[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.11.2006.

COM(2006) 693, galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā mazināt slogu, kas saistīts ar statistisko datu sniegšanu, kā arī vienkāršošanu un prioritāšu noteikšanu Kopienas statistikas jomā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā mazināt slogu, kas saistīts ar statistisko datu sniegšanu, kā arī vienkār šošanu un prioritāšu noteikšanu Kopienas statistikas jomā

Ievads

Komisijas 2005. gada marta paziņojumā „Labāks regulējums izaugsmei un darbavietām Eiropas Savienībā” (COM(2005) 97) ir noteikta vienkāršošana kā prioritāte ES. Šis paziņojums ir atbilde uz Eiropas Parlamenta un Padomes prasību vienkāršot un uzlabot ES tiesību aktu kvalitāti. Tas ir pilnībā iedzīvināts, liekot uzsvaru uz Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai. ES labāka regulējuma politikas mērķis ir labāk veidot regulējumu, lai palielinātu priekšrocības pilsoņiem, samazinātu izmaksas atbilstoši proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem un mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Tāpat arī valsts un Kopienas oficiālās statistikas izveides jomā, kā arī politiskās struktūras visos līmeņos (pašvaldību, valsts un Eiropas līmenī) jau kādu laiku aicina vienkāršot prasības. Arī uzņēmumu asociācijas ir atkārtoti uzsvērušas to, ka tās vēlas redzēt atvieglinātu statistikas slogu.

Komisija ( Eurostat ) izprot šo diskusiju un ir apsvērusi, kā tā var labāk palīdzēt mazināt šo problēmu Kopienas statistikas radīto izmaksu un sloga ziņā. Komisija 2005. gada 25. maijā pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību[1], kuru 2005. gada 7. jūnijā atbalstīja Ekonomikas un finanšu padome. Tajā bija iekļauts Komisijas ieteikums dalībvalstīm nodrošināt atbilstību 15 principiem Eiropas statistikas prakses kodeksā, kuru 2005. gada 24. februārī Statistikas programmu komiteja pieņēma vienprātīgi. Vairāki minētā kodeksa principi skar jautājumu par slogu, kas saistīts ar statistisko datu sniegšanu.

Turklāt Komisija 2005. gada 25. oktobra paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana – normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija”[2] no jauna minēja, ka statistikas jomā vajadzīga vienkāršošana. Proti, komercdarbības strukturālā statistika un Intrastat statistika ir skaidri iekļauta jau iesāktajā vienkāršošanas programmā laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam, kura pievienota šim paziņojumam.

Padomes 2005. gada 8. novembra secinājumos ir arī atzīts, ka uzmanības cienīga ir statistikas un datu vākšanas mazināšana, īpaši ņemot vērā MVU specifiskās vajadzības un ierobežotos resursus.

Kopienas līmenī mērķi mazināt slogu, kas saistīts ar statistisko datu sniegšanu, un vienkāršošanu īsteno, cenšoties arī turpmāk sniegt augstas kvalitātes statistiku. Saistībā ar labāka regulējuma iniciatīvu uzmanība jo īpaši ir pievērsta prasībām pēc informācijas, lai noteiktu politisko pasākumu mērķus un ietekmi. Patlaban darbība ir koncentrēta četros pamatvirzienos: katrā atsevišķajā gadījumā caurlūkot jau pieņemtos vai vēl sagatavošanā esošos Kopienas tiesību aktus par statistiku; izmantot informācijas tehnoloģiju tendences, pārzināt iespējas, kuras paveras, pretēji valstu rādītājiem palielinoties Eiropas datu apkopojumu nozīmei; un izmantot visu to potenciālu, ko sniedz administratīvie avoti, lai aizstātu statistiskos novērojumus. Tomēr šie pasākumi turpmāk jāpilnveido. Tādēļ šajā paziņojumā ir izklāstīta stratēģiska pieeja, lai turpmāk mazinātu statistikas slogu uzņēmumiem. Paziņojuma pamatā ir divi galvenie darbības virzieni: vienkāršošana un prioritāšu noteikšana . Abus virzienus atbalstīs ar uzlabots plānošanas process , kurā ietverta ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm.

Šo paziņojumu iesniedz vienlaikus ar vispārējo paziņojumu „Stratēģisks pārskats par labāku regulējumu ES” kā konkrētu piemēru tam, kā Komisija ir iecerējusi īstenot savas saistības.

VIENKāRšOšANA

Slogu, kas saistīts ar statistisko datu sniegšanu, uzņēmumiem var mazināt, kopā saistot divus faktorus: pirmkārt, statistikas prasību vienkāršošana izraudzītās prioritārās jomās un, otrkārt, tādu statistikas instrumentu un metožu veicināšana, ar kurām būs vieglāk izpildīt statistikas prasības.

Vienkāršošanas prioritārās jomas

Patlaban norit darbība vairākās jomās, kuras jau ir ierosināts vienkāršot, un tās turpmāk pilnveidos.

Intrastat

Tās darbības laikā (kopš 1993. gada) ir pieliktas lielas pūles, lai mazinātu slogu, ko uzņēmumiem uzliek Kopienas statistikai vajadzīgo datu vākšanas sistēma saistībā ar preču tirdzniecību starp dalībvalstīm ( Intrastat ). Ir noteikti sliekšņi, lai lielu skaitu uzņēmumu atbrīvotu no pārskatu sniegšanas, ir samazināts nomenklatūras pozīciju skaits, dažu datu sniegšana ir kļuvusi neobligāta, un ir ieviesta vienkāršota pārskatu sniegšana par kompleksajiem ražojumiem.

Turpmāk vienkāršošana norisināsies ar līdzīgu ievirzi, un šī vienkāršošana īstermiņā ietekmēs to, ka mazināsies Intrastat uzliktais slogs. Tomēr nav sagaidāms, ka tā vidējā termiņā un ilgtermiņā vēl vairāk mazinās respondentiem uzlikto slogu. Tādēļ Komisija ierosinās vidējā termiņā pāriet uz vienotas plūsmas pārskatu sniegšanas sistēmu. Patlaban tirdzniecības statistiku starp ES dalībvalstīm sagatavo, izmantojot sistēmu, kurā katra valsts sniedz pārskatus gan par importa, gan eksporta plūsmu. Tādējādi par katru no tām tiek ziņots divreiz. Vienotajā pārskatu sniegšanas sistēmā statistika par šo plūsmu tiks vākta tikai vienā valstī.

Lai gan tas Intrastat paziņojumus varētu samazināt par vairāk nekā 50 % (pārskatu sniegšanas gadījumā, ko veic nosūtītāja puse), vienotas plūsmas pārskatu sniegšanas sistēmas ieviešana nekādā ziņā nav vienkārša, jo, atspoguļojot tirdzniecības plūsmas, dalībvalstu starpā vēl joprojām ir lielas atšķirības datu vākšanas un apstrādes dažādības dēļ. Tādēļ ir būtiski tas, ka vienotas plūsmas pārskatu sniegšana konkrētā laikposmā jāievieš pakāpeniski un vienlaikus jāveic vajadzīgie pasākumi, lai garantētu pieņemamu datu kvalitāti. Lai to sasniegtu, Komisija veiks vispārēju analīzi, kurā novērtēs vienotas plūsmas pārskatu sniegšanas ietekmi. Tiks pētīts, kādi pasākumi jāveic, lai saglabātu datu kvalitāti. Turklāt dalībvalstis tiks aicinātas valsts līmenī veikt līdzīgus pētījumus. Šo divu pētījumu rezultātā tiks izteikti skaidri ieteikumi par to, kā ciešā sadarbībā starp Eurostat un dalībvalstīm īstenot vienotas plūsmas sistēmu.

Pirms var tikt pieņemta vienotas plūsmas pārskatu sniegšanas sistēma, jāatrisina vairāki jautājumi. Tie ir pamatdatu kopas noteikšana, datu vākšanas un apstrādes sistēmu saskaņošana un datu apmaiņa dalībvalstu starpā. Citi jautājumi, kas arī būs jāizskata, ir tas, kā labāk izmantot administratīvos datus, kādā veidā samazināt klasificēšanas kļūdas un kā risināt konfidencialitātes jautājumus.

Lai risinātu šos un citus jautājumus, tiks sagatavots sīki izstrādāts rīcības plāns sarunām ar dalībvalstīm.

- Komisija ierosinās paralēlu pieeju, kurā turpmāku vienkāršošanu īstermiņā līdz ar tradicionālajiem virzieniem papildina Intrastat vienotas plūsmas sistēma, kura darbību sāks 2010. gadā.

Komercdarbības strukturālā statistika

Komisija 2006. gada februārī ierosināja pārstrādāt regulu par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (USS)[3]. Priekšlikuma mērķis ir turpmāk atjaunināt šo svarīgo statistikas jomu, iekļaujot tajā jaunas politiskās prasības, un to veic, uzlabojot ražīgumu raksturojošos mainīgos lielumus un izveidot gan pakalpojumu, gan ražošanas nozares vienādu aptveramību. Visi šie jautājumi ir pašā centrā Lisabonas stratēģijai un iekšējā tirgus pilnveidošanai. To veicot, USS, svītrojot dažus obligātos mainīgos lielumus, citus mainīgos lielumus pārceļot no ikgadējā uz daudzgadu pārskatu un svītrojot neobligātos mainīgos lielumus. Vairākās jaunās jomās ieteikts izmantot reģistra datus.

USS regulas pārstrādāšana ir piemērs tādu instrumentu veidam, kurus varētu izmantot, lai panāktu vienkāršošanu.

- Pārstrādājot USS regulu, paredzēta iespēja valstīm tieši dot ieguldījumu attiecībā uz Eiropas līmenī salīdzināmām summām , izvairoties no tā, ka skaitliskos rādītājus, kuri skar visu informāciju, sniedz piespiedu kārtā. Šī pilnībā nav Eiropas līmeņa pieeja, taču tas ir solis attiecīgajā virzienā, un tas būtiski mazinās minēto slogu.

- Administratīvo datu izmantošana arī samazinās slogu uzņēmumiem. Pārstrādājot USS regulu, to veiks jaunajās jomās. Vācot uzņēmējdarbības demogrāfijas statistiskos datus (jauna joma pārstrādāšanā), balstīsies vienīgi uz reģistra datiem, un tādēļ slogs uzņēmumiem vispār netiks radīts.

Statistika par rūpniecības preču ražošanu (Prodcom)

Ir veikti vairāki pasākumi, lai mazinātu slogu, kas ražošanas nozarei uzlikts ar regulu par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi[4].

- Ražojumu sarakstu ( Prodcom saraksts) 2005. gadā vienkāršoja, lai atceltu tādas pozīcijas, par kurām pārskatus sniedza neapmierinoši un, kā atzina uzņēmumi, bija grūtības sniegt pārskatus. Tad arī atteicās no prasības katru ceturksni sniegt pārskatu par tekstilpreču ražošanu.

- Tāpat 2006. gadā attiecās no prasības katru mēnesi sniegt pārskatu par tērauda ražošanu.

- Patlaban notiek apspriešanās ar dalībvalstīm par atteikšanos no rūpnieciskajiem pakalpojumiem un starpproduktiem 2007. gada sarakstā.

Pieņemto pasākumu rezultātā būtiska ir sloga iespējamā mazināšana: piemēram, 2005. gadā veicot vienkāršošanu, Prodcom sarakstā pozīcijas samazināja no 5800 uz 4500 un mazināja prasību katru ceturksni sniegt pārskatu par tekstilpreču ražošanu, ar kuru respondentiem bija uzlikts nesamērīgs slogs.

Uzņēmējdarbības statistikas pārveidošana

Katra uzņēmējdarbības statistikas joma jāaplūko nenošķirti. Lai sniegtu pilnīgu ekonomikas ainu, ir vajadzīga statistika par vairākām jomām, un tās pamatā jābūt uzņēmumu apsekojumiem. Turklāt statistikas jomas ir savstarpēji saistītas. Piemēram, USS ir vissvarīgākais nacionālo kontu avots. Tātad gluži iespējams, ka pat USS regulas attiecīgu prasību svītrošanai nebūtu nozīmes, jo datus joprojām vāks valstis, lai izpildītu nacionālo kontu prasības.

Komisija ir pārliecināta par to, ka jāveic pat vēl vairāk, un tādēļ tā pilnveido programmu uzņēmējdarbības statistikas pārveidošanai. Šajā pārveidošanā iekļaus vairākus pasākumus, lai dalībvalstis atbalstītu tādu metožu pilnveidošanā, ar kurām ir iespēja būtiski mazināt slogu uzņēmumiem, piemēram, statistikas vajadzībām intensīvāk izmantot administratīvos datus, nodrošināt statistiskās informācijas automātisku elektronisko pārraidi tieši no uzņēmuma pārskatiem, pilnveidot un saskaņot novērtēšanas metodes, labāk iekļaut mikrodatu kopas, kas dalībvalstīm dotu iespēju efektīvāk izmantot pašreizējo informāciju un tāpēc mazinātu slogu uzņēmumiem. Komisija rudens nogalē izteiks priekšlikumu par uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizēšanu, kurā būs iekļauta rīcība attiecībā uz sloga mazināšanas metodēm. Šis priekšlikums būs daudzgadu programmas veidā, kura no 2008. līdz 2013. gadam jāīsteno ciešā sadarbībā starp Eurostat un dalībvalstīm.

- Komisija patlaban pilnveido tādu programmu uzņēmējdarbības statistikas pārveidošanai, kurā pievērsīsies uzņēmumiem uzliktā sloga mazināšanai, izmantojot efektīvaku datu vākšanu

Lauksaimniecības statistika

Statistikas programmu komiteja 2005. gada 24. februārī apstiprināja Eurostat priekšlikumus par Eiropas lauksaimniecības statistikas nākotni, kuru mērķis bija būtiska vienkāršošana un racionalizēšana. Šie priekšlikumi patlaban tiek īstenoti.

- Vairākas bilances ir pārtrauktas, un dažas citas valsts bilances izstrādātas tikai fakultatīvi.

- Mēneša absolūto cenu vākšana ir pārtraukta. Attiecībā uz gada absolūtajām cenām produktu saraksti ir uz pusi samazināti. No 2006. gada turpmāk mēneša cenas indeksi ir aizstāti ar ceturkšņa cenas indeksiem.

- Lauksaimniecības uzņēmumu struktūru trīs starpposma apsekojumu vietā turpmākajiem desmit gadiem ir ierosināti tikai divi apsekojumi.

- Tiesību akti par apsekojumiem mājlopu audzēšanas un gaļas ražošanas jomā tiks pārskatīti.

- Jāpārskata tiesību akti par statistiku attiecībā uz graudaugiem un citu labību.

- Ir pabeigta mežsaimniecības nozares pārskatu saskaņošana ar pārskatiem vides jomā.

- Augļu dārzu un vīnogu audzētavu apsekošanas programma tika pārskatīta saskaņā ar šo abu kopīgo tirgu organizāciju reformu.

- Līdz 2007. gada beigām tiks īstenota jauna kopēja sistēma lauksaimniecības statistikas vākšanai un apstiprināšanai. Tā ievērojami uzlabos datu kvalitāti un dos iespēju samazināt izmaksas un mazināt slogu.

Šiem būtiskajiem pasākumiem, ko patlaban veic, lai vienkāršotu lauksaimniecības statistikas sistēmu un mazinātu statistikas slogu, jāpalīdz izpildīt prasības, kuras rodas, jaunās politiskās intereses iekļaujot Kopējā lauksaimniecības politikā (lauku attīstība, vide un pārtikas nekaitīgums).

- Komisija aktīvi sekos Eiropas lauksaimniecības statistikas sistēmas vienkāršošanai un centīsies uzlabot statistikas kvalitāti.

Vienkāršošanas instrumenti

Eiropas datu apkopojumi

Tas, ka politikas veidošanā pretēji valsts rādītājiem pieaug Eiropas datu apkopojumu nozīme, arī paver vienkāršošanas iespējas. Īstermiņa statistikas jomā – tā ir sevišķi svarīga monetārajai politikai – vismaz vairumā gadījumu bija iespējams samazināt datu sniegšanas pienākumu apmēru (sadalījums sīkākās daļās, savlaicīgums, biežums) tām dalībvalstīm, kurām attiecīgajos Eiropas datu apkopojumos līdzdalība bija zemāka par 1 %. Turklāt Eurostat ir ierosinājis ieviest Eiropas parauga ņemšanas plānu, kas dotu iespēju ievērojami (līdz pat 80 %) samazināt kopējo paraugu apjomu un tādējādi kopējo slogu, kas saistīts ar statistisko datu sniegšanu. Arī pārstrādājot USS regulu, dalībvalstīm būs sniegta iespēja, ļoti sīki izstrādātā līmenī uzrādot darījumus, veicināt tikai Eiropas salīdzināmās summas. Eurostat arī veicina ideju veikt nepārtrauktus apsekojumus , jo tā rezultātā savukārt mazinātos paraugu apjoms, kas valsts statistikas iestādēm (VSI), kaut gan retākos laikposmos, dotu iespēju apkopot valsts rādītājus, turpretim Eiropas datus vēl arvien varētu apkopot biežākos laikposmos. Komisija turpinās noteikt jomas, kurās galveno uzmanību novirza no valsts datiem uz Eiropas datu apkopojumiem, lai pilnveidotu instrumentus un metodes paraugu koordinēšanai un vajadzības gadījumā izstrādātu īpašus Eiropas līmeņa apsekojumus.

- Ar Komisijas priekšlikumu Kopienas Statistikas programmai 2008. līdz 2012. gadam īpašos gadījumos paredzēts veicināt Eiropas līmeņa paraugu izmantošanu.

Administratīvo datu izmantošana

VSI pasākumi un respondentiem uzliktais slogs acīmredzami mazināsies, ja attiecīgo informāciju turpmāk iegūs no citā nolūkā reģistrētajiem administratīvajiem datiem, nevis no īpašiem statistikas pārskatiem. Eurostat apzinās, ka daudzo iemeslu dēļ ir ļoti grūti saskaņot administratīvos datus un tādējādi nodrošināt no tiem iegūtās statistikas salīdzināmību. Izmantojot administratīvo dokumentāciju, vienkārši ir kompromiss starp salīdzināmību, no vienas puses, un VSI izmaksām un respondentiem radīto slogu, no otras puses. Dalībvalstīm vienmēr ir bijusi iespēja izmantot apsekojumus vai administratīvos datus, vai to abu kombināciju. Turklāt Eurostat pats (biežos laikposmos) izmanto administratīvos datus, lai (retākos laikposmos) iegūtu vajadzīgos apsekojumu rezultātus. Administratīvo datu kombinācija vajadzīgo ziņu iegūšanai, kas balstīta uz regulāriem standarta apsekojumiem vai retākos laikposmos sagatavotiem apsekojumiem, noteikti ir stratēģija, ar kuru mazinās ar statistisko datu sniegšanu saistīto slogu un izmaksas, un tādēļ Eurostat šī stratēģija ir ne vien jāatzīst, bet arī jāveicina.

- Ar Komisijas priekšlikumu Kopienas Statistikas programmai 2008. līdz 2012. gadam paredzēts administratīvos datus izmantot statistikas vajadzībām.

Grāmatvedības datu izmantošana

Daudzsološs turpmāks solis ir standartizētu grāmatvedības datu tieša izmantošana ar elektronisko instrumentu palīdzību. Minētos datus saņem tieši no uzņēmumu grāmatvedības, neizmantojot īpašu aptaujas anketu. Grāmatvedības datus var papildināt ar nelieliem apsekojumiem, kā tas ir administratīvo datu sniegšanas gadījumā. Komisija atbalstīs dalībvalstis, sakārtojot definīcijas tiesību aktos par minētajiem grāmatvedības standartiem, pilnveidojot vajadzīgos elektroniskos instrumentus un izstrādājot jaunus paņēmienus mērķtiecīgiem papildu apsekojumiem un atbilstīgām vērtēšanas metodēm.

Datu noliktava uzņēmējdarbības statistikai

Mikrolīmenī pilnīgi integrējot visas datu kopas, būtu ievērojami vieglāk izmantot un atkārtoti lietot pieejamos datus. Informācija tiktu vākta tikai vienreiz un atkārtoti lietota dažādu apsekojumu vajadzībām. Tas mazinātu slogu, gan arī paaugstinātu datu kopu lietderību. Dažas dalībvalstis jau ir panākušas ievērojamu datu kopu integrēšanas līmeni, taču daudz vēl jāveic, lai šādas sistēmas tiktu pilnībā īstenotas. Komisijai mikrolīmenī ir piekļuve tikai ierobežotām datu kopām, un tas traucē Eiropas līmenī atkārtoti lietot informāciju. Uzņēmumu grupas, kas aktīvi darbojas vairākās dalībvalstīs, arī pieprasa integrētās datu kopas attiecīgās grupas līmenī, kurš jāizveido Kopienas līmenī.

Uzņēmumu reģistri ir ikvienas šādas sistēmas centrs, un tāpēc ir būtiski pilnīgi ieviest jauno uzņēmējdarbības strukturālās statistikas regulu. Komisija arī atbalstīs dalībvalstis, pilnveidojot instrumentus un metodes datu kopu pilnīgai integrēšanai.

- Ar Komisijas priekšlikumu Kopienas Statistikas programmai 2008. līdz 2012. gadam paredzēts veicināt un lietot mikrodatus.

- Eurostat atbalstīs jauna procesa pilnveidošanu, izveidojot pašreizējo mikrodatu posmus, lai dotu iespēju efektīvāk lietot datus.

Prasību diferencēšana

Prasību diferencēšana atkarībā no valstu svarīguma statistiskajos rādītājos varētu būtiski mazināt slogu uzņēmumiem un izmaksas dažām valstu iestādēm un tajā pašā laikā uzlabot ES rādītāju savlaicīgumu. Tā būtu jāizmanto lielākā mērā.

IT un novatorisku metožu izmantošana

Kā nākamais solis pašreizējā darbā ir tas, ka saistībā ar uzņēmumu grāmatvedības datu lietošanu statistikas vajadzībām (skatīt 2.2.3. sadaļu) Eurostat kopā ar dalībvalstīm pēta iespēju elektroniskā formātā piemērot XBRL (paplašināma uzņēmējdarbības statistikas pārskatu valoda). Tā kā uzņēmumi pārskatu sniegšanai sāk izmantot XBRL, statistikas organizācijām vajadzētu spēt statistiskos datus no grāmatvedības datiem iegūt automātiski XBRL . Lai to sasniegtu, ir izveidota darba grupa, kurā līdzdarbojas vairākas valstu statistikas organizācijas un centrālās bankas, un ir sākta attiecīga tehniskā pilnveidošana.

Eurostat arī aktīvi sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas komisiju Eiropai, lai uzlabotu tādu datu automātiskās vākšanas paņēmienus, kurus neapstrādātus sniedz uzņēmumi.

Eurostat , sadarbojoties ar citām starptautiskajām organizācijām, arī atbalsta to, ka attīstās un tiek sekmēts Statistisko datu un meta datu apmaiņas formāts ( SDMX ), kam ir ISO standarta statuss. Šis XML bāzes standarts sniedz iespēju starp organizācijām un lietotājiem elektroniski pārsūtīt statistiskos datus un meta datus. SDMX standarts palīdzēs tādā ziņā, ka uzņēmumiem atmaksāsies informācija, ko tie sniedz statistikas iestādēm.

Lai mazinātu slogu, kas saistīts ar statistisko datu sniegšanu, tiks arī veicināti vairāki metodiski jauninājumi. To sekmēs, izmantojot 7. Pētniecības pamatprogrammu (PP 7).

- Priekšlikumu īpašās statistikas jomās ieviest SDMX dalībvalstīm iesniegs 2007. gada pirmajā pusgadā.

- Īstenojot PP 7, pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus oficiālās statistikas izpētei izteiks 2007. gada sākumā, un kā viens no iespējamiem tematiem tajā būs ar statistisko datu sniegšanu saistītā sloga noteikšana un mazināšana.

PRIORITāšU NOTEIKšANA

Labāka statistikas prioritāšu noteikšana ir vēl viens vienkāršošanas procesa pamatelements. Vienkāršošanai paredzēto prioritāro jomu izvēlē izšķirīgs solis ir ES politikai vajadzīgās statistikas atbilstības un lietderības novērtēšana.

Principu ieviešana praksē

Saskaņā ar Eiropas statistikas prakses kodeksa attiecīgajiem principiem ar 2005. gada 25. maija paziņojumu noteica trīs svarīgas pamatnostādnes statistikas prioritāšu noteikšanai.

- Pirmā pamatnostādne attiecas uz Eiropas statistikas lietotāju vajadzībām un ieguvumu no tās – galvenokārt, ņemot vērā tās nozīmīgumu politikas veidošanā Eiropas līmenī

- Otrā pamatnostādne attiecas uz tādu izmaksu novērtējumu , kuras dalībvalstīm, respondentiem un Eiropas Komisijai rodas, sagatavojot Kopienas statistiku.

- Trešā kategorija skar „ īpašus jautājumus ”, kuri ir nozīmīgi oficiālās statistikas izmaksu efektivitātei, tostarp arī kompromiss starp atšķirīgiem statistikas kvalitātes elementiem (piemēram, „precizitāte” vai „sadalījums sīkākās daļās” un „savlaicīgums”), un iespējas pielāgot pārskatu sniegšanas pienākumus, galveno uzmanību pievēršot Eiropas būtiskākajām vajadzībām.

Pamatojoties uz šiem principiem, sadarbībā ar dalībvalstu statistikas iestādēm ir izstrādāta kombinēta kvalitatīva un kvantitatīva metode izmaksu efektivitātes novērtēšanai, un sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm un statistikas lietotājiem Kopienas līmenī tā ir pārbaudīta izraudzītās jomās (transporta statistika un statistika par ārvalstu saistītajiem uzņēmumiem). Šī metode, kas attīstīta, izmantojot tos pašus principus un metodiku, ir izmantota arī citās šādās shēmās (ES tīro izmaksu modelī vai standarta izmaksu modelī dažās dalībvalstīs), un pārbaužu rezultāti kopā ar valstu statistikas iestādēm ir novērtēti pozitīvi.

Komisija ( Eurostat ) un dalībvalstu statistikas iestādes, kuras ir uzņēmušās kopīgu atbildību par minēto metodi, ir vienojušās to nepārtraukti uzlabot, lai panāktu iespējami izteiktāku līdzsvaru starp vienkāršības vajadzībām un to, ka analīzes ir praktiski veicamas, no vienas puses, un sadalījumu sīkākās daļās un precizitāti, nosakot sīki izstrādātas prasības attiecībā uz izmaksu efektivitāti, no otras puses.

Metožu īstenošana

Kā 2005. gada 8. novembrī ieteica Padome, minētā metode patlaban jāiekļauj Komisijas priekšlikumā par daudzgadu statistikas programmu 2008. līdz 2012. gadam. Tā kalpos kā kopīgs instruments strukturētām, sistemātiskām un pārskatāmām analīzēm, lai atbalstītu politiskos lēmumus. Minētā metode nodrošina to, ka kompetentās valsts iestādes aktīvi iesaistās dalībvalstīm un respondentiem radīto kopējo izmaksu novērtēšanā saskaņā ar ES neto administratīvo izmaksu modeļa principiem, un Komisijai radīto izmaksu novērtēšanā. Tā arī nodrošina statistikas lietotāju aktīvu iesaistīšanu statistikas lietderības novērtēšanā , galvenokārt attiecībā uz atbilstību un noderīgumu ES politikai. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš jomām, kuras salīdzinājumā ar tām jomām, kurās šī kompetence ir dalīta, ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Uz statistiku tikai nelielā daļā attiecas administratīvais slogs uzņēmumiem un jo īpaši MVU. Taču minēto slogu izjūt kā daudz smagāku. Tāpēc jāturpina veicināt visaptveroši pasākumi, lai mazinātu statistikas slogu. Tātad priekšlikums ir pastāvīgi piemērot minēto metodi attiecībā uz:

i) jauniem pasākumiem, kuri būtiski līdzekļu ziņā ietekmē respondentus, un

ii) pašreizējām statistikas prasībām,

tādējādi pakāpeniski vēl vairāk līdzsvarojot statistikas programmu. Ņemot vērā to, ka Eiropas statistikas sistēma ir izveidota kā tīkls un tā darbojas, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, to tomēr būtu iespējams veikt tikai uz dalībvalstu apjomīgu ieguldījumu rēķina. Jo īpaši dalībvalstīm būs jāsniedz ticami dati par izmaksām, kuras radušās tieši saistībā ar statistikas sagatavošanu Kopienas vajadzībām.

- Visiem tiem jaunajiem statistikas projektiem, kuri, šķiet, uzliek būtisku papildu slogu datu sniedzējiem, jo īpaši uzņēmumiem, pirms to īstenošanas veiks izmaksu lietderības analīzi.

- Visas jomas, kuras ir iekļautas nākamajā daudzgadu statistikas programmā (2008. līdz 2012. gadam), pirms minētās programmas beigām analizēs izmaksu lietderības ziņā.

PLāNOšANAS PROCESS

Kopienas statistikas programmas noteikšanai paredzēto procesu pielāgo, lai atbalstītu vairāk mērķu, ar kuriem mazinās slogu dalībvalstīm un respondentiem. Programmā turpmāk iekļaus pārskatus par pašreizējo jomu plānošanu, un ikgadējās apspriedēs ar lietotājiem vairāk uzmanības veltīs jautājumam par prioritāšu noteikšanu. Saistībā ar šo papildus pastāvīgajam dialogam ar lietotājiem Komisijā īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai iesaistītu pārveidoto Eiropas Padomdevēja komiteju jautājumos par statistisko informāciju ekonomikas un sociālajā jomā (CEIES)[5], kura palīdzēs Padomei, Eiropas Parlamentam un Komisijai, nodrošinot to, ka, koordinējot Kopienas statistikas informācijas politikas stratēģiskos mērķus un prioritātes, tiek ņemtas vērā lietotāju prasības, kā arī finansiālais slogs informācijas sniedzējiem un tās sagatavotājiem.

Turklāt pašreizējās apspriedes ar dalībvalstīm par Kopienas statistikas tiesiskā pamatregulējuma (jo īpaši Padomes 1997. gada 17. februāra Regulas (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku[6]) pārstrādāšanu ir izdevība, lai izpētītu veidus, kādos VSI ciešāk iesaistīt statistikas programmu saturiskajā izstrādē.

- Patlaban tiek sagatavots priekšlikums CEIES reformai.

- Pārstrādājot Kopienas statistikas tiesisko pamatregulējumu, risinās jautājumu par veidiem, kādos VSI ciešāk iesaistīt Komisijas statistikas programmu saturiskajā izstrādē

SECINāJUMS

Efektīvai ekonomikas pārvaldībai un politikas veidošanai Eiropas Savienībā gan valsts, gan Kopienas līmenī ir vajadzīga augstas kvalitātes statistika. Tā, kopumā ņemot, ir savienojama ar labāka regulējuma principu nepārtrauktu ievērošanu, arī vienkāršošanu, kas ir viens no galvenajiem elementiem jaunajā partnerībā izaugsmei un nodarbinātībai, kura sākta 2005. gadā.

Pasākumi, ko Komisija ir ierosinājusi šajā paziņojumā, veido daļu no minētās vispārējās stratēģijas, kuras mērķis ir uzlabot reglamentējošo un administratīvo vidi un stiprināt konkurētspēju gan Eiropas, gan valstu līmenī.

Statistikas jomā Komisija atzīst vajadzību nodrošināt to, ka statistika var ātri iekļaut jaunas politiskās vajadzības, tajā paša laikā mazinot prasības visur, kur vien to nozīme ir mazinājusies vai arī saistība ar politiku ir neliela. Komisija ir uzņēmusies, pamatojoties uz iepriekšminētajām svarīgajām pamatnostādnēm, sistemātiski novērtēt jauno un pašreizējo prasību izmaksu efektivitāti. Visu jauno tiesiskā regulējuma jomā ierosināto priekšlikumu ietekmi un rezultātus turpmāk regulāri novērtēs, un valsts statistikas iestādes tiks informētas par šo novērtējumu rezultātiem. Visos minētajos jautājumos Komisija plāno cieši sadarboties ar dalībvalstīm, kuru iesaistīšanās nodrošinās, ka šajā jomā izvirzītos mērķus var īstenot.

Centieni panākt izteiktu līdzsvaru starp prasībām un resursiem nav tikai jautājums, kas radies sagadīšanās dēļ. Ir vajadzīgas nemitīgas pūles un tādu instrumentu kopums, kurus izmantos, stratēģiskajā kopsakarībā uzlabotā statistikā atspoguļojot to, kāda ir Eiropas statistikas sistēmas kā uzlabotas statistikas veselas sistēmas lielākā funkcionālā spēja un efektivitāte, lai kalpotu ES politikai. Šajā paziņojumā ierosinātie pasākumi un instrumenti tiks iekļauti nākamajā Kopienas daudzgadu statistikas programmā.

Ievērojot to, ka nosakot prioritātes, vienkāršojot un mazinot slogu, kas saistīts ar statistisko datu sniegšanu, Kopienas statistikas jomā jāuzņemas kopīgas saistības, Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt ierosināto rīcību un turpmāk atbalstīt dažādās iniciatīvas, ar kurām minēto rīcību īstenos.

[1] COM(2005) 217.

[2] COM(2005) 535.

[3] COM(2006) 66, galīgā redakcija.

[4] Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3924/91.

[5] COM(2006) 653 galīgā redakcija.

[6] OV L 52, 22.2.1997., 1. līdz 7. lpp.