot Turcijas parlamentam tiesību aktu reformas devīto paketi, kas, cita starpā, ietver likumu par ombudu, likumu par Revīzijas palātu, kas atļaus veikt militāro izdevumu revīziju, likumu par fondiem, un pasākumus tiesu iestāžu darbības stiprināšanai, tādus kā likumu par administratīvajām procedūrām, korupcijas apkarošanas pasākumus, mazākumtautību skolu darbības atvieglošanas pasākumus un politisko partiju finansēšanas labākas pārredzamības pasākumus;

4. uzsver, ka demokrātiskā valstī tiesību aktu projekti par pamattiesību un pamatbrīvību jautājumiem jāapspriež atklāti un pārredzami un ka visos šo debašu posmos pilnībā jāiesaista pilsoniskā sabiedrība;

5. sagaida, ka Turcijas parlaments grozīs un pēc tam pieņems tiesību aktu reformu devīto paketi, lai tā varētu dot patiesi jaunu impulsu reformu procesam, it īpaši paturot prātā šādus aspektus:

- tiesu iestāžu darbību stiprinās ar atbilstīgiem pasākumiem, kuri jāparedz strīdu izšķiršanas likumā, administratīvo procedūru likumā un administratīvi juridisko procedūru likumā;

- likums par fondiem likvidēs visus ierobežojumus, ar kuriem attiecībā uz juridiskas personas statusu, garīdznieku apmācību, darba atļaujām, skolām un iekšējo pārvaldību nākas saskarties reliģiskajām minoritātēm, un pienācīgi risinās atsavināto īpašumu jautājumus un uzsākto tiesvedību par zaudējumu atlīdzības noteikšanu valstij sakarā ar neīstenotajiem tiesas lēmumiem, kā arī ļaus pilnīgu biedrošanās brīvību, tādējādi veicinot plurālistisku, neatkarīgu un pašpaļāvīgu pilsonisko sabiedrību;

- politisko partiju finansēšanas likums patiesi uzlabos pārredzamību un izskaudīs korupciju;

- tiks atcelta jebkāda militāro tiesu kompetence tiesāt civiliedzīvotājus;

- tiks parakstīti un ratificēti starptautiskie nolīgumi — Eiropas Padomes Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencija, Eiropas Reģionālo un mazākumtautību valodu harta, Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūti un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija;

- likumdošanas procesu kopumā un it īpaši devītās paketes īstenošanu vislabāk var veikt ar pastāvīgu un strukturētu NVO iesaistīšanu;

6. atzīmē 2006. gada 30. jūnijā pieņemto jauno Pretterorisma likumu, kas tika pieņemts, ņemot vērā, ka atjaunojas un turpinās Kurdistānas Strādnieku partijas īstenotā iebiedēšanas, vardarbības un terora kampaņa; aicina Turcijas iestādes nodrošināt, lai tas neierobežotu pamattiesības un brīvības vēl vairāk un lai līdzsvarotu drošības vajadzības un cilvēktiesību garantijas; it īpaši uzsver, ka svarīga ir precīza un ierobežota terora akta definīcija, pilnīga vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība, tostarp brīvība demokrātiskiem līdzekļiem aizstāvēt savus mērķus, samērīgi spriedumi par terorisma noziegumiem, pilnīgas tiesības aizstāvēties atbilstoši Eiropas standartiem, pilnīga atbildība par bruņoto spēku vai izlūkošanas amatpersonu veiktajiem noziegumiem un ārkārtīga piesardzība, atļaujot tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem izmantot šaujamieročus;

7. atzīmē, ka gadījumā, ja ir ilgstoša vajadzība atsevišķas ar terorisma noziegumiem saistītas organizācijas klasificēt kā teroristiskas organizācijas, kā rezultātā rodas nelabvēlīgas tiesiskas sekas, šī procedūra jāveic pārredzami un objektīvi, un attiecīgajām organizācijām jābūt iespējai iesniegt apelāciju neatkarīgā tiesu iestādē;

8. atzīst, ka likums par kompensāciju terorisma upuriem, kas attiecas uz terora akta upuriem, kā arī valsts terorisma apkarošanas operāciju upuriem, ir nozīmīgs; izsaka nožēlu, ka šis likums tomēr nesniedz gaidīto pilnā apjomā, jo zaudējumu novērtēšanas komisijām saskaņā ar šo likumu ir nepietiekamas iespējas pienācīgi veikt savus pienākumus;

9. aicina Turciju nodrošināt vienlīdzību likuma priekšā visiem Turcijas pilsoņiem visa juridiskā procesa, tostarp izmeklēšanas, tiesas prāvas, sprieduma piespriešanas un ieslodzījuma laikā, nepiemērojot izņēmumus valdības ierēdņiem, militārpersonām un drošības spēku darbiniekiem; uzsver, ka cīņā pret nesodāmību un lai panāktu sabiedrības uzticību tiesību aizsardzībai, ir svarīgi, lai noziegumos apsūdzētās amatpersonas tiek aizturētas un apcietinātas pēc tiem pašiem kritērijiem kā citi aizdomās turētie;

10. aicina Turciju nekavējoties atcelt vai grozīt tos Kriminālkodeksa noteikumus (piemēram, 216., 277., 285., 288., 301., 305. un 318. pantu), kas tiesnešiem un prokuroriem dod iespēju patvaļīgai interpretācijai, tādējādi pasludinot spriedumus, kas ir pretrunā ar vārda un preses brīvību un līdz ar to apdraud cilvēktiesību un brīvību ievērošanu un negatīvi ietekmē demokrātijas attīstību;

11. pauž nožēlu, ka saskaņā ar Turcijas Kriminālkodeksa 301. pantu Kasācijas tiesa 2006. gada 12. jūlijā notiesāja Hrant Dink; atzīmē, ka nav izdevies ieviest pozitīvu tiesu praksi, interpretējot Kriminālkodeksa pantus atbilstoši ES standartiem;

12. atzīst uzlabojumus likumdošanas procesā, ko Turcijas valdība panākusi kopš 2002. gada attiecībā uz neiecietību pret spīdzināšanu, tādējādi izpildot Eiropas Parlamenta ieteikumus; atzīst arī to, ka samazinās tiesībsargājošo iestāžu darbinieku dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas aprakstīta Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai 2006. gada ziņojumā par Turciju; uzsver, ka nepieciešami efektīvāki īstenošanas pasākumi, par ko liecina tiesībsargājošo iestāžu darbinieku veiktu spīdzināšanu un sliktas izturēšanās gadījumu lielais skaits, it īpaši valsts dienvidaustrumos, un tas, ka šie darbinieki bieži paliek nesodīti, kā aprakstīts, cita starpā, "Amnesty International" 2006. gada ziņojumā; mudina Turciju ratificēt Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu; pauž bažas par tiesiskās kārtības nodrošināšanas kvalitāti, kas neatbilst ES standartiem;

13. lai apkarotu jebkuras nesodāmības paliekas un stiprinātu starptautisko cilvēktiesību aizsardzību, uzsver, ka Turcijai ir svarīgi ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus;

14. atzīst uzlabojumus likumdošanā, ko Turcijas valdība īstenojusi kopš 2002. gada nolūkā apkarot korupciju; aicina Turcijas varasiestādes enerģiski turpināt cīņu pret korupciju; atgādina valstu grupas pret korupciju 2006. gada martā sniegtos ieteikumus un mudina Turciju tos īstenot;

15. pauž nožēlu, ka līdz šim brīdim valstī nav izveidota funkcionējoša neatkarīgu cilvēktiesību iestāžu uzraudzības sistēma ieslodzījuma vietām;

16. atzīmē, ka, stājoties spēkā jaunajam Kriminālkodeksam, ir gūti zināmi panākumi sieviešu tiesību jomā; tomēr uzsver, ka sieviešu tiesību neievērošana Turcijā vēl aizvien rada nopietnas bažas un uzsver, ka jāturpina izskaust sieviešu diskriminācija un vardarbība pret sievietēm, un jāpiešķir atbilstīgs finansējums, lai sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības sieviešu organizācijām nodrošinātu vairāk patversmju apdraudētām sievietēm; aicina Turciju aktīvāk nodrošināt sievietēm tiesību uz izglītību pilnīgu īstenošanu un darba iespējas; norāda uz nelielu progresu cīņā pret noziegumiem, kas saistīti ar goda aizskaršanu, jo sods ir palielināts līdz mūža ieslodzījumam, taču pauž bažas par iespējamām sieviešu pašnāvībām Turcijas dienvidaustrumos; šajā sakarā atzinīgi vērtē NVO un preses organizētās informēšanas kampaņas Turcijā;

17. aicina Turcijas varasiestādes uzsākt pastāvīgu dialogu ar Eiropas Parlamentu par sieviešu tiesībām Turcijā un šajā sakarā ņemt vērā otro rezolūciju par sieviešu lomu Turcijas sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, ko Eiropas Parlamentā apspriedīs 2006. gadā;

18. norāda, ka Turcijā 50 % no visu universitāšu absolventiem un 40 % no profesionālo kursu beidzējiem, tostarp juristiem un ārstiem ir sievietes;

19. atzinīgi vērtē neseno Turcijas valdības sociālās integrācijas iniciatīvu, kas ar finansiālu stimulu sistēmas palīdzību 49 ekonomiski mazattīstītos apgabalos veicina darbavietu skaita pieaugumu;

20. pauž dziļas bažas par Turcijas parlamenta izmeklēto Şemdinli lietu, kas bija saistīta ar grāmatveikalā ievietotas bumbas sprāgšanu, kurā, domājams, bija iesaistīti Turcijas drošības spēki, un tai sekojošo prokurora Ferhat Sarikaya atlaišanu; pauž nopietnas bažas par Turcijas armijas ilgstošo, lai neteiktu atdzimstošo, lomu sabiedrībā; uzsver, ka objektīva un taisnīga izmeklēšana ir obligāts priekšnoteikums, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos un ticību tiesu iestādēm; tādēļ aicina Turcijas Lielo Nacionālo asambleju publicēt ziņojumu par izmeklēšanu;

21. apgalvo, ka skaidri noteikta civilās, militāri politiskās, un institucionālās lomas konstitucionālā atdalīšana Turcijā ir nosacījums, kas jāizpilda, lai notiktu nopietnas sarunas par Turcijas pievienošanos ES;

22. atkārtoti aicina reformēt vēlēšanu sistēmu, samazinot 10% slieksni un tādējādi nodrošinot politisko partiju un minoritāšu plašāku pārstāvību Lielajā Nacionālajā asamblejā; šajā sakarā atzinīgi vērtē pašreizējās debates par vēlēšanu sistēmas reformu;

23. atgādina, ka uzskata jaunas konstitūcijas izstrādi par turpmāku un iespējami nepieciešamu to pārmaiņu būtības atspoguļojumu, kuras prasa dalība ES, un atzīmē, ka mūsdienīga konstitūcija var būt pamats Turcijas valsts modernizācijai;

24. stingri nosoda Turcijas Augstākās tiesas tiesneša nogalināšanu; pauž bažas par policijas sniegto zemo drošības līmeni tiesnešiem pret kuriem ir skaidri un publiski draudi; aicina Turcijas valdību labot šo situāciju;

25. nosoda nesenās spridzināšanas dažādās Turcijas pilsētās; pauž līdzjūtību šo un iepriekšējo uzbrukumu upuriem;

26. aicina Turcijas valdību piemērot ES vides standartus projektiem, kuru rezultātā, iespējams, tiks nodarīts kaitējums videi, tādiem kā ierosinātajām zelta raktuvēm Bergamā un citiem līdzīgiem kalnrūpniecības projektiem, un Jortanli dambim, kas šobrīd tiek būvēts, Ilisu dambim, kas varētu iznīcināt vēsturiski nozīmīgas ainavas, piemēram, Hasankeifu (kas applūstu Ilisu dambja dēļ) un Allionoju (kas applūstu Allini dambja dēļ), un citiem plānotajiem dambju projektiem Munzuras ielejā un Jusufeli Artvinas provincē;

Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

27. pauž nožēlu par niecīgo progresu, kas pēdējo gadu laikā konstatēts pamattiesību un brīvību jomā; nosoda cilvēktiesību un brīvību pārkāpumus un ierobežojumus attiecībā uz šo tiesību un brīvību īstenošanu;

28. vēlreiz atkārto, ka Turcijai ir jāievēro Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, tostarp jānodrošina pilnīga un savlaicīga visu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde;

29. pauž bažas par Turcijas patvēruma meklētāju skaitu industrializētajās valstīs 2005. gadā; tas norāda uz Turcijas neapmierinošo darbību vai nu robežu uzturēšanā, vai tieslietu, tolerances un cilvēktiesību nodrošināšanas jomā; vienlaikus atzīst no 2001. līdz 2005. gadam sasniegto progresu, par 65 % samazinot Turcijas patvēruma meklētāju skaitu, kas 2005. gadā tikai nedaudz pārsniedza 10000 personas;

30. atgādina Turcijai savus ieteikumus attiecībā uz pašreizējo cilvēktiesību pārbaudes dienestu pārveidošanu, uzticot to pienākumus neatkarīgiem pārbaudes dienestiem, kuriem tiktu piešķirti pietiekami līdzekļi efektīvai darbībai visos Turcijas reģionos un pilnvaras jebkurā laikā pārbaudīt jebkuru policijas aizturēšanas vietu, vienlaikus cieši sadarbojoties ar neatkarīgām Turcijas cilvēktiesību NVO; uzsver neatliekamo vajadzību apvienot un stiprināt to institūciju administratīvās spējas, kuras veicina cilvēktiesības un cīnās par tām; atzinīgi vērtē Turcijas sadarbību ar ANO Cilvēktiesību Padomes (UNHRC) īpašo referentu par spīdzināšanu un aicina Turciju saglabāt pastāvīgu uzaicinājumu uz visām ANO Cilvēktiesību Padomes īpašajām procedūrām;

31. respektē valsts jutīgumu, jo vairums iedzīvotāju ir sunnītu musulmaņi, taču atgādina Turcijai par svarīgu kultūras un vēsturisko mantojumu, ko tai saudzīgai glabāšanai atstājusi multikulturālā, multietniskā un multireliģiskā Osmaņu impērija; pauž nožēlu par progresa trūkumu kopš Parlamenta iepriekšminētās 2005. gada 28. septembra rezolūcijas reliģiskās pārliecības brīvības jomā; uzsver, ka jāpaplašina pilsoņu brīvība praktizēt jebkuru reliģiju un izvēlēties jebkuru konfesiju, nodrošinot viņiem vienlīdzīgas juridiskās un administratīvās iespējas praktizēt savu reliģiju, organizēt kopienas, iegūt īpašumā un administrēt kopienas līdzekļus un apmācīt garīdzniecību;

32. stingri nosoda itāliešu priestera un misionāra, tēva Andrea Santoro slepkavību;

33. atkārto iepriekšējās rezolūcijās pausto aicinājumu Turcijas varasiestādēm pildīt saistības attiecībā uz reliģiskās pārliecības brīvību un veikt konkrētus pasākumus, lai reliģiskajām minoritātēm novērstu šķēršļus, it īpaši attiecībā uz juridisko statusu, garīdzniecības apmācīšanu un īpašumtiesībām (piemēram, ekumeniskajam patriarhātam pēdējā laikā atsavināti 30 īpašumi); aicina nekavējoties pilnībā izbeigt reliģisko kopienu īpašuma atsavināšanu un izpārdošanu, ko īsteno Turcijas varasiestādes; aicina nekavējoties no jauna atvērt grieķu pareizticīgo garīgo semināru Halki un atļaut publiski izmantot ekumeniskā patriarha garīdzniecības titulu; aicina atzīt un aizsargāt alevītus, tostarp atzīt Cem ēkas kā reliģiskus centrus; pieprasa aizsargāt un atzīt jezīdus un izveidot jezīdu lūgšanu vietas, un kā brīvprātīgu noteikt jebkāda veida reliģisko izglītību, turklāt neaprobežojoties tikai ar sunnītu reliģiju, un tiem, kas nevēlas piedalīties reliģiskā apmācībā, izveidot alternatīvu mācību priekšmetu, kurā tiek apspriestas vērtības, standarti un ētikas jautājumi; aicina aizsargāt visu Turcijas kristiešu minoritāšu un kopienu (piemēram, Stambulas, Imvrosas un Tenedosas grieķu) pamattiesības;

34. cer, ka Pāvesta Benedikta XVI viesošanās Turcijā stiprinās starpreliģiju un starpkultūru dialogu starp kristiešiem un musulmaņiem;

35. aicina Turcijas varasiestādes pilnībā ievērot Starptautiskās Tiesas praksi un īstenot visus tās spriedumus;

36. uzstāj uz Turcijas pienākumu pilnībā nodrošināt visu reliģisko kopienu pamattiesību aizsardzību; prasa, lai pārskatītajā likumprojektā par fondiem būtu atspoguļoti Eiropas Parlamenta un Komisijas ieteikumi un lai tas atbilstu Eiropas standartiem, vienlaikus apmierinot Turcijas multireliģiskās sabiedrības cerības;

37. norāda, ka Turcijas sabiedrībā risinās svarīga diskusija par galvas lakatiem; norāda, ka šajā jautājumā Eiropa neizvirza nekādus noteikumus, taču izsaka cerību, ka Turcijā tiks atrasts kompromiss par galvas lakatu valkāšanu studentēm universitātēs;

38. atkārtoti aicina Turcijas varasiestādes piemērot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standartus attiecībā uz arodbiedrību tiesībām, atturēties no politiskas iejaukšanās arodbiedrību darbībā, ņemt vērā arodbiedrību viedokli politikas veidošanas procesā un īpašu uzmanību pievērst sieviešu līdzdalībai darba tirgū, un, lai gan atzinīgi vērtē nesenos panākumus, piemēram, Adanas projektu pret bērnu darbu, aicina turpināt ieviest tiesību aktus, kas aizliedz bērnu nodarbināšanu; atzinīgi vērtē neseno SDO novērtējumu, kurā Turcija parādīta kā veiksmīgs piemērs cīņā pret bērnu darbu, un tādēļ atzinīgi vērtē Turcijas valdības ilgtermiņa mērķi līdz 2012. gadam izskaust nelabvēlīgākos bērnu darba veidus;

39. atzinīgi vērtē apraides sākšanu kurdu valodā, ko var uzskatīt par būtisku soli ar nosacījumu, ka tai seko turpmāka laika un citu ierobežojumu atcelšana, tostarp īpašas programmas, ko veido kurdu kopienas un kas paredzētas kurdu kopienām, un kas ļauj kurdiem brīvi īstenot savas kultūras un izglītības tiesības;

40. atgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa Turcijai ieteica sagatavot jaunu tiesisko regulējumu cilvēkiem, kas atsakās dienēt idejiskas pārliecības dēļ, un atgādina, ka uz idejiskas pārliecības balstīta atteikšanās dienēt ir atzīta ES Pamattiesību hartā; tādēļ atzinīgi vērtē Tieslietu ministrijas iniciatīvu legalizēt atteikšanos dienēt idejiskas pārliecības dēļ un ierosināt alternatīva dienesta izveidi Turcijā; pauž bažas par to, ka Turcijas militārās tiesas nesenā spriedumā cilvēkam, kas atteicās dienēt idejiskas pārliecības dēļ, tika piespriests cietumsods un ka militārā tiesa atklāti atteicās ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu; nosoda to žurnālistu un rakstnieku vajāšanu, kas pauduši atbalstu tiesībām atteikties pildīt karadienestu idejiskas pārliecības dēļ;

41. noteikti atbalsta Turcijas demokrātiskās pilsoniskās sabiedrības darbības, visupirms tās, ko veic Turcijas Cilvēktiesību asociācija un Turcijas Cilvēktiesību fonds; atzīst, ka šādas demokrātiskas organizācijas veic nenovērtējamu darbu, it īpaši saistībā ar cilvēktiesību stāvokļa uzraudzību;

42. aicina Komisiju nodrošināt vispusīgu un mērķtiecīgu, it īpaši finansiālu atbalstu iepriekš minēto Turcijas pilsonisko sabiedrību pārstāvošo demokrātisko organizāciju pasākumiem;

43. stingri nosoda ksenofobisko un rasistisko ekstrēmu labējo organizāciju vadīto Talaat Pacha komiteju par nopietnu Eiropas principu pārkāpšanu un šo organizāciju rīkotajām Armēnijas genocīda noliedzēju demonstrācijām Lionā un Berlīnē; aicina Turciju aizliegt šo komiteju un pārtraukt tās darbību;

Dienvidaustrumi

44. stingri nosoda Kurdistānas Strādnieku partijas teroristu vardarbības atdzimšanu; uzsver, ka nekādā gadījumā nav attaisnojama nevienas konfliktā iesaistītās puses vardarbība pret Turcijas pilsoņiem dažādās valsts daļās; pauž solidaritāti ar Turciju tās cīņā pret terorismu, tādēļ aicina Kurdistānas Strādnieku partiju nekavējoties pasludināt pamieru;

45. atzinīgi vērtē Demokrātiskās sabiedrības partijas neseno aicinājumu uz pamieru un politiskām sarunām saistībā ar konfliktu dienvidaustrumos, un aicina Kurdistānas Strādnieku partiju atsaukties uz šo aicinājumu;

46. norāda, ka šobrīd joprojām ļoti daudzi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tiek tiesāti un ik dienas pakļauti iebiedēšanai; viens no upuriem ir Mehdi Zana, Eiropas Parlamenta Saharova balvas ieguvējas Leyla Zana dzīvesbiedrs; aicina Turcijas valdību atcelt ierobežojumus, kas vēl joprojām tiek piemēroti Turcijas demokrātiskās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

47. pauž bažas par saspīlējumu valsts dienvidaustrumos, kas nopietni apdraud mieru, stabilitāti un demokrātiju šajā reģionā; uzsver turpmāka progresa nozīmi saspīlējuma mazināšanā Turcijas austrumos un dienvidaustrumos, kas jāpanāk, lai nodrošinātu visu reformu ilgtspējību un uzticamību; aicina visas konfliktā iesaistītās puses atturēties no jebkāda veida vardarbības; uzskata par svarīgu nepaplašināt terorisma juridisko jēdzienu tiktāl, ka Turcijas pretterorisma likuma darbības jomā tiek iekļauti pārāk daudzi noziegumi; šajā likumā terorisms definēts, balstoties uz tā nodomiem vai mērķiem, nevis pēc atbilsmes īpašām kriminālām darbībām, kas ir formulētas neskaidri un pārāk plaši, tādējādi apdraudot pamatbrīvības;

48. tic, ka Demokrātiskās sabiedrības partijas aicinājums ārpus likuma esošajai Kurdistānas Strādnieku partijai pasludināt vienpusēju pamieru vairo cerību, ka dienvidaustrumu Turcijā un visā valstī tiks izbeigta pastāvīgā vardarbība;

49. aicina Turcijas varasiestādes piemērot Eiropas standartus attiecībā uz aizdomās turamo personu arestēšanu un aizturēšanu; aicina Turcijas varasiestādes nāves gadījumos ieslodzījuma vietās vai drošības spēku iespējamas vardarbības dēļ dot neatkarīgiem patologiem brīvu piekļuvi; pauž bažas par vardarbību pret bērniem, kuras dēļ 2006. gada marta nemieru laikā Dijarbakirā bija cietušie; atzīmē, ka jaunajā Bērnu aizsardzības likumā, kuru pieņēma 2005. gada jūlijā, nav panākta pilnīga atbilstība starptautiskajiem standartiem attiecībā uz noteikumiem par mazgadīgajiem noziedzniekiem;

50. aicina Turcijas varasiestādes saskaņā ar ministru prezidenta R.T. Erdogan pēdējo gadu iedvesmojošajiem paziņojumiem rast demokrātisku risinājumu kurdu jautājumam; uzskata par būtisku līdzsvarot vajadzību kontrolēt situāciju drošības jomā, izvairoties no civiliedzīvotāju un militārpersonu sadursmēm, un efektīvu politiskā dialoga un valsts dienvidaustrumu reģiona ekonomikas un sociālās attīstības veicināšanu ar visaptverošas stratēģijas palīdzību, atbalstot to ar pienācīgiem līdzekļiem; aicina Turcijas valdību ieguldīt līdzekļus dienvidaustrumu reģiona sociālajā un ekonomikas attīstībā, novērst atšķirības starp vidējiem valsts rādītājiem un rādītājiem austrumos un dienvidaustrumos, cita starpā, attiecībā uz nodarbinātību, piekļuvi izglītībai, mājokļiem un veselības aprūpi un iesaistīties konstruktīvā dialogā ar mierīgajiem partneriem; aicina ievēlētos kurdu kopienas pārstāvjus pozitīvi atbildēt uz jebkuru šādu dialogu ar Turcijas valdību, stingri atbalstot nevardarbības principu; šajā sakarā atgādina, ka svarīgi ir ļaut ievēlētajiem kurdu pārstāvjiem pilnībā piedalīties demokrātiskajā procesā, izmantojot atbilstošus līdzekļus, piemēram, vēlēšanās samazinot vēlēšanu barjeru; uzsver vajadzību ieviest efektīvu decentralizētu administrāciju;

51. pauž uzskatu, ka Turcija viena pati nevar dot dienvidaustrumiem vajadzīgos finanšu līdzekļus šādai ieguldījumu un attīstības programmai, un tādēļ šis jautājums jārisina plašākā starptautiskā līmenī; aicina Turcijas valdību un Eiropas Komisiju izvērtēt, cik lielā mērā šajā sakarā var izmantot ES pirmsiestāšanās palīdzību;

52. atzinīgi vērtē Iekšēji pārvietoto personu likuma pieņemšanu, kas, ja to pareizi piemēros, būs svarīgs kompensēšanas instruments; tomēr atzīmē, ka pastāvīgā ciemu apsardzes klātbūtne un atdzimstošā vardarbība kavē atgriešanās tiesību īstenošanu; tāpēc mudina Turcijas varasiestādes atbruņot ciemu apsardzi un anulēt ciemu apsardzes sistēmas likumību;

53. aicina Turcijas valdību parādīt tās apņemšanos rast kurdu jautājumam politisku risinājumu, tiekoties un sākot sarunas ar likumīgo un kurdus atbalstošo Demokrātiskās sabiedrības partiju, kas aicinājusi uz pamieru un politisku dialogu;

Reģionālie jautājumi un ārējās attiecības

54. atzinīgi vērtē Stambulas izvirzīšanu par 2010. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu;

55. atkārtoti pauž savu uzskatu, ka modernai, demokrātiskai un laicīgai Turcijai, vienlaikus pielāgojoties ES dalībvalstu politikām, varētu būt konstruktīva un stabilizējoša ietekme sapratnes veicināšanā starp civilizācijām un starp Eiropas Savienību un ap Turciju esošo reģionu, it īpaši Tuvajos un Vidējos Austrumos; šajā sakarā atzinīgi vērtē Turcijas valdības un parlamenta lēmumu piedalīties ANO miera spēku sastāvā Libānā;

56. pieņem zināšanai Turcijas priekšlikumu izveidot ekspertu komiteju, kas būtu ANO pārraudzībā lai pārvarētu pagātnes traģisko pieredzi, un Armēnijas nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu; mudina gan Turcijas, gan Armēnijas valdību turpināt samierināšanās procesu, kas novestu pie savstarpēji pieņemama priekšlikuma; atzinīgi vērtē to, ka ar nesenajām debatēm Turcijā vismaz ir uzsākta diskusija ar Armēniju par tās sāpīgo vēsturi; uzsver, ka, lai gan Armēnijas genocīda atzīšana formāli nav viens no Kopenhāgenas kritērijiem, valstij, kas ir ceļā uz dalībvalsts statusu, ir būtiski apzināties un atzīt savu vēsturi; šajā sakarā aicina Turcijas varasiestādes sekmēt šajā jautājumā strādājošo pētnieku, inteliģences un akadēmiķu darbu, nodrošinot viņiem piekļuvi vēstures arhīviem un sagādājot visus vajadzīgos dokumentus; mudina Turciju bez jebkādiem priekšnosacījumiem veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu diplomātiskas un labas kaimiņattiecības ar Armēniju un pēc iespējas drīz pārtrauktu ekonomisko blokādi un atvērtu sauszemes robežu saskaņā ar Eiropas Parlamenta rezolūcijām, ko tas pieņēmis no 1987. līdz 2005. gadam, tādējādi izpildot Pievienošanās partnerības prioritātes un sarunu pamatnostādnes par robežstrīdu miermīlīgu atrisināšanu, kas abas ir obligāti pievienošanās priekšnosacījumi;

57. aicina Turciju attīstīt labas kaimiņattiecības; šajā sakarā atgādina Turcijai, ka tai jāatturas no draudēšanas kaimiņvalstīm (piemēram, casus belli draudi Grieķijai par tās tiesībām noteikt teritoriālo ūdeņu robežas), kā arī jāatturas no saspīlējumu radošām militārām aktivitātēm (piemēram, nepārtrauktiem Atēnu lidojumu informācijas reģiona noteikumu pārkāpumiem), kas apdraud arī lidojumu navigācijas drošību, bojā kaimiņattiecības un varētu negatīvi ietekmēt pievienošanās procesu; aicina Turciju iesaistīties nopietnā un intensīvā darbībā, lai saskaņā ar Apvienoto Nāciju hartu un citiem atbilstīgajiem nolīgumiem atrisinātu visus nopietnos strīdus ar kaimiņvalstīm; tic, ka, kā norādīts 1999. gada 10 un 11. decembra Helsinku Eiropadomes prezidentūras secinājumos un Pievienošanās partnerības īstermiņa prioritātēs — domstarpību neatrisināšanas gadījumā ar neatrisinātiem robežu jautājumiem (piemēram, Egejas jūras kontinentālā šelfa norobežošanu) ir jāvēršas Starptautiskajā tiesā, lai rastu galīgo un saistošu risinājumu;

58. pauž vilšanos par to, ka, neskatoties uz līgumsaistībām, Turcija turpina saglabāt ierobežojumus kuģiem, kas peld ar Kipras karogu, kā arī kuģiem, kas tuvojas no Kipras Republikas ostām, liedzot tiem piekļuvi Turcijas ostām, un pret Kipras lidmašīnām, liedzot tām lidošanas tiesības pār Turciju un nolaišanās tiesības Turcijas lidostās; atgādina Turcijai, ka šī prakse ir pretrunā ar Ankaras līgumu, ar to saistīto muitas nolīgumu un papildprotokolu, jo šie ierobežojumi pārkāpj preču brīvas aprites principu; mēģina strādāt ar Turcijas varasiestādēm, lai tās šajā sakarā varētu pilnībā ievērot visus noteikumus bez politiskās spriedzes radīšanas valstī, kas ir pretrunā ar ilgtermiņa Kipras izlīguma interesēm; pauž nožēlu, ka Turcija uztur spēkā veto pret Kipras Republikas dalību starptautiskajās organizācijās un daudzpusējos līgumos;

59. mudina Turciju veikt konkrētus pasākumus, lai pēc iespējas drīzāk normalizētu Turcijas un visu ES dalībvalstu, tostarp Kipras divpusējās attiecības, šajā sakarā atgādina iepriekš minēto Padomes 2005. gada 21. septembra deklarāciju;

60. atzīmē pašreizējās ES un NATO sadarbības grūtības un aicina Turciju pārskatīt savu nostāju attiecībā uz visu ES dalībvalstu iekļaušanu;

61. atgādina Turcijai, ka visu dalībvalstu, tai skaitā Kipras Republikas atzīšana ir pievienošanās procesa nepieciešama sastāvdaļa; aicina Turciju, cik ātri vien iespējams, veikt konkrētus pasākumus, lai normalizētu divpusējās attiecības ar Kipras Republiku; mudina Turciju pilnībā īstenot noteikumus, kas izriet no Ankaras līguma un tam pievienotā papildprotokola, kā arī prioritātes, kas noteiktas Pievienošanās partnerībā; aicina Turcijas varasiestādes saglabāt konstruktīvu pieeju Kipras jautājuma vispārējā noregulēšanā ANO, kas būtu pieņemami gan Kipras grieķiem, gan turkiem un pamatotos uz ANO agrāko darbu, novedot pie taisnīga risinājuma, pamatojoties uz ES principiem un acquis, un saskaņā ar ANO rezolūcijām īstenot bruņoto spēku drīzu izvešanu atbilstīgi konkrētam grafikam; atzinīgi vērtē T. Papadopoulos un M. Talat tikšanos 2006. gada 3. jūlijā, kā rezultātā tika panākta vienošanās 2006. gada 8. jūlijā; mudina turpināt dialogu, kam būtu jānoved pie vispārēja izlīguma;

62. aicina abas puses pieņemt konstruktīvu pieeju, lai rastu vispārēju uz ES principiem balstītu Kipras jautājuma risinājumu ANO;

63. norāda, ka Turcijas kareivju izvešana varētu veicināt svarīgu sarunu atsākšanu, un saskaņā ar atbilstīgajām ANO rezolūcijām aicina Turcijas valdību veikt Turcijas bruņoto spēku drīzu izvešanu saskaņā ar konkrētu grafiku;

64. atzinīgi vērtē finansiāla atbalsta instrumenta izveidi Kipras turku kopienas ekonomikas attīstības veicināšanaipēc 2006. gada 27. februāra Vispārējo lietu padomes; atbalsta Komisijas centienus šo līdzekļu atvēlēšanai; aicina Padomi atkārtoti censties bez nepamatotas kavēšanās panākt vienošanos par tirdzniecības atvieglošanas noteikumiem attiecībā uz Kipras ziemeļu daļu, tostarp vēl arvien pievēršot uzmanību iespējamai Famagustas ostas kopīgai ES un ANO kontrolei saskaņā ar Vispārējo lietu padomes 2006. gada 27. februāra lēmumu, ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. aprīļa secinājumus, kā arī Luksemburgas prezidentūras konsultācijas un Kipras Republikas un pārējo deviņu valstu Pievienošanās akta 10. protokolu, un aicina Kipras un Turcijas valdības pieņemt jaunas iniciatīvas, lai stiprinātu saikni starp abām kopienām, tādējādi veidojot savstarpēju uzticību;

65. atzinīgi vērtē Turcijas ekonomikas, kas atzīta par pilnībā funkcionējošu tirgus ekonomiku, pozitīvo attīstību, reģistrējot augstu izaugsmes līmeni (aptuveni 7,6% 2005. gadā) un nozīmīgu un pieaugošu ārējo tiešo investīciju apjomu; taču turpina paust bažas par pašreizējo tekošā konta deficītu, kas turpina palielināties, un augsto bezdarba līmeni (aptuveni 10,9 % 2006. gada martā); aicina Turcijas valdību censties turpināt pozitīvo dinamiku un sasniegt ilgstošu izaugsmi un makroekonomisku stabilitāti, vienlaikus mēģinot samazināt ievērojamās reģionālās atšķirības sociāli ekonomiskajā attīstībā ienākumu, veselības aprūpes, piekļuves izglītībai, darba tirgus un citu dzīves apstākļu ziņā (ienākums uz vienu iedzīvotāju Stambulas reģionā ir par 43 % augstāks nekā valstī vidējais un četras reizes augstāks nekā nabadzīgākajos reģionos);

66. atzīmē, ka, neskatoties uz muitas savienības vispārējiem panākumiem, Turcijai ir vairākas nenokārtotas saistības, it īpaši attiecībā uz tehniskajiem tirdzniecības šķēršļiem, piemēram, liellopu gaļas importa aizliegums, saskaņošanas trūkums valsts atbalsta jomā un nopietni trūkumi intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā; mudina Turciju panākt tūlītēju progresu šajā jomā un atgādina tai par vajadzību ievērot saistības saskaņā ar muitas savienības nolīgumu;

Sarunas

67. atgādina Turcijai, ka saskaņā ar atbilstīgo Padomes lēmumu Komisijai 2006. gadā ir jāziņo par to, vai Turcija ir pilnībā īstenojusi Papildprotokolu, un ka progresa trūkums šajā jomā nopietni ietekmēs sarunu procesu un var pat apstādināt to;

68. uzsver vajadzību nodrošināt precīzu strukturētu un pilnīgu pētniecību un statistikas datus kā pamatu Turcijas politikas veidošanai un ES politikas veidošanai attiecībā pret Turciju;

69. izsaka nožēlu, ka Turcija turpina pretoties Kipras līdzdalībai starptautiskās organizācijās un mehānismos, tādos kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Raķešu tehnoloģijas kontroles režīms, Melnās jūras sadarbība un Vasenāras vienošanās; aicina Turciju mainīt šo politiku attiecībā uz Kipras Republiku pēc iespējas ātrāk;

70. uzsver, ka ir jāpastiprina ES un Turcijas dialogs par enerģētikas drošību, jo enerģijas piegādes sistēmu dažādošanā ir ieinteresētas abas puses;

71. sagaida, ka saskaņā ar Parlamenta iepriekšējām rezolūcijām un Padomes un Komisijas nostāju Pievienošanās partnerībā noteiktās īstermiņa prioritātes tiks īstenotas līdz 2007. gada beigām un vidēja termiņa prioritātes — līdz 2009. gada beigām; uzsver, ka pirmajā sarunu posmā prioritāte jāpiešķir politisko kritēriju pilnīgai īstenošanai un ka šo skaidri noteikto mērķu sasniegšana ir viens no nosacījumiem sarunu procesa turpināšanai;

72. atzinīgi vērtē ES prezidentūras priekšlikumu politiskos kritērijus izskatīt sarunu procesā, sākot ar izglītības un kultūras sadaļu; pauž patiesu nožēlu, ka par šo priekšlikumu netika panākta vienošanās un ka līdz ar to politiskos kritērijus skatīs tikai sarunās par atsevišķām politikas jomām; uzsver, ka tāpēc ir vēl svarīgāk ievērot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās attiecībā uz Pievienošanās partnerībā noteikto īstermiņa un vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanu (attiecīgi līdz 2007. un 2009. gada beigām), lai nodrošinātu nepieciešamo politisko reformu īstenošanu un ticamību pievienošanās procesam;

73. uzsver, ka Turcijas interesēs un nolūkā saglabāt uzticību reformu procesa neatgriezeniskumam ir svarīgi, lai gan civilās, gan militārās valsts varasiestādes, kā arī pilsoniskā sabiedrība dotu vajadzīgo impulsu reformām un tās nebūtu tikai ārēja spiediena rezultāts;

74. uzskata, ka Turcijas valdībai vienlīdz svarīgi ir palielināt centienus izskaidrot sabiedrībai, ka Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai process nozīmē nepārtrauktu iekšzemes reformu procesu, kura izdošanās kritērijs ir nevis dažu atsevišķu pasākumu īstenošana, bet Eiropas standartu sasniegšana attiecībā uz demokratizāciju un politisko liberalizāciju, lai izmainītu ne tikai atsevišķas darbības, bet sabiedrisko domu un oficiālo nostāju;

75. ņem vērā Turcijas valdības nolūku uzsākt atomreaktoru celtniecību, lai ražotu atomenerģiju civilām vajadzībām; mudina Turcijas valdību uzņemties saistības pilnībā ievērot Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras nosacījumus un noteikumus un cieši sadarboties ar to reaktora drošības, kā arī vides aizsardzības nolūkā; šajā sakarā aicina Eiropas Komisiju rūpīgi novērot acquis communautaire īstenošanu pievienošanās sarunu laikā;

76. uzsver, ka sarunu uzsākšana ir sākumpunkts ilgstošam procesam, kas pēc savas būtības ir beztermiņa process, kas a priori un automātiski nenoved pie pievienošanās; taču uzsver, ka šo sarunu mērķis ir Turcijas līdzdalība ES un ka tā īstenošana būs atkarīga no abu pušu centieniem;

77. atkārto, ka nopietna un pastāvīga demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, kā arī likuma varas un starptautisko tiesību aktu pārkāpumu gadījumā Komisija var ierosināt sarunu atlikšanu Padomei, kas lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu;

78. uzskata, ka neatkarīgi no sarunu iznākuma attiecībām starp ES un Turciju jānodrošina Turcijas ciešā saikne ar Eiropas struktūrām;

79. atgādina, ka ES spēja uzņemt Turciju, vienlaicīgi saglabājot integrācijas impulsu, ir svarīgs apsvērums gan ES, gan Turcijas vispārējās interesēs; pauž nožēlu, ka Komisija 2005. gadā nav spējusi sniegt ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz ietekmes izpēti; prasa sniegt atbilstīgo ziņojumu par ietekmes izpēti 2006. gadā; uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienība pirms Turcijas pievienošanās savlaicīgi noteiktu finansiālos un institucionālos priekšnosacījumus; šajā sakarā atgādina, ka Nicas Līgums nav pienācīgs pamats turpmāko lēmumu pieņemšanai par jebkuru jaunu dalībvalstu turpmāku pievienošanos, un tādēļ uzstāj, lai nepieciešamās reformas tiktu īstenotas saskaņā ar konstitucionālo procesu; atgādina, ka Turcijas pievienošanās ietekmi uz budžetu var novērtēt vienīgi to finanšu plānu kontekstā, kas paredzēti no 2014. gada; šajā sakarā līdz 2006. gada decembra Eiropadomei gaida Eiropas Komisijas ziņojumu par Eiropas Savienības uzņemšanas spēju;

80. uzsver, ka atšķirībā no agrāk veiktajām sarunām Turcijas gadījumā būs nepārtraukti un intensīvi jāinformē Eiropas sabiedrība par pašu sarunu procesu, kā arī par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos;

*

* *

81. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam un Turcijas valdībai un parlamentam.

[1] OV C 227 E, 21.9.2006., 163. lpp.

[2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0096.

[3] OV C 226 E, 15.9.2005., 189. lpp.

[4] OV C 157 E, 6.7.2006., 385. lpp.

[5] OV L 22, 26.1.2006., 34. lpp.

[6] OV L 65, 7.3.2006., 5. lpp.

--------------------------------------------------