[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 04.08.2006

COM(2006) 441 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta ( ECHO ĢD) 2005. gada pārskats {SEC(2006) 1058}

SATURS

1. Ievads 3

2. Vispārējās politikas aspekti 3

3. ECHO ĢD humāno operāciju pārskats 5

3.1. Piešķirtie naudas līdzekļi 5

3.2. Nozīmīgākās intervences 2005. gadā pa reģioniem 7

3.2.1. Āfrika, Karību un Klusā okeāna valstis (ĀKK valstis) 7

3.2.2. Krievijas Federācija 7

3.2.3. Vidusjūras un Tuvo Austrumu valstis 7

3.2.4. Āzija 8

3.2.5. Latīņamerika 8

3.3. Darbības, kas nodrošina sagatavotību katastrofām ( DIPECHO ) 8

3.4. Svarīgākie sadarbības partneri humānajās operācijās 9

4. Attiecības ar citām ES iestādēm, dalībvalstīm, nozīmīgākajiem humānās palīdzības sadarbības partneriem un donoriem, kas atrodas ārpus ES 9

4.1. ES iestādes un dalībvalstis 9

4.2. Attiecības ar starptautiskajām organizācijām un svarīgākajiem donoriem, kas atrodas ārpus ES 10

4.3. Tematiskais finansējums 11

5. Citas darbības 12

5.1. Speciālisti uz vietas 12

5.2. Drošības jautājumi 13

5.3. Saziņa un informācija 13

5.4. Revīzija un novērtējums 13

5.4.1. Pārskati kapacitātes palielināšanai 14

5.4.2. Partnerības novērtējums 14

5.4.3. Operāciju novērtējums 14

5.5. Apmācība un mācības 14

6. Secinājums 15

Ievads

Eiropas Komisijas Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts (ECHO ĢD) ir atbildīgs par humānās palīdzības sniegšanu gan dabas, gan cilvēku izraisītu konfliktu vai katastrofu upuriem valstīs, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Tā pilnvaras ir glābt un saglabāt dzīvību, samazināt vai novērst ciešanas un nosargāt to ārpus ES esošo valstu iedzīvotāju integritāti un pašcieņu, kuras skārusi humānā krīze[1]. ECHO ĢD apņēmies šo palīdzību sniegt tikai nepieciešamības gadījumā un nepakļauties politiskiem apsvērumiem.

Saistībā ar humānajiem apsvērumiem 2005. gads izrādījies īpaši sarežģīts, jo viena otrai sekoja ievērojamas dabas katastrofas, turklāt turpinājās humānās krīzes, kad, piemēram, Darfūrā bija vērojama humānās situācijas pasliktināšanās. Gads sākās ar tūlītējām 2004. gada decembrī notikušā cunami sekām, kas bija viena no gadsimta ievērojamākām katastrofām un ietekmēja 12 Indijas okeāna piekrastes valstis; tad sekoja sausums Zemsahāras Āfrikā, mežonīgu viesuļvētru periods Centrālamerikā un zemestrīce Pakistānā 2005. gada oktobrī.

Tomēr vēl tūkstošiem cilvēku visā pasaulē gāja bojā citās krīzēs, un sabiedrība bieži pat neapzinājās viņu nožēlojamo stāvokli. Eiropas Komisija tās sauc par “aizmirstajām krīzēm”, t.i., krīzēm, kuras mediji vai nu vispār neatspoguļo vai arī vairs neatspoguļo un kuru upuri saņem nelielu palīdzību. Viens no ECHO ĢD mērķiem ir atvieglot šo krīžu upuru ciešanas, jo vairumā gadījumu runa ir par ieilgušām krīzēm.

Kopumā gan dabas, gan cilvēku izraisītās katastrofas ietekmē arvien lielāku cilvēku skaitu visā pasaulē. Ir palielinājies dabas katastrofu skaits un intensitāte, kā arī upuru skaits, un prognozes liecina, ka šī tendence turpināsies. Turklāt konflikti kļūst arvien ilgstošāki un postošāki pat tad, ja bēgļu plūsmas samazinās.

ECHO ĢD ne tikai pievērš īpašu uzmanību jaunām globālām humānām vajadzībām, bet arī turpināja pievērst pastiprinātu uzmanību tādiem šķērsgriezuma jautājumiem kā sasaiste starp ārkārtas situāciju un attīstības palīdzību (LRRD[2]), sagatavotība katastrofām, HIV/AIDS, ūdens apgāde un bērnu aizsardzība.

Šajā pārskatā apkopotas ECHO ĢD svarīgākās darbības 2005. gadā. Pielikumā sniegta detalizētāka informācija, tajā skaitā pārskats par ECHO ĢD atbalstītajām humānajām operācijām valstu dalījumā.

VISPāRēJāS POLITIKAS ASPEKTI

Papildus humānajām operācijām nesen notikušajās krīzēs gūtā pieredze, piemēram, pēc cunami (2004. gada decembris) un Pakistānā notikušās zemestrīces (2005. gada oktobris), starptautiskā līmenī veicināja pārdomas par to, kā kopumā uzlabot humānās sistēmas reaģēšanas kapacitāti. Starptautiskā reakcija norāda uz to, ka pašreizējā sistēma ne vienmēr nodrošina krīzes skarto iedzīvotāju pamatvajadzību savlaicīgu apmierināšanu. Tāpat konstatēta jaunu dalībnieku iesaistīšanās humānajā jomā, piemēram, dalībvalstu civilās aizsardzības vienības vai bruņotie spēki, kuru loģistikas spējas izrādījušās būtiskas ārkārtas gadījumu novēršanas operācijās.

Šī procesa rezultātā ANO sistēma, tajā skaitā ANO Ģenerālasambleja, ECOSOC [3] un Starpaģentūru pastāvīgā komiteja humānās palīdzības jautājumos, apstiprinājusi virkni ANO sistēmas humānās palīdzības reformu, kuru mērķis ir uzlabot humānās palīdzības reaģēšanas paredzamību, savlaicīgumu un efektivitāti. Reformu programmā iekļautas tādas sastāvdaļas kā humānās reaģēšanas kapacitātes stiprināšana, Humānās palīdzības koordinatoru sistēmas stiprināšana un paredzama finansējuma nodrošināšana.

ECHO ĢD 2005. gadā saglabāja modrību un bija aktīvs, nodrošinot, lai ES iestāžu un starptautisko forumu darba kārtībā tiktu pievērsta vajadzīgā uzmanība tādiem humāniem principiem kā objektivitāte, neitralitāte un neatkarība. Minētais ietverts ES atbalstītajā Cunami seku novēršanas rīcības plānā, ar ko paredzēts stiprināt ES reaģēšanas kapacitāti katastrofas gadījumā, un tajā noteikts, ka ES, novēršot katastrofu sekas, ievēro humānos principus.

Arī 2005. gadā ECHO ĢD turpināja uzsākto Humānās palīdzības efektīvas finansēšanas ( GHD ) iniciatīvu un piedalījās vairākās Iniciatīvas ieviešanas grupas tehniskajās sanāksmēs, kas notika Ženēvā un Londonā. GHD darbs 2005. gadā koncentrējās uz izejas punktiem/rādītājiem, līdzīgo iestāžu pārskatiem, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteju ( OECD/DAC ) un pārskatu sniegšanas prasību harmonizēšanu. ECHO ĢD 2005. gada jūlijā piedalījās augsta līmeņa sanāksmē Ņujorkā, ko rīkoja Kanādas valdība, lai apkopotu Stokholmas Ieviešanas plāna rezultātus. ANO ECOSOC 2005. gada Humānā segmenta ietvaros ECHO ĢD piedalījās arī paneļdiskusijā par tēmu “Humānās palīdzības efektīva finansēšana — divu gadu darbības novērtējums”.

Visbeidzot jāatzīmē, ka ECHO ĢD strādā arī ar nozaru un transversālām prioritātēm un pēc iespējas un nozīmīguma veicina pārejas procesu uz attīstības darbībām ( LRRD ), kas ir veiksmīgas izejas stratēģijas priekšnoteikums. Šajā nozīmē ECHO ĢD izbeidza tā operācijas Angolā un tās nodeva Tadžikistānas un Kambodžas attīstības palīdzības dalībniekiem, lai pats pilnīgi izstātos 2006. gadā. Kongo Demokrātiskajā Republikā ECHO ĢD tā darbību atsevišķās jomās nodeva DEV ĢD (Attīstības ģenerāldirektorātam) un Pasaules Bankai, lai pats pievērstos vismazāk aizsargātajiem un nemierīgiem rajoniem valsts austrumos.

Attiecībā uz bērniem darbs turpinājās 2005. gadā, izstrādājot politikas pamatnostādnes par humānajās krīzēs cietušiem bērniem. Pamatnostādnes pabeigs 2006. gadā. Pārskata gadā 42 līgumu mērķis bija darbības, kas saistītas ar bērniem (piemēram, terapeitiskā barošana, vakcinācija, bērnu kareivju reintegrācija), un to kopsumma bija 30 miljoni euro. Turklāt attiecībā uz vairākiem citiem līgumiem, lai arī ieguvēji bija daudzi, tajos ietvertas īpaši uz bērniem orientētas darbības.

ECHO ĢD mājaslapā 2005. gada beigās publicēja pamatnostādnes par ūdensapgādi un sanitāriju ārkārtas situācijās. Dokumenti iesniegti nozīmīgākajiem sadarbības partneriem, kuri tos atsaucīgi uzņēma.

ECHO ĢD HUMāNO OPERāCIJU PāRSKATS

Piešķirtie naudas līdzekļi

ECHO ĢD reaģēšana humānās ārkārtas situācijās attīstījās līdz ar globālo humāno vajadzību pārmaiņām 2005. gadā, un to apliecina ĢD finanšu sadalījums pa reģioniem, jo īpaši koncentrējoties uz t.s. “aizmirstajām krīzēm”. Lai nodrošinātu, ka ECHO ĢD operācijas ir balstītas uz vajadzībām, tā darba programmas pamatā ir globālo vajadzību novērtējuma ( GNA ) metodika. Tādējādi tiek nodrošināts vispārējs pārrobežu novērtējums un salīdzināta situācija vairāk nekā 130 attīstības valstīs, pamatojoties uz rādītājiem (iedzīvotāju attīstība, nabadzība, dabas katastrofu risks, konflikti, bēgļi, valsts iekšienē pārvietotās personas ( IDP ), nepietiekams uzturs un bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem, mirstība un citu donoru ieguldījumi).

Šī novērtējuma rezultāti atrodami Europa tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/comm/echo/information/strategy/index_fr.htm.

ECHO ĢD palīdzība humāno krīžu gadījumos 2005. gadā tika piešķirta, izmantojot 91 lēmumu par finansējumu — kopsummā par 652,5 miljoniem euro: 629,33 miljonus euro finansēja no Komisijas budžeta, un 23,2 miljonus euro piesaistīja no Eiropas Attīstības fonda ( EDF ). Saistību apropriācijas tika īstenotas par 100 %. Vislielāko palīdzības apjomu saņēma ĀKK valstis (244,2 miljoni euro), tām sekoja Āzija (239,25 miljoni euro, tajā skaitā cunami seku likvidēšanas operācijām). Tabulā sniegts pārskats par 2005. gadā pieņemtajiem lēmumiem sniegt humāno palīdzību pēc ģeogrāfiskā dalījuma (summas norādītas miljonos euro).

Vienība/Reģions | Summa miljonos euro |

ECHO -1: Āfrika, Karību un Klusā okeāna valstis | 244 217 | 37 % |

Āfrikas rags [4] | 85 120 | 13 % |

Lielie ezeri | 71 000 | 11 % |

Rietumāfrika | 52 550 | 8 % |

Karību jūras baseina, Klusā un Indijas okeāna valstis | 8 297 | 1 % |

Dienvidāfrika | 27 250 | 4 % |

ECHO -2: Austrumeiropa, Krievijas Federācija, Dienvidkaukāza republikas, Centrālāzija (tostarp Mongolija), Tuvie Austrumi, Vidusjūras valstis | 84 087 | 13 % |

Krievijas Federācija, Dienvidkaukāza republikas un Centrālāzija (tostarp Mongolija) | 35 200 | 6 % |

Vidusjūras valstis | 9311 | 1 % |

Tuvie Austrumi | 39 576 | 6 % |

ECHO -3: Āzija, Centrālamerika un Dienvidamerika | 256 945 | 40 % |

Āzija (tostarp 122,83 euro cunami seku likvidēšanai) | 239 245 | 37 % |

Centrālā un Dienvidamerika | 17 700 | 3 % |

Dipecho – Sagatavotība katastrofām[5] | 17 500 | 3 % |

Tematiskais finansējums | 20 500 | 3 % |

Tehniskā palīdzība (eksperti un sīkizdevumu konti) | 22 750 | 3 % |

Atbalsta izdevumi (revīzijas, novērtējums, informācija un saziņa, utt.) | 6500 | 1 % |

KOPĀ 2005. gadā | 652 499 | 100 % |

Saskaņā ar GNA klasifikāciju pirmie 25 % valstu sarakstā ir valstis ar vislielākajām vajadzībām, vidējie 50 % ir valstis ar vidējām vajadzībām un atlikušie 25 % ir valstis ar mazām vajadzībām. Šāda klasifikācija ļauj ECHO ĢD no globālā viedokļa pārbaudīt, cik sekmīgi tiek īstenota uz vajadzībām pamatotā stratēģija.

Šo metodiku piemērojot 2005. gada rezultātiem (uz 2005. gada 31. decembri), 48 % (jeb 312 miljoni euro) no 652,5 miljoniem euro[6], par kuriem pastāv saistības saskaņā ar budžeta 23 02 pozīciju un EAF, tika piešķirti teritorijām ar vislielākajām vajadzībām, 21 % (jeb 136,8 miljoni euro) tika piešķirti teritorijām ar vidējām vajadzībām, un 1,0 % (jeb 6,9 miljoni euro) tika piešķirti teritorijām ar mazām vajadzībām (t.s. "vajadzību kabatām”). Pārējā summa (196,6 miljoni euro jeb 30 %) tika piešķirti darbībām, reaģējot uz cunami (122,83 miljoni euro), darbībām, kas nodrošina sagatavotību katastrofām (“ DIPECHO ” programmai), tematiskajam finansējumam, tehniskajai palīdzībai un atbalsta izdevumiem.

ECHO ĢD palīdzības stratēģijas uzmanības centrā saglabājās arī aizmirstās krīzes. Tas attiecas uz situācijām, kad nozīmīgākajām humānajām vajadzībām, spriežot pēc saņemtā palīdzības apjoma, donori un mediji nepievērš pienācīgu uzmanību. ECHO ĢD veiktā analīze un metodika aizmirsto krīžu identificēšanai pamatojas uz kvantitatīviem datiem (netiek atspoguļots medijos vai neliels donoru atbalsts, bet pastāv ievērojamas vajadzības) un kvalitatīviem faktoriem (novērtējumu uz vietas veic ECHO ĢD eksperti un darbinieki). Pārskata gadā tika identificētas šādas aizmirstās krīzes: Alžīrijā (Rietumsahārā), Indonēzijā, Mjanmā/Taizemē, Nepālā, Ziemeļkaukāzā (Čečenijā), Tadžikistānā, Somālijā un Ugandā. Gada laikā no kopējām budžeta 23 02 pozīcijas un EAF saistībām šīm krīzēm tika piešķirta palīdzība 89,1 miljona euro jeb 13,6 % apmērā, t.i., 652,5 miljoni euro, un 20 % no summām, par kurām saistības uzņēmās, pamatojoties uz ģeogrāfiskiem lēmumiem (462,4 miljoni euro), izņemot cunami.

Nozīmīgākās intervences 2005. gadā pa reģioniem

Sīka informācija par šādām intervencēm ietverta pielikuma I daļā.

Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis (ĀKK valstis)

ECHO ĢD 2005. gadā ĀKK valstīm piešķīra 244 miljonus euro. Nozīmīgākās darbības notika šajās valstīs.

- Sudāna : miera process, kuru aizsāka 2005. gada janvārī pēc 20 gadus ilgušā konflikta starp ziemeļu un dienvidu provincēm, netika paplašināts, ietverot Darfūru, kur situācija kļuva vēl haotiskāka un mainīgāka. Darfūrā ir lielākais atklātais konflikts Āfrikas kontinentā. Turpināja palielināties to cilvēku skaits, kas cietuši konfliktā un kam nepieciešama palīdzība — tas sasniedza pusi no Darfūras reģionā dzīvojošo skaita. Sākotnēji piešķirtos 20 miljonus euro strauji izlietoja, un gada laikā bija vairākkārt jāpārskata budžets, kura kopsumma pieauga līdz 45 miljoniem euro, kam pieskaitāmi 12 miljoni euro, ko piešķīra Sudānas bēgļiem Čadā.

- Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) , kurai piešķirtās palīdzības apjoms bija 38 miljoni euro. Lai arī bija vērojams relatīvs stāvokļa uzlabojums, ko panāca Apvienoto Nāciju militāro spēku agresīvāka izvietojuma rezultātā, valsts austrumu provincēs (Ituri, Kivu un Katanga) saglabājās nedroša situācija. Pārskata gadā pārvietotās, pārceltās ģimenes un viesģimenes saņēma kopienā bāzētu integrētu palīdzības paketi, kuras mērķis bija apmierināt akūtākās vajadzības, tādējādi paverot ceļu uz straujāku atgriešanos pie ražošanas un veicinot stabilitāti konflikta skartajās teritorijās.

- Rietumāfrikas piekraste (Gvineja, Libērija un Kotdivuāra): 2005. gadā piešķirtais budžets (29,2 miljoni euro) bija paredzēts lielajai bēgļu straumei un valsts iekšienē pārvietotām personām ( IDP ), kuriem palīdzēja atgriezties ierastajā dzīvē.

- Nigērija un Mali: ECHO ĢD ātri piešķīra 8,3 miljonus euro, reaģējot uz negaidīto 2005. gada pārtikas krīzi Nigērijā un Mali. Tika piešķirts prioritārs statuss ārkārtas pārtikas palīdzības centru darbībai un uzlabotai pieejai primārajai veselības aprūpei visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem.

Krievijas Federācija

Ziemeļkaukāzā nebija sagaidāms panākt noturīgu miera regulēšanu, un neatrisinātā konflikta sekas Čečenijā bija jūtamas visā reģionā, gadu gaitā pieaugot vardarbībai. Pēc vairāk nekā piecus gadus ilgušā konflikta starptautiskā sabiedrība turpināja neievērot iedzīvotāju pamatvajadzības. Šī aizmirstā humānā krīze bija viena no ECHO ĢD darbības prioritātēm, kurai piešķirts 26,3 miljonu euro liels finansējums.

Vidusjūras un Tuvo Austrumu valstis

Turpinājās finansiālas palīdzības sniegšana, lai atbalstītu Palestīnas iedzīvotājus okupētajās Palestīnas teritorijās, Sīrijā, Jordānijā un Lībijā (36,6 miljoni euro), ņemot vērā šo valstu dramatisko humāno situāciju un iztrūkstošo konflikta politisko noregulējumu, kā arī sahravi bēgļus Alžīrijā, kas bija pilnīgi atkarīgi no humānās palīdzības (9,3 miljoni euro).

Āzija

Tā kā cunami notika 2004. gada pēdējās dienās, un lēmumi par ārkārtas situāciju tika pieņemti turpmāko dienu laikā, tad gandrīz visas darbības tika veiktas 2005. gadā. Lielākā daļa operāciju notika Indonēzijā un Šrilankā, un mazākas operācijas tika veiktas Indijā, Maldīvu salās un Taizemē. Komisijas procedūras ļāva strauji reaģēt uz cunami, piešķirot 3 miljonus euro jau katastrofas dienā un vēl 20 miljonus euro nākamajās piecās dienās. Vēl 80 miljoni euro tika piešķirti 2005. gada februārī, tad 20 miljoni — 2005. gada decembrī, un pavisam tika piešķirti 123 miljoni euro. Augstais finansējuma līmenis izrādījās piemērots jo īpaši tādēļ, ka pāreja no atvieglojuma uz rekonstrukcijas fāzi bija ilgāka par sākotnēji plānoto.[7]

Pakistānā un Indijā 2005. gada oktobrī notika postoša zemestrīce, kurā gāja bojā 75 000 cilvēku[8]. Primārā ārkārtas palīdzība 3 miljonu euro apmērā tika piešķirta divas dienas pēc katastrofas, un papildu finansējums (10 miljoni euro) tika mobilizēts pēc četrām dienām īpaši no Eiropas Komisijas ārkārtas rezervēm. Līdz gada beigām ECHO ĢD pavisam varēja piešķirt 48 miljonus euro.

ECHO ĢD mobilizēja 20 miljonus euro Afganistānas krīzē cietušajiem, sedzot reģistrācijas un transporta izmaksas bēgļiem no Pakistānas un Irānas uz Afganistānu, nodrošinot pajumti, ūdens apgādi un sanitāriju Afganistānā tiem, kam palīdzība bija visvairāk nepieciešama, un turpinot atbalstīt visneaizsargātākos no pārējiem bēgļiem.

Ziemeļkorejā ECHO ĢD 2005. gadā turpināja ievērojami iesaistīties un nodrošināja finansiālu atbalstu 13,7 miljonu euro apmērā veselībai, ūdens apgādei un sanitārijai, kā arī dzīvībai svarīgo medikamentu piegādei.

Latīņamerika

Nozīmīgākās intervences tika veiktas Kolumbijā, kurai tika piešķirti 12 miljoni euro, lai atbalstītu vardarbībā cietušos. Vairāk nekā 39 000 cilvēku 2005. gada pirmajos astoņos mēnešos saņēma pārtiku un nepārtikas preces, ko nodrošināja trīs mēnešu laikposmam pēc to pārvietošanas. Pēc šīs ārkārtas fāzes vairāk nekā 70 000 IDP , bloķētās un norobežotās kopienas un neaizsargātās vieskopienas saņēma palīdzību: nepārtikas preces, veselībai nekaitīgu dzeramo ūdeni, primāro veselības aprūpi, kā arī bērniem tika sniegta iespēja izglītoties un nodrošināta psihosociālo palīdzību.

Darbības, kas nodrošina sagatavotību katastrofām ( DIPECHO )

Kā paredzēts Regulas Nr. 1257/96 2.f pantā, ECHO ĢD atbalsta darbības, kas nodrošina sagatavotību katastrofām vairākos pasaules reģionos, kas pakļauti dabas katastrofām, lai palīdzētu to iedzīvotājiem ātri reaģēt jaunas katastrofas gadījumā un tādējādi glābt dzīvību. Lielās 2005. gadā notikušās katastrofas, kuru rezultātā cieta iedzīvotāji visā pasaulē, apliecināja to, cik vērtīgas ir šādas darbības.

Darbības, kas nodrošina sagatavotību katastrofām, galvenokārt tiek īstenotas valstīs, kurās ECHO ĢD jau sniedz humāno palīdzību, bet DIPECHO projekti var arī būt vienīgais veids, kā ECHO ĢD piedalās minētajā jomā, piemēram, Vjetnamā, Nikaragvā vai Andu zemēs 2005. gadā. Saskaņā ar DIPECHO programmu ECHO ĢD 2005. gadā pieņēma rīcības plānus Andu kopienai, Centrālāzijas, Dienvidāzijas un Karību jūras baseina valstīm — kopsummā par 17,5 miljoniem euro. Šos reģionus izvēlējās tāpēc, ka tajos ir augsts dabas katastrofu risks un iedzīvotāji ir īpaši neaizsargāti, tomēr ņēma vērā arī to, ka tiem nav vietēju resursu un spējas pretdarboties.

Turklāt sagatavotības katastrofām elements tiek sistemātiskāk iekļauts, nodrošinot humāno reaģēšanu dabas katastrofu gadījumā. Piemēram var minēt lēmumus, ko pieņēma cunami, Pakistānas zemestrīcē vai Karību jūras reģiona viesuļvētrās cietušo atbalstīšanai.

Svarīgākie sadarbības partneri humānajās operācijās

ECHO ĢD sniedz humāno palīdzību, izmantojot sadarbības partnerus. ECHO ĢD sadarbojas ar aptuveni 200 nevalstiskām organizācijām, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām un starptautiskām organizācijām, piemēram, Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju un Starptautisko Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federāciju.

ECHO ĢD ir būtiski, ka sadarbības partneru loks ir plašs. Tādējādi var aptvert arvien pieaugošo vajadzību skaitu visā pasaulē. ECHO ĢD izveidojis arvien ciešākas darba attiecības ar sadarbības partneriem gan politikas jautājumu, gan humāno operāciju pārvaldības līmenī.

ECHO ĢD 2005. gadā īstenoja savas operācijas, galvenokārt sadarbojoties ar NVO (54 %), Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām (32 %) un starptautiskām organizācijām (11 %). Detalizētāka informācija par gada laikā notikušām pārdalēm starp sadarbības partneru kopām atrodama pielikuma II5. un II6. punktā.

Visbeidzot jāmin, ka katru gadu tiek sniegta iespēja izmantot dotāciju mehānismu, lai sekmētu labāku sadarbību ar NVO sadarbības partneriem un pastiprinātu to kapacitāti. Tas atbilst vairākām ECHO ĢD noteiktām prioritātēm, un to mērķis ir piešķirt nelielas dotācijas apmācību iniciatīvām vai mācībām. Tādējādi tiek arī sekmēta izpratne par humānajiem jautājumiem un atbilstīgu politisko reakciju izveide. Atsaucoties uz aicinājumu iesniegt priekšlikumus, 2005. gada augustā tika piešķirtas dotācijas 500 000 euro apmērā. Četru izvēlēto projektu mērķis ir uzlabot humāno NVO administratīvo kapacitāti un operāciju plānošanas, izstrādes un īstenošanas kvalitāti.

Attiecības ar citām ES iestādēm, dalībvalstīm, nozīmīgākajiem humānās palīdzības sadarbības partneriem un donoriem, kas atrodas ārpus ES

ES iestādes un dalībvalstis

ECHO ĢD 2005. gadā turpināja aktīvi darboties ES līmenī, nodrošinot, lai ES iestāžu darba kārtībā arī turpmāk tiktu pievērsta liela vērība humānajiem principiem.

Humānās palīdzības ĢD arī cieši sadarbojās ar Komisijas dienestiem (Ārējo attiecību ĢD, Attīstības ĢD, EuropeAid sadarbības biroju un Vides ĢD), lai nodrošinātu konsekventu kopējo Komisijas reaģēšanu. Turklāt ECHO ĢD piedalījās dažādās sanāksmēs un Padomes darba grupās, kurās skaidroja tās īpašās pilnvaras un sasaisti ar citiem ES instrumentiem, ko izmanto, reaģējot ārkārtas gadījumos.

Pēc cunami tika pieņemts ES Rīcības plāns, kas aizsāka procesu katastrofu reaģēšanas kapacitātes tālākai attīstīšanai. ES Rīcības plānā tika noteikti iespējamie pasākumi, tostarp to esošo instrumentu labāka izmantošana, kurus vajadzētu uzlabot, darbībām katastrofu gadījumos gan ārpus ES, gan tās iekšienē. ECHO ĢD deva ieguldījumu Komisijas paziņojumam par tēmu “Kā pastiprināt ES reaģēšanu katastrofu un krīžu gadījumos trešās valstīs”, ko pieņēma, atbildot uz šo Rīcības plānu (2005. gada 20. aprīlis).[9] Šajā paziņojumā ECHO ĢD noteica vairākus pasākumus, kuru mērķis bija pastiprināt ES humānās reaģēšanas nodrošināšanu un konsekvenci tādu katastrofu gadījumā, kas notiek ārpus ES, piemēram, 1) palielinot uz vietas esošo ekspertu skaitu, 2) apmācot ekspertus ANO humānās palīdzības lietu koordinēšanas birojā ( UN OCHA ), Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu novērtēšanas un koordinācijas ( UNDAC ) un Sarkanā Krusta FACT [10] novērtēšanas un koordinēšanas metodikas pielietošanā (lai attīstītu ideju sinerģiju un savstarpēju papildināšanu, novērtējot vajadzības), kā arī 3) attīstot straujas reaģēšanas kapacitāti, kas iepriekš bija ECHO ĢD reģionālo biroju līmenī, kas ļautu 24 stundu laikā pārvietot ārkārtas situācijās specializētas vairāku nozaru speciālistu komandas.

Komisija iecēlusi divus pārstāvjus Civilmilitārajā vienībā , kuras bāze ir Padomes Sekretariāta ES Militārais štābs ( EUMS ). ECHO ĢD uztur ciešus kontaktus ar šo jauno veidojumu, lai nodrošinātu, ka humānie principi un ANO pamatnostādnes ieņem atbilstošu vietu vienības darbā, īpaši vienības veidotajos svarīgajos stratēģiskās plānošanas scenārijos.

ECHO ĢD arī deva ieguldījumu, izstrādājot krīzes pārvaldības scenārija humāno komponenti. ECHO ĢD to uzskatīja par iespēju atgādināt, ka tas nav krīzes pārvaldības instruments; tā darbības nav pakļautas politiskiem apsvērumiem, bet tās virza tikai dabas vai cilvēku izraisītās katastrofās cietušo vajadzības saskaņā ar starptautiskajos tiesību aktos cilvēktiesību jomā noteiktajiem humānajiem principiem.

Visbeidzot, 2005. gadā tika organizētas astoņas Humānās palīdzības komitejas ( HAC ) sanāksmes, kurās piedalījās dalībvalstu pārstāvji. Turklāt Luksemburga un Lielbritānija kā ES prezidējošās valstis sasauca divas neformālas HAC sanāksmes, lai attiecīgi apspriestu starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā un humāno reformu.

Attiecības ar starptautiskajām organizācijām un svarīgākajiem donoriem, kas atrodas ārpus ES

Kā jau minēts vispārējās politikas aspektos, starptautiskā reaģēšana uz humānām ārkārtas situācijām pēdējo gadu laikā parādījusi, ka pastāvošā sistēma ļauj reaģēt dažādi krīžu situācijās un lielāko krīžu gadījumos un ka pastāvošais kapacitātes līmenis bieži nav pietiekams, lai pietiekamā līmenī apmierinātu kaut vai svarīgākās vajadzības. Stimuli tika radīti 2005. gadā, lai padziļināti pārdomātu starptautiskās humānās sistēmas reformu gaitu.

ANO ģenerālsekretārs 2005. gada martā sniedza pārskatu ar nosaukumu “Pastāvot lielākai brīvībai” (“In Larger Freedom”). Attiecībā uz humāno palīdzību pārskatā norādīts, ka sistēma jāuzlabo trīs svarīgās jomās: nodrošināt paredzamāku un savlaicīgāku finansējumu aktīvajām ANO aģentūrām un to NVO īstenojošiem sadarbības partneriem rīcībai ārkārtas situācijās, pastiprināt koordināciju gan uz vietas, gan galvenā biroja līmenī un pastiprināt reaģēšanas kapacitāti , tajā skaitā noteikt skaidrāku nozaru atbildību un atskaitīšanos.

ECHO ĢD 2005. gadā rūpīgi sekoja visām šīm tendencēm. Tas piedalījās ar humāno reformu saistītās sanāksmēs un sniedza ieguldījumu dažādās apspriestajās iniciatīvās.

Komisāru Michel 2005. gada decembrī uzaicināja piedalīties Starpaģentūru pastāvīgās komitejas ( IASC ) sanāksmē. Starpaģentūru pastāvīgā komiteja ( IASC ) ir unikāls starpaģentūru koordinācijas, politikas attīstības un lēmumu pieņemšanas forums, kurā iesaistīti svarīgākie ANO un citi humānie sadarbības partneri. Komisārs Michel tikās ar visu ANO darbības organizāciju vadītājiem, Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas, Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas, Starptautiskās migrācijas organizācijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Komisārs Michel un IASC locekļi apmainījās ar viedokļiem par humānās sistēmas reformu.

Saistībā ar ikgadējo Stratēģiskās plānošanas dialogu ( SPD ) 2005. gadā tika organizētas sanāksmes ar svarīgākajiem sadarbības partneriem (ANO Humāno jautājumu koordinēšanas biroju ( OCHA ), UNICEF , Pasaules Veselības organizācijas (PVO), ANO Pasaules pārtikas programmu ( WFP ), Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju ( ICRC ), Starptautisko Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federāciju ( IFRC ), ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos ( UNHCR ), Brīvprātīgo organizāciju sadarbībai ārkārtas situācijās ( VOICE ) un Mediķiem bez robežām ( MSF )), lai apspriestu katras organizācijas stratēģiju un nozīmīgākās prioritātes.

Lai apkopotu pirmo pieredzi, kas gūta, reaģējot uz cunami, ECHO ĢD piedalījās pasākumā “Seši mēneši pēc cunami: ES un ANO darbību rezultātu apkopojums”, ko organizēja ES prezidējošā valsts (Luksemburga) un ANO Humāno jautājumu koordinēšanas birojs (UN OCHA ).

ECHO ĢD arī iesaistījās dažādās sanāksmēs, lai padziļināti ar citiem nozīmīgākajiem donoriem apspriestu tādus jautājumus kā humānie principi vai militāro un civilās aizsardzības līdzekļu izmantošana humānajās operācijās.

Saistībā ar attiecībām ar lielākajiem donoriem, kas atrodas ārpus ES, ECHO ĢD turpināja dialogu ar ASV administrāciju, lai koordinētu humāno politiku/reaģēšanu un risinātu kopējas problēmas par humāno attīstību esošo krīžu situācijās. Turpinājās ikgadējā ECHO un ASV stratēģiskā dialoga sanāksme.

Pirmajā ceturksnī tika organizētas kopīgas misijas ar ASV Libērijā un Gvinejā, lai pārraudzītu Libērijas bēgļu un starptautiski pārvietoto personu brīvprātīgu atgriešanos savās zemēs. Misijas kopīgie ieteikumi “Koordinācija, repatriācija, IDP , situācija ar pārtiku un pāreja” tika kopīgi iesniegti ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos ( UNHCR ), ANO Humāno jautājumu koordinēšanas birojam ( OCHA ) un ANO Pasaules pārtikas programmai ( WFP ), kā arī Libērijas humānās palīdzības koordinatoram.

ECHO ĢD tikās arī ar Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras ( CIDA ) pārstāvjiem, lai apspriestu iespējamo sadarbību nākotnē.

Tematiskais finansējums

Ņemot vērā lielāko starptautisko humāno aģentūru (ANO un Sarkanā Krusta kustības) nozīmi efektīvas humānās palīdzības nodrošināšanā, ECHO ĢD turpināja atbalstīt to institucionālās kapacitātes pastiprināšanu, izmantojot tematiskā finansējuma programmas.

ECHO ĢD 2005. gadā finansiāli atbalstīja ANO Humāno jautājumu koordinēšanas biroja informācijas sistēmu attīstību (4 miljoni euro), tostarp Humānās palīdzības informācijas centru (piemēram, Šrilankā, Ačehā, Nigērā, Pakistānā), ReliefWeb un Globālās katastrofu brīdinājuma un koordinācijas sistēmas ( Global Disaster Alert and Coordination System , GDACS ) pārvietošanu, stiprināja Pasaules Veselības organizācijas kapacitāti reaģēšanai ārkārtas situācijās veselības jomā (4 miljoni euro), Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas veiktās aizsardzības pasākumus bruņotā konfliktā cietušajiem (4 miljoni euro) (piemēram, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Republikā, Ruandā, Azerbaidžānā, Filipīnās un Pakistānā), un ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos aizsardzības programmu (5 miljoni euro). Tematiskais ieguldījums veicināja arī Starptautiskās Sarkanā Krusta federācijas katastrofu pārvaldības programmu (3,5 miljoni euro). Bez tam 2005. gadā tika īstenoti arī bērnu aizsardzības projekti (2 miljoni euro) un katastrofu sagatavotības projekts (5,7 miljoni euro), ko pārvaldīja UNICEF ar iepriekšējā gada līdzekļiem.

Citas darbības

Speciālisti uz vietas

ES Rīcības plānā katastrofu sagatavotības kapacitātes veicināšanai trešās valstīs (skatīt 4.1. punktu) paredzēts ievērojami palielināt uz vietas esošo ECHO ekspertu skaitu.

ECHO ĢD noteica vidēja termiņa mērķi, t.i., līdz 2005. gada beigām nodrošināt aptuveni 100 speciālistus uz vietas. Attiecīgi tika izveidota 41 jauna amata vieta; piecas no tām bija tieši saistītas ar cunami. Paredzēja, ka 28 speciālisti stiprinās 6 reģionālo atbalsta biroju darbību un astoņi speciālisti stiprinās esošo un jauno biroju darbību. Līdz 2005. gada beigām uz vietas bija nodrošināti 83 speciālisti, papildus bija atlasīti 13 speciālisti, un viņu līguma termiņš sākas 2006. gada pirmajā pusē.

Reģionālo atbalsta dienestu stiprināšana bija saistīta ar katra biroja standartstruktūras noteikšanu un amata vietu izveidi noteiktiem speciālistiem, vadoties pēc nepieciešamības, piemēram, straujas reaģēšanas koordinators, darbinieki dažādu pienākumu veikšanai, drošības dienesta darbinieks un nozares speciālists medicīnas, pārtikas, palīdzības, pārtikas drošības, uztura un sagatavotības katastrofām jautājumos, kā arī speciālistu komandas izveidi darbam ar tematisko finansējumu.

Mērķis bija nodrošināt, lai ECHO ĢD var operatīvi nosūtīt speciālistus uz jaunām krīzes situācijām, lai novērtētu humānās palīdzības vajadzības, un piedalītos humānās palīdzības darbību koordinēšanā uz vietas ar citiem lielākajiem dalībniekiem. ECHO ĢD varēja pārbaudīt savu pastiprināto struktūru 2005. gada oktobrī pēc lielās zemestrīces Pakistānā, Indijā un Afganistānā, kad speciālisti tika mobilizēti tanī pat dienā, lai novērtētu ārkārtas situāciju un pieņemtu tūlītēju lēmumu par primāru ārkārtas stāvokli.

Tika izveidots speciālistu un darba grupu tīkls, lai sniegtu tehniskas konsultācijas un atbalstītu gan galveno biroju, gan darbu uz vietas, nodrošinātu ECHO ĢD politikas konsekvenci un atbilstību un izveidotu operāciju pamatnostādnes un saskaņotu praksi.

Drošības jautājumi

Visu humānās palīdzības aģentūru arvien pieaugošu rūpju objekts ir humānās palīdzības darbinieku drošība uz vietas. Dažu pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājies humānās palīdzības darbinieku nāves gadījumu skaits.

Šī iemesla dēļ ECHO ĢD 2005. gadā uzsāka turpinājumu 2004. gadā pabeigtajam drošības pārskatam. Sākotnējā pārskatā tika identificētas vairākas jomas, kurām humānās palīdzības sniedzējiem vajadzēja turpmāk pievērst uzmanību, un tostarp bija apmācību vadītāju apmācība par drošības jautājumiem, informācijas apkopošana (tostarp statistikas vākšana), apkopotās informācijas analīze un izplatīšana un NVO drošības koordinēšanas mehānisms.

Otrajā pārskatā ECHO ĢD plānoja turpināt palīdzēt NVO pildīt to pienākumus attiecībā uz humānās palīdzības darbinieku drošību. Šī pārskata pievienotā vērtība bija šāda: primāri izveidot apmācības metodiku NVO apmācību vadītājiem par drošības jautājumiem, kas tiks pārbaudīta uz vietas, un izveidot citus instrumentus, kas tiks publicēti un palīdzēs NVO izveidot un saglabāt drošības pārvaldības kapacitāti.

ECHO ĢD apņēmies palīdzēt sadarbības partneriem viņu darbā, lai nodrošinātu, ka darbinieki uz vietas strādā efektīvi un droši, un veicinātu atbalstu humānās palīdzības telpai. Labākais veids, kā saglabāt šo apņemšanos, ir pastāvīgi iesaistīties labas palīdzības sniegšanas prakses principu popularizēšanā, saglabāt apņemšanos par kvalitatīvas palīdzības nodrošināšanu un uzturēt pārskatāmu dialogu ar citiem svarīgajiem dalībniekiem gan divpusēji, gan daudzpusējos humānos forumos.

Saziņa un informācija

Attiecībā uz saziņas stratēģiju ECHO ĢD veica vairākus pasākumus, lai sasniegtu savu mērķi, t.i., popularizētu ES humānās palīdzības vērtības, principus un praktiskos sasniegumus. Gan televīzijā, gan radio, gan citos masu medijos tas turpināja informēt plašu sabiedrību par savu darbu.

Sadarbībā ar ANO aģentūrām un NVO tika sagatavoti audiovizuāli materiāli par lielākajām katastrofām: cunami un zemestrīci Dienvidāzijā.

Citi saziņas materiāli bija paziņojumi presei, aculiecinieku stāstījumi, ko publicēja internetā, un redaktora slejas aviokompāniju lidojuma žurnālos.

Integrēta kampaņa apzinīguma palielināšanai tika veikta Čehijas Republikā kā izmēģinājuma operācija, un tās ietvaros tika organizēts mediju pasākums Prāgā (Humānais ciems), apmeklējumi skolās, publikācijas un speciāla mājaslapa internetā.

ECHO ĢD arī turpināja koncentrēt savu darbu uz saziņu ar īpašām mērķauditorijām, īpaši jauniem cilvēkiem un viedokļu līderiem, piedaloties konferencēs un iesaistoties izstādēs un citos publiskos pasākumos.

Revīzija un novērtējums

ECHO ĢD rīcībā bija formālas sistēmas, ar kuru palīdzību regulāri pārraudzīt finanšu informāciju un nodrošināt atbilstīgu informācijas pārvaldību. Īpašus finanšu rādītājus iekļāva vispārējā progresa ziņojumā. Uz humānajām darbībām attiecas finanšu revīzija , ko veic gan galvenajā birojā, gan uz vietas. Kopumā 2005. gadā tika pabeigtas vai turpinājās 142 revīzijas humāno organizāciju galvenajos birojos un tika veiktas 24 operāciju revīzijas (gan uz vietas, gan birojos).

Katru gadu ECHO ĢD veic astoņus līdz desmit savu operāciju novērtējumus pēc ģeogrāfiskā principa gan par sadarbības partneru, gan tematiskiem jautājumiem.

Pārskati kapacitātes palielināšanai

- Pārskats par ūdens apgādi un sanitārajiem jautājumiem, kas attiecas uz humānās palīdzības operāciju finansējumu saskaņā ar EK regulu par humāno palīdzību.

Pārskata rezultātā tika sagatavots koncepcijas dokuments un paraugpamatnostādnes. Koncepcijas dokumentā tika pārskatīta EK regula par humāno palīdzību, politika un finanšu jautājumi, humānās palīdzības tendences, svarīgākie jautājumi attiecībā uz ūdens apgādes un sanitārijas nozari, standartu pielietošana un svarīgākie secinājumi un ieteikumi. Pateicoties paraugpamatnostādnēm, koncepcijas dokuments kļuva par praktisku rokasgrāmatu par to, kā strādāt ar savstarpēji saistītiem jautājumiem, jautājumiem saistībā ar dzimumu, vides, u.c. jautājumiem, kuros integrēta higiēnas uzvedības maiņa, laba prakse visiem scenārijam ārkārtas situācijām, katastrofas mazināšana un sagatavotība, standartu piemērošana. Tajās arī iestrādāta pieejamā literatūra un atsauces materiāli uzziņai.

- Pārskats par savstarpēji saistītiem jautājumiem un citiem svarīgiem jautājumiem , kas attiecas uz humāno operāciju finansējumu saskaņā ar EK regulu par humāno palīdzību.

Partnerības novērtējums

- Partnerības starp ECHO ĢD un ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos novērtējums un novērtējums par ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos darbībām, ko finansē ECHO ĢD.

Novērtējumā formulēts skaidru konstatēto faktu, secinājumu un ieteikumu kopums, kas paredzēts ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ECHO ĢD, un ieteikts uzlabot vispārējo ECHO ĢD un ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos partnerību gan operāciju, gan tematiskā līmenī.

Operāciju novērtējums

Attiecībā uz Haiti, Burundi, Ugandu, Šrilanku[11] un Ziemeļkoreju 2005. gadā tika uzsākti novērtējumi, ietverot arī darbības, kas nodrošina gatavību katastrofām Karību valstīs. Pamatojoties uz vispārējo novērtējumu, ECHO ĢD finansētās darbības šajās valstīs patiešām īsteno svarīgākos humānos mērķus.

Sīkāka informācija par šiem novērtējumiem atrodama ECHO ĢD interneta lapā http://ec.europa.eu/comm/echo/evaluation/index_en.htm.

Apmācība un mācības

Ievērojams darbs tika veikts 2005. gadā, lai uzlabotu ECHO ĢD un tā sadarbības partneru darbinieku zināšanas par jauno Vienošanos par partnerības pamatnostādnēm, kas regulē attiecības starp ECHO ĢD un tā sadarbības partneriem. Šajās sesijās piedalījās aptuveni 500 cilvēku. Turklāt atbalsta dokumentu kopums par dažādiem šīs vienošanās aspektiem pieejams ECHO ĢD mājaslapā internetā.

ECHO ĢD turpināja atbalstīt Humānās palīdzības tīklu ( NOHA ), kas piedāvā viena gada daudzdisciplināru aspirantūras diplomu septiņās universitātēs visā Eiropā ( Université Catholique de Louvain Beļģijā, Université Paul Cézanne Aix-Marseille III (UPCAM ) Francijā, Ruhr-Universität Bochum Vācijā, University College of Dublin Īrijā, Universidad de Deusto Spānijā, University of Uppsala Zviedrijā un University of Gröningen Nīderlandē) un ko atbalsta nevalstiskās organizācijas (NVO), starpvaldību organizācijas (SVO) un citi humānās palīdzības sniedzēji.

SECINāJUMS

ECHO ĢD 2005. gads bija izaicinājumu gads saistībā ar humāno krīžu skaitu un nopietnību. Tomēr ECHO ĢD spēja īstenot savas funkcijas saskaņā ar tā pilnvarām. Turpmāk ECHO ĢD saskarsies ar citu problēmu risināšanu, piemēram, attiecības ar jauniem dalībniekiem humānās palīdzības jomā (īpaši ar civilās aizsardzības vienībām) un 2005. gadā uzsāktās humānās sistēmas reformas īstenošana[12].

ECHO ĢD aktīvi atbalstīs reformu gaitu, lai nodrošinātu, ka reformas uzlabo globālās humānās reaģēšanas kapacitāti un efektivitāti.

[1] Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula Nr. 1257

[2] Saistot novēršanu, rehabilitāciju un attīstību.

[3] ANO Ekonomikas un sociālo lietu padome

[4] Tostarp ECHO-lidojuma operācijas

[5] Skatīt Dipecho reģionu dalījumā pielikuma II.4. punktā

[6] Izņemot rīcību, kas vērsta uz cunami seku likvidēšanu, kopējās saistības ir 529,7 miljoni euro, no kuriem 59 % ir teritorijām ar vislielākajām vajadzībām, 21 % ir teritorijām ar vidējām vajadzībām un 1 % ir teritorijām ar mazām vajadzībām. Pārējā summa ir 73,8 miljoni euro jeb 14 %, ko izmantoja darbībām, kas nodrošina sagatavotību katastrofām (“DIPECHO” programmai), tematiskajam finansējumam, tehniskajai palīdzībai un atbalsta izdevumiem.

[7] Īpašais Ziņojums Nr. 3/2006, kas attiecas uz Eiropas Komisijas humāno palīdzību cunami upuriem (saskaņā ar EK 248. panta 4. punkta otro apakšpunktu) ar Komisijas atbildēm.

[8] USAID 2006. gada 24. februāra faktu lapa: http://www.usaid.gov/press/factsheets/2006/fs060227.html

[9] COM (2005) 153 galīgā redakcija

[10] http://www.ifrc.org/what/disasters/fact/

[11] Novērtējumu veica arī Tamilas bēgļu nometnēs Tamil Nadu, Indijā.

[12] Sīkāka informācija par humānās palīdzības sistēmas reformu pieejama 2. daļā