23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/20

1.1

EESK ir pārliecināta par to, ka elektronisko informācijas nesēju izmantošana mācībās un apmācībā (e–mācības) (1) palīdzētu Eiropas Savienībai īstenot pasākumus, kuru mērķis ir paaugstināt izglītības efektivitāti un kvalitāti, ieskaitot mācības un apmācību darba vietā. Tas kopā ar citiem pasākumiem samazinās personāla apmācības izmaksas, ievērojami uzlabojot uzņēmumu, jo īpaši MVU konkurētspēju.

1.2

Komiteja uzskata, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) atbalstīta izglītība un apmācība ES joprojām ir sadrumstalota. Tā cēlonis ir valodu un kultūras daudzveidība un attiecīgo tirgu nesagatavotība.

1.2.1

Lai šo stāvokli mainītu, ir nepieciešams, lai visas izglītības iestādes, tostarp tās, kuras darbojas mūžizglītības (2) jomā, kļūtu atvērtākas jaunām apmācības formām un būtu gatavas tās plašāk izmantot, atbalstot zināšanu un pieredzes integrāciju, lai panāktu sinerģiju ar plānoto tehnoloģisko un ekonomisko attīstību.

1.2.2

Komiteja uzskata, ka Eiropas Komisijai ir vislabākās iespējas veidot jaunu politiku šajā kontekstā. Tādēļ Komisijas struktūrām īpaši aktuāls ir saziņas un koordinācijas jautājums, sevišķi izglītības un informācijas sabiedrības jomā.

1.2.3

Ir pienācis laiks atzīt, ka e–mācības ir kļuvušas par profesionālo zināšanu apguves sastāvdaļu. Tas nodrošinās pieejas saskaņotību un palīdzēs realizēt e–mācību pievienoto vērtību.

1.3

EESK ir pārliecināta, ka ES ir nepieciešams veicināt informētību par IKT, īpaši attiecībā uz šo tehnoloģiju izmantojamību arodapmācības un mūžizglītības jomā, piemēram:

1.4

EESK aicina ES iestādes un dalībvalstis, īstenojot ar informācijas sabiedrības izveidi saistītas attīstības programmas, atcerēties, ka šie procesi nedrīkst radīt atstumtību jebkādā tās formā. Citiem vārdiem, nedrīkst būt sociāla, ekonomiska vai reģionāla rakstura šķēršļu elektroniskās infrastruktūras kā mācību līdzekļa pieejamībai.

1.4.1

Komiteja uzsver, ka viens no galvenajiem nosacījumiem IKT izmantošanā mūžizglītībai, īpaši Kopienas lauku apvidos un mazpilsētās, ir atbalsts no ES un dalībvalstu valdību puses platjoslas interneta pieslēgumu (3) ierīkošanai, lai nodrošinātu pieeju e–mācību sistēmām. Īpaši smaga situācija šajā jomāir jaunajās dalībvalstīs. Tas ir vēl viens arguments par labu tam, ka nav pieļaujami jebkādi šķēršļi platjoslas pieslēgumu pieejamībai.

1.4.2

Šajā kontekstā EESK aicina Komisiju atzīt platjoslas pieslēgumu pieejamību par plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir nodrošināt vispārējas nozīmes pakalpojuma statusa piešķiršanu e-pieejamībai, sastāvdaļu.

1.5

Komiteja uzskata, ka attiecībā uz e–tālmācību un apmācību īpaša uzmanība ir jāpievērš plaisas starp paaudzēm veidošanās tendencei, sevišķi tādēļ, ka pieaugušo izglītības jomā arvien vairāk norišu notiek, izmantojot IKT.

1.6

Bez tam EESK atgādina, ka e–mācībām jābūt pielāgojamām tādējādi, lai tās atbilstu arī neredzīgo vajadzībām. Tā kā tehniskie risinājumi šajā jomā ir labi zināmi, e–mācību līdzekļu autoriem būtu jāvadās no neredzīgos pārstāvošo organizāciju izstrādātajiem norādījumiem.

1.7

EESK ir pārliecināta, ka e–mācībām ir jākļūst par efektīvu līdzekli uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai un to potenciāla palielināšanai, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir ļoti svarīga nozīme ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un darba vietu radīšanā.

1.8

Komiteja uzskata, ka IKT atbalstītas mūžizglītības jomas paplašināšana ES ne tikai būtiski veicinās uzņēmumu konkurētspēju, bet arī palielinās darbinieku sociālo kapitālu, kas savukārt palielinās Eiropas uzņēmējdarbības kapitāla vērtību.

1.9

EESK uzsver, ka ir steidzami jādefinē pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru dialoga jaunā loma, veicinot un veidojot IT atbalstītu mūžizglītību ES darba tirgos. Visas Eiropas sabiedrības sagatavošana IKT atbalstītas mūžizglītības īstenošanai palīdzēs veidot Eiropas zināšanu telpu, kā arī zināšanu sabiedrību (4).

1.10

Komiteja atzīmē, ka IKT integrēšanā mācību procesā un e–mācību profesionālajā konsolidācijā sasniegtais progress ir mazāks par gaidīto. Tādēļ ES un dalībvalstu kompetentās iestādes tiek aicinātas veikt pasākumus, lai būtiski palielinātu e–mācībās iesaistīto cilvēku skaitu. Šāda attīstības gaita var ievērojami veicināt tautsaimniecības konkurētspēju un produktivitāti.

1.11

EESK aicina ES iestādes veltīt īpašu uzmanību MVU vajadzībām, to tīkliem un pārstāvošajām organizācijām, lai nodrošinātu, ka tie maksimāli izmanto IKT apmācības veikšanai.

1.12

Komiteja uzskata, ka ir jānodrošina ilglaicīgs, sistemātisks atbalsts vispusīgu programmu un iniciatīvu veidā apmācības veicējiem modernās tehnoloģijas un metodoloģijas (IT izglītība) jomā.

1.13

EESK uzsver, ka Eiropas Komisijai vajadzētu arī veltīt īpašu uzmanību intelektuālā īpašuma tiesībām IT izglītības jomā.

1.14

Priekšlikumu un ieteikumu nobeigumā Komiteja ierosina sekot jau esošajam ES lietojamo terminu veidošanas modelim, piemēram, e–Eiropa, e–mācības, e–prasmes u.c., ieviešot terminu “e–MI” (e–mūžizglītība) un tādējādi uzsverot šīs apmācības formas nozīmi un nepieciešamību to attīstīt un paplašināt e–Eiropas rīcības plānā un turpmāko i2010 iniciatīvu ietvaros.

2.1

Šajā atzinumā ir aplūkots IT atbalstītas mūžizglītības ieguldījums Eiropas Savienības konkurētspējā, rūpniecības pārmaiņās un sociālā kapitāla attīstībā.

2.2

Lisabonas stratēģijas īstenošanas kontekstā mūžizglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem aspektiem ES izglītības politikā un jaunajās izglītības programmās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam (5). Elastīgai un atvērtai izglītības un apmācības metodikai un IKT izmantošanai neapšaubāmi būs ļoti svarīga nozīme uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas izveidošanā.

2.3

Pēc revolucionārās e–Europa programmas un e–mācību ieviešanas pasākumiem, kas jau ir snieguši dažus daudzsološus rezultātus, ir jāapsver, kā šos sasniegumus izmantot rūpniecības pārmaiņu jomā, kā izmantot šo sasniegumu sniegtās iespējas un kā veidot nākotnes perspektīvas.

3.1

Informācijas tehnoloģijas nozīmi cilvēkresursu attīstības veicināšanā atzina Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome (6), kas pieņēma daudzgadu programmu (2004.-2006.g.) IKT efektīvai integrācijai Eiropas izglītības sistēmās. Šīs programmas pamatmērķis ir izmantot IKT kvalitatīvas izglītības un apmācības veicināšanā mūžizglītības kontekstā.

3.2

Atvērta, elastīga tālmācība apvienojumā ar e–mācībām bija dominējošs faktors pēdējās desmitgades laikā, taču tagad tas tiek aplūkots vēlreiz, šoreiz plašākā kontekstā. IKT atbalstītas e–mācības padara mūsu dzīvi, izglītību un darbu elastīgāku un ir uzskatāmas par vienu no galvenajiem veidiem Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā. Arvien lielāku nozīmi iegūst neformālā (7) un neoficiālā (8) izglītība, kā arī apmācība darba vietā.

3.3

EESK 2004. gada atzinumā par Lisabonas stratēģijas īstenošanas pilnveidošanu (9) ir uzsvērta nepieciešamība izmantot uz zināšanām balstītās ekonomikas jaunās iespējas un paātrinātas informāciju tehnoloģiju un inovāciju procesu izplatīšanās nozīme.

3.3.1

Tajā ir vērsta uzmanība arī uz trūkumiem izglītības sistēmās un nepieciešamību nodrošināt labāku sociālās dimensijas integrāciju.

3.4

Dažas no Eiropas Savienības iniciatīvām pēdējās desmitgades laikā IKT atbalstītas izglītības jomā ir sniegušas izcilus rezultātus, savukārt citas ir parādījušas saskaņotības trūkumu un nav devušas gaidītos rezultātus kvantitatīvā un kvalitatīvā izteiksmē.

3.4.1

E–mācību sākotnējie modeļi bija vērsti uz indivīdu un iepriekš noteiktu zināšanu apguvi. Praktiski tajos nebija ietverts atbalsts no apmācības veicēja puses un zināmā mērā izraisīja vilšanos tiem, kas sākotnēji mēģināja pielāgoties šādai apmācības formai.

3.4.2

Straujais tehnoloģiskais progress, pastiprinātais ekonomiskais spiediens un atšķirīgais valdības politikas pasākumu temps dažu pēdējo gadu laikā, ieviešot IKT izglītības un apmācības procesā, nav pietiekoši veicinājuši profesionālo prasmju pilnveidošanu.

3.5

Ir paredzēts, ka 2010. gadā ES 12,5 % pieaugošo vecumā no 25 līdz 65 gadiem būs iesaistīti dažādu formu mūžizglītības procesā, salīdzinājumā ar pašreizējiem 10 % (10). Šos mērķu sasniegšanai ir nepieciešams paātrināt IKT atbalstītas izglītības un apmācības izplatīšanos.

3.5.1

Komisijai un dalībvalstīm risināmie uzdevumi ir vēl jo lielāki, ņemot vērā, ka turpmāko 5 gadu laikā tikai 15 % jauno darba vietu būs paredzētas nekvalificētiem darbiniekiem, kamēr 50 % būs nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki (11).

3.6

Jauna ES iniciatīva, kas uzsākta saistībā ar Komisijas paziņojumu i2010  (12), ir e–iekļautības iniciatīva. Termins “e–iekļautība” attiecas gan uz IKT integrāciju, gan IKT izmantošanu kā integrācijas sasniegšanas līdzekli (13). E–iekļautības politika ir vērsta uz to, lai novērstu šķēršļus IKT izmantošanai un veicinātu IKT izmantošanu atstumtības novēršanai, ekonomikas efektivitātes un nodarbinātības iespēju veicināšanai.

3.6.1

Svarīgs aspekts e–iekļautībā ir e–tālmācība, kas ir vērsta uz tādu profesionālo grupu sociālās marģinalizācijas samazināšanu vai novēršanu, kurām ir ierobežota piekļuve tradicionālajām izglītības formām ģeogrāfiskā stāvokļa, sociālā stāvokļa vai īpašu izglītības vajadzību dēļ.

3.6.2

Tālmācības priekšrocības ir: nebūt piesaistītam noteiktai mācību vietai, iespēja pielāgot apmācības tempu atbilstoši individuālajām vajadzībām, iespēja izmantot modernas informācijas tehnoloģijas, iespēja personām no nelabvēlīgākā stāvoklī esošām grupām pilnveidot savas prasmes u.c.

3.6.3

Savā nesenajā atzinumā (14) EESK aicināja valdības un uzņēmēju pārstāvjus izstrādāt un atbalstīt pasākumus izglītības un apmācības veicināšanai IKT jomā attiecībā uz e–atstumtības riska grupām (15).

3.6.4

E–iekļautības programmas īstenošana ir arī saistīta ar digitālās kompetences (16), kas ir kļuvusi par sinonīmu mūsdienu zināšanu sabiedrībai, veicināšanu. Digitālās kompetences kā vienas no mūžizglītības procesā nepieciešamajām pamatprasmēm atzīšana vistuvākajā nākotnē, tostarp nesenā EESK atzinuma (17) kontekstā, ir ne tikai nepieciešama, bet arī neapstrīdama.

3.7

E–prasmju  (18) veicināšanai ir būtiska ietekme uz dažādiem rūpniecības pārmaiņu aspektiem. Termins “e–prasmes” attiecas uz IKT praktizētāju, IKT lietotāju un e-komercijas prasmēm. Daudzpusīgās e–prasmju programmas veicināšanas ietvaros Komisija nesen ierosināja virkni pasākumu, no kuriem daudzi attiecās uz rūpniecību un e–prasmju veicināšanu darba tirgū, kā arī e–kompetences (19) attīstību un pilnveidi.

3.7.1

Ļoti svarīga loma ir partnerattiecībām starp ieinteresēto pušu pārstāvjiem gan attiecībā uz e-prasmēm, gan IKT atbalstītas mūžizglītības ieviešanas jautājumiem. Šādas ieinteresētās puses ir:

3.8

Platjoslas interneta plašāka pieejamība ir viens no galvenajiem nosacījumiem i2010 stratēģijas un e–iekļautības projekta mērķu īstenošanā. Tā nedrīkst aprobežoties tikai ar pilsētām un lielpilsētām, bet gan vajadzētu būt pieejamai arī mazāk attīstītu reģionu iedzīvotājiem (20).

3.8.1

Jāņem vērā, ka ES–15 platjoslas pieslēgums ir pieejams aptuveni 90 % uzņēmumu un mājsaimniecību pilsētu teritorijās, bet tikai 60 % lauku un attālos reģionos; jaunajās dalībvalstīs šīs atšķirības ir ievērojami lielākas.

3.8.2

Platjoslas pieslēgumam ir ļoti svarīga nozīme ne tikai uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā un reģionu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, bet arī izglītības un apmācības jomā, īpaši tur, kur apmācību programmās ietilpst e–mācības.

3.9

Būtu visnotaļ ieteicama šajā jomā īstenojamās politikas apspriešana, ja mēs vēlamies pilnveidot mūžizglītības e–mācību praksi un tādējādi padarīt šo apmācības formu efektīvāku. ES ir vislabākās iespējas piešķirt politikai šajā jomā jaunu ievirzi.

3.9.1

Pašreizējās politikas faktiski ir vērstas uz IKT ieviešanu formālajos izglītības iestādēs, galvenokārt skolās un augstskolās; ievērojami mazāka uzmanība ir veltīta IKT, un krietni mazāk resursu ir atvēlēts IKT izmantošanai pieaugušo mūžizglītības un neformālās/neoficiālās apmācības veikšanai.

4.1

Saskaņā ar Komisijas 2002. gada paziņojuma (21) un EESK atzinuma par tematu “Apmācība un ražīgums” vispārējām nostādnēm, ražīgums ir uzskatāms par priekšnoteikumu uzņēmumu un Eiropas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī ekonomiskajai izaugsmei. Ražīguma palielināšana ir lielā mērā atkarīga no uzņēmumu progresa IKT jomā un no darbinieku spējas pielāgoties modernās rūpniecības prasībām.

4.1.1

Neraugoties uz to, ka elektroniskā tehnoloģija, kas tika daudz slavēta, nedeva cerētos rezultātus sākotnējos attīstības posmos, sabiedrības e–nozarēs un tautsaimniecībā ir vērojami līdz šīm nepieredzēti attīstības tempi, un tam joprojām ir liels potenciāls.

4.1.2

Šajā kontekstā Eiropas Komisija pamatoti atzīst un novērtē modernās IKT nozīmi konkurētspējas un jauninājumu veicināšanā un uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas veidošanā, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

4.2

Profesionālajai izglītībai, izmantojot IKT savās mācību programmās, ir jāpaver ceļš uz Eiropas ekonomikas konkurētspējas palielināšanu. Vienotas, mobilas un elastīgu izglītības un apmācības sistēmas darba meklētājiem, tiem, kuri gatavojas uzsākt darba gaitas, kā arī rūpniecībā strādājošajiem veicinās zināšanu izaugsmi un pavērs ceļu uz nozīmīgām tehnoloģiskām pārmaiņām un inovācijām ražošanas uzņēmumos, palienot to konkurētspēju.

4.2.1

Šajā kontekstā IT atbalstītas mūžizglītības ieviešanai uzņēmumos un ar tiem saistītās jomās ir jāpadara tos konkurētspējīgākus un jāpalīdz palielināt darbinieku sociālo kapitālu un tādējādi palielinot Eiropas uzņēmējdarbības kapitāla vērtību.

4.3

Ap 1994. bija svarīgs pagrieziena punkts e–mācību ieviešanā un pielietošanā, kad rūpniecības uzņēmumi, galvenokārt lielās korporācijas, sāka plašāk izmantot šo metodi apmācības un cilvēkresursu attīstības vajadzībām. Brieduma pazīme bija tā, ka e–mācības pierādīja savu spēju sniegt konsolidētus un ilgtspējīgus risinājumus, salīdzinājumā ar iepriekšējo vienkāršotu reklāmas un tirgdarbības pasākumu periodu. Tostarp MVU vairāku iemeslu dēļ pārstāv praktiski nelabvēlīgākā stāvoklī esošas lietotāju grupas, tā kā šīs apmācības metodes un nereti arī IKT izmantošanas iespējas ir ierobežotas, un vairums MVU nodarbināto riskē ar iespēju tikt izstumtiem no nepārtrauktās izglītības aprites. Plašāka e–mācību izvēršana varētu dot būtisku impulsu MVU konkurētspējas un efektivitātes veicināšanai. Kompetentajām iestādēm ES un valstu līmenī būtu jāveicina informētība šajā jomā un jāveic pasākumi, lai sekmētu IKT izmantošanu apmācības vajadzībām MVU sektorā.

4.4

Sociālais kapitāls ietver sevī prasmes, informāciju, kultūru, zināšanas un individuālo jaunradi, kā arī attiecības starp indivīdiem un organizācijām. Šo resursu nozīme ekonomiskās izaugsmes un rūpniecības pārmaiņu veicināšanā būtu jāvērtē, vadoties no saiknēm starp šo resursu attīstību, veicināšanu un izmantošanu, kā arī to radīto pievienoto vērtību.

4.4.1

Augsts sociālā kapitāla līmenis tiešā veidā ietekmē spēju veidot tādu zināšanu sabiedrību, kas ir radoša, novatoriska, atvērta pārmaiņām un spējīga veidot ilglaicīgas ekonomiskās un sociālās saiknes. Viens no šādas sabiedrības stūrakmeņiem ir ieguldījumi pētniecībā, izglītībā un apmācībā.

4.4.2

Sociālo kapitālu ir iespējams veicināt, iesaistot attiecīgos ieinteresētos dalībniekus (skat. 3.7.1. punktu), lai sekmētu sadarbību partnerattiecību formā visās programmās un pasākumos saistībā ar IKT atbalstītu izglītību un apmācību, īpaši mūžizglītību.

4.5

E–tālmācība un apmācība ļauj panākt sistemātiskāku, ātrāku un lētāku zināšanu apguvi, kas ir būtiski nepieciešamas, īpaši rūpniecībā, kur tās veido svarīgu cilvēkkapitāla elementu un atvieglo zināšanu ieviešanu no pētniecības institūtiem rūpniecībā.

4.5.1

Izglītoti darbinieki, kuri pastāvīgi ceļ savu kvalifikāciju, ir svarīgs faktors, kas nosaka konkrētās firmas vai uzņēmuma vērtību. Tie atvieglo pārmaiņas ražošanas tehnoloģijā un profilā un spēj pielāgoties atbilstoši darba tirgus prasībām.

4.6

Eiropas Komisija ir uzsvērusi (22), ka, ņemot vērā straujo tehnoloģisko attīstību un ekonomisko apstākļu pārmaiņas, ir nepieciešams ilglaicīgs ieguldījums cilvēkresursu attīstībā, iesaistot indivīdus, uzņēmumus, sociālos partnerus un valsts iestādes. Diemžēl ES dalībvalstīs nav vērojama tendence atvēlēt vairāk valsts finansējuma izglītībai, kas caurmērā ir aptuveni 5 % no IKP, ar būtiskām un dažkārt pat dramatiskām atšķirībām starp dalībvalstīm.

4.7

Ieguldījumi cilvēkresursu attīstībā tiešā veidā ietekmē ražīguma pieaugumu, un tā ir arī pievilcīga ieguldījumu forma gan makroekonomiskajā, gan sociālajā līmenī. Pētījumi (23) parāda, ka katrs mācību gads tiešā veidā palielina ekonomisko izaugsmi par aptuveni 5 % īstermiņā un par aptuveni 2,5 % ilgtermiņā. Tas ir guvis apstiprinājumu Eiropadomes priekšlikumos (24), kuros ir uzsvērts, ka ieguldījumi izglītībā un apmācībā rada būtiskus ieguvumus, kas ievērojami pārsniedz ar tiem saistītās izmaksas.

4.8

Straujas tehnoloģiskās attīstības rezultātā tiek ieviestas modernas ražošanas iekārtas, kuras nereti ir aprīkotas ar IT sistēmām, ar kurām var strādāt tikai IKT jomā izglītots personāls. Ne vienmēr ir iespējams atrast šādu personālu īsā laikā, taču, pateicoties plašam IKT pielietojumam izglītības un apmācības jomā, katrā ziņā būs vieglāk atrast šādus darbiniekus darba tirgū.

4.9

Iepriekš minēto iemeslu dēļ, ņemot vērā pašreizējās pārmaiņas rūpniecībā, būtu vērts veikt aktīvus pasākumus, lai bez kavēšanās ieviestu IKT mūžizglītības procesā. Tas palīdzētu Eiropas ražošanas uzņēmumu darbiniekiem un bezdarbniekiem iziet nepieciešamo apmācību, lai ātrāk iegūtu jaunas zināšanas un prasmes. Īpaši bezdarbniekiem būtu jāgarantē valsts finansētas IKT apmācības pieejamība (25).

4.9.1

Bezdarbniekiem ir maz motivācijas patstāvīgi mācīties, jo tiem joprojām ir pārāk maz iespēju pielietot iegūtās zināšanas. Vislabākā motivācija ir reāla iespēja dabūt jaunu darbu, kas izrietētu no konkrētas apmācības vai pārkvalifikācijas formas, ko ideālā variantā varētu nodrošināt uzņēmums, kurš piedāvā attiecīgo darbu.

4.9.2

Tas varētu radīt labvēlīgus nosacījumus IKT atbalstītai mūžizglītībai, taču tajās jomās, kurās tas būtu vispiemērotāk (lauksaimniecības reģioni ar bankrotējušiem ražošanas uzņēmumiem, kas ir visnotaļ raksturīgi jaunajām dalībvalstīm), attiecīgā infrastruktūra ir nepietiekoša.

4.9.3

Infrastruktūrai šajos reģionos ir nepieciešams valdību un ES atbalsts, tā kā IT uzņēmumi nevēlas segt izdevumus saistībā ar interneta pieslēgumu ierīkošanu nabadzīgos reģionos (mazpilsētās un lauku apvidos).