[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.11.2006

COM(2006) 747 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par to, kā darbojas Regula (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par to, kā darbojas Regula (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu

IEVADS

Šis ziņojums ir sagatavots atbilstoši 21. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu[1] (še turpmāk — „Regula”). Ziņojumā apskatītais laika periods ir no 2003. līdz 2005. gadam. Ziņojumā ieskicēti Regulas svarīgākie noteikumi un galvenie dalībvalstu, Komisijas un nozares pārstāvju veiktie uzdevumi un novērtēts, kā līdz šim darbojušās Regulas procedūras, tostarp pasākumi, kas veikti, lai uzlabotu Regulas efektivitāti. Ziņojumā turklāt aplūkotas problēmas, kas radušās īstenošanas procesā, un iespējamās izmaiņas Regulā, kas turpmāk varētu uzlabot tās darbību.

Šajā ziņojumā sniegts kopsavilkums par informāciju, kas līdz 8. septembrim saņemta no dalībvalstīm un Komisijas. Pilns ziņojuma teksts ir pieejams internetā[2].

PRIEKŠVĒSTURE

Regula (EK) Nr. 304/2003

Regula stājās spēkā 2003. gada 7. martā. Tās galvenais mērķis ir īstenot Roterdamas konvenciju par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā. Tomēr Regulā ir arī vairāki noteikumi, kas ievērojami pārsniedz Konvencijas prasības. Turklāt noteikumus piemēro eksportam uz visām valstīm, ne tikai uz Konvencijas dalībvalstīm.

Valsts izraudzītās iestādes un kopējais administratīvais un likumīgais pamats

Katrai dalībvalstij ir sava izraudzītā valsts iestāde vai iestādes, bet Komisija ir kopīgā Kopienas izraudzītā iestāde, kas veic dažādas administratīvās funkcijas, kuras uzskaitītas turpmāk 2.3. punktā. Tāpat Komisija koordinē Kopienas ieguldījumu visos ar Konvenciju saistītajos tehniskajos jautājumos Pušu konferences un Ķīmisko vielu pārskatīšanas komitejas sanāksmēs.

Kopumā Komisija ir atbildīga par faktisko Regulas īstenošanu. Tas iekļauj darbu ar paziņojumiem par eksportu, paziņojumiem par importu un laikus veiktu informācijas apmaiņu ar izraudzītajām valsts iestādēm, kā arī Eiropas datubāzes par ķīmisko vielu eksportu un importu ( EDEXIM ) uzturēšanu un pilnveidošanu, ko veic Eiropas Ķīmijas birojs Isprā.

Šim darbam ik gadu atvēl aptuveni 3,5–4 cilvēkgadus.

Kopīgi ar ES izraudzītājām valsts iestādēm tiek rīkotas regulāras tikšanās, kurās apspriež Regulas īstenošanu, un īpašas ad-hoc ekspertu sanāksmes un citas neformālas sanāksmes konkrētu jautājumu risināšanai.

Šķiet, ka visās dalībvalstīs ir pieņemti vajadzīgie tiesību akti un ir izveidotas administratīvās sistēmas Regulas īstenošanai un izpildei. Dalībvalstīs ir noteiktas izraudzītās valsts iestādes, kas atbild par nepieciešamajām administratīvajām funkcijām, un nodrošināta Regulas izpilde, tostarp lielākoties ir noteiktas sankcijas par noteikumu neievērošanu. Dažās dalībvalstīs darbojas atšķirīgas valsts iestādes jautājumos par rūpnieciskām ķīmiskajām vielām un par pesticīdiem.

Īstenošanā iesaistītie cilvēkresursi katrā izraudzītajā valsts iestādē atbilst 0,15–1,25 cilvēkgadiem. Lielākā daļa no to veiktā darba attiecas uz paziņojumiem par eksportu un tiem sekojošajiem nepārprotamas piekrišanas pieprasījumiem.

Regulas īstenošanā papildu atbalstu nodrošina citu iestāžu, piemēram, muitas iestāžu, resursi.

Regulas (EK) Nr. 304/2003 galvenie darbības noteikumi un procedūras

Paziņošana par eksportu (7. pants)

ES eksporta paziņojumu procedūru pašlaik piemēro aptuveni 130 ķīmiskajām vielām un ķīmisko vielu grupām, kuras uzskaitītas Regulas (kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 777/2006) I pielikuma 1. daļā. Šajā sarakstā iekļautas

- ķīmiskās vielas, kuras ir aizliegtas vai stingri ierobežotas ar Kopienas tiesību aktiem,

- ķīmiskās vielas, uz kurām attiecas PIC procedūra („ PIC ķīmiskās vielas”), izņemot tās, kuras aizliegts eksportēt.

Katram eksportētājam, pirms tas pirmo reizi eksportē sarakstā iekļautu ķīmisko vielu, vēlākais 30 dienas pirms paredzētā eksporta un vismaz 15 dienas pirms ķīmiskās vielas pirmā eksporta katrā kalendāra gadā jāiesniedz paziņojums par eksportu. Paziņojums par eksportu ir vajadzīgs neatkarīgi no ķīmiskās vielas paredzētā izmantojuma un neatkarīgi no tā, vai šis izmantojums ir aizliegts vai stingri ierobežots Eiropas Savienībā.

Paziņojumu iesniedz eksportējošās valsts izraudzītajai iestādei, kas pārbauda, vai tas ir pilnīgi aizpildīts, un nosūta to Komisijai. Komisija pirmo paziņojumu par ķīmisko vielu vai importējošo valsti, ko tā saņēmusi attiecīgajā gadā, nosūta kā Kopienas paziņojumu par eksportu. Komisija visus paziņojumus par eksportu reģistrē EDEXIM datubāzē.

Komisija veic turpmākus pasākumus saistībā ar paziņojumiem gadījumos, kad tā nesaņem apliecinājumu par paziņojuma saņemšanu no importējošās valsts. Vajadzības gadījumā tiek nosūtīts otrs paziņojums.

Paziņojums jāsniedz arī par preparātu, kas satur I pielikumā iekļautu ķīmisko vielu, ja ķīmiskās vielas koncentrācija tajā sasniedz robežu, pie kuras preparāts būtu obligāti marķējams atbilstoši Kopienas tiesību aktiem. Procedūra attiecas arī uz izstrādājumiem vai gatavo produkciju, kurā nereaģējušā formā ir ķīmiskās vielas, uz kurām attiecas PIC procedūra vai kura Kopienā ir aizliegta vai stingri ierobežota Konvencijas nozīmē.

No trešajām valstīm saņemtie paziņojumi par eksportu (8. pants)

Kad Komisija saņem paziņojumus par ķīmisko vielu eksportu no trešajām valstīm, tā reģistrē tos EDEXIM datubāzē un apliecina paziņojuma saņemšanu. Komisija nosūta paziņojuma kopiju un visu tās rīcībā esošo informāciju attiecīgās dalībvalsts izraudzītajai valsts iestādei un pēc pieprasījuma nodrošina kopijas citām dalībvalstīm.

Gadījumos, kad izraudzītā valsts iestāde tieši saņem paziņojumu, tai šis paziņojums jāpārsūta Komisijai un jāievēro iepriekš aprakstītā procedūra.

Ziņošana par ķīmisko vielu tirdzniecību (9. pants)

Regulas I pielikumā minētas ķīmiskās vielas eksportētājam ik gadu savas valsts izraudzītajai iestādei ir jāiesniedz ziņojums par eksportētās ķīmiskās vielas daudzumu uz katru importējošo valsti. Importētājiem jānodrošina tāda pati informācija par ķīmiskajām vielām, kas laistas Kopienas tirgū.

Pamatojoties uz šo informāciju, izraudzītās valstu iestādes sagatavo kopsavilkuma ziņojumus un nosūta tos Komisijai, kura publicē vispārēju kopsavilkumu.

PIC paziņojumu par reglamentējošajiem lēmumiem iesniegšana Konvencijas sekretariātam (10. pants)

Komisija iesniedz paziņojumus par atbilstošiem Kopienas reglamentējošajiem lēmumiem. Arī dalībvalstis pēc konsultācijām ar citām dalībvalstīm var ar Komisijas starpniecību iesniegt paziņojumus par valsts reglamentējošajiem lēmumiem. Ja reglamentējošie lēmumi neatbilst paziņojuma kritērijiem, attiecīgo informāciju saskaņā ar Konvencijas informācijas apmaiņas noteikumiem nosūta Konvencijas sekretariātam.

Kopienas lēmumu pieņemšana par PIC ķīmisko vielu importu (12. pants)

Komisija pieņem Kopienas lēmumus par PIC ķīmisko vielu importu, atbilstošos gadījumos iekļaujot lēmumos informāciju par attiecīgajiem valsts pasākumiem dalībvalstu mērogā.

PIC procedūra un nepārprotama piekrišana (13. pants)

PIC procedūra patlaban attiecas uz 41 ķīmisko vielu vai ķīmisko vielu grupu, kas uzskaitītas Konvencijas III pielikumā (Regulā pievienots kā I pielikuma 3. daļa). Svarīgākie Konvencijas dalībvalstu pieņemtie lēmumi attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām ik pēc 6 mēnešiem tiek publicēti „ PIC apkārtrakstā”.

Regulā attiecībā uz eksportētājiem ir noteikta prasība ievērot šos lēmumus par importu. Piemēram, eksportu nedrīkst veikt, ja nav saņemta importējošās valsts nepārprotama piekrišana, ko importējošās valsts izraudzītā iestāde eksportējošās valsts izraudzītajai iestādei sniedz vai nu apstiprinoša lēmuma par importu, vai citā veidā. Nepārprotamas piekrišanas procedūra attiecas uz vielām, kuras Kopienā ir aizliegtas vai stingri ierobežotas Konvencijas nozīmē (Regulas I pielikuma 2. daļā uzskaitītās vielas — patlaban tā ir 31 ķīmiskā viela vai ķīmisko vielu grupa), bet uz kurām vēl nav attiecināta PIC procedūra.

Principā nepārprotamas piekrišanas saņemšana ķīmiskās vielas eksportam ir vienreizējs pasākums. Ja piekrišanu ir saņēmusi viena eksportētāja valsts izraudzītā iestāde, nevienam ES eksportētājam tā nav jāpieprasa vēlreiz, ja vien piekrišanas nosacījumos nav paredzēts citādi.

Eksporta aizliegumi (14. pants)

Ķīmiskās vielas un izstrādājumus, kuru lietošana Kopienā ir pilnīgi aizliegta un kuri uzskaitīti V pielikumā, eksportēt nedrīkst. Patlaban V pielikumā iekļautas dzīvsudrabu saturošas ziepes un 10 ķīmiskās vielas vai ķīmisko vielu grupas, kas minētas Stokholmas Konvencijā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem atbilstoši tās noteikumiem.

Prasības par iepakojumu un marķējumu (16. pants)

Visas bīstamās ķīmiskās vielas un preparāti neatkarīgi no tā, vai tie ir aizliegti vai stingri ierobežoti ES, ir jāiepako un jāmarķē eksportam tādā pašā veidā kā tirdzniecībai Kopienā, t.i., uz marķējuma un pievienotās drošības datu lapas jābūt vienai un tai pašai informācijai, un — ciktāl tas praktiski iespējams — tai jābūt importējošās valsts valodā. Turklāt jāievēro arī importējošās valsts prasības attiecībā uz marķēšanu. Bez tam pastāv īpašas prasības attiecībā uz derīguma termiņiem, iepakojuma lielumu un materiālu u.c.

Regulas I pielikuma atjaunināšana (22. pants)

Komisija caurskata I pielikumā iekļauto ķīmisko vielu sarakstu vismaz reizi gadā, pamatojoties uz izmaiņām Kopienas tiesību aktu sistēmā un Konvencijā.

LĪDZŠINĒJĀ DARBĪBA

Paziņošana par eksportu

Dalībvalstu apstrādāto eksporta paziņojumu kopējais skaits bija 2273. Šis skaits ievērojami palielinājās laikā no 2003. gada (223 paziņojumi gadā) līdz 2005. gadam (1174 paziņojumi gadā). No 55 līdz 60 procentiem paziņojumu attiecās uz vielām, pārējie — uz preparātiem. Ķīmisko vielu, par kurām ir sniegti paziņojumi, skaits ir divkāršojies — no 24 vielām 2003. gadā līdz 54 vielām 2005. gadā. Kopējais importējošo valstu skaits arī ir pieaudzis no 70 valstīm 2003. gadā līdz 101 valstij 2005. gadā.

Vairāk nekā 80 procentus no kopējā paziņojumu skaita veido paziņojumi no piecām dalībvalstīm (Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Francija un Spānija). Desmit dalībvalstis (Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovākija un Ungārija) nav iesniegušas nevienu eksporta paziņojumu.

Komisijas faktiski nosūtītais ES eksporta paziņojumu kopskaits bija 1717, no kuriem 126 tika nosūtīti 2003. gadā, 680 — 2004. gadā un 911 — 2005. gadā. Divus simtus nosūtīto paziņojumu faktiski nevarēja nogādāt (neprecīzas e-pasta un pasta adreses utt.). Lielā daļā gadījumu importējošā valsts nenosūta apliecinājumu par saņemšanu, kā tas ir prasīts Konvencijā. 2005. gadā tika atkārtoti nosūtīti 532 paziņojumi. Konvencijas pušu konferencē Komisija ir paudusi bažas par abiem šiem jautājumiem.

Saņemtajos apliecinājumos par saņemšanu bieži ir paziņojumi par to, ka tiek vai netiek sniegta piekrišana importam neatkarīgi no tā, vai nepārprotama piekrišana ir vajadzīga un vai tā ir pieprasīta, un tas norāda uz ES procedūru kļūdainu izpratni dažās importējošajās valstīs.

Nepārprotama piekrišana

Jaunākie dati par nepārprotamu piekrišanu tiek glabāti EDEXIM datubāzē. Dalībvalstis var tajā tieši ievadīt datus, lai gan bieži importējošās valstis nosūta datus Eiropas Ķīmijas birojam, un tas ievada informāciju. 2006. gada 10. februārī EDEXIM datubāze uzrādīja 478 pieprasījumus, kas bija izsūtīti 95 valstīm par aptuveni 20 dažādām ķīmiskajām vielām un 70 dažādiem preparātiem. No šiem pieprasījumiem, kuros bija iesaistītas 98 importējošās valstis, lielākā daļa attiecās uz I pielikuma 2. daļā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, t.i., ķīmiskajām vielām, uz kurām neattiecas PIC procedūra, un aptuveni 60 % gadījumu tie bija par nonilfenoliem un nonilfenola etoksilātiem. Kopumā tajā laikā 239 gadījumos bija saņemta nepārprotama piekrišana, un 15 pieprasījumi par nepārprotamu piekrišanu bija noraidīti attiecībā uz 12 ķīmiskajām vielām vai preparātiem 11 valstīs. Uz pārējiem pieprasījumiem, no kuriem daži bija iesniegti 2004. gadā, atbildes vēl nebija saņemtas.

Faktiskais gadījumu skaits ir lielāks. Paziņojumi par nepārprotamu piekrišanu tiek iekļauti EDEXIM datubāzē tikai no 2004.gada, tāpēc daži agrākie gadījumi var nebūt uzskaitīti. Turklāt ir veikts darbs, lai dzēstu pieprasījumus, kas pārklājas vai dublējas gadījumos, kad ir gūta piekrišana; tomēr zināms to skaits saglabājas bieži vien tāpēc, ka dažas importējošās valstis sniedz piekrišanu tikai par katru atsevišķu sūtījumu.

Daudzos gadījumos kavēšanos atbildes saņemšanā izraisa neprecīza kontaktinformācija par importējošo valstu izraudzītajām valsts iestādēm. Konvencijas pušu konferencē Komisija ir atkārtoti vērsusies pie Pusēm ar lūgumu pastāvīgi atjaunināt šādu informāciju, un ir rosinājusi Konvencijas sekretariātu nodrošināt Pusēm atbalstu atbilžu sniegšanā par PIC procedūrai pakļauto ķīmisko vielu importu.

Komisija ir mēģinājusi palīdzēt dalībvalstīm saņemt nepārprotamu piekrišanu un pieprasījusi skaidrojumus no importējošajām valstīm, ja to sniegtās atbildes nav bijušas skaidras, vai pēc dalībvalstu lūguma ir sniegusi tām papildinformāciju. Lai atvieglotu atbilžu sniegšanu, ir izstrādātas standartizētas pieprasījuma veidlapas, kas ir pieejamas angļu, franču, spāņu un krievu valodā. Komisija gatavo paskaidrojošu dokumentu, ko tā izsūtīs importējošajām valstīm kopā ar eksporta paziņojumiem un nepārprotamas piekrišanas prasījumiem, lai palīdzētu izprast dažādās procedūras.

Turklāt sīki izstrādātos paskaidrojošajos norādījumos ir iekļauti norādījumi par to, kā vislabāk rīkoties attiecīgos gadījumos, tostarp iespējamie varianti par alternatīviem pierādījumiem, kurus var pieņemt, ja importējošā valsts nav sniegusi nekādu atbildi.

Eksporta paziņojumi no trešajām valstīm

Kopējais EDEXIM datubāzē reģistrētais saņemto eksporta paziņojumu skaits no trešajām valstīm bija 220. Faktiskais skaits varētu būt mazliet lielāks, jo daži paziņojumi, iespējams, netika nosūtīti Komisijai vai netika reģistrēti citu apstākļu dēļ. Kaut arī paziņojumi ir jānosūta tieši Eiropas Komisijai, lielākā daļa dalībvalstu vēl aizvien saņem paziņojumus tieši no eksportējošajām valstīm. Galvenā problēma ir saistīta ar paziņojumiem no ASV. Lielākā daļa dalībvalstu ir lūgusi ASV iestādēm turpmāk nosūtīt paziņojumus Komisijai.

Pieredze darbā ar EDEXIM datubāzi

Sākotnēji bija trīs datubāzes versijas: viena versija Eiropas Ķīmijas birojam un Vides ģenerāldirektorātam, otra — dalībvalstu izraudzītajām valsts iestādēm un trešā — sabiedrībai pieejama „informatīvā” versija. Kopš tā laika ir veikti daudzi uzlabojumi, lai nodrošinātu atbilstību lietotāju vajadzībām. Lielākā daļa dalībvalstu uzskata, ka sistēma strādā nevainojami un ir ļoti vērtīgs instruments eksporta paziņojumu apstrādei, ka arī datu un informācijas avots.

Dažas problēmas pastāv, bet daudzas no tām ir atrisinātas vai tiek risinātas. Krietni pavirzījies darbs pie „uzņēmumu versijas” veidošanas, kas ļautu eksportētājiem elektroniski iesniegt eksporta paziņojumus apstiprinājumam no savas valsts izraudzītajām iestādēm. Tiek veidota arī īpaša versija muitas iestādēm, kurām vajadzīga īpaša sistēma, kas atvieglotu to veikto eksporta un importa kontroli atbilstīgi Regulas 17. pantam. Dalībvalstis šos plānus atbalsta. Eiropas Ķīmijas birojs ir nodrošinājis norādījumus lietotājiem un viņu apmācību. Tas organizējis 7 mācību seminārus un tikšanās ar lietotājiem, lai apspriestu uzlabojumus, tostarp divas tikšanās ar muitas ekspertiem.

Ziņošana par tirdzniecībā esošajām ķīmiskajām vielām

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem, Komisija ir izveidojusi vispārējus kopsavilkuma ziņojumus par 2003., 2004. un 2005. gadu, visus publicējot EDEXIM datubāzē. Pilnā ziņojuma 3.9. punktā ir iekļauta analīze par laika posmu no 2003. līdz 2005. gadam.

I pielikuma atjaunināšana

Komisija ir regulāri atjauninājusi I pielikumu. Pielikums ir grozīts ar Komisijas Regulām (EK) Nr. 213/2003[3], (EK) Nr. 775/2004[4] un (EK) Nr. 777/2006[5].

Izsūtītie PIC paziņojumi

Patlaban Komisija ir iesniegusi paziņojumus par ES reglamentējošajiem lēmumiem attiecībā uz 12 ķīmiskajām vielām. Tā turklāt ir nosūtījusi paziņojumus par valstu reglamentējošajiem lēmumiem attiecībā uz 2 citām ķīmiskajām vielām.

Vairākos gadījumos Komisija ir informējusi citas valstis par Kopienas reglamentējošajiem lēmumiem, uz kuriem PIC procedūra neattiecas.

Lēmumi par PIC ķīmisko vielu importu

Komisija ir pieņēmusi šādus lēmumus par Kopienas importu attiecībā uz ķīmiskajām vielām, kas pakļautas PIC procedūrai: Lēmums 2003/508/EK[6], Lēmums 2004/382/EK[7], Lēmums 2005/416/EK[8] un Lēmums 2005/814/EK[9].

Turklāt vairākas iepriekš sniegtas atbildes attiecībā uz importu bez izmaiņām tika attiecinātas uz visām 25 ES dalībvalstīm pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gadā.

Atbilstība un izpildes pasākumi

Kopumā būtiski Regulas pārkāpumi nav novēroti.

Lielākā daļa dalībvalstu, kas ziņoja par pārkāpumiem, nepiemēroja sankcijas, bet izteica brīdinājumus un plānoja turpmāk veikt stingrāku uzraudzību. Lielākoties neatbilstības atklāja vai nu muitas ierēdņi, vai tās atklājās, kad, uzņēmumiem iesniedzot gada pārskatus par eksportēto vielu daudzumiem, konstatēja, ka trūkst atbilstošo paziņojumu par eksportu.

Izpratnes veidošana

Visas dalībvalstis un Komisija ir informējusi nozares pārstāvjus — parasti ar mācību kursu, semināru, biļetenu utt. palīdzību. Dažās dalībvalstīs līdzīgas konsultācijas un apmācības nodrošina muitas ierēdņiem.

EDEXIM datubāzē publicēti projekti tehniskajiem norādījumiem izraudzītajām valsts iestādēm. Komisija ir publicējusi norādījumus par Regulu visās ES valodās. Lielākā daļa izraudzīto valsts iestāžu ir izveidojušas tīmekļa vietnes par Regulu, iekļaujot tajās Regulas un norādījumu versiju valsts valodā.

Komisija ir vadījusi prezentācijas izraudzītajām valsts iestādēm importējošajās valstīs, lai palīdzētu tām uzlabot izpratni par ES procedūrām. Dažas dalībvalstis ir iesaistījušās informatīvajās programmās ar trešajām valstīm, tostarp semināros un mācību braucienos.

AR ĪSTENOŠANU SAISTĪTĀS PROBLĒMAS UN IESPĒJAMIE UZLABOJUMI

Muitas kontrole

Lielākā daļa dalībvalstu uzskata, ka ir svarīgi ieviest robežkontroli un ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība un regulāra informācijas apmaiņa starp izraudzītajām valsts iestādēm un muitas ierēdņiem.

Regulas 17. panta formulējums ir vispārīgs un diezgan nepārliecinošs. Lielākā dalībvalstu daļa vēlētos redzēt skaidrāk formulētus noteikumus, tostarp eksportētāju īpašas saistības un atbilstošus instrumentus, kas atvieglotu muitas darbu, veicot eksporta un importa kontroli.

Reaģējot uz šiem apsvērumiem, ir paveikta ievērojama daļa darba, lai Regulas I pielikumā iekļautās ķīmiskās vielas tiktu klasificētas Kombinētajā nomenklatūrā (KN) un lai Eiropas Kopienu integrētajā muitas tarifā ( TARIC ) iepretim atbilstošajiem KN kodiem tiktu iekļauti „brīdinājuma karodziņi”, kas pievērstu muitas ierēdņu uzmanību tam, ka uz atbilstošajām ķīmiskajām vielām attiecas vai var attiekties īpaši noteikumi. Bez tam līdz ar EDEXIM datubāzes izstrādāšanu muitas ierēdņu īpašajām vajadzībām ir ievērojami pavirzījies darbs, lai Eiropas Kopienu integrētajā muitas tarifā iekļautu EDEXIM datubāzes ģenerētos unikālos identifikācijas kodus, kas paredzēti paziņojumiem par eksportu, saņemtajai nepārprotamajai piekrišanai u.c., ko eksportētāji varētu norādīt eksporta deklarācijas veidlapas (vienotā administratīvā dokumenta) 44. ailē, parādot, ka noteikumi ir ievēroti, un ļaujot muitas ierēdņiem to viegli pārbaudīt, ieskatoties EDEXIM datubāzē.

Tomēr ir vispārēja vienošanās par to, ka, lai nodrošinātu pilnībā efektīvu šādas sistēmas darbību, īpašo identifikācijas kodu izmantošanai ir jābūt obligātai.

Nepārprotama piekrišana

Vairākām dalībvalstīm šī procedūra rada problēmas, jo īpaši attiecībā uz savlaicīgu atbilžu saņemšanu no importējošajām valstīm. Aptuveni pusē gadījumu, neskatoties uz eksportējošās valsts izraudzītās valsts iestādes centieniem, atbildes uz pieprasījumiem nav saņemtas pat pēc vairākiem mēnešiem vai gadiem, arī tad, ja ir zināms, ka attiecīgajā importējošajā valstī ķīmiskās vielas izmantošana ir atļauta. Tā rezultātā bieži vien eksportu no ES valstīm nevar veikt, kaut arī to var veikt no citām valstīm (jo tur šo vielu eksportam nav jāgūst nepārprotama piekrišana), līdz ar to radot neizdevīgus apstākļus ES eksportētājiem. Gadījumu skaits, kad notiek šāda kavēšanās, ir ievērojami lielāks, nekā to varēja paredzēt, pieņemot Regulu, un dalībvalstīm un Komisijai veicamais darbs ir daudz apjomīgāks, nekā bija sagaidāms. Viena problēmas daļa ir neprecīza kontaktinformācija, otra daļa attiecas uz neizpratni par ES procedūrām. Pēdējais īpaši attiecas uz ķīmiskajām vielām, kas nav PIC ķīmiskās vielas un ir iekļautas tikai I pielikuma 2. daļā, un tas trešajās valstīs bieži rada neizpratni.

Stāvokli varētu uzlabot, sniedzot informāciju importējošās valsts valodā. Vēl varētu veltīt lielākas pūles tam, lai palīdzētu importējošajām valstīm reaģēt uz pieprasījumu, vairāk iesaistot Komisiju, tostarp koordinatora lomā. Kad vien tas ir bijis iespējams, Komisija jau ir veikusi šādus pasākumus, un turpinās tos veikt. Zināma ietekme šiem pasākumiem ir bijusi, tomēr kopumā stāvoklis nav ievērojami uzlabojies, un nav gaidāms, ka tas uzlabosies nākotnē, ja netiks veikti turpmāki pasākumi.

Dažas dalībvalstis iestājas par to, ka nepārprotamas piekrišanas prasība jāatceļ attiecībā uz I pielikuma 2. daļā iekļautajām ķīmiskajām vielām, vai — ja tas nebūtu iespējams — ka jāpārskata kritēriji, saskaņā ar kuriem ķīmiskās vielas tiek iekļautas šajā I pielikuma daļā. Tomēr ir vērojama aizvien lielāka vienprātība par to, ka labākais risinājums varētu būt procedūras saglabāšana, bet gadījumos, kad atbilde netiek saņemta, tiktu pielietota pieeja, kas ļautu noteiktos apstākļos turpināt eksportu kā pagaidu risinājumu, turpinot centienus saņemt piekrišanu.

Turklāt atkarībā no pieejamajiem resursiem būtu jāizpēta iespēja visus pieprasījumus par piekrišanu virzīt ar Komisijas starpniecību. Tas ļautu izvairīties no pasākumu pārklāšanās un dublēšanās, kā arī palīdzētu novērst iespējamo neizpratni un neskaidrības importējošajās valstīs, kuras paziņojumus par eksportu saņem no Komisijas (ar Eiropas Ķīmijas biroja starpniecību), bet prasījumus par piekrišanu —tieši no dalībvalstīm.

Citi jautājumi

Ir vajadzīga lielāka skaidrība par noteikumu darbības jomu, kad tie attiecas uz paziņojumiem (un atbilstošos gadījumos uz nepārprotamu piekrišanu) par preparātu eksportu. Šis jautājums jau ir aplūkots izraudzītajām valsts iestādēm paredzētajos tehniskajos norādījumos, kuros skaidri norādīts, ka par preparātiem ir jāsniedz eksporta paziņojums un (vajadzības gadījumā) jāsaņem nepārprotama piekrišana tad, ja tie satur Regulas I pielikuma attiecīgajā daļā vai daļās minētu ķīmisku vielu vai vielas tādā daudzumā, kura dēļ ir vajadzīgs marķējums neatkarīgi no citu vielu satura preparātā. Tas būtu jānorāda pašā Regulā.

Ir ierosināts, ka paziņojumos par eksportu būtu jāiekļauj informācija par gaidāmo eksporta daudzumu katrā gadā, lai importējošajai valstij par to būtu skaidrs priekšstats. Varētu palīdzēt arī paskaidrojums par paredzēto izmantojumu, kuru iekļauj paziņojumā par eksportu. Importējošās valstis bieži pieprasa šāda veida papildinformāciju.

Regulā izmantotā „eksportētāja” definīcija var radīt problēmas attiecībā uz prasību par eksporta paziņojumu precēm, ko ES ražotājs vai izplatītājs piegādā tirgotājiem ārpus ES, kuri savukārt eksportē preces tālāk. Šis jautājums ir apskatīts izraudzītajām valsts iestādēm adresētajos tehniskajos norādījumos, bet tas ir jānosaka pašā Regulā, lai pieeja būtu saskaņota.

Trešo valstu eksporta paziņojumu apstrāde netiek veikta optimāli. Lielākā daļa šo paziņojumu nāk no ASV. Var cerēt, ka tad, ja ASV turpmāk adresēs visus paziņojumus tieši Komisijai, procedūrā būs mazāk sarežģījumu.

Vairākas dalībvalstis norādīja uz grūtībām informācijas saņemšanā par I pielikuma ķīmiskajām vielām, saistot to ar eksporta paziņojumu saņemšanas procedūru no trešajām valstīm. Tomēr šādi paziņojumi parasti neattiecas uz I pielikumā iekļautajām ķīmiskajām vielām, tāpēc tajos ietvertā informācija diez vai var palīdzēt dalībvalstīm pildīt saistības attiecībā uz informācijas sniegšanu. Viena piezīme bija tāda, ka šis noteikums jāatceļ. Tomēr šāda informācija palielina pārredzamību un ir vērtīga pārraudzības nodrošināšanai, lai vispārīgāk novērtētu Regulas, kā arī citu Kopienas ķīmijas tiesību aktu ietekmi un efektivitāti.

SECINĀJUMI

Regula (EK) Nr. 304/2003 ir spēkā jau 3 gadus. Šajā laikā, eksportētājiem labāk iepazīstoties ar noteikumiem, ir palielinājusies izraudzīto valsts iestāžu darba slodze un dažādās procedūras ir attiecinātas uz lielāku skaitu ķīmisko vielu. Kopumā iesaistītie izraudzīto valsts iestāžu resursi nav ievērojami. Nav radīta pārmērīga administratīvā slodze eksportētājiem un iestādēm, kaut arī dažās iestādēs ir bijušas grūtības. Darba slodze turpinās palielināties, bet kopumā tai nevajadzētu būt pārmērīgai, ja vajadzīgie resursi arī turpmāk būs pieejami valstu un ES līmenī.

Kopumā ir pierādījies, ka Regulas procedūras ir efektīvas un darbojas labi. Lielākā problēma ir kavēšanās ar atbilžu saņemšanu uz prasījumiem paziņot nepārprotamu piekrišanu. Šādu gadījumu skaits ir daudz lielāks, nekā to varēja sagaidīt, un tas rada papildu darba slodzi. Turklāt tas ievērojami palielinājis administratīvo slodzi eksportētājiem, izraudzītajām valsts iestādēm un Komisijai, kā arī nostādījis ES eksportētājus neizdevīgā stāvoklī attiecībā pret konkurentiem, vienlaikus neradot papildu aizsardzību cilvēka veselībai un videi importējošajās valstīs. Īpaši lielas problēmas rada ķīmiskās vielas, kas ir uzskaitītas I pielikuma 2. daļā.

Kaut arī sākotnēji EDEXIM datubāze radīja problēmas, ko izraisīja grūtības pilnīgi pielāgot datubāzi visām Regulas prasībām, tomēr, ievērojot visu lietotāju vajadzības, šo problēmu risināšanā ir sasniegts ievērojams progress. Jo īpaši plānotā „uzņēmumu versija” procesu atvieglos un paātrinās.

Sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju ir teicama. Kopumā informācijas apmaiņa starp dažādajām pusēm norit bez sarežģījumiem. Tomēr varētu uzlabot informācijas apmaiņas plūsmu ar importējošajām valstīm.

Līdz šim nav novērotas būtiskas problēmas saistībā ar noteikumu neievērošanu.

Ir uzsvērta izpildes nozīme, jo īpaši muitas iestāžu loma šajā aspektā. Nepieciešama ciešāka sadarbība ar muitu. Plašs ir atbalsts arī papildu instrumentiem, kas atvieglotu muitas kontroles darbu, īpaši attiecībā uz eksportu.

Tāpat ir vairāki mazāk būtiski jautājumi, kuros vajadzētu izskaidrot noteikumu darbības jomu.

[1] OV L 63, 6.3.2003.

[2] http://ecb.jrc.it/edex

[3] OV L169, 8.7.2003., 27.lpp.

[4] OV L123, 27.4.2004., 27. lpp.

[5] OV L136, 24.5.2006., 9.lpp.

[6] OV L174, 12.7.2003., 10.lpp.

[7] OV L199, 7.6.2004., 7.lpp.

[8] OV L 147, 10.6.2005., 1.lpp.

[9] OV L 304, 23.11.2005.,.46.lpp.