[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.1.2007

COM(2006) 846 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Prioritāru savienojumu plāns

{SEC(2006) 1715} {SEC(2007) 12}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Prioritāru savienojumu plāns

SATURS

1. Nepieciešamā steidzamā rīcība 3

2. Eiropas enerģētikas infrastruktūras pašreizējais stāvoklis 6

3. Nepieciešamā rīcība: Komisijas ierosinājumi 8

3.1. Pamatinfrastruktūra, kas saskaras ar nopietnām grūtībām 8

3.2. Eiropas koordinatoru iecelšana konkrētu prioritāru projektu īstenošanai 10

3.3. Tīklu plānošana atbilstoši patērētāju vajadzībām 11

3.4. Atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšana 12

3.5. Skaidra regulējuma nodrošināšana attiecībā uz ieguldījumiem 13

4. Secinājumi 15

1. pielikums 16

2. pielikums 17

3. pielikums 18

4. pielikums 20

Nepieciešamā steidzamā rīcība

Savstarpēji savienojumi veicina starpreģionālu un pārrobežu enerģijas transportēšanu un ir priekšnoteikums iekšējā tirgus darbībai. ES valstu un valdību vadītāji 2005. gada oktobrī Hemptonkortā uzsvēra vajadzību stiprināt politiku, lai tādējādi sekmētu prioritāru infrastruktūras projektu īstenošanu. Iepriekš, Eiropadomes sanāksmē Barselonā 2002. gadā, tika panākta vienošanās par 10 % palielināt dalībvalstu tīklu savstarpējo savienojumu minimālo pakāpi. Ievērojams skaits dalībvalstu vēl joprojām nav sasniegušas šo mērķi.[1] Eiropadomes sanāksmē 2006. gada martā tika izteikts aicinājums pieņemt Prioritāru savienojumu plānu (turpmāk tekstā — „plāns”), kas būtu daļa no Eiropas enerģētikas stratēģiskā pārskata ( SEER )[2]. Eiropadomes sanāksmē 2006. gada jūnijā tika izvirzīta prasība pilnībā atbalstīt ārējus enerģētikas infrastruktūras projektus, kuru mērķis ir veicināt energoapgādes drošību.

Eiropas enerģētikas politikai jāsekmē spēcīgas enerģētikas infrastruktūras attīstība, lai sasniegtu energoapgādes ilgtspējības, konkurētspējas un drošības mērķus.

Ilgtspējība . Vajadzīga pilnīgi jauna enerģētikas infrastruktūra, lai integrētu elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šāda infrastruktūra arī uzlabos jaunizveidotās un jau esošās ražošanas jaudas izmantošanu Eiropas mērogā un mazinās iespēju veikt neefektīvus ieguldījumus ražošanas jaudā.

Konkurētspēja . Spēcīga enerģētikas infrastruktūra ir būtisks faktors efektīva iekšējā enerģijas tirgus darbībai un attīstībai. Tā sekmē starpreģionālu tirdzniecību, kas nodrošina reālu konkurenci un mazina iespējas ļaunprātīgi izmantot ietekmi tirgū.

Energoapgādes drošība . Tā kā iekšējais enerģijas tirgus ir lielā mērā atkarīgs no ārējām piegādēm, jādažādo enerģijas avoti un jāizveido attiecīgi savstarpēji savienoti tīkli, lai paaugstinātu energoapgādes drošību un solidaritāti starp dalībvalstīm (piemēram, enerģijas salas).

ES politika un pasākumi

Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi politiku, kuras mērķis ir atbalstīt spēcīgas enerģētikas infrastruktūras izveidi Eiropā.

Pirmkārt, Eiropas enerģētikas tīklu pamatnostādnēs (turpmāk tekstā — „ TEN-E pamatnostādnes”)[3] ES ir norādījusi 314 infrastruktūras projektus (turpmāk tekstā — „vispārējas nozīmes projekti”), kuru īstenošana jāveicina un jāpasteidzina. To vidū ir 42 prioritāri „Eiropas nozīmes projekti” (1. un 2. pielikums), kas ir vai nu pārrobežu projekti, vai arī tiem ir būtiska ietekme uz pārrobežu pārvades jaudu. Pamatnostādnēs paredzēts regulējums ciešākai koordinācijai, projektu izpildes uzraudzībai un attiecīgā gadījumā arī EK finansiālā atbalsta, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu, saņemšanai.

Otrkārt, ES nesen ir ieviesusi īpašus noteikumus, lai nodrošinātu atbilstošus elektrotīklu savstarpējos savienojumus un gāzes piegādi starp dalībvalstīm, vienlaikus veicinot stabilu ieguldījumu vidi (direktīvas par elektroapgādes drošības un infrastruktūras ieguldījumu aizsardzību[4] un par pasākumiem gāzes piegādes drošībai[5]).

Treškārt, Eiropadomes 2006. gada jūnija sanāksmes secinājumos iekļauts aicinājums „pilnībā atbalstīt infrastruktūras projektus, kuri saderīgi ar vides apsvērumiem un kuru mērķis ir rast jaunus piegādes ceļus, lai dažādotu enerģijas importu, no kā ieguvējas būtu visas dalībvalstis.”

Visbeidzot Eiropadome 2006. gada 15.–16. decembra sanāksmē uzsvēra to, cik svarīgi ir „izveidot savstarpēji savienotu, pārredzamu un nediskriminējošu iekšējo enerģijas tirgu, kurā valda saskaņoti noteikumi” un „attīstīt sadarbību, lai pārvarētu krīzes situācijas, jo īpaši piegādes pārtraukuma gadījumā.”

Nepieciešamā steidzamā rīcība

Kaut gan minētie tiesību akti ir spēkā, tīklu izveides tempi nav pietiekami. Joprojām pastāv būtiski šķēršļi.

Kā sīkāk skaidrots Komisijas paziņojumā „Gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvas”, patlaban Eiropas Savienība ir tālu no tā, lai spētu jebkuram ES uzņēmumam garantēt tiesības pārdot elektroenerģiju un gāzi jebkurā dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pastāvošajiem valsts uzņēmumiem, bez diskriminācijas un neizdevīgiem noteikumiem. Īpaši jānorāda, ka visās dalībvalstīs vēl nepastāv nediskriminējoša piekļuve tīkliem un vienlīdz efektīva regulatīvā uzraudzība.

Turklāt Eiropas Savienība vēl nav pienācīgi atrisinājusi problēmu, kas saistīta ar investīcijām jaunā infrastruktūrā atbilstīgā līmenī, pamatojoties uz kopīgu un stabilu Eiropas tiesisko regulējumu iekšējā tirgus izveides atbalstam. Lielākoties vēl nav nodrošināta arī vajadzīgā koordinācija starp valstu energotīkliem no efektīvai pārrobežu tirdzniecībai vajadzīgo tehnisko standartu, līdzsvarošanas noteikumu, gāzes kvalitātes, līgumu noslēgšanas kārtības un sastrēgumu pārvaldības mehānismu viedokļa. Jo īpaši svarīgi ir norādīt, ka nepietiekamas nodalīšanas dēļ tiek traucēti ieguldījumi. Tīklu operatoriem nav stimula pilnveidot tīklu kopējās tirgus interesēs, lai tādējādi veicinātu jaunu ražotāju vai piegādātāju ienākšanu tirgū. Iepriekš minētais paziņojums par iekšējo tirgu liecina, ka ir pamatoti pierādījumi tam, ka vertikāli integrēti uzņēmumi lēmumus par investīcijām pieņem, ņemot vērā ar tiem saistītu piegādes uzņēmumu vajadzības. Šādi uzņēmumi, šķiet, jo īpaši nav ieinteresēti, lai, piemēram, gāzes importa (t.i., SDG termināļu) jaudas palielinājums notiktu atklātā procesā, kas dažos gadījumos ir pat izraisījis energoapgādes drošības problēmas. Atsevišķos gadījumos tas attiecas arī uz savienojumu jaudas pieejamību jaunām ražotnēm.

Tīklu darbība katru gadu arvien vairāk tuvojas fizisko iespēju robežai, tāpēc pastāv paaugstināts īslaicīgu piegādes pārtraukumu risks.[6] Daudzas valstis un reģioni joprojām ir „ enerģijas salas ”, kuras lielā mērā ir nošķirtas no pārējā iekšējā tirgus. Tas jo īpaši attiecas uz Baltijas valstīm[7] un jaunajām dalībvalstīm Eiropas dienvidaustrumos.

Eiropas pārrobežu infrastruktūrā ieguldīto līdzekļu apjoms ir kritiski zems. Katru gadu elektrotīklos tiek ieguldīti tikai 200 miljoni euro, turklāt galvenais pamats tam ir pārrobežu pārvades jaudas palielinājums[8]. Tie ir tikai 5% no kopējā ikgadējā ieguldījuma elektrotīklos ES, Norvēģijā, Šveicē un Turcijā.

Šie skaitļi neatbilst spēcīgas infrastruktūras vajadzībām saskaņā ar Eiropas enerģētikas politikas mērķiem. Eiropas Savienībai līdz 2013. gadam infrastruktūrā būs jāiegulda vismaz 30 miljardi euro (6 miljardi euro elektroenerģijas pārvadei, 19 miljardi euro gāzes cauruļvadiem un 5 miljardi euro sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļiem), ja tā vēlas pilnībā īstenot TEN-E pamatnostādnēs izvirzītās prioritātes.[9]

Paredzams, ka 700–800 miljoni euro, piemēram, ik gadus būs vajadzīgi, lai tīklam pievadītu lielāku apjomu elektroenerģijas, kas saražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem[10], un segtu līdzsvarošanas izmaksas, kas rodas saistībā ar intermitējošiem ģeneratoriem[11].

Tā kā vietējās gāzes rezerves samazinās, imports segs arvien lielāku daļu no pieprasījuma. Savukārt lielākas atkarības dēļ jāsaskaņo ieguldījumi, ko veic visos gāzes piegādes ķēdes posmos, kā arī pilnībā jāatbalsta savienojumi ar ārējiem energotīkliem. Neraugoties uz minētajām vajadzībām, ir izteiktas bažas (Starptautiskā Enerģētikas aģentūra – SEA)[12], ka ieguldījumu apjoms gāzes sektorā kopumā ir nepietiekams.

Ja infrastruktūra ES turpinās attīstīties kā līdz šim, netiks sasniegts neviens no Eiropas enerģētikas politikas mērķiem. Pārvades sastrēgumu dēļ enerģijas cenas paaugstināsies. Atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas attīstību kavēs nepietiekama tīklu pārvades jauda vienas dalībvalsts teritorijā vai starp dalībvalstīm. Nesena pieredze liecina, ka pastāv būtiski traucējoši faktori videi nekaitīgu enerģijas avotu izmantošanai, jo vēja ģeneratoru kompleksa būvniecības vidējais ilgums ir aptuveni trīs gadi, bet ģeogrāfiski attālu vēja ģeneratoru kompleksu savienošanai un integrēšanai vajadzīgais laiks var būt līdz pat 10 gadiem.[13] Tādējādi nepietiekamas tīklu pārvades jaudas un ierobežota ražošanas apjoma dēļ katrā valsts elektroenerģijas tirgū būs vajadzīgs lielāks rezerves jaudas apjoms, lai nodrošinātu piegādi neparedzētas pieprasījuma palielināšanās vai negaidīta ģeneratoru darbības pārtraukuma gadījumos, kā rezultātā energosistēmas efektivitāte būs zemāka.

Plānā izvirzītie mērķi

Plānā atspoguļots pašreizējais izpildes stāvoklis 42 Eiropas nozīmes projektiem, kas saistīti ar gāzi un elektroenerģiju. Izvērtēti arī sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļu projekti, kaut arī tie netiek uzskatīti par Eiropas nozīmes projektiem[14]. Daudzi no šiem projektiem tiek īstenoti sekmīgi, bet citi — ne. Tāpēc šajā plānā piedāvāti īpaši pasākumi, lai pakāpeniski pabeigtu šādus kritiskus projektus, kuru īstenošana patlaban ir būtiski aizkavējusies. Visbeidzot tajā piedāvāti pasākumi, kas varētu sekmēt stabilu ieguldījumu sistēmu.

Pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments papildina šo plānu[15], kurā padziļināta iepriekš veikta analīze.[16]

Pašreizējā plānā lielākā uzmanība pievērsta Eiropas nozīmes projektiem, par ko Padome un Eiropas Parlaments vienojušies TEN-E pamatnostādnēs. Vidējā vai ilgākā laikā būs iespējams iekļaut arī citus projektus[17], veicot TEN-E pamatnostādņu nākamo pārskatīšanu.

EIROPAS ENERģēTIKAS INFRASTRUKTūRAS PAšREIZēJAIS STāVOKLIS

Komisijas dienestu veiktajā analīzē atklājās dažādas nepilnības.

Elektroenerģija

Ir aizkavējusies 20 (no 32) Eiropas nozīmes projektu (3. pielikums) īstenošana. Par vienu līdz diviem gadiem aizkavējusies 12 projektu (no 20) īstenošana, savukārt astoņu projektu īstenošana kavējas par vairāk nekā trim gadiem. Nav ziņots tikai par 12 (no 32) Eiropas nozīmes projektu izpildes kavēšanos (37%); tikai pieci projekti ir pilnībā vai faktiski realizēti.[18] Kādā projektā ir pabeigts viens posms, un jau vairāk nekā 10 gadus tiek gaidīta otra posma realizācija.[19] Divi projekti ir realizēti daļēji.[20]

Saistībā ar nepietiekamu progresu var izdarīt dažādus secinājumus.

- Vairumā aizkavēšanās gadījumu galvenais iemesls ir plānošanas un citu atļauju piešķiršanas procedūru sarežģītība. Pat tad, ja vairumā dalībvalstu tiesiskās procedūras kopumā ir salīdzināmas, galvenie posmi (vispārējais plānošanas process) tiek īstenoti, izmantojot dažādi strukturētas procedūras. Tā tas ir gadījumā, ja jāintegrē dažādi tīkli,[21] ja ir iesaistītas dažādas iestādes[22] vai tad, ja pastāv ilgi apspriešanās termiņi un laikietilpīgas atļauju piešķiršanas procedūras.[23]

- Ja projektā iesaistītas divas vai vairāk dalībvalstis, būtisku aizkavēšanos nereti rada plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūru nesaskaņotība.

- Citi iebildumi, kuru pamatā nav ar vidi vai veselību saistīti apsvērumi[24], var būtiski kavēt daudzu projektu īstenošanu.[25] Dārgi un sarežģīti jūras zemūdens kabeļi, pret kuriem sabiedrība parasti neiebilst, faktiski tiek izbūvēti ātrāk nekā daži apstrīdēti virszemes savienojumi.

- Arī finansiālas grūtības aizkavē dažu projektu realizāciju[26], jo īpaši tas attiecas uz „zaļās elektroenerģijas” pievadīšanu tīklam un savienojumus ar kaimiņvalstīm.

- Daži pārvades sistēmu operatori, iespējams, ir nepietiekami ātri palielinājuši pārrobežu pārvades jaudu. Tas nereti notiek tāpēc, ka reglamentējošos noteikumos nav iestrādāti piemēroti stimuli, vai tāpēc, ka daži pārvades sistēmu operatori ir daļa no vertikāli integrētiem uzņēmumiem, kuri nevēlas palielināt pašreizējo piegādes apjomu, lai nenodarītu kaitējumu ar tiem saistītiem piegādes uzņēmumiem. Tāpat arī neatbilstoši regulētie piegādes tarifi, kuru pārrēķinus veic, pamatojoties uz īsiem laikposmiem (t. i., ik pēc trim mēnešiem vai katru gadu), iespējams, kavē prioritāras infrastruktūras attīstību.

Gāze

Kopumā lielākā daļa no 10 Eiropas nozīmes gāzes cauruļvadu projektiem tiek īstenoti pietiekami sekmīgi (4. pielikums).

Attiecībā uz lielāko daļu projektu nav ziņots par nopietniem kavējumiem. Vismaz septiņi no 10 Eiropas nozīmes cauruļvadu projektiem jānodod ekspluatācijā 2010.–2013. gadā: viens gāzes cauruļvads jau ir pabeigts[27], divi ir būvniecības stadijā[28], bet divu citu būvniecība uzsākta daļēji.[29] Izmantojot šo infrastruktūru, līdz 2013. gadam katru gadu būs iespējams papildus importēt ES aptuveni 80–90 bm³ (16–17 % no paredzamā ES gāzes patēriņa 2010. gadā).[30]

No otras puses, 29 SDG termināļu un glabātavu būvniecības darbiem vairākās dalībvalstīs ir radušies būtiski šķēršļi. Deviņu projektu īstenošanu ir nācies atcelt[31] un meklēt alternatīvus risinājumus. Citu piecu SDG objektu būvniecība šobrīd ir apturēta.[32]

Kopumā var teikt, ka ieguldījumi un saistības gāzes piegādes ķēdē ir apmierinošas. Kaut arī dažu nozīmīgu cauruļvadu projektu realizācija jau tuvojas noslēgumam, palielinās risks, kas saistīts ar ieguldījumiem cauruļvados, kuri šķērso vairākas robežas. Kavēšanos izraisa arī bažas par vides aizsardzību vai vietējo iedzīvotāju iebildumi pret SDG termināļiem. Ir minētas arī pieaugošas izejmateriālu izmaksas un kvalificēta darbaspēka trūkums.[33]

Nepieciešamā rīcība: Komisijas ierosinājumi

Pamatinfrastruktūra, kas saskaras ar nopietnām grūtībām

Komisijas novērtējums ir pamats tam, lai nodrošinātu pienācīgu uzmanību un pūles gan ES, gan dalībvalstu mērogā. Ieinteresētajām personām un valsts iestādēm jārīkojas, lai drīzāk pabeigtu projektus.

Pasākums Nr. 1. Noteikta nozīmīgākā infrastruktūra, kas saskaras ar nopietnām grūtībām. |

Elektroenerģija

Komisija ir noteikusi šādus svarīgākos projektus, kuri ir nozīmīgi, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi, integrētu tirgū enerģiju, kas ražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un ievērojami uzlabotu energoapgādes drošību, un saistībā ar kuriem ir zināmi faktori, kas varētu būt iemesls kavējumiem to īstenošanā.

Projekti | Pamatojums | Beigu datums, kas paziņots 2004. gadā (2006. gadā) | Kavēšanās iemesli |

Kassø (DK) – Hamburg/Dollern (DE) | Šis savienojums ir būtisks lielu apjomu vēja saražotās enerģijas integrēšanai Vācijas ziemeļu daļā, Dānijā, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, kā arī tirdzniecībai ar Ziemeļeiropu; tas ir būtisks arī tīkla un tirdzniecības drošībai. | 2010 (2012); Projekts joprojām ir izpētes posmā | Blīvi apdzīvots rajons: daudzi zemes īpašnieki. |

Hamburg/Krümmel (DE) – Schwerin (DE) | Vēja saražotās enerģijas integrēšana; atšķirību novēršana starp ES austrumu un rietumu tīklu. | 2007 (2007) Atļauju piešķiršanas posms | Vietējo iedzīvotāju iebildumi: plānojums, bailes no elektromagnētiskā lauka, ainavas pasliktināšanās; laikietilpīgas sabiedriskās apspriešanas procedūras; daudzas ieinteresētās personas; izpratnes trūkums par pārreģionālām vai Eiropas mēroga perspektīvām. |

Halle/Saale (DE) – Schweinfurt (DE) | Tādi paši iemesli kā iepriekšējā rindā minētie. | 2010 (2009) Atļauju piešķiršanas posms | Šķērso Tīringenes mežu; vietējo iedzīvotāju iebildumi: negatīva ietekme uz tūrismu, plānojums, bailes no elektromagnētiskā lauka, ainavas pasliktināšanās; daudzas ieinteresētās personas; izpratnes trūkums par pārreģionālām vai Eiropas mēroga perspektīvām. |

St-Peter (AT) – Tauern (AT) | Visnoslogotākais rajons Centrāleiropā, rada risku tīkla drošai darbībai | 2010 (2011) Atļauju piešķiršanas/ izpētes posms | Lēna atļauju piešķiršanas procedūra: nepieciešama papildu koordinēšana; vietējo iedzīvotāju iebildumi: bailes no elektromagnētiskā lauka, ainavas pasliktināšanās, aizsargājami putni un kukaiņi; sarežģīts reljefs; iestādes, kas atbildīgas par ietekmes uz vidi novērtējumu un atļauju piešķiršanu, nav piemērotas lieliem infrastruktūras projektiem. |

Südburgenland (AT) – Kainachtal (AT) | Sk. iepriekšējā rindā minētos iemeslus. | 2007 (2009) Atļauju piešķiršanas posms | Lēna atļauju piešķiršanas procedūra; vietējo iedzīvotāju iebildumi: elektromagnētiskie lauki, ainava; nepieciešami pazemes kabeļi; iespējama iedzīvotāju pretestība saistībā ar piekļuves ceļu izveidi attiecīgajā teritorijā; Iestādes, kas atbildīgas par ietekmes uz vidi novērtējumu un atļauju piešķiršanu, nav piemērotas lieliem infrastruktūras projektiem. |

Dürnrohr (AT) – Slavětice (CZ) | Būtisks savienojums ar jauno dalībvalsti un Centrāleiropu | 2007 (2009); Projekts joprojām ir izpētes posmā | Austrijas iebildumi pret kodolenerģiju; saistīts ar Austrijas tīkla (ziemeļu-dienvidu) stiprināšanu; aizsargāta teritorija; vietējo iedzīvotāju nepatika pret elektromagnētiskajiem laukiem (AT). |

Udine Ovest (IT) – Okroglo (SI) | Savienojumi starp Slovēniju un Itāliju ir būtiski pārslogoti Nopietns elektroapgādes pārtraukumu risks Itālijā Savienojums, kam ir liela nozīme attiecībā uz elektroenerģijas plūsmu pārvadi ES mērogā | 2009 (2011) Projekts joprojām ir izpētes posmā | Grūtības noteikt robežšķērsošanas punktus starp Itāliju un Slovēniju ; blīvi apdzīvots rajons; iespējamas komerciālas problēmas; plānojuma problēmas: 35% no Slovēnijas teritorijas aptver „Natura 2000” programma; vietējo iedzīvotāju iebildumi saistībā ar elektromagnētiskajiem laukiem un ainavu; Slovēnijas izvirzīts priekšnoteikums: Berecevo-Krsko posma pabeigšana un starpsavienojums ar Ungāriju; Itālijas tīkla iepriekšēja uzlabošana. |

Lieljaudas savienojums starp Lietuvu un Poliju, tostarp Polijas tīkla rekonstrukcija (DE-PL) | Būtisks savienojums, kas saista Baltijas tīklu ar UCTE. | 2012 (2013) Projekts joprojām ir izpētes posmā | Nepietiekams politisks atbalsts pagātnē; neskaidrība dažādu sinhronizācijas apgabalu dēļ; Polijas tīkla stabilitāte; aizsargājamas dabas teritorijas šķērsošana; īpašuma atsavināšanai vajadzīgi grozījumi Polijas likumos; vajadzība pēc pretslēguma transformatoru stacijām; neskaidrība attiecībā uz sinhronizācijas apgabaliem. |

Sentmenat (ES) – Bescanó (ES) – Baixas (FR) | Būtisks savienojums, kas saista UCTE ar Ibērijas elektroenerģijas „salu”. | 2007 (2009); Atļauju piešķiršanas posms | Šķērso Pirenejus; grūtības noteikt robežšķērsošanas punktus starp Spāniju un Franciju; vietējo iedzīvotāju iebildumi. |

Moulaine (FR) – Aubange (BE) | 2010 (2012) Projekta Beļģijas daļa ir pabeigta, savukārt Francijas daļa vēl joprojām ir izpētes posmā. | Prioritāte piešķirta Avelin – Avelgem projektam; Sarežģījumi saistībā ar projekta pieņemamību lauku un pilsētu reģionos; Francijas pusē pagaidām nav noteikts plānojums (13 līdz 16 km garam posmam). |

Jūras zemūdens kabelis starp Angliju (UK) un Nīderlandi (NL) | 2008 (2010) Atļauju piešķiršanas posms | Ilgstošas procedūras saistībā ar vidi; ilgstošas regulatīvās procedūras Nīderlandē; laikietilpīgas sabiedriskās apspriešanas procedūras abās valstīs; neskaidrība par finansējumu un papildu dotācijām; neskaidrība par savienojuma regulējumu (piem., prasības izņēmumu piešķiršanai / sastrēgumu pārvaldības vadlīnijas). |

Gāze

ES gāzes sektorā ir jādažādo pašreizējā gāzes piegāde (Norvēģija, Krievija un Ziemeļāfrika). Svarīgs ir „ceturtā koridora” cauruļvads, kas nodrošinātu alternatīvu gāzes piegādi (30 bcm vai 7% no gāzes pieprasījuma ES 2010. gadā) no Centrālāzijas, Kaspijas jūras reģiona un Tuvajiem Austrumiem pa Nabucco cauruļvadu .

ES arī jānodrošina, lai drīz tiktu pabeigti gāzes sektora prioritārie projekti, kuru īstenošana patlaban aizkavējusies. Komisija norāda, ka būtiski kavējumi radušies saistībā ar GALSI cauruļvadu , kas savieno Alžīriju ar Itālijas pussalu (caur Sardīniju).

Lielāka importētās gāzes apjoma piegāde ir jānodrošina arī piegādes ķēdes beigās, lai gāze nonāktu pie galapatērētājiem. Būtiska ir sadales tīklu izveide (proti, cauruļvadi, kas savieno Vācijas, Dānijas un Zviedrijas gāzes tirgus, kā arī Vācijas, Beniluksa valstu un Apvienotās Karalistes tirgus). Visbeidzot SDG var nodrošināt lielāku elastību, jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstīm, kas atkarīgas no viena gāzes piegādes avota. SDG var būt labs rezerves variants, kas veicina drošu gāzes piegādi un palielina konkurētspēju tirgū. Šajā sakarā Komisija 2007. gadā izvērtēs, vai ir nepieciešama Kopienas rīcība, lai palielinātu solidaritāti enerģētikas jomā, izstrādājot rīcības plānu par SDG.

Eiropas koordinatoru iecelšana konkrētu prioritāru projektu īstenošanai

Saskaņā ar TEN-E pamatnostādnēm Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm un apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, var izraudzīties Eiropas koordinatoru.

Koordinators popularizēs projektu Eiropas aspektu un veicinās pārrobežu dialogu starp projektu vadītajiem, publisko un privāto sektoru, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm un vietējo sabiedrību. Koordinators palīdzēs koordinēt valsts noteiktās procedūras (tostarp ar vidi saistītas procedūras) un sniegs ziņojumu par projekta vai projektu virzību, kā arī par jebkādām grūtībām vai šķēršļiem, kas var izraisīt projekta izpildes būtisku aizkavēšanos.

Pasākums Nr. 2. Eiropas koordinatoru iecelšana (sk. 3.1. iedaļu). Komisija 2007. gada sākumā ierosinās iecelt Eiropas koordinatorus, kuru uzdevums būs sekmēt turpmāk minēto projektu pabeigšanu. Attiecībā uz elektroenerģiju: Lieljaudas savienojums starp Vāciju, Poliju un Lietuvu, jo īpaši Alytus – Elk (transformatoru stacija) Jūras vēja enerģijas savienojums Ziemeļeiropā (Dānija, Vācija un Polija) Savienojums starp Franciju un Spāniju, jo īpaši Sentmenat (ES) – Bescanó (ES) – Baixas (FR) līnija Attiecībā uz gāzi: NABUCCO cauruļvads |

Vēlākā posmā atkarībā no projektu virzības tiks izvērtēta Eiropas koordinatoru iecelšana turpmāk minētajiem projektiem.

Attiecībā uz elektroenerģiju:

- savienojumi Austrijā un ar Austriju;

- savienojumi starp Itāliju un Slovēniju;

- līnijas starp Apvienoto Karalisti un kontinentālo Eiropu;

- Moulaine (FR) – Aubange (BE) līnija.

Attiecībā uz gāzi:

- GALSI cauruļvads, kas savieno Alžīriju un Itāliju (caur Sardīniju un Toskānu), ar atzaru uz Franciju (caur Korsiku);

- Zviedrijas–Dānijas–Vācijas cauruļvads;

- gāzes piegādes jauda starp Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju un Apvienoto Karalisti;

- vairāku SDG termināļu pabeigšana, kas būtiski aizkavējusies.

Tīklu plānošana atbilstoši patērētāju vajadzībām

Nesenais elektroapgādes pārtraukums, kas astoņās ES valstīs notika 2006. gada 4. novembrī, uzskatāmi parādīja to, ka kontinentālā Eiropa dažos aspektos jau darbojas kā vienota elektroenerģijas sistēma, taču tās tīkls nav attiecīgi projektēts.

Eiropas elektroenerģijas sistēmas (arī tās tīkla infrastruktūras) plānojumam, būvniecībai un darbībai jāatbilst patērētāju vajadzībām. Šādas infrastruktūras noteikšana, plānošana un būvniecība liberalizēta tirgus apstākļos ir pastāvīgs process, kurā nepieciešama regulāra tirgus dalībnieku rīcības uzraudzība un koordinācija. Šis uzdevums neietver tikai jaunu savienojumu vai spēkstaciju izveidi katrā reģionā. Tas saistīts arī ar dažādu enerģijas veidu izmantošanu ES, tādas sistēmas darbību, kurā lielāku daļu veido intermitējoša enerģijas ražošana, kā arī ražošanas vietu ģeogrāfisko novietojumu. Svarīga ir to tīkla posmu pārredzamība, kuros veidojas īslaicīgi vai ilglaicīgi pārvades sastrēgumi.

ES jānodrošina vajadzīgās infrastruktūras un/vai ražošanas jaudas cieša koordinēšana un agrīna plānošana katrā enerģētikas reģionā, kā arī starp dažādiem reģioniem. Šis mērķis ir uzsvērts Komisijas paziņojumā par perspektīvām gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgū. Tiks izvērtēti divi galvenie veidi, kā paaugstināt pārvades sistēmu operatoru koordinēšanas pakāpi.

Būtisks faktors novatoriska „viedā” tīkla izveidošanai ir GALILEO izmantošana enerģijas tīklu precīzai reāllaika uzraudzībai. Tādā veidā nodrošinās elektroenerģijas sistēmas reāllaika pārraudzību un kontroli. Minētā tehnoloģija arī veicinās gaidāmo Eiropas iniciatīvu svarīgas enerģētikas infrastruktūras aizsardzībai.

Pasākums Nr.3. Koordinēta plānošana reģionālā mērogā. Komisija 2007. gadā ierosinās izveidot stingrāku regulējumu pārvades sistēmu operatoriem, kas atbildīgi par koordinētu tīkla plānošanu. |

Kā sīkāk skaidrots paziņojumā „Gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvas”[34], ar minētās sistēmas palīdzību tiks radīts pamats uzraudzības un analīžu veikšanai saistībā ar pašreizējām un turpmākajām tīklu attīstības tendencēm katrā enerģētikas reģionā, kas uzlabo pārvades jaudu starp dalībvalstīm reģionālā mērogā. Tā veicinās dialogu starp ieinteresētajām personām, ņemot vērā sociāli ekonomiskos un ar vidi saistītos apsvērumus. Saskaņā ar valsts plānošanas procedūrām tiks izstrādāti reģionāli plāni tīkla attīstībai, kā arī prognozes piegādes un pieprasījuma līdzsvarošanai (maksimālā un pamata slodze). Pildot attiecīgos uzdevumus, pilnībā tiks ņemts vērā regulatoru un citu attiecīgo elektroenerģijas un gāzes forumu (piemēram, attiecīgi, Florences un Madrides forumu) viedoklis.

Šī ciešā koordinācija jāpapildina ar pārskatiem par infrastruktūras plānošanu un attīstību Eiropas apstākļos. Potenciālajiem investoriem ražošanas un pārvades jomā vajadzīga aktuāla informācija par īstermiņa un vidēja termiņa tendencēm. Energoapgādes novērošanas centra birojam[35] attiecīgi jāanalizē vajadzība pēc jaunas infrastruktūras ES. Pamatojoties uz šādu analīzi, Komisija vajadzības gadījumā ierosinās grozījumus TEN-E pamatnostādnēs un noteiks turpmākās Eiropas nozīmes prioritārās infrastruktūras. Potenciālais deficīts jāidentificē jau laikus, lai tirgus varētu uz to reaģēt. Birojam jānodrošina tehniskais un materiālais atbalsts ES ieceltajiem koordinatoriem.

Atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšana

Laikietilpīgās juridiskās un licencēšanas procedūras ir būtisks šķērslis atsevišķu gāzes infrastruktūru un elektroenerģijas pārvades projektu virzībā. Būtiskākie šķēršļi ir procedūru sadrumstalotība, vietējās un reģionālās sabiedrības spēcīgā pretestība, nepamatota veto tiesību izmantošana un to iestāžu lielais skaits, kas atbildīgas par atļauju piešķiršanu. Attiecībā uz savienojumiem starp dalībvalstīm kavējuma iemesli bieži vien ir koordinācijas trūkums un dažādi izpildes grafiki.

Neraugoties uz vienkāršotu atļauju piešķiršanas procedūru ieviešanu dažās valstīs, galvenās grūtības nemainās. Jauna savienojuma izveide dažos gadījumos var ilgt nekā 10 gadus, savukārt vēja ģeneratoru kompleksa vai kombinētā cikla gāzes turbīnas būvniecība ilgst divus līdz trīs gadus.

Iepriekš līdzīgas problēmas ir bijušas arī Amerikas Savienotajām Valstīm (piemēram, elektroapgādes pārtraukumi Kalifornijā, ko izraisīja nepietiekami savstarpējie savienojumi un slikti izstrādāts tirgus modelis, kas veicina tirgus ļaunprātīgu izmantošanu). Tāpēc gadījumos, kad prioritāras tīkla infrastruktūras izveide kādā valstī ievērojami kavējas, ASV ar iekšējās infrastruktūras plānošanu un atļauju izdošanu federālā līmenī nodarbojas ASV Federālā enerģētikas regulatīvā komisija ( FERC ), ja vien prioritārie projekti jau laikus nav apstiprināti valsts līmenī.

Komisija neuzskata, ka šāds risinājums būtu piemērots arī ES. Tomēr ir nepieciešama reāla rīcība, lai būtu reāli iespējams īstenot ieceres, ka ES gāzes un elektroenerģijas infrastruktūra spēs efektīvi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem enerģijas tirgū. Tāpēc ir būtiski ES prioritārās infrastruktūras plānošanai un būvniecībai paredzēto laiku samazināt tādā veidā, lai pienācīgi tiktu ņemti vērā vides, drošības un veselības aspekti.

Pirmkārt, saskaņā ar TEN-E pamatnostādnēm konkrētu prioritāru projektu atzīšanai par Eiropas nozīmes projektiem jāveicina to ātrāka īstenošana. Šāda atzīšana nozīmē, ka tiek izstrādāts grafiks attiecīgā projekta pabeigšanai, tostarp tiek noteikta kārtība projekta paredzētajai virzībai apstiprināšanas procesā (koordinēta izvērtēšana var sekmēt procedūru vienkāršošanu). Lai varētu nodrošināt šādas atzīšanas lietderīgumu, Komisija uzskata, ka nākotnē Eiropas nozīmes projektu noteikšanai jābūt saistītai ar stingriem nosacījumiem. Šāds statuss jāpiešķir tikai projektiem ar ievērojamu ietekmi uz enerģijas plūsmām un uz tirdzniecību attiecīgajā reģionā, ja plānošanas un atļauju piešķiršanas posms šķiet skaidrs un reālistisks un ja ir pozitīva un vērā ņemama Eiropas pievienotā vērtība; visām ieinteresētajām pusēm jābūt panākušām vienošanos.

Otrkārt, pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un nozīmīgākajām ieinteresētajām personām Komisija ierosinās racionalizēt valsts procedūras atļauju piešķiršanai.

Pasākums Nr. 4. Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizācija. Komisija 2007. gadā sāks pārskatīt TEN-E pamatnostādnes ar mērķi izvirzīt dalībvalstīm prasību, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu, izstrādāt valsts procedūras, saskaņā ar kurām Eiropas nozīmes projektu plānošanas un apstiprināšanas procesa maksimālais ilgums būtu pieci gadi. |

Tas nenozīmē, ka ES līmenī jāpieņem jauni standarti par būtiskākajiem jautājumiem, kas jāizskata plānošanas procesā. Tas attiecas tikai uz prasību, ka šādos gadījumos valsts procedūras jāpabeidz pieņemamā termiņā, turklāt ievērojot vides tiesību aktus un iesaistīto iedzīvotāju likumiskās intereses. Novērtējot valsts standartus, papildus jāsalīdzina attiecīgi labākās prakses rādītāji.

Skaidra regulējuma nodrošināšana attiecībā uz ieguldījumiem

TEN-E projektus pirmkārt būtu jāfinansē attiecīgajiem tirgus dalībniekiem. Tomēr ieguldījumi jaunās pārvades līnijās ir kļuvuši mazāki. Šo tendenci var daļēji izskaidrot ar agrāko rezerves pārvades jaudu, savukārt pašreizējā tirgus struktūra neveicina efektīvus ieguldījumus pārvades līnijās. Nepiemēroti reģionālie tarifu modeļi neļauj konstatēt sastrēgumus starpreģionālās pārvades līnijās vai neļauj iegūt pareizu un savlaicīgu informāciju par pārvades tīklu darbības rezultātiem. Zemais ieguldījumu apjoms ir pretrunā ar pieaugošo privātā sektora vēlmi veikt ieguldījumus ilgtermiņa infrastruktūras projektos.

Tāpēc ir svarīgi nodrošināt stabilu un veicinošu tiesisko regulējumu, kas privātajam sektoram ļautu paredzēt savu ieguldījumu veiksmīgu realizāciju un garantētu stabilu peļņu, vienlaikus klientiem piedāvājot augsta līmeņa pakalpojumus. Saistītā paziņojumā par gāzes un elektroenerģijas iekšējo tirgu Komisija piedāvā vairākus pasākumus šādu mērķu sasniegšanai. Izteikti priekšlikumi jo īpaši par nodalīšanu/atsaistīšanu un par vajadzību stiprināt enerģijas regulatoru pilnvaras; minēta arī nepieciešamība palielināt pārredzamību.

Publiskais finansējums TEN-E ir bijis ļoti labs stimuls, lai privātie operatori pabeigtu infrastruktūras projektus, kuri bija saistīti ar ilgstošām procedūrām un ievērojamām izmaksām. ES finansējums mazina kavēšanās risku; tas rosina projektos izvērtēt iespējas izmantot jaunas tehnoloģijas vai palīdz pieņemt lēmumu par īpašu projektu īstenošanu.

ES ir jācenšas izveidot efektīvāku enerģētikas infrastruktūru. Pašreizējais TEN-E budžets (20 miljoni euro gadā) nebūs pietiekams, lai nodrošinātu vajadzīgo jauno ieguldījumu apjomu. Plānojot TEN-E budžetu, jāparedz

- pieaugošā nepieciešamība integrēt tīklā „zaļo” elektroenerģiju;

- pieaugošas infrastruktūras vajadzības sakarā ar Eiropas Savienības paplašināšanos, dalībvalstu skaitam sasniedzot 27;

- vajadzība panākt lielāku kohēziju, kā noteikts Līgumā un TEN-E pamatnostādnēs, un savienot vienā tirgū lielu skaitu reģionāli izolētu tirgu (jaunas Dienvidaustrumu enerģētikas kopienas integrācija, UCTE sistēmas savienošana ar citām sistēmām, piemēram ar NVS un ES un Vidusjūras savienojumu, u. c.).

Šai nolūkā jāizvērtē, vai pašreizējais ES finansējuma apjoms ir pietiekams, lai sasniegtu Eiropas enerģētikas politikas mērķus.

Pasākums Nr. 5. ES finansējums. Komisija saistībā ar šiem īpašajiem mērķiem izvērtēs, vai TEN-E tīkliem vajadzīgs lielāks ES finansējums. |

Raugoties nākotnē, TEN- E finansējums galvenokārt jāizmanto sociāli ekonomiskiem un ar plānošanu saistītiem pētījumiem ar daudz lielāku ietekmi ES (piemēram, sinhronās UCTE sistēmas paplašināšana, aptverot kaimiņvalstis, vai jūras vēja ģeneratoru integrēšana galvenajā tīklā). Attiecībā uz gāzi pētījumi var aptvert tādus jautājumus kā gāzes kvalitātes standarti, iespējamie tehniskie saskaņojumi vai piegādes cauruļvadu līniju ietekme uz gāzes apgādes iekšējiem tīkliem.

Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs kohēzijas politikai 2007.–2013. gadam kā prioritāte ir noteikta vajadzība pievērsties problēmai saistībā ar tradicionālo enerģijas resursu intensīvo izmantošanu Eiropā. Tas ietvers atbalstu savienojumu pabeigšanai, īpašu uzmanību pievēršot Transeiropas tīkliem, elektrotīklu uzlabošanai un gāzes pārvades un sadales tīklu pabeigšanai un uzlabošanai. Komisijas rosinās dalībvalstis un to reģionus, jo īpaši tos, kuri ES pievienojās 2004. un 2007. gadā, īstenot minētās pamatnostādnes ar ieguldījumu programmu palīdzību. Vajadzīga arī ciešāka sadarbība ar EIB un ERAB, lai veicinātu Eiropas mēroga ieguldījumus. Abām finanšu institūcijām Eiropas nozīmes projektiem jāpiešķir prioritārs statuss saistībā ar aizdevumu operācijām. Projektiem, kuros ir iesaistītas valstis, kas piedalās Eiropas kaimiņattiecību politikā, finansējumu varētu piešķirt no Kaimiņattiecību ieguldījuma fonda. Tiek lēsts, ka šis fonds spēj nodrošināt četras līdz piecas reizes lielāku finansējumu, nekā tas, kurš pieejams saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību politikas instrumentu. Tāpat arī Āfrikas Infrastruktūras mehānisms varētu palīdzēt veicināt attiecīgus energotīklu savienojumus ar Eiropu.

Vienlaikus, lai novērstu iespējamo ietekmi uz konkurenci liberalizētajā enerģijas tirgū sakarā ar publiskā sektora atbalstu ieguldījumiem infrastruktūrā, jāievēro spēkā esošie Kopienas noteikumi par valsts atbalstu.

SECINāJUMI

Ja pašreizējais apjoms ieguldījumiem infrastruktūrā nemainīsies, ES nespēs pilnībā izveidot vienotu iekšējo tirgu. Tā nespēs integrēt no atjaunojamiem enerģijas avotiem saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Tai arī turpmāk būs jāsamierinās ar augstākām izmaksām, ko izraisīs sastrēgumi pārvades līnijās un neefektīvas ražošanas jaudas uzturēšana visos nepietiekami saistītajos enerģētikas reģionos.

Eiropas nozīmes projektu pilnīga un noteikta īstenošana, kā arī šajā paziņojumā minēto pasākumu īstenošana, ir ļoti būtiska.

1. pielikums

[pic]

2. pielikums

[pic]

3. pielikums

[pic]

[pic]

4. pielikums

[pic]

[pic]

[1] Piemēram, Polija, Apvienotā Karaliste, Spānija, Īrija, Itālija, Francija, Portugāle, kā arī Bulgārija un Rumānija.

[2] COM(2007) 1 10.1.2007.

[3] Lēmums Nr. 1364/2006/EK. OV L 262, 22.9.2006., 1. lpp.

[4] Direktīva 2005/89/EK. OV L 33, 4.2.2006., 22. lpp.

[5] Padomes Direktīva 2004/67/EK. OV L 127, 29.4.2004., 92. lpp.

[6] Komisijas paziņojums par progresu iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē (COM (2005) 568, galīgā redakcija).

[7] Lai gan nesen izveidots savienojums starp Igauniju un Somiju.

[8] Ieguldījumi visā tīklā bija 3,5 miljardi euro gadā (4 miljardi euro 2006. gadā); „TEN-E invest' study” (2005).

[9] Summa 6 miljardu euro apmērā atbilst Eiropas nozīmes elektroenerģijas projektiem. Tā ir tikai daļa no kopējām ES tīkla vajadzībām. SEA prognozēs minētais kopējais elektrotīkliem nepieciešamo ieguldījumu apjoms ES laikposmā no 2001. līdz 2010. gadam ir 49 miljardi euro. Ieguldījumi, kas paredzēti pārvades sistēmas sastrēgumu likvidēšanai, ir tikai daļa no kopējās vajadzīgās summas. „ Lessons from Liberalised Electricity Markets ” ( OCDE/IEA 2005)

[10] Eiropā uzstādīto vēja ģeneratoru saražotās enerģijas apjoms pieaugs no 41 GW 2005. gadā līdz nepilniem 67 GW 2008. gadā (“ The European Wind Integration Study EWIS for a successful integration of Wind power into European Electricity Grid s”).

[11] Augsta vēja enerģijas ražošanas koncentrācija Vācijas ziemeļu daļā, kas galvenokārt saistīta ar sadales tīkliem un ar nepietiekamu pārvades jaudu ziemeļu–dienvidu virzienā, rada lielu elektroenerģijas plūsmu caur kaimiņvalstu pārvades sistēmām, tādējādi aizvien vairāk ietekmējot sistēmas stabilitāti un ražošanas jaudu ( EWIS ).

[12] SEA ziņojums „Natural Gas. Market Review 2006. Towards a Global Gas Market”.

[13] EWIS

[14] Tuvākajā nākotnē būs sīkāk jāizvērtē arī starpsavienojumi, kas saistīti ar naftas un minerāleļļas produktiem, jo naftai joprojām būs liela nozīme ES enerģijas tirgū un ES atkarība no naftas importa paaugstināsies līdz aptuveni 90 %. Būs vajadzīgas jaunas transporta infrastruktūras, piemēram, cauruļvadi, ne tikai tāpēc, lai veicinātu ģeogrāfisko diversifikāciju, bet arī lai risinātu problēmas kas saistītas ar vispārējo tendenci pārstrādāt smagāku un skābāku jēlnaftu un patlaban izmantotās jaudas nepietiekamību. Īpaši svarīgi tas būs ES dalībvalstīm Centrāleiropā un Vidusjūras reģionā.

[15] SEC (2007) 1715

[16] SEC(2006)1059

[17] Piemēram, Centrālāzijas – Transkaspijas – Melnās jūras enerģijas koridora izveide, kā arī Baku – Erzurum gāzes cauruļvads.

[18] Avelin (FR)- Avelgem (BE) līnija; S - Fiorano (IT) – Robbia (IT) līnija; S. Fiorano (IT)– Nave (IT) – Gorlago (IT) līnija; V. Hassing (DK) – Trige (DK) līnija; Estlink jūras zemūdens kabelis, kas savieno Somiju un Igauniju.

[19] Moulaine (FR) – Aubange (BE) projekta Beļģijas daļa, tiek gaidīta Francijas posma realizācija.

[20] Philippi (EL) – Hamitabad (TR) līnija; Hamburg / Krümmel (DE) – Schwerin (DE) līnija.

[21] Kavēšanos rada nepieciešamība integrēt augstsprieguma līnijas ar dzelzceļa projektiem ( Thaur (AT)– Brixen (IT) līnija).

[22] Fennoscan jūras zemūdens kabeļa savienojums starp Somiju un Zviedriju, kur atļauju piešķiršanas procedūras saistītas arī ar teritoriālo ūdeņu tiesībām.

[23] Jūras zemūdens kabeļa savienojums starp Apvienoto Karalisti un Nīderlandi, ar ilgām atļaujas piešķiršanas procedūrām.

[24] Vizuālā ietekme ir tas, par ko vietējie iedzīvotāji uztraucas visvairāk.

[25] St-Peter (AT) – Tauern (AT) līnija, Lienz (AT) – Cordignano (IT) līnija, Sentmenat (ES) – Bescanó (ES) – Baixas (FR) līnija, Hamburg / Krümmel (DE) – Schwerin (DE) līnija, Neuenhagen (DE) – Vierraden (DE) – Krajnik (PL) līnija.

[26] UCTE tīkla paplašināšana austrumu virzienā, lai aptvertu arī Baltijas valstis; Vācijas veiktā tīkla paplašināšana, lai integrētu zaļo elektroenerģiju; Tunisijas un Itālijas savienojums.

[27] Zaļās elektroenerģijas cauruļvads starp Lībiju un Itāliju caur Sicīliju.

[28] TRANSMED II cauruļvads starp Alžīriju–Tunisiju un Itāliju caur Sicīliju; Balgzand – Bacton cauruļvads starp Nīderlandi un Apvienoto Karalisti.

[29] Ziemeļeiropas gāzes cauruļvads; Turcijas–Grieķijas–Itālijas gāzes cauruļvads.

[30] PRIMES. „European Energy and Transport. Scenarios on key drivers” (2004).

[31] SDG termināļi Jonijas jūras piekrastē Corigliano Calabro , Tirēnu jūras piekrastē Montaldo di Castro , Tyrrhenian Lamezia Terme , Tyrrhenian San Ferdinando , Ligūrijas jūras piekrastē Vado Ligure un otrs SDG terminālis kontinentālajā Grieķijā.

[32] SDG terminālis Muggia , SDG terminālis Brindisi , SDG terminālis Taranto , SDG terminālis Sicīlijā, SDG terminālis Livorno (ārzona).

[33] SEA, 2006.

[34] COM(2006) 841

[35] Ierosināts Eiropas enerģētikas stratēģiskajā pārskatā.