[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.10.2006

COM(2006) 631 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

ES un Ķīna – ciešāki partneri, arvien lielāki pienākumi

{COM(2006) 632 galīgā redakcija}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

ES un Ķīna – ciešāki partneri, arvien lielāki pienākumi

1. Kas ir likts uz spēles?

Ķīna pēdējā desmitgadē atkal kļuvusi par lielvaru. Tā ir kļuvusi ne vien par ceturto lielāko ekonomiku un trešo lielāko eksportētājvalsti pasaulē, bet arī par arvien nozīmīgāku politisko varu. Ķīnas ekonomikas izaugsme ir devusi papildu svaru ievērojami aktīvākai un izsmalcinātākai Ķīnas ārpolitikai. Ķīnas politikas būtisks princips ir tās vēlme attīstīties un censties ieņemt tādu vietu pasaules mērogā, kas atbilstu tās politiskajai un ekonomiskajai varai. Ņemot vērā Ķīnas teritorijas lielumu un pasakaino izaugsmi, šīm izmaiņām ir milzīga ietekme uz politiku un tirdzniecību visā pasaulē.

ES piedāvā lielāko tirgu pasaulē. Tās valūta veido globālās rezerves. Tā ir pasaules līdere galveno tehnoloģiju un prasmju jomā. ES ir būtiska loma, meklējot risinājumus šodienas izaicinājumiem vides, enerģētikas un globalizācijas jomā. Tā ir pierādījusi, ka spēj arvien vairāk ietekmēt procesus tālu aiz savām robežām un ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē.

Eiropai efektīvi jāreaģē uz Ķīnas atjaunoto varenību. Lai tiktu galā ar tiem izaicinājumiem, ar kādiem Eiropai šodien jāsaskaras, tostarp klimata pārmaiņām, nodarbinātību, migrāciju, drošību, mums jāizmanto potenciāls, kādu rada dinamiskas attiecības ar Ķīnu, pamatojoties uz mūsu vērtībām. Turklāt mūsu interesēs ir atbalstīt Ķīnas reformu procesus. Tas nozīmē, ka Ķīnas dimensija jāņem vērā visā ES politiku klāstā, gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski. Tas nozīmē arī to, ka ES iekšienē jāīsteno cieša koordinācija, lai nodrošinātu visaptverošu un saskanīgu pieeju.

Lai labāk atspoguļotu savu attiecību nozīmīgumu, ES un Ķīna 2003. gadā vienojās par stratēģisku partnerību. Atsevišķas viedokļu atšķirības ir saglabājušās, tomēr tās tiek risinātas sekmīgi, un attiecības kļūst arvien nobriedušākas un dzīvei pietuvinātākas. Tajā pašā laikā Ķīna, tāpat kā ES, ir cieši iesaistīta globalizācijas procesā un arvien vairāk tiek integrēta starptautiskajā sistēmā.

ES attieksmei pret Ķīnu pamatā jābūt vērstai uz iesaisti un partnerību. Tomēr, stratēģiskajai partnerībai kļūstot ciešākai, pieaug savstarpējā atbildība. Partnerībai jāatbilst abu pušu interesēm, un ES un Ķīnai jādarbojas kopīgi, uzņemoties aktīvāku un atbildīgāku lomu starptautiskajā kontekstā un atbalstot un veicinot spēcīgu un efektīvu daudzpusēju sistēmu. Jācenšas panākt tādu situāciju, kurā Ķīna un ES varētu apvienot spēkus, lai piedāvātu kopīgus risinājumus globālām problēmām.

No mūsu tirdzniecības un ekonomiskās partnerības ieguvējas būs gan ES, gan Ķīna. Ja mēs vēlamies atzīt tās pilno potenciālu, nedrīkst Ķīnas konkurencei aizvērt Eiropas durvis. Taču, lai veidotu un uzturētu politisku atbalstu atvērtām attiecībām ar Ķīnu, Eiropai pilnībā jāapzinās, kādu labumu dod šāda rīcība. Ķīnai būtu jāatver savi tirgi un jānodrošina apstākļi godīgai tirgus konkurencei. Pielāgošanās konkurences izaicinājumam un godīga tirgošanās ar Ķīnu būs galvenais ES tirdzniecības politikas izaicinājums nākamajā desmitgadē. Šis svarīgākais divpusējais izaicinājums ir mūsu partnerības pārbaudes veids, un tas sīkāk aplūkots tirdzniecības politikas dokumentā „Konkurence un partnerība”, kas pievienots šim paziņojumam.

Savas intereses Eiropa un Ķīna kopīgi var veicināt daudz labāk nekā to jebkad iespētu katra atsevišķi.

2. Konteksts: Ķīnas atdzimšana

Galvenais Ķīnas politikas dzinējspēks arvien ir iekšējā stabilitāte. Pēdējās desmitgadēs stabilitāti ir veicinājusi spraiga ekonomiskā izaugsme. Kopš 1980. gada vidējais gada pieaugums Ķīnā bijis 9 %, bet tās daļa pasaules kopējā IKP ir palielinājusies desmitkārtīgi, sasniedzot 5 % no pasaules IKP. Izaugsme Ķīnā novedusi pie straujākās nabadzības samazināšanās, kāda pieredzēta pasaules vēsturē, kā arī pie lielas vidusšķiras rašanās, kurai ir labāka izglītība, arvien lielāka pirktspēja un izvēles iespējas.

Tomēr šī fenomenālā izaugsme slēpj sevī nedrošību un nestabilitāti. Ķīnas vadītājiem sarežģītajā ikdienā jāsaskaras ar virkni nopietnu izaicinājumu, kam galvenokārt piemīt iekšzemes dimensija, tomēr tie aizvien vairāk atbalsojas arī ārpus valsts robežām.

- Turpina palielināties būtiskas atšķirības. Atšķirība starp bagātajiem un nabagiem ir ievērojama, un tā turpina palielināties, tāpat arī sociālais, reģionālais un dzimumu līdzsvara trūkums, liela slodze gulstas uz veselības aprūpes un izglītības sistēmām, un Ķīnai jau nākas saskarties ar ievērojamām demogrāfiskām izmaiņām un problēmām, ko rada iedzīvotāju novecošanās.

- Ķīnas pieprasījums pēc enerģijas un izejmateriāliem jau tagad ir ievērojams – Ķīna jau tagad ir otra lielākā enerģijas patērētāja pasaulē – un nākotnē tas turpinās augt. Turklāt arvien acīmredzamāka kļūst neierobežotās ekonomikas un rūpniecības izaugsmes negatīvā ietekme uz vidi. Tajā pašā laikā izaugsmes modeļi nav līdzsvaroti, koncentrēšanās uz eksportu negatīvi ietekmē to, kā tiek apmierināts vietējais pieprasījums.

Izaugsmei joprojām ir centrālā vieta Ķīnas reformu programmā, taču tā tiek arvien vairāk saskaņota ar pasākumiem, kuru mērķis ir pievērsties sociālajai nevienlīdzībai un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko un politisko attīstību. Paradoksāli, taču vairākās jomās stabilitāti veicinoši apstākļi uzlabojas, kad partija un valsts samazina kontroli. Neatkarīgāka tiesu sistēma, spēcīgāka pilsoniskā sabiedrība, brīvāka prese galu galā veicinās stabilitāti, nodrošinot nepieciešamos līdzsvara mehānismus administratīvās varas īstenošanā. Cerības vieš tas, ka tiek atzīta nepieciešamība panākt līdzsvarotāku attīstību, veidojot „harmonisku sabiedrību”. Taču nepieciešams turpināt reformas.

Arī Ķīnas reģionālā un starptautiskā politika atbalsta iekšzemes uzstādījumus – viens no izaugsmi veicinošiem faktoriem ir drošas un miermīlīgas kaimiņattiecības, un Ķīnas iesaistei plašākā starptautiskā mērogā arvien raksturīga tiekšanās sasniegt ļoti konkrētus mērķus, tostarp dabas resursu nodrošināšanu, kas nepieciešami izaugsmei. Vienlaikus mēs esam bijuši liecinieki Ķīnas vēlmei panākt, ka to ciena un atzīst starptautiskā mērogā. 2008. gada Olimpiskās spēles Pekinā un 2010. gada Pasaules izstāde Šanhajā vērsīs pasaules uzmanību uz Ķīnas sasniegumiem.

Ķīna tradicionāli raksturojusi savu ārpolitiku kā stingru neiejaukšanās politiku, taču, tās starptautiskajai lomai kļūstot arvien aktīvākai un uzstājīgākai, šāds raksturojums kļūst arvien nepārliecinošāks. Ķīnas valdība sāk to atzīt, tāpat kā savus starptautiskos pienākumus, kas atbilst tās ekonomiskajam nozīmīgumam un ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles lomai, par ko liecina tās arvien aktīvāka diplomātiskā darbība.

Gan ES, gan Ķīna ir ieguvējas no globalizācijas un ir kopīgi ieinteresētas tās panākumos. Tas rada izaicinājumus abām pusēm un pievieno papildu pienākumus. Mums ir arī kopīga vēlēšanās panākt, lai efektīvi darbotos daudzpusēja sistēma. Tomēr joprojām pastāv vērtību uztveres atšķirības, par kurām jāturpina dialogs.

Partnerībai nostiprinoties, pieaug abu pušu prasības un pienākumi. ES ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris, tādēļ ES tirdzniecības politikai ir svarīga ietekme uz Ķīnu, bet Ķīnas politikām – uz ES. Abas puses arvien vairāk sagaida, ka partneris, formulējot savu politiku, šo ietekmi ņems vērā.

3. Turpmākā rīcība

ES arī turpmāk jāatbalsta Ķīnas iekšējo politisko un ekonomisko reformu process, lai Ķīna kļūtu par spēcīgu un stabilu valsti, kurā tiek pilnībā ievērotas pamattiesības un brīvības, aizsargātas minoritātes un garantēts tiesiskums. Eiropa stiprinās sadarbību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, īstenotu godīgu un stingru tirdzniecības politiku un strādātu pie divpusējo attiecību stiprināšanas un līdzsvarošanas. ES un Ķīnai jādarbojas kopā, lai veicinātu mieru un stabilitāti. ES plašāk jāizvērš koordinācija un kopīga rīcība un jāuzlabo sadarbība ar Eiropas rūpniecības nozari un pilsonisko sabiedrību.

Līdz šim attiecību tiesiskais pamats ir bijis 1985. gada Tirdzniecības un sadarbības nolīgums. Tas vairs neatspoguļo visu attiecību spektru un apjomu, un devītajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē vadītāji vienojās uzsākt sarunas par jaunu, paplašinātu Partnerības un sadarbības nolīgumu, lai atjauninātu mūsu sadarbības pamatu.Šis jaunais nolīgums rada svarīgu iespēju. Tas nodrošinās vienotu satvaru, aptverot mūsu attiecības pilnā apjomā un sarežģītībā, tomēr vienlaikus tam jābūt vērstam uz nākotni un jāatspoguļo šajā paziņojumā izklāstītās prioritātes.

3.1. Atbalsts Ķīnas pārejai uz atklātāku un plurālistiskāku sabiedrību

Ķīnas vadītāji ir vairākkārt pauduši atbalstu reformai, tostarp attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām. Tomēr šajā jomā faktiski sasniegtais progress bijis ierobežots. ES jāapsver, kā tā varētu visefektīvāk palīdzēt Ķīnas reformu procesam, uzsverot, ka labāka cilvēktiesību aizsardzība, atklātāka sabiedrība un atbildīgāka valdība nestu labumu Ķīnai un ir būtiskas turpmākai ekonomikas izaugsmei.

Demokrātija, cilvēktiesības un atbalsts kopīgām vērtībām arvien ir ES politikas pamatprincipi, un tiem ir visbūtiskākā nozīme divpusējās attiecībās. ES jāatbalsta un jāveicina pilnīgas, veselīgas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības attīstība Ķīnā. Tai jāatbalsta centieni stiprināt tiesiskumu, kas ir būtisks pamats visām citām reformām.

Tajā pašā laikā ES arī turpmāk mudinās pilnībā ievērot pamattiesības un brīvības visos Ķīnas reģionos – īpaša uzmanība jāveltī vārda, reliģijas un pulcēšanās brīvībai, tiesībām uz taisnīgu tiesu un minoritāšu aizsardzībai – visos Ķīnas reģionos. Tāpat ES aicinās Ķīnu būt aktīvai un konstruktīvai partnerei Cilvēktiesību padomē, prasot, lai Ķīna atzītu vērtības, kādas pieņemtas ANO, tostarp Starptautisko paktu par pilsoņtiesībām un politiskajām tiesībām.

Divreiz gadā notiekošais dialogs par cilvēktiesībām tika iedibināts agrākā ES un Ķīnas attiecību posmā. Tas joprojām atbilst izvirzītajam mērķim, tomēr ES prasības – kas augušas līdz ar mūsu partnerības kvalitāti – arvien vairāk netiek izpildītas. Šim dialogam jākļūst

- konkrētākam un vērstam uz rezultātiem, nodrošinot kvalitatīvāku apmaiņu un konkrētus rezultātus;

- elastīgākam, ņemot vērā atsevišķu semināru un apakšgrupu devumu;

- labāk saskaņotam ar dalībvalstu dialogiem.

3.2. Ilgtspējīga attīstība

Viens no pašreiz lielākajiem globālajiem izaicinājumiem ir nodrošināt mūsu attīstības ilgtspēju. Ķīnai būs būtiska loma šā uzdevuma izpildē. Ķīnas iekšējo reformu politika ir svarīga, un Komisija turpinās to atbalstīt ar sadarbības programmu, ietverot korporatīvo sociālo atbildību. Tādos jautājumos kā enerģētika, vide un klimata pārmaiņas, starptautisko sociālo standartu ievērošana, attīstības palīdzība, kā arī plašākos makroekonomiskos jautājumos ES un Ķīnai būtu jānodrošina cieša starptautiska sadarbība. Abām pusēm jāveic tālāk minētie uzdevumi.

Jānodrošina droša un ilgtspējīga enerģijas piegāde . ES un Ķīnai kā svarīgiem pasaules enerģētikas tirgu dalībniekiem ir kopīgas intereses un pienākums nodrošināt enerģijas piegādes drošību un ilgtspējību, uzlabojot efektivitāti un izlīdzinot enerģijas ražošanas un patērēšanas ietekmi uz vidi. ES pirmām kārtām jācenšas nodrošināt Ķīnas integrāciju pasaules enerģētikas tirgos un daudzpusējos pārvaldības mehānismos un institūcijās un jāmudina Ķīna kļūt par aktīvu un atbildīgu partneri enerģētikas jomā. To ņemot vērā, abām pusēm būtu kopīgi jādarbojas, lai

- paplašinātu starptautisko sadarbību, jo īpaši centienus uzlabot enerģētikas datu pārskatāmību un uzticamību un informācijas apmaiņu nolūkā uzlabot enerģētikas drošību attīstības valstīs, tostarp Āfrikā;

- stiprinātu Ķīnas speciālās zināšanas tehniskajā un normatīvajā jomā, samazinot enerģijas pieprasījuma pieaugumu, paaugstinot energoefektivitāti un vairāk izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kas mazina emisijas, piemēram, vēju, biomasu un biodegvielas, veicinātu enerģijas standartu noteikšanu un enerģijas taupīšanu, izstrādājot un ieviešot oglekļa dioksīda emisijas būtiski pazeminošu akmeņogļu izmantošanas tehnoloģiju;

- dotu ieguldījumu, lai veicinātu stabilitāti, izmantojot uz tirgu balstītu pieeju ieguldījumiem un valsts iepirkumam,risinot dialogu ar citiem lielajiem patērētājiem, veicinot pārskatāmu un nediskriminējošu tiesisko regulējumu, tai skaitā atvērtu un efektīvu piekļuvi enerģētikas tirgum, kā arī veicinot starptautiski atzītu normu un standartu pieņemšanu.

Jāapkaro klimata pārmaiņas un jāuzlabo vide. Mums jau ir labs pamats sadarbībai vides un klimata pārmaiņu jautājumos, izmantojot partnerību, kas tika izveidota 2005. gada ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē.

- ES vajadzētu dalīties pieredzē attiecībā uz speciālajām zināšanām normatīvajā jomā, sadarbojoties ar Ķīnu, lai novērstu piesārņošanu, aizsargātu bioloģisko daudzveidību, efektīvāk izmantotu enerģiju, ūdeni un izejmateriālus un uzlabotu tiesību aktu pārskatāmību un izpildi vides jomā. Abām pusēm būtu jāsadarbojas, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar mežu izciršanu un nelikumīgu mežu izstrādāšanu, zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu pārvaldību un jūrniecības pārvaldību.

- Abām pusēm jāattīsta partnerība klimata pārmaiņu jomā, kāpinot divpusējo sadarbību un stiprinot starptautisko sadarbību, pildot kopīgos starptautiskos pienākumus, kādi paredzēti Klimata pārmaiņu konvencijā un Kioto protokolā un aktīvi jāiesaistās dialogos par starptautisko sadarbību klimata pārmaiņu jomā pēc 2012. gada. Mums jāstiprina emisiju tirdzniecības un emisijas mazinošas attīstības mehānismu izmantošana.

Jāuzlabo informācijas apmaiņa par nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem. Ķīna ir apņēmusies rast risinājumu sociālo atšķirību mazināšanai un veicināt līdzsvarotāku attīstību. ES un Ķīnai

- jākāpina sadarbība attiecībā uz nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem, stiprinot un paplašinot divpusējo dialogu, lai ietvertu tādus jautājumus kā veselība un drošība darba vietā, pienācīgi darba standarti, kā arī rastu risinājumus attiecībā uz iedzīvotāju novecošanos;

- kopīgi jāstrādā, lai nodrošinātu, ka tiek pildītas starptautiskās saistības attiecībā uz darba un sociālajiem jautājumiem.

Jāuzlabo starptautiskās attīstības koordinācija. Ieguvēji no ciešākas sadarbības attiecībā uz starptautiskās attīstības jautājumiem būtu gan ES, gan Ķīna un partneri attīstības valstīs. Ja nespēsim veikt efektīvu koordināciju, jo īpaši Āfrikā, taču arī citās attīstības valstīs, tam būs nopietna negatīva ietekme. ES un Ķīnai

- jāiesaistās strukturētā dialogā par Āfrikas ilgtspējīgu attīstību. Abu pušu darbībai un prioritātēm jābūt pārskatāmām, nodrošinot pamatu vispusīgai diskusijai;

- jāatbalsta reģionālie centieni uzlabot pārvaldību Āfrikā;

- jāizpēta iespējas uzlabot Ķīnas integrāciju starptautiskos pasākumos, lai uzlabotu palīdzības lietderību, koordināciju un praktiskas divpusējas sadarbības iespējas uz vietas.

Jāveicina ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme. Ķīna ir kļuvusi par izaugsmes avotu ES un visai pasaulei, tomēr Ķīnas pašreizējais izaugsmes modelis rada arī ievērojamu nelīdzsvarotību ES un Ķīnas tirdzniecībā. Ķīnas valdība ir atzinusi, cik svarīgi izpildīt lielos makroekonomikas uzdevumus attiecībā uz perspektīvu fiskālo, monetāro un struktūrpolitiku, patēriņa pieauguma veicināšanu un nevienlīdzības mazināšanu. Svarīgs faktors būs lielāks valūtas maiņas kursa elastīgums, kas palīdz līdzsvarot izaugsmi ar vietējo pieprasījumu un paaugstināt Ķīnas mājsaimniecību pirktspēju. Īstenojot tādu politiku, ar kuru mazinātu Ķīnas tekošā konta pārpalikumu, Ķīna varētu labāk kontrolēt savu ekonomiku un ierobežot pārkaršanas risku, un vienlaikus pildītu kopīgo pienākumu nodrošināt pasaules ekonomikas stabilitāti un līdzsvaru.

Kā nozīmīgām ekonomiskām varām ES un Ķīnai sava partnerība jāattīsta tālāk un kopā jārīkojas, lai rastu risinājumu ekonomiskiem jautājumiem pasaules mērogā. Tām

- jāpadziļina sadarbība un jāveic pieredzes apmaiņa, formulējot un īstenojot monetāro, fiskālo, valūtas maiņas kursa politiku un struktūrpolitiku;

- jāsadarbojas, lai pienācīgi atrisinātu globālās nelīdzsvarotības izpausmes;

- jāstiprina un jaunā līmenī jārisina dialogs par makroekonomikas jautājumiem.

3.3. Tirdzniecības un ekonomiskās attiecības

No Ķīnas integrācijas pasaules tirdzniecības sistēmā ieguvējas ir gan Eiropa, gan Ķīna. ES ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris, ar kuru notiek vairāk nekā 19 % Ķīnas ārējās tirdzniecības. Eiropas uzņēmumi, kas tirgojas ar Ķīnu vai veic ieguldījumus šajā valstī, ir veicinājuši Ķīnas izaugsmi ar kapitālieguldījumu precēm, zināšanām un tehnoloģiju, kam ir bijusi būtiska loma Ķīnas attīstībā.

Eiropa ir ieinteresēta, lai Ķīna būtu ekonomiski spēcīga. Ķīna, jo īpaši tās strauji augošā vidusšķira, ir arvien pieaugošs tirgus ES eksportam. ES eksports uz Ķīnu laikposmā no 2000. līdz 2005. gadam pieaudzis par vairāk nekā 100 %, proti, daudz straujāk nekā eksports uz pārējām valstīm. ES pakalpojumu eksports uz Ķīnu desmit gadu laikā līdz 2004. gadam palielinājies sešas reizes. Eiropas uzņēmumi un patērētāji gūst labumu no Ķīnas izejvielām un patēriņa precēm par konkurētspējīgām cenām. Atvērtība nes labumu gan Ķīnai, gan ES.

Tomēr Eiropā arvien vēršas plašumā uzskats, ka arvien nepilnīgā PTO saistību īstenošana Ķīnā un jauni šķēršļi piekļuvei tirgum traucē patiesi savstarpējām tirdzniecības attiecībām. Imports no Ķīnas ir papildu dzinulis Eiropai, lai tā pielāgotos globalizācijai. Šķiet, ka, pieaugot Ķīnas preču pievienotajai vērtībai, šī tendence turpināsies.

Lai attiecības būtu politiski un ekonomiski noturīgas ilgtermiņā, Eiropai būtu arī turpmāk jāpiedāvā atklāta un godīga piekļuve Ķīnas eksportam un jāpielāgojas konkurences izaicinājumam. ES jāattīsta un jāstiprina jomas, kurām piemīt salīdzinošas priekšrocības attiecībā uz augstvērtīgu un ar augstajām tehnoloģijām saistītu projektēšanu un ražošanu, un jāpalīdz pārkvalificēt strādniekus. Ķīna savukārt varētu atbildēt ar ciešāku apņemšanos atvērt tirgus un īstenot godīgu konkurenci. Abām pusēm jāpievēršas jautājumam par to, kāda ietekme ekonomikas izaugsmei ir uz dabas resursiem un vidi. ES no savas puses veiks tālāk minēto.

Pieprasīs atvērtību. ES turpinās strādāt ar Ķīnu, lai panāktu, ka tā pilnībā īsteno savas saistības PTO ietvaros, un aicinās Ķīnu spert soli tālāk par tās apņemšanos PTO ietvaros, lai vēl vairāk atvērtu tirgu, radot iespējas ES uzņēmumiem. ES atzīs, ka nevar prasīt atvērtību Ķīnai, ja arī pati izveidojusi šķēršļus. ES aicinās Ķīnu ievērot apņemšanos 2008. gadā uzsākt pievienošanās sarunas par Valsts pasūtījuma piešķiršanas nolīgumu un censties pēc iespējas īsākā laikā novest tās līdz sekmīgam noslēgumam.

Radīs līdzvērtīgus spēles noteikumus. ES prioritātes ir panākt labāku intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību Ķīnā un izbeigt piespiedu tehnoloģijas nodošanu, šajā nolūkā citastarp panākot, ka Ķīna pilda PTO saistības, kas līdzēs Ķīnā radīt investīcijām labvēlīgāku klimatu. ES izdarīs spiedienu uz Ķīnu, lai tā beigtu piešķirt neatļautas subsīdijas un ieviestu reformas savā banku sistēmā, un aicinās Ķīnu ļaut, lai tās izejmateriālu tirdzniecībā darbotos tirgus spēki.

Atbalstīs Eiropas uzņēmumus. Komisija īstenos būtiskus centienus, lai palīdzētu uzņēmumiem, kas veic darījumus ar Ķīnu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vienlaikus aicinot tos ievērot pienācīga darba standartus. ES paplašinās un papildinās esošo informāciju, apmācību un konsultēšanu par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un aizstāvību Ķīnā. Jāatver Eiropas centrs Pekinā. Jāpaplašina ES un Ķīnas Vadītāju apmaiņas un apmācības programma.

Aizstāvēs ES intereses – vispirms dialogs. Risinot tirdzniecības nesaskaņas ar Ķīnu, ES nepārprotami dod priekšroku dialogam un sarunām. Esošie ES un Ķīnas ar tirdzniecību saistītie dialogi jāstiprina visos līmeņos, to galvenā uzmanība jāpievērš tirdzniecības veicināšanai un tirgus piekļuves uzlabošanai, un jāpaplašina to darbības joma. Tāpat ES un Ķīna ir ieinteresētas apvienot pūliņus starptautisko noteikumu un globālo standartu izstrādes struktūru ietvaros. ES aktīvi meklēs globālus pārraudzības un normatīvos risinājumus, veicinot atvērtus tirgus un normatīvo konverģenci, un attīstīs sadarbību ar Ķīnu ES un Ķīnas normatīvo dialogu ietvaros. Tas palīdzēs nodrošināt arī Ķīnas importa atbilstību ES standartiem pārtikas un nepārtikas preču jomā.

Taču, ja citi centieni izrādīsies nesekmīgi, Komisija izmantos PTO strīdu risināšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti noteikumi un saistības, par kurām panākta daudzpusēja vienošanās. Tirdzniecības aizsardzības pasākumi joprojām tiks izmantoti kā instruments, ar kuru nodrošināt godīgus tirdzniecības apstākļus. ES aktīvi strādā ar Ķīnu, lai radītu apstākļus, kas ļautu drīz piešķirt TES. Pēdējā laikā gūti panākumi attiecībā uz dažiem nosacījumiem. Komisija turpinās sadarboties ar Ķīnas iestādēm izveidoto mehānismu ietvaros un būs gatava ātrai rīcībai, kad visi nosacījumi būs izpildīti.

Veidos stiprākas attiecības. Galvenais mērķis sarunās par jaunu Partnerības un sadarbības nolīgumu, ar kuru arī atjauninās 1985. gada Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, būs Eiropas eksportētāju un investoru labāka piekļuve Ķīnas tirgum, pārsniedzot PTO saistībās noteikto, labāka intelektuālā īpašuma aizsardzība un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu savstarpēja atzīšana. Ķīna jau tagad ir viens no lielākajiem ieguvējiem starptautiskās tirdzniecības sistēmā, un tai jāuzņemas pienākumi, kas būtu līdzvērtīgi tās ieguvumiem, dodot būtisku ieguldījumu PTO Dohas sarunu kārtas atdzīvināšanā un pabeigšanā.

Daudzos šajos pasākumos ieinteresēta ir ne tikai ES. Tie noteikti ir arī Ķīnas interesēs un ir neatņemama sastāvdaļa Ķīnas virzībā uz līdzsvarotu un ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību, kā arī vadošo lomu un atbildību pasaules mērogā. Pievienotajā tirdzniecības politikas dokumentā izklāstīta visaptveroša pieeja ES un Ķīnas attiecībām tirdzniecības un ieguldījumu jomā vidējā termiņā.

3.4. Divpusējās sadarbības stiprināšana

Divpusējā sadarbība aptver plašu jautājumu loku, ietverot 7 oficiālus nolīgumus, 22 nozaru dialogus par dažādiem svarīgiem jautājumiem, sākot no aviācijas un jūras transporta līdz reģionālajai un makroekonomikas politikai. Joprojām svarīgi ir tālāk attīstīt strukturēto dialogu, lai apmainītos ar pieredzi un viedokļiem par konkurences jautājumiem, kā arī tālāk izvērst tehnisko un spēju attīstības palīdzību attiecībā uz konkurences tiesību piemērošanu. Sadarbība ir bijusi sekmīga un pozitīva. Tomēr nepieciešami papildu centieni, lai konkretizētu sadarbību un nodrošinātu līdzsvaru un savstarpēju labumu visās jomās, bet jo īpaši tādās būtiskās jomās kā sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomās. Vairāk jāstrādā, lai stiprinātu sadarbību migrācijas jautājumos, kontaktus starp atsevišķiem cilvēkiem, kā arī struktūras, uz kurām balstās mūsu oficiālās attiecības. Abām pusēm jāveic tālāk minētais.

Jānodrošina kvalitāte un lielāka sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā. Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā ir Ķīnas valdības prioritāte. Ķīna tērē 1,5 % sava IKP dinamiskai pētniecības un attīstības programmai, kas aizvien tiek izvērsta. Spēcīga ir arī divpusējā sadarbība. Ķīna ir viena no svarīgākajām ārpuskopienas valstīm, piedaloties vairākos ES pētniecības projektos 6. Pētniecības pamatprogrammas ietvaros, un tas nodrošina tai piekļuvi 600 miljoniem euro, kas atvēlēti pētniecības vajadzībām, turklāt Ķīna ir nozīmīgs partneris tādos būtiskos projektos kā ITER un Galileo . Jāpalielina ES dalība Ķīnas programmās.

Zinātnes un tehnoloģijas foruma kopīgajā deklarācijā 2005. gada maijā tika noteikts konteksts, kādā sadarbību virzīt tālāk, balstoties uz savstarpēju izdevīgumu, kā arī savstarpēju piekļuvi un dalību. Abām pusēm

- jāstiprina un jāuzlabo sadarbības uzskatāmība. Tādējādi abas puses varēs efektīvi konkretizēt darbības jomas un noteikt prioritātes, un reaģēt uz dinamiskiem jautājumiem, piemēram, pēkšņām epidēmijām vai darbību emisijas pazeminošu enerģētikas tehnoloģiju jomā, kļūs vieglāk izpētīt jomas, kādās vairot savstarpīgumu, un varēs radīt pamatu efektīvākai koordinācijai ar dalībvalstīm;

- jāuzlabo kopīgā plānošana, lai nodrošinātu savstarpēju izdevīgumu, un jāveicina elastīgums, lai finansētu Eiropas zinātnieku dalību Ķīnas pētniecības programmās. Abām pusēm jāveicina zinātnieku mobilitāte, kas ES gadījumā tiek veicināta, izmantojot īpašas stipendijas pamatprogrammas ietvaros.

Jāveido efektīvas attiecības migrācijas jomā. Ķīnieši, tāpat kā citi migranti, bagātina ES kultūras ziņā un ienes svarīgas prasmes un speciālās zināšanas. Tomēr, ja šo procesu efektīvi nepārvalda, tam ir būtiska negatīvā puse. Jābūt efektīvam tiesiskajam regulējumam, lai veicinātu kontaktus starp atsevišķiem cilvēkiem. Turklāt mums nepieciešami efektīvi mehānismi, lai vērstos pret tiem, kas pārkāpj sistēmu, galveno uzsvaru liekot uz preventīvo sistēmu un atgriešanu. Abām pusēm jāstrādā pie tā, lai tuvākajā laikā noslēgtu efektīvu Atpakaļuzņemšanas nolīgumu.

- Esošais apspriešanās mehānisms jāsaglabā un jāpaplašina, lai aptvertu gan legālo, gan nelegālo migrāciju, kā arī no jauna politiski jāapņemas virzīties tālāk.

- Abām pusēm jāvienojas un jāvirza tālāk konkrēti sadarbības projekti, piemēram, attiecībā uz ierēdņu apmaiņu un apmācību, un jāveic apmaiņa biometrisko tehnoloģiju jomā.

- Jāveido specializēts dialogs ar Sabiedrības drošības ministriju, aptverot migrāciju un cīņu pret organizēto noziedzību, terorismu un korupciju.

- Lai nodrošinātu ES un Ķīnas Tūrisma nolīguma (ADS) efektīvu darbību, nepieciešams turpināt aktīvu praktisku sadarbību.

Jāpaplašina kontakti starp atsevišķiem cilvēkiem. Mums jāstiprina visdažādākā veida kontakti starp atsevišķiem cilvēkiem, jo tie ir pamats mūsu attiecībām, pateicoties nozīmīgām un ilgstošām abu pušu darbībām, sākot no apmaiņas kultūras jomā un tūrisma līdz pilsoniskās sabiedrības un akadēmiskajiem sakariem.

- Pilsoniskajai sabiedrībai un institucionālajiem sakariem jārada tiešs atbalsts un stimuls politiskām un tirdzniecības attiecībām. Abām pusēm jāveicina tiešie sakari starp pilsoniskās sabiedrības grupām ES un Ķīnā visās jomās un, ja iespējams, tās jāiekļauj nozaru dialogos. Jāstiprina un jāpaplašina oficiālie nevalstiskie sakari. Eiropas Parlamentam ir būtiska loma, un tam jāpaplašina sadarbība ar Ķīnas Nacionālo Tautas kongresu. ES arī jāstiprina saiknes starp ECOSOC un Ķīnas Ekonomisko un sociālo komiteju, politiskajām partijām un starp citām pusoficiālām struktūrām.

- Īpaši panākumi gūti izglītības jomā – 2005. gadā ES studēja 170 000 studentu no Ķīnas. Mums jāturpina attīstīt esošo sadarbību, izmantojot programmas, ko vada atsevišķas dalībvalstis, kā arī īpaši Ķīnai paredzēto daļu Erasmus Mundus programmā. Var minēt pozitīvus piemērus, kā tiek strādāts pie kopīgu diploma kursu un kopīgu universitāšu pilsētiņu izveides. Turklāt jāīsteno konkrēti projekti, piemēram, Eiropas Juridiskā augstskola. Abas puses arī turpmāk mudinās ES studentus studēt Ķīnā. Lai stiprinātu valodas prasmi, Komisija atbalstīs īpašu programmu, kuras ietvaros ķīniešu valodas skolotāji tiks apmācīti, lai varētu mācīt Eiropā.

- Jāuzlabo un labāk jākoordinē ES akadēmiskās speciālās zināšanas par Ķīnu. Nepieciešama abu pušu rīcība, lai atbalstītu efektīvu Eiropas un Ķīnas akadēmisko aprindu sadarbību. Komisijai arī turpmāk jāatbalsta akadēmiskais tīkls Ķīnas jautājumos, apvienojot akadēmiskās speciālās zināšanas, kas nepieciešamas ES politikai, un koordinējot informācijas apmaiņu akadēmiskajā vidē; turklāt Eiropas universitātēs jāizveido un jādara pieejams neliels skaits prestižu Ķīnas studiju profesora vietu. Jāuztur pastāvīgs regulārs Eiropas un Ķīnas ideju ģeneratoru dialogs.

Jākāpina divpusējo struktūru lietderība. Abām pusēm jāpārskata struktūras, kas ir pamatā attiecībām, un jāapsver, vai tās jāvienkāršo, jāuzlabo vai jāatjaunina. Komisijas 2003. gada politikas dokumentā tika mēģināts paplašināt ES un Ķīnas dialogu. Tas izdevies ļoti labi, un lielākoties darbojas labi un dod svarīgu ieguldījumu mūsu partnerībā. Taču par sasniegto jāveic pārskats. Abām pusēm turklāt jāapsver, vai ir kādas jaunas struktūras vai mehānismi, kas tālāk veicinātu ES un Ķīnas attiecības.

- Ikgadējas augstākā līmeņa sanāksmes ir labs veids, kā uzturēt sakarus valdības vadītāju līmenī. Tas jāatbalsta ar regulāru transversālu informācijas apmaiņu un dialogu tehniskajā, ministriju un vēl augstākā līmenī. Turklāt abām pusēm jāizskata papildu iespējas, kā elastīgi un neoficiāli tikties un apmainīties viedokļiem.

- Stratēģiskajam dialogam ārlietu ministru vietnieku līmenī, par kuru nesen tika panākta vienošanās, jākļūst par galveno mehānismu, kas aptver reģionālos un ģeopolitiskos jautājumus un vairo attiecību konkrētību, ietekmi un nozīmi.

- Abām pusēm rūpīgi jāizskata nozaru dialogu motīvi, kopsakarība un sniegums nolūkā iegūt maksimālu sinerģiju un nodrošināt abpusēju izdevīgumu, kā arī jānodrošina, ka tiek iesaistītas ieinteresētās puses, ja tas iespējams. Komisija izstrādās virkni darba dokumentu par konkrētiem nozaru uzdevumiem.

- Jāizveido jauns neatkarīgs ES un Ķīnas forums. ES pusē tam jābūt ciešā saiknē ar iestādēm un jābalstās uz pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskajām, uzņēmējdarbības un kultūras speciālajām zināšanām, nodrošinot politiskajiem vadītājiem izejmateriālu politikas veidošanai un stimulu divpusējām attiecībām.

ES jānodrošina, ka tā pauž vienotu viedokli par visdažādākajiem jautājumiem, kas saistīti ar tās attiecībām ar Ķīnu. Ņemot vērā attiecību sarežģītību un to, cik svarīgi tās nepārtraukti uzturēt, būtiska nozīme būs regulārai, sistemātiskai un transversālai iekšējai koordinācijai.

ES sadarbības programma, kas noteikta ar valsts stratēģijas dokumentu un nacionālajām indikatīvajām programmām, arī turpmāk jāizmanto abu pušu partnerības un Ķīnas reformu procesa atbalstam. Taču Ķīnai arvien vairāk attālinoties no tipiska ārvalstu attīstības palīdzības saņēmējas statusa, ES sadarbības programma ir rūpīgi jāgraduē un regulāri jāpārskata. Sadarbībai jānotiek abu pušu interesēs, tai jāatspoguļo ES principi un vērtības un jābūt par pamatu partnerībai.

3.5. Starptautiskā un reģionālā sadarbība

ES un Ķīna ir ieinteresētas veicināt mieru un drošību, izmantojot reformētu un efektīvu daudzpusēju sistēmu. Tām cieši jāsadarbojas ANO ietvaros, meklējot daudzpusējus risinājumus krīzes gadījumos un lai apkarotu terorismu, un jāpaplašina reģionālā sadarbība, tostarp abām pusēm iesaistoties topošajās reģionālajās struktūrās. Šī kopīgā ieinteresētība spēcīgā daudzu pušu sadarbībā un miera un drošības nodrošināšanā jāatspoguļo arī ciešākā sadarbībā un strukturētākā dialogā par Tuvajiem Austrumiem, Āfriku un Austrumāziju, kā arī par transversāliem izaicinājumiem, piemēram, ieroču neizplatīšanu.

Austrumāzija. ES neapšaubāmi ir nopietni ieinteresēta stratēģiskā drošības situācijā Austrumāzijā. Tai jābalstās uz arvien efektīvāku ārpolitiku un drošības politiku un stratēģisko ieinteresētību reģionā, izstrādājot publiskas politikas vadlīnijas.

Ķīnai šajā reģionā ir būtiska loma, un tā ir centusies uzlabot attiecības ar kaimiņiem, tostarp Krieviju un Indiju, kā arī ar centrālo Āziju Šanhajas sadarbības organizācijas ietvaros. Tomēr joprojām nepieciešams uzlabot Ķīnas un Japānas attiecības. ES ir ieinteresēta ciešās reģiona nozīmīgāko valstu attiecībās un turpmākā reģiona integrācijā.

Taivāna. ES ir būtiski ieinteresēta saglabāt mieru un stabilitāti abās Taivānas šauruma pusēs. Balstoties uz savu Vienotas Ķīnas politiku un ņemot vērā stratēģisko līdzsvaru reģionā, ES jāsaglabā aktīva interese un savs viedoklis jāpauž abām pusēm. Politikā jāņem vērā, ka ES

- iebilst pret jebkādiem pasākumiem, kas varētu vienpusēji mainīt status quo ;

- stingri iebilst pret spēka pielietošanu;

- atbalsta pragmatiskus risinājumus un uzticību vairojošus pasākumus;

- atbalsta visu pušu dialogu un

- saglabā ciešus ekonomiskos un tirdzniecības sakarus ar Taivānu.

Ķīnas militāro izdevumu un mērķu pārskatāmība. Arvien lielākas bažas izraisa Ķīnas aizsardzības izdevumu nepārskatāmība. Tā kā izdevumi turpina pieaugt, nepieciešams pārliecināt Ķīnu par to, cik svarīgi ir uzlabot pārskatāmību. Tajā pašā laikā ES jāuzlabo savas spējas veikt Ķīnas militārā potenciāla attīstības analīzi.

Ieroču embargo. Ieroču embargo tika noteikts pēc notikumiem Tjananmeņas laukumā 1989. gadā. ES ir piekritusi turpināt darboties, lai embargo tiktu atcelts, taču turpmāka rīcība nepieciešama abās pusēs.

- Pašreizējai un nākamai prezidentūrai jāpabeidz tehniskā sagatavošanās, lai nodrošinātu, ka embargo atcelšanas rezultātā ieroču tirdzniecība nepieaugs nedz kvalitatīvi, nedz kvantitatīvi, un arī turpmāk jāpēta iespējas panākt vienošanos par embargo atcelšanu. ES jāsadarbojas ar Ķīnu, lai uzlabotu apstākļus, kādos varētu notikt embargo atcelšana, panākot progresu attiecībā uz cilvēktiesību situāciju Ķīnā, strādājot pie attiecību uzlabošanas ar Taivānu un uzlabojot militāro izdevumu pārskatāmību.

Ieroču neizplatīšana. Ieroču neizplatīšana ir būtiska stratēģiskās partnerības joma. Starptautiskā un divpusējā sadarbība balstās uz ANO Drošības Padomes rezolūciju 1540 un Kopīgo deklarāciju par ieroču neizplatīšanu, par kuru tika panākta vienošanās 2004. gada ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē. ES atbalsta Ķīnas vadošo lomu darbībā, kas vērsta uz Korejas pussalu, un Ķīnas turpmākiem centieniem būs būtiska loma, lai tiktu panākts progress Irānas kodolizmēģinājumu jautājumā. Ir labi uzsākts dialogs un praktiska sadarbība, lai stiprinātu un īstenotu eksporta kontroli. ES tas jāattīsta tālāk, sadarbojoties ar Ķīnas amatpersonām, lai mudinātu Ķīnu

- panākt atbilstību visiem ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās līgumiem un starptautiskajiem instrumentiem un veicināt atbilstību tiem reģiona un starptautiskā mērogā;

- stiprināt ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu materiālu, ekipējuma un tehnoloģiju, kā arī konvencionālo ieroču un kājnieku ieroču un vieglo ieroču eksporta kontroli.

Abām pusēm jāsadarbojas, lai apmainītos ar praktisko pieredzi eksporta kontroles īstenošanā un veikšanā, tostarp apmācot Ķīnas muitas amatpersonas. Tām jāapsver vienoto ES-Āzijas iniciatīvu darbības joma ASEAN reģionālā foruma kontekstā.

4. Secinājums

Ķīna ir viena no ES svarīgākajām partnerēm. Ķīnas atjaunotne ir atbalstāms process. Taču, lai reaģētu pozitīvi un efektīvi, ES jāuzlabo politikas koordinācija visos līmeņos un jānodrošina, ka Eiropa būtiskos jautājumos pauž konkrētu vienotu viedokli.

Mums veidojas arvien ciešāka divpusēja sadarbība. Tomēr mums jāturpina to attīstīt. Šajā paziņojumā ietvertie ieteikumi, kurus Padome ir aicināta vizēt un papildināt ar Padomes secinājumiem, kopā veido programmu, kuras īstenošanai ES būs jāpieliek lielas pūles, un Partnerības un sadarbības nolīgums ir svarīgs praktisks mehānisms, lai šo programmu virzītu uz priekšu.

Ciešākā, spēcīgākā stratēģiskajā partnerībā ir ieinteresēta gan ES, gan Ķīna. Tomēr līdz ar to pieaug pienākumu apjoms un nepieciešamība pēc atklātības, kuras panākšanai būs vajadzīga saskaņota abu pušu rīcība.