[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.5.2006

COM(2006) 203 galīgais

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

par Padomes Lēmuma Nr. 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, piemērošanu{SEC(2006) 579}

Vispārīga informācija

Šis Komisijas ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar 19. pantu Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumā Nr. 2001/470/EK (tālāk tekstā – „lēmums”), ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās[1] (tālāk tekstā – „tīkls”). Ar Komisijas pasūtīto pētījumu par tīkla darbību var iepazīties internetā[2]. Šim ziņojumam ir pievienots pielikums, kurā iekļauti dati par šā tīkla darbību.

1998. gada decembra Vīnes rīcības plānā[3] tika izteikts aicinājums veidot tiesiskās sadarbības tīklu civillietās pēc tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās modeļa, bet Tamperes Eiropadome 1999. gadā lūdza Komisijai veidot „viegli pieejamu informācijas sistēmu, kas būtu jāuztur un jāatjaunina kompetentu valsts iestāžu tīklam”.

Komisija nolēma apvienot šīs abus uzdevumus vienā iniciatīvā. Padomes lēmums, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, tika pieņemts mazāk nekā gadu pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas un stājās spēkā 2002. gada 1. decembrī.

Tīkla raksturojums un darbība

Tīkla kontaktpunkti

2005. gada oktobrī tīkls sastāvēja no 424 dalībniekiem, kas bija sadalīti četrās kategorijās:

a) kontaktpunkti (93 dalībnieki);

b) Kopienas tiesību aktos un starptautiskajos nolīgumos paredzētās centrālās iestādes (159 dalībnieki);

c) sadarbības maģistrāti [tiesneši koordinatori] (13 dalībnieki);

d) pārējās tiesu vai administratīvās iestādes, kam ir pienākumi tiesiskās sadarbības jomā (159 dalībnieki).

Kontaktpunktu kontaktinformācija tika izplatīta visās dalībvalstīs 2003. un 2005. gadā, izmantojot Komisijas publicētos informatīvos bukletus. Taču tas, cik efektīvi informācija tika izplatīta tiesām, dažādās dalībvalstīs krietni atšķīrās.

Lēmumā paredzēts, ka dalībvalstis izraugās vienu kontaktpunktu. Tomēr dalībvalstīm ir atļauts iecelt vairākus kontaktpunktus, lai gan to skaitam jābūt ierobežotam.

24 dalībvalstīm ir iecelti 93 kontaktpunkti, kas vidēji ir 3,8 kontaktpunkti katrā valstī. Dalībvalstis ir iecēlušas 2 līdz 5 kontaktpunktus, viena dalībvalsts (Grieķija) iecēlusi 9, bet vēl cita (Vācija) – 17. Ja dalībvalstī ir vairāki kontaktpunkti, šīs dalībvalsts pienākums ir nodrošināt koordināciju to starpā.

Visi kontaktpunkti ir aprīkoti ar moderniem sakaru līdzekļiem, taču tikai atsevišķos gadījumos to rīcībā ir pietiekams darbinieku skaits. Turklāt tikai dažiem kontaktpunktiem ir iekštīkls ar tiesu iestādēm un tie ir izveidojuši tīklam paredzētās lapas valsts tīmekļa vietnē. Dažādu iemeslu dēļ, kas bieži saistīti ar tiesu sistēmas organizāciju un administrāciju, kontaktpunktiem ne vienmēr ir iespējas tieši sazināties ar tiesnešiem.

Mazāk nekā desmit dalībvalstis, ieceļot tīkla dalībniekus saskaņā ar 2. panta 1.punkta d) apakšpunktu, ir izveidojušas valsts līmeņa apakštīklus. Komisija konstatēja, ka informācijas izplatīšana tiesām un vietējo tiesnešu iesaistīšana tīkla darbībās ir labāka tajās valstīs, kurās ir izveidoti šādi valsts līmeņa tīkli.

Daži kontaktpunkti apvieno savas funkcijas vai nu ar iepriekš minēto centrālo iestāžu funkcijām (vismaz 8 no 24), vai ar citām funkcijām centrālās tiesu sistēmas līmenī, kas nozīmē, ka tie pārstāv savas dalībvalstis arī Padomes darba grupu sarunās. Tādējādi daži kontaktpunkti tīkla rīcībā ir tikai daļēji, reizēm pat pavisam ierobežoti. Turklāt tie nepieciešamo palīdzību no citām kompetentajām ministriju struktūrām saņem nevienlīdzīgā veidā.

Komisijas veiktais tīkla darbības novērtējums, kurā tika plaši iesaistīti tīkla dalībnieki, liecināja, ka tīkla uzdevumu izpildes efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no tā kontaktpunktu ierobežotajām spējām veikt savus uzdevumus un ka šīs spējas ir jāattīsta.

Tīkla sanāksmes

Komisija nodrošina sanāksmju organizēšanu, vadīšanu un sekretariāta pakalpojumus.

Lai panāktu, ka tīkls darbotos jau dienā, kad stājas spēkā Padomes 2002. gada 2. decembra lēmums, Komisija 2002. gadā sarīkoja trīs sagatavošanās sanāksmes. Tādējādi tīkls varēja sarīkot atklāšanas sanāksmi 2002. gada 4. decembrī.

Saskaņā ar lēmumu kontaktpunktu sanāksmes notiek vismaz vienu reizi pusgadā. 2003. un 2004. gadā tās tika sarīkotas četras reizes gadā, bet 2005. gadā – piecas reizes. Laikposmā no 2003. gada 11. februāra līdz 2005. gada 15. novembrim notika četrpadsmit kontaktpunktu sanāksmes.

Tīkla kontaktpunktu dalība sanāksmēs bija vidēja, proti, 8 kontaktpunktu sanāksmēs, kas notika laikposmā no 2004. gada jūnija līdz 2005. gada septembrim, caurmērā piedalījās divi pārstāvji no četriem iespējamiem.

Pirmā gada sanāksme, kas tika sarīkota 2002. gada decembrī un kurā varēja piedalīties visi dalībnieki, daļēji tika veltīta tīkla izveidei. Otrā gada sanāksme, kas notika 2004. gada 15. un 16. janvārī, tika veltīta kopsavilkumam par pirmo sadarbības gadu tīkla ietvaros. Tīkla dalībnieku trešā gada sanāksme 2004. gada 13. un 14. decembrī pirmo reizi notika vienas dalībvalsts galvaspilsētā – Madridē pēc Spānijas Tiesu varas ģenerālpadomes ielūguma. Šajā sanāksmē atkal varēja notikt apaļā galda diskusija par to, kā uzlabot tīkla darbību.

Pēc Komisijas dienestu iniciatīvas un saskaņā ar šiem apsvērumiem tīkls 2004. gadā izstrādāja „Pamatnostādnes Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbībai civillietās un komerclietās” , kurās dalībvalstis tiek īpaši aicinātas piešķirt tīklam pietiekamus resursus, lai tas varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus. Lielbritānijas prezidentūra, ņemot vērā Komisijas lūgumu, kas pausts saskaņā ar tīkla dalībnieku izteikto vēlmi, tieslietu ministru neformālās tikšanās laikā Ņūkāslā 2005. gada septembrī sarīkoja diskusiju par tīkla lomu visas sabiedrības labā.

Saziņa tīkla ietvaros

Tīklam ir konfidenciāla informācijas apmaiņas sistēma tā dalībnieku starpā – iekštīkls „CIRCA”, ko pārvalda Komisija.

Tika nolemts, ka kontaktpunktiem jāpaziņo Komisijai dati par šādām apmaiņām tiesiskās sadarbības ietvaros. 2003. un 2004. gadā Komisija reģistrēja 363 tiesiskās sadarbības lūgumus, kas tika adresēti tīkla kontaktpunktiem, aptverot 7 valstis, kurām tika lūgta sadarbība, un 15 valstis, kas to lūdza, taču lielākoties iesaistītas bija 3 vai 4 valstis (70 % gadījumu attiecās tikai uz 2 valstīm). Šie skaitļi liecina, ka informācijas apmaiņas apjoms tīkla ietvaros joprojām ir samērā neliels.

2005. gada jūnijā Komisija nodeva tīkla kontaktpunktu rīcībā lietotājiem draudzīgāku informācijas līdzekli – tiešsaistes datu bāzi „Reģistrs”. Tomēr līdz 2005. gada 1. novembrim reģistru bija lietojušas tikai 8 dalībvalstis, un reģistrētas bija tikai 115 jaunas lietas.

Tīkla tīmekļa vietne

Lēmums arī uzdod tīklam veicināt informāciju par tiesību sistēmu, konkrēti, lai pakāpeniski izveidotu un atjauninātu informācijas sistēmu, kas ir pieejama gan plašākai sabiedrībai, gan speciālistiem. Arī tīmekļa vietne tika izstrādāta, pirms lēmums stājās spēkā, tādējādi tā tiešsaistē bija pieejama kopš 2003. gada marta.

Komisija pārvalda šo tīmekļa vietni, izvietojot to savā Europa vietnē šādā adresē:

http://europa.eu.int/civiljustice

Par 18 juridiskām tēmām, kas iekļautas vietnē, tā ir sagatavojusi vispārīgas informācijas lapas, Kopienas un starptautisko tiesību lapas, kā arī vienotu struktūru valstu lapām. Kontaktpunktu sanāksmes 2003. un 2004. gadā lielā mērā bija veltītas diskusijām par to, kā strukturēt valstu tiesībām veltītās informācijas lapas, kuras pēc tam dalībvalstis veido pēc kopīga modeļa.

Vietnē ievietota saite uz citu Komisijas izstrādāto datorizēto līdzekli, kas to papildina – Eiropas tiesiskās sadarbības atlasu , kas nodrošina vienkāršāku piekļuvi ziņām par tiesām un tām iestādēm, kas atbildīgas par dažādu Kopienas instrumentu īstenošanu (tiesu dokumentu nodošanu, pierādījumu iegūšanu ārvalstīs, tiesisko palīdzību utt.) dalībvalstīs. Tajā atrodamas arī dažādas veidlapas, kas iekļautas Kopienas tiesību aktos, un vietne nodrošina iespēju tās aizpildīt un nosūtīt tiešsaistē.

Ar tīkla palīdzību Komisija ir izstrādājusi tīmekļa vietnes popularizēšanas līdzekļus. 2003. gadā Eiropas Savienībā vairāk nekā 500 000 eksemplāros tika izplatīta brošūra „Civiltiesības visiem”, kas paredzēta plašai sabiedrībai. Plakāts daudzās valodās, uz kura bija norādīta tīkla tīmekļa vietnes adrese, 2003. gadā tika 3865 eksemplāros izvietots publiskās vietās visās dalībvalstīs. Šie līdzekļi tika iztulkoti un izplatīti jaunajās dalībvalstīs. Komisijas un Eiropas Padomes iedibinātās Eiropas civiltiesību dienas ietvaros tīkls kopš 2003. gada ir aktīvi piedalījies dalībvalstīs rīkotajos pasākumos, lai sniegtu informāciju un veicinātu izpratni par civiltiesību sistēmas darbību.

Tīkla mērķi

Lēmums par tīklu ir vērsts uz trim galvenajiem mērķiem:

- uzlabot un veicināt dalībvalstu tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās visās jomās;

- uzlabot efektīvu un praktisku Kopienas tiesību aktu vai konvenciju piemērošanu, kas ir spēkā starp divām vai vairāk dalībvalstīm;

- atbalstīt tiesu efektīvu pieejamību pilsoņiem.

Tiesiskās sadarbības uzlabošana

Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija secina, ka lēmuma piemērošana kopumā ir uzlabojusi un kāpinājusi tiesisko sadarbību dalībvalstu starpā. Tīkls ir veicinājis tiesisko sadarbību starp Eiropas Savienības tiesām un, izmantojot savu tiešo sakaru sistēmu starp kontaktpunktiem, samazinājis laiku, kas nepieciešams, lai apstrādātu pieprasījumus. Turklāt tīklam bijusi nozīmīga ietekme uz neatrisinātu tiesu savstarpējās palīdzības lūgumu atrisināšanu.

Turklāt, ņemot vērā Eiropas Savienībā notiekošo kolīzijas normu saskaņošanu, tīklam vajadzētu spēlēt būtisku lomu, palīdzot dalībvalstu tiesām piemērot citas dalībvalsts tiesību normas.

Tomēr tīkla darbības novērtējums ir atklājis trūkumus, jo īpaši attiecībā uz kontaktpunktu rīcībā esošiem līdzekļiem. Fakti liecina, ka tīkla uzdevumu izpildes efektivitāte bija lielā mērā atkarīga no kontaktpunktu joprojām ierobežotajām spējām veikt savus uzdevumus un ka šīs spējas ir jāattīsta.

Kopienas instrumentu efektīva un praktiska piemērošana

Viens no tīkla pamatuzdevumiem ir veicināt Kopienas instrumentu pareizu piemērošanu. Trīs tīkla gada sanāksmju laikā, klātesot praktiķiem un ekspertiem, debatēs par katra gada apspriežamo tēmu tika attiecīgi apspriesta pirmā pieredze, kas gūta, piemērojot regulu par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu[4], maksātnespējas procedūru koordinācija Eiropas Savienībā[5] un regulas par pierādījumu iegūšanu dalībvalstīs[6] piemērošana.

Turklāt kontaktpunktu sanāksmes bija veltītas tam, lai apspriestu un pabeigtu divas praktiskās rokasgrāmatas, ko izstrādāja Komisija, palīdzot neatkarīgiem ekspertiem, un kas paredzētas tiesnešiem un citiem Eiropas Savienības tiesību praktiķiem. Šīs rokasgrāmatas attiecas uz jauno Briseles II regulu par vecāku atbildību[7] un uz iepriekš minēto regulu par pierādījumu iegūšanu, un tās ir pieejamas tīkla tīmekļa vietnē (pirmā rokasgrāmata ir publicēta arī brošūras veidā).

Lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību un Kopienas instrumentu efektīvu piemērošanu, nepieciešams, lai turpmāk no tiesām tīklam pienāktu vairāk informācijas par grūtībām, ar kādām bijis jāsaskaras konkrētos gadījumos, un tīkla darbībā un jo īpaši kontaktpunktu sanāksmēs īpaša uzmanība tiktu pievērsta konkrētu gadījumu analīzei, lai noteiktu paraugpraksi.

Tādējādi tīkls būtu jāizmanto kā „pastāvīgs apspriežu forums” par Kopienas acquis praktisku piemērošanu civiltiesību jomā. Tīkla loma informācijas izplatīšanā tiesām patiešām ir būtiska, taču tikpat būtiski ir nodrošināt, ka tiesas informē kontaktpunktus par grūtībām, ar kādām bijis jāsaskaras konkrētu lietu izskatīšanā. Jāatzīst, ka situācija šajās jomās joprojām nebūt nav apmierinoša.

Informācijas par civiltiesībām izplatīšanas veicināšana

Viens no tīkla mērķiem bija internetā pieejamas sistēmas ietvaros izstrādāt un atjaunināt informāciju par tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās un par dalībvalstu tiesību sistēmām.

Tīkla tīmekļa vietne darbojas kopš 2003. gada un 20 Kopienas valodās sabiedrībai piedāvā jau vairāk nekā 2000 lapas par 18 tēmām, kas skar pilsoņu ikdienas dzīvi un uzņēmumu darbību. Laikposmā no 2005. gada jūlija līdz novembrim šī vietne mēnesī vidēji tika apmeklēta 100 000 reizes, kas jau nenoliedzami uzskatāms par panākumu.

EIA (Eiropas Informācijas asociācija – http://www.eia.org.uk) tīkla tīmekļa vietnei piešķīra 2003. gada balvu par izciliem sasniegumiem Eiropas informācijas sniegšanā (elektronisko avotu kategorijā).

Tika atzīts, ka šai sabiedrībai pieejamajai tīmekļa vietnei ir viegli piekļūt, tā ir lietotājdraudzīga un, to izmantojot, var piekļūt tādai juridiskai informācijai, ko citādi būtu ļoti grūti iegūt. Dažādi lietotāji atzina, ka sniegtā informācija ir kvalitatīva, noderīga, samērā pilnīga un savlaicīgi atjaunināta.

Tomēr virkne kontaktpunktu saskārās ar grūtībām paredzētajā termiņā iesniegt valsts tematiskās lapas, kas aizkavēja šo lapu ievietošanu tiešsaistē. Arī pašlaik Komisijai vēl nav iesniegtas visas valstu tematiskās lapas. Savukārt Komisija nav spējusi nodrošināt, ka visas lapas īsā laikā tiktu iztulkotas visās 20 Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Lēmuma 19. pantā minētie īpašie jautājumi

Sabiedrības tieša piekļuve tīklam

Tīkla dalībnieki uzskata, ka ir pāragri paredzēt sabiedrības tiešu piekļuvi tīkla kontaktpunktiem, kamēr resursi, kādus to rīcībā nodod dalībvalstis, netiks ievērojami palielināti.

Tomēr daži tīkla kontaktpunkti jau tagad atbild uz konkrētiem sabiedrības pieprasījumiem. Zināma pakāpeniska sabiedrības piekļuves nodrošināšana tīklam šķiet nepieciešama, lai veicinātu tiesu pieejamību pilsoņiem.

Vajadzētu apsvērt kārtību, kādā sabiedrība var tieši piekļūt tīkla kontaktpunktiem, izmantojot tiešsaistes saziņas līdzekļus, smeļoties iedvesmu, piemēram, no esošās paraugprakses attiecībā uz strīdu izšķiršanu iekšējā tirgū ( SOLVIT tīkls[8]).

Tīkla pieejamība juridisko profesiju pārstāvjiem

Lēmums paredz, ka tīkla kontaktpunkti ir tieši pieejami vienīgi dalībvalstu tiesu un administratīvajām iestādēm. 2005. gadā tīkla kontaktpunkti detalizēti apsprieda jautājumu par iespējamu citu juridisko dalībnieku tiešu piekļuvi tīkla kontaktpunktiem, kā arī juridisko profesiju iesaisti tā darbā.

Tika paustas bažas par negatīvo ietekmi, kāda šādai piekļuves atļaušanai varētu būt uz tīkla kontaktpunktu ierobežotajiem resursiem, kā arī attiecībā uz ētiskas dabas jautājumiem, kas saistīti ar to, ka privāti praktizējoši juristi iekasētu samaksu no klientiem pēc tam, kad būtu izmantojuši informāciju, ko par brīvu saņēmuši no kontaktpunktiem. No otras puses ir izskanējuši ieteikumi izvērst pasākumus, lai informētu šīs profesijas par tīkla esamību un darbības iespējām, izvērst informācijas apmaiņu (kopīga konference, uzaicinājums uz tīkla gada sanāksmi utt.), kā arī mudināt praktizējošos juristus izmantot tīkla tīmekļa vietni.

Toties tīkla dalībniekiem bija daudz pozitīvāka attieksme pret tīkla piekļuves atļaušanu juridiskajām profesijām, piemēram, ļaujot tās pārstāvošām struktūrām tieši piekļūt tīkla kontaktpunktiem. Komisija konstatē, ka daži kontaktpunkti jau tagad sniedz atbildes uz šādiem informācijas pieprasījumiem, bet viena dalībvalsts (Čehija) ir pat iecēlusi valsts advokatūru par tīkla dalībnieku, piemērojot lēmuma 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Turklāt dažas dalībvalstis konkrētu instrumentu ietvaros ir iecēlušas par centrālām iestādēm (un tādējādi tīkla dalībniekiem) valsts tiesu izpildītāju padomes un notāru padomes.

Tā kā civillietas izskatīšanā liela loma ir lietā iesaistītajām pusēm, dažādas juridiskās profesijas ir būtiski tiesiskās sadarbības dalībnieki civillietās Eiropā un turpmāk par tādiem kļūs arvien vairāk pēc tam, kad, kā paredzams, tiks pieņemti jaunie Kopienas instrumenti, piemēram, regula, ar kuru izveido Eiropas maksājumu rīkojumu vai regula par „mazāk nozīmīgu prasību” izskatīšanu.

Tādēļ Komisija uzskata, ka pakāpeniska piekļuves tīklam atļaušana juridiskajām profesijām būtiski veicinātu tīkla uzdevumu izpildi Eiropas tiesiskuma telpā. Tāpat der apsvērt iespējamos veidus, kā juridiskās profesijas varētu līdzfinansēt tīkla pasākumus.

Sinerģija ar Eiropas Patērētāju centru tīklu („ ECC-Net ”)

Lēmuma 19. pants pieprasa ziņojumā aplūkot jautājumu par sinerģiju ar Kopienas Tīklu patērētāju strīdu izšķiršanai ārpustiesas ceļā ( EEJ.NET ). ECC-Net („Eiropas Patērētāju centru tīkls”) tika izveidots 2005. gada sākumā, apvienojot veco „Euroguichets” , kas sniedza informāciju un palīdzību pārrobežu patērētāju strīdu gadījumos, un Eiropas ārpustiesas tīklu ( EEJ.NET ). EEJ-NET tīkls bija tieši pieejams sabiedrībai un nodrošināja patērētāju sūdzību izskatīšanu ārpustiesas ceļā, lai tiem nodrošinātu piekļuvi strīdu ārpustiesas risināšanas sistēmām citās dalībvalstīs. ECC-Net tīkla izveides mērķis ir vienkāršot situāciju, ļaujot patērētājiem tieši iegūt informāciju un palīdzību no viena kontaktpunkta katrā dalībvalstī[9].

2004. gadā kontakti starp tīklu un veco EEJ-NET tīklu notika gan Kopienas līmenī, gan dalībvalstīs pēc atsevišķu kontaktpunktu iniciatīvas.

Sinerģija starp abiem tīkliem jāizmanto labāk, lai, piemēram, strīda gadījumā, ko nevar atrisināt ECC-Net ietvaros, ja patērētājs to vēlas, varētu sniegt praktisku palīdzību tiesu iestāžu tīkla ietvaros, lai atvieglotu vēršanos tiesā, piemēram, piemērojot turpmāk paredzēto Eiropas tiesas procedūru attiecībā uz „mazāk nozīmīgām prasībām”.

Attiecības starp dažādiem tīkla dalībniekiem

Komisija turklāt konstatē, ka sinerģija starp dažādiem tīkla dalībniekiem katras dalībvalsts ietvaros bijusi maz jūtama. Tīklā ir plaši apspriests jautājums par attiecībām starp dažādiem tīkla elementiem un ir izteikti daudzi ieteikumi, kā panākt reālu sinerģiju starp pašām centrālajām iestādēm, starp šīm iestādēm un kontaktpunktiem un starp kontaktpunktiem un vietējiem tiesnešiem. Tīkls ir konkrēti ieteicis katrā dalībvalstī noteikt galveno kontaktpunktu informācijas apmaiņai tīkla ietvaros un, ja par šādu kontaktpersonu nav iecelts tiesnesis, par pirmo kontaktpunktu valsts kontaktpunktam iecelt tiesnešu pārstāvi.

Izrādījās, ka vairākās dalībvalstīs par kontaktpunktu iecelta centrālā iestāde. Galvenie iemesli, kādus dalībvalstis norāda kā pamatojumu šādai funkciju apvienošanai, lielākoties attiecas uz nepieciešamību taupīt līdzekļus un atsevišķos gadījumos uz samērā nelielo tiesiskās sadarbības lūgumu skaitu. Tīkla kontaktpunkta un centrālās iestādes funkciju apvienošana dalībvalstī var radīt grūtības. Ir ieteikts precizēt lēmuma 5. un 6. pantā noteiktās kontaktpunktu un centrālo iestāžu lomas un veicināt labas darba attiecības starp tām.

Kontaktpunkti arī vēlējās attīstīt informācijas izplatīšanu dalībvalstīs par tīkla darbībām.

Būdams privileģēts forums tā dalībnieku sanāksmēm un pieredzes apmaiņai, tīkls dabiski veicina Eiropas tiesu savstarpējās uzticības pieaugumu. Turklāt tas ir pamatā Kopienas mehānismam tiesiskās sadarbības veicināšanai civillietās un tādējādi tam jāveido sakari ar citiem Eiropas tiesu struktūru un tiesnešu tīkliem, kas darbojas ar tādiem pašiem mērķiem, piemēram, ar Tiesu iestāžu padomju tīklu, Eiropas Augstāko tiesu tīklu un Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu.

Secinājumi

Komisija uzskata, ka tīkls kopumā ir sasniedzis tam izvirzītos mērķus. Tomēr Komisija norāda, ka tīkls vēl nebūt nav attīstījis visu savu potenciālu. Tādēļ ir būtiski, lai tīkla rīcībā būtu līdzekļi, kas nepieciešami, lai veiktu tā uzdevumus, kuru apjoms turpmāko gadu laikā pieaugs. Komisija uzsver, ka tīkls ir svarīgs kā būtisks līdzeklis, lai īstenotu patiesu Eiropas tiesiskuma telpu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija vēlas, lai:

1. visi dalībvalstu galvenie kontaktpunkti varētu savu darbību pilnībā veltīt tīklam un šajā nolūkā dalībvalstis tiem piešķirtu nepieciešamās pilnvaras un resursus;

2. ja ieceltais galvenais kontaktpunkts nav tiesnesis, tiesnesis vienmēr tiktu iecelts kā atbalsta kontaktpunkts;

3. visiem kontaktpunktiem būtu iespējama piekļuve tīkla iekštīklam ar valstu tiesām, tiem būtu īpašas lapas valsts tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē un tie spētu tieši sazināties ar visiem vietējiem tiesnešiem un

4. visās dalībvalstīs tiesās norīkotu kontaktpunktu vietējās kontaktpersonas;

5. vairāk centienu tiktu veltīti, lai pabeigtu tīkla tīmekļa vietnes izstrādi gan satura, gan valodu ziņā;

6. katrā dalībvalstī tiktu izstrādāti informācijas pasākumi par tīkla darbību un tiesiskās sadarbības instrumentiem, kas paredzēti valstu tiesām;

7. tīkls turpinātu darbu pie praktisku rokasgrāmatu izstrādes un informācijas pasākumiem, taču vienlaikus vairāk strādātu pie pasākumiem attiecībā uz konkrētu gadījumu apspriešanu un pie to rezultātā noteiktās paraugprakses izplatīšanas;

8. tīkla ietvaros tiktu izveidotas tiešsaistes diskusiju grupas;

9. kontaktpunkti pakāpeniski kļūtu pieejami sabiedrībai, izmantojot tiešsaistes saziņas metodes;

10. piekļuve tīklam pakāpeniski tiktu atļauta citu juridisko profesiju pārstāvjiem, kas iesaistīti tiesu sistēmas darbībā, piemēram, katras dalībvalsts dažādu attiecīgo juridisko profesiju pārstāvjiem vajadzētu būt iespējai iesaistīties tīklā vai vismaz piekļūt kontaktpunktam;

11. iepriekšējā ieteikuma kontekstā varētu izveidot partnerību ar juridiskajām profesijām, lai dalītu noslogojumu, kas, šādi atļaujot piekļuvi, varētu rasties tīklam;

12. tiktu attīstīta tiesu iestāžu tīkla un „ ECC-Net ” tīkla sadarbība konkrētu strīdu izšķiršanas nolūkā;

13. tīkla kontaktpunkta un centrālās iestādes funkcijas dalībvalstīs tiktu skaidri nodalītas vai tiktu veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka kontaktpunkti var pilnībā veikt savus uzdevumus;

14. dalībvalstu centrālās iestādes uzturētu regulārus sakarus ar tīkla kontaktpunktiem, sarīkojot savā starpā vismaz vienu sanāksmi gadā;

15. tīkls uzturētu sakarus ar citiem Eiropas tiesu iestāžu un tiesnešu tīkliem, kopā ar kuriem tas dotu ieguldījumu savstarpējās uzticības stiprināšanā.

****************

Komisija ierosina, sākot no 2006. gada, ik pēc diviem gadiem izstrādāt ziņojumu par tīkla darbībām.

[1] OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.

[2] http://europa.eu.int/comm/justice_home/doc_centre/civil/doc_civil_intro_en.htm

[3] OV C 19, 23.1.1999., 1. lpp.

[4] Padomes Regula (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, OV L 160, 30.6.2000., 37. lpp.

[5] Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām.

[6] Padomes 2001. gada 28. maija Regula (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās.

[7] Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) 1347/2000 atcelšanu; Rokasgrāmata pieejama šādā adresē:http://europa.eu.int/comm/justice_home/ejn/parental_resp/parental_resp_ec_vdm_fr_rev.pdf

[8] SOLVIT ir Komisijas izveidots tīkls, kuru izmanto, lai tiešsaistē risinātu problēmas, kas radušās, iestādēm nepareizi piemērojot iekšējā tirgus tiesību aktus. Katrā dalībvalstī darbojas SOLVIT centrs, kurš desmit nedēļu laikā par brīvu meklē risinājumu konkrētām problēmām (http://europa.eu.int/solvit/site/index.htm).

[9] ECC-Net tīkla darbības pilns apraksts un tā kontaktpunktu saraksts ir pieejams šādā adresē: http://europa.eu.int/comm/consumers/redress/ecc_network/index_en.htm