P6_TA(2006)0113

Ekonomikas partnerības nolīguma ietekme uz attīstību

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ekonomikas partnerības nolīgumu ietekmi uz attīstību (2005/2162(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā parakstīto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK), no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otrās puses [1], (Kotonū nolīgums),

- ņemot vērā 2005. gada 5.— 9. jūnijā Kairā notikušajā Āfrikas Savienības tirdzniecības ministru konferences 3. kārtējā sesijā pieņemto Āfrikas Savienības ministru deklarāciju par ekonomikas partnerības nolīguma sarunām,

- ņemot vērā deklarāciju 2002. gada 21.martā Keiptaunā notikušajā ĀKK un ES Kopīgā parlamentārā asamblejas 4. sesijā pieņemto deklarāciju [2],

- ņemot vērā 2005. gada 21. un 22. jūnijā Briselē notikušajā ĀKK valstu Ministru padomes 81. sesijā pieņemto deklarāciju,

- ņemot vērā sera John Kaputin noslēguma paziņojumu ĀKK reģionālajā ekonomikas partnerības nolīgumu sarunu dalībnieku sanāksmē 2005. gada 4. oktobrī Londonā,

- ņemot vērā Komisijas dienestu 2005. gada 9. novembra darba dokumentu ar nosaukumu "Tirdzniecības un attīstības aspekti sarunās par ekonomikas partnerības nolīgumiem" (SEC(2005)1459),

- ņemot vērā 2003. gada 2. oktobrī Briselē pieņemto vienoto ziņojumu par visām ĀKK un EK ekonomikas partnerības nolīgumu sarunu kārtām (ACP/00/118/03 Rev.1, ACP-EC/NG/43),

- ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 18. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kas Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) nosaka kā starptautiskās sabiedrības kopīgi pieņemtus kritērijus nabadzības izskaušanai,

- ņemot vērā ANO 2005. gada pasaules sammita (Tūkstošgade + 5) secinājumu dokumentu, ko pieņēma 2005. gada 16. septembrī ņujorkā [3],

- ņemot vērā ANO Tūkstošgades projekta darba grupas, kuru vada profesors Jeffrey Sachs, sagatavoto ziņojumu "Ieguldījums attīstībā: praktisks plāns Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai",

- ņemot vērā Komisijas 2004. gada 29. oktobra ziņojumu "Tūkstošgades attīstības mērķi 2000.— 2004. gadam" (SEC(2004)1379),

- ņemot vērā Komisijas 2005. gada 12. aprīļa paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "Paātrinot virzību uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu — Eiropas Savienības ieguldījums"(COM(2005)0132),

- ņemot vērā Komisijas 2005. gada 13. jūlija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Priekšlikums Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgajai deklarācijai par Eiropas Savienības attīstības politiku — "Eiropas konsenss"" (COM(2005)0311),

- ņemot vērā ANO Āfrikas Ekonomikas komisijas 2004. gada ekonomikas pārskatu par Āfriku "Āfrikas tirdzniecības potenciāla atbrīvošana",

- ņemot vērā lielā astoņnieka valstu īpašo pārstāvju Āfrikā sagatavoto progresa ziņojumu par Āfrikas rīcības plāna īstenošanu, ko lielais astoņnieks nodeva atklātībā 2005. gada 1. jūlijā Londonā;

- ņemot vērā lielā astoņnieka 2005. gada 8. jūlijā Glenīglsā izplatīto paziņojumu,

- ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2005. gada 23. un 23. maija sanāksmes secinājumus,

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0053/2006),

A. tā kā no 1975. līdz 2000. gadam ES tirdzniecības attiecības ar ĀKK valstīm reglamentēja Lomes konvencijas, kuras ĀKK valstīm deva vienpusēju un preferenciālu piekļuvi ES tirgum;

B. tā kā ar Kotonū nolīguma parakstīšanu 2000. gadā sākās jauna ēra ĀKK un ES attiecībās, ietverot jaunas partnerības noteikumus tirdzniecībā;

C. tā kā ĀKK un ES partnerības un Kotonū nolīguma galvenais mērķis ir uzlabot ĀKK valstu sociālās un tautsaimniecības attīstības izredzes;

D. tā kā ES joprojām ir saistības sakarā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem, tie ir jāuztver vienīgi kā pirmais solis nabadzības izskaušanā;

E. tā kā Kotonū nolīguma un ES mērķi ir skaidri, tomēr, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas partnerības nolīgumu paredzamo ietekmi uz ĀKK valstu trauslo tautsaimniecību un ES un ĀKK valstu tautsaimniecības attīstības dažādo līmeni, vairākas ieinteresētās puses, tostarp Āfrikas valstu ministri, dažas ES dalībvalstis, kā arī Eiropas un jaunattīstības valstu pilsoniskā sabiedrība pauž aizvien lielākas bažas par ekonomikas partnerības nolīgumu nozīmi attiecīgo mērķu sasniegšanā;

F. tā kā ES tirgu integrācija ir notikusi vienlaikus ar kohēzijas pasākumiem, lai atbalstītu ekonomiski mazāk attīstītas valstis;

G. tā kā Kotonū nolīgums uzsver vajadzību sekmēt ĀKK valstu reģionālās integrācijas iniciatīvas, jo lielāku reģionālo tirgu izveide un ciešāka reģionālā integrācija darbosies kā pamudinājums tirgotājiem un investoriem;

H. tā kā Kotonū nolīgums paredz pušu vienošanos noslēgt jaunus Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) prasībām atbilstīgus tirdzniecības nolīgumus, kas palīdzēs likvidēt barjeras šo pušu savstarpējai tirdzniecībai un veicinās sadarbības paplašināšanu visās ar tirdzniecību saistītās jomās;

I. tā kā PTO līdz 2007. gada beigām spēkā esošais atbrīvojums ietver esošos tirdzniecības nolīgumus (V pielikums Kotonū nolīgumam "Tirdzniecības režīms, ko piemēro 37. panta 1. punktā minētā sagatavošanās perioda laikā");

J. tā kā ar ekonomikas partnerības nolīgumiem ir paredzēts noteikt jaunas partnerības noteikumus tirdzniecībā starp ES un ĀKK valstīm, tomēr tirdzniecības liberalizācija starp nevienlīdzīgiem partneriem kā attīstības līdzeklis jau vēsturiski ir izrādījusies neefektīva un pat ražošanu neveicinoša;

K. tā kā ekonomikas partnerības nolīgumu reģionālais aspekts ir būtisks ne tikai ziemeļu-dienvidu, bet arī dienvidu-dienvidu tirdzniecības stiprināšanā;

L. tā kā vismazāk attīstītajām ĀKK valstīm ir piešķirta pieeja ES tirgum atbilstīgi EBA ("Viss, izņemot ieročus") iniciatīvai;

M. tā kā Kotonū nolīguma 19. pants ļauj piemērot ĀKK valstu un ES sadarbības modeli katras ĀKK valsts konkrētajiem apstākļiem;

N. tā kā 2005. gada novembra secinājumos ES dalībvalstis ir vienojušās par to, ka jāizstrādā un jāievieš pilnveidots pārraudzības mehānisms, lai varētu izvērtēt virzību uz ekonomikas partnerības nolīgumu procesa attīstības mērķu īstenošanu;

O. tā kā Kotonū nolīguma 37. panta 6. punkts paredz ĀKK valstu tiesības izpētīt ekonomikas partnerības nolīgumu alternatīvas;

P. tā kā pašlaik jau ceturto gadu notiek sarunas par ekonomikas partnerības nolīgumiem, tomēr joprojām palicis daudz šķēršļu, ja sarunas grib pabeigt līdz 2007. gada 31. decembrim, kā to paredz Kotonū nolīgums; tā kā GATT XXIV pants paredz izstrādāt brīvas tirdzniecības zonas izveides plānu un grafiku "saprātīgā laika posmā",

1. saprot, ka sarunas par ekonomikas partnerības nolīgumiem izriet no nepieciešamības saskaņot ĀKK un ES tirdzniecības attiecības ar PTO noteikumiem, tomēr aicina Komisiju būt modrai, lai attiecīgā saskaņošana nekļūtu svarīgāka par attīstības vispārējo mērķi; aicina Komisiju ne tikai pievērsties saskanībai ar PTO noteikumiem, bet arī sadarbībā ar jaunattīstības valstīm censties, lai uzlabotu PTO noteikumus attīstības labā;

2. uzskata, ka ekonomikas partnerības nolīgumi, ja tie ir pienācīgi izstrādāti, dod iespēju atdzīvināt ĀKK un ES tirdzniecības attiecības, sekmēt ĀKK tautsaimniecības diversifikāciju un reģionālo integrāciju, kā arī mazināt nabadzību ĀKK valstīs;

3. atzinīgi vērtē Komisijas vairākkārtēji vērsto uzmanību uz to, ka attīstībai arī turpmāk jābūt visu izvirzīto ekonomikas partnerības nolīgumu galvenajam uzdevumam un mērķim;

4. pauž bažas par to, ka vairumā ĀKK valstu sarunas par ekonomikas partnerības nolīgumiem un brīvās tirdzniecības nolīgumeim ir uzsāktas un virzās neatkarīgās kārtās bez patiesi demokrātiskām diskusijām; tādēļ pieprasa patiesi sabiedriskas diskusijas ar pilsoniskās sabiedrības, likumdošanas un valdības institūciju līdzdalību, kā arī pienācīgu atgriezenisko saiti un apspriežu mehānismus, lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu demokrātisku līdzdalību;

5. uzskata, ka, lai sasniegtu minētos attīstības mērķus, ekonomikas partnerības nolīgumiem jābūt mērķētiem uz labas tautsaimniecības vadības veicināšanu, ĀKK valstu tautsaimniecību reģionālās integrācijas sekmēšanu, kā arī ieguldījumu piesaisti un saglabāšanu augstā līmenī ĀKK valstīs;

6. tāpēc skubina Komisiju un ĀKK reģionus izstrādāt ekonomikas partnerības nolīgumus, ievērojot šādus principus: asimetriju par labu ĀKK reģioniem, atbalstu ĀKK reģionālajai integrācijai, pārdomāta un paredzama pamata īstenošana nolūkā sekmēt tirdzniecību un ieguldījumus ĀKK reģionos;

7. tomēr atzīmē, ka sarunās joprojām nav konkrētu, attīstību veicinošu rezultātu, kā rāda ĀKK valstu pieaugošās bažas un neapmierinātība attiecībā uz to attīstības atbalsta pasākumu trūkumu, kuri ir nepieciešami konkrēta izdevīguma gūšanai no ekonomikas partnerības nolīgumiem, piemēram, saistības sadarbībai attīstības jomā, konkrēti pielāgošanas pasākumi ar mērķi pārvarēt preferenču sistēmas pasliktināšanās, tehnoloģiju nodošanu un pieaugošu konkurenci;

8. uzsver, ka sarunu par ekonomikas partnerības nolīgumiem rezultātam jābūt tādam, lai nodrošinātu pietiekami daudz laika ĀKK valstu ražotāju pašmāju un reģionālo tirgu pielāgošanai un sniegtu ĀKK valstīm vajadzīgo politisko brīvību izveidot pašām savas attīstības stratēģijas;

9. skubina Komisiju rīkoties atbilstīgi Kotonū nabadzības izskaušanas mērķim un atbalstīt sociālo un tautsaimniecības attīstību visās reģionālajās grupās, īpaši valstīs ar vājāku tautsaimniecību katrā grupā, kuras citādi tiktu nostumtas malā, kā arī apzināties lielākas elastības nepieciešamību attiecībā uz grafiku sarunām par pakāpenisku tirgus atvēršanu, pārejas posma ilgumu un aptveramo preču apjomu, ja ekonomikas partnerības nolīgumu vispārējam rezultātam ir jābūt ilgtermiņa noturīgai attīstībai; uzsver, ka ekonomikas partnerības nolīgumiem jāpalīdz ĀKK valstīm iekļauties pasaules tautsaimniecībā, veicinot attīstību ar tirdzniecību un ņemot vērā šo valstu tautsaimniecību asimetriju;

10. uzsver, ka Attīstības politikas pārskats, jo īpaši tā 36. pants, sniedz pamatnostādnes sarunām par ekonomikas partnerības nolīgumiem; šai sakarā mudina Tirdzniecības ĢD ievērot asimetrijas un elastīguma principu, lai ļautu "jaunattīstības valstīm pieņemt un pārveidot tirdzniecības politiku saskaņā ar plašākiem valsts attīstības plāniem", un pilnībā pielāgot savu sarunu stratēģiju visaptverošajam politikas jomu saskaņotības principam attīstības labā, ko nosaka Attīstības politikas pārskats;

11. uzsver sabiedrisko pakalpojumu nozīmi attīstībā un demokrātijā, un tādēļ aicina Komisiju vienmēr galveno uzmanību vērst uz visiem iespējamu pieeju, apsverot pakalpojumu nozaru liberalizāciju vai citas iespējas jomās, kas saistītas, piemēram, ar ūdensapgādi un sanitāriju, veselības aprūpi, izglītību, transportu un enerģiju;

12. atzīst ES un ĀKK valstu tautsaimniecības attīstības ievērojami atšķirīgos līmeņus un tāpēc pauž nopietnas bažas par pārāk straujiem centieniem panākt savstarpēju tirdzniecības liberalizāciju starp ES un ĀKK valstīm, kam varētu būt smagas sekas trauslajās ĀKK valstu tautsaimniecībās un valstīs, īpaši laikā, kad starptautiskajai sabiedrībai jādara viss iespējamais, lai atbalstītu valstis centienos sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; un tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, lai ekonomikas partnerības nolīgumos ĀKK valstīm piemērotu īpašus un atšķirīgus nosacījumus, kā to paredz Kotonū nolīguma 34. panta 4. punkts;

13. uzsver, ka strādnieku tiesību ievērošana ir nozīmīgs elements centienos apkarot nabadzību un īstenot Tūkstošgades mērķus, jo tas veicina pastāvīgu iztikas līdzekļu ieguves un sociālo apstākļu attīstību gadījumos, kad iespējams nostiprināt vienlīdzību un demokrātiju;

14. uzsver, ka ar Lomes Konvenciju neizdevās veicināt atbilstīgu attīstību ĀKK valstīs, ka uzlabota pieeja tirgum pati par sevi nav pietiekams attīstības sekmēšanas dzinējspēks un ka preferenču sistēmas pasliktināšanās rada vajadzību pēc jauniem instrumentiem; tomēr uzsver arī to, ka turpmāk ekonomikas partnerības nolīgumi nebūs veiksmīgi, ja tie nebūs pilnībā vērsti uz ilgtspējīgu attīstību, un tāpēc prasa, lai sarunās par ekonomikas partnerības nolīgumiem tiešām panāktu jaunas un veiksmīgākas tirgus pieejas iespējas preču un pakalpojumu izvešanai no ĀKK valstīm;

15. uzsver Komisijas iniciatīvu lielo nozīmi, lai veicinātu produktu diversifikāciju un produkcijas ar pievienoto vērtību ražošanu;

16. mudina Komisiju atbalstīt tādus mehānismus, kas ļauj ražotājiem iesaistīties un piedalīties cenu noteikšanas procesā, kad tas ir iespējams, kā to paredz Kotonū nolīguma krājumā; aicina ES veicināt godīgu tirdzniecību kā mehānismu, kas uzlabotu mazo un marginalizēto ražotāju un nabadzīgo strādnieku apstākļus;

17. mudina Komisiju ņemt vērā, ka tarifu ieņēmumiem ir liela nozīme daudzu ĀKK valstu budžetā, un saistībā ar nolīgumu par savstarpību ar ES valstīm šie ieņēmumi ievērojami samazināsies; aicina Komisiju pirms savstarpēja tirgus pilnīgas atvēršanas ierosināt un finansēt plašas fiskālu reformu programmas; prasa ieviest PTO prasībām atbilstīgus drošības mehānismus, kas nodrošina īslaicīgus ievešanas ierobežojumus tajos gadījumos, ja importa pieplūduma rezultātā ir cietusi vietējā ražošana vai pastāv draudi, ka tā var ciest;

18. atzīst, ka ieņēmumu iespējamo zaudējumu var novērst ar citiem tiešiem nodokļiem vai PVN, tomēr uzsver, ka daži šādi nodokļu režīmi ir regresīvi un tie varētu neproporcionāli ietekmēt nabadzīgos iedzīvotājus, kā arī var rasties tehniskas problēmas ar šo režīmu ieviešanu un praktisku īstenošanu;

19. aicina Komisiju ekonomikas partnerības nolīgumos ieviest drošības mehānismu, lai nodrošinātu ĀKK valstīm pietiekamu politisko telpu, un, ja nepieciešams, iespēju veikt pasākumus maksājumu bilances grūtību vai makroekonomisko šoku gadījumā;

20. uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija izpildītu H. M. Barroso noteiktās saistības atbalstīt tirdzniecību jaunattīstības valstīs ar EUR 1 miljardu, un vajadzības gadījumā prasa papildus piešķirt līdzekļus pašreizējām Eiropas Attīstības fonda saistībām; pauž nožēlu, ka nav veikts atbilstīgs nodrošinājums ne šiem līdzekļiem, ne arī ierosinātajiem EUR 190 miljoniem gadā, ko Padomes vienošanās par turpmākajiem finanšu plāniem solīja Cukura protokola valstīm;

21. atzīmējot investīciju lielo nozīmi ĀKK valstu tautsaimniecības attīstībā, mudina Komisiju meklēt iespējas mainīt Eiropas Investīciju bankas investīciju shēmas darbību, lai ļautu šai shēmai veicināt papildu un attīstību sekmējošu investīciju piešķiršanu;

22. uzskata, ka izglītības un infrastruktūras uzlabošana ir vajadzīgais priekšnoteikums ĀKK valstu tirgu atvēršanai, un tādēļ aicina Komisiju nodrošināt ĀKK valstīm lielākus resursus un mehānismu, kas garantē priekšapmaksu, lai risinātu piegādes ierobežojumu, KLP reformas ārējās ietekmes un ES reglamentējošo standartu aizvien augošo prasību problēmas;

23. aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību vismazāk attīstīto valstu vajadzībām un nodrošināt atbilstīgu atbalstu potenciāla nostiprināšanai, kā arī risināt piegādes ierobežojumus, lai ļautu šādām valstīm izmantot priekšrocības, ko EBA iniciatīva piešķir attiecībā uz pieeju tirgum;

24. aicina ĀKK valstu vadītājus izmantot resursus efektīvāk, uzņemoties lielāku atbildību un ievērojot labu pārvaldi un demokrātiju;

25. prasa tirgus atvēršanu veikt, ievērojot ekonomikas partnerības nolīgumus, un tā ir atkarīga no konkrētu attīstības mērķu sasniegšanas un atbilstīgu resursu nodrošināšanas, lai risinātu ar visām papildu izmaksām saistītās problēmas;

26. uzsver, cik svarīgi ir sasniegt reālu iekšreģionālu integrāciju pirms starpreģionālās integrācijas programmas uzsākšanas;

27. prasa, lai ĀKK valstīm un reģioniem savlaicīgi tiktu nodrošināta efektīva palīdzība tirdzniecības jomā, lai stiprinātu to tirdzniecības apjomu sagatavošanās darbos, kas saistīti ar sarunām par ekonomikas partnerības nolīgumiem;

28. atzīmē, ka atsevišķos gadījumos sarunas par ekonomikas partnerības nolīgumiem ir izraisījušas tādu jaunu reģionālo grupu izveidi, kuras ietver valstis ar acīmredzami dažādiem attīstības līmeņiem, radot sarežģījumus ĀKK valstīs un izraisot reģionālo ekonomisko kopienu pārklāšanos;

29. atzinīgi novērtē reģionālo integrācijas procesu lomu, ko sekmē ekonomikas partnerības nolīgumi un kurus Kotonū nolīgumā izvirza par prioritāti, palīdzēt valstīm attīstīt iekšējo tirgu, piesaistīt investorus un risināt piegādes ierobežojumus; tomēr aicina Komisiju ņemt vērā to, ka ir vajadzīgi pārejas periodi, lai aizsargātu stratēģiskos produktus un rūpniecības nozares un lai ieviestu PTO prasībām atbilstīgus drošības mehānismus, un rastu veidu, kā kompensēt zaudējumus tarifu ieņēmumos;

30. atgādina Komisijai, ka šīm reģionālajām grupām nav reāli līdz 2008. gadam uzsākt pakāpenisku asimetriskā savstarpējās brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu reģionu līmenī, ja neveic atbilstīgus papildu pasākumus;

31. aicina Komisiju nodrošināt lielāku saskaņotību un kohēziju starp ekonomikas partnerības nolīgumu saturu, kas attiecas uz tirdzniecību, saistītajiem un korekcijas pasākumiem, un savlaicīga un efektīva atbalsta nodrošinājumu; un aicina pastiprināt sadarbību Attīstības ĢD, Tirdzniecības ĢD, Ārējo sakaru ĢD un EiropeAid sadarbības biroju, kā arī ES dalībvalstu starpā par to, kā labāk sniegt atbalstu ekonomikas partnerības nolīgumu attīstībai;

32. mudina Komisiju pievērst uzmanību ražošanas un pārstrādes iespēju uzlabošanai un ĀKK valstu un reģionu savstarpējai tirdzniecībai;

33. pauž nožēlu par tempu, kādā notika sākotnējā kārta sarunām par ekonomikas partnerības nolīgumiem ar visām ĀKK valstīm, kā arī par reālu nolīgumu trūkumu minētajā posmā;

34. uzskata, ka jāpastiprina ĀKK valstu sekretariāta loma šo sarunu koordinēšanā, ja tas sniedz atbilstīgu informāciju par sarunu norises gaitu dažādos ĀKK valstu reģionos;

35. aicina Komisiju ievērot ĀKK valstu vadītāju lūgumus, ja viņi vēlas atsākt sarunu kārtu ar visām ĀKK valstīm un atrisināt visas atlikušās nepilnības;

36. aicina Komisiju sākt izstrādāt alternatīvas, lai ĀKK valstis var izdarīt pamatotu izvēli, un īpaši apsvērt VPS+ režīma labāku īstenošanu;

37. atgādina, ka saskaņā ar Kotonū nolīguma nosacījumiem gadījumā, ja kāda valsts vai reģions nevēlas pievienoties ekonomikas partnerības nolīgumiem/brīvas tirdzniecības zonai, šai valstij nav jācieš no apgrūtinātas pieejas tirgum; aicina Komisiju izpētīt visas alternatīvās iespējas, tostarp nesavstarpības pasākumus, ko paredz Kotonū nolīguma 37. panta 6. punkta nosacījumi, kas ir jāievēro, ja ĀKK valstis izvēlas šo alternatīvu;

38. atzīmē, ka nolūkā panākt lielāku elastību Komisijai un ĀKK valstīm ir jāsadarbojas, ievērojot Kotonū nolīgumu, un jācenšas panākt VVTT XXIV panta pārskatīšana, lai tas neatstātu negatīvu ietekmi uz attīstību un lai varētu pieļaut nesavstarpējus ekonomikas partnerības nolīgumus; tādēļ aicina Komisiju ievērot, ka ES un ĀKK valstis ir pietiekami liela teritorija, kas var prasīt PTO noteikumu iespējamas reformas, lai šie noteikumi būtu taisnīgāki un atbilstu gan jaunattīstības valstu, gan Eiropas mazo ražotāju vajadzībām;

39. aicina Komisiju sarunās par ekonomikas partnerības nolīgumiem apspriest jautājumus par ieguldījumiem, konkurences noteikumiem un valsts iepirkumiem tikai tad, kad ir panākta skaidra vienprātība ar ĀKK valstu reģioniem;

40. prasa lielāku pārredzamību attiecībā uz sarunu virzību un saturu, kā arī atbalstu ekonomikas partnerības nolīgumu attīstībai un ĀKK valstu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, privātā sektora, valstu parlamentu, vietējo pašvaldību, Eiropas Parlamenta, kā arī ĀKK valstu un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas lielāku iesaistīšanos sarunās;

41. prasa, lai 2006. gadā paredzēto sarunu pārskatu par ekonomikas partnerības nolīgumiem, kā nosaka Kotonū nolīguma 37. panta 4. punkts, un nešaubās, ka to ņems vērā kā iespēju iesaistīties visaptverošā un reālā izvērtēšanā tādā ziņā, lai ekonomikas partnerības nolīgumi radītu atbilstīgus noteikumus nabadzības izskaušanai, kā arī ilgtermiņa sociālās un tautsaimniecības attīstības veicināšanai;

42. atgādina un pauž atbalstu Keiptaunas deklarācijai, kuru 2002. gada martā vienprātīgi pieņēma ĀKK valstu un ES Apvienotā parlamentārā asambleja un kura prasa izveidot attīstības kritērijus, pēc kā izvērtēt ĀKK valstu un ES tirdzniecības sarunu virzību un iznākumu; un prasa šādus kritērijus lietot visos sarunu virzības pārskatos;

43. mudina Komisiju turpināt iesākto, īstenojot jaunu uzraudzības mehānismu, pilnīgi iesaistoties deputātiem un pilsoniskajai sabiedrībai, lai nodrošinātu rūpīgu politikas pārbaudi un lēmumu publiskumu attiecībā uz attīstības mērķiem vai noteiktajiem kritērijiem sarunu procesā;

44. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām, ĀKK valstu un ES padomei, kā arī ĀKK valstu un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

[1] OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

[2] OV C 231, 27.9.2002., 63. lpp.

[3] http://www.un.org/summit2005/. Skatīt arī http://www.un.org/ga/59/hl60_plenarymeeting.html.

--------------------------------------------------