[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.1.2007

COM(2006) 851 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozares apsekojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu

{SEC(2006) 1724}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozares apsekojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu

Ievads

1. Labi darbojošies enerģijas tirgi, kas nodrošina drošu enerģijas piegādi par konkurētspējīgām cenām, ir būtisks izaugsmes un patērētāju labklājības nodrošināšanas faktors Eiropas Savienībā. Lai sasniegtu šo mērķi, ES nolēma atvērt Eiropas gāzes un elektroenerģijas tirgus konkurencei un izveidot vienotu Eiropas enerģijas tirgu. Tirgus atvēršana ir būtiski mainījusi tirgus darbību, radījusi jaunas tirgus iespējas un sekmējusi jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanu. Konkurences rezultātā Eiropā sākotnēji pazeminājās enerģijas cenas, kā tas sagaidāms saskaņā ar tirgus darbības pamatmehānismiem.

2. Tomēr, lai gan ir vērojami panākumi, tirgus atvēršanas mērķi vēl nav sasniegti. Neraugoties uz iekšējā enerģijas tirgus liberalizāciju, joprojām konstatējami šķēršļi, kas kavē brīvu konkurenci. Ņemot vērā ievērojamu gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu kāpumu – ko nevar pilnībā izskaidrot ar augstākām primārā kurināmā izmaksām un vides aizsardzības saistībām –, kā arī pastāvīgās sūdzības par šķēršļiem ieiešanai tirgū un patērētāju ierobežotajām izvēles iespējām, Komisija 2005. gada jūnijā uzsāka Eiropas gāzes un elektroenerģijas tirgus apsekojumu. Šim apsekojumam, kas balstījās uz 17. pantu Regulā 1/2003[1] par Līgumā noteikto konkurences noteikumu īstenošanu, mērķis bija novērtēt esošos konkurences apstākļus un konstatēt iemeslus tam, kādēļ tiek uztverts, ka tirgus nedarbojas pienācīgi. Galīgais ziņojums (Komisijas paziņojums) sniedz apsekojuma rezultātu kopsavilkumu, savukārt šie rezultāti ir sīkāk izklāstīti galīgā ziņojuma tehniskajā pielikumā[2].

3. Lai gan nozares apsekojums tika uzsākts, valdot gaisotnei, ka patērētāji no liberalizācijas negūst visu iespējamo labumu, uzreiz jāuzsver, ka apsekojuma mērķis nebija aprakstīt liberalizācijas procesā sasniegto un tā rezultātā gūtos ieguvumus. Sasniegumu ir daudz, un patērētāji tajos tirgos, kuros liberalizācija notikusi sekmīgi, joprojām var baudīt visplašākās piegādātāju un pakalpojumu izvēles iespējas. Šie patērētāji arī salīdzinājumā ar patērētājiem citās dalībvalstīs maksā cenas, kas vairāk balstās uz izmaksām. Tādējādi Komisija joprojām ir pārliecināta, ka liberalizācijas procesam nav citas alternatīvas. Tāpēc ir būtiski svarīgi nodrošināt pieņemto liberalizācijas direktīvu pilnīgu un efektīvu transponēšanu[3]. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai patērētāji varētu gūt visu iespējamo labumu.

4. Enerģētikas nozares apsekojums koncentrējās uz to, lai noteiktu, kurās jomās konkurence vēl nedarbojas pienācīgi un kurām jomām jāpievēršas vissteidzamāk, lai liberalizācija varētu nest augļus. Apsekojuma nolūkos galvenās jomas tika sagrupētas pa šādiem tematiem: 1) tirgus koncentrācija / tirgus vara, 2) vertikālas piekļuves ierobežošana (jo īpaši nepietiekama tīklu un piegādes nodalīšana), 3) nepietiekama tirgus integrācija (ieskaitot pārrobežu jautājumu regulatīvās uzraudzības trūkumu), 4) pārskatāmības trūkums, 5) cenu veidošana, 6) lejupējie tirgi, 7) līdzsvarošanas tirgi un 8) sašķidrinātā dabasgāze.

5. Šajās galvenajās jomās konstatētie trūkumi prasa nekavējošu rīcību, un prioritāte piešķirama šādām četrām jomām: 1) panākt reālu tīklu un piegādes nodalīšanu, 2) novērst trūkumus regulējuma jomā (īpaši attiecībā uz pārrobežu jautājumiem), 3) risināt tirgus koncentrācijas un piekļuves šķēršļu problēmas un 4) palielināt tirgus darbību pārskatāmību. Komisijas plāni attiecībā uz šajā jomā veicamajiem tiesību aktu priekšlikumiem ir izklāstīti tās paziņojumā „Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izredzes”[4], kas tiek iesniegts līdztekus šim galīgajam ziņojumam.

Vispārīgais konteksts

6. Eiropas gāzes un elektroenerģijas tirgu atvēršana konkurencei ir neatņemama Eiropas enerģētikas politikas sastāvdaļa, kas vērsta uz to, lai sasniegtu šādus trīs savstarpēji cieši saistītus mērķus: konkurētspējīga un efektīva enerģētikas nozare, energoapgādes drošība un ilgtspēja. Visi Eiropas patērētāji – t. i., mājsaimniecības, uzņēmumi un rūpnieciskie lietotāji – ir lielā mērā atkarīgi no enerģijas drošas un uzticamas piegādes par konkurētspējīgām cenām. Tāpat būtiski svarīgi ir sasniegt Eiropas Savienības mērķi aizsargāt vidi, kā par to liecina apņemšanās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar Kioto protokolu. Tādēļ nozares apsekojums jāskata šajā plašākajā politiskajā kontekstā.

7. Eiropas enerģētikas politika bija izklāstīta Komisijas paziņojumā 2006. gada pavasara Eiropadomes sanāksmei[5] par atjaunoto izaugsmes un darba vietu stratēģiju. Minētajā paziņojumā efektīvas un integrētas enerģētikas politikas izveide bija iekļauta Komisijas galveno prioritāšu vidū. Šis mērķis vēl vairāk tika uzsvērts Komisijas zaļajā grāmatā „Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai”[6], ko Komisija pieņēma 2006. gada martā.

8. Vienlaikus ar galīgo ziņojumu par nozares apsekojumu tiek iesniegts Komisijas ES enerģētikas stratēģiskais pārskats[7] un dokumentu kopums enerģētikas jomā, tostarp iepriekš minētais paziņojums „Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izredzes” un turpmākie pasākumi saistībā ar zaļo grāmatu. Tāpat ir ņemts vērā darbs, ko paveikusi Augsta līmeņa darba grupa konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumos, kura savā pirmajā, 2006. gada jūnijā pieņemtajā ziņojumā uzsvēra, ka nepieciešami labāk funkcionējoši elektroenerģijas un gāzes tirgi.

9. Visi šie dokumenti liecina, ka trīs politiskie mērķi, proti, „konkurētspēja, energoapgādes drošība un ilgtspēja”, ir cieši saistīti un viens otru papildina. Tirgus konkurence rada vajadzīgo stimulu ieguldījumiem, kuru rezultātā savukārt var nodrošināt energoapgādes drošību ekonomiski visizdevīgākajā veidā. Līdzīgi, konkurējoša iekšējā tirgus izveide Eiropas Savienības energouzņēmumiem dos iespēju darboties plašākā tirgū, tādējādi uzlabojot to spēju veicināt energoapgādes drošību. Vienlaikus tirgus spēki Eiropas uzņēmumiem liek izmantot ekonomiski izdevīgākās ražošanas metodes, un tās atbilstošā normatīvajā vidē var veicināt ilgtspēju. Patērētājiem būs iespēja izvēlēties no vairākiem pakalpojumu sniedzējiem un dažādiem līgumu veidiem un, līdz ar to, samazināt izdevumus par elektroenerģiju un pielāgot patēriņu tirgus tendencēm. Konkurētspējīgas un izmaksām pietuvinātas cenas palīdzēs veicināt energoefektivitāti, kas var mazināt atkarību no ārējiem piegādātājiem un kas atbilst Eiropas Savienības mērķiem nodrošināt energoapgādes ilgtspēju un drošību.

10. Galīgajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta Eiropas enerģētikas politikas konkurences aspektiem un atlikušajiem šķēršļiem, kas kavē vienota Eiropas enerģijas tirgus izveidi. Papildus tam, ka šis aspekts pats par sevi ir padziļinātas analīzes vērts, galveno tēmu diktē arī procedūras pamats (Regula 1/2003), uz kura tika veikts šis apsekojums. Tas nenozīmē, ka, vērtējot pozitīvo un negatīvo iedarbību uz konkurenci, konkrētos Kopienas konkurences noteikumu piemērošanas gadījumos netiktu ņemts vērā, piemēram, mērķis nodrošināt energoapgādes drošību. Ir skaidrs, ka minētā mērķa sasniegšanā konkurējošs iekšējais tirgus ir būtisks faktors. Tomēr nozares apsekojuma kontekstā galvenā uzmanība pievērsta konkurencei.

Procedūra, kuras rezultātā pieņemts ziņojums

11. Eiropas enerģijas tirgus nozares apsekojums tika uzsākts 2005. gada 17. jūnijā. Sākotnējie rezultāti tika apkopoti darba dokumentā, ko publicēja 2005. gada 15. novembrī. Līdz ar provizoriskā ziņojuma publicēšanu 2006. gada 16. februārī Komisija izsludināja publisku apspriešanu. Savās atsauksmēs ieinteresētās personas par ziņojumu izteicās atzinīgi, kopumā uzteicot tā objektivitāti, kā arī bagātīgo informācijas klāstu. Atsauksmes iesniedza nozarē darbojošies uzņēmumi (gan sen esošie, gan jaunpienācēji), dalībvalstu regulatori, konkurences iestādes, konsultanti, juristu biroji, enerģijas tirgotāji, tīklu operatori, patērētāji, nozaru apvienības un valsts iestādes.

12. Lielākā daļa ieinteresēto personu piekrita secinājumiem, lai gan atšķīrās vērtējums par situācijas nopietnību un to, vai situācija uzlabojas vai nē. Attiecībā uz iespējamiem turpmākajiem pasākumiem tika izteikts gan atbalsts, gan noraidoša attieksme par provizoriskajā ziņojumā iekļautajām idejām, piemēram, par strukturālo nodalīšanu, savukārt citos jautājumos tika aicināts izmantot pat radikālākus risinājumus. Vispārīgi raugoties, esošie vertikāli integrētie uzņēmumi neatbalstīja papildu pasākumus, savukārt patērētāji, tirgotāji, jaunpienācēji un iestādes atbalstīja likumdošanas iniciatīvas.

Secinājumi

13. Nozares apsekojuma galvenos secinājumus var sagrupēt pa astoņiem tematiem, kā minēts iepriekš. Lai gan starp gāzes un elektroenerģijas nozarēm ir vairākas acīmredzamas atšķirības, šo nozaru daudzās līdzības un savstarpējās saiknes ir pamats tam, lai nozares aplūkotu kopā.

Tirgus koncentrācija

14. Vairumtirdzniecības līmenī gāzes un elektroenerģijas tirgiem joprojām raksturīgs valsts mērogs, un lielākoties tajos saglabājas augstais koncentrācijas līmenis, kāds bija pirms liberalizācijas. Šāda situācija dod iespēju izmantot tirgus varu.

15. Gāzes vairumtirdzniecība ir attīstījusies lēni, un jau esošie uzņēmumi saglabā savu dominējošo stāvokli tradicionālajos tirgos, lielā mērā kontrolējot augšupējo gāzes importu un / vai vietējo gāzes ražošanu. Esošie uzņēmumi tikai nelielus gāzes daudzumus pārdod galvenajos gāzes tirgos (hubs). Tā kā mazumtirdzniecības jomā ir maz jaunu tirgus dalībnieku, patērētāju izvēles iespējas ir ierobežotas un konkurences spiediens ir neliels. Vispārējā aina, kas paveras jaunpienācējiem, ir atkarība no vertikāli integrētajiem esošajiem uzņēmumiem attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu visos piegādes ķēdes posmos.

16. Lai gan elektroenerģijas tirdzniecība ir attīstītāka, elektroenerģijas pārdošana vairumtirgū pārsvarā atspoguļo augsto koncentrācijas līmeni elektroenerģijas ražošanas jomā. Elektroenerģijas biržu tirgus darījumu analīze liecina, ka vairākās no tām biržām ražotājiem ir iespēja izmantot savu tirgus varu, ceļot cenas, un par to bažas pauduši arī daudzi patērētāji. Savukārt tirdzniecības pozīciju analīze gaidāmajos tirgos, kuros pārsvarā vērojama mazāka koncentrācija, parādīja, ka elektroenerģijas tirgus ir atkarīgs no nedaudziem piegādātājiem ar „garajām pozīcijām” (t. i., saražo vairāk, nekā pārdod tālāk). Ražotāju portfeļu analīze arī atklāja, ka galvenajiem ražotājiem ir iespēja samazināt jaudu, lai palielinātu cenas.

17. Apsekojuma ietvaros tika veikts pētījums par koncentrācijas līmeni elektroenerģijas nozarē[8]. Koncentrācijas analīze, balstoties uz datiem ar stundas intervālu, liecina, ka pat zema pieprasījuma stundās tirgus ir ļoti koncentrēts un ka koncentrācija pat mazāk koncentrētajos tirgos maksimālā pieprasījuma stundās sasniedz ievērojamu līmeni. Šī analīze, kurā tirgus struktūras mērījumi tika veikti ik stundu, arī atklāja, ka atsevišķos tirgos ilgtermiņa līgumi un, mazākā mērā, rezervju prasības var palielināt koncentrācijas līmeni. Turklāt analīze arī parādīja, ka esošās starpsavienojumu jaudas nav pietiekamas, lai ievērojami mazinātu koncentrāciju.

Vertikāla s piekļuves ierobežošana

18. Pašreizējais līmenis, kādā ir nodalīti tīkli un piegāde, negatīvi ietekmē tirgus darbību un stimulus ieguldīt tīklos. Tas ir ievērojams šķērslis jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū un reizē apdraud energoapgādes drošību.

19. Jaunpienācējiem bieži nav reālas pieejas tīkliem (attiecībā uz gāzi – arī krātuvēm un sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem), lai gan ir spēkā nodalīšanas noteikumi. Tas rada aizdomas, ka tīklu / infrastruktūras operatori dod priekšroku pašu filiālēm (diskriminācija). Vertikālās integrācijas rezultātā arī rodas situācija, ka darbības un ieguldījumu lēmumus nepieņem tīklu / infrastruktūras darbības interesēs, bet balstoties uz integrētā uzņēmuma piegādes interesēm (ieskaitot iespēju konkurējošiem spēkstacijām pieslēgties tīkliem). Tas ļoti kaitē energoapgādes drošībai.

20. Tika konstatēts, ka pastāv vēl viens vertikālu ierobežojumu veids, proti, ražošanas / importa un piegādes integrēšana vienā grupā. Šis vertikālās integrācijas veids esošajiem tirgus dalībniekiem samazina stimulu piedalīties vairumtirdzniecībā un rezultātā noved pie tā, ka likviditāte šajos tirgos ir zemāka par optimālo. Konkrēti, ilgtermiņa piegādes līgumi, kas noslēgti starp gāzes ražotājiem un esošajiem importētājiem, nozīmē, ka jauniem tirgus dalībniekiem ir ļoti grūti piekļūt gāzes augšupējiem tirgiem. Līdzīgi, elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir dažu esošo piegādātāju rokās vai arī tie tās kontrolē netieši, balstoties uz ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem, kas esošajiem piegādātājiem dod iespēju kontrolēt būtiskāko resursu daļu, kas nonāk vairumtirdzniecībā. Zema likviditāte ir šķērslis iekļūšanai gan gāzes, gan elektroenerģijas tirgū.

Tirgus integrācija

21. Pārrobežu pārdošanas darījumi pašlaik nav tādi, kas radītu būtisku konkurences spiedienu. Esošie uzņēmumi reti mēģina konkurēt citu valstu tirgū. Tirgus integrāciju kavē nepietiekamas vai neesošas pārrobežu jaudas un tirgus struktūru dažādība.

22. Attiecībā uz gāzi pārrobežu importa cauruļvadu jauda ir ierobežota. Jaunpienācējiem nav iespējams nodrošināt drošu tranzīta jaudu galvenajos maršrutos un ieiešanai jaunos tirgos nepieciešamo jaudu. Ļoti bieži tranzīta cauruļvadu pamatjaudas kontrolē esošie uzņēmumi, balstoties uz līgumiem, kas noslēgti pirms liberalizācijas un uz kuriem netika attiecināti parastie trešo pušu piekļuves noteikumi. Esošajiem tirgus dalībniekiem praktiski nav motivācijas palielināt jaudu, lai apmierinātu jaunpienācēju vajadzības. Šo situāciju vēl pastiprina neefektīvie sastrēgumu pārvaldības mehānismi, kuru dēļ pakārtotajā tirgū ir grūti nodrošināt pat nelielu īstermiņa, atslēdzamu jaudu. Daudzos gadījumos jaunpienācējiem neizdevās iegūt pietiekamu jaudu pat tad, ja bija notikusi tranzīta cauruļvadu jaudas palielināšana. Šāda jaudas palielināšana pārsvarā ir notikusi atbilstoši pašām esošo operatoru piegādes uzņēmumu vajadzībām.

23. Attiecībā uz elektroenerģiju integrāciju kavē nepietiekamā starpsavienojumu jauda un tas, ka trūkst pārliecinošu stimulu ieguldīt papildu jaudā, ar ko tiktu novērstas jau ilgstoši pastāvošās vājās vietas. Papildus tam uz vairākām robežām joprojām ir spēkā ilgtermiņa jaudas rezervēšanas līgumi, kas noslēgti pirms liberalizācijas, neraugoties uz to, ka Eiropas Kopienu Tiesa ir lēmusi, ka šāda rezervēšana ir pretrunā EK tiesībām, ja vien par to nav paziņots saskaņā ar Direktīvu 96/92/EK. Lai uzlabotu piekļuvi esošajiem starpsavienojumiem, vajadzīgas labākas sastrēgumu pārvaldības metodes. Tomēr labāks jaudu izmantojums bieži vien nav vertikāli integrēto tīkla operatoru interesēs.

Pārskatāmība

24. Tirgū trūkst uzticamas un savlaicīgas informācijas .

25. Tīklu lietotājiem vajadzīga lielāka pārskatāmība nekā tā, kādu paredz pašlaik ES tiesību aktos noteiktās minimālās obligātās prasības. Īpaši svarīga ir informācija par tīklu pieejamību, sevišķi attiecībā uz elektrotīklu starpsavienojumiem un gāzes tranzīta cauruļvadiem. Tāpat plašāk pieejamai jābūt informācijai par ražošanas jaudām un gāzes krātuvēm. Īpaši attiecībā uz elektroenerģiju tika konstatēts, ka dažādās dalībvalstīs noteikumi par atbilstošu darbību tirgū un par uzraudzību ievērojami atšķiras, jo pārskatāmības prasības ES līmenī praktiski nav saskaņotas.

26. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, visiem tirgus dalībniekiem informācijai jābūt pieejamai ar vienlīdzīgiem nosacījumiem un savlaicīgi. Pašreiz starp vertikāli integrētiem esošajiem operatoriem un to konkurentiem vērojama informācijas asimetrija. Lielāka pārskatāmība mazinātu risku jauniem tirgus dalībniekiem un tādējādi mazinātu šķēršļus ieiešanai tirgū un veicinātu uzticību vairumtirgiem un cenu signāliem. Protams, jāgādā par to, lai, izmantojot publiski pieejamo informāciju, nenotiktu aizliegtas vienošanās, un, lai gan komercnoslēpums ir svarīgs, nedrīkst pieļaut, ka to interpretē pārāk plaši, tādējādi ierobežojot pārskatāmību.

Cenu veidošana

27. Lai patērētājiem būtu pieejamas visas tirgus atvēršanas priekšrocības, cenu veidošanai jānotiek efektīvāk un pārskatāmāk. Daudzi lietotāji tikai daļēji uzticas cenu veidošanas mehānismiem, savukārt regulētie piegādes tarifi, kas noteikti zemāki par tirgus cenām, atbaida jaunpienācējus.

28. Gāzes importa līgumos tiek izmantoti cenu indeksi, kas ir piesaistīti naftas produktiem (piemēram, vieglajai degvielai vai smagajai degvielai), un tāpēc cenas atspoguļo naftas tirgus tendences. Šī sasaiste nozīmē, ka vairumtirdzniecības cenas nereaģē uz gāzes piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, un tas kaitē apgādes drošībai. Ilgtermiņa importa līgumos nav vērojams, ka būtu jebkāda skaidra tendence piemērot cenu veidošanas mehānismus, kas balstītos uz tirgus situāciju. Lai uzlabotu uzticēšanos cenu veidošanai gāzes tirgos, ir absolūti nepieciešams nodrošināt likviditāti, kas dotu iespēju atsvabināties no piesaistes naftas cenām.

29. Elektroenerģijas cenu veidošana ir sarežģīts process. Primārā kurināmā cenu pieaugums neapšaubāmi ir ietekmējis pēdējā laikā novērotās elektroenerģijas cenu tendences, īpaši attiecībā uz perifērām spēkstacijām. Tomēr šķiet, ka tas vien pilnībā neizskaidro nesen piedzīvoto cenu kāpumu. Tāpat jāpiemin, ka vēl nav pilnībā skaidra ES ogļskābās gāzes emisiju tirdzniecības sistēmas ietekme uz elektroenerģijas cenām.

30. Vairākās dalībvalstīs konkurējoša tirgus attīstību negatīvi ietekmē regulētie tarifi – tie ir noteikti ļoti zemi salīdzinājumā ar tirgus cenām un attiecas uz prāvu tirgus daļu, tādējādi faktiski no jauna ieviešot regulējumu. Tāpat vairākās dalībvalstīs ir paredzēti īpaši pasākumi, kuru mērķis ir samazināt elektroenerģijas maksājumus, kas jāsedz energoietilpīgu rūpniecības nozaru uzņēmumiem. Šiem pasākumiem jābūt saskaņā ar konkurences un valsts atbalsta noteikumiem.

Lejupējie tirgi

31. Mazumtirdzniecības līmenī konkurence bieži vien ir ierobežota. Laiks, uz kādu noslēgti mazumtirdzniecības līgumi ar rūpnieciskajiem klientiem un vietējiem sadales uzņēmumiem, var būtiski ietekmēt citu piegādātāju iespējas ienākt tirgū.

32. Ņemot vērā ilgtermiņa līgumus, beztermiņa līgumus, līgumus ar automātiskas pagarināšanas noteikumiem un līgumus ar ilgiem uzteikšanas brīdinājuma periodiem, to kumulatīvā iedarbība var būt ievērojama. Analīze liecina, ka tas, cik lielā mērā rūpnieciskie klienti ir ilgtermiņā piesaistīti noteiktiem esošajiem piegādātājiem, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras.

33. Patērētāji prasa konkurētspējīgākus piedāvājumus no jauniem piegādātājiem un pauž nožēlu, ka nepastāv visas Eiropas līmeņa piegādes piedāvājumi. Konkurētspējīgu piedāvājumu klāsts, ko saņem patērētāji, īpaši neapmierinošs ir dažās tādās dalībvalstīs, kurām raksturīga augsta tirgus koncentrācija.

34. Attiecībā uz gāzi patērētājiem uzliktie gāzes izmantošanas ierobežojumi apvienojumā ar ierobežojošu darbību no piegādātāju puses attiecībā uz piegādes vietām ierobežo konkurenci un liedz šiem patērētājiem uzlabot efektivitāti. Savukārt attiecībā uz elektroenerģiju atsevišķos standartlīgumos ir iekļauti ierobežojumi, kas var radīt bažas par konkurences noteikumu ievērošanu.

Līdzsvarošanas tirgi

35. Pašlaik līdzsvarošanas tirgos priekšroka ir esošajiem uzņēmumiem un tiek radīti šķēršļi jaunpienācējiem. Pašreizējo līdzsvarošanas zonu apmēri ir pārāk mazi, tādējādi palielinot izmaksas un aizsargājot esošo uzņēmumu tirgus ietekmi.

36. Attiecībā uz gāzi pašreizējo līdzsvarošanas zonu nelielie apmēri Eiropā noved pie gāzes pārvades sarežģīšanas un izmaksu pieauguma. Izmaksas palielina ievērojami sarežģītie noteikumi, kas dažādās zonās atšķiras, kā arī pienākums rezervēt jaudu katrā robežpunktā. Šīs problēmas vēl vairāk saasina laika aspekts – jo īsāks līdzsvarošanas periods, jo lielāks risks piegādātājam nokļūt nelīdzsvara situācijā. Tas viss kopā jauniem piegādātājiem rada būtiskus šķēršļus ieiešanai tirgū, bet vertikāli integrētie esošie operatori praktiski nav ieinteresēti šos šķēršļus likvidēt. Turklāt līdzsvarošanas maksas, kompensēšanas izmaksas un soda naudas ir nepārskatāmas, un bieži soda naudas ir nepamatotas, tādējādi radot izdevīgāku situāciju esošajiem uzņēmumiem. Lai līdzsvarošanas tirgos radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un mazinātu šķēršļus ieiešanai tirgū, ir vajadzīga efektīva nodalīšana.

37. Attiecībā uz elektroenerģiju tirgi, kuros pārvades sistēmu operatoriem ir jāpanāk līdzsvarošana un jārezervē elektroenerģija, ir ļoti koncentrēti, kas ražotājiem dod iespēju izmantot tirgus varu. Tas var radīt šķēršļus jaunu piegādātāju ienākšanai tirgū, jo tiem jāsaskaras ar lielu risku nelīdzsvara izmaksu un / vai augstas tīkla maksas ziņā (ja līdzsvarošanas izmaksas ir iekļautas tīkla izmaksās). Līdzsvarošanas tirgu koncentrāciju varētu samazināt, ja tiktu palielināti regulēšanas zonu ģeogrāfiskie izmēri. Līdzsvarošanas tirgu režīmu saskaņošana būtu nozīmīgs pasākums, kas dotu iespēju palielināt regulēšanas zonu izmērus, veicināt tirgus integrāciju un vienkāršot tirdzniecību. Dažās dalībvalstīs strukturālās attiecības starp pārvades sistēmu operatoriem (PSO) un saistītajiem enerģijas ražošanas uzņēmumiem rada stimulu PSO iepirkt pārāk lielas rezerves jaudas un / vai pārmaksāt, tādējādi privileģējot saistītos ražotājus. Rezultāti liecina, ka dažādu PSO iepirktās rezerves jaudas ievērojami atšķiras.

Sašķidrinātās dabasgāzes tirgus

38. Sašķidrinātās dabasgāzes piegādes paplašina Eiropas augšupējo piegādātāju bāzi un tāpēc ir svarīgas gan no apgādes drošības viedokļa, gan lai veicinātu konkurenci augšupējo piegādātāju vidū. Sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu potenciāls mazināt lejupējo tirgu koncentrāciju vēl jārealizē.

39. Tradicionāli sašķidrināto dabasgāzi importē konkrētās valsts esošie operatori, kam arī pieder šīs gāzes termināļi, un šī situācija ir liegusi sašķidrinātās dabasgāzes importam palielināt konkurenci lejupējā tirgū. Tomēr pēdējā laika tendences liecina, ka lielāka jaudas daļa nonāk pie jauniem tirgus dalībniekiem un pašiem ražotājiem. Tam varētu būt pozitīva ietekme uz konkurences veicināšanu lejupējā tirgū, ja vien šo ietekmi neierobežos pret konkurenci vērsti noteikumi vai darbība. Sašķidrinātās dabasgāzes termināļos ir veikti ievērojami ieguldījumi, un paredzams, ka turpmākajos gados šī tendence turpināsies. Atsevišķos gadījumos ieguldījumi sašķidrinātās dabasgāzes termināļos veikti, saņemot atbrīvojumu no pienākuma nodrošināt trešo pušu pieeju, valsts regulatoram Komisijas uzraudzībā piemērojot attiecīgus kritērijus. Šo kritēriju nolūks ir panākt līdzsvaru starp sākotnējo motivāciju veikt ieguldījumus un konkurenci pēc tam, kad ieguldījumi veikti. Lai gan līdzšinējā pieredze ir visnotaļ pozitīva, ir iespējams panākt uzlabojumus.

Koriģējošie pasākumi

40. Lai novērstu nozares apsekojuma gaitā konstatētos tirgus darbības traucējumus un jūtami pastiprinātu konkurenci, ir svarīgi piemērot gan konkurences, gan reglamentējošus pasākumus. Konkurences tiesību aktu piemērošana var dot ievērojamus rezultātus, taču ar to vien nepietiek, lai atvērtu tirgus un atrisinātu visas nozares apsekojuma gaitā konstatētās problēmas – ir vajadzīgi arī vairāki reglamentējoši pasākumi.

Konkurences tiesību aktu piemērošana

41. Lai Komisijas veiktajiem pasākumiem nolūkā nodrošināt tiesību aktu ievērošanu būtu iespējama maksimāla iedarbība, Komisijai pilnībā jāizmanto visas savas pilnvaras saskaņā ar konkurences noteikumiem (EKL 81., 82. un 86. pants), uzņēmumu apvienošanās noteikumiem (Regula 139/2004[9]) un valsts atbalsta kontroles noteikumiem (EKL 87. un 88. pants). Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu konkurences iestādēm, apņēmīgi izskata Kopienu konkurences (pretmonopolu) tiesību pārkāpumus visos gadījumos, kad to prasa Kopienu intereses.

Tirgus koncentrācija

42. Konstatēts, ka tirgus koncentrācija ir ievērojama problēma, kas kavē liberalizācijas procesa veiksmīgu realizāciju. Pirms liberalizācijas pastāvējušajiem monopoliem joprojām saglabājās tirgus vara. Tāpēc ir absolūti nepieciešama Kopienas iejaukšanās saskaņā ar uzņēmumu apvienošanās regulu, lai nepieļautu, ka konkurences struktūra attiecīgajos tirgos (kas pašlaik pārsvarā ir valsts līmeņa) pasliktinās vēl vairāk. Jaunākajās uzņēmumu apvienošanās lietās ir piemēroti tādi pasākumi kā daļēja pārdošana, līgumu un / vai gāzes laišana brīvā apgrozībā. Papildus tam kā nozīmīga tēma ir izvirzījies jautājums par augšupējā tirgus ilgtermiņa līgumu ietekmi uz lejupējā tirgus koncentrāciju.

43. Programmas, kas paredz enerģijas laišanu brīvā apgrozībā (proti, virtuālo spēkstaciju izsoles attiecībā uz elektroenerģiju un gāzes laišana brīvā apgrozībā), ir veids, kā attīstīt tirgus likviditāti un palielināt iespējas ienākt tirgū. Šādas programmas veiksmīgi atrisina konkurences problēmas ne vien uzņēmumu apvienošanās jomā, bet arī pretmonopolu noteikumu darbības jomā. Lai to iedarbība būtu maksimāla, tām jābūt rūpīgi izstrādātām un vērienīgām. Dalībvalstu konkurences un regulēšanas iestādēm (piemēram, Spānijā, Francijā, Austrijā, Vācijā) un Eiropas Komisijai ir liela pieredze šo programmu realizācijas jomā, kas ļauj izvairīties no kļūmēm un nodrošina to efektivitāti. Attiecībā uz gāzi šāda veida programmām ir vēl papildu priekšrocība, jo tās var palielināt galveno tirgu likviditāti, tādējādi radot cenu signālus, ko neietekmē gāzes cenu piesaiste naftas cenām.

44. Ir atsevišķas situācijas, kurās piemērojamie pretmonopolu tiesību akti dod iespēju par konkurences noteikumu pārkāpumiem prasīt piemērot arī tālejošākus strukturālos pasākumus. Tas attiecas uz situācijām, kurās koriģējošie pasākumi, kas paredz noteiktu rīcību, būtu mazāk iedarbīgi pārkāpuma izbeigšanā, kurās pati uzņēmuma struktūra rada ievērojamu ilgstoša vai atkārtota pārkāpuma risku vai kurās rīcības pasākumi būtu apgrūtinošāki[10].

Vertikāla s piekļuves ierobežošana

45. Ikvienā gadījumā, kad konkurences noteikumu pārkāpumus ir veicinājusi vertikāla integrācija starp piegādes, ražošanas un infrastruktūras nozarēm vai nepietiekama tirgu nodalīšana, Komisijai pilnībā jāizmanto visas savas pilnvaras, lai novērstu turpmākus pārkāpumus.

46. Nozares apsekojums apliecināja, ka tirgu vertikālai sasaistei, izmantojot ilgtermiņa lejupējos līgumus, jāpiešķir prioritāte, izskatot lietas apstākļus saskaņā ar konkurences tiesībām, kā arī vajadzības gadījumā jānosaka pamatnostādnes. Ja ar šādiem līgumiem, ko noslēguši uzņēmumi ar dominējošu stāvokli, tiek ierobežots tirgus, ir iespējams, ka pārkāpts EKL 81. vai 82. pants, ja vien to neatspēko patērētājiem par labu nodrošināta papildu efektivitāte[11]. Līdzīgi, pirkuma līgumi elektroenerģijas nozarē var novest pie tirgus piekļuves ierobežošanas.

47. Tāpat gāzes importa līgumu koncentrēšanās nedaudzu esošo operatoru rokās ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ konkurence nākamajā tirdzniecības līmenī ir neaktīva. Lai gan tas pats par sevi nav iemesls apšaubīt esošos un turpmākos augšupējos līgumus, jāpievērš uzmanība to ietekmei uz lejupējiem tirgiem.

Tirgus integrācija

48. Tirgus ierobežošana var notikt arī citos pievienotās vērtības ķēdes posmos, īpaši attiecībā uz infrastruktūras pieejamību (pārvades un sadales tīkli un / vai krātuves) un īpaši pārrobežu piekļuves gadījumos, tādējādi kavējot tirgus integrāciju. Piekļuve var tikt bloķēta ilgtermiņa pārvades līgumu gadījumā un ar tiem saistīto jaudas ierobežojumu dēļ. Rīcībai šajā jomā jāietver pirms liberalizācijas noslēgto līgumu analīze, vērtējot to ietekmi uz konkurenci, kā arī to atbilstību konkurences noteikumiem.

49. Papildus tam nopietnas bažas raisa pārvades uzņēmumu novēloti ieguldījumi vai to neesamība vertikāli integrētu piegādes uzņēmumu gadījumā. Jāatgādina, ka viena no dalībvalstu konkurences iestādēm atzina, ka vertikāli integrēts tīkla operators bija apzināti apturējis ieguldījumu projektu par labu savai piegādes struktūrai, līdz ar to liedzot konkurentiem pieeju lielākai jaudai[12].

50. Tirgus sadale joprojām ir viens no nopietnākajiem tirgus integrācijas šķēršļiem . Konkurences noteikumu piemērošanas jomā prioritātei joprojām jāpaliek cīņai pret aizliegtām vienošanām esošo operatoru vidū, atspoguļojot Komisijas vispārīgo prioritāti cīnīties pret uzņēmumu centieniem saskaņot savu darbību tā vietā, lai konkurētu.

Strukturālās problēmas un konkurenci veicinošas normatīvās vides nodrošināšana

51. Nozares apsekojuma secinājumi ļaus Komisijai koncentrēties pasākumu piemērošanā uz problemātiskākajām ziņojumā identificētajām jomām. Secinājumi atvieglos arī Komisijas centienus rast efektīvākos risinājumus konkurences problēmām, kas konstatētas konkrētos gadījumos.

52. Tomēr paralēli būs jārisina galvenie jautājumi attiecībā uz tirgus struktūru un normatīvo vidi , lai tādējādi novērstu nozares apsekojumā konstatētos tirgus darbības traucējumus.

Nozares apsekojuma gaitā konstatēti šādi galvenie pašreizējo elektroenerģijas un gāzes tirgu konkurences struktūras trūkumi:

- strukturāli interešu konflikti – sistēmiski interešu konflikti, ko radījusi tīklu nepietiekama nodalīšana no tām nozares daļām, kuras pakļautas konkurencei;

- normatīvās vides trūkumi – joprojām vērojami regulējuma trūkumi , īpaši attiecībā uz pārrobežu jautājumiem. Tiesiskā regulējuma sistēmas pašlaik tikai daļēji aptver visas iespējamās situācijas;

- hronisks likviditātes trūkums elektroenerģijas un gāzes vairumtirgos – tirgos trūkst dinamikas un joprojām saglabājas pirmsliberalizācijas monopolu tirgus vara;

- vispārējs pārskatāmības trūkums attiecībā uz nozares tirgus darbību.

Iespējamos EK līmeņa regulatīvo pasākumu variantus Komisija ir aplūkojusi savā paziņojumā „Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izredzes”. Nozares apsekojuma secinājumi un konstatētie trūkumi, kas ir aplūkoti tālāk, saskan ar minētajā Komisijas paziņojumā izklāstīto analīzi.

Nodalīšana

53. Nozares apsekojums apliecina, ka ir būtiski svarīgi atrisināt sistēmisko interešu konfliktu, kas raksturīgs tīklu un piegādes darbību vertikālai integrācijai un kura rezultātā ir vērojams ieguldījumu trūkums infrastruktūrā un diskriminācija. Ir absolūti nepieciešams nodrošināt, ka īpašnieku un / vai operatoru darbības stimulus nelabvēlīgi neiespaido to filiāļu piegādes intereses. Tas ir jo īpaši svarīgi laikā, kad Eiropai ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai būtu iespējams nodrošināt energoapgādes drošību un izveidot integrētus un konkurējošus tirgus.

54. Lai to panāktu, būs apņēmīgi jāpalielina pašreiz nepietiekamā tirgu nodalīšanas pakāpe. Tas savukārt veicinātu arī sadarbību starp tīkla operatoriem.

55. Ekonomiskie fakti liecina, ka visefektīvākais veids, kā nodrošināt izvēles iespējas enerģijas lietotājiem un veicināt ieguldījumus, ir pilnībā nodalīt īpašumtiesības. Tas ir tādēļ, ka nodalītus tīkla operatorus ieguldījumu lēmumu pieņemšanu neietekmē intereses, kas pārklājas ar piegādes vai ražošanas interesēm. Tādā veidā var arī izvairīties no pārāk detalizēta un sarežģīta tiesiskā regulējuma un nesamērīga administratīvā sloga. Neatkarīgu sistēmas operatoru pieeja gan uzlabotu esošo situāciju, taču tādā gadījumā būtu vajadzīgs daudz detalizētāks, preskriptīvāks un dārgāks tiesiskais regulējums, un šī pieeja mazāk efektīvi novērstu motivācijas trūkumu veikt ieguldījumus tīklos.

56. Turklāt publiskās apspriešanas rezultāti neliecina, ka vertikālajai integrācijai būtu jebkāds nozīmīgs sinerģijas efekts. Turklāt īstenotajos īpašumtiesību nodalīšanas gadījumos pieredze faktiski rāda, ka pēc nodalīšanas veiksmīgi darboties turpina gan tīkla uzņēmums, gan (ražošanas un) piegādes uzņēmums.

Normatīvā vide

57. Lai gan īpašumtiesību nodalīšana ļautu būtiski mazināt tirgus ietekmes un tirgus likviditātes trūkuma problēmas, ir skaidrs, ka būs vajadzīgi arī citi pasākumi. Kā to apliecina nozares apsekojuma rezultāti, Eiropā ievērojami jāpastiprina regulatoru pilnvaras un jāuzlabo Eiropas līmeņa koordinācija . Tas sasaucas arī ar Komisijas izklāstītajiem secinājumiem paziņojumā „Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izredzes”. Tikai nostiprinot tiesisko regulējumu, ir iespējams radīt pārskatāmu, stabilu un diskriminēšanu nepieļaujošu pamatu, kas nozarei vajadzīgs, lai tā attīstītos un tajā tiktu veiktas investīcijas.

58. Šādi nostiprināta tiesiskā regulējuma galvenajiem elementiem ir jābūt šādiem:

- lielākas pilnvaras dalībvalstu neatkarīgajiem enerģētikas nozares regulatoriem;

- ciešāka koordinācija dalībvalstu enerģētikas nozares regulatoru vidū;

- ciešāka sadarbība starp pārvades sistēmu operatoriem (PSO);

- ievērojami saskaņotāks regulējums pārrobežu jautājumos.

59. Lai novērstu pašreizējo regulējuma trūkumu pārrobežu jautājumos, ko nevar atrisināt tikai ar konkurences noteikumu piemērošanu vien, jābūt ciešākai koordinācijai dalībvalstu enerģētikas nozares regulatoru vidū un lielākai Kopienas uzraudzības lomai attiecībā uz iekšējā tirgus interešu nodrošināšanu, īpaši pārrobežu jautājumos un tirgus pieejamībai svarīgākajās jomās. Iespējamos regulatīvo pasākumu variantus Komisija ir aplūkojusi savā paziņojumā „Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izredzes”.

Hronisks likviditātes trūkums

60. Spēcīgāki nodalīšanas noteikumi un labāks tiesiskais regulējums, īpaši pārrobežu jautājumos, vidējā termiņā dotu iespēju ievērojami un paliekoši samazināt tirgus ietekmes un tirgus likviditātes trūkuma problēmas, jo koncentrētajos valsts līmeņa tirgos rastos papildu piedāvājums. Tomēr īstermiņā paliek nopietnas bažas parpietiekamas likviditātes trūkumu un tirgus varas saglabāšanos vairumtirgos, kas noved pie augstākām mazumtirdzniecības cenām, situācijā, kad līdz 2007. gada 1. jūlijam liberalizācijai jābūt pilnībā pabeigtai.

61. Kā jau minēts, šajā jomā svarīgs instruments pret konkurenci vērstu darbību apkarošanā būs konkurences tiesību aktu piemērošana. Tomēr ar to, iespējams, nepietiks. Tā kā koncentrācija gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām ir augsta un daudzos gadījumos saglabājušies pirms liberalizācijas pastāvējušie monopoli, dalībvalstu enerģētikas nozares regulatoriem būtu sadarbībā ar konkurences iestādēm jāizanalizē attiecīgajos tirgos esošie apstākļi un jāizvirza attiecīgi priekšlikumi. Līdz šim vairākās dalībvalstīs veikto pasākumu vidū ir bijušas programmas, kas paredz elektroenerģijas laišanu brīvā apgrozībā (proti, virtuālo spēkstaciju izsoles attiecībā uz elektroenerģiju un gāzes laišana brīvā apgrozībā).

62. Tāpat var atgādināt, ka atsevišķas dalībvalstis ar tiesību aktiem ir noteikušas elektroenerģijas ražošanas iekārtu īpašumtiesību griestus vai gāzes ilgtermiņa augšupējo līgumu kontroli (attiecībā uz importu un vietējo ražošanu), kas uzskatāmi par iedarbīgiem pasākumiem, kā ātri samazināt tirgus ietekmi. Attiecībā uz elektroenerģiju šāda veida pasākumi varētu ietvert daļēju pārdošanu vai spēkstaciju aktīvu mijmaiņas darījumus Eiropas līmenī. Attiecībā uz gāzi tie varētu ietvert līgumu laišanu brīvā apgrozībā, līgumu mijmaiņu un / vai vietējās ražošanas jaudu daļēju pārdošanu – šādi pasākumi tikuši piemēroti jaunākajās uzņēmumu apvienošanās lietās. Paplašinot mazo PSO zonas un ieviešot pārskatāmākas un elastīgākas konkursa procedūras attiecībā uz līdzsvarošanu, varētu samazināt pašreiz tik augsto līdzsvarošanas tirgus koncentrāciju un likvidēt šķēršļus ienākšanai tirgū, tādējādi savukārt pozitīvi ietekmējot vairumtirgu.

63. Papildus tam nozares apsekojums apliecināja, ka ir svarīgi uzlabot iespējas ienākt tirgū, ieguldot jaunā ražošanas un gāzes importa infrastruktūrā, kā arī stingri piemērojot „izmanto vai zaudē” noteikumus attiecībā uz infrastruktūru un piemērotām ražošanas iekārtām.

Tirgus darbības pārskatāmības trūkums

64. Vispāratzīts ir viedoklis, ka nepieciešams turpināt uzlabot tirgus informācijas pieejamību . Visa lietderīgā tirgus informācija būtu regulāri un savlaicīgi jāpublisko. Jebkādi izņēmumi būtu stingri jāierobežo un jāpieļauj tikai tad, ja tas vajadzīgs, lai mazinātu aizliegtu vienošanos risku. Lai turpinātu veicināt gāzes un elektroenerģijas nozares pārskatāmību, būtu izmantojamas pamatnostādnes un uzraudzība, kā arī, tālākā perspektīvā, esošā regulējuma pielāgošana. Paredzētie priekšlikumi ir minēti paziņojumā „Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izredzes”.

Citi svarīgi jautājumi

65. Papildus minētajām četrām galvenajām jomām būtu jāapsver arī citi aspekti, kā veicināt tirgus konkurenci. Attiecībā uz tiem Komisija savā paziņojumā „Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izredzes” ir veikusi konkrētus ierosinājumus par EK līmeņa tiesību aktiem.

66. Regulētiem mazumtirdzniecības tarifiem var būt visai negatīva ietekme , un atsevišķos gadījumos tie pat var kavēt tirgus liberalizāciju. Ir absolūti nepieciešams izvērtēt vēl esošo regulēto piegādes tarifu ietekmi uz konkurences attīstību un novērst jebkādus kropļojumus[13].

67. Lai nodrošinātu to, ka netiek nepamatoti ierobežota piekļuve jaunai infrastruktūrai, Komisijai būtu jāturpina gādāt par to, lai atbrīvojumi no piekļuves noteikumiem nekaitē konkurences attīstībai . Ir svarīgi turpināt projektu izskatīšanu katrā gadījumā atsevišķi, stingri piemērojot konkurences principus un rodot pareizo līdzsvaru starp sākotnējo motivāciju veikt ieguldījumus un konkurences nodrošināšanu pēc tam, kad ieguldījumi veikti. Tāpat jāracionalizē atbrīvojumu procedūras.

68. Lai radītu no tīkla lietotāja viedokļa vienotu Eiropas tīklu, jāpanāk atbilstoša tirgus modeļa saskaņošana, īpaši attiecībā uz metodēm, kas ietekmē pārrobežu tirdzniecību . Ja pašreizējā jauda nav pietiekama, attiecīgi jārīkojas, lai attīstītu starpsavienojumu jaudu, kas ir konkurences veicināšanas un tirgus integrācijas priekšnoteikums. Šos mērķus iespējams sasniegt tikai tad, ja dalībvalstu regulatori sadarbosies ciešāk, lai veicinātu lielāku pārrobežu sadarbību PSO vidū, pastāvot skaidri definētiem procedūras noteikumiem.

69. Lai tirgū nonāktu lielākas gāzes pārvades jaudas , būs svarīgi precizēt pirms liberalizācijas noslēgto ilgtermiņa gāzes pārvades līgumu juridisko statusu, ņemot vērā Otro gāzes direktīvu[14], un attiecībā uz kuriem jau tagad attiecas stingri „izmanto vai zaudē” noteikumi un konkurences noteikumi.

70. Vajadzīgas tālākas izmaiņas metodē, ar kuru sadala ierobežoto starpsavienojumu jaudu . Attiecībā uz elektroenerģiju pēc iespējas jārosina izmantot netiešas iepriekšējās dienas izsoles vai tām līdzvērtīgus pasākumus, lai nodrošinātu starpsavienojumu jaudu maksimālu izmantošanu. Arī PSO būtu jāstimulē, lai tirgū nonāktu maksimāli liela pārrobežu jauda[15].

71. Lai nodrošinātu pietiekamas reālās piekļuves garantijas, būtu jāpārskata noteikumi par trešo pušu piekļuvi gāzes krātuvēm, lai tādējādi rastu pareizo līdzsvaru starp efektīvas piekļuves nepieciešamību un jaunu krātuvju attīstības stimulu saglabāšanu .

72. Vairumtirdzniecības darījumu uzraudzības sistēma (piemēram, elektroenerģijas biržās) palielinātu tirgus dalībnieku uzticēšanos tirgum un ierobežotu tirgus manipulāciju risku. Šajā nolūkā regulatoriem būtu jābūt pilnvarām ievākt un apmainīties ar attiecīgo informāciju, kā arī pilnvarām nākt klajā ieteikumiem par attiecīgo noteikumu piemērošanas pasākumiem vai pilnvarām pašiem veikt šādus pasākumus.

Secinājums

73. Nozares apsekojuma rezultātā konstatēti vairāki nopietni trūkumi, kuru dēļ Eiropas enerģijas lietotāji un patērētāji negūst visu iespējamo labumu, kāds būtu gaidāms no liberalizācijas procesa. Apsekojuma secinājumi saskan ar secinājumiem, kas ietverti paziņojumā „Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izredzes”, ko Komisija sagatavoja, balstoties uz zaļo grāmatu, gatavojot ES enerģētikas stratēģisko pārskatu. Šīs iniciatīvas atspoguļo Komisijas ieceres attiecībā uz tiesiskā regulējuma reformu, kuras mērķis ir tāds iekšējais enerģijas tirgus, kas veicina ilgtspēju, konkurētspēju un energoapgādes drošību. Papildus un paralēli tam galīgajā ziņojumā ietverti arī secinājumi par piemērošanas pasākumiem, kas veicami saskaņā ar EK konkurences tiesībām. Abu šo dokumentu nolūks ir identificēt un novērst šķēršļus, kas kavē vienota Eiropas enerģijas tirgus izveidi, kurā patērētāji gūtu visu iespējamo labumu no tirgus atvēršanas konkurencei.

[1] Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).

[2] Komisijas dienestu darba dokuments, Konkurences ģenerāldirektorāta ziņojums par apsekojumu enerģētikas nozarē, SEC (2006) 1724.

[3] Šajā jomā Komisija pret vairākām dalībvalstīm ir uzsākusi pārkāpumu procedūru; plašāk skat. tālāk minētajā Komisijas paziņojumā „Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izredzes”.

[4] COM (2006) 841, Komisijas paziņojums „Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izredzes”.

[5] „Laiks palielināt apgriezienus”, ikgadējais progresa ziņojums par izaugsmi un darba vietām, 2006. gada 25. janvāris.

[6] COM (2006) 105, galīgā redakcija, 8.3.2006., SEC (2006) 317.

[7] COM (2007) 1, Komisijas paziņojums „Eiropas Enerģētikas politika”.

[8] Šis jautājums ir aplūkots galīgā ziņojuma tehniskā pielikuma atsevišķā nodaļā

[9] Padomes 2005. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004.

[10] Skat. Regulas 1/2003 7. panta 1. punktu un 12. apsvērumu.

[11] Analizējot ilgtermiņa līgumus, ņem vērā zaudētos ieguldījumus (ja puses tādus ir veikušas), skat. Komisijas Pamatnostādnes Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanai (OV C 101, 27.4.2004., 97. lpp., 44. punkts).

[12] Itālijas Konkurences iestāde nesen pieņēma lēmumu attiecībā uz esošā operatora vilcināšanos palielināt nozīmīga importa cauruļvada jaudu.

[13] Attiecībā uz mājsaimniecību tirgus segmentu jārod pareizais līdzsvars starp konkurenci un vispārējām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.

[14] 2003. gada 26. jūnija Direktīva 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.). Ar šo direktīvu aizstāj Pirmo gāzes direktīvu.

[15] Piemēram, ierobežoto jaudu, ko atsevišķi PSO tur rezervē ārkārtas situāciju vajadzībām, varētu piedāvāt tirgū kā atslēdzamu jaudu, un vajadzības gadījumā to varētu atpirkt, piemēram, izmantojot pārrobežu sastrēgumu pārvaldības ieņēmumus.