[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.9.2006

COM(2006) 490 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Sešu Eiropas koordinatoru gada ziņojums par atsevišķu Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas gaitu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Lai īstenotu vērienīgos Eiropas transporta tīkla projektus, ir vajadzīgi liela apjoma finanšu ieguldījumi, kā arī — šo projektu pārrobežu nozīmes dēļ — pastāvīga koordinēšana starp tām dalībvalstīm, uz kurām šie projekti attiecas.

Lai šāda koordinēšana būtu iespējama un lai pārvarētu grūtības, kuru cēlonis ir atšķirības dalībvalstu praksē, veicot ieguldījumu procedūru un lēmumu segmentēšanu, ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu par Eiropas transporta tīkla attīstības pamatnostādnēm[1] tika ieviests jauns mehānisms. Šis mehānisms ļauj Komisijai izraudzīties Eiropas koordinatorus, lai ar attiecīgu koordināciju starp dalībvalstīm atvieglinātu atsevišķu projektu īstenošanu.

Komisija, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un saņēmusi attiecīgo dalībvalstu piekrišanu, 2005. gada 20. jūlijā iecēla sešus Eiropas koordinatorus[2]: Loyola de Palacio , Karel Van Miert , Etienne Davignon , Péter Balázs , Pavel Telicka un Karel Vinck .

Tādējādi ar Komisijas lēmumu koordinatoriem piešķīra tiem uzticēto veicamo darbu un galveno uzdevumu precīzas pilnvaras (skat. I pielikumu). Šajā sakarā tika paredzēts, ka koordinatori katru gadu sagatavo „ progresa ziņojumu par projektu īstenošanas gaitu ”, lai Komisija to nodotu Eiropas Parlamentam un attiecīgajām dalībvalstīm. Līdztekus tam pamatuzdevuma izklāstā bija arī paredzēts, ka viņi „ palīdz Komisijai Kopienas finansiālā atbalsta plānošanā laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam ”.

Šajā paziņojumā ietverti koordinatoru apsvērumi, analīze un ieteikumi, kas izklāstīti ikgadējos darbības ziņojumos (turpmāk tekstā „ziņojums”) par projektiem, par kuriem viņi ir atbildīgi.

1. PIRMAIS NOZīMīGAIS PROGRESA ZIņOJUMS

Koordinatoru darbs laikposmā no 2005. gada jūlijam līdz 2006. gada jūnijam noritēja apstākļos, kad nebija droši zināms, kāds būs Kopienas finansiālais atbalsts šiem lielajiem projektiem pēc 2006. gada, jo galīgā starpinstitūciju vienošanās par Kopienas finanšu plānu tika panākta tikai 2006. gada 17. maijā.

No koordinatoru sniegtās analīzes var secināt, ka šie projekti/satiksmes koridori lielā mērā atkarīgi no Kopienas atbalsta, jo atsevišķas projekta daļas prioritārā kārtā ietilpst Kopienas interesēs . Kopienas ieguldījums ir noteicošs jo īpaši pārrobežu posmiem, jo attiecīgajām dalībvalstīm vienām pašām nav pietiekama finansējuma, lai segtu ar to saistītos izdevumus laikā, kad budžeta līdzekļi ir ierobežoti. Turklāt ziņojumā uzsvērts, ka atsevišķi projekti, kas plānoti uz diviem vai pat trijiem finanšu gadiem, saistīti ar neziņu par iespējamo Kopienas atbalstu pēc 2013. gada.

Neatkarīgi no finansiālajiem aspektiem koordinatoru darba gaitā kļuva skaidrs jo īpaši tas, cik nozīmīgi projektu pareizai īstenošanai ir nostiprināt koordināciju starp dalībvalstīm. Iespēja sākt projekta vai satiksmes koridora īstenošanu kopumā tādējādi ļāva attiecīgajām iestādēm labāk apzināties nepieciešamību izveidot kopējas plānošanas vai pārvaldes struktūras . Dažas no tām pastāvēja jau agrāk, citas izveidos vai jāizveido drīz, kad būs saņemti koordinatoru ieteikumi; tas pats par sevi liecina, ka attiecībā uz šiem satiksmes koridoriem ir sperts būtisks solis uz priekšu. Ja projekta gatavības pakāpe vēl nav noteikta, tad vispirms vajadzētu veikt kopēju priekšizpēti, lai varētu pieņemt lēmumu sākt projekta īstenošanas darbu vēlākais pirms 2010. gada.

Koordinatoru aktīvā darbība ļāva labāk izprast projektus, likt apzināties dalībvalstu kompetentajām iestādēm nepieciešamību stiprināt sadarbību ar līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs , domāt par to, kā vidēji ilgā termiņā attīstīsies ne tikai infrastruktūra, bet arī pakalpojumi, kurus būs jāsniedz šajos satiksmes koridoros. Vajadzība nodrošināt gan transporta tīklu savietojamību, gan arī administratīvo procedūru saskaņošanu šādā kontekstā ir primāra. Ar sacīto ir jāsaprot tas, ka šo lielo satiksmes koridoru īstenošana nav pašmērķis , bet tā ir būtiska Eiropas transporta tīkla sastāvdaļa . Kāda ķēdes galvenā posma trūkums var radīt sekas, kas kaitē Eiropas transporta tīkla normālai darbībai, un mazināt valsts transporta tīklu efektivitāti. Tādēļ tie jāstiprina ar saskaņotu transporta politiku . Turklāt, ja Eiropas transporta tīklus neveidos kopumā, Eiropas ekonomikai tas maksās dārgāk, jo tā zaudēs konkurētspēju.

Šādos apstākļos koordinatoru apsvērumiem ir ļoti liela nozīme, jo tie atgādina, cik nepieciešami ir attīstīt integrētu transporta tīklu politiku . Tā nav (tikai) pieeja, kas raksturīga „lielu darbu” veikšanai īstermiņā, tam jābūt arī būtiskam elementam ilgtspējīgā transporta politikā ar ilgtermiņa mērķiem .

2. PIRMIE IEPRIECINOšIE REZULTāTI

Jāuzsver, ka attiecīgajiem transporta koridoriem kopumā Eiropas koordinatora darbībai tādējādi bija pozitīva ietekme, kas dialogu starp dažādām ieinteresētajām pusēm padarīja ciešāku. Koordinatori kopumā uzsvēra šā aspekta nozīmīgumu un šajās iestādēs rada ieinteresētus sarunu partnerus.

Šādā kontekstā katrs koordinators darbojās tā, lai gūtu pēc iespējas objektīvāku ieskatu par to, kas panākts transporta koridorā, par grūtībām, ar ko sastopas atsevišķos tā posmos, un par Kopienas atbalstu, ko tie uzskata par nepieciešamu. Ziņojumi, kas pievienoti šim paziņojumam, sniedz priekšstatu par paveikto kopš darbības uzsākšanas pirms gada, kā arī par vēl neatrisinātajiem jautājumiem. Tiem koordinatori tuvāko mēnešu laikā veltīs īpašu uzmanību.

Tādējādi zināšanas par to, kas notiek šajos lielajos transporta koridoros kopumā, Komisijai turpmāk būs daudz precīzākas nekā iepriekš, kad katru projektu aplūkoja atsevišķi, un rezultātā gūtais priekšstats par to, kas no tā sagaidāms, un grūtībām, ar ko tas saistīts, nebija pilnīgs. Turpretī šī pieeja ļauj labāk novērtēt transporta koridora „Pāreiropas” virsvērtību tur, kur agrāk labākajā gadījumā varēja tikai summēt katras daļas „nacionālās” virsvērtības. No šiem ziņojumiem netieši var secināt, ka lielo transporta maģistrāļu „neīstenošana” vai daļēja īstenošana izrādās ļoti neizdevīga gan Eiropas transporta tīkliem, gan kopumā visai Kopienai, kam tādējādi nebūtu būtiska faktora iekšējā tirgus pareizai darbībai, un tiešas tā sekas būtu Kopienas ekonomikas konkurētspējas zaudējums.

3. GALVENIE IETEIKUMI

Lai palīdzētu Komisijai izraudzīties kritērijus dažādo atbilstīgo projektu Kopienas finansējuma apjoma noteikšanai 2007.–2013. gada budžeta periodam, koordinatori iesaka:

1. pieejamo fondu izlietošanā priekšroku dot pārrobežu posmiem un atsevišķām vājajām vietām ar lielu Kopienas pievienoto vērtību, veicinot savienojama un savstarpēji izmantojama Eiropas transporta tīkla īstenošanu iespējami īsākā laikā;

2. jau no projektu ieceres posma noteikti ņemt vērā ar savstarpējo izmantojamību saistītos aspektus;

3. piemērot pietiekami stimulējošu atbalsta apjomu, lai sāktu darbus pārrobežu posmos un vājajās vietās. Komisija savā 2006. gada 24. maija priekšlikumā ierosināja atbalsta apjomu noteikt 20 % no kopējām izmaksām prioritāriem projektiem un līdz 30 % — šiem pašiem projektiem pārrobežu posmos. Eiropas Dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmas ( ERTMS ) izvietošanas projektiem ierosinātais atbalsta apjoms sasniedz 50 %[3].

Šajā jautājumā koordinatori uzskata, ka vienīgi dažādo Kopienas pasākumu optimāla koordinācija ļaus veicināt šo prioritāro projektu īstenošanu termiņos, kas noteikti lēmumā par TEN-T pamatnostādnēm.

Šajā sakarā prioritārajiem posmiem jāvelta īpaša uzmanība saskaņā ar Kopienas stratēģisko pamatu dalībvalstīs šobrīd, kad notiek strukturālo fondu un kohēzijas fonda plānošana 2007.–2013. gadam; šā plāna īstenošanas kārtība ir efektīvāka nekā tā, kas ir spēkā esošajam TEN budžetam. Turklāt tiem projektiem, kuriem tas piemērots, šķiet nepieciešami izstrādāt tādu novatorisku finansēšanas sistēmu kā valsts un privātā sektora partnerība (PPP).„Eiropas transporta tīklu vadības grupu”[4] izveidoja vienlaicīgi ar koordinatora amatu; grupa pašlaik strādā ar šiem jautājumiem. Grupai līdz 2006. gada beigām jāiesniedz ziņojums Komisijai. Grupas sēdēs tika uzklausīti visi koordinatori. Tādējādi viņi informēja Komisiju, sniedzot projekta pārskatu un daloties ar savām pārdomām par veicamajiem pasākumiem, lai šo lielo infrastruktūru finansēšana būtu izdevīgāka un labāk koordinētu Kopienas atbalstu no dažādiem fondiem.

4. SECINāJUMI

Koordinatoru iecelšana pieciem prioritārajiem transporta koridoriem un horizontālajam projektam ERTMS ir izrādījusies pozitīva un devusi jaunu impulsu. Turpmāk šos projektus varēs saistīt ar konkrētu cilvēku — Eiropas koordinatoru, pie kā vērsties vajadzības gadījumā. Eiropas koordinatoru nozīmi iesaistītās personas uztver pozitīvi kā valsts līmenī, tā arī vietējā mērogā.Turklāt koordinatoru darbību raksturoja liela pārskatāmība, it īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamentu. Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja laikā no 2006. gada janvāra līdz maijam uzklausīja patiešām visus koordinatorus, lai tie iepazīstinātu ar paveikto.

Tas ir tikai pirmais ziņojums, taču tas attiecas uz izšķirošu gadu. Nākamie mēneši līdz 2006. gada beigām droši vien būs vissvarīgākie vairāku šo lielo projektu plānošanai un finansējuma sistēmai.

Kopienas atbalsta summa, ko varēs piešķirt pārrobežu posmiem, ļaus attiecīgajām dalībvalstīm lemt par šo posmu nākotni. Nav izslēgts, ka tad, ja Kopienas atbalsta apjoms būtu pārāk niecīgs, atsevišķus projektus vai nu tuvākajā laikā nevarētu īstenot, vai arī to īstenošana tiktu aizkavēta. Tādēļ koordinatori iesaka, lai izvēle kristu par labu finanšu līdzekļu koncentrēšanai atbalstam no TEN budžeta, lai tā ietekme būtu jo lielāka. Tomēr Komisija atgādina, ka finansiālie resursi, ko katrs koordinators uzskata par nepieciešamiem viņa pārziņā esošā projekta finansēšanai, jāskata kopējā kontekstā ar visiem TEN nepieciešamajiem fondiem saskaņā daudzgadu plānošanu 2007.–2013. gada laikposmam kopumā saistībā ar 30 prioritārajiem projektiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa lēmumā.

Turklāt daudzpusējais koordinatoru devums skaidri parāda, cik nepieciešams ir rīkoties saskaņā ar integrētu pieeju, kad infrastruktūru neatdala no tās turpmākās izmantošanas. Šā iemesla dēļ koordinatoru darbība veltīta arī tiem aspektiem, kas saistīti ar ERTMS sistēmas ieviešanu, savstarpējās izmantojamības attīstību dažos galvenajos transporta koridoros vai infrastruktūras tarifikāciju. Turklāt pieņemtā koridoru pieeja ļāva arī gūt skaidru priekšstatu par šīm prioritārajām maģistrālēm, un pagājušajā gadā gūti nozīmīgi panākumi.

Ja nevar precīzi izskaitļot koordinatoru devumu, tad jāsaprot arī, kas tas nav abstrakts jēdziens. Jau panāktie rezultāti liecina, ka koordinatoru darbība bija izšķiroša atsevišķu nolīgumu noslēgšanai un pat arī tam, lai no attiecīgajām dalībvalstīm panāktu oficiālu stingru apņemšanos veikt izpēti vai uzsākt darbību; pirms dažiem mēnešiem tādi lēmumi nebija vēl iedomājami. Tas, ka atsevišķos koridoros tika atklātas nereti diezgan nozīmīgas grūtības, ir arī koordinatoru darbības rezultāts. Pārredzamība par stāvokli šajos koridoros Komisijai tādējādi ir papildu garantija tam, ka brīdī, kad tai vajadzēs pieņemt lēmumu finansēt konkrētas darbības, tā labi zinās lietas apstākļus.

Komisija pateicas Eiropas koordinatoriem par darbu, ko tie veikuši saskaņā ar savām pilnvarām pirmajā darbības gadā. Ir panākts ievērojams progress. Komisija aicina viņus turpināt darbu saskaņā ar viņu pilnvarām.

Koordinatoru sniegto informāciju nākamo sešu mēnešu laikā Komisija līdzās citiem faktoriem izmantos saistībā ar Eiropas transporta tīklu kopējās finanšu plānošanas sagatavošanu 2007.–2013. gada laikposmam. Turpinot pildīt savu uzdevumu, koordinatoriem cik vien iespējams jānodrošina, lai dalībvalstis, uz kurām šie prioritārie projekti attiecas, pildītu finansiālās saistības.

I pielikums Koordinatoru saraksts

- Karel Van Miert kungs — koordinators prioritārajam projektam Nr. 1 („Dzelzceļa līnija Berlīne-Verona/Milāna-Boloņa–Neapole–Mesīna–Palermo”),

- Etienne Davignon kungs — koordinators prioritārajam projektam Nr. 3 („Dienvidrietumu Eiropas ātrgaitas dzelzceļa līnija”),

- Loyola de Palacio kundze — koordinatore prioritārajam projektam Nr. 6 („Dzelzceļa līnija Liona–Trieste–Divača/Kopera–Divača–Ļubļana–Budapešta–Ukrainas robeža”),

- Péter Balázs kungs — koordinators prioritārajam projektam Nr. 17 („Dzelzceļa līnija Parīze–Strasbūra–Štutgarte–Vīne–Bratislava”),

- Pavel Telicka kungs — koordinators prioritārajam projektam Nr. 27 („Dzelzceļa līnija «Rail Baltica» Varšava–Kauņa–Rīga–Tallina–Helsinki”),

- Karel Vinck kungs — koordinators projektam „ ERTMS ”.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmums 884/2004/EK (OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp.).

[2] Komisijas 2005. gada 20. jūlija Lēmums C (2005) 2754.

[3] COM (2006) 245 galīgais.

[4] Grupas priekšsēdētājs ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks transporta jautājumos, grupas locekļi ir priekšsēdētāja vietniece informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jautājumos un komisāri reģionālās politikas, ES finanšu programmu izstrādes un budžeta, vides, ekonomikas un monetāro lietu, kā arī enerģētikas jautājumos.