[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 6.12.2006 COM(2006) 763 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS GLOBĀLĀ EIROPA Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumenti mainīgajā globālajā ekonomikā Zaļā grāmata publiskai apspriešanai GLOBĀLĀ EIROPA Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumenti mainīgajā globālajā ekonomikā Zaļā grāmata publiskai apspriešanai (Teksts ar EEA nozīmi) Ievads Eiropas Savienībā tāpat kā lielākajā daļā citu pasaules valstu ekonomiku, kas importē preces un pakalpojumus, darbojas tirdzniecības aizsardzības instrumentu sistēma. Šie instrumenti – antidempinga, pretsubsīdiju (aizsardzība pret subsidēto importu) un aizsardzības (aizsardzība pret importu pieaugošos apjomos) pasākumi – ļauj Eiropas Savienībai aizsargāt ražotājus pret negodīgu tirdzniecību vai subsidētu importu un ievērojamām tirdzniecības plūsmas pārmaiņām, ciktāl tās kaitē ES ekonomikai. Svarīgi šos instrumentus izmantot efektīvi un konsekventi, nodrošinot to, lai tiktu ievēroti starptautiskie tirdzniecības noteikumi un Eiropas intereses tiktu aizsargātas pret negodīgu tirdzniecību. ES izmanto šos instrumentus saskaņā ar noteikumiem, kas ir izstrādāti atbilstīgi PTO nolīgumiem, ar kuriem kā likumīgu daudzpusējās brīvās tirdzniecības sistēmas sastāvdaļu izveido tirdzniecības aizsardzības instrumentus un nosaka to darbības principus. Tāpat kā steidzami veicamajam darbam, lai apkarotu viltošanu un intelektuālā īpašuma zādzības, kas notiek, tostarp ļaunprātīgi izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, arī aizsardzībai pret negodīgu tirdzniecību ir izšķiroša politiska un ekonomiska nozīme brīvās tirdzniecības aizsardzībā. Tā ļauj mums atbalstīt Eiropas darba ņēmēju intereses un veicināt Eiropas konkurētspēju, tāpēc tā dod nozīmīgu ieguldījumu, palīdzot Eiropai pārvarēt globalizācijas sekas. Starptautiskajā ekonomikā nav tādu pret konkurenci vērstas rīcības korekcijas mehānismu kā konkurences uzraudzības iestādes, kas darbojas gandrīz visās valstīs, tāpēc tas ir ekonomiska rakstura arguments, kādēļ ir vajadzīgi antidempinga un pretsubsīdiju tirdzniecības aizsardzības pasākumi. Turklāt tikai dažās jurisdikcijās ir spēkā Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumiem pielīdzināmi oficiāli subsīdiju kontroles noteikumi vai darbojas kontroles iestādes. Tirdzniecības aizsardzības instrumenti ir izstrādāti starptautiskajās tiesībās kā līdzekļi, lai starptautiskā mērogā novērstu pret konkurenci vērstas rīcības sekas, proti, tirdzniecību kropļojošo ietekmi. Ar Eiropas tirdzniecības aizsardzības pasākumu palīdzību pēdējā desmitgadē likvidētas tirdzniecības izkropļošanas sekas, ko radīja dempings nozīmīgās nozarēs, piemēram, tērauda, ķīmisko vielu un mikroprocesoru nozarē, šādi apdraudot šo nozaru dzīvotspēju un līdz ar to tūkstošiem darbavietu Eiropā. ES ir paveikusi vairāk nekā jebkurš cits PTO loceklis, vienpusēji uz PTO noteikumu pamata nosakot stingrākus kritērijus, lai izmantotu un mērķtiecīgi vērstu tirdzniecības aizsardzības pasākumu ietekmi savā tirgū. ES ir izveidojusi tirdzniecības aizsardzības instrumentu sistēmu, kas, iespējams, ir atklātāka un līdzsvarotāka par jebkura cita PTO locekļa tirdzniecības aizsardzības instrumentu sistēmu. ES vadībā kā Dohas sarunu kārtas neatņemama sastāvdaļa ir notikušas arī diskusijas par vajadzību pārskatīt PTO tirdzniecības aizsardzības noteikumus. Starptautiskā tirdzniecības sistēma var darboties tikai tad, ja visi PTO locekļi precīzi piemēro šos starptautiski pieņemtos noteikumus. Nepiekāpīgajai prasībai par to, ka visiem ir jāievēro pieņemtie noteikumi šajā jomā, joprojām ir jābūt mūsu politikas galvenajam mērķim nākotnē. Taču desmit gados kopš 1994. gada Antidempinga nolīguma noslēgšanas un pēdējās lielās ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformas pasaules ekonomikā un ES ekonomikas struktūrā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas ar tālejošām sekām. Tās ir bijušas svarīgs šīs Komisijas vispārējo prioritāšu faktors, lai veicinātu jaunas izaugsmes un konkurētspējas programmas izveidi. Šīs prioritātes ir izklāstītas Komisijas dokumentā, kas sagatavots Eiropadomes sanāksmei Hemptonkortā, proti, Eiropas vērtības globalizētā pasaulē . Pieaudzis tādu ES uzņēmumu skaits, kuri ražo preces ārpus ES ievešanai ES vai izmanto piegādes ķēdes, kas pārsniedz ES tirgus robežas. Šīs pārmaiņas liek pārskatīt pierasto izpratni par ES ražošanu un ES ekonomiskajām interesēm. Tā kā tirdzniecības aizsardzības instrumentu mērķis ir aizsargāt tieši ražošanu un ekonomiskās intereses, tad, regulāri tos pārskatot, mēs varēsim nodrošināt to, ka ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti joprojām ļauj efektīvi reaģēt uz negodīgu tirdzniecības praksi. Tas var arī palīdzēt saglabāt stingru politisku atbalstu šo nepieciešamo instrumentu izmantošanai ES. Nesen Komisija ir nākusi klajā ar jaunu politisku stratēģiju, kas paredzēta, lai nostiprinātu ES spēju konkurēt globālās ekonomikas tirgū, ko raksturo arvien lielāka ražošanas procesu un piegādes ķēžu sadrumstalotība un sarežģītība un jaunu nozīmīgu dalībnieku parādīšanās tirgū, jo īpaši Āzijā ( Globālā Eiropa – konkurence pasaulē ). Jaunās stratēģijas neatņemama sastāvdaļa ir šīs pārdomas par ES tirdzniecības aizsardzības instrumentiem. Zaļajā grāmatā netiek apšaubīta tirdzniecības aizsardzības instrumentu pamatvērtība, bet gan aicināts publiski paust viedokli par to, kā ES tos var turpināt vislabāk izmantot Eiropas interesēs. Zaļās grāmatas pamatā ir Eiropas Komisijas pieredze, kas gūta, izmantojot tirdzniecības aizsardzības instrumentus, kā arī nesen veikta novērtēšanas pētījuma rezultāti par tiem. Tajā atspoguļoti arī neoficiālu sarunu ar ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu rezultāti un virkne dokumentu, kurus tirdzniecības aizsardzības jomas eksperti 2006. gada jūlijā iesniedza ES tirdzniecības komisāram Pīteram Mendelsonam[1]. Zaļajā grāmatā jautājumi sadalīti sešās tematiskās grupās: 1. tirdzniecības aizsardzības instrumentu nozīme mainīgajā globālajā ekonomikā; 2. dažādu ES interešu novērtēšana tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās; 3. tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu sākšana un veikšana; 4. tirdzniecības aizsardzības pasākumu veids, laiks un ilgums; 5. tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu pārredzamība un 6. tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu institucionālā struktūra. Par katru tematisko grupu tika uzdota virkne jautājumu; apspriešanas dalībnieki tika aicināti atbildēt uz šiem jautājumiem. 1. logs. Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumenti Antidempinga pasākumi. Antidempinga noteikumi ir tirdzniecības aizsardzības instrumenta veids, ko Eiropas Savienība izmanto visvairāk. Antidempinga pasākumi ir vērsti pret preču importu uz Eiropas Savienību par cenām, kas ir zemākas par šādu preču parastajām cenām pašmāju tirgū – parasti tas notiek konkurences trūkuma dēļ un/vai tādēļ, ka valsts iejaucas ražošanas procesā, tādējādi ļaujot eksportētājiem mākslīgi pazemināt eksporta izmaksas. Dempings kaitē gan ES ražotājiem, gan tiem citiem ražotājiem trešās valstīs, kuri konkurē par piekļuvi ES tirgum. Kā tipiskus traucējumus, kas rada dempingu, var minēt ievērojamas tarifu un beztarifu barjeras, nepietiekamu konkurences noteikumu piemērošanu, eksporta nodokļu atlaides, mākslīgi zemas izejmateriālu un/vai enerģijas cenas. Ja ES izmeklēšanā konstatē, ka šāds imports rada zaudējumus ES ražotājiem, saskaņā ar antidempinga noteikumiem kaitējuma novēršanai var piemērot aizsardzības līdzekļus. Parasti importam par dempinga cenām nosaka antidempinga maksājumu. Pretsubsīdiju pasākumi. Pretsubsīdiju pasākumi līdzinās antidempinga pasākumiem, bet tie atšķiras ar to, ka ir paredzēti, lai novērstu tirdzniecības traucējumus, ko rada tādu subsīdiju piešķiršana ārvalstu ražotājiem, pret ko var iebilst saskaņā ar PTO noteikumiem, ja var pierādīt, ka šīs subsīdijas rada zaudējumus ES ražotājiem. Aizsardzības pasākumi. Aizsardzības pasākumi atšķiras ar to, ka to galvenais nolūks nav vērsties pret negodīgu tirdzniecību, bet pret tirdzniecības apjoma pārmaiņām, kas ir tik straujas un plašas, ka ES ražotāju pielāgošanās mainīgajām tirdzniecības plūsmām ir praktiski neiespējama. Šādos gadījumos PTO un ES noteikumi ļauj īslaicīgi ierobežot importa plūsmu, lai dotu attiecīgajai rūpniecības nozarei laiku pielāgoties negaidītajiem importa uzplūdiem. Šī īsā atelpa uzņēmējiem tiek dota, vienlaikus izvirzot stingru pārstrukturizācijas prasību. No 1996. gada janvāra līdz 2005. gada decembrim ES ir noteikusi 194 galīgos antidempinga pasākumus. Valstis, kuras, kā konstatēts, šajā periodā visbiežāk bijušas iesaistītas dempingā, ir Ķīna (38 pasākumi) un Indija (16 pasākumi). 2006. gada 31. oktobrī spēkā bija 12 ES pretsubsīdiju pasākumi. ES kopumā ir noteikusi tikai astoņus galīgos aizsardzības pasākumus atbilstoši PTO noteikumiem; tikai viens no tiem joprojām ir spēkā. Pret negodīgu tirdzniecību vērsto ES antidempinga un pretsubsīdiju pasākumu summa ir mazāka par 0,45 % no kopējās importa vērtības. Salīdzinājumam – no 1996. līdz 2005. gadam ASV ir noteikušas 201 galīgo pasākumu, bet Indija – 309 galīgos antidempinga pasākumus. Tajā pašā periodā ES sāka 294, ASV – 352 un Indijā – 419 izmeklēšanas. Ar antidempinga, pretsubsīdiju un aizsardzības pasākumiem saistītās izmeklēšanas, tostarp lēmumu pieņemšana par izmeklēšanu sākšanu pēc ražotāju sūdzību saņemšanas un pasākumu piemērošanas laikā veicamās pārskatīšanas, ir Eiropas Komisijas pārziņā. Turklāt Komisija var noteikt pagaidu pasākumus un vajadzības gadījumā iesaka Padomei piemērot galīgos pasākumus. Padome nosaka galīgos antidempinga/pretsubsīdiju pasākumus ar vienkāršu balsu vairākumu, bet, lemjot par aizsardzības pasākumiem, nepieciešams dalībvalstu kvalificēta vairākuma atbalsts. 1. DAĻA. Kāda nozīme ir tirdzniecības aizsardzības pasākumiem globālajā ekonomikā? Antidempinga pasākumu piemērošanu ekonomiski attaisno galvenokārt tas, ka starptautiskajos tirgos nevalda pilnīgi brīva konkurence – nav starptautisku konkurences uzraudzības iestāžu, kas regulētu pret konkurenci vērstu rīcību starp valstīm. Atšķirībā no ES iekšējā tirgus nav daudz noteikumu, kas reglamentētu uzņēmēju darbību starptautiskajos tirgos. Antidempinga pasākumi ir vienīgais starptautisko tiesību instruments, lai novērstu problēmas, ko negodīgi tirgots imports no šādiem tirgiem rada ES rūpniecībai. Pretsubsīdiju pasākumi līdzīgā veidā palīdz vērsties pret trešo valstu ražotāju negodīgu subsidēšanu situācijā, kad nepastāv pilnīgi izstrādāti starptautiski šādas rīcības ierobežošanas līdzekļi. Aizsardzības pasākumi ir vērsti pret importu, kas pieaug tik lielā mērā, ka nodara vai draud nodarīt ES rūpniecībai nopietnu kaitējumu. ES pašlaik ierosina daudz vairāk antidempinga izmeklēšanu nekā pretsubsīdiju izmeklēšanu. Viens no iemesliem, kādēļ uzņēmumi nelabprāt ierosina pretsubsīdiju lietas, ir nevēlēšanās saskarties ar iesaistīto valstu valdību pretpasākumiem. Viens no risinājumiem varētu būt vairāk Komisijas ierosinātu pretsubsīdiju lietu. Jautājumā par tirdzniecības aizsardzības instrumentu ekonomisko pamatotību ekonomistu domas joprojām atšķiras. Daži ekonomisti apgalvo, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti ir nepieciešami, jo nav izveidoti starptautiski pieņemti konkurences noteikumi. Citi ekonomisti uzskata, ka no valsts vispārējās labklājības viedokļa tirdzniecības aizsardzības pasākumiem nav ekonomiska attaisnojuma. Citi ekonomisti savukārt apgalvo, ka šos pasākumus potenciāli varētu ļaunprātīgi izmantot nozaru interesēs, lai iegūtu aizsardzību pret konkurējošu importu. Vēl citi ekonomisti uzskata, ka antidempinga pasākumi ir attaisnojami vienīgi gadījumos, kad trešo valstu eksportētāji gūst labumu tādēļ, ka valstī nepastāv vai netiek pienācīgi ievēroti konkurences noteikumi. 1. jautājums. Kāda nozīme ir tirdzniecības aizsardzības instrumentiem mūsdienu globālajā ekonomikā? Vai tirdzniecības aizsardzības instrumenti joprojām ir būtiski, lai nodrošinātu starptautisko tirdzniecības noteikumu ievērošanu un aizsargātu Eiropas intereses? Vai Eiropas Savienībai jāapsver, kā tos uzlabot? 2. jautājums. Vai Eiropas Savienībai vienlaikus ar antidempinga pasākumiem vajadzētu plašāk izmantot pretsubsīdiju un aizsardzības pasākumus? Vai Komisijai vajadzētu īpašos gadījumos pēc savas iniciatīvas ierosināt vairāk tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas lietu, ja tās rīcībā ir vajadzīgie pierādījumi? 3. jautājums. Vai, nepastāvot starptautiski pieņemtiem konkurences noteikumiem, ir alternatīvas tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošanai? 2. DAĻA. Dažādu ES interešu novērtēšana tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās Tirdzniecības aizsardzības pasākumiem jākalpo ES vispārējām ekonomiskajām interesēm, tostarp ražotāju un darba ņēmēju interesēm. ES noteikumos jāturpina ņemt vērā situācijas, kurās zemākas importa cenas nosaka ne tikai īstas konkurences priekšrocības saistībā ar darbaspēka un ražošanas izmaksām trešās valstīs, bet arī negodīgi konkurences apstākļi, piemēram, subsīdijas vai citi valsts radīti izkropļojumi. Gan globālās, gan ES ekonomikas struktūras pārmaiņu dēļ ir sarežģītāk noteikt ES ekonomiskās intereses. Globalizācija veicina starptautisko darba dalīšanu, jo transporta un sakaru izmaksas ir ievērojami samazinājušās. Eiropas uzņēmumi arvien vairāk izmanto ražošanas iespējas ārpus ES, vienlaikus saglabājot būtiskus ražošanas posmus un darbavietas Eiropā. No tirdzniecības aizsardzības instrumentu viedokļa ir grūti noteikt, vai ES noteikumos pietiekami ņemts vērā tas, ka Eiropas uzņēmumi pārceļ ražošanu ārpus ES un tad konkurē ar Eiropas Savienībā izvietotajiem ražošanas uzņēmumiem un, iespējams, cieš no tirdzniecības aizsardzības pasākumiem. ES ilgtermiņa interesēs nav pieļaut dempingu, pat ja no tā iegūst Eiropas uzņēmumi, kas pārcēluši ražošanu uz trešām valstīm. Bet mums jāapsver tas, ka pasākumi, kas paredzēti dempinga radītā kaitējuma ierobežošanai, var ietekmēt nodarbinātību un to ES uzņēmumu dzīvotspēju, kas likumīgi darbojas, izmantojot ražošanas pārcelšanu. Izšķiroša nozīme ir pareizā līdzsvara rašanai starp brīvu tirdzniecību un godīgu tirdzniecību. Mums nepieciešami skaidri noteikumi šai situācijai. Šī grāmatas daļa veltīta četriem pamatjautājumiem saistībā ar Kopienas interešu pārbaudi. 2. logs. Gadījuma izpēte. Ādas apaviem noteiktie antidenpinga pasākumi, 2006. gada augusts Eiropas Savienība 2006. gada oktobrī noteica maksājumus 16,5 % un 10 % apmērā par atsevišķiem Eiropas Savienībā importētiem ādas apaviem. Šie maksājumi tika noteikti pēc izmeklēšanas, kurā konstatēja gan šo eksportu par dempinga cenām no atsevišķām trešām valstīm, gan tā rezultātā ES ražotājiem nodarīto kaitējumu. ES un PTO noteikumu piemērošana šajā ļoti sarežģītajā lietā radīja šķelšanos ES tirgus dalībnieku un ES dalībvalstu vidū. Šis gadījums ilustrē divus svarīgus šajā Zaļajā grāmatā aplūkotus jautājumus. ES ražošanas pārcelšana. Lai gan daudzi ES uzņēmumi joprojām ražo ādas apavus ES, ievērojams skaits ES uzņēmumu ir pārcēluši apavu ražošanu uz trešām valstīm, saglabājot citas savas uzņēmējdarbības jomas ES. Tiem ES uzņēmumiem, kas ražo ādas apavus attiecīgajās trešās valstīs, piemēro antidempinga maksājumu. Turklāt saskaņā ar spēkā esošajiem antidempinga izmeklēšanu noteikumiem, nosakot, vai ir nodrošināta lietas ierosināšanai vajadzīgā Kopienas ražošanas nozares proporcija, ņem vērā tikai tos ražotājus, kas ražo ādas apavus ES teritorijā. Tomēr arvien vairāk ES uzņēmumu pārceļ ražošanas posmus citur, turklāt ES šie uzņēmumi dod darbu tūkstošiem cilvēku. Patērētāju intereses. Apavu lieta ilustrē vēl vienu problēmu, proti, kā noteikt ES ekonomiskās intereses plašākā nozīmē. Lielākajā daļā gadījumu, jo īpaši, ja tās neskar patēriņa preces, antidempinga pasākumu ietekme uz cenu, ko par precēm maksā patērētājs, parasti nav bijusi būtiska. Tomēr svarīgi ir atbildēt uz jautājumu, vai patērētāju intereses jāatspoguļo antidempinga izmeklēšanās un veicamajos pasākumos un kā to labāk izdarīt. 2.1. Kopienas interešu pārbaude. ES ir viena no nedaudzajām tirdzniecības aizsardzības izmantotājām, kas pirms antidempinga pasākumu piemērošanas veic sabiedrības interešu pārbaudi, izmantojot Kopienas interešu noteikumus. Kopienas interešu noteikumos paredzēts, ka pasākumus var piemērot tikai tad, ja Komisija atzīst, ka to noteikšana nav pretrunā ES ekonomikas interesēm plašākā nozīmē. PTO Antidempinga nolīgumā šāda pārbaude nav paredzēta, taču tas ir izrādījies noderīgs faktors gadījumos, kad antidempinga lietās nākas meklēt līdzsvaru starp interesēm. Tomēr ir izskanējuši iebildumi, ka Kopienas interešu pārbaudē joprojām pārāk vienpusīgi tiek aizstāvēti ES ražotāji un pienācīgi netiek ņemta vērā pasākumu ietekme uz importētājiem, kas ir pārcēluši daļu ražošanas ārpus ES. Izskan arī bažas par patērētāju interešu pienācīgu ievērošanu, jo īpaši gadījumos, kad tirdzniecības aizsardzības instrumentus piemēro patēriņa galaproduktiem. Lai gan ES instrumentu galvenais uzdevums ir novērst negodīgas konkurences ietekmi, tomēr pēdējā laikā izmeklētās lietas ir likušas domāt par Kopienas interešu pārbaudes izmantošanu, novērtējot pasākumu ietekmi uz kopējo saskaņoto ES politiku. Piemēram, ES varētu apsvērt, vai dažos gadījumos antidempiga pasākumi samazina ES attīstības atbalsta ietekmi attiecīgajā valstī. 4. jautājums. Vai Kopienas interešu pārbaudē tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās Eiropas Savienībai vajadzētu pārskatīt pašlaik noteikto interešu līdzsvaru starp dažādiem tirgus dalībniekiem? Kā mums ņemt vērā to uzņēmumu intereses, kuri ir saglabājuši ievērojamas uzņēmējdarbības jomas un darbavietas Eiropā, pat ja tie daļu ražošanas pārcēluši ārpus ES, līdzās ražotāju un to darbinieku interesēm Eiropā? Kā mums ņemt vērā tādu importētāju vai ražotāju intereses, kuri pārstrādā attiecīgās importa preces? 5. jautājums. Vai mums pārskatīt veidu, kā patērētāju intereses tiek ņemtas vērā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās? Vai Komisijai vajadzētu aktīvāk sekmēt patērētāju savienību iesaisti? Kā varētu vērtēt patērētāju savienību ieguldījumu? Kā varētu vērtēt un pārraudzīt tirdzniecības aizsardzības pasākumu ietekmi uz patērētājiem? 6. jautājums. Vai Kopienas interešu novērtējumos tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās Eiropas Savienībai vajadzētu iekļaut plašākus apsvērumus, piemēram, saskaņotību ar pārējām ES politikas jomām? Vai saistībā ar attīstības politiku Eiropas Savienībai, kad tā piemēro tirdzniecības aizsardzības pasākumus, vajadzētu oficiāli nošķirt vismazāk attīstītās valstis un attīstības valstis? 7. jautājums. Kāda veida ekonomikas analīze varētu atvieglināt šos novērtējumus? 2.2. Kopienas interešu pārbaudes izmantošana tirdzniecības aizsardzības pasākumu precīzākā pielāgošanā. Pašlaik Kopienas interešu pārbaudē var iegūt atzinumu vienīgi par to, vai noteikt vai nenoteikt pasākumus. Principā šī ,,jā vai nē” pārbaude neļauj izmantot Kopienas interešu analīzi par pamatu, lai pasākumus pielāgotu vai grozītu. Tomēr var būt lietderīgi pieļaut lielāku elastību šajā sakarā, ja visi pasākumu pielāgojumi pilnībā atspoguļo lietas objektīvos konstatējumus. Šāds elastīgums ļautu maksājumus vienīgi samazināt saskaņā ar ES mazāka nodokļa noteikumiem, kas nosaka, ka maksājumiem jābūt vienādiem ar zaudējumu starpību vai dempinga starpību atkarībā no tā, kura no šīm starpībām ir mazāka. Tas teorētiski varētu nozīmēt arī atsevišķu preču atbrīvošanu no maksājumiem Kopienas interešu vārdā. 8. jautājums. Vai būtu skaidri jānosaka, ka saskaņā ar tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās gūtajiem Kopienas interešu pārbaudes rezultātiem ierosināto pasākumu apjomu var samazināt? Vai Eiropas Savienībai vajadzētu skaidri noteikt, ka Kopienas interešu vārdā atsevišķus preču veidus var atbrīvot no antidempinga maksājumiem? Kādi kritēriji tādā gadījumā būtu jāpiemēro? 2.3. Kopienas interešu pārbaudes piemērotākais laiks. Pašlaik Kopienas interešu pārbaude ir paredzēta tikai pēc izmeklēšanas sākšanas pasākumu noteikšanas laikā. PTO noteikumi, ar kuriem aizliegts publicēt antidempinga sūdzības pirms izmeklēšanas sākšanas, pašlaik liedz izmantot Kopienas interešu pārbaudi, novērtējot, cik pamatots ir sākotnējais pieteikums. Tomēr dažas ieinteresētās personas ir ierosinājušas, lai ES uzstāj uz šo noteikumu maiņu. 9. jautājums. Vai Eiropas Savienībai jāmēģina panākt PTO noteikumu maiņu, lai antidempinga un pretsubsīdiju izmeklēšanās ļautu izmantot Kopienas interešu pārbaudes sūdzības iesniegšanas stadijā? Vai ir citas situācijas, kurās ir lietderīga Kopienas interešu pārbaude, piemēram, pirms sākt pārskatīšanas saistībā ar termiņa izbeigšanos? 2.4. Ražošanas nozaru dzīvotspējas novērtējumi . Viens no elementiem, ko analizē Kopienas interešu pārbaudē, ir attiecīgās ES ražošanas nozares vispārējā dzīvotspēja. Lemjot par tirdzniecības aizsardzības pasākumu noteikšanu, konkrētās nozares labas izdzīvošanas izredzes ir svarīgs faktors. 10. jautājums. Vai dzīvotspējas novērtējumi ir svarīgi, lemjot par tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošanu? Ja ir, kādi kritēriji jāizmanto, veicot Eiropas Savienības ražošanas nozaru dzīvotspējas novērtējumu tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, piemēram, novērtējot ražošanas apjomu, nodarbināto skaitu, tirgus daļu? 3. DAĻA. Tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu sākšana un veikšana Ieinteresētās personas ir apzinājušas tādas vairākas tehniskas jomas, kas ir saistītas ar tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu sākšanu un veikšanu, kuras mainot, varētu uzlabot ES tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu proporcionalitāti, efektivitāti un godīgumu. Turpmāk aplūkotas astoņas šādas jomas. 3.1. Agrīna apspriešanās ar trešām eksportētājvalstīm. Lai gan PTO noteikumi aizliedz pirms lietas sākšanas sazināties ar uzņēmumiem, kam draud izmeklēšana, dažas ieinteresētās personas ir ierosinājušas, ka pirms izmeklēšanas sākšanas vajadzētu veikt sazināšanos ar trešo eksportētājvalstu valdībām, lai izvairītos no politiskiem konfliktiem un apspriestos par precēm un rīcību, kas, iespējams, tiks izmeklēta. 11. jautājums. Vai Eiropas Savienībai vajadzētu apsvērt apspriešanās iespēju pēc sūdzību saņemšanas un pirms antidempinga izmeklēšanu sākšanas ar trešām eksportētājvalstīm? 3.2. Pretsubsīdiju instrumenta izmantošana pārejas ekonomikas valstīs. Pašreizējā praksē nav paredzēta pretsubsīdiju izmeklēšanu sākšana, ja tā skar pārejas ekonomikas valstis, jo šādās valstīs ir plaši izplatīti izmaksu un cenu izkropļojumi. Tomēr pretsubsīdiju instrumentu varētu izmantot gadījumos, kad atsevišķiem uzņēmumiem pārejas ekonomikas valstīs ir piešķirts tirgus ekonomikas režīms. 12. jautājums. Vai Eiropas Savienībai būtu konkrēti jāparedz pretsubsīdiju instrumenta izmantošana gadījumos, kad iesaistīti pārejas ekonomikas valstu uzņēmumi, kuriem tiek piešķirts tirgus ekonomikas režīms? 3.3. Izmeklēšanas ierosināšanas prasības. ES ir atsevišķas prasības, kas jāizpilda, lai varētu sākt tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu. PTO noteikumos paredzēts, ka parasti izmeklēšanu var ierosināt tikai tad, ja ražotāji, kas viennozīmīgi atbalsta sūdzību, ražo vairāk nekā 25 % no ES attiecīgās preces kopējā saražotā apjoma attiecīgajā tirgū. Pašlaik izmeklēšanas ierosināšanas noteikumus var neattiecināt uz uzņēmumiem, kas, iespējams, gan ražo, gan importē preces par dempinga cenām. Tādējādi samazinās to uzņēmumu skaits, kuru atbalsts ir vajadzīgs, lai ierosinātu attiecīgo lietu, un tiek izslēgti uzņēmumi, kas varētu iebilst pret sūdzību. Dažas ieinteresētās personas uzskata šīs tā sauktās ,,izmeklēšanas ierosināšanas prasības” par pārāk ,,maigām”. 13. jautājums. Vai Eiropas Savienībai būtu jāpārskata „izmeklēšanas ierosināšanas prasības” attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares definīciju antidempinga un pretsubsīdiju lietās? Vai atbalsta apjoms, kas nepieciešams, lai atbalstītu sūdzību un šādi ierosinātu izmeklēšanu, ir samērīgs? Vai mums jāpārskata iespēja, kas ļauj novērtējumos neņemt vērā uzņēmumus, kuri importē attiecīgo preci vai ir saistīti ar tās eksportētājiem? 3.4. Dempinga, subsidēšanas un kaitējuma de minimis noteikumi. Pašlaik ir noteiktas robežvērtības, kas paredz, ka zināmas dempinga starpības gadījumā lietas nav uzskatāmas par pietiekami svarīgām, lai tajās iesaistītos ES līmenī. ES antidempinga noteikumos teikts, ka izmeklēšanu pārtrauc, ja dempinga starpība, izteikta procentos no eksporta cenas, nepārsniedz 2 % – to sauc par ,,minimālo robežvērtību”. Minimālo robežvērtību piemēro arī tad, ja nosaka dempinga preču radīto kaitējumu. Tiesvedību nesāk pret valstīm, kuru importa īpatsvars ES tirgū ir mazāks par 1 %. Pašreizējās minimālās robežvērtības varētu būt augstākas vai zemākas atkarībā no novērtētās ekonomiskās ietekmes, ko rada zema dempinga/subsīdiju starpība un kaitējuma robežvērtības. Vienlaikus ar šīm procentos izteiktajām robežvērtībām būtu vērts apsvērt vēl otru ,, de minimis pārbaudi”, lietu ierosinot atkarībā no importa vērtības, kas izteikta euro. 14. jautājums. Vai ES vajadzētu mainīt tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās pašlaik piemērojamās dempinga un kaitējuma noteikšanas minimālās robežvērtības (izteiktas procentos un absolūtos skaitļos)? 3.5. Dempinga starpības aprēķini. Izmeklējot antidempinga lietas, ir svarīgi aprēķināt preču ražošanas izmaksas un normālo vērtību pašmāju tirgū. Dažas ieinteresētās personas ir paudušas viedokli, ka ES pietiekami neņem vērā to, kādā mērā ražošanas sākuma posmā saražotais un pārdotais nelielais preču daudzums var kropļojoši ietekmēt vienas vienības izmaksas, liekot tām izskatīties pārlieku augstām. Tas savukārt var būt par iemeslu uzpūstai dempinga starpībai. 15. jautājums. Vai dempinga aprēķinos Komisijai būtu vairāk jāprecizē ar ,,ražošanas sākuma izmaksām” saistītā pieeja antidempinga izmeklēšanās, lai ražošanas sākuma posma situācijās noteiktu eksportētājiem garāku ,,saudzēšanas periodu”? 16. jautājums. Vai antidempinga izmeklēšanās ir jāņem vērā citas pārmaiņas dempinga starpības aprēķina metodikā, piemēram, spēkā esoši noteikumi par „parastās tirdzniecības aprites pārbaudi”? 3.6. Attieksme pret jauniem eksportētājiem. Ieinteresētās personas ir ieteikušas precizēt noteikumus par attieksmi pret jauniem eksportētājiem, kas sāk eksportēt preces, kamēr norisinās izmeklēšana. Konstatējumi par jauniem eksportētājiem sagādā grūtības, jo šo konstatējumu pamatā ir niecīgs darījumu skaits. Turklāt pašlaik Komisija var izskatīt izmeklēšanas laikā darbību sākušu eksportētāju darījumus, vienīgi atsevišķi pārbaudot jaunpienācējus. 17. jautājums. Vai Eiropas Savienībai vajadzētu precizēt noteikumus par attieksmi pret jauniem eksportētājiem antidempinga un pretsubsīdiju izmeklēšanās? Vai Eiropas Savienībai vajadzētu paredzēt galvenās lietas izmeklēšanas laikā darbību sākušo jaunpienācēju paātrinātas pārbaudes iespēju? 3.7. Pārstrukturēšanas plāni. Dažas ieinteresētās personas uzskata, ka ES ražotājiem jāpieprasa pārstrukturēšanas plāni, pirms tie gūst labumu no antidempiga pasākumiem. Citi savukārt uzskata, ka gadījumos, kad rūpniecības nozares problēmas ir negodīgas tirdzniecības prakses tiešas sekas, pārstrukturēšana nav svarīga. 18. jautājums. Vai antidempinga un pretsubsīdiju izmeklēšanās kaut kādā veidā ir svarīgi ES rūpniecības nozares pierādījumi par pārstrukturēšanu? Ja ir, kādā veidā un kādā stadijā? 3.8. Mazo un vidējo uzņēmumu iesaiste. Daudzas ieinteresētās personas uzskata, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu ierosināšana un piedalīšanās tajās ir apgrūtināta, jo procedūras ir pārāk sarežģītas un dārgas. 19. jautājums. Kādi konkrēti šķēršļi traucē mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piedalīties tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās un kā tos novērst? 4. DAĻA. Tirdzniecības aizsardzības pasākumu veids, laiks un ilgums Ieinteresētās personas ir apzinājušas virkni ar tirdzniecības aizsardzības pasākumu noteikšanu, veidu, ilgumu un izbeigšanu saistītu jautājumu, ko varētu pārskatīt. Šajā iedaļā mēs aplūkosim četrus jautājumus. 4.1. Pagaidu pasākumu laiks. Dažas ieinteresētās personas ir paudušas viedokli, ka pagaidu antidempinga pasākumus vajadzētu pieņemt ātrāk. Patlaban Komisija tos pieņem divu līdz deviņu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas, ja sākotnējie pierādījumi liecina par kaitējumu radošu dempingu. 20. jautājums. Vai Eiropas Savienībai vajadzētu apsvērt to termiņu saīsināšanu antidempiga un pretsubsīdiju izmeklēšanās, kuros jāpieņem lēmums par pagaidu pasākumu piemērošanu vai nepiemērošanu, ņemot vērā to, ka jebkura termiņu saīsināšana var ietekmēt izmeklēšanu veikšanu un pārredzamību? Vai šiem termiņiem vajadzētu būt elastīgākiem? 4.2. Pasākumu veids, laiks un ilgums. Daudzas ieinteresētās personas uzskata, ka ES vajadzētu paplašināt pieejamo pasākumu klāstu un neaprobežoties tikai ar tādiem standartpasākumiem kā ad valorem maksājumi, fiksēti maksājumi, minimālās cenas un cenu saistības. Tas ļautu ES rīkoties elastīgāk gadījumos, kad nākas risināt sarežģītas lietas, kuras skar svarīgas patēriņa preces. Vai Komisijai, ciktāl to atļauj Kopienas starptautiskās saistības, piemēram, jādod iespēja vispār piemērot uzņēmumam maksājumu, ko ievieš pakāpeniski laika gaitā vai līdz ar importa apjoma pieaugumu, lai tirgus varētu pienācīgi pielāgoties? Dažas ieinteresētās personas uzskata, ka vajadzētu ņemt vērā arī pasākumu ietekmi uz tām precēm, kas tika pasūtītas ilgi pirms pasākumu pieņemšanas, kā arī uz precēm, kas pasākumu pieņemšanas laikā atrodas ceļā. Pašlaik pasākumi parasti ir spēkā piecus gadus – tas ir PTO noteiktais maksimālais termiņš. Tika ieteikts, ka pasākumi varētu saglabāties spēkā īsāku laiku, piemēram, atkarībā no preces veida, tirgus situācijas vai ražošanas nozares īpatnībām. Īsāku laiku varētu piemērot arī pasākumus, ko nosaka pēc pārskatīšanas saistībā ar termiņa izbeigšanos. 21. jautājums. Vai Eiropas Savienībai antidempinga un pretsubsīdiju izmeklēšanās plašāk jāizmanto elastīgāki pasākumi? 22. jautājums. Vai Eiropas Savienības pasākumus antidempinga un pretsubsīdiju izmeklēšanās vajadzētu pielāgot, ievērojot, ka dažas preces var pasūtīt ilgu laiku iepriekš un ka preces var ilgstoši atrasties ceļā? Ja vajag, tad kādā veidā? 23. jautājums. Vai viennozīmīgi ir jāparedz iespēja, ka antidempinga un pretsubsīdiju izmeklēšanās noteikto galīgo pasākumu ilgums var būt īsāks par pieciem gadiem? Ja ir, kādos gadījumos īsāks pasākumu termiņš būtu uzskatāms par pamatotu? 4.3. Maksājumu atmaksāšana pēc pārskatīšanas saistībā ar termiņa izbeigšanos. Patlaban pasākumu piemērošanas termiņš beidzas pēc pieciem gadiem, ja vien pirms tam nav ierosināta pārskatīšana saistībā ar termiņa izbeigšanos. Attiecīgās izmeklēšanas laikā (tā var ilgt līdz 15 mēnešiem pēc piecu gadu termiņa beigām) pasākumi paliek spēkā. Ja pārskatīšanā saistībā ar termiņa izbeigšanos ir nolemts pasākumus neturpināt, varētu apsvērt iespēju atmaksāt ilgāk par piecu gadu ,,parasto” periodu iekasētos maksājumus. Alternatīvs risinājums varētu būt pārskatīšanu veikšana saistībā ar termiņa izbeigšanos un to pabeigšana pirms pasākumu maksimālā termiņa beigām. Tad atmaksāšana nebūtu aktuāla. 24. jautājums. Vai antidempinga un pretsubsīdiju izmeklēšanās pēc pasākumu piemērošanas piecu gadu termiņa beigām iekasētie maksājumi būtu jāatmaksā gadījumā, ja pārskatīšanā saistībā ar termiņa izbeigšanos nolemj pasākumus neturpināt? 25. jautājums. Vai antidempinga un pretsubsīdiju izmeklēšanās pārskatīšanas saistībā ar termiņa izbeigšanos vajadzētu plānot tā, lai tās nevis sāktu pēc piecu gadu termiņa beigām, bet līdz minētā termiņa beigām pabeigtu? 4.4. Augstāki pārskatīšanu saistībā ar termiņa izbeigšanos sliekšņi. Dažas ieinteresētās personas uzskata, ka ir pārāk viegli panākt antidempinga pasākumu turpināšanu. Saskaņā ar PTO un ES noteikumiem ražošanas nozarei ir jāpierāda, ka pastāv „kaitējumu radoša dempinga atkārtošanās varbūtība”. Pasākumu slieksni varētu paaugstināt, liekot ražošanas nozarei pierādīt, ka pastāv ,,skaidri paredzami un tieši kaitējuma draudi”. 26. jautājums. Vai Eiropas Savienībai antidempinga un pretsubsīdiju izmeklēšanās vajadzētu paaugstināt sliekšņus pārskatīšanai saistībā ar termiņa izbeigšanos? Piemēram, vai ,,atkārtošanās varbūtības” kritērija vietā Eiropas Savienībai vajadzētu apsvērt „kaitējuma draudu” kritērija ieviešanu? 5. DAĻA. Tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu pārredzamība Tirdzniecības aizsardzības instrumentu ticamības nodrošināšanā būtiska nozīme ir to īstai pārredzamībai. ES noteikumos panākts līdzsvars starp izmeklēšanas atklātumu un vajadzību ievērot komercinformācijas konfidencialitāti. Analīzes un tās rezultātā tapušo priekšlikumu kvalitāti lielā mērā nosaka izmeklēšanā iegūtās konfidenciālās informācijas kvalitāte. Ieinteresētās personas ir izteikušas virkni ierosinājumu, kas Eiropas Komisijai tomēr ļautu uzlabot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu pārredzamību. Četri aspekti saistībā ar pārredzamību aplūkoti turpmākajā tekstā. 5.1. Amatpersona, kas nodarbojas ar uzklausīšanu . Pašlaik spēkā esošie ES noteikumi paredz ieinteresētajām personām iespēju pieprasīt uzklausīšanu. Dažas personas apgalvo, ka amatpersona, kas nodarbotos ar uzklausīšanu, varētu palīdzēt tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās iesaistītajām personām labāk īstenot tiesības tikt uzklausītām un nodrošināt personu tiesību ievērošanu. 27. jautājums. Komisija gatavojas izveidot amatu – amatpersona, kas nodarbojas ar uzklausīšanu tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās; kādām vajadzētu būt šis amatpersonas konkrētajām funkcijām? 5.2. Lēmumu par valsts mēroga tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu atklāta izskatīšana. Tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās dažas valstis neuzskata par tirgus ekonomikas valstīm – tādas valstis ir, piemēram, Ķīna un Vjetnama. Šādām valstīm var piešķirt tirgus ekonomikas statusu, ja tās atbilst noteiktiem tehniskiem kritērijiem. Tā kā valsts mēroga tirgus ekonomikas statusa (TES) piešķiršanas lēmumi ir ļoti svarīgi, sarežģīti un politiski jutīgi, daudzas ieinteresētās personas ir ieteikušas rīkot šā lēmuma atklātu izskatīšanu pirms Komisijas ierosinājuma kādai valstij piešķirt TES. 28. jautājums. Vai pirms lēmuma pieņemšanas par valsts mēroga tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu kādai valstij Komisijai antidempinga izmeklēšanās vajadzētu rīkot šā lēmuma atklātu izskatīšanu? 5.3. Vienādas informācijas pieejamības iespējas. Ieinteresētās personas ir paudušas bažas par nenoteiktību, ko rada baumas par iespējamām sūdzībām un izmeklēšanām. Tika uzdots jautājums, vai Antidempinga padomdevēja komitejas darbu varētu padarīt pārredzamāku. 29. jautājums. Vai vajadzētu panākt lielāku atklātību saistībā ar Antidempinga padomdevēja komitejas darbu, piemēram, publicējot komitejas dienas kārtību un/vai sanāksmju protokolus? 5.4. Labāka piekļuve nekonfidenciāliem materiāliem. Ja personas vēlas iepazīties ar antidempinga izmeklēšanas materiālu nekonfidenciālo daļu, pašlaik to var izdarīt, tikai personīgi ierodoties Eiropas Komisijas mītnē. Šos materiālus varētu darīt pieejamus tiešsaistē. Tomēr dažas ieinteresētās personas varētu uzskatīt šādu rīcību par nevēlami plašu nekonfidenciālu uzņēmējdarbības informācijas izpaušanu. 30. jautājums. Vai būtu vēlams, ka tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas nekonfidenciālie materiāli būtu pieejami internetā? Varbūt lietderīgāki būtu kompromisa risinājumi, piemēram, materiālu saraksta publicēšana? 6. DAĻA. Institucionālais process Tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana var būt politiski ļoti delikāts jautājums, bet šo instrumentu ticamību nosaka to izmantošanas pārredzamība, paredzamība un stingra kontrole. Lēmumu pamatā jābūt izmeklēšanās iegūtajiem rezultātiem. Pašreizējā institucionālā struktūra, kas izklāstīta ES pamatregulās par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, paredz atbildības sadali starp Komisiju un Padomi. Lēmumus pārbauda Eiropas Kopienu Tiesa, un tiem jāatbilst arī ES saistībām PTO. Šāda institucionālā sistēma līdz šim ir darbojusies labi, tomēr dažas ieinteresētās personas pauž bažas, ka tā dažkārt ļauj pieņemt lēmumus, pamatojoties uz neatbilstīgiem faktoriem, kas ne vienmēr ir tieši saistīti ar izmeklēšanas faktiem. 31. jautājums. Vai saistībā ar antidempinga, pretsubsīdiju un aizsardzības pieņemšanu vajadzētu saglabāt pašreizējo institucionālo kārtību? Vai lēmumu pieņemšanas kārtību ir iespējams pilnveidot? Līdzdalība Zaļās grāmatas apspriešanā Visas ieinteresētās personas, tostarp Eiropas Parlaments un dalībvalstis, ir aicinātas izteikties par šajā Zaļajā grāmatā uzdotajiem jautājumiem. Lai atvieglinātu atbilžu sniegšanu, tiešsaistē ir atrodama strukturēta aptaujas anketa, un Komisija aicina nākt klajā ar apsvērumiem ikvienu, kas ir ieinteresēts šajā diskusijā, ieskaitot trešo valstu iestādes. Komisija aicina respondentus ierosināt apspriešanai arī citus, šajā Zaļajā grāmatā tieši neaplūkotus, ar ES tirdzniecības aizsardzības instrumentiem saistītus jautājumus. 32. jautājums. Vai ir vēl kāds ar ES tirdzniecības aizsardzības instrumentiem saistīts jautājums, kas pēc jūsu domām būtu jāapspriež? Aptaujas veidlapas ir atrodamas šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/issues/respectrules/anti_dumping/comu061206_en.htm. Atbildes uz aptaujas jautājumiem Komisijai jāiesniedz līdz 2007. gada 31. martam. Saņemtie komentāri būs pieejami tiešsaistē, ja vien atbildētāji nebūs īpaši lūguši ievērot konfidencialitāti – tādā gadījumā tiešsaistē būs minēta vienīgi norāde uz atbildētāju. Apspriešanas beigu posmā Komisijas dienesti plāno rīkot ieinteresēto personu semināru. Pēc publiskās apspriešanas Komisija paziņos šīs Zaļās grāmatas apspriešanas rezultātus un apvērs, vai ir lietderīga turpmāka rīcība. [1] http://ec.europa.eu/trade/issues/respectrules/anti_dumping/legis/index_en.htm#txts.