[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 19.12.2006

COM(2006) 824 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Nodokļu režīms attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās{SEC(2006) 1690}

1. PāRROBEžU ZAUDēJUMU SEGšANA UN IEKšēJAIS TIRGUS

1.1. Ievads

Šis paziņojums iesniegts saistībā ar Paziņojumu par dalībvalstu tiešo nodokļu sistēmu koordinēšanu iekšējā tirgū, un tajā raksturota joma, kurā šāda koordinēta pieeja būtu sevišķi lietderīga. [1]

Komisija ir apņēmusies uzlabot Eiropas Savienības uzņēmējdarbības konkurētspēju, ko cita starpā apgrūtina fakts, ka nepastāv pārrobežu zaudējumu segšana[2]. Komisijas 2005. gada paziņojumā „Nodokļu un muitas politikas ieguldījums Lisabonas stratēģijā”[3] pasākumi šīs problēmas risināšanai tika minēti kā vieni no mērķpasākumiem, kas jāīsteno īstermiņā, lai likvidētu pārrobežu nodokļu šķēršļus, ar ko sastopas ES uzņēmumi. Šāda rīcība ir jo īpaši savlaicīga, ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) neseno lēmumu Marks & Spencer lietā[4]. Tā kā nepastāv pārrobežu zaudējumu segšana, zaudējumu kompensācija lielākoties attiecas tikai uz peļņas apjomu, kas radusies dalībvalstīs, kurās veikti ieguldījumi. Tas izkropļo uzņēmējdarbības lēmumus iekšējā tirgū.

Paziņojumā[5] izklāstīti pārrobežu zaudējumu segšanas pamatprincipi un ar to saistītās problēmas. Tajā ierosināts, kā dalībvalstis varētu paredzēt pārrobežu zaudējumu segšanu, kas radušies vai nu

- vienā uzņēmumā (t.i., zaudējumi radušies tāda uzņēmuma filiālei vai „pastāvīgam uzņēmumam” (pu), kas atrodas citā dalībvalstī), vai

- uzņēmumu grupā (t.i., zaudējumi, kas radušies grupas dalībniekam citā dalībvalstī).

1.2. Problēma

Kaut arī uzņēmumi plāno gūt peļņu, tiem var rasties zaudējumi. Praktiski visās ES nodokļu sistēmās pieeja peļņai un zaudējumiem ir asimetriska: nodokļus no pelņas iekasē nodokļu gadā, kurā peļņa gūta, savukārt zaudējumu nodokļu vērtību nodokļu pārvalde neatmaksā tajā gadā, kad zaudējumi radušies. Tādēļ zaudējumi ir jākompensē ar citu, pozitīvu nodokļu bāzi uzņēmumā vai uzņēmumu grupā, lai izvairītos no „pārmērīgas nodokļu iekasēšanas”. Tādējādi var izvairīties no naudas plūsmas nepilnībām, kas izriet no kavēšanās, ar kādu tiek uzskaitīti zaudējumi, t.i., veicot zaudējumu pārnešanu uz nākamo gadu un atskaitot no nākotnes peļņas, salīdzinot ar tūlītēju atskaitīšanu no citas, pozitīvas nodokļu bāzes[6]. Pārrobežu zaudējumu segšana novērstu zaudējumu „iestrēgšanu” dažādās struktūrās.

Uzņēmumam, kam ir vairākas iekšzemes filiāles, automātiski ar nodokļiem apliek neto rezultātu, t.i., šo filiāļu peļņa un zaudējumi tiek ņemti vērā automātiski un uzreiz. Vairumā citu gadījumu zaudējumu segšana iespējama tikai tad, ja to atļauj īpaši attiecīgās dalībvalsts noteikumi.

Iekšzemes zaudējumu segšana | Pārrobežu zaudējumu segšana |

Vienā uzņēmumā („pastāvīgs uzņēmums”) | Pieejama automātiski | Pieejama vairumā gadījumu |

Uzņēmumu grupā („mātes” un „meitas” uzņēmumi) | Pieejama saskaņā ar īpašiem noteikumiem vairumā dalībvalstu | Principā nav pieejama, ar ļoti nedaudziem izņēmumiem |

1.3. Iekšējais tirgus un ietekme uz lēmumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību

Dalībvalstis pārrobežu zaudējumiem piemēro atšķirīgu režīmu, un tas ietekmē iekšējā tirgus darbību. Pārrobežu zaudējumu segšanas problēmas ietekmē uzņēmējdarbības lēmumus par to, vai un kā ieiet jaunā tirgū. Tas, ka nepastāv pārrobežu zaudējumu segšana (vai tā ir ļoti ierobežota), rada šķēršļus ieiešanai jaunos tirgos, kas savukārt rada iekšējā tirgus mākslīgu sadrumstalotību atbilstīgi valstu robežām.

Rezultātā uzņēmumiem lielās dalībvalstīs, kas var panāk lielākus diversifikācijas radītus un apjomradītus ietaupījumus savā vietējā tirgū, ir priekšrocības, salīdzinot ar iespējamiem konkurentiem no mazākām dalībvalstīm, pat tad, ja šie konkurenti ir novatoriskāki un efektīvāki. Lielāki uzņēmumi parasti īsteno vairāk darbību dažādās dalībvalstīs nekā mazāki uzņēmumi, kas nodrošina, ka lielākiem uzņēmumiem ir vieglāk līdzsvarot zaudējumus. Tāpat dalībvalstīm ar lielāku iekšzemes tirgu ir priekšrocības, jo pastāv lielāka iespēja, ka uzņēmumi jau veikuši ieguldījumus šajā tirgū un tādējādi spēj no konkrētas darbības radušos zaudējumus kompensēt ar pozitīvu nodokļu bāzi saistībā ar citām darbībām. Šī problēma īpaši nozīmīga MVU attiecībā uz darbības uzsākšanas zaudējumiem, ko rada jauni ieguldījumi ārvalstīs[7]. Tādējādi tas, ka nepastāv pārrobežu zaudējumu segšana vai tā ir ierobežota:

- sniedz priekšrocības iekšzemes ieguldījumiem un ir šķērslis ieguldījumiem citās dalībvalstīs;

- sniedz priekšrocības pārrobežu ieguldījumiem lielākās dalībvalstīs;

- sniedz priekšrocības lielākiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar MVU attiecībā uz pārrobežu ieguldījumiem un

- ietekmē izvēli attiecībā uz uzņēmuma veidu, proti, pastāvīgu uzņēmumu vai meitas uzņēmumu.

Šo traucējumu dēļ rodas augstākas cenas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem un līdz ar to arī mazinās labklājība. Kaut arī ierobežotas zaudējumu segšanas dēļ dalībvalstu tirgos veidojas mazāka konkurence, dominējošie uzņēmumi ilgākā laika posmā cietīs, jo tiem būs mazāka nepieciešamība ieviest inovācijas un kļūt efektīvākiem.

1.4. Pārrobežu zaudējumu segšana un EKT judikatūra

EKT ir izskatījusi jautājumu par pārrobežu zaudējumu kompensāciju saistībā ar pastāvīgiem uzņēmumiem Futura [8] un AMID [9] lietās.

Futura lietā Tiesa situāciju skatīja no pastāvīgā uzņēmuma uzņemošās valsts viedokļa, un konstatēja, ka saskaņā ar teritoriālo principu var noteikt, ka attiecīgajā dalībvalstī tas zaudējumu apjoms, ko pārnes uz nākamo gadu, nedrīkst pārsniegt to zaudējumu apjomu, kurš ekonomiski saistīts ar attiecīgajā dalībvalstī gūtajiem ieņēmumiem.

AMID lietā, raugoties no mītnes valsts perspektīvas, Tiesa konstatēja, ka Luksemburgas pastāvīgā uzņēmuma peļņas atbrīvošana no aplikšanas ar nodokļiem saskaņā ar Beļģijas un Luksemburgas nolīgumu par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz zaudējumu segšanu nerada objektīvas atšķirības starp tāda Beļģijas uzņēmuma stāvokli, kam ir pastāvīgs uzņēmums Luksemburgā, un tāda Beļģijas uzņēmuma stāvokli, kam ir uzņēmums (filiāle) Beļģijā[10]. Ja šāda pamatojuma nav, atšķirīga režīma piemērošana šiem diviem uzņēmumiem attiecībā uz zaudējumu kompensēšanu ir pretrunā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un nav pieņemama[11].

Par pārrobežu zaudējumu segšanu starp uzņēmumiem EKT lēmums pirmo reizi tika pieņemts Marks & Spencer lietā . Tika apgalvots, ka atteikums atļaut Apvienotās Karalistes mātes uzņēmumam ar tā peļņu kompensēt zaudējumus, kas radušies ārvalstu ES meitas uzņēmumiem, kuri nav veikuši uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, ir EK Līgumā paredzētās brīvības veikt uzņēmējdarbību pārkāpums. Rezultātā tirdzniecības zaudējumu dēļ vairuma meitas uzņēmumu darbība tika pārtraukta.

Apvienotā Karaliste izklāstīja vairākus pamatojumus šim ierobežojumam: a) nepieciešams līdzsvarots nodokļu iekasēšanas pilnvaru sadalījums starp dalībvalstīm; b) jānovērš dubulta zaudējumu ņemšana vērā un c) risks saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. EKT piekrita, ka šie trīs faktori, kopā ņemti, varētu pamatot noteikumus, kas ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību[12]. Tomēr Tiesa konstatēja, ka Apvienotās Karalistes uzņēmumu grupām piemērojamā atvieglojumu shēmā nav ievērots proporcionalitātes princips, ja iespējas, ka zaudējumus uzskaita valstī, kurā reģistrēts meitas uzņēmums, ir izsmeltas.

2. ZAUDēJUMI VIENā UZņēMUMā — PROBLēMA AR ZAUDēJUMIEM, KAS RADUšIES PASTāVīGAJIEM UZņēMUMIEM

Zaudējumus vienā uzņēmumā var definēt kā zaudējumus, kas radušies uzņēmuma atkarīgajām daļām, piemēram, atsevišķām nodaļām, filiālēm vai pastāvīgiem uzņēmumiem.

2.1. Nodokļu režīms attiecībā uz zaudējumiem iekšzemes situācijās.

Visās dalībvalstīs tiek automātiski segti zaudējumi, kas radušies vienā uzņēmumā, tam veicot iekšzemes operācijas; tas nodrošina, ka zaudējumi vienā uzņēmumā tiek ņemti vērā uzreiz. Tā kā no uzņēmuma iekasēs nodokļus par visu iekšzemes filiāļu saimnieciskās darbības neto rezultātu, atskaitījums tiek automātiski atgūts, kad tā uzņēmuma daļa, kam radušies zaudējumi, atsāk gūt peļņu.

2.2. Nodokļu režīms attiecībā uz zaudējumiem pārrobežu situācijās.

Parasti no uzņēmuma kā nerezidenta iekasē nodokļus par pastāvīgā uzņēmuma rezultātiem tajā dalībvalstī, kurā atrodas pastāvīgais uzņēmums. Saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesībām uz pastāvīgo uzņēmumu jāattiecina tāds pats režīms saskaņā ar valsts tiesību aktiem kā uz rezidentu uzņēmumiem: piemēram, attiecībā uz zaudējumu segšanu no iepriekšējā gada vai zaudējumu pārnešanu uz nākamo gadu[13].

Tad attiecīgā pastāvīgā uzņēmuma rezultāti veido daļu no uzņēmuma kopējiem rezultātiem tajā dalībvalstī, kur atrodas galvenais uzņēmums. Nolīgumi par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem parasti paredz, ka uzņemošajai dalībvalstij ir prioritāras tiesības aplikt ar nodokļiem pastāvīgā uzņēmuma peļņu. Dalībvalstij, kurā atrodas galvenais uzņēmums, parasti ir tikai sekundāras tiesības šo peļņu aplikt ar nodokļiem. Metode, ko dalībvalsts izvēlējusies, lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem, ir atkarīga no tā, kura no divām metodēm, kas minēta ESAO Parauga konvencijā (kredītmetode vai atbrīvojuma metode), ir pieņemta ar otru dalībvalsti noslēgtajā līgumā par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem.

a) Kredītmetode

Izmantojot kredītmetodi, visā pasaulē gūtie ieņēmumi tiek ņemti vērā valstī, kurā uzņēmums reģistrēts. Ārvalstīs samaksātie nodokļi tiek kreditēti pret daļu no iekšējiem nodokļiem, ar ko aplikti ieņēmumi, par kuriem jau iekasēti nodokļi ārvalstīs. Tādējādi kredītmetode darbojas tāpat kā iekšzemes uzņēmumu zaudējumiem piemērotais režīms. Nosakot ieņēmumus visā pasaulē, tiek ņemti vērā visi zaudējumi.

b) Atbrīvojuma metode …

Izmantojot atbrīvojuma metodi, parasti no galvenā uzņēmuma nodokļu bāzes izslēdz ārvalstīs gūtus ieņēmumus, kas aplikti ar nodokļiem izcelsmes valstī.

(1) … bez zaudējumu atskaitījumiem

Tā kā galvenā uzņēmuma līmenī pastāvīgā uzņēmuma rezultāti netiek ņemti vērā, nav pieejama zaudējumu segšana. Šādu pieeju izmanto septiņas dalībvalstis.

(2) … ar (pagaidu) zaudējumu atskaitījumiem

Pašlaik piecas dalībvalstis paredz to zaudējumu atskaitīšanu, ko cietuši pastāvīgie uzņēmumi, kuri atrodas citās dalībvalstīs, kaut arī peļņa ir atbrīvota no aplikšanas ar nodokļiem. Zaudējumi tiek atgūti, kad pastāvīgais uzņēmums atsāk gūt peļņu (tādējādi nodrošinot nodokļu kohēziju).

2.3. Brīvība veikt uzņēmējdarbību un zaudējumi vienā uzņēmumā

Ja zaudējumus, kas radušies pastāvīgam uzņēmumam, nevar segt ar galvenā uzņēmuma peļņu („vertikāla augšupvērsta” pārnešana), radīsies atšķirīgs režīms, salīdzinot ar stāvokli tikai iekšzemē. Tādēļ ir mazāk pievilcīgi izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību, un uzņēmums var atturēties no pastāvīga uzņēmuma izveides citā dalībvalstī. Šāds atšķirīgs režīms ir šķērslis brīvībai veikt uzņēmējdarbību, kas ir aizliegts ar EK Līguma 43. pantu. EKT AMID lietā ir skaidri norādījusi, ka tāda uzņēmuma stāvoklis, kam ir pastāvīgs uzņēmums ārvalstīs, ir salīdzināms ar tāda uzņēmuma stāvokli, kam šāda pastāvīga uzņēmuma nav[14].

Lai izvairītos no divkāršas zaudējumu ņemšanas vērā, var izmantot atgūšanas mehānismu. Iekšzemē zaudējumu atgūšana notiek automātiski, savukārt pārrobežu situācijās šāds atgūšanas mehānisms skaidri jāparedz. Fakts, ka piecas dalībvalstis to jau īsteno, liecina, ka zaudējumu atskaitīšana un atgūšana no nākotnes peļņas ir iespējama.

Risks saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies pastāvīgiem uzņēmumiem, ir ļoti neliels, jo zaudējumus ņem vērā tikai galvenā uzņēmuma līmenī („vertikāla augšupvērsta” pārnešana”).

3. ZAUDēJUMI UZņēMUMU GRUPā — PROBLēMA AR ZAUDēJUMIEM, KAS RADUšIES āRVALSTU MEITAS UZņēMUMIEM

3.1. Pamatojums zaudējumu segšanai uzņēmumu grupā

Uzņēmumiem, kas r juridiskas personas saskaņā ar civiltiesībām, parasti piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli visās dalībvalstīs. Izveidojot sabiedrību, tiek izveidota atsevišķa vienība ne tikai no juridiskā, bet arī no nodokļu viedokļa. Saskaņā ar uzņēmējdarbības tiesībām uzņēmumu grupa nav juridiska persona; tāpat šāda grupa netiek atzīta par vienu ar nodokli apliekamu uzņēmumu. Tādējādi uzņēmumu grupā zaudējumi automātiski netiek ņemti vērā tādā veidā, kādā tie tiek ņemti vērā uzņēmumā. Tomēr no ekonomikas viedokļa uzņēmumu grupu var uzskatīt par vienu ekonomisku vienību. Daudzas dalībvalstis ir ieviesušas iekšzemes sistēmu grupu aplikšanai ar nodokļiem, lai piemērotu grupai tādu pašu režīmu kā vienai ekonomiskai vienībai. Tomēr tikai nedaudzās dalībvalstīs ir zaudējumu segšanas sistēmas, kas attiecas arī uz pārrobežu situācijām, kaut arī šādu dalībvalstu skaits aug[15].

Tas, ka nav režīma iekšzemes grupu aplikšanai ar nodokļiem, kropļo investīciju lēmumus galvenokārt attiecībā uz investīciju juridisko veidu (priekšroka tiek dota filiāles, nevis meitas uzņēmuma izveidei), taču ne attiecībā uz investīciju vietu. Tomēr tas, ka nepastāv pārrobežu zaudējumu segšana attiecībā uz uzņēmumu grupām, var izkropļot uzņēmējdarbības lēmumus saistībā gan ar investīciju juridisko veidu, gan vietu.

3.2. Iekšzemes zaudējumu segšana uzņēmumu grupā

Sešas dalībvalstis neparedz iekšzemes sistēmu grupu aplikšanai ar nodokļiem. Režīmus, ko piemēro pārējās deviņpadsmit dalībvalstis, var plaši iedalīt šādās trīs kategorijās:

a) „zaudējumu pārnešana grupas ietvaros” (septiņas dalībvalstis);

b) grupas nodokļu rezultātu „kumulācija” (vienpadsmit dalībvalstis); vai

c) pilnīga nodokļu konsolidācija (viena dalībvalsts).

Jēdziens „zaudējumu pārnešana grupas ietvaros” aptver gan „grupas zaudējumu segšanu”, gan „ieguldījumus grupas ietvaros”. Abu veidu sistēmas ļauj veikt noteiktu ienākumu pārnešanu starp uzņēmumiem, lai grupā zaudējumus varētu segt ar peļņu. Saskaņā ar „grupas zaudējumu segšanas” sistēmu viena grupas locekļa zaudējumus var pārnest (vai „nodot”) otram grupas loceklim. Saskaņā ar sistēmu „ieguldījumi grupas ietvaros” viena grupas locekļa peļņu var pārnest uz to grupas locekli, kam rodas zaudējumi. Tādā mērā, kādā sistēma „ieguldījumi grupas ietvaros” tiek izmantota, lai likvidētu zaudējumus, tai ir tāda pati ekonomiskā ietekme kā sistēmai „zaudējumu pārnešana grupas ietvaros”

„Kumulācijas” sistēma nozīmē grupas locekļu visu atsevišķo nodokļu rezultātu (t.i., peļņas un zaudējumu) apkopošanu mātes uzņēmuma līmenī. „Kumulācija” nav katrā ziņā saistīta ar zaudējumu esamību, kaut arī tas ir galvenais iemesls, kādēļ šāda sistēma tiek izmantota. „Pilnīga nodokļu konsolidācija” ir kas vairāk nekā kumulācijas sistēma, jo no nodokļu viedokļa netiek ņemts vērā, kāda juridiskā persona ir grupas loceklis, tāpat netiek ņemti vērā darījumi grupas ietvaros. Grupas rezultātus nosaka, pamatojoties uz vienu peļņas un zaudējumu pārskatu.

Visas šīs metodes, izmantotas iekšzemē, nodrošina pilnīgu vertikālu augšupvērstu/lejupvērstu (t.i., starp mātes un meitas uzņēmumu) un horizontālu (t.i., starp meitas uzņēmumiem) zaudējumu kompensēšanu grupas ietvaros. Tas nozīmē, ka, ja grupa uzrāda kopējus neto zaudējumus, atsevišķu grupas locekļu peļņa netiks aplikta ar nodokļiem, bet gan ar to kompensēs citu grupas locekļu zaudējumus. Visas metodes paredz tūlītēju kompensēšanu, tādējādi novēršot, ka zaudējumi „iestrēgst” dažādos uzņēmumos. Pateicoties automātiskai atgūšanai, kompensēšana parasti ir īslaicīga, līdz zaudējumus cietušais meitas uzņēmums atsāk gūt peļņu. Kompensēšana ir galīga tikai tādā gadījumā, ja arī zaudējumi ir galīgi.

Režīmus, kas piemērojami iekšzemes situācijām, vienkārši attiecinot tos uz pārrobežu situācijām, esošā situācija uzlabotos, tomēr tas nav ideāls risinājums. Iekšzemes situācijās zaudējumu atgūšana notiek automātiski; šādu shēmu attiecinot arī uz pārrobežu situācijām, ir vajadzīgs skaidrs atgūšanas mehānisms. Zaudējumu kompensēšanas iekšzemes sistēmas visu aspektu attiecināšana uz pārrobežu situācijām varētu būt arī tehniski sarežģīta. Visas dalībvalstis, kurās pastāv pārrobežu zaudējumu kompensēšanas sistēma, pārrobežu un iekšzemes situācijām piemēro atšķirīgus noteikumus.

3.3. Mērķpasākuma darbības jomas noteikšana

3.3.1. Definīcija salīdzinājumā ar kopīgu konsolidētu uzņēmuma peļņas nodokļa bāzi (CCCTB)

Ikviens mērķpasākums nolūkā ieviest pārrobežu zaudējumu kompensēšanu ir pagaidu risinājums, līdz tiks pieņemta CCCTB . Salīdzinājumā ar ES mēroga CCCTB to būtu vieglāk izveidot un ieviest, taču tā darbības joma būtu šaurāka. Nebūtu vajadzīga nodokļu sistēmu vai nodokļu bāzes saskaņošana. Atšķirībā no CCCTB , kuras pamatā ir „daudzpusēja" vai „kopīga” pieeja, mērķpasākumu teorētiski iespējams izveidot tādu, ko var ieviest un īstenot viena dalībvalsts („vienpusēji”). Tomēr mītnes valsts un valsts, kurā veiktas ārvalstu investīcijas, koordinēta rīcība būtu vispiemērotākā pieeja.

3.3.2. Sekas spriedumam lietā C-446/03 Marks & Spencer

No sprieduma var izsecināt šādus principus un pamatnostādnes. Pirmkārt, lai aizsargātu līdzsvarotu nodokļu iekasēšanas pilnvaru sadalījumu, mātes uzņēmuma valsts galīgu zaudējumu kompensēšanu piešķir tikai galīgu zaudējumu gadījumos. Otrkārt, lai novērstu, ka uzņēmumi dubulti uzskaita zaudējumus, var paredzēt, ka kompensēšana ir atkarīga no tā, vai meitas uzņēmums ir izmantojis visas tūlītējās izdevības zaudējumu kompensēšanai savā reģistrācijas dalībvalstī. Treškārt, ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saistītais risks palielinās, ja uzņēmumu grupa var brīvi noteikt, kad un kur tā vēlas, lai tās zaudējumus (un peļņu) uzskaita nodokļu nolūkā. Jo vairāk uzņēmumam iespēju kompensēt zaudējumus horizontālā vai vertikālā lejupvērstā veidā, jo lielāka kļūst problēma. Uzņēmumi, loģiski, censtos zaudējumus uzrādīt tiem uzņēmumiem, kuru nodokļu vērtība ir visaugstākā.

Komisija uzskata, ka šīs bažas lielā mērā var novērst, atļaujot kompensēt pārrobežu zaudējumus tikai vertikāli augšupejošā veidā. Kombinācijā ar noteikumu par atgūšanu un prasību, ka vispirms jāizmanto visas zaudējumu kompensēšanas iespējas, kas pieejamas meitas uzņēmumam, tas samazinātu risku saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

3.3.3. Konceptuālā pamatsistēma — mērķpasākuma pamatprincipi

Mērķpasākumam, kas saistīts ar pārrobežu zaudējumu segšanu, būtu jānodrošina, ka uzņēmumu grupām, kas veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs, pēc iespējas piemēro tādu pašu režīmu kā uzņēmumu grupām, kas uzņēmējdarbību veic tikai vienā dalībvalstī. Jo īpaši šim pasākumam būtu jāparedz iespēja zaudējumus kompensēt no nodokļu bāzes tajā gadā, kad zaudējumi radušies. Tādējādi mērķpasākumam jāatbilst šādiem kritērijiem:

a) mērķpasākums ļauj īstenot efektīvu, tūlītēju un vienreizēju zaudējumu atskaitīšanu;

b) mērķpasākums paredz, ka zaudējumus ņem vērā mātes uzņēmuma līmenī („vertikāla augšupvērsta” pārnešana);

c) mērķpasākums parasti nerada noteiktu ienākumu pārnešanu no vienas dalībvalsts uz citu, izņemot gadījumus, kad zaudējumi ir galīgi un nav iespējams tos kompensēt tajā valstī, kurā tie radušies;

d) vispirms tiek izmantotas visas iespējas zaudējumu segšanai iekšzemē; un

e) mērķpasākumu nevar izmantot ļaunprātīgi.

3.4. Pārrobežu zaudējumu segšanas alternatīvas

Teorētiski pastāv trīs iespējamas alternatīvas, kas nodrošina zaudējumu segšanas minimālo līmeni. Šīs alternatīvas neatšķiras attiecībā uz zaudējumu uzskaiti, taču atšķiras attiecībā uz meitas uzņēmuma nākotnes peļņu mātes uzņēmuma līmenī.

Zaudējumu nodokļa gads | Zaudējumu atskaitīšana zaudējumu gadā |

Nākamais(-ie) nodokļu gads(-i) | Alternatīva Nr. 1. galīga zaudējumu pārnešana | Alternatīva Nr. 2. īslaicīga zaudējumu pārnešana | Alternatīva Nr. 3. meitas uzņēmuma rezultātu aplikšana ar nodokļiem attiecīgajā periodā |

nākotnes peļņu neņem vērā | atskaitīto zaudējumu atgūšana | uzņēmuma, kas cieš zaudējumus, rezultātu ņemšana vērā noteiktā laika periodā |

3.4.1. Alternatīva Nr. 1. Galīga zaudējumu pārnešana („zaudējumu pārnešana grupas ietvaros”)

Izmantojot šo shēmu, tiek veikta galīga zaudējumu pārnešana (saskaņā ar „grupas zaudējumu segšanas” sistēmu, kā notika Marks & Spencer gadījumā) vai peļņas pārnešana (saskaņā ar sistēmu „ieguldījumi grupas ietvaros”) bez atgūšanas, ja vien nav ieviesti līdzsvarošanas pasākumi. Viens veids, kā neitralizēt ietekmi uz tās dalībvalsts ieņēmumiem, kurā reģistrēts uzņēmums, kurš pārņem zaudējumus, būtu ieviest ieskaita sistēmu, lai tā dalībvalsts, kurā atrodas uzņēmums, kas nodod savus zaudējumus, izmaksātu kompensāciju tai dalībvalstij, kurā atrodas uzņēmums, kas pārņem zaudējumus. Sistēmai būtu jāņem vērā jebkādas būtiskas atšķirības starp piemērojamām nodokļu likmēm un nodokļu uzskaites noteikumiem. Īpaša uzmanība jāpievērš nodokļu plānošanas jautājumiem.

3.4.2. Alternatīva Nr. 2. Īslaicīga zaudējumu pārnešana („atskaitījumu/reintegrācijas metode”)

Saskaņā ar šo shēmu zaudējumi, kas radušies meitas uzņēmumam, kurš atrodas citā dalībvalstī, un kas atskaitīti no mātes uzņēmuma rezultātiem, vēlāk tiek atgūti, kad meitas uzņēmums atsāk gūt peļņu. Rezultātā veidojas īslaicīga zaudējumu pārnešana. Šāda pieeja tika izraudzīta 1990. gada direktīvas priekšlikumā[16].

Šīs metodes priekšrocība ir tā, ka to salīdzinoši viegli izmantot. Pirmkārt, zaudējumi tiek atskaitīti un vēlāk, kad meitas uzņēmums atsāk gūt peļņu, iepriekš atskaitītie zaudējumi tiek atgūti, mātes uzņēmuma līmenī izmantojot atbilstīgu papildu nodokļu slogu. Tādējādi šis mehānisms ļauj veikt tūlītēju, īslaicīgu zaudējumu segšanu mātes uzņēmuma līmenī, tā izvairoties no naudas plūsmas nepilnībām, kas citādi rastos.

3.4.3. Alternatīva Nr. 3. Meitas uzņēmuma rezultātu aplikšana ar nodokļiem attiecīgajā periodā („konsolidētās peļņas sistēma”)

Saskaņā ar šo sistēmu atsevišķu vai visu grupas locekļu peļņu un zaudējumus noteiktā laika periodā ņem vērā mātes uzņēmuma līmenī. Konsolidētajiem meitas uzņēmumiem piemēro tādu pašu režīmu kā pastāvīgajiem uzņēmumiem. Lai izvairītos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem, izmanto kredītmetodi. Nodokļi, ko meitas uzņēmums samaksājis savā reģistrācijas valstī, tiek kreditēti pret nodokļiem, kas par meitas uzņēmuma gūtajiem ienākumiem jāmaksā mātes uzņēmuma dalībvalstī. Neņem vērā peļņas sadalījumu starp grupas locekļiem.

Šādas shēmas piemērošana nav saistīta tikai ar zaudējumu esamību (kaut arī tas ir galvenais iemesls, kādēļ tā tiek izmantota). Tādējādi, tiklīdz meitas uzņēmums ir izraudzīts līdzdalībai šādā shēmā, to parasti piemēros noteiktu laika periodu, piemēram, 3, 5 vai vairāk gadus.

Konsolidētās peļņas sistēmu var veidot tā, lai tā aptvertu:

- vienu vai vairākus meitas uzņēmumus, kuru izvēle ir nodokļu maksātāja ziņā — selektīvā shēma — , vai

- visus grupas meitas uzņēmumus — visaptverošā shēma .

No šīm divām shēmām selektīvajai shēmai vajadzīga mazāka dokumentācija, taču tā ir mazāk aizsargāta pret agresīvām nodokļu plānošanas metodēm, kas saistītas ar izmaksu koncentrēšanu meitas uzņēmumos, kuri izvēlēti konsolidācijai. Izmantojot visaptverošo shēmu, grupas finansiālajam stāvoklim kopumā tiek piemēroti nodokļi mātes uzņēmuma reģistrācijas valstī. Kredītmetode palīdz samazināt iespējas nodokļu apstrīdēšanai, pamatojoties uz nodokļu bāzes un nodokļu likmju aprēķinu. Galvenais trūkums ir atbilstības izmaksu pieaugums, jo radīsies vajadzība pārrēķināt visu grupas locekļu ienākumus saskaņā ar mātes uzņēmuma dalībvalsts noteikumiem[17].

4. SECINāJUMS

Komisija uzsver vajadzību pēc efektīvām sistēmām, lai nodrošinātu pārrobežu zaudējumu segšanu ES. Pārrobežu zaudējumu segšanas ierobežotā pieejamība ir viens no nozīmīgākajiem šķēršļiem pārrobežu uzņēmējdarbībai un efektīvam iekšējam tirgum. Pārrobežu zaudējumu segšanas sistēmu ieviešana būtu sevišķi noderīga MVU, kas patlaban cieš no šādas iespējas trūkuma. Tas arīdzan likvidēs galveno šķērsli, kas kavē konkurētspējīgāku ES uzņēmumu dalību pasaules tirgū.

Zaudējumi vienā uzņēmumā

Ja dalībvalstī nav atļauts ņemt vērā zaudējumus, kas radušies pastāvīgajiem uzņēmumiem citās dalībvalstīs, Komisija šim dalībvalstīm stingri iesaka pārskatīt to nodokļu sistēmu, lai veicinātu brīvību veikt uzņēmējdarbību, kā to paredz EK Līgums.

Zaudējumi uzņēmumu grupā

Komisija rosina dalībvalstis izveidot un uzturēt iekšzemes nodokļu sistēmas tādu zaudējumu segšanai, kas radušies uzņēmumu grupā, kuras nodrošinātu tādu pašu režīmu kā attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies vienā uzņēmumā. Tas mazinātu izkropļojumus, padarītu attiecīgo valsti pievilcīgāku no investīciju viedokļa un tādējādi sekmētu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu.

Komisija uzsver, ka pārrobežu zaudējumu segšana uzņēmumu grupas ietvaros jāpadara plašāk pieejama, kas sekmēs uzņēmējdarbības attīstību vienotajā tirgū un visā pasaulē.

Šajā paziņojumā izklāstītas trīs pieejas pārrobežu zaudējumu segšanai. Risinājumam jābūt saskaņotam, lai pēc iespējas palielinātu tās sniegtās priekšrocības iekšējam tirgum un novērstu dubultus pūliņus 25 dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izskatīt šajā paziņojumā izklāstītos priekšlikumus, lai rosinātu dalībvalstis:

- pārskatīt pašreizējās valstu sistēmas, lai paredzētu uzņēmuma ciesto zaudējumu segšanu pārrobežu situācijās;

- strauji ieviest vienu vai vairākus no šajā paziņojumā izklāstītajiem iespējamiem risinājumiem attiecībā uz režīmu, kuru piemēro zaudējumiem, kas radušies uzņēmumu grupās; un

- apsvērt, kā šajā paziņojumā izklāstītos ierosinājumus iespējams piemērot gan iekšzemes, gan pārrobežu situācijām, uzlabojot esošās un ieviešot jaunas zaudējumu segšanas shēmas.

[1] COM(2006) 823 galīgā redakcija.

[2] COM(2001) 582 galīgā redakcija, „Virzība uz iekšējo tirgu bez nodokļu šķēršļiem”, 12. lpp.

[3] COM(2005) 532, galīgā redakcija, 8. lpp.

[4] Lieta C-446/03 Marks & Spencer [2005], vēl nav publicēts.

[5] Komisijas dienestu darba dokumentā SEC(2006)1690 iekļauti tehniskie pielikumi, kuros sniegti sīkāki paskaidrojumi un ilustrācijas.

[6] Lietā C-397/98 Metallgesellschaft [2001] ECR I-1727 EKT jau pieņēmusi lēmumu, ka naudas plūsmas nepilnības, kas rodas situācijās, kad nenotiek tūlītēja zaudējumu segšana, ir pietiekama, lai rastos pretruna ar ES tiesību aktiem.

[7] Īpašās grūtības, ar ko sastopas MVU saistībā ar pārrobežu saimniecisko darbību (pārrobežu zaudējumu segšanas trūkums un lielas atbilstības nodrošināšanas izmaksas), aplūkotas Komisijas Paziņojumā par Mītnes valsts nodokļa iespējamo izmēģinājuma programmu (COM(2005) 702 galīgā redakcija).

[8] Lieta C-250/95 Futura [1997] I-2492.

[9] Lieta C-141/99 AMID [2000] I-11621.

[10] Lieta C-141/99 AMID [2000] I-11621, 28. un 29. punkts.

[11] Turpat, 30. un 31. punkts.

[12] Lieta C-446/03 Marks & Spencer [2005], 51. punkts.

[13] Piemēram, Lieta C-311/97 Royal Bank of Scotland [1999] ECR I-2651.

[14] Lieta C-141/99 AMID [2000] I-11621, 25. un turpmākie punkti.

[15] Dānija un Francija šādas sistēmas piemēro jau sen. Itālija un Austrija tās ieviesušas no attiecīgi 2004. un 2005. gada.

[16] COM(90) 595 galīgais. Priekšlikums atsaukts, OV C 5, 9.1.2004., 20. lpp.

[17] Attiecībā uz MVU grupām lielākos trūkumus ļautu pārvarēt nodokļu nomaksa mītnes valstī.