[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 19.12.2006

COM(2006) 823 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Dalībvalstu tiešo nodokļu sistēmu koordinēšana iekšējā tirgū

SATURS

1. Ievads 3

2. Koordinētu nodokļu sistēmu pamatprincipi 4

2.1. Pamatprincipi 4

2.2. Diskriminācijas un dubultas aplikšanas ar nodokļiem novēršana 5

2.3. Nodokļu neuzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršana 6

2.4. Atbilstības izmaksu samazināšana un procedūru vienkāršošana 6

3. Ceļā uz koordinētiem risinājumiem 6

4. Secinājums 8

1. IEVADS

Dalībvalstīm nākas sastapties ar jauniem izaicinājumiem. Valsts nodokļu sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt pienācīgu ieņēmumu līmeni, lai finansētu valsts izdevumus. Korporatīvo un individuālo darbību globalizācija rada spiedienu uz nodokļu sistēmu konkurētspēju. Pašreiz Kopienas tiesības dalībvalstīm sniedz lielu rīcības brīvību, lai tās izveidotu savas nodokļu sistēmas atbilstoši vietējās politikas mērķiem un prasībām. Dažādu nodokļu sistēmu savstarpēja saskare iekšējā tirgū rada „paaugstinātas grūtības uzdevumus”. Nodokļu sistēmas arī var uztvert kā demokrātisku pamatizvēli tās vienkāršākajā veidā, piemēram, attiecībā uz to, kā šādus līdzekļus taisnīgi palielināt un kā sadalīt ieņēmumus. Tomēr valstu nodokļu noteikumi, kas veidoti, vienīgi vai galvenokārt ņemot vērā vietējo situāciju, varētu radīt nekonsekventu nodokļu sistēmu, ja šādi noteikumi tiek piemēroti ārpus vienas valsts robežām.

Nodokļu maksātājs, fiziska vai juridiska persona, veicot darījumus ārpus vienas valsts robežām, varētu būt spiests risināt tādas problēmas kā diskriminācija, dubulta aplikšana ar nodokļiem vai papildu atbilstības izmaksas[1]. Šādu problēmu varbūtība nerada personām, kas vēlas strādāt vai ieguldīt kādā citā dalībvalstī, stimulu turpmākai rīcībai. Aprakstītā situācija rada šķēršļus uzņēmējsabiedrībām, veidojot pārrobežu uzņēmumus un veicot pārrobežu darbības un ieguldījumus, un tas liedz pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu[2]. Dalībvalstu vienpusēja darbība vai esošo divpusējo nodokļu līgumu izmantošana tikai daļēji spēj atrisināt šīs problēmas. Pēdējo gadu laikā fiskāli šķēršļi pārrobežu darbībai un investīcijām ir visai bieži skarts jautājums tiesas prāvās – un tā tas ir joprojām –, jo nodokļu maksātāji mēģina apstrīdēt dalībvalstu noteikumus, pamatojoties uz Līgumā paredzētajām brīvībām[3].

Komisija uzskata, ka sistemātisks veids, kā atrisināt galvenos nodokļu šķēršļus nodokļu maksātājiem, kas ir juridiskas personas un darbojas vairākās dalībvalstīs, būtu noteikt daudznacionālām grupām kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUIB) darbībām ES mērogā. Tāpēc Komisija ir publiskojusi savu nodomu iesniegt visaptverošu priekšlikumu tiesību aktam par KKUIB 2008. gadā. Tomēr joprojām pastāv nepieciešamība noteikt precīzākus pasākumus, lai atrisinātu steidzamākās problēmas īsā līdz vidējā laikposmā. Vēl pastāv jautājumi, kas būs aktuāli pat arī ja KKUIB ieviesīs, jo, piemēram, KKUIB neattieksies uz nodokļu maksātājiem, kas ir fiziskas personas, un to ne vienmēr varēs piemērot visiem nodokļu maksātājiem, kas ir juridiskas personas, un/vai dalībvalstīm, kā arī tāpēc, ka vienmēr būs jādomā par saikni starp KKUIB un citiem tiešo nodokļu sistēmas aspektiem.

Tāpēc joprojām ir jāstrādā pie tā, lai nesaskaņotas valstu nodokļu sistēmas varētu tomēr būt pienācīgi savietojamas gan tāpēc, lai pārvarētu jau pieminētos šķēršļus, gan arī lai novērstu dalībvalstu nodokļu bāzes samazināšanu. Aizvien biežāk nākas secināt, ka situācijā, kad netiek koordinētas tiešo nodokļu sistēmas, var rasties netīša neaplikšana ar nodokļiem vai arī nodokļu pārkāpumi, un līdz ar to samazinās ieņēmumi no nodokļiem, kas savukārt traucē dalībvalstīm gūt labumu no efektīvas un līdzsvarotas nodokļu sistēmas. Tas var ietekmēt arī dalībvalstu sociālo modeļu finansēšanas noturīgumu[4].

Tāpēc šā paziņojuma iecere ir koordinēt un uzlabot nesaskaņoto tiešo nodokļu sistēmu darbību. Lai gan saskaņošanas rezultātā tiktu izveidota kopēja Kopienas tiesību aktu sistēma, kas būtu pārāka par valstu tiesību aktiem, koordinēšanas darba pamatā ir vietējās sistēmas, jo tikai tā šīs sistēmas var padarīt savietojamas gan savstarpēji, gan attiecībā uz Līgumā noteikto. Koordinēšana mērķis nav aizstāt esošās valstu nodokļu sistēmas ar vienotu Kopienas sistēmu, tās mērķis drīzāk ir gādāt par to, lai šādas valstu sistēmas varētu darboties līdztekus un bez traucējumiem.

Kā jau Komisija uzsvēra Hemptonkortas samita sarunu laikā, lielāka uzmanība ir jāpievērš tam, kā padarīt pašreizējās nodokļu sistēmas efektīvākas darbībai ES mērogā. Uzlabota dalībvalstu sadarbība un labāka dalībvalstu noteikumu koordinēšana ievērojami uzlabos nodokļu sistēmas darbības rezultātus. Dalībvalstīm būs daudz vieglāk sasniegt savus nodokļu politikas mērķus un pasargāt nodokļu bāzi, vienlaikus nodrošinot, ka tiek novērsta diskriminācija pret fiziskām un juridiskām personām un dubulta aplikšana ar nodokļiem. Tādējādi nodokļu sistēmas efektīvāk sniegs ieguldījumu iekšējā tirgus veiksmīgā darbībā, uzlabos izaugsmi un nodarbinātību un pastiprinās ES uzņēmumu konkurētspēju globālā līmenī atbilstoši atjaunotās Lisabonas stratēģijas mērķiem[5].

2. KOORDINēTU NODOKļU SISTēMU PAMATPRINCIPI

2.1. Pamatprincipi

Saskaņotai un koordinētai nodokļu sistēmai ir nepieciešams:

- atcelt diskrimināciju un dubultu aplikšanu ar nodokļiem,

- novērst netīšu neaplikšanu ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas iespējas, kā arī

- samazināt atbilstības izmaksas, kas saistītas ar pakļautību vairākām nodokļu sistēmām.

Koordinēšanas iniciatīvas var būt dažādas, sākot no dalībvalstu saskaņotas vienpusējas rīcības līdz pat kopīgai rīcībai, radot Kopienas instrumentu. Reizēm varētu pietikt ar to, ka dalībvalsts vienpusēji ievieš risinājumus, par kuriem notikusi kopīga vienošanās, piemēram, izmainot vietējos noteikumus, lai novērstu diskrimināciju. Citos gadījumos ar vienpusēju darbību vien varētu arī nepietikt, un būtu nepieciešama divpusēja rīcība, pieņemot nodokļu līguma noteikumus vai veicot kolektīvu darbību, izmantojot Kopienas instrumentu. Tas jo īpaši sakāms par gadījumiem, kas attiecas uz dubultu aplikšanu ar nodokļiem vai netīšu neaplikšanu ar nodokļiem, kas rodas dažādu dalībvalstu noteikumu neatbilstības rezultātā. Tāpat labāk jākoordinē pasākumi starp dalībvalstīm un trešām valstīm dažās jomās, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai pasargātu dalībvalstu nodokļu bāzi.

Ņemot vērā nodokļu maksātāju aizsāktās tiesvedības straujo pieaugumu dažu pēdējo gadu laikā, dalībvalstīm ir jo īpaši svarīgi gādāt, lai to nodokļu noteikumi atbilstu Kopienas tiesību prasībām. Šādas iniciatīvas, kas palīdz dalībvalstīm samazināt diskrimināciju, ir lietderīgas, lai nodrošinātu atbilstību pienākumiem, kas noteikti Līgumā, un lai samazinātu traucējumus, kas varētu rasties tiesas prāvu rezultātā.

2.2. Diskriminācijas un dubultas aplikšanas ar nodokļiem novēršana

Fiskālas diskriminācijas novēršana ir Kopienas tiesību pamatprasība. Dalībvalsts jautājumus saistībā ar pārrobežu situācijām varētu risināt atšķirīgi nekā vietējā situācijā tikai tad, ja to attaisno atšķirīgi apstākļi attiecībā uz nodokļu maksātāju. Laika gaitā uzkrātā pieredze liecina, ka pastāv vairāki dalībvalstu noteikumu aspekti, kas ir pretrunā ar Līgumu, tostarp noteikumi par peļņas aplikšanu ar nodokļiem (piemēram, izceļošanas nodoklis), nodokļu piemērošana dividendēm (piemēram, ieturamais nodoklis), grupu aplikšana ar nodokļiem (kad nenotiek pārrobežu zaudējumu segšana), filiāļu aplikšana ar nodokļiem un noteikumi, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai gan atbilstošu materiālu Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) judikatūrā ir daudz, nebūt nav tik viegli izprast, cik plaši Līgumā noteiktās brīvības attiecināmas uz tik sarežģītu jomu kā nodokļu tiesības. Daudzas lietas ir nesenas, to skaits turpina augt, un pārsvarā tās attiecas uz atsevišķu dalībvalstu konkrētiem nodokļu noteikumiem. Nodokļu maksātājiem, nodokļu administrācijām un valstu tiesām ne vienmēr ir viegli izprast visas nolēmumu sekas vai skatīt tos plašā kontekstā.

Komisija uzskata, ka ir nepieciešamas vadlīnijas par principiem, kas izriet no judikatūras, un to, kā tie piemērojami svarīgākajām tiešo nodokļu jomām. Šādas norādes nodokļu maksātājiem, nodokļu iestādēm un valstu tiesām nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību.

Tomēr tas ir tikai sākums. Jāatrod tādi risinājumi, kas nodrošinātu saskaņotu pārrobežu nodokļu sistēmu. Pieredze liecina, ka vienmēr nav iespējams saskaņoti īstenot nediskriminēšanas pienākumu vai piemērot to optimāli, izmantojot vienpusējus pasākumus. Dalībvalstis atsevišķās situācijās ir devušas vienpusēju „atbildi”, atceļot vietēja mēroga nodokļu priekšrocības vai prasības, kas attiecas uz pārrobežu situācijām, attiecinot uz vietēju situāciju tad, kad tas nebūtu bijis vēlams no nodokļu politikas skata punkta. Tas ir pretēji iekšējā tirgus interesēm un mazina dalībvalstu ekonomiku konkurētspēju[6]. Komisija ierosina laist klajā vairākus priekšlikumus, kuri dalībvalstīm varētu palīdzēt rast koordinētus risinājumus, ļautu tām sasniegt to nodokļu politikas mērķus, vienlaikus nodrošinot atbilstību Kopienas tiesību prasībām.

Dubultas aplikšanas ar nodokļiem novēršana iekšējā tirgū jo īpaši apskatīta EK Līguma 293. pantā. Starptautiski dubulta aplikšana ar nodokļiem ir ievērojams šķērslis pārrobežu darbībai un investīcijām ES. Tāpēc tās pārtraukšana ir ikviena koordinēta risinājuma pamatmērķis un princips. Starptautiski dubulta aplikšana ar nodokļiem rodas „automātiski”, jo nodokļu maksātājs ir pakļauts vairāk nekā vienai nodokļu jurisdikcijai Tas ir „klasisks” šķērslis iekšējā tirgū, kas rodas tāpēc, ka nav koordinētas darbības starp valstu nodokļu sistēmām, un to nav iespējams novērst tikai ar sadarbību starp dalībvalstīm vien.

2.3. Nodokļu neuzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršana

„Izlaidumi” nodokļu sistēmās koordinētas sadarbības trūkuma dēļ var radīt arī netīšu nodokļu neuzlikšanu un radīt pamatu nodokļu nemaksāšanai. Neaplikšana ar nodokļiem vai nodokļu nemaksāšana nodara būtisku kaitējumu iekšējam tirgum, jo ar šādām darbībām tiek mazināts dalībvalstu nodokļu sistēmu taisnīgums un līdzsvars. Šo problēmu iespējams risināt, uzlabojot dalībvalstu noteikumu koordinēšanu un sadarbību attiecībā uz šādu noteikumu īstenošanu. Tas ir būtisks elements Komisijas priekšlikumos, un Komisija ierosina tuvākajā nākotnē pārskatīt šo jomu kopā ar dalībvalstīm darba grupā, ņemot vērā attiecīgās EKT judikatūras attīstību.

2.4. Atbilstības izmaksu samazināšana un procedūru vienkāršošana

Tas, ka pastāv dažādas nodokļu sistēmas, nozīmē arī, ka pastāv dažādas atbilstības prasības. Galvenais dzinulis Komisijas lēmumam strādāt, lai pieņemtu KKUIB attiecībā uz uzņēmumiem, bija nepieciešamība atvieglināt daudznacionāliem uzņēmumiem atbilstības nodrošināšanu attiecībā uz 25 dalībvalstu atšķirīgajām sistēmām līdztekus iekšējo cenu noteikšanas noteikumiem, nosakot tām nodokļu bāzi. Vienlaikus Komisija ar Kopējā iekšējo cenu noteikšanas foruma darbības palīdzību ir pētījusi arī iekšējo cenu noteikšanas atbilstības nastas atvieglošanas darbības jomu. Ir vēlams izpētīt vispārīgāk to, kā pārrobežu atbilstības izmaksas varētu samazināt un kā vienkāršot procedūras nodokļu maksātājiem, tostarp MVU un fiziskām personām, jo īpaši, uzlabojot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm.

3. CEļā UZ KOORDINēTIEM RISINāJUMIEM

Komisija uzskata, ka iepriekš minētos mērķus bieži vislabāk –– un reizēm vienīgi –– var sasniegt ar koordinācijas darbu starp dalībvalstīm. Komisija šobrīd ir izdevusi divus paziņojumus konkrētās jomās, kurās Komisijasprāt ir nepieciešama saskaņota rīcība.

Pirmais paziņojums attiecas uz „izceļošanas” nodokli. Izceļošanas nodokļa jautājums, kurā ietilpst nodokļi, ko piemēro aktīvu pārcelšanai citā nodokļu jurisdikcijā, ilustrē nepieciešamību pēc pienācīgas dalībvalstu nodokļu noteikumu koordinēšanas, ko pastiprina efektīva sadarbība īstenošanas jautājumos. Pamatojoties uz EKT judikatūras interpretāciju par nediskriminēšanas principu, attieksmei pārrobežu situācijās jābūt līdzvērtīgai kā līdzīgās vietējās situācijās. Izceļošanas nodokļa gadījumā EKT ir izslēgusi iespēju šādus nodokļus iekasēt tūlīt par nerealizētu peļņu pārrobežu situācijās, ja līdzīgā vietējā situācijā nodokļi šādi netiek iekasēti[7]. EKT arī lēmusi, ka uz nodokļu pagarināšanu nedrīkst attiecināt īpašus noteikumus, kā piemēram, prasību par bankas garantiju vai fiskālā pārstāvja iecelšanu. Ja nenotiek atbilstoša koordinēšana un efektīva sadarbība ieviešanas jautājumos, tad tomēr saglabāsies risks, ka jebkura peļņa, kas iegūta no rīcībā esošiem aktīviem, netiks aplikta ar nodokļiem vai tiks dubulti aplikta ar nodokļiem tāpēc, ka ir neatbilstīgi noteikumi par tiesībām aplikt ar nodokļiem attiecībā uz vietējiem un divpusējiem nodokļu līguma noteikumiem vai nav nepieciešamās informācijas vai nav noteikti savākšanas līdzekļi, lai atbilstoši īstenotu nodokļu prasības. Paziņojumā par izceļošanas nodokli Komisija ir izteikusi vairākus konkrētus priekšlikumus par to, kā dalībvalstis labāk varētu koordinēt to noteikumus šajā jomā, lai novērstu nelikumīgu diskrimināciju, vienlaikus izvairoties no dubultas aplikšanas ar nodokļiem vai dubultas neaplikšanas ar nodokļiem. Tā ir noteikusi arī vairākas jomas, kur nepieciešams detalizētāks darbs. Paziņojums ir nozīmīgs gan attiecībā uz uzņēmumiem, gan individuāliem nodokļu maksātājiem.

Otrais paziņojums attiecas uz pārrobežu zaudējumu segšanu uzņēmumiem un grupām. Ja šāda segšana nenotiek, pastāv risks, ka grupas uzņēmumu vai dažādu uzņēmuma struktūru peļņa un zaudējumi dažādās jurisdikcijās tiek sadalīti, un rezultātā grupa vai uzņēmums maksā nodokļus par summu, kas pārsniedz tās kopējos rezultātus ES mērogā. Tas noteikti neveicina pārrobežu uzņēmējdarbību un mazina ES uzņēmumu un grupu konkurētspēju. KKUIB, ja to pieņems, nodrošinātu visaptverošu ES mēroga rezultātu konsolidēšanu grupām, uz kurām attiecas šāds režīms. Paziņojums ir vērsts uz ātrāku dalībvalstu noteikumu koordinēšanu. Tajā izmanto jaunāko EKT judikatūru, jo īpaši EKT spriedumu Marks & Spencer lietā, un ar to veicina minimālos standartus pārrobežu zaudējumu segšanai, ietverot filiāļu zaudējumu segšanu mātes uzņēmuma līmenī.

Sadarbība starp dalībvalstīm ir neaizstājama tādās jomās kā iepriekšminētā, kur neatbilstības starp dalībvalstu sistēmām ļauj rasties dubultai aplikšanai ar nodokļiem vai dubultai neaplikšanai ar nodokļiem. Tomēr pat tādās situācijās, kad dalībvalstīm ir iespējams īstenot risinājumus, pieņemot vienpusējus pasākumus, būtu labāk meklēt kopīgus risinājumus. Komisija uzskata, ka pasākumi pret izvairīšanos no nodokļiem, kā piemēram, Kontrolētie noteikumi par ārvalstu uzņēmumiem[8] ( CFC ), ir tikai viena šāda joma. Kā liecina jaunākā judikatūra, šis ir jutīgs jautājums gadījumā, ja nepieciešams īstais līdzsvars starp interesēm attiecībā uz nodokļu nemaksāšanas efektīvu novēršanu ES un nepieciešamību izvairīties no neproporcionāliem ierobežojumiem attiecībā uz pārrobežu darbībām, kas ir pretrunā ar Kopienas tiesībām. Pastāv steidzama nepieciešamība uzlabot šādu noteikumu piemērošanas koordināciju attiecībām uz trešām valstīm, lai pasargātu dalībvalstu nodokļu bāzes.

Komisija nākošgad plāno laist klajā vēl vienu paziņojumu par noteikumiem pret izvairīšanos nodokļiem. Kā jau paskaidrots iepriekš, šajā jomā steidzami nepieciešams atrast līdzsvarotus risinājumus, kas atbilstu dalībvalstu vajadzībām, nodrošinot atbilstību Kopienas tiesību prasībām.

Neatbilstības var arī rasties, piemēram, attiecībā uz to, ko kādā dalībvalstī uzskata par „parādu” vai „pašu kapitālu”. Viena dalībvalsts var uzskatīt darījumu par ieguldījumu pašu kapitālā nevis par aizdevumu, un tādējādi ienākumus no kapitāla var neaplikt ar nodokļiem, savukārt cita dalībvalsts var uzskatīt, ka aizņēmums ir parāds, un uzņēmumam, kas maksā procentus, varētu ļaut procentus atskaitīt. Tā rezultātā vienā dalībvalstī var tikt piemērots samazinājums bez atbilstošas aplikšanas ar nodokļiem citā dalībvalstī. Vēl kāda joma attiecas uz tā dēvēto „hibrīduzņēmumu” izmantošanu, proti, uz tādu uzņēmumu izmantošanu, kurus uzskata par korporatīviem (maz pārskatāmiem) vienā dalībvalstī un par nekorporatīviem (pārskatāmiem) citā dalībvalstī. Šī atšķirība dalībvalstu formulētajos jēdzienos var radīt vai nu dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, vai dubultus atskaitījumus. Komisija aktīvi arī izskata iniciatīvu nepieciešamību citās jomās, kā piemēram, ieturamais nodoklis, filiāļu aplikšana ar nodokļiem un mantojuma nodokļi. Tā ļoti vēlas kopā ar dalībvalstīm, uzņēmējiem un citām ieinteresētajām personām izpētīt citas atbilstošās jomas, kur nepieciešamības gadījumā šādas iniciatīvas varētu būt vajadzīgas.

Komisija uzskata, ka līdztekus šādām specifiskām iniciatīvām labāka dalībvalstu nodokļu sistēmu koordinācija ir saistīta ar nepieciešamību izstrādāt vispārīgākus risinājumus nodokļu maksātājiem, kuri bieži vien tiek aplikti ar nodokļiem divreiz, jo tiesības aplikt ar nodokļiem ir savstarpēji pretrunīgas. Arbitrāžas konvencija, kuras darbību Komisija ir apņēmusies uzlabot, var tikai risināt strīdus, kas saistīti ar iekšējo cenu noteikšanu. Komisija ierosina kopā ar dalībvalstīm izpētīt, kāda ir efektīva un vispārīgi saistoša strīdu izšķiršanas mehānisma darbības joma, lai plašāk varētu atrisināt problēmas, kas saistītas ar starptautisku dubultu aplikšanu ar nodokļiem ES. Šāds mehānisms nestu ievērojamu labumu nodokļu maksātājiem pārrobežu situācijās, jo īpaši fiziskām personām un MVU.

4. SECINāJUMS

Atbilstīga koordinēšana un sadarbība starp dalībvalstīm varētu dot tām iespēju sasniegt attiecīgos nodokļu politikas mērķus un pasargāt to nodokļu bāzes, vienlaikus nodrošinot diskriminācijas un dubultas aplikšanas ar nodokļiem pārtraukšanu un atbilstības izmaksu samazināšanu. Tādējādi nodokļu sistēmas sniegs vērtīgāku ieguldījumu iekšējā tirgus veiksmīgā darbībā un palīdzēs uzlabot ES uzņēmumu konkurētspēju globālā līmenī atbilstoši atjaunotās Lisabonas stratēģijas mērķiem.

Komisija vēlas palīdzēt dalībvalstīm attīstīt koordinētu risinājumu principus, kas izklāstīti šajā paziņojumā, un uzlabot administratīvās sadarbības praktisko pusi. Jo īpaši tā rosina izteikt priekšlikumus par vairākām iniciatīvām, kas atbilst būtiskākajām tiešo nodokļu jomām, kā tas aprakstīts iepriekš, līdztekus vispārīgākām iniciatīvām, kas paredzētas, lai panāktu, ka tiek likvidēta starptautiska dubulta aplikšana ar nodokļiem ES.

Šādu iniciatīvu veiksme ir atkarīga no dalībvalstu vēlmes sadarboties un ieguldīt kopējos un koordinētos risinājumos. Ja šādas rīcības nebūs, dalībvalstu spēja pasargāt nodokļu ienākumus joprojām būs ierobežota un līdz ar to radīsies jaunas tiesu prāvas par atsevišķiem noteikumiem. Tāpēc Komisija aicina dalībvalstis pārskatīt priekšlikumus, kas izteikti šajā paziņojumā un divos paziņojumos par pārrobežu zaudējumiem un izceļošanas nodokli, kas šodien laisti klajā, kā arī sastrādāties, lai ātri un efektīvi atrisinātu šajos paziņojumos skartos jautājumus.

Šis priekšlikums ir veidots lai dotu tūlītēju labumu nodokļu maksātājiem pārrobežu situācijā, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi līdztekus jau aizsāktajām iniciatīvām, jo īpaši – darbam, lai izveidotu KKUIB. Komisija aicina dalībvalstis, uzņēmējus un ES institūcijas atbalstīt šajā priekšlikumā piedāvātās iespējas.

Komisija aicina Padomi, Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izteikt savu atzinumu par šo paziņojumu.

[1] Galvenie šķēršļi uzņēmējdarbības nodokļiem pārrobežu ekonomiskām darbībām iekšējā tirgū ir aprakstīti pētījumā Company taxation in the Internal Mar ket (Uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem iekšējā tirgū) (SEC(2001)1681, 23.10.2001., III daļa, 223-305. lpp .

[2] Komisija detalizētā ekonomiskā pētījumā (SEC [2001]1681, kas pievienots Paziņojumam par virzību uz iekšējo tirgu bez nodokļu šķēršļiem, COM [2001]582), ir formulējusi vairākus nodokļu šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai iekšējā tirgū, kā arī dažus pasākumus, kurus varētu izmantot, lai šķēršļus likvidētu. Finanšu pakalpojumu jomā pastāvošos nodokļu šķēršļus aprakstījusi „FISCO” ekspertu grupa (skatīt paziņojumu Communication Clearing and Settlement in the European Union – The way forward , (Paziņojums par mijieskaitu un norēķiniem Eiropas Savienībā – turpmāka rīcība) COM [2004]312), kurā ir ieteikumi par finanšu atbilstības šķēršļu likvidēšanu attiecībā uz vērtspapīru darījumu mijieskaita un norēķinu pārrobežu darbībām ES.

[3] Pašreizējie dažādu valstu nodokļu politikas ierobežojumi integrētā iekšējā tirgū ir bijuši vairāku Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu pamatā (2006. gadā vien, piemēram, ir Tiesas spriedums tādās lietās kā C-520/04 Turpeinen , C-196/04 Cadbury Schweppes , C-386/04 Centro di Musicologia Stauffer , C-290/04 Scorpio , C-346/04 Conijn , C-152/03 Ritter-Coulais , C-471/04 Keller Holding un C-365/04 Bouanich ).

[4] COM(2005)525, galīgā redakcija, 3.11.2005., Eiropas vērtības globalizētajā pasaulē: Komisijas ieguldījums valsts un valdības vadītāju oktobra sanāksmē .

[5] COM(2005)532, galīgā redakcija, 25.11.2005., Nodokļu un muitas politikas ieguldījums Lisabonas stratēģijā.

[6] Skatīt 68.§. ĢA Geelhoed 2006. gada 29. jūnija secinājumos lietā C-524/04 Test Claimants in the Thin Cap Group Litigation Commissioners of Inland Revenue: „Šāda tiesību aktu noteikumu piemērošanas jomas paplašināšana, attiecinot tos uz situācijām, kas ir pilnīgi ārpus to racionālā pamata, tikai oficiālu mērķu sasniegšanai un, tādējādi radot ievērojamu papildu administratīvo slogu vietējiem uzņēmumiem un nodokļu iestādēm, ir bezjēdzīga un gluži pretēja ekonomiskajai efektivitātei. Un kā tāda tā ir pretrunā ar iekšējā tirgus ideju."

[7] Lieta C-9/02 Hughes de Lasteyrie du Saillant v. Minist?re de l'économie, des Finances et de l'Industrie , OV C 94, 17.4.2004., 5. lpp.

[8] Galvenais CFC noteikumu mērķis ir novērst rezidējošiem uzņēmumiem iespēju izvairīties no vietējā nodokļa maksāšanas, pārvietojot ienākumus uz filiālēm valstīs ar (ievērojami) zemāku nodokļu likmi. Parasti CFC noteikumi paredz, ka kontrolētas ārvalstu filiāles iegūtā peļņa var tikt attiecināta uz tās vietējo mātes uzņēmumu un aplikta ar nodokļiem tāpat kā mātes uzņēmuma paša peļņa.