[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.6.2006

COM(2006) 283 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ieteikumi atjaunotām Eiropas Savienības un Irākas attiecībām

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ieteikumi atjaunotām Eiropas Savienības un Irākas attiecībām

I. IEVADS

Irāka saskaras ar sarežģītām problēmām: nepietiekama drošība sakarā ar terorismu, nemieriem, organizēto noziedzību un vardarbību sektu naida rezultātā, nepietiekama pamatpakalpojumu pieejamība, plaši izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi un plaši izplatīti institucionāli trūkumi nacionālajā administrācijā.

Komisijas 2004. gada paziņojumā „Eiropas Savienība un Irāka: iesaistīšanās pamats”[1] un tam pievienotajā, ārējo attiecību komisāra un augstā pārstāvja parakstītajā vēstulē izklāstīta vidēja termiņa stratēģija par ES attiecībām ar Irāku pēc Irākas jaunās pagaidu valdības izveidošanas un uz ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1546 pieņemšanas.

Kopš 2004. gada, neskatoties uz krīzi un pasliktināšanos drošības situācijā, valsts ir panākusi nozīmīgu progresu attiecībā uz politisko un konstitucionālo procesu, izveidojot pirmo konstitucionāli vēlēto valdību. 2005. gadā notika divas vēlēšanas un tika pabeigta jaunas Konstitūcijas projekta sastādīšana, un pēc tam to pieņēma pēc referenduma 2005. gada oktobrī. Vēlētāju atsaucība abās vēlēšanās bija liela.

Jaunās valdības ievēlēšana tagad ir laba iespēja novērtēt progresu, salīdzinot situāciju ar 2004. gada paziņojumā aprakstīto, un no jauna paraudzīties uz to, kā ES var veidot attiecības ar Irāku, uzsākot politisku dialogu ar jauno valdību.

Vidējā termiņa stratēģijā, kas izklāstīta 2004. gada paziņojumā, bija noteikti šādi mērķi:

- droša, stabila un demokrātiska Irāka;

- atvērta, ilgtspējīga un diversificēta Irākas tirgus ekonomika;

- Irāka, ko raksturo labas attiecības ar kaimiņvalstīm un integrācija starptautiskajā sabiedrībā.

Šie mērķi šodien joprojām ir spēkā, neskatoties uz nestabilitāti, politisko saspīlējumu un drošības situācijas pasliktināšanos valstī.

Šajos sarežģītajos apstākļos ES ir īstenojusi 2004. gada paziņojumā paredzētos pasākumus. Tā ir aktīvi iesaistījusies starptautiskās sabiedrības centienos atbalstīt politiskos un konstitucionālos procesus, cita starpā sniedzot nozīmīgas zināšanas un resursus vēlēšanas procesiem un tiesiskuma nodrošināšanai. Tā ir sniegusi ievērojamu finansiālu atbalstu, īpaši ar Starptautiskā Irākas atjaunošanas fonda ( IRFFI ) starpniecību. Ir atklāta Eiropas Komisijas delegācija. ES ir palielinājusi savu iesaistīšanos attiecībā uz Irākas politisko vadību cita starpā ar pamata izveidi politiskam dialogam, pamatojoties uz 2005. gada 21. septembrī parakstīto ES un Irākas kopīgo deklarāciju par politisko dialogu, trijotnes apmeklējumiem un ES un ASV sponsorēto starptautisko konferenci Briselē 2005. gada jūnijā. ES ir arī sazinājusies ar jauno valdību un piedāvājusi uzsākt sarunas par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu. Piedaloties šajos procesos, Eiropas Savienība ir uzturējusi ciešas attiecības un dialogu ar citiem galvenajiem starptautiskajiem dalībniekiem, kas apņēmušies turpmāk palīdzēt irākiešiem risināt problēmas.

Pamatojoties uz pašreizējās situācijas un turpmāko problēmu analīzi, šajā paziņojumā piedāvāti vairāki ieteikumi ES attiecībām ar Irāku , kuros izklāstīts pamatmērķu kopums. Paziņojumā ir izstrādāts pamats dialogam un sadarbībai starp ES un jauno Irākas valdību. Lai gan valdības mandāts būs četri gadi, šajā paziņojumā piedāvātie ieteikumi nav saistīti ar konkrētu laika grafiku.

- Sākumā iezīmēti divi faktori, kas ir kritiski ES aktīvākai līdzdalībai. Tie ir šādi: pirmkārt, politiskā procesa iekļautība valdībā un, otrkārt, drošības situācija valstī.

II. IRāKAS PROBLēMAS

Irākas un tās jaunās valdības galvenās problēmas būs nacionālās kohēzijas saglabāšana un nacionālās samierināšanās īstenošana, drošības garantēšana, ievērojot cilvēktiesības, pamatpakalpojumu un darba iespēju nodrošināšana, lai palielinātu valsts pārvaldes rīcībspēju, ekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana visu iedzīvotāju labā.

Novērtējot Irākas vispārējās problēmas, atsevišķas jomas jāapskata sīkāk. Tās ir savstarpēji atkarīgas politiska un ekonomiska rakstura jomas, kas pamatā sastāv no diviem komponentiem: demokrātijas nostiprināšana un ekonomikas veicināšana.

Demokrātijas nostiprināšana un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana

Lai gan 2005. gadā politiskais process noritēja sekmīgi, demokrātijas pamatiem būtu vēlama turpmāka nostiprināšana. Plānotā vietējo un provinču vēlēšanu organizēšana un Konstitūcijas pārskatīšanas process būs svarīgi rādītāji, kas liecina par Irākas apņemšanos nodrošināt demokrātiju.

Referendumā par Konstitūciju 2005. gada oktobrī Irākas iedzīvotāji pauda savu atbalstu reģionu un provinču federālai savienībai. Konstitūcija ir pamats, saskaņā ar kuru lielākā daļa irākiešu ir piekrituši dzīvot kopā. Tomēr dažas Irākas kopienas uzskata, ka pašreizējais teksts pilnībā neatzīst viņu bažas un centienus. Tādēļ jāpanāk, ka Konstitūciju atzīst par likumīgu pamatu iekļautībai un modernai pārvaldībai, kas sadala ekonomiskās pilnvaras un pienākumus starp centrālo valdību, provinces valdībām un pašvaldībām. Tā ir pamats arī nacionālo bagātību sadalei un ekonomikas, enerģētikas un fiskālai politikai. Konstitūcijā kā viens no jaunievēlētās Pārstāvju padomes galvenajiem uzdevumiem noteikts tekstā ietverto likumdošanas un institucionālo pasākumu pārskatīšana un attīstība.

Demokrātijas procesam ir svarīga pilsoniskās sabiedrības loma. Irākai un starptautiskajai sabiedrībai ir plašs darba lauks pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanā, tajā skaitā tādās jomās kā brīvu plašsaziņas līdzekļu atbalstīšana, aizstāvības veicināšana, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tajā skaitā sieviešu, bērnu, reliģisko un etnisko minoritāšu tiesību uzraudzība, veicināšana.

Nacionālā kohēzija

Irākas nacionālās kohēzijas jautājums ir saistīts ar cilvēku piederības sajūtu un savas identitātes noteikšanas tendenci pēc reliģiskiem vai etniskiem kritērijiem. Tas bija redzams vēlēšanās un referendumā par Konstitūciju 2005. gadā, par to liecina arī sektu naida radītā vardarbība. Irākas jaunās vadības tūlītējs uzdevums ir piedāvāt un aizstāvēt pārvaldības modeli, kas spētu pārvarēt pašreiz arvien pieaugošo šķelšanos.

Šai tendencei ir arī nelabvēlīga ietekme uz etnisko, reliģisko un politisko līdzsvaru citās reģiona valstīs un reģionā kopumā. Vairākām Irākas kaimiņvalstīm ir kopīgas etniskas un reliģiskas kopienas ar Irāku. Ja Irākai draud sadalīšanās, etniskais un reliģiskais separātisms var pastiprināties arī citur reģionā. Tādēļ Irākas teritoriālās integritātes saglabāšana ir arī tās kaimiņvalstu un visas starptautiskās sabiedrības interesēs.

Lai novērstu sektantismu Irākā, būs jāvadās pēc iekļautības principa tādās jomās kā personāla pieņemšana darbā, Irākas nacionālo drošības spēku un nozares ministriju izveide, sabiedrisko pakalpojumu pieejamība un resursu sadale. Nacionālās vienotības valdības izveide jau ir svarīgs solis šajā virzienā. Svarīgi ir arī nacionālās samierināšanas pasākumi.

Drošība un tiesiskuma nodrošināšana

Vardarbība, kas uzliesmoja pēc Samarra mošejas bombardēšanas 2006. gada 22. februārī, pasliktināja jau esošo, sektu naida izraisītās vardarbības tendenci. Šajā vardarbībā arvien vairāk iesaistās organizēti reliģiski militārie formējumi un bruņotas grupas. Situāciju saasina nacionālo drošības spēku acīmredzamā nespēja garantēt drošību, kā arī apstāklis, ka noziedzīgās darbībās ir iesaistīti gan militārie formējumi, gan drošības spēki. Turklāt organizētā noziedzība un vardarbība ielās turpina apdraudēt irākiešus.

Rezultātā cilvēki vēršas pie saviem etniskajiem vai reliģiskajiem grupējumiem pēc aizsardzības un atbalsta, un ir palielinājusies iekšējā migrācija un emigrācija. Cilvēki, kas dzīvo jauktās kopienās mazākumā, pārvietojas uz rajoniem, kur viņu etniskā vai reliģiskā kopiena ir vairākumā.

Tādēļ drošība būs viens no vissvarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina jaunajai valdībai. Galvenais uzdevums būs nemieru novēršana un cīņa ar militārajiem formējumiem. Jau ir pausti aicinājumi īstenot atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas ( DDR ) pasākumus . Tomēr ir svarīgi arī tas, lai rīcība drošības jomā nekompromitē tiesiskuma sistēmu vai cilvēktiesību ievērošanu . Galvenajām prioritātēm jābūt cilvēktiesību pārkāpumu un kopienu pārvietošanas jautājumu risināšanai. Pēc brutalitātes gadiem iepriekšējā režīmā būs uzskatāmi jāmaina drošības aparāts, tiesu iekārta un labošanas iestādes, lai atjaunotu ticību tām. Lai gan tiesiskuma sistēmas izveidei ir nepieciešams laiks un to nevar paveikt uzreiz, Irākas vadībai būs jāpierāda pastāvīgs progress situācijas uzlabošanā.

Ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības pamata nodrošināšana

Pamatpakalpojumi un darbvietu radīšana

Tikpat svarīga un ar drošību cieši saistīta ir pamatpakalpojumu sniegšana, darbvietu radīšana un ienākumu gūšana ar saimnieciskās darbības atjaunošanu. Šie abi mērķi acīmredzami ir nozīmīgi jebkuras jaunas valdības darba kārtībā. Bet Irākas gadījumā, kad vadība un infrastruktūra tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un energoapgāde Sadama Huseina valdīšanas pēdējo gadu laikā pasliktinājās un arī pēdējā laikā pakalpojumu kvalitāte vai kvantitāte nav būtiski uzlabojusies, valdībai jākoncentrē uzmanība uz apņēmīgu rīcību, lai sniegtu pamatpakalpojumus iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Elektroenerģijas un ūdens trūkums un problēmas iegūt izglītību un veselības aprūpes pakalpojumus ir ikdienas rūpes, kas ne tikai rada sociālo saspīlējumu, bet arī palēnina ekonomikas atlabšanu. Ja šīs problēmas netiks atrisinātas, būs apdraudēts irākiešu nākamo paaudžu potenciāls.

Darbvietu radīšanas iespējas un ienākumu gūšanas pasākumi ir tikpat neatliekami. Nodarbinātība dažiem likvidēs finansiālo stimulu, ko irākiešiem var dot pievienošanās militāriem formējumiem, nemiernieku vai teroristu grupām. Irākas cilvēku kapitāls kādreiz bija viena no valsts galvenajām vērtībām. Pirms 20-25 gadiem izglītības līmenis Irākā bija ievērojami augstāks nekā citās reģiona valstīs, bet gadu gaitā Irākas rādītājs ir noslīdējis krietni zem tās kaimiņvalstu līmeņa. Šodien jaunākās paaudzes bieži ir mazāk izglītotas nekā to vecāki. Šī tendence jāmaina, lai Irāka varētu pilnībā izmantot savu cilvēku kapitālu.

Funkcionējošas administratīvas sistēmas izveide

Civildienests ir lielākais darba devējs valstī, bet tas ir cietis no gadiem ilgas nepareizas pārvaldības, kad tikpat kā netika veikta modernizācija vai pilnveidotas prasmes. Lai palielinātu tā spēju veidot un īstenot politiku, ir jāuzlabo tā efektivitāte. Šiem trūkumiem ir nopietna ietekme uz ekonomikas pārvaldību un svarīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Starptautiskajai sabiedrībai jāatbalsta Irākas vadītā valsts pārvaldes struktūras, noteikumu un procedūru reforma .

Enerģētika un ekonomiskā diversifikācija

Irākai pieder pasaules otras lielākās naftas rezerves un arī nozīmīgi neizmantoti dabasgāzes resursi . Ekonomikas dzinējspēks ir enerģētikas nozare, bet darbības rezultāti ir krietni zemāki nekā jauda un ieņēmumi ir nebūt nav pietiekoši. Novecojušas metodes, pārredzamas, efektīvas un modernas administrācijas neesamība, ieguldījumu trūkums, bieža infrastruktūras izlaupīšana un sabotāža ir tikai daži kavējoši faktori. Turklāt sakarā ar naftas mērīšanas sistēmas tehniskiem trūkumiem administrācijai nav skaidra priekšstata par ražošanas un eksporta apjomiem, un tas veicina kontrabandu un naftas radīto ieņēmumu piesavināšanos.

Lielā atkarība no naftas radītajiem ieņēmumiem padara Irāku ļoti neaizsargātu pret ārējiem ekonomiskiem faktoriem. Nesenā naftas cenu paaugstināšanās starptautiskajā tirgū ir bijusi Irākai labvēlīga. Tomēr cenu pazemināšanās smagi iedragās tautsaimniecību. Atkarības no naftas samazināšana ar ekonomisko diversifikāciju palīdzētu samazināt naftas cenu svārstību ietekmi un radīt darbvietas. To varētu panākt, veicinot dažādas (nozarēs, kas nav saistītas ar enerģētiku) ienākumu gūšanas darbības, kas izmanto citas Irākas vērtības, piemēram, ūdeni un lauksaimniecību . Irāka ir unikāla reģionā tādā ziņā, ka to šķērso divi galvenie ūdensceļi. Senā, „auglīgā pusmēness” centrālajā daļā gandrīz 20% Irākas strādājošo ir nodarbināti lauksaimniecības nozarē. Reģionā, kur daudzas valstis cīnās ar ierobežotu ūdensapgādi savai lauksaimniecības nozarei, Irāka ir labākā situācijā nekā citi. Lauksaimniecības produktu ražošanas un eksporta palielināšana ir svarīgas potenciālas jomas ekonomiskās labklājības un diversifikācijas atbalstīšanā. Ūdens varētu būt vērtība arī reģionālā tirdzniecībā.

Vispirms ir jānovērš Irākas fiskālie trūkumi . Patlaban liela daļa Irākas IKP tiek tērēta valsts sadales sistēmai (sekas, ko radījušas pirms 2003. gada noteiktās sankcijas) un naftas vietējā patēriņa subsīdijām. Ekonomiskās reformas (kā noteikts SVF rezerves līgumā) valdībai ļaus īstenot valsts ieguldījumus un tās attīstības darba kārtību, kā noteikts valsts attīstības stratēģijā. Lai nostiprinātu budžeta procedūru, tajā skaitā ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, un atbildības veicināšanu, ir nepieciešamas steidzamas reformas. Budžeta procedūra ir jāizmanto kā primārs politikas instruments. Valdībai jāsagatavo vienots budžets kapitālizdevumiem un kārtējiem izdevumiem vidēja termiņa izdevumu ietvaros. Viss līdzekļu devēju atbalsts jāiekļauj vienotajā valsts budžetā.

Lai nodrošinātu privātus ieguldījumus, kas vidējā termiņā ir nepieciešami, lai finansētu naftas un elektroenerģijas infrastruktūru, ir jāievieš reformas komercdarbības un finanšu pakalpojumu noteikumu jomā . Tomēr reformas būtu jāveic pakāpeniski, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz sociālo labklājību.

III. IETEIKUMI PAR ES ATBALSTU

Irāka ir valsts ar bagātīgiem cilvēku, dabas un kultūras resursiem, ar lielu potenciālu atkal kļūt par svarīgu reģionālu un starptautisku partneri, bet pašreizējai situācijai ir raksturīga akūta nedrošība un nestabilitāte. Neatkarīgi no turpmākās situācijas Irākas notikumi joprojām ietekmēs drošības, ekonomiskos, enerģētikas un politiskos aspektus Eiropas Savienībā. Tādēļ Eiropas Savienības interesēs ir veicināt drošu, stabilu, demokrātisku un ekonomiski uzplaukušu Irāku, kas uztur mieru ar savām kaimiņvalstīm un ir integrēta starptautiskajā sabiedrībā.

Pēc Irākas pirmās konstitucionāli vēlētās valdības izveides Eiropas Savienībai ir radusies jauna iespēja veidot attiecības ar Irāku. ES ir izdevīgā situācijā, lai to paveiktu. Ģeogrāfiskais tuvums, pieredze, kas jau gūta Irākā un citās pēckonflikta situācijās, stabilas attiecības ar galvenajiem starptautiskajiem dalībniekiem, ieskaitot Irākas kaimiņvalstis, ES ekonomiskais spēks un Eiropā dzīvojošo Irākas migrantu potenciālais ieguldījums ir vērtības, uz kurām Eiropas Savienība var paļauties, lai palīdzētu irākiešiem novērst negatīvās tendences. ES var arī izmantot pieredzi, kas gūta Irākā ar politisko dialogu, Kopienas sniegto atjaunošanas finansējumu (2003.-2006. gadā sasniedzot aptuveni 720 miljonus euro), sadarbību tiesiskuma jomā un attiecībās, kas izveidotas ar ES klātbūtni Irākā.

Īstermiņā Eiropas Savienībai jākoncentrē sava darbība uz nedaudziem galvenajiem mērķiem, kuriem tā var dot pievienoto vērtību un nodrošināt ātrus un taustāmus rezultātus. Lai palielinātu ietekmi un efektivitāti, Kopienai un ES dalībvalstīm jākoncentrē savi centieni ap šiem galvenajiem mērķiem papildinošā veidā. ANO joprojām jāieņem vadošā loma politiskajā un ekonomikas atjaunošanas jomā.

ES atbalsta turpināšana ANO centieniem joprojām jābūt ES iesaistīšanās centrā kopā ar paplašinātu dialogu un sadarbību ar citām galvenajām ieinteresētajām personām. Jāturpina pastiprināts dialogs ar Irākas kaimiņvalstīm un atbalsts reģionālas sadarbības nostiprināšanas pasākumiem. ES joprojām jāatbalsta arī Irākas aicinājumi pēc atjaunotas starptautiskas politiskas un ekonomiskas iesaistīšanās ar starptautisku konferenci.

Tomēr ārējs politisks atbalsts un palīdzība nebūs pietiekama, lai palīdzētu Irākai. Izmaiņas Irākā jāīsteno un jāvada irākiešiem. ES ir nepieciešams stabils partneris, kas ir apņēmies īstenot politikas un risināt pašreizējās problēmas. ES rīcība būs atkarīga no veicinošas politikas un drošības vides Irākā. Tādēļ ir noteikts konkrēts skaits sekmējošu faktoru , ar kuriem konstatēs ES rīcības ietekmi. Šie faktori tiks precizēti dialogā ar jaunizveidoto Irākas valdību. Tomēr divi galvenie kritiskie faktori ir kopīgi visām problēmām: Irākas politiskā griba un drošības situācijas uzlabošana.

Irākas problēmu analīze un ES nostāja rosina koncentrēt centienus uz vairākiem konkrētiem mērķiem.

ES mērķis: | Apstiprināt un atbalstīt demokrātiskas valdības modeli, kas ir noturīgs pret šķelšanos |

Eiropas Savienībai jāturpina savs atbalsts politiskajam procesam, atbalstot politikas un pasākumus, kas apkaro sektantismu un veicina respektu un dialogu starp dažādajām kopienām. Tādā nolūkā ES aktīvi jādarbojas ar valsts valdību un reģionālajām administrācijām, ar pilsonisko sabiedrību, kā arī ar ANO un citiem starptautiskiem partneriem. ES varētu arī atbalstīt nacionālos samierināšanas centienus un atbalstīt politikas iekļautības optimizēšanai visā administrācijā.

ES optimāli jāizmanto arī savas attiecības ar reģionālajām ieinteresētajām personām , lai veicinātu viņu atbalstu Irākas teritoriālajai integritātei un nacionālajai vienotībai un novērstu iejaukšanos Irākas iekšējās lietās.

ES varētu turpināt dot vērtīgu ieguldījumu ciešā sadarbībā ar ANO Konstitūcijas pārskatīšanas procesā un varētu dalīties ar dalībvalstu pieredzi par administratīvu pienākumu sadali, ekonomisko līdzsvaru un solidaritātes shēmām. To varētu papildināt ar ambiciozākiem pasākumiem, lai uzlabotu sapratni ar Irākas iedzīvotājiem un nodrošinātu labāku izpratni par politiskajiem un ekonomiskajiem ieguldījumiem.

Turklāt ES rīcība varētu atbalstīt parlamentāras un demokrātiskas iestādes. Resursu palielināšana un tehniskā palīdzība attiecīgajām Irākas iestādēm un apmaiņas vai sadraudzības programmas ar ES dalībvalstu administrācijām un Eiropas Parlamentu ir pasākumi, kurus varētu apsvērt. Bez tam atbalsta turpināšana Irākas neatkarīgajai vēlēšanu komisijai un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir citas iespējamās atbalsta jomas.

ES centienus cilvēktiesību un demokrātijas jomā nevajadzētu īstenot tikai centrālā līmenī, bet vajadzētu pētīt veidus, kā sasniegt reģionālu, provinces un vietēju līmeni, lai optimizētu politikas un uzraudzītu īstenošanu.

Sekmējoši faktori – ES atbalsts šajās jomās jau gūs labumu no valdības iekļaujošā rakstura. ES atbalsta ietekme tiks palielināta, pārņemot pārredzamu, meritokrātisku un reliģiskā ziņā neitrālu pieņemšanu darbā nacionālajā administrācijā. Vēlēšanu procesa laika grafika ievērošana palielinās irākiešu līdzdalību politiskajā procesā un ticību tam.

ES mērķis: | Veicināt drošības nostiprināšanu, liekot pamatus tiesiskuma sistēmai un veicinot cilvēktiesību ievērošanu |

Daudzas ES dalībvalstis jau ir iesaistītas darbā drošības uzlabošanā valstī. Dažas ES dalībvalstis nodrošina drošības mācības policijai un militārajam personālam. Integrētās politikas/tiesiskuma misija Irākā EUJUST LEX Eiropas drošības un aizsardzības politikas kontekstā strādā ar Irākas policiju, tiesnešiem un cietumu personālu, lai izveidotu integrētu tiesiskuma sistēmu/kriminālās tiesvedības sistēmu. Misija, kas sākās 2005. gada jūlijā, ir pagarināta.

ES turpinās strādāt drošības un tiesiskuma nodrošināšanas jomā. Komisija balstīsies uz pieredzi, kas gūta no EUJUST LEX misijas, sagatavojot programmu tiesiskuma jomā, lai nostiprinātu tiesas varu krimināllietās un civillietās. Tiks nodrošināta cieša koordinācija starp turpmākajiem centieniem Eiropas drošības un aizsardzības politikas kontekstā un Kopienas rīcību šajā jomā. Turpmākā sadarbība būs vērsta uz cilvēktiesību ievērošanas optimizēšanu, tajā skaitā attiecībā uz dzimumu vienlīdzību, bērnu tiesībām un ticības brīvību; tas ietvers resursu palielināšanu, lai uzraudzītu cilvēktiesību ievērošanu. Eiropas Savienība varētu arī apsvērt atbalstu atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas pasākumiem , pamatojoties uz citās pēckonflikta situācijās gūto pieredzi. ES varētu arī atbalstīt resursu palielināšanas centienus, lai palīdzētu Irākas valdībai un iestādēm uzraudzīt progresu attiecīgo starptautisko konvenciju īstenošanā cilvēktiesību jomā .

Sekmējoši faktori – ES centienu ietekme tiks palielināta, ja valdība apņemas veikt nepieciešamās reformas tiesu iekārtā un ievērot cilvēktiesības Irākas drošības aparātā. Cilvēktiesību ministrijas nostiprināšana, Cilvēktiesību komitejas un citu iestāžu izveide, lai izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus, būtu solis pareizajā virzienā. Valdībai arī jāierobežo militārie formējumi un nevalstiskas militāras grupas. Noderīgs būtu arī atbalstošs pamats pilsoniskās sabiedrības darbībai.

ES mērķis: | Atbalstīt nacionālās un reģionālās iestādes pamatpakalpojumu sniegšanas uzlabošanā un darbvietu radīšanu veicinošas vides sekmēšanā |

Eiropas Savienība, īstenojot Kopienas atbalstu, un ciešā sadarbībā ar ANO jau ir galvenais to mērķprogrammu atbalstītājs, kas vērstas uz pamatpakalpojumu (ūdens, izglītības, veselības aprūpes, sanitārijas un citu) pieejamības uzlabošanu Irākas iedzīvotājiem ar galveno mērķi uzlabot dzīves kvalitāti Irākā un nodrošināt ilgtspējīgu vidēja termiņa stabilitāti. Lai uzlabojumi būtu ilgstoši, valdībai jāpieņem ilgtermiņa sociālās attīstības politikas . Politiku īstenošanu varētu atbalstīt ES, izmantojot 2004. gada oktobrī pieņemto Irākas valsts attīstības stratēģiju, kuru jaunā valdība noteikti aktualizēs. ES varētu arī palīdzēt veikt sociālās nodrošināšanas sistēmas reformu sadarbībā ar citiem starptautiskiem dalībniekiem.

Darbvietu radīšana ir jaunās valdības prioritāte. Centieni jākoncentrē uz vides radīšanu, kas veicina darbvietu radīšanu un ienākumu gūšanas darbību attīstību. To varētu risināt, saskaņojot dažādās atjaunošanas programmas, darbvietu radīšanas komponentus un veicinot privātā sektora darbvietu radīšanas darbības maziem un vidējiem uzņēmumiem. Varētu turpināt IRRFI centienus. Tas nodrošinātu arī ekonomikas diversifikāciju un izveidotu pamatu palielinātam tirdzniecības potenciālam.

Sekmējoši faktori – ES atbalsta ietekme tiks palielināta ar aktualizētu valsts attīstības stratēģiju, kurā skaidri noteiktas prioritātes. Valdībai jāatrod politisks kompromiss starp galveno strukturālo reformu īstenošanu (kam var būt nepieciešama īstermiņa labumu upurēšana ilgtermiņa ieguvumam) un sociālo nemieru novēršanu. Tajā pašā laikā funkcionējoši līdzekļu devēju koordinēšanas mehānismi palīdzēs saskaņot vajadzības ar resursiem. Līdzekļu devēji augstu vērtētu palielinātu atbalsta redzamību, kad drošības apstākļi to atļauj.

ES mērķis: | Atbalstīt mehānismus, lai bruģētu ceļu Irākas ekonomikas atlabšanai un labklājībai |

Eiropas Savienība jau ir iesaistīta ekonomisko reformu veicināšanā un attīstības sekmēšanā apgabalā, un izmantos savu pieredzi darbā ar Irākas valdību, lai veicinātu ekonomisko attīstību un labklājību. ES uzturēs atklātu dialogu ar valdību, lai veicinātu ekonomisko attīstību ar finansēšanu, parāda samazināšanas centieniem un plašākas sadarbības shēmām.

ES rīcība sākotnēji tiks koncentrēta uz to, lai novērstu pašreizējos trūkumus Irākas enerģētikas nozarē. ES jāatbalsta reglamentējošā, tiesiskā un finanšu sistēma , lai veicinātu ieguldījumus un novērstu korupciju, noziedzību un organizēto noziedzību. Paralēli tā veicinās reģionālo sadarbību enerģētikas jomā ar ES reģionālo tīklu starpniecību. Ir arī potenciāls uzsākt tehnisku dialogu ar Irāku par Irākas naftas resursu attīstību un dabasgāzes rezervju izmantošanu, un īpaši eksportā uz Mašrikas un ES tirgu varētu papildināt pašreizējos reģionālos centienus.

Turklāt Eiropas Kopiena veicinās ekonomisko diversifikāciju, sniedzot atbalstu tirdzniecības un ieguldījumu režīma attīstībai, kas piedāvā prognozējamības, pārredzamības un tiesiskas noteiktības minimumu. Šāda režīma izveide ir priekšnosacījums, lai privātie iekšzemes un starptautiskie operatori veiktu ieguldījumus un radītu papildu darbvietu iespējas valstī.

Sarunu procesam par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu jādarbojas arī kā iekšējo reformu atbalsta faktoram. Sarunas par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu var kalpot arī par pirmsākumu procesam, lai pievienotos PTO, un tuvinās Irākas tirdzniecības režīmu daudzpusējas sistēmas noteikumiem un disciplīnām, veicinot pievienošanos PTO . Paliek atklāta Irākas iespēja izmantot vispārējo preferenču sistēmu, kas uzlabotu piekļuvi ES tirgum. Eiropas Investīciju bankas iesaistīšanās attiecībā uz Irāku varētu palielināt ticību Irākai globālajā finanšu jomā. Lai papildinātu šos procesus, ES varētu sniegt atbalstu, lai nostiprināto Centrālo banku un Finanšu ministriju koordinācijā ar citām starptautiskām finanšu iestādēm.

Sekmējoši faktori: – Spēcīga politiskā griba apkarot piesavināšanos un korupciju un novērst fiskālos trūkumus ir priekšnosacījums ekonomiskai labklājībai. Irākai jāapņemas optimizēt savu milzīgo dabas resursu izmantošanu, lai gūtu papildu ienākumus. Valdībai jāpieņem atbilstošas politikas un pasākumi šajā jomā.

ES mērķis: | Veicināt efektīvas un pārredzamas administratīvās sistēmas izveidi |

Ir nepieciešamas valsts pārvaldes reformas: tiesisko struktūru pārveide, cilvēkresursu spējas nostiprināšana un pārredzamības, atbildības un pareizas finanšu pārvaldības principu ieviešana. Eiropas Savienībai ir viss administratīvo sistēmu un kultūru spektrs atsevišķās dalībvalstīs un ES līmenī. Pieredzi no paplašināšanās procesa un atbalsts resursu palielināšanai un iestāžu izveidei citās pasaules daļās var izmantot, lai palīdzētu Irākas administrācijai īstenot reformas.

Sarunu process par ES un Irākas tirdzniecības un sadarbības nolīgumu ( TCA ) papildinās ES atbalstu valsts pārvaldes reformai. Mērķtiecīgu ES atbalstu varētu veltīt plašam jautājumu klāstam, kas skar dažādu ministriju un valsts iestāžu atbildības jomas.

Sarunas par TCA un to sekmīgu noslēgšanu veicinātu funkcionējošas administrācijas izveide. Galvenajās kopējas ieinteresētības jomās tehnisku darba grupu izveide, lai atbalstītu zinātības un zināšanu apmaiņu būtu papildu vērtība, kur var izmantot ES resursus.

Sekmējoši faktori – Irāka jau ir apņēmusies veikt reformas savu saistību ietvaros pret starptautiskām finansēšanas iestādēm un citām starptautiskām ieinteresētām personām. Irākas administrācijas reformai būs nepieciešama spēcīga politiska apņemšanās un plāns, kas pamatojas uz reāliem mērķiem un kritērijiem.

IV. NOSLēGUMA PIEZīMES

Problēmas, ar kurām saskaras Irāka, ir daudzas, sarežģītas un neatliekamas. ES ir nopietna interese palīdzēt Irākai stabilizēt un atbalstīt tās politisko un ekonomisko atjaunošanu. ES ģeogrāfiskais tuvums un tās atšķirīgā loma Irākā nodrošina tai unikālu stāvokli, lai veicinātu tās iesaistīšanos attiecībā uz jauno valdību. Tā ir stratēģiska iespēja palīdzēt Irākai atgūt svarīga reģionāla un starptautiska partnera statusu. Attiecībā uz ES iesaistīšanos šajā dokumentā piedāvātajās jomās jāņem vērā Irākas atbildība, spējas un vērtības un jāizmanto jaunās valdības programma un prioritātes kā izejas punkts.

Tomēr ES nav viena. ANO joprojām ir galvenais partneris. Lai nodrošinātu pilnīgu efektivitāti, ir svarīgi arī, lai ES strādā kopā ar citiem dalībniekiem un ieinteresētajām personām – gan reģionālām, gan starptautiskām, atbalstot Irāku ceļā uz stabilitāti un labklājību. Tā joprojām būs ES prioritāte. Irākai jāatrod sava vieta reģionā politiskā un ekonomiskā ziņā. Irākas kaimiņvalstīm tajā ir svarīga loma.

[1] COM (2004) 417 2004. gada 9. jūnijā