23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/123

1.1

Izstrādājot šo atzinumu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) vēlas izteikt atbalstu, solidaritāti un simpātijas visām Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas, lai šajā valstī ieviestu demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskas valsts principus, biedrošanās un vārda brīvību, proti, ieviestu Eiropas Savienības pamatvērtības.

1.2

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja īpaši pauž savu morālo atbalstu tādām pilsoniskās sabiedrības organizācijām kā cilvēktiesību aizstāvības nevalstiskajām organizācijām, kas seko demokrātijas situācijai un tiesiskumam, neatkarīgajam jaunatnes organizācijām, neatkarīgajiem fondiem, darba devēju un uzņēmēju neatkarīgajām asociācijām un brīvajam arodbiedrībām, kas Baltkrievijā pūlas ieviest demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskumu un eiropeiskas vērtības.

1.3

Tiešiem personīgiem kontaktiem, kas jo īpaši jauniešu vidū var izpausties savstarpējas apmaiņas formā, ir ļoti svarīga nozīme un funkcija kontaktos ar pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā. Lai šie kontakti tiktu uzturēti un pastiprināti, ir būtiski, lai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem piekoptu atvērtu vīzu politiku.

1.4

Eiropas Savienībai kopumā jātiecas izveidot atbilstošu, visaptverošu un mērķtiecīgu informācijas politiku, kā arī tādu stratēģiju, kas ļauj cilvēkiem Baltkrievijā skaidrot Eiropas Savienības pamatvērtības un tās darbību.

1.5

Ja ES vēlas sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai ir absolūti nepieciešama tās atbilstoša un elastīga darbība, nodrošinātu to, lai palīdzība un atbalsts nonāktu pie saņēmējiem, kam tā nepieciešama.

1.6

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu padome aicina ES iestādes, izstrādājot Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalsta stratēģiju, izmantot jauno dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredzi un zinātību sakarā ar pārejas periodu.

2.1

Izstrādājot šo atzinumu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) vēlas izteikt atbalstu, solidaritāti un simpātijas visām Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas, lai šajā valstī ieviestu demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskas valsts principus, biedrošanās un vārda brīvību, proti, ieviestu Eiropas Savienības pamatvērtības.

2.2

EESK uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Baltkrievijā pastāvētu īstena un nekādi nekontrolēta pilsoniskā sabiedrība, kas ir nepieciešams priekšnoteikums ilgstošai stabilizācijai un demokrātijas attīstībai šajā valstī.

2.3

EESK pauž savu viennozīmīgi negatīvo attieksmi pret Baltkrievijas valsts varas un pārvaldes iestāžu pielietotajām administratīvajām metodēm, kuru visspilgtākā izpausme bija 2006. gada 19. marta vēlēšanas, kas bija pilnīgi nepārskatāmas un kurās tika pieļautas nelikumības. EESK arī nosoda politiski ievirzītos tiesas procesus pret demokrātijas aktīvistiem un nevalstisko organizāciju locekļiem, kas vēlējās tikai izmantot savas pilsoniskās tiesības un sekot prezidenta vēlēšanu norisei un kuri pēdējā laikā paraugprāvās ir netaisnīgi notiesāti (NVO “Partnerība” gadījums).

2.4

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja norāda, ka Baltkrievijā, kas ir Eiropas Savienības tieša kaimiņvalsts, pret iedzīvotājiem tiek vērsts politisku iemeslu diktēts spēks, ka tajā rupji pārkāpj pamattiesības un netiek ievēroti cilvēktiesību jomā spēkā esošie starptautiskie līgumi un konvencijas. Šāda situācija nav pieņemama 25 Eiropas Savienības valstu organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai.

2.5

EESK pauž savu nosodījumu un noraida to, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas iebilst valsts patvaļai, tiek vajātas un uzskatītas par noziedzīgām.

2.6

Šā EESK pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir ierosināt ES iestādēm jaunu pieeju attiecībā uz Baltkrieviju un sakarā ar atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai šajā valstī. Eiropas Savienības stratēģijai, kas vērsta uz Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanu, ir jābūt vidēja termiņa stratēģijai, tai jābūt praktiski īstenojamai un dzīvotspējīgai, it sevišķi tāpēc, ka šobrīd, pēc prezidenta vēlēšanām, starptautiskās sabiedrības uzmanība attiecībā uz Baltkrieviju sāk mazināties.

2.7

Tajā pašā laikā šā atzinuma mērķis ir Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas vairāk informēt par situāciju Baltkrievijā un veicināt to interesi par Baltkrievijas partneru likteni un problēmām, tādējādi norādot virzienus un paverot ceļu Eiropas Savienības un Baltkrievijas organizāciju savstarpējai sadarbībai.

3.1

Pirmajā acu uzmetienā pilsoniskās sabiedrības organizāciju formālai pastāvēšanai nepieciešamais juridiskais pamats var likties pietiekams un atbilstošs mūsdienu sabiedrības standartiem. Baltkrievijas juridiskajā sistēmā problēma slēpjas likumu detalizētā skaidrojumā un pilsoniskās sabiedrības organizāciju reģistrācijai un darbībai mākslīgi radītajos šķēršļos. Praksē situācija ir tāda, ka tiesiskais pamats ļauj aizbildināties ar dažādiem iemesliem, lai atteiktu lūgumu reģistrēt tās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas pastāvošajam režīmam ir traucējošas.

3.2

Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību — kā tas ir raksturīgi visām valstīm ar autoritāru vai totalitāru režīmu — raksturo dalījums oficiālās organizācijās un tādās, kas labākajā gadījumā darbojas legāli, taču sastopas ar grūtībām, vai arī darbojas puslegāli vai pat nelegāli. Baltkrievijas valdība šīs organizācijas politizē un pielīdzina politiskajai opozīcijai. Sakarā ar to tomēr jāatzīmē, ka iedzīvotāju tiesības brīvi biedroties ar mērķi aizstāvēt savas atsevišķās un kolektīvās intereses ir uzskatāmas par pamattiesībām un ir viena no Eiropas vērtībām. Tāpat arī “konflikta” situācijas, kas bieži vien rodas starp pilsonisko sabiedrību un oficiālo politisko varu, ir parasta un normāla parādība Eiropas Savienības valstīs. Klasiskās demokrātijas valstīs šādi “konflikti” neizpaužas kā pilsoniskās sabiedrības organizāciju leģitimitātes mazināšanās, bet gan ir uzskatāmi par sabiedriskās domas līdzekli, lai kontrolētu sabiedrisko lietu pārvaldīšanu un tajā piedalītos.

3.3

Baltkrievijā darbojas daudzas oficiālas organizācijas, kas ir lojālas režīmam vai kuras tieši kontrolē vai vada valsts. Varas iestādes minētās organizācijas uzdod par “Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību” (1). No otras puses, pastāv režīmu kritizējošas organizācijas, kas šīs kritikas dēļ tiek uzskatītas par noziedzīgām, turklāt tās bieži pasludina par nelegālām.

3.4

Baltkrievijā ir aktīvas arī neformālas organizācijas vai pilsoņu apvienības, kas arī ir jāpieskaita pilsoniskajai sabiedrībai. Šīm aktīvajām un apzinīgajām pilsoņu grupām savas darbības dēļ ir neiespējami kļūt par oficiālām organizācijām. Tādēļ tām jāturpina darboties kā neformālām organizācijām. Šādā veidā pašorganizējušās personas tiek vajātas, iesūdzētas tiesā, zaudē darbu vai studenta statusu. Svarīgi ir rast līdzekļus, lai palīdzētu neformālajām grupām, kas bieži tomēr veido Baltkrievijas neatkarīgās pilsoniskās sabiedrības kodolu.

3.5

Virkne pilsoniskās sabiedrības organizāciju turpina darboties līdzīgā veidā, jo dažādu nenozīmīgu, sīku un absurdu iemeslu dēļ, kurus valsts pārvalde Baltkrievijā izmanto, lai uzsāktu formālu traucējošo organizāciju likvidāciju, ir atteikts tās oficiāli pārreģistrēt. Tās galvenokārt ir nevalstiskas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, kas uzrauga demokrātiju un tiesiskumu, neatkarīgas jaunatnes organizācijas, neatkarīgi fondi, neatkarīgas darba devēju un uzņēmēju apvienības un brīvās arodbiedrības. Tādas organizācijas nevar turpināt savu darbību kā oficiāli tiesību subjekti.

3.6

Kaut arī Baltkrievijā (2) pastāv vairāk nekā 2500 nevalstisko organizāciju, to neatkarīgo organizāciju, kas bieži vien ar sabiedrības jautājumiem nodarbojas tikai ļoti nenozīmīgā veidā, skaits krītas, jo tās represē, to darbībā iejaucas valsts pārvaldes iestādes, un tām ir jāatbilst jauniem nosacījumiem sakarā ar pārreģistrēšanu. Piemēram, cilvēktiesību jomā viena no pēdējām organizācijām, kas darbojās legāli, bija Helsinku komiteja, kurai arī pēdējā laikā ir jāsaskaras ar pieaugošu spiedienu no valsts iestāžu puses.

3.7

Neatkarīgu uzņēmēju, rūpnieku un darba dēvēju apvienību un grupu kategorijā pastāv tikai mazas organizācijas, piemēram, “Perspektyva”, kuras locekļus turklāt bieži vien arestē un tiesā par fiktīviem nodarījumiem.

3.8

Pie arodbiedrībām pieder vienlaikus gan oficiālas arodbiedrību organizācijas (kas iekļautas Baltkrievijas Arodbiedrību federācijā), gan neatkarīga arodbiedrību kustība ar nosaukumu Baltkrievijas Demokrātisko arodbiedrību kongress. Biedrošanās brīvība un neatkarīgo arodbiedrību tiesības tomēr bieži vien tiek pārkāptas Nesenais Eiropas arodbiedrību konfederācijas (EAK), Starptautiskās brīvo arodbiedrību konfederācijas (SBAK) un Pasaules darba konfederācijas (PDK) Eiropas Komisijai adresētais aicinājums (3) tieši satur norādi uz arodbiedrību tiesību pārkāpumu Baltkrievijā.

3.8.1

Jau daudzus gadus Starptautiskā darba organizācija (ILO) atklāj un nosoda rupjos un sistemātiskos strādājošo un arodbiedrību pamattiesību pārkāpumus attiecībā uz biedrošanās brīvību un sarunām par darba koplīguma slēgšanu (87. un 98. konvencija) ILO administratīvās padomes 2003. gada izveidotā komisija 2004. gadā sastādīja ziņojumu, kurā nosodīja valsts iejaukšanos arodbiedrību iekšējās lietās, ka arī tās pret arodbiedrībām vērstos noteikumus un likumus. Kopš ziņojuma pieņemšanas ILO ir asi kritizējusi valdību par to, ka tā nav ieviesusi vai ir tikai ļoti nepilnīgi ieviesusi komisijas rekomendācijas. ILO Starptautiskās darba konferences nesenajā, 2006. gada jūnijā notikušajā 95 sesijā valdība tika aicināta veikt konkrētus pasākumus nolūkā ieviest minētās rekomendācijas, lai līdz administratīvās padomes sanāksmei 2006. gada novembrī panāktu reālu un uzskatāmu progresu.Jau daudzus gadus Starptautiskā darba organizācija (ILO) atklāj un nosoda rupjos un sistemātiskos strādājošo un arodbiedrību pamattiesību pārkāpumus attiecībā uz biedrošanās brīvību un sarunām par darba koplīguma slēgšanu (87. un 98. konvencija) ILO administratīvās padomes 2003. gada izveidotā komisija 2004. gadā sastādīja ziņojumu, kurā nosodīja valsts iejaukšanos arodbiedrību iekšējās lietās, ka arī tās pret arodbiedrībām vērstos noteikumus un likumus. Kopš ziņojuma pieņemšanas ILO ir asi kritizējusi valdību par to, ka tā nav ieviesusi vai ir tikai ļoti nepilnīgi ieviesusi komisijas rekomendācijas. ILO Starptautiskās darba konferences nesenajā, 2006. gada jūnijā notikušajā 95 sesijā valdība tika aicināta veikt konkrētus pasākumus nolūkā ieviest minētās rekomendācijas, lai līdz administratīvās padomes sanāksmei 2006. gada novembrī panāktu reālu un uzskatāmu progresu. Ja tāda progresa nav, konference paredz, ka ILO administratīvā padome sāks izskatīt, vai nav jāuzsāk papildpasākumi saskaņā ar ILO konstitūciju. Tādi pasākumi varētu ietvert Starptautiskās darba konferences rekomendāciju dalībvalstīm, darba devēju federācijām un arodbiedrībām pārskatīt viņu attiecības ar Baltkrieviju.

3.9

EESK pilnībā atbalsta tās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas apliecina eiropeiskas vērtības un ar savu darbu un darbību nedz leģitimē, nedz atbalsta autoritāro režīmu un nekādā veidā nav ar to saistītas. EESK aicina Eiropas Savienības iestādes un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas minētās organizācijas atbalstīt līdzīgā veidā (arī finansiāli).

3.10

EESK apzinās arī to, ka ir nepieciešams dialogs un viedokļu apmaiņa ar organizācijām, kuru darbība vai darbības veids leģitimē pie varas esošo autoritāro režīmu un tādējādi diskreditē Eiropas pamatvērtības.

3.11

Kopumā pilsoniskās sabiedrības organizācijām Baltkrievijā jātiecas (arī sadarbībā ar partneriem ārvalstīs) izkļūt no izolācijas attiecībā pret sabiedrību, un, apliecinot savus rezultātus un nozīmību sabiedrībai, iegūt tās uzticību.

3.12

Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības situācija un loma turklāt ir sarežģīta tādēļ, ka ievērojama daļa baltkrievu atzīst pastāvošās politiskās varas leģitimitāti un to atbalsta. Turpretī pilsoniskās sabiedrības organizācijām nav plaša sabiedrības atbalsta, un politiskajam režīmam — jo īpaši, pateicoties tā informācijas politikai — izdodas vienkāršajai baltkrievu sabiedrībai tās atspoguļot nelabvēlīga gaismā.

4.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja kopumā piekrīt un atbalsta Eiropas Komisiju, kas 2004. gada 28. maijā pieņēma Nacionālās stratēģijas dokumentu, nacionālo indikatīvo programmu attiecībā uz Baltkrieviju 2005-2006. gadam. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieinteresētība un atbalsts visupirms attiecas uz indikatīvās programmas punktiem, kas skar Eiropas Savienības atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vēlas aktīvi iesaistīties konsultācijās par šim atbalstam vispiemērotāko veidu.

4.2

Turklāt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja cer, ka Eiropas Komisija sagatavos šāda veida programmu arī attiecībā uz tālāku laika posmu, jo virkne Baltkrievijas organizāciju vēlas, lai Eiropas Savienības darbība cilvēktiesību un demokrātijas jomā Baltkrievijā kļūtu aktīvāka. Šāda veida projekti un programmas ir motivējoši un stimulējoši Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai.

4.3

EESK arī atzīmē — lai izdotos mainīt autoritāro režīmu, kas cenšas radīt iespaidu, ka kontrolē situāciju valstī, būs nepieciešams atbalstīt ikdienas pasākumus; bieži vien tas ir jādara, izmantojot “mazu politisko soļu” taktiku. Tas galvenokārt attiecas uz visām Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Situācijā, kurā ierobežo arī apolitiskās pilsoniskās organizācijas, to darbība arī kļūst politiska.

4.4

ES iestādēm un dalībvalstīm ir jābūt prasīgākām attiecībās ar Baltkrieviju, kā arī jākoordinē un jāsaskaņo pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanas stratēģija gan savā starpā, gan ar citiem starptautiskajiem finanšu sniedzējiem (fondiem, trešo valstu valdībām).

4.5

Iespējamo ekonomisko sankciju īstenošana un citi pasākumi ir ļoti uzmanīgi jāizskata no iespējamo ieguvumu un trūkumu viedokļa. Tā kā prezidenta Lukašenko režīms praktiski kontrolē visus plašsaziņas līdzekļus, nav grūti Baltkrievijas pilsoņiem (sevišķi ārpus galvaspilsētas Minskas) attēlot ES kā naidīgu institūciju un tādējādi mazināt Baltkrievijas turpmākās politiskās un ekonomiskās attīstības “pa Eiropas ceļu” pievilcību.

4.6

Sankcijas, kam ir tieša ietekme uz iedzīvotājiem, no tās, kas skar tikai pašreizējās varas pārstāvjus, ir jānošķir. Gadījumā, ja izmanto sankcijas, šis nošķīrums ir jāņem vērā, lemjot par to, kādas sankcijas piemērot. Nedrīkst pieļaut, ka sankcijas tiešā veidā skar Baltkrievijas iedzīvotājus. Nekādā gadījumā ka sankciju nedrīkst izmantot izslēgšanu no vispārējo preferenču sistēmas, jo tās būtība ir kvalificēta preferenciāla piekļuve ES tirgum, balstoties uz pamatnoteikumu ievērošanu. Turklāt Baltkrievijas valdībai ir pietiekoši daudz laika un iespēju, lai labotu galvenās sūdzības par arodbiedrību tiesību pārkāpšanu Baltkrievijā.

4.7

Lai gan Baltkrievija ir oficiāli iekļauta Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP), pašreizējos apstākļos nav iespējams ļaut tai pilnībā izmantot EKP sniegtās priekšrocības. EESK piekrīt Komisijas un Padomes viedoklim, ka Baltkrievijas iesaistīšanai minētajā programmā jābūt iespējamai pēc tam, kad tās varas iestādes būs skaidri apliecinājušas gribu ievērot demokrātijas vērtības un tiesiskas valsts principus. Eiropas Komisijai tomēr būtu jāizstrādā arī vienpusējs scenārijs (vai scenārijs, ko sagatavotu sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem) nolūkā ātri integrēt Baltkrieviju Eiropas kaimiņattiecību politikā gadījumā, ja tās politiskā un saimnieciskā situācija ievērojami mainītos. Šeit var veidot paralēli ar situāciju Slovākijā 20. gadsimta 90. gados, kad valdības galva bija Vladimír Mečiar un Slovākija bija kandidātvalsts (4). Ja Eiropas Savienība pieņem līdzīgu, elastīgu pieeju attiecībā pret Baltkrieviju, tas ļautu ilgstoši mobilizēt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un tai piedāvāt pievilcīgu, alternatīvu “Eiropas scenāriju”.

4.8

Viens no galvenajiem Baltkrievijas attīstības faktoriem bija, ir un būs Krievija. Tā kā Krievija ir viens no Eiropas Savienības stratēģiskajiem partneriem, ar Krieviju, Krievijas politiķiem un Krievijas pilsonisko sabiedrību noteikti ir jāuzsāk dialogs par situāciju Baltkrievijā.

5.1

Plašsaziņas līdzekļu brīvība un iespēja iegūt objektīvu un neatkarīgu informāciju. Šobrīd režīms praktiski kontrolē visu informāciju. Pilsoniskajai sabiedrībai nav iespējas izmantot plašsaziņas līdzekļus un oficiālos plašsaziņas un informācijas kanālus. Lielāka daļa neatkarīgo laikrakstu dažādu iemeslu dēļ ir slēgti, un pārējiem periodiskajiem izdevumiem pieeja valsts izplatīšanas tīklam ir padarīta praktiski neiespējama. Iespējas izmantot internetu arī ir ierobežotas, izņemot galvaspilsētu Minsku un reģionālos centrus, bet arī tur interneta pieslēguma izmaksas joprojām ir augstas. ES prioritātei līdz ar to būtu jābūt Baltkrievijas iedzīvotājiem pieejamo neatkarīgo, pastāvīgo informācijas avotu darbības nodrošināšanai, atbalstīšanai un nostiprināšanai, kā arī no cenzūras brīvu interneta serveru esamībai. Būtu jāatbalsta neatkarīgas vietējās iniciatīvas attiecībā uz internetu.

5.2

ES atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā. Papildus Eiropas Savienības deklarētajam atbalstam pilsoniskās sabiedrības organizācijām Baltkrievijā pastāv daudz praktiskas dabas un formālu šķēršļu palīdzības nogādāšanai tās saņēmējiem. Pastāvošās Kopienas finansējuma sniegšanas procedūras ir ļoti sarežģītas, garas un dārgas. Spēkā esošā Finanšu regula jāpielāgo, ļaujot sniegt elastīgāku un uz izmantotājiem vairāk orientētu finansējumu ne tikai oficiāli reģistrētajām NVO, bet arī nereģistrētām pilsoņu aktivitātēm, jo īpaši valstīs ar naidīgu attieksmi. EESK aicina Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi, pieņemot jaunus grozījumus Finanšu regulā un tās piemērošanas noteikumos, paredzēt pašreizējās finanšu procedūras attiecībā uz pilsonisko sabiedrību atvieglošanu. Lai palīdzības sniegšana notiktu atbilstošā veidā, varētu izmantot pastāvošos pilsoniskās sabiedrības organizāciju Eiropas tīklus, un ar Eiropas tīklu palīdzību pārstāvēt Baltkrievijas organizācijas, tajā skaitā nereģistrētās organizācijas.

5.3

EESK atzinīgi vērtē neseno Komisijas priekšlikumu izveidot atsevišķu finanšu instrumentu ar mērķi veicināt demokrātiju un cilvēktiesības pasaulē un to, ka tas tiks virzīts uz valstīm, kur pamatbrīvības ir apdraudētas visvairāk. EESK cer, ka tai būs iespēja paust viedokli par šo likumdošanas priekšlikumu un ka jaunā instrumenta pamatā būs princips, kas noteiks tā vienlīdzīgas izmantošanas iespējas visiem, kam tas nepieciešams, kā arī elastība attiecībā uz veidu, kādā to var izmantot pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

5.4

EESK atbalsta arī nesen Eiropas Parlamentā un Eiropas bezpeļņas organizācijās apspriestās iniciatīvas, kuru mērķis ir veikt pasākumus, lai izveidotu jaunu finansiālā atbalsta instrumentu, kas veltīts demokrātiskajiem spēkiem tādās zemēs kā Baltkrievija (Eiropas fonds aģentūra Demokrātijas veicināšanai). Šāda aģentūra ļautu piešķirt ļoti nepieciešamo finansiālo palīdzību arī neoficiālām organizācijām, ko valsts pārvaldes iestādes ir atteikušās reģistrēt.

5.5

Baltkrievijas nākotnes vārdā ir svarīgi nostiprināt demokrātiskos spēkus un neatkarīgo pilsonisko sabiedrību, kā arī izstrādāt stratēģiskās pamatnostādnes to turpmākai attīstībai šajā pēcvēlēšanu periodā. Eiropas Savienībai sadarbībā ar citām atbalsta struktūrām un ar valstīm, kam ir tādi paši mērķi un intereses attiecībā uz Baltkrieviju, visupirms būtu jācenšas atbalstīt minētā sabiedrības daļa.

5.6

Gan “vecajām” un pieredzējušām Baltkrievijas demokrātiskajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan arī jaunajām organizācijām un tapšanas stadijā esošām iniciatīvām ir jānodrošina vienādas iespējas izmantot Eiropas Savienības atbalstu (ne tikai finanšu atbalstu) un sazināties ar Eiropas iestādēm.

5.7

Savstarpēja informācijas apmaiņa. Neskatoties uz daudzkārtējiem ES lūgumiem — kas tikuši noraidīti — atvērt Minskā pārstāvniecību, Baltkrievijā atšķirībā no citam valstīm nedarbojas Eiropas Komisijas delegācija. Šajā valstī nav arī informācijas centru tīkla. Praktiski nav iespējams saņemt objektīvu pamatinformāciju par Eiropas Savienību, tās darbību, vērtībām un politiku. Līdz ar to ir jāpārdomā, kā palielināt Baltkrievijas iedzīvotāju informētību par Eiropas Savienību — lielāka informētība padarītu pievilcīgāku valsts iespējamo tālāko virzību pa eiropeiskas attīstības ceļu (5).

5.8

Eiropas Savienībai būtu jāuzsāk visaptverošas informācijas stratēģijas izstrāde, lai izskaidrotu Baltkrievijas pilsoņiem Eiropas pamatvērtības. Tā kā (ne ES dēļ) Eiropas Komisijas delegācija Baltkrievijā vēl joprojām nedarbojas, dažādās Eiropas Savienību dalībvalstīs pārstāvošajām struktūrām ir jāstrādā kopā, lai darītu zināmas Eiropas vērtības, piemēram, kopīgi izveidojot Eiropas namu Minskā.

5.9

EESK uzskata, ka būtu saprātīgi — tāpat ka citu reģionu gadījumā — izveidot speciālā Eiropas Savienības pārstāvja Baltkrievijā amatu (6). Šis ES dalībvalstu ieceltais pārstāvis informētu ES iestādes par aktuālo situāciju Baltkrievijā un par ES un Baltkrievijas attiecību attīstību. Īpašā pārstāvja uzdevums būtu saskaņot ES dalībvalstu ārpolitiku attiecība uz Baltkrieviju un ierosināt pasākumus un kopīgu ES nostāju pret Baltkrieviju. Īpašajam pārstāvim vajadzētu arī rūpēties par sakaru uzturēšanu ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, ka arī oficiālajām Baltkrievijas iestādēm un struktūrām.

5.10

Tajā pašā laikā ir jāsecina, ka informētība un izpratne par grūto situāciju, kādā atrodas pilsoniskās sabiedrības organizācijas Baltkrievijā, Eiropas Savienības valstīs ir nepilnīga un dažādās valstīs ievērojami atšķiras.

5.11

Eiropas Savienības un Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju sakaru uzturēšana. Baltkrievijas varas iestādes ir padarījušas praktiski neiespējamu un sarežģītu pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļu tikšanos ar Eiropas Savienības valstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļiem, kā arī viņu došanos uz ārzemēm. Īpaši problemātiski ir šķēršļi jauniešu savstarpējiem kontaktiem. Režīms bieži vien Baltkrievijas studentiem aizliedz studēt ārvalstīs un aktīvi darboties nevalstiskās organizācijās. Arī personīgas saskares starp Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības locekļiem un Eiropas Savienības pilsoniskās sabiedrības locekļiem veidošanai būtu jākļūst par vienu no Kopienas politikas attiecībā uz Baltkrieviju prioritātēm. Personīgās saites ir ārkārtīgi nozīmīgas, jo sevišķi attiecībā uz informētību un pieredzi, kā arī uz morālo atbalstu. ES arī būtu jāfinansē jauniešu un studentu apmaiņa, jāpiešķir stipendijas un atbalsts praksei nolūkā veicināt pilsoniskās sabiedrības grupu kopīgu darbību, kā arī jāsniedz mērķtiecīga palīdzība viedokļu veidotājiem.

5.12

EESK pauž sevišķu neapmierinātību par šībrīža vīzu politiku, ko dažādas dalībvalstis īsteno attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem. Kaut arī ES no savas puses cenšas vienkāršot vīzas izsniegšanas kārtību attiecībā uz atsevišķām iedzīvotāju grupām (arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem), praksē ir novērojami klaji cilvēka cieņas pārkāpumi un vīzu ceļošanai uz ES valstīm pieprasošo Baltkrievijas iedzīvotāju pazemošana. Tā kā vīzu izsniegšanas procedūras attiecībā uz pieprasītājiem ir garas un bieži vien pazemojošas un aizskarošas (7), vērtības, ko ES pauž un kuras ir tās pamatā, tiek Baltkrievijas iedzīvotāju acīs diskreditētas. Minētā situācija, kā arī nesenais ar vīzu izsniegšanu saistītais administratīvo izdevumu pieaugums ievērojami ierobežo cilvēku savstarpējo saskarsmi, ieskaitot saskarsmi starp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

5.13

EESK līdz ar to aicina Eiropas iestādes un katru ES dalībvalsti cik vien iespējams samazināt gan formālos, gan neformālos birokrātiskos šķēršļus vīzu saņemšanā iebraukšanai Eiropas Savienības valstīs Baltkrievijas iedzīvotājiem, kas ievēro un nepārkāpj spēkā esošos likumus, kā arī samazināt par vīzas izsniegšanu pieprasīto samaksu. Dalībvalstīm vajadzētu paredzēt iespēju vienkāršot vīzu izsniegšanas procedūras, kad vīzas ir nepieciešamas humanitāru vai zinātnisku iemeslu dēļ, kā arī studiju nolūkos. Pieprasītajai samaksai jābūt samērīgai ar vietējo pirktspēju katrā atsevišķā valstī, kuras iedzīvotājiem ir jāpieprasa vīza. Turklāt attieksmē pret vīzu pieprasītājiem jāievēro cieņa. Tikai tā ES Baltkrievijas sabiedrībai nosūtīs ticamu vēstījumu par to, ka tās nolūks stiprināt ES un Baltkrievijas pilsoņu personīgos kontaktus ir nopietns.

5.14

Partneru no jaunajām dalībvalstīm zinātība un pieredze ir ļoti vērtīga Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Jo īpaši vērtīgas ir zināšanas un pieredze (arī negatīvā), kas — saistībā ar pāreju no totalitāra režīma uz demokrātiju — attiecas uz pārejas noteikumu pieņemšanu, galveno demokrātisko institūciju izveidošanu un tiesiskas valsts principu pieņemšanu, brīvas un atklātas pilsoniskās sabiedrības pastāvēšanu, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, līdzsvarotu publiskā sektora, privāta sektora un pilsoniskās sabiedrības attiecību izveidošanu, sociālo un saimniecisko reformu īstenošanu, valsts aparāta reformām (ieskaitot armiju, policiju un tiesu sistēmu). Eiropas Savienībai ir jāveicina pilnīgas pārejas posmā uzkrātās pieredzes nodošana Baltkrievijas organizācijām.

5.15

Lai izplatītu pieredzi un zinātību, nepietiek tikai aicināt cilvēkus piedalīties pasākumos, kas notiek ārpus Baltkrievijas. Papildus tam ir jāorganizē vizītes, dažādi pasākumi, semināri, konferences un apaļo galdu tikšanās ar ES partneriem turpat Baltkrievijā. Privāto fondu, kas īsteno un finansē minēta veida projektus, darbam un pasākumiem jāsniedz pietiekošas iespējas un atbalsts. Labās prakses piemēri un veiksmīgi darbības modeļi, kas iegūti, veicot līdzīgu darbu ar Ukrainas pilsonisko sabiedrību, var būt izcils un sekojams paraugs.