P6_TA(2006)0346

ES un Ķīnas attiecības

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Ķīnas attiecībām (2005/2161(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā ES un Ķīnas diplomātisko attiecību nodibināšanas 30. gadadienu 2005. gadā,

- ņemot vērā ES un Ķīnas stratēģisko partnerību, ko uzsāka 2003. gadā,

- ņemot vērā galvenos tiesiskos regulējumus attiecībām ar Ķīnu, tas ir, EK un Ķīnas 1985. gadā parakstīto Tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības nolīgumu [1], kas attiecas uz ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām, kā arī ES un Ķīnas sadarbības programmu,

- ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 13. oktobrī apstiprināto Komisijas stratēģiju "Partnerības veidošana — kopīgas intereses un uzdevumi ES un Ķīnas attiecībās" (COM(2003)0533),

- ņemot vērā Ķīnas 2003. gada 13. oktobrī izdoto pirmo stratēģiju par ES,

- ņemot vērā ES un Ķīnas politisko dialogu, kuru formāli uzsāka 1994. gadā, atzīstot Ķīnas kā topošās lielvalsts statusu starptautiskajā vidē,

- ņemot vērā ES un Ķīnas 1996. gada janvārī uzsākto dialogu par cilvēktiesībām, ko pārtrauca un atkal atsāka 1997. gadā, kā arī ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga ietvaros 2005. gada oktobrī notikušo trijotnes pārstāvju vizīti Siņdzanā (Xinjiang) un Londonā 2005. gada decembrī notikušo ES un Ķīnas dialoga cilvēktiesībām semināru, kurā Eiropas Parlaments piedalījās kā novērotājs,

- ņemot vērā pašreizējos nozaru dialogus starp Ķīnu un Komisiju, kā piemēram, nesen uzsākto dialogu par nodarbinātību un dialogu par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību,

- ņemot vērā Zinātnes un tehnoloģiju nolīgumu starp EK un Ķīnu, kurš stājās spēkā 2000. gadā un kuru atjaunoja 2004. gadā [2],

- ņemot vērā 2003. gada 30. oktobrī parakstīto nolīgumu ar Ķīnu par sadarbību ES satelītu navigācijas programmā "Galileo",

- ņemot vērā ES un Ķīnas 8. augstākā līmeņa sanāksmi, kura notika 2005. gada septembrī Pekinā un tās noslēgumā pieņemto kopīgo deklarāciju, kā arī ES un Ķīnas nākamo 9. augstākā līmeņa sanāksmi, kura notiks 2006. gada otrajā pusē Somijā,

- ņemot vērā ES un Ķīnas 8. augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju par klimata pārmaiņām un tajā pausto apņemšanos Ķīnā un ES izstrādāt un demonstrēt uzlabotas un gandrīz nulles CO2 emisijas tehnoloģijas, kuru pamatā ir oglekļa piesaiste un uzglabāšana,

- ņemot vērā 10. Nacionālā Tautas kongresa sesijā no 2006. gada 5. marta līdz 14. martam un premjerministra Wen Jiabao valdības atskaitē paustās bažas,

- ņemot vērā tā divas pēdējās starpparlamentu sanāksmes ar Ķīnu, kuras notika 2004. gada martā Pekinā, Šanhajā un Hainanā, kā arī 2005. gada oktobrī Briselē,

- ņemot vērā Parlamenta pēdējās rezolūcijas par Ķīnu, jo īpaši 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvu [3], 2005. gada 8. septembra rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, it īpaši attiecībā uz reliģijas brīvību [4], 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā un ES politiku saistībā ar to [5], kā arī 2002. gada 11. aprīļa ES stratēģiju attiecībā uz Ķīnu [6],

- ņemot vērā ES ieroču embargo Ķīnai, ko ieviesa pēc Tjanaņmeņas protesta demonstrāciju apspiešanas 1989. gada jūnijā un ko Eiropas Parlaments atbalstīja savā 2006. gada 2. februāra rezolūcijā par kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli [7],

- ņemot vērā savu 2005. gada 7. jūlija rezolūciju par ES attiecībām ar Ķīnu un Taivānu un drošību Tālajos Austrumos [8],

- ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Tibetu un cilvēktiesību stāvokli Ķīnā, kā arī 2004. gada 18. novembra [9], 2005. gada 13. janvāra [10] un 2005. gada 27. oktobra [11] rezolūcijas par lamas Tenzin Delek Rinpoche lietu, kurš atrodas ieslodzījumā un tiek spīdzināts un kura dzīvība tāpēc ir apdraudēta,

- ņemot vērā progresa trūkumu ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogā,

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A6-0257/2006),

A. tā kā ES un Ķīnas stratēģiskā partnerība ir ļoti nozīmīga ES un Ķīnas attiecībām; tā kā patiesa stratēģiskā partnerība ir jābalsta uz kopējām vērtībām;

B. tā kā "vienas Ķīnas" politikas pieņemšana stiprina iespēju rast nevardarbīgu Taivānas jautājuma risinājumu ar konstruktīva dialoga palīdzību;

C. tā kā ES un Ķīnas attiecību pamatu, līdz ar demokrātiskām vērtībām, vajadzētu veidot savstarpējai uzticībai, stabilitātei un atbildībai;

D. tā kā ES attiecību stiprināšanai ar Ķīnu būs izšķiroša nozīme, risinot tādus globālus uzdevumus kā klimata pārmaiņas, drošība un ieroču neizplatīšana;

E. tā kā Ķīna pati par sevi ir tirgus globalizācijas vislielākais izaicinājums un tā kā tajā notiek strauja ekonomiskā izaugsme, kur aprēķinātais ekonomikas pieauguma koeficients ir 9% gadā;

F. tā kā Ķīnas spēcīgā ekonomikas attīstība, kā arī pastāvīgā dalību ANO Drošības padomē un dalība Pasaules Tirdzniecības Organizācijā (PTO) liek šai valstij uzņemties pieaugošu starptautisko atbildību;

G. tā kā pēdējos gados starp ES un Ķīnu ir ievērojami pastiprinājušies "nozaru dialogi";

H. tā kā ES ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris un arī lielākais ieguldītājs Ķīnā un tā kā Ķīna ir ES otrais lielākais tirdzniecības partneris; tā kā tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ir aizēnojušas jautājumu par demokrātiskām reformām, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskas valsts principiem;

I. tā kā gan ES, gan Ķīnas līdzdalība PTO sastāv no noteiktām tiesībām un pienākumiem; Turklāt tā kā daudzus no šiem pienākumiem Ķīna vēl pienācīgi nepiemēro un neīsteno, jo īpaši tos, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma aizsardzību, valsts režīmu un pārredzamību;

J. tā kā 70 % no visām viltotajām precēm, ko konfiscē Eiropas tirgū, ir no Ķīnas un tā kā katru gadu muitas dienesti konfiscē gandrīz piecus miljonus viltotu apģērbu un piederumu;

K. tā kā tirgus ekonomikas statuss (TES) ir ekonomikas un nevis politiskais līdzeklis; tā kā Ķīnai ir jāpilnveido sava darbība, lai iegūtu TES;

L. tā kā tirdzniecības attiecības starp ES un Ķīnu nosaka, ka ir vajadzīga savstarpēja piekļuve tirgum, kuras pamatā būtu PTO noteikumu juridiskais pamats un vienlīdzīga un godīga konkurence;

M. tā kā pēdējos gados starp ES un Ķīnu ir ievērojami pastiprinājušies "nozaru dialogi"; tā kā Ķīnas vadība savā 2005. gada Baltajā grāmatā "Politiskās demokrātijas veidošana Ķīnā" apstiprina Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) vadošo lomu Ķīnas valdības sociālistiskajā sistēmā;

N. tā kā šodienas Ķīnā ir izveidota visā valstī vienota tiesu sistēma, kas liecina par ievērojamu progresu salīdzinājumā ar stāvokli pirms trīsdesmit gadiem;

O. tā kā Ķīnas 10. Nacionālā Tautas kongresa sesijas laikā no 2006. gada 5. marta līdz 14. martam Ķīnas Augstākās Tautas tiesas pārstāvis paziņoja, ka Ķīna neatcels nāves sodu, lai gan to starptautiski kritizē, jo Ķīnas Tautas Republika vēl arvien ir valsts, kura attīstās, sociālisma sākumposmā;

P. tā kā izpildīto nāves sodu skaits Ķīnā ir valsts noslēpums, lai gan atbilstoši Ķīnas juristu sniegtajām aplēsēm katru gadu šādi mirst apmēram 8000 cilvēku;

Q. tā kā Ķīnas drošības iestādes 2005. gadā reģistrēja 87000 incidentus, kuri pārauga plašos protestos, kas kopš 2004. gada ir palielinājušies par 6,6 %;

R. tā kā saskaņā ar Ķīnas sociālo procesu pētnieku brīdinājumiem Ķīnas vadības īstenotās politikas sabiedrības harmonizācijai un jaunu sociālistisku ciematu celtniecībai atspoguļo ĶTR pašreizējo bīstamo pārejas posmu uz tirgus ekonomiku;

S. tā kā ĶTR 1976. gadā ieviesa "viena bērna" politiku, par ko pašlaik notiek debates ar intriģējošu nosaukumu "Vai Ķīna, pirms tā kļūs bagāta, novecos?";

T. tā kā Ķīna 1996. gadā no Pekinas izraidīja Friedrich Naumann Fondu;

U. tā kā Ķīna 2004. gada martā iekļāva savā Konstitūcijā noteikumu saskaņā ar kuru valstij ir jāievēro un jāgarantē cilvēktiesības; tā kā Ķīna ir parakstījusi, bet nav ratificējusi Starptautisko Paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (SPPPT);

V. tā kā pastāvīgi tiek iesniegti satraucoši ziņojumi par ieslodzīšanu cietumā politisko uzskatu dēļ, jo īpaši par reliģiskām kopienām un etniskām minoritātēm piederošo ieslodzīšanu, par iespējamu spīdzināšanu, piespiedu darba plašu izmantošanu, biežu nāves soda piemērošanu un sistemātisku reliģijas, vārda un plašsaziņas līdzekļu, tostarp tīmekļa, brīvības ierobežošanu;

W. tā kā 2005. gada 1. martā stājās spēkā jaunie reliģisko lietu noteikumi;

X. tā kā ANO Cilvēktiesību komisijas Darba grupa piespiedu vai piespiestu pazušanu jautājumos atzīmēja, ka tās sanāksme Ženēvā 2006. gada aprīlī sakrīt ar Tibetas pančenlamas Gedhun Choekyi Nyima 17. dzimšanas dienu, kuru Ķīnas iestādes pretēji viņa gribai un viņa vecāku gribai ar varu aizveda, kad viņam bija seši gadi;

Y. tā kā no 2005. gada 20. novembra līdz 2. decembrim, gandrīz desmit gadus pēc lūguma izteikšanas, ANO Īpašais ziņotājs par spīdzināšanu ieradās vizītē ĶTR; tomēr tā kā ANO īpašais referents reliģiskās pārliecības vai ticības brīvības jautājumos vēl nav pieņemts pārraudzības apmeklējumā pēc viņa priekšgājēja Ķīnas apmeklējuma 1994. gada novembrī un tā kā Ķīna nav izdevusi pastāvīgu ielūgumu visām ANO Cilvēktiesību komitejas tematiskajām procedūrām;

Z. tā kā savā 2006. gada globālajā aicinājumā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) joprojām aicina Ķīnas Tautas Republiku pieņemt atbilstošu bēgļu nacionālo regulējumu un nodrošināt labāku piekļuvi Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkorejas) patvēruma meklētājiem, kuriem var būt vajadzīga starptautiskā palīdzība;

AA. tā kā saskaņā ar Augstākās Tautas tiesas 2005. gada pārskatu 2004. gadā par politiskiem noziegumiem notiesāti apmēram 400 pilsoņi jeb par 25 % vairāk nekā iepriekšējā gadā;

AB. tā kā saskaņā ar Dui Hua fonda (ASV un Ķīnas dialoga fonds) datiem, kuram ANO Ekonomikas un Sociālā padome ir piešķīrusi speciālu konsultatīvo statusu, pašreiz ĶTR ieslodzījumā atrodas 3000 līdz 3500 cilvēki tāpēc, ka ir "apdraudējuši sabiedrības drošību";

AC. tā kā tīmekļa portāls Google ir pakļāvies Ķīnas iestāžu noteiktajiem ierobežojumiem, liedzot pieeju tīmekļa vietnēm, kurās ir kritiska informācija un tādi vārdi kā "Taivāna", "neatkarība", "Tibeta" vai "Tjanaņmena";

AD. tā kā ziņu aģentūra Reuters un ārvalstu raidsabiedrība BBC 2006. gada 14. martā ziņoja par atklātu vēstuli ( 2006. gada 2. martā) no vairākiem bijušajiem vadošajiem ĶKP darbiniekiem, kurā kritizēta stingrā preses cenzūra;

AE. tā kā kampaņā, kas notika Siņdzanas (Xinjiang) uiguru autonomajā reģionā, kura bija vērsta pret reliģiskā ekstrēmisma, šķelšanas un terorisma "trijiem ļaunumiem", turpinās un saistībā ar to pagājušajā gadā tika veiktas daudzas aizturēšanas, kā norāda valsts pārvaldīti plašsaziņas līdzekļi;

AF. tā kā stingrās kontroles dēļ, ko Ķīnas valdība īsteno pret informāciju par Ķīnas Tibetas apgabaliem un pret piekļuvi tiem, ir grūti precīzi noteikt cilvēktiesību pārkāpumu apmēru;

AG. tā kā Ķīnas vadība uzsver Ķīnas miermīlīgo izaugsmi jeb miermīlīgo attīstību, ņemot vērā, ka ievērojami pieaugošo ĶTR nozīmi pasaulē;

AH. tā kā ir jāsaglabā ĶTR un Taivānas attiecību atjaunošanas iespēja; tā kā šāda iespēja jāīsteno miermīlīgi, izmantojot dialogu un diplomātiju, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes abās pusēs;

AI. tā kā Ķīnas un Japānas divpusējo attiecību pasliktināšanās iemesli ir ekonomiska un nevis politiska rakstura;

AJ. tā kā pašreizējo ASV attieksmi pret Ķīnu kā atdzimstošu lielvalsti var raksturot ar apvienoto saistību koncepciju, kurā ir savienotas divas stratēģijas — apvienošanās un saistības;

AK. tā kā pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami palielinājušās Ķīnas saistības un ietekme Āfrikā;

AL. tā kā Ķīna uztur nozīmīgus finanšu un tirdzniecības sakarus ar Irānas Islāma Republiku (naftas un gāzes izpēte un šo izejvielu importēšana, kā arī ieroču eksports) un tai varētu būt nozīmīga loma Irānas pārliecināšanā vairāk sadarboties kodolenerģijas jomā;

AM. tā kā Ķīna sadarbojas ar kaimiņvalstīm saistībā ar Šanhajas Sadarbības organizāciju (SCO);

AN. tā kā Ķīna un Dienvidaustrumāzijas nācijas (ASEAN) 2002. gadā nolēma izveidot ASEAN un Ķīnas brīvās tirdzniecības zonu;

AO. tā kā pēdējo gadu laikā gan Komisija, gan Parlaments ir pievērsuši pastāvīgu uzmanību Makao un Honkongai,

ES un Ķīnas sadarbība

1. atzinīgi vērtē ES un Ķīnas stratēģisko partnerību un ciešāku sadarbību, kas attieksies arī uz plašākiem jautājumiem; mudina Padomi un Komisiju formulēt konsekventu un saskaņotu politiku attiecībā pret Ķīnu;

2. atzinīgi vērtē Komisijas darbu, veidojot nozaru dialogus ar Ķīnu, kas šobrīd aptver plašu jautājumu loku no vides līdz pat sociālajiem un cilvēktiesību jautājumiem, kā arī aicina regulāri informēt Parlamentu par sasniegto progresu;

3. aicina Ķīnu un ES izveidot partnerību un divpusējās attiecības, pamatojoties uz savstarpēju atklātumu, kā arī uz pastāvīgu savstarpēju uzticēšanos, stabilitāti un atbildību; mudina gan Ķīnu, gan ES uzlabot sadarbību, pamatojoties uz iepriekš minētajiem principiem, lai tām būtu stabilitātes, atbildības un uzticēšanās nozīme starptautiskajā vidē;

4. pauž nožēlu, ka pastiprinātās tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar Ķīnu nav izraisījušas ievērojamus panākumus attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu, kas ir Ķīnas un ES politiskā dialoga būtiski jautājumi; tādēļ uzskata, ka, attīstot tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, vienlaikus jāattīsta patiess, auglīgs un efektīvs politiskais dialogs;

Ekonomiskā situācija

5. atzīmē, ka pēc paplašināšanās ES apsteidza Japānu un kļuva par Ķīnas lielāko tirdzniecības partneri un vienlaikus arī Ķīna kā ES trešā lielākā tirdzniecības partnera kļuva par ES otro lielāko tirdzniecības partneri pēc ASV;

6. atzīmē, ka 2005. gadā Ķīnas tirdzniecības bilances apjoms sasniedza USD 102 miljardus, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz iepriekšējā gadā konstatēto apjomu (USD 32 miljardi), ka 2005. gadā valūtas rezerves sasniedza aptuveni USD 819 miljardus, kas ir par USD 209 miljardiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, ka, ja šāda attīstība turpināsies, Ķīna var iegūt savā īpašumā vairāk nekā USD 1000 miljardu ārvalstu valūtas rezervēs 2006. gada beigās, kļūstot par pasaulē lielāko ārvalstu valūtas turētāju, un ka sākotnējās prognozes 2006. gadam norāda uz kapitāla ieplūšanu aptuveni USD 50 miljardu, galvenokārt ilgtermiņa tiešo privāto ieguldījumu veidā; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Ķīnas Tautas Republikas valdība ir atteikusies no piesaistes ASV dolāram un tādējādi nenostājas pret iespējamu savas valūtas revalvāciju; uzskata, ka brīdinājumi par nepietiekamu riska uzcenojumu aizdevumu operācijās jāņem nopietni;

7. uzskata, ka Ķīnas straujā ekonomiskā izaugsme padara to par pasaulē ceturto lielāko tautsaimniecību, aprēķinot ASV dolāros, pat pēc pašreizējā svārstīgā kursa; tāpēc aicina Komisiju izdarīt politisku un ekonomisku spiedienu ar mērķi panākt elastīgumu Ķīnas valūtas maiņas kursā, kas pašlaik piesaistīts mākslīgi zemai vērtībai un rada situāciju, kura ir pretrunā pakāpeniskai pasaules tirdzniecības liberalizācijai; aicina Ķīnu pakāpeniski atbrīvot tās maiņas kursu; aicina Ķīnu savas valūtas piesaisti dolāram aizstāt ar piesaisti valūtu grozam, tostarp euro;

8. pauž bažas par to, ka Ķīnā palielinās nevienlīdzība un labklājības netaisnīgs sadalījums, masveida bezdarbs un nekontrolēta urbanizācija, noziedzība un korupcija, kā arī vides problēmas;

9. atzīst, ka Ķīna nav tikai strauji augošs tirgus; uzsver to, ka šāda izmēra valsts notiekošā tehnoloģiskā revolūcija rada ievērojamas sekas pasaules ekonomikai;

10. uzskata, ka līdzsvarota ekonomikas attīstība ir ļoti svarīga gan Ķīnai, gan ES; uzsver to, ka Ķīnas ekonomikas stagnācija nekontrolētas izaugsmes dēļ ir nopietns drauds gan Ķīnas iekšējai stabilitātei, gan pasaules ekonomikas labklājībai; atzīst, ka straujš ekonomiskais pieaugums Ķīnā rada milzīgas problēmas, lai globālā mērogā risinātu klimata pārmaiņu jautājumu, it īpaši tādēļ, ka CO2 izplūde no termoelektrocentrālēm līdz 2030. gadam dubultoties;

11. atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzņēmās iniciatīvu 2006. gada rudenī publicēt stratēģisku dokumentu par Eiropas Savienības ekonomiskām un tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu, lai precīzāk paredzētu Ķīnas ekonomiskās izaugsmes ietekmi un izvairītos no ad hoc lēmumu pieņemšanas, tādējādi ļaujot nodrošināt, lai Ķīnu vairs neuzskatītu par draudu, bet uztvertu kā izaicinājumu un attīstībā esošu partneri;

12. uzsver, ka labākām tirdzniecības attiecībām arī ir jādod rezultāts cilvēktiesību reformās un atzīst, kamēr ir tiesiski saistošs rīcības kodekss par ieroču eksportu un kamēr nav pienācīgi atrisināta situācija cilvēktiesību jomā, kā arī pilsoņu un politisko brīvību jomā, tostarp arī Tjanaņmeņas jautājums, ES nedrīkst atcelt ieroču embargo Ķīnai;

13. aicina Ķīnu radīt stabilu vidi ārvalstu ieguldījumiem tirdzniecības un rūpniecības nozarēs, kā arī piešķirt pilnīgu prioritāti tiesiskās drošības ārvalstu uzņēmumiem uzlabošanai;

14. atgādina Ķīnai, ka turpmāku tās tirgu atvēršanu ārvalstu uzņēmumiem un ieguldījumiem, jo īpaši telekomunikāciju, banku un finanšu pakalpojumu nozarēs, ir jāuzskata par vienu no stratēģiskās partnerības sastāvdaļām; aicina Ķīnu atbilstoši reformēt savu tirgu un savu ekonomikas sistēmu, un precīzāk ievērot antidempinga noteikumus, un tos stingrāk piemērot;

15. ņemot vērā ar apavu ražošanas nozarē novēroto dempingu saistītās izmeklēšanas rezultātus, kas pierādīja, ka Ķīna ir piekopusi valsts intervences un sociālā dempinga politiku, un Komisijas veiktos pasākumus šo konkurences traucējumu novēršanai, aicina Eiropas Savienību likt saviem tirdzniecības partneriem, piemēram, Ķīnai, ievērot godīgas un taisnīgas starptautiskās tirdzniecības noteikumus; aicina Komisiju apsverot pret dempingu vērstu pasākumu pielietošanu, kas tai drīz būs jādara, vienkāršot šīs procedūras, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu antidempinga mehānismu izmantošanu, turklāt aicina palielināt antidempinga procedūras pārskatāmību;

16. uzskata, ka, cenšoties modernizēt un liberalizēt Ķīnas banku sistēmu, ES jāturpina cieši sadarboties ar Ķīnas varasiestādēm, lai panāktu starptautisko grāmatvedības standartu un Bāzele II standartu pieņemšanu, kas nodrošinātu lielāku drošību Eiropas investoriem;

17. atzinīgi vērtē Ķīnas finanšu nozares straujo modernizāciju; tomēr uzsver, cik izšķiroša nozīme ir gludas pārejas nodrošināšanai, lai izvairītos no finansiālas nestabilitātes, kas varētu netieši ietekmēt pasaules finanšu tirgus; īpaši ierosina izvairīties no "sacensības par vismazākajām prasībām", t. i., nelabvēlīgas regulatīvās konkurences starp pasaules finanšu tirgiem; toties ierosina, lai lielie regulatori visā pasaulē veicina augstākās kvalitātes standartus; atgādina, ka ES pati ir apņēmusies panākt globālu standartu konverģenci tādās jomās kā grāmatvedība (Starptautiskie finanšu pārskatu standarti — IFRS), revīzija (Starptautiskie revīzijas standarti — ISA), kapitāla prasības kredītiestādēm (Bāzele II), nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un cīņa pret terorisma finansēšanu (Finanšu darbības uzdevumu grupas naudas atmazgāšanas jautājumos (FATF) ieteikumi) un vērtspapīru tirgus noteikumi (Vērtspapīru komisiju Starptautiskās organizācijas (IOSCO) standarti); norāda, ka ES būtu gatava sniegt savu pieredzi un palīdzību Ķīnas varasiestādēm, lai attiecīgos gadījumos nodrošinātu konverģenci;

18. uzskata, ka Ķīnā ir ievērojamas reģionālās attīstības atšķirības un vispārīgākas ienākumu atšķirības un ka jaunajai Ķīnas vadībai ir jāuzņemas šo problēmu risināšana, izmantojot Komisijas palīdzību un pieredzi;

19. aicina Ķīnu valsts pasūtījuma līgumu piešķiršanā izmantot pārredzamu un taisnīgu procedūru, kas ārvalstu uzņēmumiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piedalīties;

20. uzskata, ka Ķīnas rūpniecības patvaļīgā Eiropas ražojumu un zīmolu viltošana ir nopietns starptautisko tirdzniecības noteikumu pārkāpums; mudina Ķīnu ievērojami uzlabot intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz ķīniešu un ārvalstu izgudrojumu aizsardzību; aicina Ķīnu apstiprināt pašreizējos tiesību aktus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību; atzinīgi vērtē intelektuālā īpašuma tiesību biroja izveidošanu Pekinas universitātē;

21. atzīst tirgus ekonomikas statusa (TES) svarīgumu Ķīnai; tomēr uzsver to, ka TES ir ekonomikas, nevis politikas līdzeklis; mudina Ķīnu samazināt valsts iejaukšanos ekonomikā un uzlabot tās darbību attiecībā uz uzņēmumu vadības un grāmatvedības sistēmu nevienmērīgo ievērošanu un neefektīvo maksātnespējas regulējumu;

22. atzīmē, ka nesenās problēmas apavu nozarē apliecina to, ka Ķīnai ir jāpieņem atbilstošāka antidempinga politika; uzsver, ka, ņemot vērā to, ka Ķīna ir PTO dalībvalsts, šāda politika ir nepieciešama steidzami;

23. aicina Padomi un Komisiju atzīt, ka grūtības, kas rodas tekstilizstrādājumu, apģērba un apavu nozarē, ir sistemātiskas, un aicina Komisiju, pārskatot savu ekonomikas un tirdzniecības stratēģiju attiecībā uz Ķīnu, labot pašreizējo nelīdzsvarotību un paredzēt gaidāmos uzdevumus;

24. aicina Ķīnu pieņemt tādu ekonomikas politiku, kas būtu vairāk balstīta uz sociālo (izglītība, veselība, pensijas u. c.) un mājsaimniecību patēriņu un mazāk uz ieguldījumiem un eksportu;

25. aicina Komisiju sniegt Ķīnas iestādēm atbalstu to kampaņā pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un ražojumu viltošanu;

Iekšējā situācija

26. piekrīt uzskatam, ka pašlaik ir grūti paredzēt Ķīnas turpmāko attīstību un ka tā galvenokārt būs atkarīga no tādiem vietējiem aspektiem kā turpmāka ekonomikas vienmērīga attīstība un iedzīvotāju lielākās daļas dzīves līmeņa pakāpeniska uzlabošanās;

27. pilnībā piekrīt secinājumiem, kas izteikti iepriekš minētajā Baltajā grāmatā, ka Ķīnas sabiedrībā kopumā turpmāk būs nepieciešams būtiski stiprināt demokrātijas un tiesību jēdzienu izpratni;

28. uzsver, ka ĶTR straujā sociālekonomiskā modernizācija jāapvieno ar vajadzīgo politisko plurālismu un institucionālo modernizāciju un ka tā var pati sevi bagātināt ar vietējo domātāju idejām, kā, piemēram, ar idejām, kas paustas 19. gadsimta beigu liberālo reformatoru darbos un jo īpaši ar galvenajām atziņām, kas paustas Sun Yat-sen darbos;

29. atzīmē, ka sociālā aizsardzība, veselība un drošība darba vietā, tiesības veidot arodbiedrības, ražošanas attiecības un sociālais dialogs ir galvenās problēmas Ķīnas turpmākā attīstībā; aicina Ķīnu ratificēt SDO galvenās konvencijas, it īpaši Konvenciju Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesībām veidot apvienības un Konvenciju Nr. 98 par kolektīvo līgumu slēgšanu, un ievērot Starptautiskās darba organizācijas pamatnoteikumus attiecībā uz efektīviem pasākumiem, lai apkarotu visu veidu mūsdienu verdzību, bērnu darbu un ekspluatēšanu, jo īpaši sieviešu, tā lai nodrošinātu darbinieku pamattiesību ievērošanu un nepieļautu sociālo dempingu; aicina Komisiju pastiprināt un regulāri ziņot par strukturētu dialogu ar Ķīnas partneriem;

30. uzskata, ka ir neproduktīvi liegt tiesības veidot neatkarīgas arodbiedrības, ņemot vērā, ka visā Ķīnā palielinās strādnieku protesti un demonstrācijas pret uzspiestu pagaidu atlaišanu no darba, algu un pabalstu neizmaksāšanu, amatpersonu korupciju un nesaimniecisku rīcību; tāpēc aicina Ķīnas valdību atzīt un garantēt tādas pamattiesības kā vārda brīvība, biedrošanās brīvība un tiesības streikot;

31. pievērš uzmanību tam, ka Ķīnā palielinās bērnu darba problēma, un nelabvēlīgajiem darba apstākļiem, kādos šajā valstī bērniem jāstrādā, neskatoties uz to, ka bērnu darbs saskaņā ar Ķīnas darba likumu ir aizliegts; tāpēc mudina Ķīnas varasiestādes ne tikai uzlabot likumu piemērošanu, bet arī novērst bērnu darba problēmas īstos cēloņus, piemēram, pieaugošo ekonomisko nevienlīdzību, sociālās struktūras straujo mainību un izglītības sistēmas nespēju sniegt visiem bērniem pienācīgu un pieejamu izglītību;

32. pauž bažas par to, ka turpinās no laukiem nākošo 150 miljonu Ķīnas migrējošo darba ņēmēju atbaidošā sociālekonomiskā diskriminācija, atzīmē Ķīnas valdības veiktos pasākumus šīs problēmas risināšanai, par ko liecina 2006. gada 28. martā valdības oficiāli publicētās jaunās pamatnostādnes, un pauž nodomu rūpīgi novērot šīs jaunās politikas īstenošanas rezultātus;

33. aicina Eiropas Savienību turpināt rūpīgi uzraudzīt situāciju Makao un Honkongā un cer, ka pieredze, kas gūta abos gadījumos, būs piemērs un stimuls Ķīnas politiskā procesa tālākai attīstībai;

34. uzskata, tā kā ĶKP vairs nav pakļauta konstitucionālajai kārtībai, partija paliks kā valsts valstī un tāpēc ļoti neizsargāta pret nopietniem tiesību pārkāpumiem, kā piemēram, valstisko ļaunumu — darbinieku korupciju, un ka šāda situācija samazina izredzes izveidot sabiedrību, kuras pamatā būtu tiesiskas valsts principi;

35. pievienojas kritikai, kas pausta Ķīnas juristu žurnālos, ka Ķīnas Konstitūcijas 126. pantā jābūt arī aizliegumam ĶKP vai Ķīnas valdībai iejaukties tiesas spriešanā;

36. pauž cerības, ka tiks veikti jauni centieni nostiprināt tiesnešu neatkarību, un ir pārliecināts, ka nekvalificētu tiesnešu pakāpeniska aizvietošana ar kompetentiem juristiem samazinās visaptverošo korupciju tiesu iestādēs un tādējādi uzlabos iedzīvotāju uzticību šai svarīgajai valsts pamatinstitūcijai;

37. atzinīgi vērtē Ķīnas Augstākās Tautas tiesas priekšsēdētāja solījumu 2006. gada jūlijā 10. Nacionālajā Tautas kongresā, ka prasības pārsūdzēt spriedumus, ar ko nosaka nāves sodu, izskatīs atklātās tiesas sēdēs; cer, ka šis solījums tiks īstenots;

38. mudina Ķīnu atcelt nāves sodu un pasludināt faktisku moratoriju attiecībā uz jau notiesātajām personām; atzīmē Ķīnas juristu nozīmīgo paziņojumu, ka nāves sods ir jāpiemēro tikai nopietnu varmācīgu noziegumu gadījumos nevis kā pašreiz, kad nāves sodu piemēro par 68 noziegumiem, no kuriem puse nav smagi noziegumi; pauž bažas, ka Ķīnā tiek izpildīti daudz vairāk nāves sodi kā jebkurā citā valstī pasaulē; aicina Ķīnu darīt zināmu izpildīto nāves sodu oficiālo skaitu 2005.—2006. gadā;

39. viennozīmīgi atbalsta jurista un Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijas locekļa profesora Liu Renwen prasību izbeigt ar nāves sodu sodīto cilvēku orgānu nelikumīgo tirdzniecību, piemērojot stingrus noteikumus un kontroli;

40. pauž bažas par nežēlīgo rīcību, kādu varas iestādes vērsa pret "aģitatoriem"; atzīmē, ka Pekinas Sabiedrības zinātņu akadēmijas izdotajā Zilajā grāmatā kā plašu protestu cēloņi ir norādītas sevišķi nopietnas vides problēmas, kuras apdraud lauksaimnieku veselību un eksistenci jaunajos rūpnieciskajos reģionos, kā arī lauksaimniecības zemju nepamatotā atņemšana celtniecības nolūkiem, kā arī vietējo varas iestāžu patvaļa un korumpētība;

41. pauž atzinību par ĶKP vadības un Ķīnas valdības centieniem izlīdzināt pieaugošās atšķirības starp piekrastes reģiona iedzīvotāju ienākumiem un lauku apvidu iedzīvotāju ienākumiem, risināt nopietnās vides problēmas, demonstrēt kā labāk pārvaldīt dabas resursus, kā arī attīstīt un stimulēt efektīvākas tehnoloģijas;

42. pievērš uzmanību Ķīnas ekonomiskās izaugsmes ietekmei uz dabas resursiem, kā arī uz apkārtējo un globālo vidi, īpaši izplūdes rezultātā; aicina Ķīnas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu vidi, jo īpaši, lai nodrošinātu dzeramā ūdens piegādi iedzīvotājiem un novērstu atmosfēras piesārņošanu, kā arī saglabātu bioloģisko daudzveidību; aicina pastiprināt dialogu starp Ķīnu un Eiropas Savienību par dabas resursiem un vidi;

43. mudina varas iestādes rūpīgi pārraudzīt ieguldījumu programmas lauku apvidu attīstībai, ņemot vērā Ķīnas pētnieku izteiktās bažas, ka vietējie partijas darbinieki interpretē jauno ciematu koncepciju kā aicinājumu īstenot celtniecības projektus uz lauksaimnieku rēķina, un ievērot faktu, ka lauksaimnieki, kuri ir tiesīgi saņemt valsts piešķirtās subsīdijas, līdz šim ir saņēmuši tikai vienu piekto daļu no tām;

44. pauž dziļas bažas attiecībā uz nesenajiem ziņojumiem par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnas Tibetas apgabalos, tostarp patvaļīgajiem arestiem un turēšanu apcietinājumā, mājas arestiem un citiem prettiesiskiem paņēmieniem disidentu uzraudzībai, turēšanu apcietinājumā bez tiesas sprieduma, reliģiskās brīvības apspiešanu un pārvietošanās brīvības patvaļīgu ierobežošanu; pauž bažas par tā dēvētās "patriotiskās audzināšanas" kampaņas pastiprināšanos Tibetas klosteros kopš 2005. gada oktobra, piespiežot Tibetas iedzīvotājus parakstīt deklarācijas, kurās Dalailama apsūdzēts kā bīstams separātists un kurās Tibeta pasludināta par Ķīnas daļu, kā arī par Drepung klostera mūku arestēšanu 2005. gada novembrī par to, ka atteicās apsūdzēt Dalailamu; aicina Ķīnu ļaut neatkarīgam pārstāvim apmeklēt Tibetas pančenlamu Gedhun Choekyi Nyima un viņa vecākus, kā to pieprasīja ANO komiteja par bērna tiesībām; aicina Ķīnas valdību sniegt lielāku konstruktīvu ieguldījumu nozīmīgajās pārrunās attiecībā uz Dalailamas prasību par Tibetas autonomiju;

45. atzīmē, ka Ķīnas "viena bērna" politika ir radījusi nelīdzsvarotību iedzīvotāju izplatībā; mudina Ķīnu atzīt to, ka turpmākajam līdzsvaram starp iedzīvotāju strādājošo un nestrādājošo daļu būs ievērojamas ekonomiskās sekas; uzsver to, ka arī ES saskaras ar novecošanas problēmu; aicina Ķīnu pārdomāt savas "viena bērna" politikas konkrētu īstenošanu, lai risinātu šai politikai piemītošos ekonomiskos un sociālos trūkumus;

46. mudina Ķīnas valdību nodrošināt valsts tiesību aktos pasākumus, lai aizsargātu dzīvnieku labturību un novērstu nežēlību pret dzīvniekiem, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku audzēšanu kažokādu iegūšanai; mudina Ķīnu pārtraukt izmantot dzīvniekus tautas medicīnas preparātu izgatavošanai, kā, piemēram, degunradža raga un lāča žults izmantošanu;

Cilvēktiesības

47. uzsver, ka cilvēktiesību atbalstam ĶTR, ir nepieciešams izveidot konstitucionālo tiesu, bez kuras konstitūcijas grozījumi, kā, piemēram, 2004. gada grozījumi attiecībā uz cilvēktiesībām, paliek lielā mērā tikai simboliski;

48. uzsver, ka Ķīnas pilsoņiem jābūt juridiski tiesīgiem saņemt savas pamattiesības un mudina tiesas risināt jautājumus, kas saistīti ar acīmredzamu netaisnību, kura pamatojas uz Konstitūciju, tādējādi sekmējot pareizu tiesvedību, kas pašlaik pamazām sāk attīstīties;

49. vērš uzmanību uz to, ka valstij ir jāatturas no reliģijas un tās izpausmju regulēšanas, konstatē, sevišķi ņemot vērā diskusijas starp Ķīnas valdības pārstāvjiem par reliģijas definīciju un jo īpaši par oficiālās reliģijas definīciju, ka ir nepieciešams visaptverošs likums par reliģiju, kas atbilstu starptautiskajiem standartiem un garantētu patiesu reliģijas brīvību;

50. pauž nožēlu par pretrunām starp ĶTR Konstitūcijā noteikto ticības brīvību (norādīta ĶTR Konstitūcijas 36. pantā) un Ķīnas pašreizējo iejaukšanos reliģisko kopienu lietās, jo īpaši attiecībā uz apmācību, atlasi, iecelšanu un garīdznieku politiski ideoloģisko "apstrādi"; pauž nožēlu jo īpaši par to, ka Ķīna piešķir pastāvēšanas tiesības tikai piecām reliģijām un turklāt tās pakļauj atbilstošo Ķīnas patriotisko reliģisko organizāciju kontrolei, atbalstot tikai "normālas" reliģiskās darbības un padarot to oficiālo reģistrāciju atkarīgu no tā principa pieņemšanas, kas ir organizācijas "Trīs autonomijas" pamatā;

51. aicina Padomi informēt Parlamentu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar tā 2005. gada 8. septembra rezolūcijā paustajā deklarācijā par situāciju, kādā atrodas vairāki bīskapi, kuri ĶTR ieslodzīti viņu reliģiskās pārliecības dēļ; turklāt aicina ĶTR iestādes nekavējoties atbrīvot visus Kristīgās baznīcas locekļus, kuri joprojām ir netaisni ieslodzīti un pret kuriem ir vērsta vajāšana;

52. atzīmē, ka visā Ķīnā pašreiz ir vairāk kristiešu, kuri notur lūgšanas nelegālās lūgšanu vietās (vai nu protestantu lūgšanu vietās vai nelegālās katoļu grupās, kuras ir lojālas Vatikānam), nekā ticīgo, kuri apmeklē valsts atbalstītās lūgšanu vietas, un ka abas ticīgo grupas, ko veido likumam pakļāvīgi pilsoņi, nerada nekādus draudus sabiedrības drošībai; aicina Ķīnas valdību pārtraukt tās īstenoto kristiešu grupu vajāšanu un ieslodzīšanu; joprojām uzskata, ka kristiešiem, kuri sevi neuzskata par piederīgiem pie "patriotiskajām baznīcām", ir tiesības brīvi ievērot savu reliģisko kultu;

53. pauž nožēlu par smagajiem reliģiskās brīvības pārkāpumiem, ko izraisīja nesenās bīskapu nelikumīgās ordinācijas ( 2006. gada 30. aprīlis, Kunming — Yunnan; 2006. gada 3. maijs, Wuhn — Anhui), kuru pamatā ir arī spēcīgais spiediens un draudi, kam Vatikānam uzticīgos katoļu garīdzniekus pakļāva struktūras, kuras nav saistītas ar baznīcu;

54. uzskata, ka pēdējās ordinācijas neatbilst Ķīnas iestāžu nesenajiem apgalvojumiem, ka tās vēlas likt pamatus atklātam un konstruktīvam dialogam starp ĶTR un Svēto Krēslu; tāpēc norāda uz nepieciešamību ievērot baznīcas brīvību un saglabāt tās institūciju neatkarību no jebkādas ārējas iejaukšanās, kas, izpaužoties arī rīcībā, ar kuru netiek atzītas abu pušu apspriestās prasības, mazina uzticību savstarpējam dialogam un progresu brīvības jomā Ķīnā;

55. norāda, ka ANO īpašais referents par spīdzināšanu pēc savas misijas pabeigšanas pateicās Ārlietu ministrijai par tās sadarbību, bet izteica pārmetumus Valsts drošības ministrijai un Sabiedriskās drošības ministrijai par to, ka tās kavēja vai ierobežoja viņa centienus konstatēt faktus;

56. pauž bažas par paziņojumu, ko izteica ANO Īpašais ziņotājs par spīdzināšanu, ka spīdzināšana joprojām Ķīnā ir plaši izplatīta, un tas ir nosodāms fakts, ko arvien vairāk konstatē valdības pārstāvji un atzīst arī ziņojumos, kā arī par bailēm un pašcenzūru, ko intervijās ar ieslodzītajiem ievēroja ANO Īpašais ziņotājs;

57. apstiprina sākotnējos ieteikumus, ko īpašais referents iesniedzis Ķīnas valdībai, piemēram, par krimināltiesību reformu, atzīstot par noziegumu spīdzināšanu atbilstīgi definīcijai, kas iekļauta ANO konvencijā pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, kā arī izveidojot neatkarīgu mehānismu to sūdzību izskatīšanai, kuras iesnieguši aizturētie, kas pakļauti spīdzināšanai vai sliktai attieksmei;

58. aicina Ķīnas valdību pārskatīt spriedumus par noziegumiem, kad apdraudēta sabiedrības drošība, ņemot vērā faktu, ka vairumā gadījumu apsūdzētie nav nodarījuši neko citu kā vien īstenojuši savas konstitucionālās pamattiesības, atklāti kritizējot valdības politiku un ĶKP politiku;

59. vēlreiz aicina ĶTR valdību uzlabot ieslodzījuma apstākļus savos cietumos, lai izbeigtu un atceltu ieslodzīto spīdzināšanu;

60. pauž nožēlu, ka nav panākts vērā ņemams progress attiecībā uz to politisko ieslodzīto atbrīvošanu, kuri ieslodzīti par līdzdalību Tjanaņmeņas laukuma demonstrācijās, un tāpat pauž nozēlu par to, ka Ķīnas iestādes turpina ignorēt aicinājumus veikt 1989. gada notikumu pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu; aicina Ķīnas iestādes oficiāli pārvērtēt Tjanaņmeņas laukuma incidentu, publicēt politisko ieslodzīto sarakstu un viņus bez nosacījumiem atbrīvot;

61. izsaka nožēlu par Ķīnas varas pārstāvju neseno vēršanos pret aizstāvības advokātiem, lai likvidētu juridiskos šķēršļus savām pilnvarām; aicina ķīniešu varas iestādes atklāt cilvēktiesību jurista, kurš ir viens no Ķīnas atklātākajiem juristiem un disidentiem, ko tur aizdomās par noziedzīgām darbībā Gao Zhisheng aptuveno atrašanās vietu un atlaist to brīvībā, izņemot, ja viņs tiek apsūdzēts par atzītu kriminālpārkāpumu; tāpat aicina Chen Guangcheng zemnieku tiesību aizstāvja, kam piesprieda vairāk nekā četru gadu cietumsodu atbrīvošanu, kurš ir palīdzējis pilsoņiem iesūdzēt savas vietējās varas iestādes par piespiedu abortu un sterilizāciju veikšanu, un Bu Dongwei, kuram tika piespriests divarpusi gadu ilga "Pārmācīšana caur darbu" (RTL) un kurš tiek turēts neatklātā vietā; tādēļ mudina iestādes nodrošināt, ka visi cilvēktiesību aizstāvji var īstenot mierīgas un likumīgas darbības bez bailēm no patvaļīga aresta, spīdzināšanas vai sliktas attieksmes un tiem tiek dota iespēja uz pienācīgu likumīgu pārstāvību aresta brīdī;

62. pievienojas ANO Īpašā ziņotāja par spīdzināšanu, ANO darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos un ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos mudinājumam Ķīnas valdībai atcelt pārmācību, izmantojot darbu un tamlīdzīgus piespiedu pārmācību veidus, ieslodzītajiem cietumos, pirmstiesas aizturēšanas iestādēs un psihiatriskajās klīnikās;

63. noraida visā Ķīnā izplatītās Ankangas sistēmas — policijas pārvaldītu psihiatrisko klīniku tīkla — izmantošanu pret politiskajiem un sociālajiem disidentiem, solot šajās klīnikās mierā un klusumā atjaunot pacientu veselību, bet patiesībā pacientus garīgi salauž; mudina Ķīnas varas iestādes nevis palielināt Ankangas sistēmā ietilpstošo klīniku skaitu no 22 līdz 125 klīnikām, bet, gluži pretēji, likvidēt šīs valsti apkaunojošās klīnikas;

64. pauž nosodījumu par Laogai darba nometņu pastāvēšanu visā valstī, kurās ĶTR bez taisnīgas tiesas iesloga demokrātijas aktīvistus, strādnieku aktīvistus un mazākumtautību locekļus, piespiežot viņus strādāt necilvēcīgos apstākļos un bez medicīniskās aprūpes; mudina Ķīnu ratificēt SDO konvencijas Nr. 29 un 105 par piespiedu un obligātā darba izskaušanu; aicina Ķīnu sniegt rakstisku apliecinājumu attiecībā uz ikvienu eksportēto produktu, ka tas nav izgatavots, izmantojot piespiedu darbu Laogai darba nometnēs un, ja šādu apstiprinājumu nevar sniegt, pieprasa, lai Komisija aizliedz Ķīnai eksportēt preces uz ES;

65. aicina Ķīnas Tautas Republiku ievērot starptautiskās saistības, ko tai uzliek 1951. gada Ženēvas konvencija par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokols, un nodrošināt Apvienoto Nāciju Organizācijas augstajam komisāram bēgļu jautājumos pilnīgu piekļuvi Ziemeļkorejas patvēruma meklētājiem, kam var būt nepieciešama starptautiska aizsardzība;

66. stingri nosoda Falun Gong kulta sekotāju ieslodzīšanu un spīdzināšanu cietumos, "Pāraudzināšanas ar darbu" nometnēs, psihiatriskās slimnīcās un "juridiskās izglītības skolās"; pauž bažas par ziņojumiem, ka ieslodzītajiem Falun Gong kulta sekotājiem ir ķirurģiski izņemti orgāni un pārdoti slimnīcām; aicina Ķīnas valdību izbeigt Falun Gong kulta sekotāju ieslodzīšanu un spīdzināšanu un viņus nekavējoties atbrīvot;

67. pauž nopietnas bažas par daudzajiem sieviešu un meiteņu tiesību pārkāpumiem, ko rada Ķīnas valdības ģimenes plānošanas politikas piespiedu ievērošana, tostarp abortu izlases veida veikšana, piespiedu sterilizācija un meiteņu plaša mēroga pamešana;

68. aicina Ķīnu nekavējoties ratificēt un īstenot SPPPT;

69. piekrīt svarīgajām atziņām, kas paustas iepriekš minētajā Reuters/BBC atklātajā vēstulē, ar kuru diemžēl neiepazīstināja sabiedrību Ķīnā, ka Ķīnas pašreizējā cenzūras politika kavē Ķīnas politisko attīstību;

70. pauž bažas par ĶTR pašreizējiem stingrajiem pasākumiem pret vārda brīvību un pret brīvu piekļuvi interneta tīklam; atkārtoti pauž prasību Pekinai neiebiedēt, neierobežot vai neieslodzīt vārda brīvības aizstāvjus vai nu tieši represējot žurnālistus vai cilvēktiesību aktīvistus, vai slēdzot tīmekļa vietnes, kuras neatbilst valsts cenzūrai, tādējādi liedzot iespēju izmantot informāciju; tāpēc nosoda Ķīnas Tautas Republikas kongresā pieņemto interneta informācijas cenzēšanas likumu un pastāvošās interneta informācijas cenzēšanas sistēmas, kuras tiek dēvētas par "lielo Ķīnas ugunsmūri" aicina, lai internetā pēc iespējas drīz atkal būtu pieejamas šīs tīmekļa vietnes, jo īpaši Asia News tīmekļa vietne, lai to vairs nekādā gadījumā neslēgtu, ņemot vērā, ka tā ir ne tikai nozīmīgs informācijas avots par Āziju un tajā tiek aizstāvētas cilvēktiesības, bet tā arī palīdz sekmēt dialogu starp Vatikānu un ĶTR, tādējādi sekmējot Ķīnas konfesiju reliģisko vienotību;

71. pauž bažas par lielo tīmekļa uzņēmumu Yahoo un Google bezatbildīgo politiku, kuri tieši un netieši pakļāvušies Ķīnas valdības prasībām ieviest cenzūru;

72. aicina Ķīnas iestādes no jauna atvērt Friedrich Naumann Fonda biroju Pekinā, lai šis fonds varētu turpināt savu darbu attīstības un demokrātijas jomā;

73. atzīst Ķīnas ietekmes palielināšanos visā pasaulē, bet jo īpaši tādās atšķirīgās valstīs kā Baltkrievija, Venecuēla, Sudāna, Zimbabve, Birma/Mjanma, Irāna un Ziemeļkoreja, attiecībā uz kurām ES pauž nopietnu kritiku par cilvēktiesību neievērošanu;

74. aicina Ķīnas iestādes un Padomi uzlabot cilvēktiesību dialogu, sanāksmēs ieviešot sinhrono tulkošanu; pieprasa, lai Eiropas Parlamenta deputāti kopā ar saviem kolēģiem no Ķīnas parlamenta aktīvāk iesaistītos cilvēktiesību dialogā;

75. pauž nožēlu, ka iestādes Siņdzanā (Xinjiang) regulāri grupē indivīdus vai organizācijas, kas it kā bijuši iesaistīti "trijos ļaunumos", apgrūtinot tā noteikšanu, vai konkrētas kratīšanas, aizturēšanas vai tiesas piemēroti sodi tikuši vērsti pret tiem, kas mēģina miermīlīgi paust savus politiskos uzskatus vai reliģisko pārliecību, vai tiem, kas iesaistījušies vardarbībā; uzskata, ka tam, ka ierēdņi iznīcina uiguru grāmatas, lai sagrozītu vēsturiskos faktus un veicinātu etnisko separātismu, būs negatīvas sekas;

76. ar prieku gaida brīdi, kad Honkongas Īpašā administratīvā apgabala galveno izpildpersonu un visus Likumdošanas padomes locekļus ievēlēs, izmantojot vēlēšanu sistēmu, kuras pamatā būs daudzpartiju demokrātijas, valdības atbildības likumdevēja priekšā un patiesi efektīvas pārvaldības principiem, kas visiem Honkongas iedzīvotājiem sniegs acīmredzamas priekšrocības;

77. atzīst Ķīnas kā globālas lielvaras arvien pieaugošo lomu pasaulē; šajā sakarā mudina Ķīnas valdību pilnībā apzināties pieaugošo atbildību un aktīvi iesaistīties starptautiskajās organizācijās un forumos, lai veicinātu mieru un konfliktu miermīlīgu risināšanu un atbalstītu demokrātijas vispārējās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu;

Ārpolitika/Attiecības ar kaimiņvalstīm

78. pievērš uzmanību pasaulē paustajām bažām, jo īpaši Pekinas reģionālo kaimiņu bažām attiecībā uz to, ka kopš 1990 gadu vidus Ķīnas militārie izdevumi katru gadu dubultojas; stingri iesaka — kā apstiprināts daudzās tā rezolūcijās — ES ieroču embargo pret Ķīnu atstāt spēkā līdz brīdim, kad būs panākts lielāks progress cilvēktiesību jautājumos; šajā sakarā atgādina nepieciešamību turpmākās sarunās par Eiropas kaimiņattiecību politiku un partnerības un sadarbības nolīgumiem iekļaut pievienošanos ES embargo ieroču tirdzniecībai ar Ķīnas Tautas Republiku;

79. uzsver tiešo saikni starp Ķīnas acīmredzamo interesi gūt pieeju Eiropas augstajām militārajām tehnoloģijām un pret ĶTR noteiktā ieroču embargo atcelšanu — saikni, kam ir nopietnas sekas Transatlantijas attiecību konsekvencei un Eiropas augsto tehnoloģiju ieroču rūpniecības tirgus stāvoklim;

80. pauž bažas par ciešo sadarbību ar Ķīnu Galileo programmas ietvaros un prasa veikt turpmākus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Ķīna un citi partneri programmā izmantojamās paaugstināta riska tehnoloģijas neizmantotu militārām vajadzībām;

81. atzīmē, ka Ķīnas 2005. gada 14. martā pieņemtais likums pret atdalīšanos un ĶTR dienvidaustrumu krastā pretī Taivānai izvietotās vairāk nekā 800 raķetes ir pretrunā ar miermīlīgas apvienošanās principu; aicina Ķīnu un Taivānu panākt savstarpēju uzticību un cieņu un mēģināt panākt kopējo, vienlaikus liekot malā atšķirīgo, ieviest vajadzīgo politisko pamatu miermīlīgai un pastāvīgai abu jūras šauruma pušu attiecību attīstībai, atsākt dialogu par šīm attiecībām un pastiprināt ekonomikas apmaiņas un sadarbību, jo īpaši īstenojot progresu "trijās tiešajās saiknēs" pār Taivānas jūras šaurumu (pasts, transports un tirdzniecība);

82. uzskata, ka, ņemot vērā iespēju par miermīlīgu apvienošanos ar Ķīnu, sarunās ar Ķīnu attiecībā uz Taivānas statusu ir noteikti jāievēro un jāņem vērā arī 23 miljonu Taivānas pilsoņu vēlēšanās un piekrišana, kā arī Taivānas teritoriālā suverenitāte un integritāte; norāda, ka patiesi demokrātiska procesa uzsākšana ĶTR mazinātu spriedzi un radītu apstākļus, lai atsāktu abpusējo ļoti nozīmīgo dialogu;

83. aicina Ķīnu apsvērt iespēju piešķirt Taivānai novērotājas valsts statusu Pasaules Veselības organizācijā, lai aizsargātu Taivānas iedzīvotāju veselību, starptautisko pārstāvju un ārvalstu darbinieku Taivānā veselību, kā arī visu pasaules iedzīvotāju veselību; šajā sakarā atgādina, ka infekcijas slimībām, piemēram, HIV un AIDS, tuberkulozei, malārijai, SARS un nesen putnu gripai nav robežu un ir nepieciešama vispasaules sadarbība, jo īpaši ar Taivānu, kura ir viens no svarīgākajiem starptautiskās darbības centriem Klusā okeāna rietumu daļā; atkārtoti aicina, lai Taivāna būtu labāk pārstāvēta starptautiskajā forumā un organizācijās, tā lai pārtrauktu 23 miljonu cilvēku pašreizējo netaisnīgo izolēšanu no starptautiskās kopienas;

84. secina, ka problemātiskās attiecības starp Pekinu un Tokiju izriet no savstarpējās konkurences — Japānu izaicina Ķīnas straujā ekonomiskā izaugsme, bet Ķīnu izaicina Japānas centieni panākt plašāku un aktīvāku politisko lomu reģionā; aicina katru valsti atturēties no tādas rīcības, kas varētu aizskart otras valsts vēsturisko atmiņu vai jūtīgus jautājumus;

85. atzinīgi vērtē ASV iniciatīvu uzsākt ar Eiropu stratēģisko dialogu par Ķīnas straujo ekonomisko izaugsmi, kas ir jaunās pasaules attiecībā pret veco pasauli politikas galvenā jaunā daļa, un mudina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis izstrādāt stratēģisku vienošanos, kas attiecas uz Ķīnu;

86. uzsver Ķīnas pašreizējo un jauno enerģētikas attiecību globālo svarīgumu; vērš uzmanību uz ietekmi, kas uz globālo enerģijas tirgu būs Ķīnas enerģijas patēriņa pieaugumam, kurš būs saistīts ar tās ekonomikas izaugsmi; aicina Komisiju un Padomi iekļaut enerģētikas jautājumus savā ilgtermiņa stratēģijā ES un Ķīnas attiecībām un, kad vajadzīgs, izvirzīt šo jautājumu savos kontaktos ar Ķīnu;

87. atzīst Āfrikas kontinenta īpašo ekonomisko nozīmi ĶTR (30 % no Ķīnas naftas importa un Āfrika ir pieaugošs tirgus Ķīnas militārajai tehnikai), bet arī mudina Ķīnas vadību atbalstīt Ķīnas kā pastāvīgās locekles ANO Drošības padomē pienākumus un sekmēt labu pārvaldību, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un konfliktu novēršanu Ķīnas attiecībās ar Āfrikas valstīm;

88. mudina Ķīnas iestādes būt aktīvākas, nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiskas pārmaiņas Birmā/Mjanmā;

89. pauž cerības, ka ĶTR konkrēti piemēros savu pausto nostāju pret terorismu un pret kodolieroču izplatīšanu Ķīnas ietekmīgajās attiecībās ar Irānu; uzsver, ka ĶTR apņēmības pilna nostāja attiecībā uz Irānu apliecinātu Ķīnas vēlmi un spēju uzņemties starptautisku atbildību;

90. atzinīgi vērtē Ķīnas apņemšanos sešu pušu sarunās un mudina Ķīnas valdību darīt vairāk, lai sekmētu drošību un stabilitāti Austrumāzijā, jo īpaši Korejas pussalā, un īstenot nozīmīgāku lomu demokrātijas sekmēšanā un cilvēktiesību ievērošanā Ziemeļkorejā;

Secinājumi

91. secina, ka savstarpēja uzticēšanās, stabilitāte un atbildība ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās starp ES un Ķīnu ir jābalsta uz ilgtermiņa stratēģijas attīstību, no Eiropas puses, un uz ieguldījumiem stabilu vidi, uz tiesiskās drošības uzlabošanu ārvalstu uzņēmumiem, tirgus atvēršanas turpināšanu un godīgu un vienlīdzīgu tirdzniecības noteikumu ievērošanu, un PTO noteikumu īstenošanu, ieskaitot TRIPS nolīgumu ievērošanu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

92. uzsver vajadzību pievērsties uzņēmumu sociālās atbildības koncepcijai un veicināt ES un Ķīnas ekonomisko un tirdzniecības attiecību ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju nodrošināt šo principu ievērošanu;

93. secina, ka situācija Ķīnā ir jāuzlabo, stiprinot iekšējās demokratizācijas procesus, paaugstinot tiesnešu profesionālismu, pilnībā atceļot nāves sodu, un, galvenokārt, īstenojot valdības sociālo programmu atpalikušo lauku apvidu attīstībai, ko apstiprināja Ķīnas 10. Nacionālais Tautas kongress, lai darbotos Ķīnas iedzīvotāju labā un veicinātu stabilitāti reģionā, kā arī aizsargājot mazākumtautības un kultūras daudzveidību, it īpaši Tibetā un Siņdzanā (Xinjiang);

94. secina, ka uzticamu un tiesisku cilvēktiesību politiku Ķīnā var atjaunot, tikai ievērojot pilsoņu pamattiesības, kā noteikts Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijā;

95. secina, ka Ķīna var sniegt lielu ieguldījumu uzticamās, stabilās un atbildīgās ārvalstu attiecībās un kaimiņattiecībās, apzinoties savas valsts nozīmīgo lomu starptautiskajā sistēmā, tas ir nozīmīgs solis, ko ES var būtiski veicināt, veidojot jaunu (svītrojums) kopīgu stratēģiju par Ķīnu;

*

* *

96. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī pievienošanās sarunvalstīm un kandidātvalstīm, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un Ķīnas Nacionālajam Tautas kongresam un Taivānas institūcijām.

[1] OV L 250, 19.9.1985., 2. lpp.

[2] OV L 6, 11.1.2000., 40. lpp.

[3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0381.

[4] OV C 193 E, 17.8.2006., 347. lpp.

[5] OV C 45 E, 23.2.2006., 107. lpp.

[6] OV C 127 E, 29.5.2003., 652. lpp.

[7] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0037.

[8] OV C 157 E, 6.7.2006., 471. lpp.

[9] OV C 201 E, 18.8.2005., 122. lpp.

[10] OV C 247 E, 6.10.2005., 158. lpp.

[11] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0416.

--------------------------------------------------