[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 12.12.2006 COM(2006) 816 galīgā redakcijaI DAĻA KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAVASARA EIROPADOMES SANāKSMEI LISABONAS IZAUGSMES UN NODARBINāTīBAS ATJAUNOTāS STRATēģIJAS īSTENOšANA „Rezultātu gads” SATURS Šis paziņojums sastāv no divām daļām. I DAĻA - „Rezultātu gads” 1. Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošana 5 2. Pasākumu īstenošana četrās prioritārās jomās 10 3. Nākamie pasākumi 15 II DAĻA – Katrā dalībvalstī un eurozonā sasniegtā progresa novērtējums (situācijas analīze katrā valstī) un secinājumi par īstenotajām politikām. Paziņojumam ir pievienots: - ieteikums Padomei attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti Līguma 99. un 128. pantā, un pamatojoties uz integrētajām pamatnostādnēm laika posmam no 2005. līdz 2008. gadam; - pielikums (pamatojoties uz valstu progresa ziņojumiem un ekonomisko analīzi, ko veic Komisija), kurā turpmāk izvērsti argumenti, kas izklāstīti ziņojuma pamata dokumentā, un kurā sniegti plašāki faktu materiāli tā pamatojumam. Šā pielikuma daļa, kura attiecas uz nodarbinātību, ir arī kopējā ziņojuma par nodarbinātību projekts. LISABONAS IZAUGSMES UN NODARBINāTīBAS ATJAUNOTāS STRATēģIJAS īSTENOšANA „Rezultātu gads” Uzsākot Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunoto stratēģiju, Eiropas Savienība sev izvirzīja vērienīgu mērķi. Lai pārveidotu Eiropas ekonomiku, ir vajadzīgas tālejošas izmaiņas, kas skar visu Eiropu. Strādājošo, uzņēmēju un patērētāju iesaistīšanās ir tikpat nozīmīga kā politiķu un politikas veidotāju dalība. Tās mērķis ir reaģēt uz globalizāciju un sabiedrības novecošanos, izvirzot kopīgu reformu programmu. Mūsu pēdējā ziņojumā es aicināju valstu un valdību vadītājus palielināt darba apgriezienus, un 2006. gadā tika gūti reāli panākumi. Izaugsmes un nodarbinātības stratēģija ir programma vidējam līdz ilgtermiņa laika posmam. Lai īstenotu visus vajadzīgos pasākumus, ir nepieciešams augsts politiskās pēctecības, stabilitātes un ilgstošas apņēmības līmenis, kas daudzos gadījumos pārsniedz jebkuras atsevišķas valdības mūža ilgumu. Pēdējos divpadsmit mēnešos tika ielikts būtisks pamats šā mērķa sasniegšanai. Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunotā stratēģija ir balstīta uz diviem stabiliem pamatiem. Pirmais ir partnerība, kas paredzēta, lai Eiropā visos līmeņos nodrošinātu reālu atbildību par šo stratēģiju. Otrs ir politikas programma Eiropas ekonomikas modernizēšanai un tādu sociālo sistēmu piedāvāšanai, kas ir vajadzīgas, lai risinātu globalizācijas problēmas. Pagājušajā gadā šī stratēģija deva rezultātus abās jomās. Lai efektīvi īstenotu partnerību, ir vajadzīgi pareizi instrumenti – ikvienam ir jādara savs darbs. Valstu reformu programmas ir apliecinājušas savu efektivitāti valstu un Eiropas politikas prioritāšu sasaistīšanā un makroekonomisko, mikroekonomisko un nodarbinātības reformu tuvināšanā. Ir pieaugusi šīs stratēģijas nozīme valstu politiskajās apspriedēs, un Lisabonas stratēģijas valstu koordinatori strādā enerģiski un mērķtiecīgi. Dalībvalstis arvien vairāk apmainās ar pieredzi un labām idejām. Nostiprinās valstu finansiālais stāvoklis. Kopienas Lisabonas programma nodrošina virzību Eiropas līmenī. Šajā ziņojumā Komisija pilda vienu no savām īpašajām lomām: tā ir novērtējusi valstu reformu programmu panākumus un ierosina dažus katrai valstij specifiskus ieteikumus, pēc kuriem vadīties dalībvalstīm. Eiropas Padome priekšplānā ir izvirzījusi inovācijas un nākamā gada martā pievērsīsies labākam regulējumam, enerģētikai un klimata pārmaiņām. Īsi izsakoties, Lisabonas pieejas dažādie dalībnieki pareizi veic savus uzdevumus. Pēdējos 12 mēnešos tika manāmi pastiprināts darbs, lai politisko darbību pārvērstu reālos rezultātos, uzlabotu vidi uzņēmējdarbībai, lai veiktu ieguldījumus un radītu darba vietas. Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmē tika noteiktas četras prioritātes, un visās četrās jomās tika panāktas reālas pārmaiņas. Mēs esam uzsākuši jaunu Eiropas pētniecības posmu, un vairāk nekā jebkad agrāk par politikas prioritāti ir atzīta inovācija. Daudzās dalībvalstīs mazie un vidējie uzņēmumi sāk baudīt priekšrocības, ko deva centieni palīdzēt darbības uzsākšanā un novērst šķēršļus uzņēmējdarbības izaugsmei. Jauna nozīme tika piešķirta izglītībai un mācībām, un palielinās ieguldījumi cilvēkresursos. Arvien vairāk tiek atzīts, ka sociālā izslēgšana rada izmaksas ne tikai indivīdiem, bet sabiedrībai kopumā. Visaptverošas Eiropas enerģētikas politikas radītās priekšrocības sāksim baudīt tad, kad parādīsim, ka konkurētspējīga, droša un noturīga enerģētika Eiropā var būt iespējama līdztekus nepieciešamībai cīnīties pret klimata pārmaiņām. Arī šajā jomā, lai gūtu panākumus, izšķiroši svarīga bija partnerības pieeja. Tā Kopienas centieni radīt jaunas iespējas uzņēmējdarbībai, īpaši pakalpojumu un finanšu pakalpojumu jomā, papildina valstu atbalsta centienus uzņēmējdarbībai un vienas pieturas aģentūru veidošanai. Jauna reglamentējoša kultūra gan valstu, gan Kopienas līmenī ļauj samazināt izmaksas un paver jaunas iespējas. Efektīva Eiropas enerģētikas politika ir ļoti atkarīga no valstu operatoru sadarbības un atklātības un pienākumu skaidra sadalījuma. Tāpēc tiek uzsāktas reformas, kuras jāiestrādā izaugsmē un nodarbinātībā. Uzkrājas pieredze. Eiropas ekonomika pieaug straujāk, nekā tas noticis daudzu gadu gaitā. Trīs gadu laikā līdz 2008. gadam Eiropā tiks izveidoti septiņi miljoni jaunu darba vietu. Daļēji šis process ir ciklisks, bet daļēji papildu izaugsmi un darba vietu radīšanu nodrošināja Lisabonas reformas. Mēs esam guvuši arī jaunā dinamiskuma priekšrocības, ko radīja paplašināšanās. Tā kā dalībvalstu tautsaimniecības kļūst arvien savstarpēji atkarīgākas, to reformu pozitīvā ietekme, kas paredzētas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai vienā dalībvalstī – īpaši valstīs, kurās ir spēcīga ekonomika –, ir jūtama arī pārējās dalībvalstīs. Strukturālās reformas, ko īsteno visā Eiropas Savienībā, dod lielāku labumu nekā tās, kuras īsteno sadrumstaloti. Tātad mēs ejam pareizajā virzienā. Tomēr šobrīd vēl nevaram atslābt. Mums ir jāizmanto līdz šim gūtie panākumi, lai veicinātu straujākas un pamatīgākas reformas – politiskajiem līderiem ir neatliekami jāsekmē modernizācija, lai iedzīvotāji varētu baudīt tās sniegtās priekšrocības. Nākamajos divpadsmit mēnešos ir plašāk jāatver tirgus, lai veicinātu inovāciju un nodrošinātu labākus nosacījumus mūsu patērētājiem; ir jādod papildu stimuls atvērt tirgus visā pasaulē un radīt jaunas iespējas uzņēmējdarbībai Eiropā; jāpanāk labāks līdzsvars starp elastību un drošību darba tirgos; tāpat arī ir nepieciešams progress attiecībā uz mūsu izglītības sistēmu kvalitāti. Uzlabotā ekonomiskā situācija ir jāuztver kā iespēja darīt kaut ko vairāk, nevis kā attaisnojums tam, lai strādātu mazāk. Esmu pārliecināts, ka 2007. gads Eiropas ekonomikā būs ļoti dinamisks un nodrošinās efektīvu platformu Lisabonas termiņa vidusposma pārskatam 2008. gadā. Paplašinātai, globālai Eiropai ir tiesības uz godkārīgiem mērķiem. Ambīcijas ir jāapvieno ar apņēmību. Mūsu panākumi 2006. gadā ir iedvesmojoši, un es sagaidu, ka 2007. gadā progress būs vēl straujāks. Esmu pārliecināts, ka Eiropas rīcība labi atbilst 21. gadsimta uzdevumiem. Tirgus dinamisma, sociālās kohēzijas un atbildības par vidi apvienojums ir unikāls veidojums. Tā potenciāla atbrīvošana ir visdrošākais ceļš uz izaugsmi un darba vietu radīšanu Eiropā. Mums ir jāpieliek dubultas pūles un kopīgi jāstrādā pie tā, lai 2007. gads kļūtu par rezultātu gadu. José Manuel Durão Barroso IZAUGSMES UN NODARBINāTīBAS STRATēģIJAS īSTENOšANA Izaugsmes un nodarbinātības stratēģija ir ES reformu kopīga programma. Tā atspoguļo mūsu tautsaimniecību pieaugošo savstarpējo atkarību un vajadzības atzīšanu cieši sadarboties Kopienas un valstu līmenī, lai padarītu par realitāti vīziju par dinamisku, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu ES, kura var ar pārliecību raudzīties nākotnē. Sekmīgi īstenojot izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas reformu vienā dalībvalstī, tās pozitīvā ietekme būs jūtama visās pārējās dalībvalstīs. Tāpēc, ja visas dalībvalstis īstenos reformas kopīgi, to ietekme būs ievērojami lielāka. Euro zonas valstu tautsaimniecības ir savstarpēji saistītas vēl ciešāk. Tāpēc ir nepieciešama tās dalībnieku kopīga apņemšanās ātri īstenot reformas, kas ir vajadzīgas, lai netraucēti darbotos vienotā valūta. Būtisks Lisabonas stratēģijas elements ir reformas Kopienas līmenī. Tās pastiprina un papildina valstu reformas, nodrošinot stabilu Eiropas līmeņa pamatu izaugsmei un nodarbinātībai. Komisija iepazīstināja ar vajadzīgajiem pasākumiem Lisabonas Kopienas programmā 2005. gadā. Atjaunotā izaugsmes un nodarbinātības stratēģija sāk dot rezultātus. Visas dalībvalstis ir pieņēmušas valstu reformu programmas un pārskata tās, lai ņemtu vērā prioritātes, kas noteiktas Kopienas līmenī, un citu valstu paraugprakses idejas. Visās dalībvalstīs līdztekus finansējuma nodrošināšanai augsta līmeņa sociālai aizsardzībai nākotnē politikā vērojama pāreja uz pētniecību un inovāciju, resursu un enerģijas efektivitāti, MVU darbības, uzņēmējdarbības un izglītības veicināšanu, ieguldījumiem cilvēkresursos un darba tirgus modernizāciju. Tiek skaidri atzīts, ka, modernizējot sociālo aizsardzību un iekļautību, ir kopīgi jāskata atbilstība un finansiālā ilgtspējība. Pieredze liecina, ka iepriekšējās reformas sāk dot kvantitatīvus rezultātus un ka izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošana pilnībā gan ES, gan valstu līmenī piedāvā iespējas gūt lielas priekšrocības nodarbinātības un izaugsmes ziņā. Kopumā izaugsmes nosacījumi vairāk veicina reformu programmu īstenošanu nekā agrāk, un uzdevums ir izmantot šīs iespējas, lai īstenotu vērienīgus reformu centienus. Arī jaunā partnerība izaugsmes un nodarbinātības jomā sāk apliecināt savu vērtību kā efektīva pārvaldības struktūra ekonomisko reformu vadīšanai Eiropā. Lai gan nepārprotami ir jāuzlabo atbildība un izpratne par šo struktūru, jaunā pārvaldības shēma pati par sevi ir būtisks ieguldījums Eiropas ekonomiskajās reformās. Šajā iedaļā analizēti panākumi gan Kopienas, gan valstu līmenī. Tajā arī tiek vērtētas sinerģijas starp šiem līmeņiem un starp makro-, mikro- un nodarbinātības politikas virzieniem. 2. iedaļa pievēršas četrām prioritārajām darbības jomām, kuras tika apzinātas 2006. gada pavasara Eiropadomes sanāksmē, bet 3. iedaļā ieskicēti ierosinājumi pasākumiem stratēģijas virzībai. Kopienas dimensija Kopienas Lisabonas stratēģijas īstenošanā gūtie panākumi ir apmierinoši. Līdz šim Komisija ir īstenojusi 75% no visām darbībām, kuras tika paziņotas KLP[1]. Ir vairākas labas ziņas: pakalpojumu direktīvas pieņemšana; ievērojams solis uz priekšu finanšu pakalpojumu jomā; jaunas pētniecībai, attīstībai un inovācijai paredzētas valsts atbalsta shēmas, kā arī norādījumu par nodokļu atvieglojumiem pētniecībai un attīstībai pieņemšana; vienošanās par Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiskajai attīstībai, kas laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam palielinās pētniecības un attīstības izdevumus par 75%, un par atbalstu lielākajām valsts un privātā sektora partnerībām; galīga politiskā vienošanās par SESAR programmas kopīgu uzsākšanu; kā arī atbalsts MVU Konkurētspējas jauninājumu programmas ietvaros. Tomēr Parlaments un Padome joprojām nav izlēmusi par vairākiem svarīgiem ierosinātajiem ES tiesību aktiem, un tagad likumdevējiem ir steidzami jāpieliek pūles, lai vienotos par jautājumiem, kas ietverti „nepabeigtajā programmā”. Šo vitāli svarīgo priekšlikumu īstenošanas gadījumā paaugstinātos pensiju saglabāšanas iespējas, tādējādi atvieglojot darbaspēka pārvietošanos iekšējā tirgū, uzlabotos transporta un enerģijas tirgu darbība, Eiropā tiktu izveidota efektīva un pieejama intelektuālā īpašuma sistēma, tiktu radīts pamats audiovizuālo un maksājumu pakalpojumu sniegšanai un tiktu vienkāršota un modernizēta nozīmīga daļa ES nodokļu un muitas noteikumu. To īstenošana ievērojami veicinātu izaugsmi un nodarbinātību Eiropā. Kopš Kopienas Lisabonas programmas pieņemšanas Komisija ir izvirzījusi vairākus jaunus un svarīgus ekonomisko reformu priekšlikumus, kuri vērsti uz rīcības papildināšanu un nostiprināšanu dalībvalstu līmenī: tā ierosināja izveidot Eiropas Tehnoloģiju institūtu, un tika pieņemts priekšlikums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu. Lai radītu iespējas globalizētā tautsaimniecībā, Komisija īsteno arī ārējās konkurences programmu, kas ietver tirdzniecības un citas ārējās politikas jomas. Ir dots impulss labāka regulējuma Eiropas programmai. Komisija[2] ir izklāstījusi saskaņotu pieeju politikas cikla visiem posmiem, kā arī vērienīgu vienkāršošanas programmu. Lai vienkāršotu procedūras, Padomei un Eiropas Parlamentam ir jāpaātrina lēmumu pieņemšana par neizlemtajiem vienkāršošanas priekšlikumiem, piemēram, par Komisijas priekšlikumu PVN vienas pieturas aģentūras izveidei un par modernizētu muitas vidi. Šie priekšlikumi, kurus papildina jauni pasākumi, kas izklāstīti 2. iedaļā, ir ekonomisko reformu darba programma Kopienas līmenī. Valsts reformu programmu (VRP) īstenošana Dalībvalstis ir iesniegušas pirmos ziņojumus par valsts reformu programmu īstenošanu. Komisija veica sīki izstrādātu novērtējumu, ņemot vērā Padomes padarīto darbu. Tajā redzams, ka dalībvalstis pieliek reālas pūles, lai īstenotu reformas. Daudzas no tām ir pastiprināti iesaistījušas savus parlamentus un ieinteresētās personas. Visas dalībvalstis ir iecēlušas Lisabonas programmas koordinatorus - daudzas no tām ministriju līmenī. Papildus tam, ka dalībvalstis uzsāka darbu atšķirīgos apstākļos, ievērojami atšķiras arī to tempi, intensitāte un apņēmība īstenot reformas visās dalībvalstīs. Arī panākumi dažādās politikas jomās ir nevienmērīgi. Makroekonomiskais aspekts - ES ekonomiskie rādītāji un perspektīvas ir labākas nekā iepriekšējos gados. Noteikts, ka ekonomiskajai izaugsmei šogad jāsasniedz 2,8%, kas ir par 1,7% vairāk, salīdzinot ar 2005. gadu, un prognozes liecina, ka arī turpmākos divus gadus šis rādītājs būs aptuveni 2,5%[3]. Daļēji šis pieaugums ir saistīts ar labvēlīgām cikliskām pārmaiņām, bet daži fakti liecina, ka daļēji to ietekmējušas iepriekš veiktās strukturālās reformas. To veicināja arī budžeta konsolidācija un uzmanības pastiprināta pievēršana vajadzībai nodrošināt valstu finanšu stabilitāti, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanos – procesu, kuru sekmēja Stabilitātes un izaugsmes pakta pārskatīšana[4]. ES ekonomiku padarīja dinamiskāku arī nesen notikusī paplašināšanās. - Uzlaboto perspektīvu pamatā ir stabili makroekonomiskie nosacījumi. Neraugoties uz enerģijas cenu pieaugumu, 2006. gadā inflācija ES bija nedaudz virs 2%. Cenu stabilitāti joprojām atbalstīja algu mērenība. Ņemot vērā enerģijas augstās cenas, stabilāku izaugsmi un euro vērtības palielināšanos attiecībā pret lielākajām valūtām, ES25 norēķinu konts kopumā ir līdzsvarots. Tomēr vairāku dalībvalstu ārējā bilance ir sasniegusi tādu līmeni, kas prasa rūpīgu uzraudzību. - Daudzas valstis, tostarp valstis, kurām ir vislielākais deficīts, ir pielikušas pūles, lai konsolidētu budžetu, un pirmo reizi kopš 2002. gada apstājās ES25 parāda un IKP attiecības pieaugums. Vairākas valstis arī pieņēma pensiju un veselības aprūpes sistēmas reformas vai paziņoja par tām. Tomēr dažām dalībvalstīm vēl ir daudz darāmā. Vairāk nekā pusei no tām pastāv vidējs līdz augsts valsts finanšu risks, ko izraisa pašreizējie politikas virzieni. Ja laiks, kuru cilvēks nodzīvo, būdams vesels, atbilstu paredzamajam mūža ilgumam, varētu ierobežot veselības aprūpes izdevumu pieaugumu. Fiskālā konsolidācija radīs iespējas ieguldījumiem, kas palielinās turpmākās izaugsmes iespējas, ilgtermiņā radot drošāku pamatu valsts finansēm. - Ciešāka savstarpējā ekonomiskā un finansiālā atkarība, ko izraisa vienota valūta, nozīmē to, ka euro zonas valstīm ne tikai jārada apstākļi izaugsmes un nodarbinātības palielināšanai visās dalībvalstīs, bet arī jāpalielina pielāgošanās spējas euro zonā. Ņemot vērā euro zonas dalībvalstu lielāku ekonomisko un finansiālo savstarpējo atkarību, tām ir vajadzīga budžeta plašāka konsolidācija, lai paaugstinātu darba ražīgumu, kontrole pār inflācijas spiedienu un vieglāk pielāgojami darba tirgi. Lai to sasniegtu, ir jāpadziļina politikas koordinācija un jāuzlabo pārvaldība, izmantojot izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju un saistību ar Eirogrupu[5]. Mikroekonomiskais aspekts - Visas dalībvalstis ir noteikušas savus pētniecības un attīstības mērķus. Ja šie mērķi tiks izpildīti, ES 2010. gadā sasniegs pētniecības un attīstības līmeni 2,6% apmērā no IKP (2005. gadā - 1,9%). Tas būtu ievērojams uzlabojums, pat ja galveno ES mērķi (3%) sasniegtu tikai vēlāk. Lielāki izdevumi pētniecībai un attīstībai rada ievērojamas priekšrocības: sasniedzot valstu mērķus, 2025. gadā ES IKP būs par 2,6% līdz 4,4% lielāks nekā to neizpildes gadījumā. Risinājums ir palielināt ieguldījumus privātajā sektorā. Tālab ir jānostiprina saikne starp zinātni un rūpniecību, veicinot starptautiski konkurētspējīgas kopas, uzlabojot piekļuvi finansēm un modernizējot jauninājumu atbalsta pakalpojumus (piemēram, platjoslas un e-pārvaldes pakalpojumus). - Daudzas dalībvalstis ir sākušas īstenot pasākumus, par kuriem vienojās 2006. gada pavasara Eiropadomes sanāksmē, lai „atraisītu uzņēmējdarbības potenciālu, īpaši attiecībā uz MVU”. Piemēram, visas dalībvalstis, kurās nebija izveidotas „vienas pieturas aģentūras” topošo uzņēmēju atbalstam, tagad tās veido. Tomēr lielākā daļa dalībvalstu nav guvušas pietiekamus panākumus vienas nedēļas mērķa izpildē[6] līdz 2007. gada beigām. - Tomēr daudzās politikas jomās panākumi ir atkarīgi no efektīvas konkurences un ES tiesību aktu īstenošanas – tādās nozarēs kā enerģētika, transports, telekomunikācijas, finanšu un profesionālie pakalpojumi un publiskais iepirkums – un no vieglāk pielāgojamiem darba tirgiem. Šajās jomās ir vajadzīgi atjaunoti centieni. Laika posmā no 2001. līdz 2005. gadam kopējais valsts atbalsts nav būtiski samazinājies. Tomēr pašlaik dalībvalstis vairāk nekā 90% atbalsta piešķir horizontāliem mērķiem. Lai gan tā atbalsta daļa, kas atvēlēta videi un enerģijas efektivitātei, ir palielinājusies līdz 28%, atbalsts citām „Lisabonas jomām”, piemēram, pētniecībai un attīstībai un mācībām, joprojām ir stabils. - Kopumā vērojama pozitīva attīstība labāka regulējuma jomā. Ievērojami panākumi ir gūti administratīvā sloga novērtēšanā un samazināšanā un ietekmes novērtēšanā. Turklāt daudzas dalībvalstis īsteno vienkāršošanas ad hoc pasākumus. Tomēr mazāk nekā desmit valstīs ir ieviesta nākamo noteikumu obligāta apspriešana. - Tagad daudzas dalībvalstis atzīst potenciālās sinerģijas starp vides politiku un izaugsmi. Tās arī atzīst tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas un nepieciešamību saglabāt bioloģisko daudzveidību. Tomēr vairāk nekā pusei no valstīm ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai izpildītu to mērķus attiecībā uz elektrību no atjaunojamiem enerģijas resursiem. Septiņas dalībvalstis paredzētajā laikā neizpildīs Kioto saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām, un tām būs nepieciešami turpmāki emisiju samazināšanas pasākumi. Ir gūti panākumi vides tehnoloģiju veicināšanā. Vides izmaksu iekļaušanā progress ir lēns. Nodarbinātības aspekts - Arvien vairāk palielinās nodarbinātības līmenis, kas daļēji ir saistīts ar to, ka strādā vairāk sieviešu un vecāka gada gājuma cilvēku. Paredzams, ka laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam ES izveidos 7 miljonus jaunu darba vietu. Tas palīdzēs paaugstināt nodarbinātības līmeni no 64% 2005. gadā līdz 66% 2008. gadā, tajā pašā laikā samazinot bezdarba līmeni no 9% 2004. gadā līdz 7,3% 2008. gadā. Elastīgs nodarbinātības pieaugums apvienojumā ar ievērojamu bezdarba samazināšanos 2006. gadā liecina, ka ir notikuši daži strukturāli uzlabojumi darba tirgu finansēšanā. Turklāt vairākas dalībvalstis ir mazinājušas pārejas ierobežojumus darbaspēka brīvai apritei. - Neraugoties uz šiem panākumiem, tikai dažas dalībvalstis ir pieņēmušas pilnībā integrētu „dzīves cikla” pieeju nodarbinātības jomā. Piemēram, ir jāiegulda lielāks darbs, lai sasniegtu pagājušajā gadā noteikto mērķi sešu mēnešu laikā pēc skolas vai augstskolas beigšanas katram jaunietim piedāvāt darbu, apmācību vai kādu citu nodarbinātības veicināšanas pasākumu. Saglabājas plaša dzimumu nevienlīdzība, kas nozīmē, ka ir stingrāk jāievēro Dzimumu līdztiesības pakts. Vairākās dalībvalstīs ir problemātiska pieejama bērnu aprūpe, kas apgrūtina darba un privātās dzīves apvienošanu. Daudzās dalībvalstīs konkrētas iedzīvotāju kategorijas (piem., jaunieši, gados vecāki strādājošie, mazākumtautības un trešo valstu valstspiederīgie) saskaras ar augstāku bezdarba līmeni. Imigrantu un mazākumtautību vidū īpaši asa problēma ir skolas priekšlaicīga pamešana. Dalībvalstis ir pielikušas pūles, lai palielinātu vecāka gada gājuma strādājošo dalību darba tirgū, bet vēl ir jāstrādā pie tā, lai tiem radītu reālas darba iespējas. Lai gan visas dalībvalstis cīnās par bērnu nabadzības samazināšanu (kā noteikts 2006. gada pavasara Eiropadomes sanāksmē), tā tomēr joprojām ir nopietna problēma. - Dalībvalstis izrāda ievērojamu interesi par elastīgumu un drošību nodarbinātības jomā, bet to lielākā daļa vēl tikai ievieš dažus tās elementus, piemēram, pasākumus nodokļu sloga samazināšanai attiecībā uz darbaspēku, lai panāktu, ka „darbs atmaksājas” un veicinātu darbaspēka pieprasījumu. Visai nelieli panākumi ir gūti attiecībā uz tādiem elementiem kā sociālās aizsardzības un pabalstu sistēmas modernizācija un saskaņotu mūžizglītības stratēģiju izveide. Turklāt pārāk maz ir tādu dalībvalstu, kuras modernizē tiesību aktus darba aizsardzības jomā, izņemot sekundāros tiesību aktus (nodrošinot lielākas iespējas jaunpienācējiem un īstermiņa strādniekiem). Lai pārvarētu duālismu darba tirgū („savi darbinieki”/„nepiederošie”), vairākās dalībvalstīs lielāka drošība un izredzes uz nodarbinātību īstermiņa strādniekiem ir jāapvieno ar lielāku elastību attiecībā uz tiem, kuriem ir pastāvīgi līgumi. *** Kopumā valsts reformu īstenošana dalībvalstīs ir uzsākta daudzsološi. Tomēr vairākās dalībvalstīs ir iespējama stingrāka rīcība tādās jomās valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāte, darba tirgus reforma, pētniecība un attīstība, klimata un enerģētikas politika un jauninājumi, kā arī konkurence, īpaši tīkla un pakalpojumu nozarēs. Straujāks progress šajās jomā vairotu īstenošanas vispārējās norises konsekvenci, radītu lielākas sinerģijas starp politikas jomām un palīdzētu gūt maksimālas priekšrocības no reformas. Ņemot vērā Komisijas veikto novērtējumu, tā nolēma ierosināt norādījumus dalībvalstīm secinājumu veidā un konkrētus ieteikumus valstīm saskaņā ar Līguma 99. un 128. pantu. Konkrētu ieteikumu ierosināšana valstīm ir pamatota ar gūtajiem panākumiem valstu reformu programmu īstenošanā. Tie attiecas uz jautājumiem, kuriem pēc Komisijas norādījumiem, ko tā sniedza 2006. gada pavasara Eiropadomes sanāksmē, ir vajadzīga dalībvalstu īpaša uzmanība. Ieteikumi netiek ierosināti tām dalībvalstīm, kuras ir guvušas ievērojamus panākumus savu reformu programmu īstenošanā. Atjaunotā Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija ir programma vidējam līdz ilgam laika posmam. Visus politikas uzdevumus nevar sekmīgi atrisināt vienā gadā, tāpēc Komisija ņēma vērā to dalībvalstu vajadzību, kurām ir sarežģītas problēmas, noteikt prioritātes konkrētiem pasākumiem. Komisija arī ir norādījusi katrai dalībvalstij dažus galvenos jautājumus, attiecībā uz kuriem 2007. gadā ir stingri jāuzrauga progress. Tāpat arī ir vajadzīga rūpīga pārbaude četrās prioritārajās darbības jomās (skatīt 3. iedaļu), par kurām Padome vienojās, ka rezultāti ir jāgūst līdz 2007. gada beigām. Ieguldīšana izaugsmē un nodarbinātībā - jauno kohēzijas programmu galvenā prioritāte Viens no lielākajiem panākumiem pagājušajā gadā bija jaunā ievirze, ko piešķīra kohēzijas politikai. Struktūrfondu jaunajos reglamentējošos noteikumos laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam paredzēts, ka mazāk attīstītajos reģionos vismaz 60% no pieejamiem resursiem ir jāparedz Lisabonas programmas izdevumiem. Pārējos reģionos tiem ir jābūt vismaz 75%. Lai gan tas nav obligāti tām dalībvalstīm, kuras iestājās Eiropas Savienībā 2004. gadā, visas dalībvalstis ir piekritušas ievērot šos noteikumus. Tas nozīmē, ka ieguldījums Lisabonas programmā no struktūrfondiem ir 200 miljardu euro apjomā. Komisija turpinās intensīvi strādāt ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka par lielāko daļu no 360 programmām var izlemt līdz 2007. gada vidum, ļaujot pēc iespējas ātrāk veikt ļoti vajadzīgos ieguldījumus. Šajās programmās ir stingrs uzsvars uz tādām reformu prioritātēm kā inovācija un uz zināšanām balstīta ekonomika. Arī jaunās lauku attīstības programmas pavērs jaunas ieguldījumu iespējas, veicinot darba vietu radīšanu ārpus pilsētām. Tagad notiek daudz ciešāka sadarbība starp iestādēm, kas ir atbildīgas par valstu reformu programmu īstenošanu, un iestādēm, kuras gatavo struktūrfondu darbības programmas. Turklāt pateicoties tam, ka lielāko daļu programmu izstrādā un ievieš partnerībā ar reģioniem un citiem vietējiem dalībniekiem, tie palīdz decentralizēt izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, novirzot to reģionālā un vietējā līmenī, un palielināt atbildību uz vietas. PASāKUMU īSTENOšANA čETRāS PRIORITāRāS JOMāS Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmē valstu un valdību vadītāji vienojās par četrām prioritārām jomām lielākai izaugsmei un nodarbinātībai. Šo prioritāšu ietvaros Eiropadome vienojās par konkrētiem pasākumiem, kuri jāīsteno līdz 2007. gada beigām, t.i., līdz izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas otrā cikla sākumam 2008. gadā. Šīs četras prioritātes ir jāatspoguļo valstu reformu programmās un Lisabonas Kopienas programmā, bet šajā iedaļā tās ir uzsvērtas to daudzpusīgās dabas dēļ. Kā redzams Komisijas veiktajā novērtējumā, daudzām dalībvalstīm vajadzēs pastiprināt centienus, lai pabeigtu šīs darbības atbilstoši grafikam. Dalībvalstu ziņojumiem par darbību īstenošanu četrās prioritārajās jomās ir jābūt ikgadējo īstenošanas ziņojumu neatņemamai sastāvdaļai. Lielāks ieguldījums zināšanās un inovācijā Pētniecības un inovāciju uzlabošana dod vislielākās cerības rast risinājumu daudzām būtiskām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām un demogrāfiskajām pārmaiņām. Inovācijām draudzīgākas vides radīšana Eiropā ir būtiska izaugsmei nākotnē. Ar mērķu noteikšanu vien pētniecībai un attīstībai nepietiek. Svarīgi ir pārvērst pētniecībā un attīstībā veiktos ieguldījumus jaunos produktos un pakalpojumos. Tas lielā mērā ir atkarīgs no pareizo pamatnoteikumu radīšanas inovāciju atbalstam, tostarp modernizētām augstākajām mācību iestādēm un stiprākām saitēm zināšanu trīsstūrī (uzņēmējdarbība, augstskolas, pētniecības centri), kā arī konkurētspējīgiem tirgiem, kuros ir nelieli šķēršļi ienākšanai. Komisija uzsāks apspriešanu par Eiropas pētniecības telpas nākotni, lai nodrošinātu tai vadošo lomu globālu problēmu risināšanā. Turklāt dažu jaunu stratēģisku tehnoloģiju attīstību (un to kļūšanu par pasaules tirgus līderēm) var veicināt vienota Eiropas nozaru pieeja (piemēram, attiecībā uz oglekļa absorbciju un radiofrekvenču spektra pārvaldīšanu[7]). Komisija 2006. gada septembrī iesniedza plaša mēroga inovāciju stratēģiju, kurai pievienots plāns ar 10 punktiem[8]. Pēc tam Lahti valstu un valdību vadītāji vienojās, ka ES, tāpat kā lielākajiem konkurentiem, ir vajadzīga stratēģiska pieeja inovācijām, galveno uzmanību pievēršot ierobežotam skaitam cieši saistītu jautājumu[9], un, pamatojoties uz to, Padome pēc tam pieņēma inovāciju darba programmu, kura ir jāievēro Kopienas līmenī. Uzraudzības darbības Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) ir valsts un privātā sektora partnerības Eiropas vadošās lomas nodrošināšanai stratēģisku tehnoloģiju jomās. Komisija sniegs priekšlikumus, lai 2007. gada sākumā uzsāktu vairākas KTI. Eiropas Tehnoloģiju institūts (ETI) būs vadošā iestāde inovācijas, pētniecības un augtākās izglītības jomā. Komisijas priekšlikums ir jāpieņem savlaicīgi, lai ETI sāktu darboties 2008. gadā un lai 2010. gadā būtu izveidota ETI pirmā zināšanu un jauninājumu sabiedrība. Dalībvalstīm arī ir jāturpina augstākās izglītības un pētniecības iestāžu reformas. Eiropai ir steidzami vajadzīga intelektuālā īpašuma aizsardzības skaidra un saskaņota sistēma, kas balstīta uz augstu kvalitāti, pieejamību, konverģenci un līdzsvaru starp lietotājiem un tiesību subjektiem, lai nodrošinātu ideju vieglu apriti dinamiskā informācijas sabiedrībā. Komisija sniegs priekšlikumus. Ir jāpaātrina Eiropas standartu noteikšana, īpaši strauji mainīgos tirgos, vienlaikus nodrošinot savstarpēju izmantojamību. Eiropas standartizācijas organizācijām ir jāturpina uzlabot to darbību, pielāgojot darba metodes un struktūras un uzlabojot lēmumu iekšējo pieņemšanu. Komisija kopā ar standartizācijas organizācijām, nozari un ieinteresētajām personām veiks pārskatu un 2007. gada oktobrī izdos rīcības plānu. Eiropai ir vajadzīga vadošo tirgu stratēģija, t.i., valstu iestādēm ir jācenšas nodrošināt, lai tirgi, ciktāl tas iespējams, būtu gatavi jaunajām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem, tādējādi palīdzot Eiropas uzņēmumiem kļūt par pasaules mēroga līderiem šajās nozarēs. Gudra iepirkuma prakse var veicināt pieprasījumu pēc novatoriskiem risinājumiem un radīt iespējas uzņēmējdarbībai, īpaši pakalpojumu nozarē. Valsts sektoram ir jāuzņemas šis pārbaudījums. | Uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšana, īpaši attiecībā uz MVU - Atzīstot, ka MVU nākotnē būs lielākais nodarbinātības avots Eiropā, Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmē vienojās par regulējuma uzlabošanu, lai daudzkārt atvieglotu uzņēmējdarbības uzsākšanu, veikšanu un nodošanu vienotajā tirgū. Tagad, kad visas dalībvalstis ir izveidojušas vienas pieturas aģentūras vai arī veic pasākumus to izveidei, ir jāracionalizē vienas pieturas aģentūru administratīvās procedūras (izmantojot elektroniskus līdzekļus). Uzņēmējdarbības izmaksas, kas saistītas ar atbilstības nodrošināšanu administratīvām procedūrām, kuras izriet gan no ES, gan valstu noteikumiem, ES-25 tiek lēstas aptuveni 3,5% apmērā no IKP. Šo izmaksu nozīmīga daļa ir saistīta ar ziņojumu sniegšanas pamatprasībām sabiedrības interesēs. Tomēr pastāv ievērojamas iespējas samazināt slogu, lai uzņēmēji un viņu darbinieki varētu ieguldīt savu laiku produktīvos uzdevumos. Tiek lēsts, ka šo izmaksu samazinājums par 25% laika gaitā palielinātu ES IKP par 1,5% (jeb par 150 miljardiem euro). Uzraudzības darbības Eiropadomi aicina veikt šādas darbības: noteikt kopēju 25% mērķi administratīvā sloga samazināšanai kā politisku mērķi, kas ES un dalībvalstīm ir kopīgi jāsasniedz līdz 2012. gadam; atbalstīt prioritārās jomas, kuras apzinājusi Komisija, kurās ir jāgūst ievērojami panākumi, lai samazinātu administratīvo slogu, it īpaši tādas jomas kā nodokļu likumi, ieskaitot PVN, statistika, lauksaimniecība un lauksaimniecības subsīdijas, pārtikas produktu marķēšana, tiesību akti transporta un zivsaimniecības nozarē; atbalstīt īpašu priekšlikumu kopumu administratīvo izmaksu samazināšanai, kas dod ievērojamu tūlītēju ieguvumu; apstiprināt ierosināto izmaksu novērtēšanas metodiku. Valstu īstenošanas ziņojumu novērtējums liecina, ka joprojām bažas izraisa konkurences trūkums, kas kavē inovāciju un ražīguma pieaugumu. Komisija plāno veikt preču un pakalpojumu galveno tirgu analīzi, lai apzinātu konkrētus šķēršļus. Eiropadome tiek aicināta mudināt dalībvalstis noteikt par augstāko prioritāti Pakalpojumu direktīvas efektīvu īstenošanu pirms termiņa un cieši sadarboties ar Eiropas Komisiju, lai atvieglotu un koordinētu šo īstenošanas procesu. Dalībvalstīm jānodrošina, lai formalitāšu izpildes laiks jauniem uzņēmumiem nepārsniegtu vienu nedēļu[10]; formalitāšu kārtošanas komisija būtu neliela un atspoguļotu tikai administratīvās izmaksas; vienas pieturas aģentūras formalitāšu kārtošanai ļautu uzņēmumiem izpildīt reglamentējošas saistības (tostarp PVN reģistrāciju) vienuviet un/vai elektroniskā veidā; administratīvo procesu attiecībā uz pirmā darbinieka pieņemšanu darbā varētu veikt, izmantojot vienotu kontaktpunktu; skolu mācību programmās tiktu iekļauta uzņēmējdarbības izglītība. | Darba tirgu lielākas pielāgošanās spējas, pamatojoties uz elastīgumu un drošību - Tagad plaši atzīst, ka ir jāmodernizē Eiropas darba tirgi, lai pielāgotos izmaiņām, kuras rada globālā konkurence, iedzīvotāju novecošanās un dzīvesveida izvēle. Šī elastīguma koncepcija ir viens no daudzsološākajiem veidiem tā sasniegšanai. Mērķis ir aizsargāt nevis darba vietas, bet strādājošos, palīdzēt viņiem risināt jautājumus, kas saistīti ar straujām pārmaiņām, tādējādi radot drošu nodarbinātību. Tā jau ir īstenota un sekmīgi darbojas dažās dalībvalstīs. Uzdevums ir nostiprināt gūtos panākumus. Uzraudzības darbības Pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem Komisija līdz 2007. gada vasarai sniegs paziņojumu par elastīgumu un drošību, kas kalpos par pamatu tam, lai līdz 2007. gada beigām vienotos par kopīgiem principiem. Tā kā sākotnējās pozīcijas dalībvalstīs ir atšķirīgas, lai atvieglotu īstenošanu, šajos principos noteiks virkni politisku ceļu, lai atkarībā no institucionālās struktūras, ekonomiskā stāvokļa un pieejamiem finanšu resursiem panāktu lielāku elastīgumu un drošību. Līdz 2007. gada beigām dalībvalstīm ir jāveic šādi pasākumi. Jānodrošina, lai visiem skolu beidzējiem sešu mēnešu laikā (līdz 2010. gadam – četru mēnešu laikā) tiktu piedāvāts darbs, amata mācekļa programma, papildu apmācība vai citi nodarbinātības veicināšanas pasākumi. Jāpalielina bērnu aprūpes iespēju nodrošinājumu un pieejamību atbilstoši pašu dalībvalstu mērķiem. Jāsniedz mērķtiecīgi stimuli, lai pagarinātu darba dzīves ilgumu un palielinātu to strādājošo līdzdalību mācībās, kuri ir vecāki par 45 gadiem. | Enerģētika un klimata pārmaiņas - Šodien fakti, kas liecina par klimata pārmaiņām, ir skaidri - cilvēku rīcības rezultātā mūsu planēta sasilst ātrāk nekā jebkad agrāk. Lai globālā mērogā ierobežotu vidējās temperatūras paaugstināšanos līdz diviem grādiem pēc Celsija[11], mums nekavējoties ir vajadzīga globāla rīcība. Bezdarbības izmaksas ievērojami pārsniegs rīcības izmaksas. Tās arī ir lielas iespējas izaugsmei un nodarbinātībai, veicot ieguldījumus un ražojot un izplatot jaunas ekoloģiski efektīvas tehnoloģijas. Eiropa risina problēmu, kas saistīta ar klimata pārmaiņām. Eiropas vadošā loma šajā jomā ir jāveido tā, lai tā kalpotu par sviru plašākai cīņai pret klimata pārmaiņām un nostiprinātu konkurenci. Minētajā kontekstā ir jāizmanto Eiropas jaunā enerģētikas politika, kura tiek veidota. Eiropai ir vajadzīga integrēta enerģētikas politika, kurā apvienota rīcība Eiropas un dalībvalstu līmenī, vienlaikus sekmējot vides noturīgumu, piedāvājuma drošību un konkurētspēju. - Būs svarīgi stingri virzīties uz zema oglekļa satura enerģijas modeli, kas apliecina Eiropas vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām, vienlaikus sekmējot ES konkurētspēju. Ja mēs gribam gūt panākumus globālo emisiju samazināšanā, izšķiroša nozīme būs trešo valstu iesaistīšanai. Tas prasa arī lielus valsts un privātā sektora centienus pētniecībā un attīstībā, īpaši jaunu enerģijas tehnoloģiju jomā. - Pateicoties Eiropas līdera lomai novatorisku nozaru jomā, spēcīga energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas politika arī var dot ļoti būtisku ieguldījumu emisiju samazināšanā, uzlabojot piegāžu drošību un sekmējot konkurenci. - ES ir jāveicina tādi rentabli instrumenti, kas atbrīvo potenciālu emisiju steidzamai samazināšanai, vienlaikus veicinot jauninājumus. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma tiks pastiprināta un paplašināta. Emisijas kvotu tirdzniecības direktīvu pārskatīs 2007. gadā. - Pilnība integrēts iekšējais tirgus samazinās efektivitātes trūkumu, veicinās ieguldījumus un nostiprinās mūsu konkurētspēju, kā arī pastiprinās drošību un ilgtspējīgumu. Līdztekus tirgus atvēršanas direktīvu īstenošanai būs vajadzīgi turpmāki panākumi pakalpojumu atsaistīšanā, regulatoru lomas nostiprināšanā un ciešāku saikņu veidošanā starp dalībvalstīm. Uzraudzības darbības Komisija 2007. gada janvārī ierosinās divas svarīgas iniciatīvas: enerģētikas stratēģisko pārskatu, kura izvirzīs tādu enerģētikas scenāriju, kas atbilst ES klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanas ilgtermiņa mērķim, vienlaikus veicinot turpmāku konkurētspēju un drošību, un paziņojumu par turpmāku rīcību klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanai. Šajos priekšlikumos būs konkrēti pasākumi, par kuriem jālemj Eiropadomes pavasara sanāksmē, kurā liela daļa diskusiju jāvelta šiem jautājumiem. | NāKAMIE PASāKUMI Ekonomiskās reformas galvenās prioritātes Kopienas līmenī 2007. gadā - Kopienas Lisabonas programmas atjaunināšana - Daudzi pasākumi prioritārās jomās būs jāveic dalībvalstīm. Tomēr ir arī svarīga Kopienas dimensija. Šie pasākumi apvienojumā ar Kopienas Lisabonas programmas nepabeigto tiesību aktu programmu (skat. 1.1. iedaļu) ir Kopienas līmeņa ekonomisko reformu programma 2007. gadam. Panākumi šajā jomā būtiski papildinās un pastiprinās dalībvalstu veiktos pasākumus. Atbildības pastiprināšana Gatavojoties otrā cikla pasākumu uzsākšanai 2008. gadā, Komisija aicina Eiropadomi vērsties pie dalībvalstīm un - aicināt tās dalībvalstis, kuras to nav izdarījušas, politiskā līmenī izvirzīt Lisabonas programmas valstu koordinatorus. Eiropas Savienības līmenī Komisija arī turpmāk centīsies nostiprināt Lisabonas programmas valstu koordinatoru lomu; - pastiprināt centienus stingri iedzīvināt pilsoniskā sabiedrībā Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, piemēram, apspriežot to īstenošanas ziņojumus ar valstu parlamentiem, konsultējoties ar ieinteresētajām personām un veidojot ciešāku saikni starp valstu reformu programmām un valstu budžetu apspriešanu. Šajā sakarā Komisija atzinīgi novērtē dialogu, ko Eiropas Parlaments ir izveidojis ar valstu parlamentiem; - turpināt mācīties no savstarpējās pieredzes, apmainoties ar idejām par labu politiku, ko atvieglos Komisija. Pamatojoties uz semināru par jauninājumiem, kas oktobra sākumā sekmīgi noritēja Lisabonā, Komisija organizēs turpmākus seminārus, lai ar Lisabonas programmas valstu koordinatoriem dalītos pieredzē par gūtajiem panākumiem. Komisija arī izveidos reģionu un pilsētu tīklus, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu par jauninājumiem, kā izklāstīts iniciatīvā „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām”. Partnerības paplašināšana Bulgārija un Rumānija pievienosies Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī. Komisija aicina abas šīs valstis līdz Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmei iesniegt valsts reformu programmas (VRP), pamatojoties uz integrētajām pamatnostādnēm un ņemot vērā jaunākos pārraudzības ziņojumus. Orientācija uz rezultātiem Komisija aicina Eiropadomi atbalstīt šā ziņojuma saturu kopumā un konkrēti - atbalstīt politiskās vadlīnijas attiecībā uz reformu gaitu, tostarp priekšlikumu secinājumiem un valstīm specifiskiem ieteikumiem un to saturu, pamatojoties uz integrētajām pamatnostādnēm, kā izklāstīts II daļā, ņemot vērā to pieņemšanu vēlāk Padomē; - aicināt visas dalībvalstis īstenot to valstu reformu programmas, īpaši attiecībā uz četrām prioritārajām jomām, valstīm specifiskos ieteikumus, kurus pieņems Padome, un secinājumus, kurus izdarījusi Komisija; ziņot par to īstenošanu līdz 2007. gada 15. oktobrim; - mudināt dalībvalstis vajadzības gadījumā pastiprināt centienus, lai līdz 2007. gada beigām dotu rezultātus pasākumi Eiropadomes noteiktajās prioritārajās darbības jomās. Eiropadome tiek aicināta piekrist papildu pasākumiem, kas izklāstīti 2. iedaļā; - dot noradījumus Padomei un aicināt Parlamentu piešķirt prioritāti neizlemto likumdošanas pasākumu pabeigšanai Kopienas Lisabonas programmā un Kopienas līmenī atbalstīt ieskicēto darba programmu 2007. gadam (1.1. un 2. iedaļa). [1] „Kopienas Lisabonas programma. Tehniskās izpildes ziņojums 2006” - SEC(2006) 1379. [2] „Labāka regulējuma Eiropas Savienībā stratēģisks pārskats” - COM(2006) 689. [3] Komisijas ekonomikas rudens prognoze 2006.-2008. gadam, European Economy Nr. 5/2006. [4] „Valsts finanses EMS 2006. gadā. Pirmais gads pēc Stabilitātes un izaugsmes pakta pārskatīšanas” - COM(2006) 304. [5] „Euro zonas nostiprināšana: politikas galvenās prioritātes” - COM(2006) 714. [6] Definīciju par to, kas ir jāņem vērā, vērtējot formalitāšu izpildes laiku , izmaksas un vienas pieturas aģentūras saistībā ar Lisabonas mērķiem, var atrast tīmekļa vietnēhttp://ec.europa.eu/enterprise/entrepreneurship/support_measures/start-ups/index.htm [7] Komisija 2007. gada sākumā sniegs priekšlikumus par radiofrekvenču spektra pārvaldīšanu saistībā ar elektronisko sakaru reglamentējošo noteikumu pārskatīšanu. [8] „Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES” - COM(2006) 502, 13.9.2006. [9] Skat. Komisijas paziņojumu Eiropadomes neformālajai sanāksmei Lahti „Jauninājumus veicinoša, moderna Eiropa” - COM(2006) 589, 12.10.2006. [10] Komisija sniegs norādījumus par attiecīgajām definīcijām. [11] Šis ir mērķis, ko noteikusi Eiropadome.