29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 321/45


Austrijas Republikas ierosme, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par sadarbības uzlabošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstu īpašajām intervences vienībām krīzes situācijās

(2006/C 321/15)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. pantu, 32. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Austrijas Republikas ierosmi (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību 29. pantā noteikts, ka viens no Eiropas Savienības mērķiem ir nodrošināt pilsoņiem augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, izstrādājot dalībvalstu kopīgu rīcību policijas un tiesu sadarbības jomā krimināllietās.

(2)

ES valstu un valdību vadītāji 2004. gada 25. marta Deklarācijā par solidaritāti terorisma apkarošanā ir deklarējuši savu stingru apņemšanos, ka dalībvalstīm būtu “jāapkopo visi to rīcībā esošie instrumenti, lai teroristu uzbrukuma gadījumā sniegtu palīdzību dalībvalstij vai valstij, kas pievienojas, tās teritorijā pēc tās politisko iestāžu lūguma”.

(3)

Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu īpašās intervences vienības jau ir uzsākušas sadarbības darbības policijas vadītāju darba grupas vadībā. Kopš 2001. gada to tīkls ar nosaukumu “Atlas” ir organizējis dažādus seminārus, pētījumus, materiālu apmaiņas un kopīgas mācības.

(4)

Nevienas dalībvalsts rīcībā nav visi līdzekļi, resursi, pieredze un zināšanas, lai efektīvi risinātu jebkāda veida plaša mēroga krīzes situācijas, kurām ir vajadzīga īpaša intervence. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai katra dalībvalsts varētu lūgt palīdzību citai dalībvalstij.

(5)

Šajā lēmumā ir noteikti daži vispārēji noteikumi par atbildību, tostarp par krimināltiesisko atbildību, lai radītu tiesisku pamatu apstākļiem, kuros attiecīgās dalībvalstis vienotos lūgt un sniegt palīdzību. Šī tiesiskā pamata pieejamība un deklarācija, kurā norādītas kompetentās iestādes, ļaus dalībvalstīm ātri reaģēt gadījumā, ja rodas krīzes situācija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā ir noteikti vispārēji noteikumi un nosacījumi, lai ļautu vienas dalībvalsts īpašajām intervences vienībām sniegt palīdzību un/vai darboties citas dalībvalsts (turpmāk “dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu”) teritorijā gadījumos, kad šī otrā dalībvalsts tās ir uzaicinājusi un tās ir piekritušas to darīt, lai risinātu krīzes situāciju.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1)

“īpašā intervences vienība” ir jebkura dalībvalsts tiesībaizsardzības iestāde, kas ir specializēta kontrolēt krīzes situācijas;

2)

“krīzes situācija” ir jebkura cilvēka izraisīta situācija dalībvalstī, kas rada būtiskus tiešus fiziskus draudus personām vai iestādēm šajā dalībvalstī, jo īpaši ķīlnieku sagrābšana, lidmašīnu nolaupīšana un tamlīdzīgi starpgadījumi.

3. pants

Palīdzība citai dalībvalstij

1.   Dalībvalsts var lūgt palīdzību no citas valsts īpašās intervences vienības, lai risinātu krīzes situāciju. Dalībvalsts var pieņemt vai noraidīt šādu lūgumu, vai ierosināt citu palīdzības veidu.

2.   Atkarībā no vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm palīdzība var būt aprīkojuma vai ekspertīzes sniegšana dalībvalstij, kas iesniegusi pieprasījumu, vai operāciju veikšana šīs dalībvalsts teritorijā.

3.   Ja tiek veiktas operācijas dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, teritorijā, īpašās intervences vienības amatpersonas, kas sniedz palīdzību

a)

ir pilnvarotas rīkoties, dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, teritorijā veicot atbalsta darbības;

b)

rīkojas dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, atbildībā un vadībā, kā arī saskaņā ar dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, tiesību aktiem;

c)

rīkojas, nepārkāpjot savas pilnvaras atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem.

4. pants

Vispārēji noteikumi par atbildību

1.   Ja saskaņā ar šo lēmumu dalībvalsts amatpersonas darbojas citas dalībvalsts teritorijā, šī pēdējā minētā dalībvalsts ir atbildīga par jebkādu kaitējumu, ko minētās amatpersonas izraisījušās savas darbības laikā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja kaitējumu izraisījušas darbības, kuras bijušas pretrunā dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, rīkojumiem, vai ja ir pārkāptas attiecīgās amatpersonu pilnvaras atbilstīgi viņu valsts tiesību aktiem, piemēro šādus noteikumus:

a)

dalībvalsts, kuras teritorijā ir nodarīti kaitējumi, novērš šos kaitējumus saskaņā ar nosacījumiem, kurus piemēro šīs valsts amatpersonu nodarītiem kaitējumiem;

b)

dalībvalsts, kuras amatpersonas ir nodarījušas kaitējumu kādai personai citas dalībvalsts teritorijā, pilnībā atlīdzina šai dalībvalstij visas summas, ko tā izmaksājusi cietušajiem vai personām, kas viņu vārdā ir tiesīgas uz atlīdzību;

c)

neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām un izņemot b) apakšpunktu, katra dalībvalsts šajā punktā paredzētajā gadījumā atturas no atlīdzības pieprasīšanas par citas dalībvalsts nodarītiem kaitējumiem.

5. pants

Krimināltiesiska atbildība

3. pantā minēto darbību laikā amatpersonas, kuras darbojas citas dalībvalsts teritorijā, uzskatāmas par šīs dalībvalsts amatpersonām attiecībā uz nodarījumiem, kuri izdarīti pret viņām vai kurus viņas ir izdarījušas.

6. pants

Sanāksmes un kopīgas apmācības

Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās iestādes vajadzības gadījumā organizē sanāksmes un kopīgas apmācības un mācības, lai apmainītos ar pieredzi un vispārēju, praktisku un tehnisku informāciju par palīdzības sniegšanu krīzes situācijās.

7. pants

Izmaksas

Katra dalībvalsts pati sedz savas izmaksas, ja vien attiecīgās dalībvalstis nav vienojušās citādi.

8. pants

Saistība ar citiem instrumentiem

1.   Dalībvalstis var turpināt piemērot spēkā esošus divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai režīmus, kas ir spēkā … (3), ciktāl šie nolīgumi vai režīmi ļauj dalībvalstu starpā paplašināt un papildināt šā lēmuma mērķus.

2.   Pēc … (3) dalībvalstis var slēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai režīmus vai nodrošināt, ka tie stājas spēkā, ciktāl šie nolīgumi vai režīmi ļauj dalībvalstu starpā paplašināt un papildināt šā lēmuma mērķus.

3.   Nolīgumi un režīmi, kas minēti 1. un 2. punktā, nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt attiecības ar dalībvalstīm, kuras nav to puses.

4.   Dalībvalstis informē Padomi un Komisiju par visiem 1. un 2. punktā minētajiem nolīgumiem un režīmiem.

9. pants

Nobeiguma noteikumi

Katra dalībvalsts līdz … (3) Padomes Ģenerālsekretariātā deponētā deklarācijā paziņo, uz kurām iestādēm attiecas īpašo intervences vienību jēdziens un kuras kompetentās iestādes var lūgt un dot atļauju sniegt palīdzību, kā noteikts 2. pantā. Šādu deklarāciju var grozīt jebkurā laikā.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā … (4).

Briselē, …

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C …

(2)  Atzinums sniegts … (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  …

(4)  …