[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.1.2007

COM(2006) 835 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par to, kā īstenots Padomes 1999. gada 22. novembra Lēmums Nr. 1999/784/EK attiecībā uz Kopienas dalību Eiropas Audiovizuālajā observatorijā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2239/2004/EK [SEC(2006) 1806]

SATURA RĀDĪTĀJS

Priekšvārds 3

I. Ievads 4

II. Kopienas līdzdalība 4

III. Padomes lēmuma īstenošana 5

3.1. Līdzdalības formalizēšana 5

3.2. Kopienas finansiālie ieguldījumi 6

IV. Observatorijas darbība 7

4.1. Tirgus un finanšu joma 7

4.2. Tiesību joma 7

4.3 Eiropas Valsts pārvaldes iestāžu platforma ( EPRA ) 8

V. Observatorijas darba rezultātu izplatīšana 8

5.1. Tirgus un finanšu joma 8

5.2. Tiesību joma 9

5.3. Internets 9

5.4. Citas izplatīšanas metodes un konferences 10

VI. Secinājumi 10

PRIEKšVāRDS

1. Šajā ziņojumā izklāstīts, kā īstenots Padomes 1999. gada 22. novembra Lēmums Nr. 1999/784/EK[1] attiecībā uz Kopienas dalību Eiropas Audiovizuālajā observatorijā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2239/2004/EK.[2]Šis ir saskaņā ar Padomes Lēmuma 4. pantu sagatavotais galīgais ziņojums. Tajā raksturotas Komisijas un observatorijas divpusējās attiecības un atspoguļotas observatorijas galvenās kopš 1999. gada veiktās darbības.

2. Ziņojuma II nodaļā izklāstīts, kādēļ Kopiena līdzdarbojas observatorijā.

3. Ziņojuma III nodaļā ietverts kopsavilkums par galvenajiem tiesību aktiem attiecībā uz Kopienas dalību un sniegts īss finanšu pārskats.

4. Ziņojuma IV nodaļā sniegts pārskats par observatorijas darbību no 1999. gada beigām līdz 2006. gada vidum. Nodaļā galvenokārt iztirzāti tirgus/finanšu un tiesiskie aspekti.

5. Ziņojuma V nodaļā iekļauts izvērtējums par observatorijas savāktās un analizētās informācijas izplatīšanu galvenajās profesionālajās kategorijās.

6. Ziņojuma VI nodaļā sniegts vispārējs Kopienas līdzdalības novērtējums attiecībā uz 1999. gadā noteiktajiem mērķiem un Komisijas un observatorijas divpusējo attiecību īstenošanu.

I. IEVADS

Šajā ziņojumā aplūkots, kā īstenots Padomes Lēmums 1999/784/EK attiecībā uz Kopienas dalību Eiropas Audiovizuālajā observatorijā. Tajā sniegta informācija gan par Komisijas un observatorijas divpusējām attiecībām, gan par observatorijas galvenajām darbībām, izpildot nozares un valsts iestāžu pieprasījumus sniegt informāciju. Ziņojumā aptverts laika posms no 1999. gada beigām, kad tika pieņemts Padomes lēmums, līdz 2006. gada novembrim.

II. KOPIENAS LīDZDALīBA

Eiropas Padome 1992. gada decembrī observatoriju sākotnēji nodibināja uz trim gadiem[3] un 1997. gada martā apstiprināja neierobežotu observatorijas darbības ilgumu.[4]

Juridiskais pamats Kopienas līdzdalībai observatorijā ir Līguma 157. panta 3. punkts (bijušais 130. pants). Tas attiecas uz Kopienas rīcību, lai ražošanas nozarēm palīdzētu pielāgoties strukturālām izmaiņām, lai sekmētu uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, attīstību, lai veicinātu uzņēmumu sadarbību un lai sekmētu plašāku pētniecības un attīstības, un inovatīvu risinājumu izvēršanu.

Saskaņā ar minētajiem mērķiem Kopienas lēmumam kļūst par observatorijas locekli ir bijusi liela nozīme, Eiropas audiovizuālo industriju nodrošinot ar ārkārtīgi nepieciešamu, detalizētu informāciju par tirgvedību, finansēm, tiesību normām un praksi.

Observatorija demonstrējusi ļoti efektīvu rīcību, nekavējoties reaģējot uz pieprasījumiem sniegt informāciju un publiski izplatot pieprasītos datus, it sevišķi izpildot mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījumus.

Turklāt observatorijas darbība ir ļoti nozīmīga ES industrijai, jo tā aptver virkni valstu, tostarp kandidātvalstis, kā arī EEZ un lielāko daļu Eiropas valstu. Kopš 2006. gada vidus observatorijas sastāvā ir 37 locekļi: 36 valstis[5] un Kopiena.

Plašais informācijas klāsts, ko observatorija padarījusi pieejamu, un tās spēja nodrošināt „pielāgotu” meklēšanu ir būtiska ne tikai industrijai, bet izrādījusies nozīmīga arī valsts un Kopienas mēroga politikas veidotājiem.

Observatorija nav vienīgais audiovizuālā sektora statistiskās informācijas avots. Konkrētāk, kopš 1999. gada[6] ES mēroga statistisko informāciju apstrādājis Eurostat . Observatorijas un Eurostat eksperti regulāri organizēja sanāksmes, lai izvairītos no dubulta darba abu iestāžu pārziņā esošās jomās, it īpaši tas attiecas uz tirgus statistiku.

III. PADOMES LēMUMA īSTENOšANA

Ar Padomes lēmuma 1. pantu noteikts, ka Kopiena piedalās Eiropas Audiovizuālajā observatorijā, kas ir parciāla Eiropas Padomes vienošanās. Lēmuma 2. pantā noteikts, ka Komisija tās saiknē ar observatoriju pārstāv Kopienu. Ar lēmuma 5. pantu sākotnēji paredzēja, ka Kopienas līdzdalība ilgtu līdz 2004. gada beigām, taču tas tika grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2239/2004/EK, ar ko dalība tika pagarināta līdz 2006. gada beigām.

3.1. Līdzdalības formalizēšana

Komisija 2000. gada sākumā ar Eiropas Padomi un observatoriju uzsāka sarunas par Padomes lēmuma īstenošanu. Sarunu galvenās tēmas attiecās uz Kopienas līdzdalības kārtību observatorijā. Bija jāatrisina divi jautājumi. Pirmkārt, Kopiena, atšķirībā no pārējām loceklēm, nav Audiovisual Eureka locekle. Otrkārt, dalība, kas nepieciešama, lai izpildītu dažas īpašas Komisijas finanšu prasības, it īpaši attiecībā uz saistību pārņēmēju un neizmantoto līdzekļu saņēmēju, izstājoties no observatorijas.

Lai izpildītu Komisijas prasības, Eiropas Padome 2000. gada septembrī izdarīja grozījumus Observatorijas statūtos un Finanšu regulā.[7]

Īstenojot Eiropas Padomes rezolūciju, Komisija pilnvaroja Viviane Reding, [8] par audiovizuālo politiku atbildīgo Komisijas locekli, formalizēt Kopienas dalību Eiropas Audiovizuālajā observatorijā kā nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru.

Ņemot vērā faktu, ka Padomes Lēmums 1999/784/EK bija spēkā tikai līdz 2004. gada 31. decembrim, 2000. gada novembra vēstuļu apmaiņa ietvēra atkārtotas izskatīšanas klauzulu par laika posmu pēc 2004. gada. Tāpēc, lai Kopiena arī 2005. un 2006. gadā būtu observatorijas locekle, Komisija vēlreiz oficiāli pilnvaroja[9] Viviane Reding par diviem gadiem pagarināt Kopienas dalību Eiropas Audiovizuālajā observatorijā. Nolīgums tika noslēgts, 2005. gada jūlijā un septembrī īstenojot vēl vienu vēstuļu apmaiņu ar Eiropas Padomi. Vēlreiz tika iekļauta atkārtotas izskatīšanas klauzula par laika posmu pēc Lēmumā Nr. 2239/2004/EK noteiktā termiņa, t.i., pēc 2006. gada 31. decembra.

Abām vēstuļu apmaiņām tika pievienots „Saprašanās memorands” ( MoU ). Tajā noteikti daži īpaši nosacījumi par ikgadējām Komisijas finanšu saistībām. Komisija un observatorija katru gadu atjaunināja un vīzēja divas nākamās dokumenta versijas.

3.2. Kopienas finansiālie ieguldījumi

Lēmuma Nr. 1999/784/EK priekšlikuma pielikumā iekļautajā finanšu pārskatā kopējais saistību un maksājumu asignējums sešu gadu periodam bija paredzēts EUR 1 325 000 apmērā, gada maksimālā summa bija EUR 235 000 2004. gadā. Ar Lēmuma Nr. 2239/2004/EK finanšu pārskatu 2004. gada maksimālā summa tika attiecināta arī uz 2005. un 2006. gadu.

Ilgo sarunu dēļ Kopienas līdzdalību oficiāli varēja noformēt tikai 2000. gada novembrī, gandrīz gadu pēc Padomes lēmuma pieņemšanas. Tāpēc, lai novērstu, ka šajā laika posmā tiktu pārtraukta sadarbība ar observatoriju, Komisija 2000. gada 31. janvārī ar observatoriju noslēdza piešķīrumu līgumu par kopējo summu, kas vienāda ar teorētisko statūtu iemaksu un kas nepārsniedz Padomes lēmuma priekšlikuma pielikumā iekļautajā finanšu pārskatā 1999. gadam noteikto summu.

Piešķīrumu līguma noteikumi bija saskaņā ar Komisijas finanšu regulas noteikumiem attiecībā uz piešķīrumiem. No saprašanās memoranda šāda shēma atšķiras ar to, ka ikgadējā finanšu ieguldījuma summa saskaņā ar MoU ir nevis tieši saistīta ar tā paša gada faktiskajām izmaksām, bet gan nemainīga summa, savukārt pārmaksājumus atskaita no nākamā gada ieguldījumiem.

Piešķīrumu līguma finanšu mehānisma piemērošanas rezultātā ieguldījumu maksājums bija par EUR 8528 mazāks nekā paredzētā maksimālā summa. Observatorija pieprasīja, lai Komisija iemaksā visu summu. Komisija minēto pieprasījumu vienmēr ir apstrīdējusi, pastāvot uz to, ka tā izpildījusi visas saskaņā ar piešķīrumu līgumu noteiktās finanšu saistības. Pēc iepazīšanās ar ekspertu grupas 2002. gada novembrī veiktās analīzes rezultātiem observatorijas izpildpadome pieņēma vienprātīgu lēmumu atsacīties no minētās prasības pret Komisiju.

Observatorijas papildu ieņēmumu un locekļu iemaksu dēļ 1999. līdz 2006. gada saistību un maksājumu summa gan nominālā, gan procentuālā izteiksmē bija būtiska mazāka par Komisijas 1999. un 2004. gada lēmuma priekšlikumā paredzētajām summām.

Summa EUR |1999 |2000 |2001 |2002 |2003 |2004 |2005 |2006 | |Maksimālās saistības |200 000 |215 000 |220 000 |225 000 |230 000 |235 000 |235 000 |235 000 | |Faktiskās saistības |198 184 |200 000 |219 945 |219 822 |220 080 |221 154 |232 150 |234 999 | |Faktiskie maksājumi |189 656 |200 000 |219 945 |219 822 |220 079 |221 154 |232 150 |234 999 | |Maksimālā līdzdalība |12,25 % |12,25 % |12,25 % |12,25 % |12,25 % |12,25 % |12,25 % |12,25 % | |Faktiskā līdzdalība |9,68 % |10,04 % |10,89 % |9,66 % |9,81% |9,68 % |8,96 % |9,52 % | |

IV. OBSERVATORIJAS DARBīBA

Atbilstīgi observatorijas statūtiem „ Eiropas Audiovizuālās observatorijas mērķis ir uzlabot informācijas pārsūtīšanu audiovizuālajā industrijā, lai veicinātu skaidrāku priekšstatu par tirgu un labāku pārredzamību . To nodrošinot, observatorija īpašu uzmanību pievērš informācijas uzticamībai, atbilstībai un salīdzināmībai”.

Lai izpildītu tās uzdevumu, observatorija darbojusies divos galvenajos virzienos: audiovizuālo tirgu ikgadējās statistikas publicēšana un tiesību aktu periodisko laikrakstu izdošana. Turklāt vairākos gadījumos publicēta virkne ad hoc pētījumu un publikāciju.

4.1. Tirgus un finanšu joma

Observatorija darbību koncentrējusi uz dažādu audiovizuālā tirgus segmentu, audiovizuālajā uzņēmējdarbībā iesaistīto uzņēmumu finanšu stāvokļa un filmām un audiovizuālajiem projektiem piešķirto valsts subsīdiju statistiskas datu un ekonomiskās informācijas vākšanu un analīzi. Īpaša uzmanība pievērsta problēmām, ko rada jaunu tehnoloģiju rašanās un vajadzība palielināt Eiropas audiovizuālo tirgu pārredzamību.

Publikācijās, piemēram, gadagrāmatā, FOCUS un vairākos ad hoc ziņojumos, sniegts plašs informācijas klāsts, lai atbalstītu daudzu uzņēmēju, profesionālo kategoriju un valsts pārvaldes iestāžu darbību. Turklāt uzsākts sniegt bezmaksas pakalpojumus tiešsaistē, sniedzot plašāku derīgu informāciju, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem: datu bāzē LUMIERE par filmu ievešanu, publiskā finansējuma datu bāzē KORDA , katalogā PERSKY pieejami sistematizēti saraksti, kuros uzskaitītas tūkstošiem televīzijas kanālu un televīzijas vietējo tirgu informācijas avotu saites.

Lai izpildītu minētos uzdevumus, observatorija sadarbojusies ar dažādiem specializētiem „datu piegādātāju” tīkliem, tostarp valsts filmu aģentūrām, profesionālām organizācijām, valstu statistikas iestādēm, tirdzniecības izdevumiem un tirgus izpētes uzņēmumiem.

4.2. Tiesību joma

Observatorijas iztirzātās tēmas aptver masu informācijas līdzekļu un elektronisko sakaru digitalizāciju, konverģenci un globalizāciju, un to, kā tie ietekmēs tādas jomas kā cilvēktiesības un ekonomiskās brīvības, kultūras mērķus un kultūras mantojumu, autortiesību aizsardzības likumu, krimināllikumu, komerclikumu, reklāmu, patērētāju aizsardzību, brīvu piekļuvi informācijai, valsts atbalsta un ES palīdzības programmas, nodokļu shēmas, pārredzamību, izglītību u.c.

Lai dalībvalstu audiovizuālās industrijas pārstāvjiem, likumdevējiem un valsts pārvaldes darbiniekiem piegādātu visaptverošu jaunāko informāciju un analīzes datus, observatorija izveidoja valsts korespondentu un akadēmisko iestāžu tīklu. Turklāt tā uzturēja pastāvīgu saikni ar likumdevējiem, valsts pārvaldes iestādēm un citām pārvalstiskām organizācijām. Īpaša uzmanība tika pievērsta ārējā tīkla izveidei, nodrošinot pienācīgas tulkošanas prasmes (tostarp korektoru izglītošanu). Audiovizuālais likums ir būtiska problēma reģionā, kam raksturīga kultūru daudzveidība un daudzvalodība.

4.3 Eiropas Valsts pārvaldes iestāžu platforma ( EPRA )

EPRA sekretariāts kopš 2006. gada sākuma atradās observatorijā. Pēc observatorijas izpildpadomes 2005. gada jūnija apstiprinājuma 2005. gada 30. novembrī ar minēto iestādi tika parakstīts īpašs nolīgums. EPRA sekretariāta izdevumi tiek iekļauti observatorijas budžeta uzskaitē, taču tos pilnīgi sedz EPRA .

V. OBSERVATORIJAS DARBA REZULTāTU IZPLATīšANA

Observatorijas produktu un pakalpojumu galveno mērķauditoriju veido trīs grupas:

– industrijas kodols (filmas, apraide, video/DVD un multivide), kā arī saistītie segmenti (piemēram, telekomunikācijas),

– industrijas kodola pakalpojumu sektors (konsultanti, advokāti, finanšu pakalpojumi, specializētā prese u.c.),

– valsts, Eiropas un starptautiskās politikas veidotāji, iestādes un valsts dienesta sektors kopumā (ministrijas, apraides iestādes, publiskā finansējuma iestādes, starptautiskās organizācijas u.c.).

Observatorijas statūti paredz, ka tai no lietotājiem jāiekasē maksa par pakalpojumiem, taču tai, kā valsts dienesta iestādei, uzlikts arī pienākums tās locekļus un mērķa grupas nodrošināt ar plašu bezmaksas pakalpojumu klāstu.

5.1. Tirgus un finanšu joma

Gadagrāmata ir observatorijas nozīmīgākais statistikas datu izdevums; tā ik gadu publicēta kopš 1994. gada. No 2002. līdz 2005. gadam gadagrāmata tika publicēta 5 sējumos. (1. Radio un televīzijas nozares ekonomika Eiropā; 2. Audiovizuālās mājsaimniecības ierīces — pārraide — televīzijas skatītāji; 3. Filmas un mājas video; 4. Multivide un jaunās tehnoloģijas; 5. Televīzijas kanāli — programmu veidošana un izplatīšana). 2006. gadā to publicēja 3 sējumos (1. Televīzijas ainavas 36 Eiropas valstīs; 2. Televīzijas attīstība Eiropā; 3. Filmas un video).

Ir iespējams abonēt arī elektronisko Gadagrāmatu . Tādējādi lietotāji informācijai var piekļūt jau pirms Gadagrāmatas izdošanas papīra formātā, turklāt iespējams piekļūt informācijai Excel formātā.

FOCUS — Trends of the World Film Market (FOCUS — pasaules filmu tirgus tendences) tiek publicēts katru gadu, maijā, Kannu Filmu tirgus vajadzībām. Šajā publikācijā iekļauti ne tikai Eiropas, bet arī citu pasaules reģionu jaunākie analīzes dati. Tagad tas ir plaši atzīts par uzticamu un lietotājam draudzīgu informatīvu līdzekli.

Turklāt observatorija par īpašām tēmām publicējusi ad hoc ziņojumus. Tās izdotās publikācijas ir pieejamas vai nu papīra formātā, vai tiešsaistē. Dažu publikāciju autori ir observatorijas eksperti un analīzes speciālisti; bet citu autori ir ārējie eksperti.

5.2. Tiesību joma

Kopš 1999. gada observatorija vienmērīgi palielināja savākto, apstrādāto un, publicējot dažādas publikācijas, kas marķētas ar zīmolu „Iris”, izplatīto normatīvo informāciju.

Pirmo reizi 1995. gadā izdoto „IRIS newsletter” izdod 10 reizes gadā. Tas pieejams arī tiešsaistē. Gadu gaitā publicēts vairāk nekā 3600 rakstu par likumiem, tiesas spriedumiem, administratīvajiem lēmumiem un politikas dokumentiem. Laikrakstā publicē informāciju par 56 dažādu valstu un visu galveno pārvalstisko organizāciju veiktajiem pasākumiem.

2001. gadā pirmo reizi tika izdots „IRIS plus ”. Tas ir katra otrā „IRIS newsletters” izdevuma tematiskais pielikums. Tajā uzmanība pievērsta tematiskiem jautājumiem ar starptautisku nozīmi un salīdzināts, kā tie risināti ar dažādu valstu likumiem. „IRIS plus ” iztirzātie jautājumi aptver plašu diapazonu — no valsts filmu fonda nodrošinātas autortiesību aizsardzības, konverģences, klasiskās apraides līdz jauniem masu informācijas līdzekļiem un cilvēktiesībām.

„IRIS Specials” ir galvenais, 50 līdz 150 lappušu liels izdevums, kurā publicēta detalizēta informācija par piemērojamiem tiesību aktiem (Eiropas un valsts mēroga tiesību akti), kā arī pārvaldes modeļu piemēri. Salīdzinājumam „IRIS Specials” daudzkārt publicēta arī informācija par Amerikas Savienoto valstu reglamentējošo struktūru. „IRIS Specials” sāka izdot 1999. gadā, un sākotnēji bija iecerēts, ka tā būs Eiropas audiovizuālo masu saziņas līdzekļu tiesību aktu rokasgrāmata. Kopš 1999. gada izdoti vēl astoņi izdevumi. Jaunākajā „IRIS Specials” numurā publicēts Implementing the Regulation of Transfrontier Audiovisual Media Services („Pārrobežu audiovizuālo masu informācijas līdzekļu pakalpojumu sniegšanas noteikumu ieviešana”), izdevums tika izdots 2006. gada beigās.

5.3. Internets

Observatorija uztur divas ekonomisko un finanšu datu bāzes un tās vietnē brīvi pieejamu tiešsaistes katalogu.

Datu bāzē LUMIERE kopš 1996. gada pieejama plaša informācija par visu komerciālo filmu ikgadējo ievešanu jebkurā no tās aptvertajām 27 Eiropas valstīm. LUMIERE atrodas dati par vairāk nekā 15 000 filmām. Šai datu bāzei izstrādāti apjomīgi statistisko datu analīzes rīki (tirgus daļas, analīze atbilstīgi veidam u.c.), kas no profesionāļu viedokļa to padara par efektīvu informācijas avotu.

Datu bāzē KORDA apkopota plaša informācija par 600 atbalsta shēmām, ko nodrošina vairāk nekā 200 Eiropas publiskā finansējuma iestādes. Izmantojot meklēšanas rīku, lietotājs var sameklēt konkrētas atbalsta programmas shēmas atbilstīgi valstij, veidam vai ražošanas posmam.

Katalogā PERSKY ievietots sistematizēts saišu saraksts uz visu observatorijas 36 dalībvalstu TV kanālu vietnēm, kā arī saites uz apraides pārvaldes iestādēm, informācijas avotiem un valsts ziņojumiem.

Observatorija kopš 2003. gada piedāvā bezmaksas pieeju pie tiesību aktu datu bāzes „IRIS Merlin”, kurā atrodas gandrīz 4000 rakstu un vairāk nekā 4200 atsauces dokumentu (likumi, dekrēti, tiesu lietas u.c.). „IRIS Merlin” — tai izstrādāta īpaša meklēšanas un atlases funkcija — nav tikai „IRIS newsletter” rakstu datu bāze, tajā ievietoti arī īpaši šīs datu bāzes vajadzībām uzrakstītas publikācijas (piemēram, 2005. gadā publicētais sadarbības līgumu apkopojums).

Observatorijas tīmekļa portālā pieejama arī virkne rakstu par tiesību jomu, piemēram, valstu ziņojumi (piemēram, par Krieviju, Turciju, Šveici), vai par īpašām tēmām, kā arī pārskata tabulas, kurās norādīti dati par Eiropas konvenciju parakstīšanu un ratifikāciju, kā arī starptautiskie līgumi un valstu saraksti, kuros uzskaitīti notikumi, kas būtiski ietekmē sabiedrību.

5.4. Citas izplatīšanas metodes un konferences

Observatorija pēdējo septiņu gadu laikā piedalījusies vienpadsmit tiesību jomai veltītu semināru organizēšanā. Pēdējais seminārs notika 2006. gada novembrī, galvenā tēma bija The Future of Broadband Video („Platjoslas video nākotne”). Ikviena semināra tēma tika iztirzāta IRIS publikācijā. Turklāt observatorija regulāri iegulda līdzekļus citu iestāžu, ES dalībvalstu un Kannu Filmu tirgus organizētās konferencēs, semināros un līdzīgos pasākumos.

Tā kā observatorija vairāku iemeslu dēļ sazinājās ar dažādu tīklu locekļiem, starptautisko presi un esošajiem un potenciālajiem klientiem, 2003. gadā tā izveidoja saziņas datu bāzi „Oriel”.

VI. SECINāJUMI

Ne mirkli nešauboties var piekrist Komisijas 2002. gada starpposma ziņojumā[10] iekļautajam Kopienas un observatorijas attiecību atzinīgajam novērtējumam. Publikāciju un datu bāzu, piemēram, Gadagrāmata , Iris un Lumière , gūto panākumu dēļ dažādu audiovizuālās industrijas segmentu tirgus dalībnieki, kā arī gan valsts, gan Kopienas mēroga iestādes observatoriju uzskata par galveno ekonomiskās un normatīvās informācijas avotu.

Papildus regulāri publicētajām publikācijām un tiešsaistes datu bāzēm observatorija spējusi izstrādāt precīzas analīzes, ko būtu grūti saņemt par tik izdevīgu cenu — gan industrijas pārstāvjiem, gan, ņemot vērā dalības maksas summu, observatorijā iesaistītajām valsts iestādēm.

Observatorijas spēja izveidot un uzturēt efektīvus zinātnisko partneru tīklus ir viena no lielākajām šīs organizācijas vērtībām, un tā izrādījusies būtiska, lai turpinātu uzskatīt, ka observatorijas ekonomisko un normatīvo datu analīzes sākotnējie dati daudzus gadus būs ārkārtīgi atšķirīgi. Savukārt observatorija audiovizuālo sektoru, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmējus, nodrošinājusi ar plašu instrumentu klāstu, kas nodrošina skaidrāku priekšstatu par tirgu un tiesību/reglamentējošiem aktiem.

Lai turpinātu atbalstīt observatorijas īstenotos pasākumus, Komisija ierosinājusi Kopienas līdzdalību observatorijā turpināt līdz 2013. gadam saskaņā ar jauno programmu Media 2007[11].

[1] OV L 307, 2.12.1999., 61. lpp.

[2] OV L 390, 31.12.2004., 1. lpp.

[3] Ministru komitejas 1992. gada 15. decembrī pieņemtā Rezolūcija (92) 70

[4] Ministru komitejas 1997. gada 20. martā pieņemtā Rezolūcija (97) 4

[5] Observatorijas locekļi ir 25 Kopienas dalībvalstis un Albānija, Bulgārija, Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Rumānija, Krievijas Federācija, Šveice, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija.

[6] Komisijas Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par audiovizuālo statistiku. COM(2004)504 galīgā redakcija, 16.7.2004.

[7] Ministru Komitejas 2000. gada 21. septembrī pieņemtā Rezolūcija (2000) 7

[8] Lēmums C(2000) 3308, 15.11.2000., nav publicēts

[9] Lēmums C(2005) 1989, 5.7.2005., nav publicēts

[10] COM(2002)619 galīgā redakcija.

[11] COM(2004)470 galīgā redakcija.