[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 2.3.2006

COM(2006) 85 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Attīstības finansēšana un atbalsta efektivitāte – Uzdevumi ES atbalsta palielināšanai 2006. – 2010. gadā {SEC(2006) 294}

1. PRIEKšVēSTURE

Gatavojoties 2005. gada septembra ANO Tūkstošgades pārskata samitam, ES uzņēmās vēsturiski jaunas saistības, lai ātrāk tiktu sasniegti tūkstošgades attīstības mērķi (TAM)[1], papildinot agrāk pieņemtās Barselonas saistības, ko apstiprināja pirms Attīstības finansēšanas konferences Monterejā 2002. gadā. Šiem lēmumiem bija izšķirīga nozīme, lai saistības uzņemtos arī citas puses; tos plaši apsveica mūsu partneri attīstības valstīs, jo samita rezultāti nav pārāk ambiciozi salīdzinājumā ar ES iecerēm, īpaši attiecībā uz attīstības segmenta finansējumu. Pēc tam ANO Ģenerālā Asambleja vienojās par turpmāk organizējamu konferenci, kam jānotiek 2008. vai 2009. gadā, lai izskatītu Monterejas vienošanās turpmāko virzību.

Jaunās saistības vēl vairāk stiprinās ES kā pasaulē lielākās atbalsta sniedzējas pozīciju, un tajās ir iestrādāti būtiski elementi no „Eiropas Vienošanās par attīstību”[2] un no ES Āfrikas stratēģijas[3], kas arī tika saskaņota 2005. gada beigās. Jaunās saistības ietver:

- jaunus mērķus saistībā ar oficiālo atbalstu attīstības jomā (OAA ): pakāpeniski palielinot oficiālo atbalstu attīstībai, ES kopumā līdz 2010. gadam nodrošinās tai 0,56% no sava nacionālā kopienākuma (NKI), uzskatot to par pagaidu pasākumu, lai sasniegtu ANO noteikto 0,7% mērķi līdz 2015. gadam. Šī apņemšanās saistās ar solījumu piecdesmit procentus no palielinātā atbalsta apjoma nodot Āfrikai;

- papildu saistības, kas skar jaunus attīstības finansēšanas avotus , turpmākos parādu atvieglojumus un starptautisko sabiedrības labumu ;

- labāk koordinētu un efektīvāku atbalstu ES līmenī, kā arī Parīzes deklarācijas par atbalsta efektivitātes īstenošanu, tostarp labāk prognozējamus atbalsta mehānismus, īpaši budžeta atbalstu, ārējo satricinājumu ietekmes mazināšanu , atbalsta atraisīšana, kā arī starptautisko finanšu institūciju reformu ;

- ar tirdzniecību saistītu atbalstu (TSA), par kuru Padome konkrēti noteica saistības jau pirms PTO ministru Honkongas konferences[4].

Padome ir aicinājusi Komisiju uzraudzīt šo saistību izpildi un katru gadu atskaitīties par finansēšanas un atbalsta efektivitātes panākšanu, tostarp attiecībā uz Āfriku. Šis paziņojums pirmo reizi paredz tādu ES paplašināto saistību kompleksa izpildes vērtējumu un pamatojas uz ES dalībvalstu (DV) ieguldījumu šādas uzraudzības ikgada pārskata sagatavošanā 2005. gada beigās. Detalizēts progresa vērtējums ir sniegts arī papildus izdotajā Personāla darba dokumentā[5].

2. Saistības palielināt finansējumu OFICIāLAJAM ATBALSTAM ATTīSTīBAS JOMā (OAA)

ES 2005. gadā palielināja sākotnēji noteiktos OAA mērķus 2006. gadam tām dalībvalstīm, kas piedalījās „Barselonas saistību” izstrādē (ES–15: 0,33% ir OAA/NKI individuāli noteiktā minimālā robežvērtība, lai nodrošinātu ES vidējo kolektīvo apjomu 0,39% līmenī). Lai sasniegtu ANO noteikto 0,7% mērķi līdz 2015. gadam, visas 25 DV, arī tās, kas iestājās ES 2004. gadā (ES–10), parakstīja jaunas saistības : ES–15 līdz 2010. gadam apņēmās, ka oficiālajam atbalstam attīstības jomā tās atvēlēs vismaz 0,51% , bet ES–10 0,17% no nacionālā kopienākuma; tas atbilst kolektīvajam rezultātam 0,56% OAA/NKI. Bulgārija un Rumānija , kas gatavojas iestāties ES, pievienojās šīm saistībām.

2.1. Virzība uz OAA 2006. gada mērķa sasniegšanu

ES ir visas iespējas sasniegt sākotnēji noteikto kolektīvo 0,39% OAA mērķi līdz 2006. gadam. Ja prognozes izrādīsies pareizas, ES var arī sasniegt aptuveni 0,42% vidējo līmeni. ES 2004. gada rezultāti ir apmierinoši, jo, kolektīvi nodrošinot OAA vajadzībām 0,34% no nacionālā kopienākuma, ES nodrošina ievērojami augstāku atbalsta līmeni nekā ESAO/ DAC donori ārpus ES (izņēmums ir Norvēģija un Šveice) un krietni pārsniedz DAC nodrošināto 0,26% vidējo līmeni. Tas nozīmē papildu atbalsta plūsmu 2,3 miljardu EUR apmērā, salīdzinot ar 2003. gadu, kas tomēr procentu izteiksmē nav reāli palielinājies, salīdzinot ar 2003. gadu .

1. tabula 1: ES OAA līmenis 2004. – 2005. – 2006. gadā

[pic]Datu avoti: ESAO/ DAC 2005. gada ikgadējais ziņojums un ES dalībvalstu atbildes uz Monterejas aptauju

Izredzes 2005.-2006. gadam ir daudzsološākas. Ja pašreizējie aprēķini izrādīsies pareizi, ES–15 kopā pārsniegs 0,39% noteikto mērķi jau 2005. gadā. Itālija ir vienīgā valsts, kuras OAA līmenis, salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu (IKP), no 2003. līdz 2004. gadam ir krities, kā redzams, tā ir ieviesusi koriģējošus pasākumus (kā aprēķināts, 0,24% OAA/NKI līmenī), bet tomēr tai ir viszemākie rādītāji šo valstu grupā. Kolektīvais rezultāts 2006. gadā būs atkarīgs no tām DV, kas joprojām vēl nav sasniegušas 0,33% minimālo slieksni. Tām ir jānodrošina būtisks atbalsta apjoma palielinājums, lai sasniegtu individuāli noteiktos mērķus līdz 2006. gadam un nepieļautu, ka tiek apdraudēti ES pārliecinošie rezultāti kopumā. ES–10 kolektīvi varētu ieguldīt OAA vajadzībām 2006. gadā gandrīz 0,1% katra no sava nacionālā kopienākuma, tādējādi nodrošinot labāku izpildi nekā iepriekš aprēķināts.

2.2. Eiropadomes lēmuma ietekme uz Kopienas atbalsta palielināšanu

Attiecībā uz finanšu perspektīvas paketi 2007.– 2013. gadam Eiropadome ir secinājusi, ka[6] EK budžets ārējiem pasākumiem ir katru gadu jāpalielina par 4,5%, un ir papildus piešķīrusi 22,682 miljardus EUR sadarbībai ar Āzijas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm 2008.-2013. gadā, izmantojot desmito Eiropas Attīstības fondu (EAF). Šie lēmumi rada sekas: ja tos apstiprina, EK iemaksu reālā daļa (no EK budžeta un no EAF) ES kolektīvajā OAA 2010. gadā samazinātos no pašreiz maksātajiem 20% līdz 15% bet 2013. gadā – līdz 13%. Turklāt, ja DV izpildīs savus solījumus sakarā ar OAA, tām būs divpusēji jānodrošina aptuveni 90% no ES papildu palīdzības.

Ņemot vērā šo situāciju, ES ir jātiek galā ar divkāršu uzdevumu, lai nodrošinātu uzticamību sev kā galvenajam globālajam donoram, kā norādīts dokumentā „Eiropas Vienošanās par attīstību”.

- Padomes slēdzieni nenodrošina pietiekamu līdzekļu apjomu, lai EK attaisnotu partneru cerības, ko izraisa plašie EK un ES asociācijas/partnerības nolīgumi, kas noslēgti ar daudzām pasaules valstīm.

Ja arī DV nacionālās atbalsta sistēmas skartu ievērojamas grūtības sakarā ar atbalsta palielināšanu, tas apšaubītu saistības, lai ES būtu kolektīvi stiprāka un efektīvāka atbalsta sniedzēja.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī lai nodrošinātu ES globālu saskaņotību un redzamību, ir svarīgi paredzēt atbilstošas struktūras un metodes arī ES līmenī, kas atvieglotu DV divpusējās un ES sniegtā atbalsta koordinētu un papildinošu virzību. Komisija palīdzēs šajā darbā, izveidojot dažādas struktūras saņēmējvalstīs, kuras ir gatavas saņemt DV brīvprātīgās iemaksas (tāds piemērs ir Eiropas trasta fonds Āfrikas infrastruktūrai), aicinot iesniegt priekšlikumus par mehānismiem, ko piemēro ĀKK ūdens un enerģētikas mehānismu izveidē, vai pētot parasto instrumentu izmantošanas iespējas, lai reaģētu uz globāliem uzdevumiem sakarā ar preču cenu krišanos un dabas katastrofām (piemēram, FLEX vai līdzīgi mehānismi).

2.3. ES OAA paplašināšana: jaunie pagaidu uzdevumi 2010. gadam

Provizoriski aprēķini rāda, ka lielākā daļa dalībvalstu ir ieviesušas vajadzīgos pasākumus OAA 2010. gada mērķu sasniegšanai: sešas DV nodrošinās OAA mērķiem 0,7% vai vairāk no sava nacionālā kopienākuma, pie tam Zviedrija tērēs OAA vajadzībām 1,0% no nacionālā kopienākuma, bet Luksemburga centīsies sasniegt šo līmeni. Vēl četras DV piešķirs aptuveni 0,6% no nacionālā kopienākuma atbalstam attīstības jomā, un pārējās paredz pakāpenisku ikgada pieaugumu, lai OAA/NKI attiecība sasniegtu 0,51%.

1. shēma. Aprēķinātais ES OAA līmenis attiecībā uz 2006.-2010. gada kolektīvajiem mērķiem.

[pic]Avoti: ES dalībvalstu atbildes uz Monterejas aptauju

2. tabula. 2006.-2010. gada ES pagaidu mērķu sasniegšanas perspektīvas

[pic]Avots: ES dalībvalstu atbildes uz Monterejas aptauju

Kaut arī ir sagaidāms, ka OAA plūsmas stabili pieaugs, šķiet, ka liela daļa no šī pieauguma saistās ar parādu atvieglošanas pasākumiem (īpaši Irākai, Nigērijai 2005.-2007. gadā). Ņemot vērā Monterejas vienošanos, Komisija uzsver, ka ir jānodrošina, lai uz parādu atvieglošanai paredzēto resursu rēķina nesamazinātos OAA resursi, ko paredzēts nodrošināt jaunattīstības valstīm. Nākamais uzdevums ir padarīt DV budžeta plānošanu dinamisku, lai sasniegtu stabili augstāku OAA līmeni atbilstoši 2010. gada mērķiem, īpaši valstīs, kuras vēl ne tuvu nesasniedz 2006. gadam noteikto mērķa pamatlīmeni. Dalībvalstu vidū ir vērojama tendence kavēt pieprasītā atbalsta budžeta pieaugumu.

2.4. Jauno dalībvalstu ieguldījums

Desmit valstis, kas pievienojās ES 2004. gadā (ES–10), ir piekritušas ievērot individuāli noteiktu pamatlīmeni, kas tiek pielāgots atkarībā no katras valsts konkrētās situācijas. Šīs dalībvalstis ir apņēmušās censties līdz 2015. gadam īstenot ES 2002. gada acquis (0,33% OAA/NKI), pakāpeniski palielinot savu OAA līmeni un sasniedzot 0,17% pagaidu mērķi līdz 2010. gadam.

2.shēma. Paredzētais OAA palielinājums ES–10 valstīs 2003.-2010. gadā, salīdzinot ar ASV un Japānu

[pic]Avoti: ESAO/ DAC 2005. gada ikgadējais ziņojums un DV atbildes uz Monterejas aptauju

Šo valstu kopējais sniegums ir iespaidīgs, īpaši, ja to salīdzina ar citu lielo ESAO/ DAC donoru sniegumu. Ja apstiprināsies pašreizējās tendences, kopējais OAA apjoms varētu palielināties vairāk nekā sešas reizes un laikposmā no 2003. gada, nākamajā gada notika iestāšanās ES, līdz 2010. gadam var sasniegt minimālo robežvērtības mērķi 0,17%. Dažas valstis ir plānojušas atbalsta apjomu palielināt pakāpeniski, bet citām vēl jāvelta vairāk pūļu un jākoriģē savs OAA budžets, jo īpaši piešķirot finansējumu, neskaitot to iemaksas ES budžetā un desmitajā Eiropas Attīstības fondā. Līdz 2010. gadam ES–10 valstu apvienotais atbalsta līmenis varētu būt vienāds ar ASV paredzēto OAA/NKI koeficientu.

2.5 Īpašās saistības attiecībā uz Āfriku

ES ir apņēmusies palielināt atbalstu Aizsahāras Āfrikai un nodrošināt, lai puse no paredzētā kolektīvā atbalsta pieauguma, sākot ar 2006. gadu, tiktu piešķirta Āfrikai. Lai gan G8 valstis, kas lielā mērā papildina ES finansiālos pūliņus, arī ir apsolījušas palielināt atbalsta apjomu Āfrikai līdz 2010. gadam, citas puses ES solījumu līdz šim nav pildījušas ne apjoma, ne pamatotu rādītāju veidā. Solījums Āfrikai attiecas uz ES kolektīvajām pūlēm, izvairoties no iejaukšanās katras dalībvalsts atbalsta sniegšanas prioritātēs. Ar turpmāko darba dalīšanu ir jāpanāk, lai ES donoru nasta tiktu taisnīgi sadalīta savstarpēji un starptautisko partneru vidū.

3. shēma. ES kopējais OAA, kas piešķirts Āfrikai vidēji 2000.-2004. gadā

[pic]Avots: ESAO/ DAC 2005. gada ikgadējais ziņojums

Komisija aicina Padomi:

- rosināt citus donorus uzņemties lielākas saistības, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu tūkstošgades attīstības mērķiem, īpaši Āfrikai, vidējā un ilgtermiņā;

- ievērojot, ka EK palīdzību negatīvi ietekmē Eiropadomes apstiprinātie secinājumi par finanšu perspektīvu, aicināt DV iemaksāt līdzekļus, īpaši Āfrikas vajadzībām, ES kopējos un citos atbalsta veidos, lai nodrošinātu turpmāka atbalsta palielinājuma efektīvu īstenošanu;

- mudināt DV, kuru OAA līmenis joprojām ir zemāks par individuāli noteikto minimālo robežvērtību, darīt visu iespējamo, lai sasniegtu attiecīgos mērķus 2006. gadā un 2010. gadā;

- nodrošināt, lai turpmākie parādu atvieglošanas pasākumi tiek veikti atbilstīgi Monterejā panāktajai vienošanai un ES saistībām;

- mudināt DV, kas iestājās ES pēc 2002. gada, turpināt aizsāktos centienus, lai individuāli sasniegtu 0,17% OAA/NKI līdz 2010. gadam

3. SAISTīBAS RAST JAUNUS FINANSēJUMA AVOTUS

Padome 2005. gadā izskatīja jaunu attīstības finansēšanas avotu visizdevīgākos variantus, pamatojoties uz Komisijas veiktajām tehniskajām analīzēm.[7] Rezultātā dažu dalībvalstu atbalstu guva divi priekšlikumi:

- Starptautisks finanšu mehānisms (SFM) imunizācijai (SFM-Im ), ko 2005. gada septembrī uzsāka Francija, Itālija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste, ir mehānisms resursu laicīgai piešķiršanai, ja šie resursi ir jau apsolīti partnervalstīm imunizācijas programmu vajadzībām, un tas ietver saistības 3,3 miljardu EUR vērtībā desmit gadu periodā; pirmās izmaksas ir paredzēts veikt 2006. gadā.

- Solidaritātes nodeva par aviobiļetēm, lai atvieglotu pašreizējo OAA saistību finansēšanu, jo īpaši projektu finansēšanu veselības sektorā. Apvienotā Karaliste ir norādījusi, ka daļa no spēkā esošās aviopasažieru nodevas būtu jānovirza attīstības finansēšanai. Francija ir nolēmusi ieviest aviobiļešu nodokli no 2006. gada jūlija, un ir aprēķināts, ka tādā veidā gadā tiks iegūti 210 miljoni EUR.

2006. gada februāra Komisijas departamentu un dalībvalstu pārstāvju tehniskajā seminārā, kas bija veltīts jauniem finansējuma avotiem, atklājās, ka sagatavojamo iniciatīvu ieviešana varētu labvēlīgi ietekmēt DV gatavību pievienoties priekšlikumiem par jauniem attīstības finansēšanas avotiem vai šādus priekšlikumus izskatīt nākotnē.

Jaunu finansēšanas avotu piesaiste konkrētām problēmām un mērķiem var radīt jaunus vertikāli organizētus un uz problēmām orientētus fondus un programmas, kuru apguve attiecīgajā valstī arī būs jānodrošina.

Uz mērķi mobilizēt papildu un stabilākus finansēšanas avotus ir jāorientē vispārējā diskusija par jauniem finansēšanas veidiem un atbalsta variantiem, un rezultātā vidējā termiņā jānodrošina labāk prognozējams finansējums.

Ievērojot šos apstākļus, Komisija iesaka Padomei turpināt apsvērt jaunus finansējuma avotus, tostarp uzraugot spēkā esošo iniciatīvu īstenošanu.

4. SAISTīBAS ATVIEGLOT PARāDUS

Galvenais ar parādiem saistītais notikums 2005. gadā bija G8 valstu priekšlikums dzēst parādus, kas jāsaņem SVF, Pasaules bankai (PB) un Āfrikas Attīstības bankai no tām lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm, kas ir izpildījušas noteiktās prasības (completion point). Šo Daudzpusējo parādu atvieglošanas iniciatīvu (DPAI) atbalstīja starptautisko finanšu institūciju ikgadējās sanāksmēs 2005. gada septembrī, un tagad to praktiski ievieš darbībā trīs attiecīgās institūcijas. Paredzams, ka valstīs, kas saņem šīs papildu parādu atlaides, tādējādi tiks ilgtermiņā panākta parādu noturība.

5. Saistības palielināt palīdzības efektivitāti

Kopš 2004. gada gan ES, gan donori donori kopumā – kopā ar saņēmējvalstīm – vienojās par konkrētiem pasākumiem atbalsta efektivitātes nodrošināšanai. Šogad varēs vērtēt, cik veiksmīgi ir izpildītas šīs saistības, aplūkojot reāli izpildīto.

Komisijai ir aktīva loma stingra uzraudzības mehānisma veidošanā attiecībā uz Parīzes deklarācijas mērķiem un rādītājiem. Ņemot vērā, ka šī uzraudzības līdzekļa pilnveidošana ir aizkavējusies, ir svarīgi, lai 2006. gadā šis process tiktu īstenots straujāk, nemazinot uzņemtās saistības un uzturot vajadzīgo reformu gaitu.

Šādā progresa ziņojumā turpmāk tiks novērtēts ES saistību stāvoklis atbilstoši tam, kas pieņemts Parīzes Augsta līmeņa forumā. Plašajā Rīcības plānā ES atbalsta efektivitātes nodrošināšanai ir apkopoti deviņi veicamie pasākumi, kas ES turpmāk būs jāizstrādā 2006. gadā un jāievieš attiecīgajā sfērā līdz 2010. gadam[8].

Padome vairākkārt ir uzsvērusi vajadzību veicināt mūsu pasākumu papildināmību, uzlabojot darba dalīšanu, jo tā ir galvenā komponente ES atbalsta efektivitātes sekmēšanā. Esošo pasākumu reorganizācija ir sarežģīts uzdevums, bet, ņemot vērā paredzamo atbalsta palielināšanu, ir būtiski veltīt kopējus centienus to īstenošanai. ES Rīcības plānā šie uzdevumi ir ietverti.

Atbalsta efektivitātes uzlabošanai ir vajadzīgi arī partnervalstu un donoru centieni. Partnervalstīm ir jāsakārto iepirkuma un valsts finanšu vadības sistēmas, lai tās atbilstu starptautiskiem standartiem. Donoriem jānoskaidro, kā tie var samazināt darījumu izmaksas, ja nav ieviestas harmonizētas sistēmas. Komisija, palielinot resursus budžetā un sektora atbalstam, ir vienkāršojusi līguma noteikumus attiecībā uz starptautiskām organizācijām. Priekšlikumi, vienkāršot normatīvo un tiesību aktu sistēmas, ir saskaņā ar Parīzes deklarācijā ierakstītajām saistībām. Turklāt pašreiz spēkā esošajām procedūrām un juridiskajiem ierobežojumiem attiecībā uz EK atbalsta finanšu groza un līdzfinasējuma līdzekļiem pēc 2006. gada atbilstoši 2007. – 2013. gada finanšu perspektīvai vairs nevajadzētu attiekties uz jaunajiem instrumentiem, bet pēc 2007. gada tiem nevajadzētu attiekties uz Eiropas Attīstības fondu.

Komisija aicina Padomi:

- atbalstīt stingra uzraudzības procesa noteikšanu līdz 2006. gada beigām gan DAC kontekstā, gan ES līmenī;

- atbalstīt EK atbalsta noteikumu izstrādāšanu, kur ir atzīts līdzfinansējums ar DV un citiem donoriem, saskaņā ar jauniem EK budžeta sadarbības instrumentiem 2007.-2013. gada periodam un desmito Eiropas Attīstības fondu;

- vienoties par turpmāk vēl detalizētāka paņēmiena izstrādi saistībā ar pasākumu papildināmību, nosakot labākas darba dalīšanas principus;

- vienoties par vispusīgu, plašākā kontekstā veidotu ES stratēģiju, lai risinātu jautājumu par ES atbalsta palielināšanu, pamatojoties uz atbalsta efektivitāti un darba dalīšanu;

- atbalstīt 2006. gadā paredzētos rezultātus, kā norādīts Rīcības plānā par ES atbalsta efektivitāti, kā arī plānā paredzētos mērķus, lai pakāpeniski sasniegtu šajā sfērā paredzētos rezultātus līdz 2010. gadam.

6. Saistības veidot labāk prognozējamus, stabilākus ATBALSTA MEHāNISMUS

Veiksmīgākajām jaunattīstības valstīm nepārtraukta daudzgadu programma un retākas nosacījumu ievērošanas pārbaudes ir galvenie elementi, lai panāktu labāku prognozējamību attiecībā uz līdzekļiem, kas tiek izmaksāti no budžeta atbalstam. Tomēr, lai gan daudzas DV ir minējušas budžeta atbalstu kā vēlamāko palīdzības instrumentu tikai Portugāle un Apvienotā Karaliste vēlas pāriet uz daudzgadēju budžeta atbalstu, kur nosacījumu izpildi pārbauda retāk kā vienu reizi gadā , kā pausts Padomes 2005. gada 24. maija secinājumos. 2006. gada februāra tehniskajā seminārā, ko Komisija organizēja, atsaucoties uz Padomes aicinājumu izstrādāt priekšlikumus jaunam ilgtermiņa budžeta atbalsta mehānismam[9], kas domāts veiksmīgākajām valstīm, arī atklājās DV atšķirīgie viedokļi. DV tomēr piekrita, ka ir svarīgi nodrošināt labāk prognozējamu atbalstu, kā arī izrādīja interesi par Komisijas paustajām idejām attiecībā uz daudzgadu „ Tūkstošgades attīstības mērķu līgumu ”, kas būtu orientēts uz veiksmīgākajām valstīm un dotu labākas garantijas par prognozējamiem atbalsta līdzekļiem tādā gadījumā, ja atbalsta saņēmēji uzlabo plānošanu, uzraudzību un izpildi saistībā ar tūkstošgades attīstības mērķiem. Komisija vēl analizēs šo jautājumu, tostarp piesaistot neformālas darba grupas, kurās piedalīsies ieinteresēto DV eksperti, līdzīgi domājoši donori un attiecīgās starptautiskās organizācijas.

7. Ā RēJI RADīTU SATRICINāJUMU IETEKMES MAZINāšANA

ES ievēro savu solījumu atbalstīt uz tirgu pamatotu apdrošināšanas shēmu īstenošanu, lai mazinātu ārēju satricinājumu negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstu ekonomiku. Ar Eiropas Attīstības fonda starpniecību Komisija 25 miljonus EUR ir atvēlējusi Globālā indeksa apdrošināšanas mehānismam (GIAM), ko 2005. gadā sagatavoja PB. GIAM ietvers pārapdrošināšanas mehānismu, ar kura palīdzību apdrošina pret indeksējamo cenu riskiem saistībā ar meteoroloģiskiem apstākļiem, dabas katastrofām un precēm jaunattīstības valstīs; un ir paredzēts, ka tas sāks darboties 2006. gada vidū. Papildus tīri komerciālām interesēm, par piedalīšanos GIAM visticamāk izrādīs interesi attīstības bankas, piemēram, Eiropas Investīciju banka, Vācijas Investīciju un attīstības sabiedrība ( DEG ). DV aktīva līdzdalība Starptautiskajā preču riska pārvaldības darba grupā būs svarīga, lai uzlabotu informācijas apmaiņu par riska pārvaldības metodēm.

Pēc apspriedēm kopā ar ĀKK grupu par ES un ĀKK Dabas katastrofu finanšu instrumentu Komisija tagad arī izskata finanšu priekšlikumu par katastrofu novēršanas un sagatavotības kapacitātes palielināšanu ĀKK reģionos, kam paredzēti budžeta līdzekļi 12 miljonu EUR apjomā no devītā Eiropas Attīstības fonda. Otrs posms tiks apspriests kopā ar valstu un reģionu iestādēm saistībā ar desmitā Eiropas Attīstības fonda sagatavošanu, lai iekļautu šo jautājumu valsts un reģiona stratēģijas dokumentos, īpaši attiecībā uz katastrofu apdraudētām valstīm un reģioniem.

Ievērojot citas 2005. gadā uzsāktās iniciatīvas ārēju satricinājumu seku novēršanai (tostarp Parīzes Kluba piedāvātā parādsaistību grafika maiņa pēc cunami un SVF izveidotais finanšu mehānisms ārējiem satricinājumiem ), kā arī jau esošo mehānismu izmantošanu ( FLEX ĀKK valstīm), arvien svarīgāka kļūst dažādo instrumentu laba koordinēšana un reaģēšana ar papildinošu rīcību satricinājumu gadījumos. Turklāt starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu nodrošināt, lai reaģēšana notiktu ātri, droši un pamatotos uz stratēģiju, kurā pietiekama uzmanība ir pievērsta riska novēršanas un mazināšanas plāniem. Neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem var noteikt kā kritēriju, lai EK un DV piešķirtu atbalstu attīstības veicināšanai, bet ar satricinājumu pārvadību būtu jānodrošina, ka jebkura papildu palīdzība netiek sniegta cikliski.

Komisija aicina Padomi ar savu atbalstu piedalīties Globālā indeksa apdrošināšanas mehānismā (GIAM), lai atvieglotu jaunattīstības valstīm iespējas izmantot uz tirgus pamata izveidotus apdrošināšanas instrumentus.

8. ATBALSTA ATRAISīšANAS SAISTīBAS

LIELāKā DAļA DV, KAS IR DAC dalībnieces, ir pilnīgi atbrīvojušas no nosacījumiem savu divpusējo atbalstu, un 40% no pārējām DV apsver turpmāk piedāvāt savu atbalstu attīstības veicināšanai, tādējādi vēl vairāk palielinot to atbalsta atraisīšanas līmeni.

Bez tam vairāk nekā puse DV ir atcēlušas jebkādus nosacījumus, kas bija saistīti ar minēto dalībvalstu līdzekļu novirzīšanu, izmantojot ANO struktūras vai NVO; bez tam šai iniciatīvai ir pievienojušās jaunas DV. Turklāt viena trešdaļa no DV ir izveidojušas vietējo preferenču sistēmu, kas domāta vietējās kapacitātes radīšanai un vietējo tirgu stiprināšanai.

2005. gada decembrī EK pieņēma divas regulas, kas paver iespēju izmantot jebkuru EK ārējo palīdzību. Vairāk nekā divas trešdaļas EK ārējās atbalsta, kas tiek sniegts, izmantojot ģeogrāfiski vai tematiski noteiktus instrumentus, tagad lielā mērā ir atraisīts. Pārējā atbalsta daļa tiks atbrīvota no nosacījumiem attiecībā uz jaunattīstības valstīm un visiem donoriem, ja un kad tie atbrīvos no nosacījumiem savu atbalstu.

Visas ES DV ir vienojušās turpmāk vismazāk attīstītajām valstīm paplašināti attiecināt ESAO/ DAC rekomendāciju par beznosacījumu palīdzību un ir aicinājušas pilnīgi atbrīvot no nosacījumiem palīdzību pārtikas un pārtikas pārvadājumu jomā. Šajā sakarā Komisija izsaka nožēlu, ka panākumus joprojām bremzē citu donoru atbalstītā negatīvā komerciālā attieksme.

Komisija vēlreiz apliecina, ka tās pienākums ir nodrošināt vienotā tirgus principa konsekventu ievērošanu un vēlēšanos saskaņā ar ES Līgumu uzraudzīt visu DV iespējas izmantot valsts iepirkumu procedūras citās dalībvalstīs, tostarp attīstības jomā.

Komisija iesaka Padomei turpināt darbu, lai veicinātu turpmāku atbalsta atraisīšanu no nosacījumiem pārtikas un pārtikas pārvadājumu jomā , atbilstīgi sarunu mandātam, ko pieņēma attiecībā uz Londonas konvencijas pārskatīšanu.

9. STARPTAUTISKAIS SABIEDRīBAS LABUMS (SSL)

Saistības attiecībā uz starptautisko sabiedrisko labumu (SSL) ir balstītas uz Globālā sabiedriskā labuma darba grupas gala ziņojuma pieejamību un saturu.. Daudzas DV un Komisija uzskata, ka darba grupa ir devusi vērtīgu ieguldījumu, sekmējot debates un sniedzot informāciju par starptautisko sabiedrisko labumu; tās izsaka nožēlu par kavēšanos sakarā ar gala ziņojuma nosūtīšanu un cer saņemt ziņojuma gala versiju. Komisija arī atzīmē, ka līdz ar jaunām paplašinātām saistībām attīstības jomā, īpaši ES saistībām (ievērojami lielāks OAA apjoms un „Eiropas Vienošanos par attīstību”), ir mazinājusies interese par SSL metodi , īpaši par tās finansēšanas dimensiju. Ievērojot šo situāciju, Komisija rosina Padomi aicināt Globālā sabiedriskā labuma starptautisko darba grupu nekavējoties iesniegt savu gala ziņojumu .

10. STARPTAUTISKO FINANšU INSTITūCIJU REFORMA

Lielākā daļa DV vēlas, lai ES DV pārstāvji, kas darbojas starptautisko finanšu institūciju valdēs, sniegtu sistemātiskākus kopīgos paziņojumus un lai oficiālāk būtu noteikts ES DV koordinācijas mehānisms attiecībā uz tiem PB jautājumiem, kas ir stratēģiski svarīgi ES.

Iespējami bieži nākot klajā ar kopīgajiem paziņojumiem , ES uzlabos savu redzamību un ietekmi starptautiskajās finanšu institūcijās, kā nosaka „Eiropas Vienošanās par sadarbību’ un ES Āfrikas stratēģija. Komisija ir radījusi starpdienestu tīklu šā procesa atbalstam.

DV arī ir izteikušas vispārēju atzinību par uzlaboto neformālo ES koordināciju starp SVF un PB Vašingtonā ES izpilddirektoriem ; tā izpaužas kā regulāras koordinācijas sanāksmes , kurās aktīvi piedalās Komisijas pārstāvji. Lai gan Ekonomikas un finanšu komiteja (EFK) ir izveidojusi īpašu apakškomiteju ( SCIMF ), kas koordinē ES nostāju attiecībā uz SVF un ar to saistītiem jautājumiem, nav oficiāla koordinācijas mehānisma PB jautājumos. Tā kā no PB katru gadu ES iestādēs ierodas ES iecelti izpilddirektori, šīs vizītes ir kā katalizators sadarbības veicināšanai. Līdzīgi mehānismi būtu jāizveido, lai uzlabotu ES līmeņa saskaņotību attiecībā uz reģionālo attīstības banku izpilddirektoriem , jo šajās bankās ES ir liels akciju turētājs, piemēram, Āfrikas Attīstības bankā, Āzijas Attīstības bankā un Amerikas Attīstības bankā. Komisija drīz organizēs reģionālo attīstības banku ES izpilddirektoru vizīti Eiropas Savienības iestādēs.

Komisija aicina Padomi:

- atbalstīt sadarbībā ar Komisiju neformāla koordinācijas mehānisma izveidošanu starp ES ieceltajiem izpilddirektoriem reģionālajās attīstības bankās, kur ES ir ievērojams daudzums akciju, un koordinēšana balstītos uz pašreizējo praksi Pasaules Bankā;

- nodrošināt, lai ES koordinācijas sanāksmes ar Komisijas pārstāvju piedalīšanos notiktu sistemātiski, pirms kādas starptautiskas finanšu institūcijas valde pieņem svarīgus lēmumus, kur ES ir ievērojama akciju daļa;

- veicināt labāku caurskatāmību starp izpilddirektoriem un Komisiju, vispirms nodrošinot, ka SVF, PB un reģionālo attīstības banku valdes dokumenti tiek laikus un regulāri nodoti Komisijai.

11. TIRDZNIECīBA UN ATTīSTīBA

Pēc Padomes 2005. gada maija sanāksmes ES vēl vairāk uzsvēra savas saistības, kas skar ar tirdzniecību saistīto atbalstu (TSA). G8 samitā Komisijas prezidents Barozu apsolīja palielināt EK atbalsta apjomu tirdzniecībai līdz 1 miljardam EUR gadā. 2005. gada decembrī Padome[10] apstiprināja, ka līdz 2010. gadam DV centīsies kolektīvi palielināt savu ar tirdzniecību saistīto atbalstu līdz 1 miljardam EUR gadā. Apvienotās ES iemaksas tādā gadījumā sasniegtu 2 miljardus EUR. DV un EK arī solīja nodrošināt pietiekamu un prognozējamu līdzekļu daudzumu uzlabotajai un nostiprinātajai Integrētajai sistēmai (IS ), un šai sistēmai EK ir piešķīrusi ieguldījumu 10 miljonu EUR apmērā. Komisija ir gatava izskatīt DV un EK līdzekļu apvienošanas iespējas, lai uzlabotu ar tirdzniecību saistītā atbalsta efektivitāti, un šā ziņojuma nākamajos izdevumos aplūkos Komisijas un DV sasniegtos rezultātus šo saistību izpildē.

Ievērojot PTO ministru Honkongas deklarāciju, tiks izveidota darba grupa tirdzniecības atbalstam, kurā Komisija plāno darboties, lai neatlaidīgi uzturētu dienaskārtībā jautājumu par „atbalstu tirdzniecībai”, koordinējot savu darbību ar DV un izmantojot jau izveidotos kanālus.

ES koordinācijas vērtējumā, kas skar ar tirdzniecību saistīto atbalstu 2005. – 2006. gadā, ir secināts, ka ES Neformālā tirdzniecības un attīstības ekspertu grupa joprojām ir galvenais instruments centrālajā līmenī, kas koordinē Komisijas un DV darbību. Citi svarīgi secinājumi ir tādi, ka centrālajā līmenī informācijas apmaiņu galvenokārt tiek virzīta no Komisijas uz DV, bet ne otrādi; valsts iekšējā koordinācija ir ļoti precīzs process, lai gan ir novērsta dublēšanās iespēja, tam ir vēl jākļūst par kopēju stratēģisku pieeju, lai vajadzības saistībā ar atbalstu tirdzniecībai būtu izpildītas ; dažas DV ir devušas ieguldījumu daudzpusēju iniciatīvu veidošanā, bet attiecībā uz šādām iniciatīvām ES nepiedāvā vienotu stratēģiju.

Ievērojot šo situāciju, Komisija aicina Padomi :

- ieviest secinājumos par „atbalstu tirdzniecībai” minētos norādījumus , īpaši efektīvi un laikus nodrošinot DV rezultātus attiecībā uz atbalsta apjomu tirdzniecībai, ko paredzēts sasniegt līdz 2010. gadam; panākt efektīvākus un plašākus infrastruktūras pasākumus saistībā ar atbalstu tirdzniecībai; atbalstīt integrētās sistēmas uzlabošanu; sniegt reālu palīdzību, lai atvieglotu tirdzniecības noregulēšanu;

- sadarboties, lai uzlabotu tirdzniecības lomu nabadzības mazināšanā un attīstības stratēģiju veidošanā ; sistemātiski un pēc iespējas vienoti izmantot tirdzniecības vajadzību novērtējumus, lai veidotu ar tirdzniecību saistīta atbalsta programmas;

- turpināt uzlabot ES koordinācijas darbu centrālajā un vietējā līmenī ; centrālajā līmenī sistemātiskāk jākonsultējas ar neformālo tirdzniecības un attīstības ekspertu grupu informācijas un labākās prakses izplatīšanai; vietējā līmenī uzlabotajā integrētajā sistēmā vai pēc vajadzības tirdzniecības vajadzību novērtējumā jāiestrādā stabils koordinācijas mehānisms; Dohas datubāzei laikus jāpiegādā pilna informācija par saistībām, kas skar ar tirdzniecību saistīto atbalstu.

12. Secinājumi

Pēc ES ārkārtējām pūlēm 2005. gadā, lai veicinātu ANO samita pozitīvu iznākumu, nosakot jaunas un augstāka līmeņa saistības un stiprinot ES regulējumu, par pamatu izmantojot Eiropas Vienošanos par attīstību un ES Āfrikas stratēģiju, ir sākusies minēto saistību izpilde. Lai gan ir nelielas grūtības, ES pauž gatavību sasniegt tās OAA pagaidu mērķus 2006. gadā. 2010. gada mērķu sasniegšanai būs vajadzīgas papildu pūles un reāla rīcība ar sabiedriskās domas atbalstu. Informēšana par ES attīstības veicināšanas pasākumiem ir jāpastiprina. Dažas DV ievieš jaunus finansēšanas avotus, bet daudzpusējā parādu atvieglošanas iniciatīvā ir ES izteiktās bažās par nabadzīgo valstu parādsaistību noturību. Tagad ir jāvienojas par konkrēti sasniedzamiem atbalsta efektivitātes rezultātiem, piemēram, ES vienota sistēma attiecībā uz katras valsts stratēģiju[11] un Rīcības plānu.

PIELIKUMS

PāRSKATīTO ES SAISTīBU KOPSAVILKUMS

PAR ATTīSTīBAS FINANSēšANU UN ATBALSTA EFEKTIVITāTI 2005. GADā

Izraksts no Padomes secinājumiem par tūkstošgades attīstības mērķiem 2005. gada 24. maijā, tostarp atsauces uz Padomes secinājumiem par 2002. gada 14. marta starptautiskās attīstības finansēšanas konferenci, ko papildina Padomes 2005. gada 9. decembra secinājumi par atbalstu tirdzniecībai

1. OFICIāLS ATBALSTS ATTīSTīBAI (OAA)

1.1. Lielāki OAA apjomi pēc 2006. gada: „Ir neatliekami jāpalielina oficiālais atbalsts attīstībai, lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus. Pašreizējo saistību kontekstā ir paredzēts sasniegt starptautiski apstiprinātu mērķi – 0,7% OAA/NKI, un ES ar gandarījumu atzīmē, ka dalībvalstis dara visu, lai 2006. gadā OAA apjoms būtu 0,39%, kā norādīts Barselonas saistību dokumentā. Patlaban četras no piecām valstīm, kuras pārsniedz ANO noteikto mērķi 0,7% OAA no nacionālā kopienākuma, ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Vēl piecas dalībvalstis ir apņēmušās sasniegt šo mērķi noteiktā laikposmā. Vēlreiz apstiprinot savu apņemšanos šos mērķus sasniegt, ES izvirza jaunu kopēju mērķi, proti, līdz 2010. gadam sasniegt 0,56% OAA/NKI, kas tad minētajā laikposmā dotu papildu 20 miljardus EUR gadā oficiālajam atbalstam attīstībai.

i. Dalībvalstis, kas vēl nav sasniegušas 0,51% OAA/NKI līmeni, apņemas atbilstoši savas valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas procesam sasniegt šo līmeni līdz 2010. gadam, bet tās valstis, kas jau ir pārsniegušas šo līmeni, apņemas turpināt veikt iesāktos centienus šajā jomā;

ii. Dalībvalstis, kas pievienojās ES pēc 2002. gada un nav sasniegušas 0,17% OAA/NKI līmeni, centīsies to palielināt atbilstoši savas valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas procesam, lai šo līmeni sasniegtu līdz 2010. gadam, bet tās valstis, kas jau ir pārsniegušas šo līmeni, apņemas turpināt veikt iesāktos centienus šajā jomā;

iii. Dalībvalstis apņemas sasniegt 0,7% OAA/NKI mērķi līdz 2015. gadam, bet valstis, kas jau ir sasniegušas šo mērķi, apņemas nesamazināt šo robežvertību; dalībvalstis, kas ir iestājušās ES pēc 2002. gada, centīsies līdz 2015. gadam palielināt savu OAA/NKI līmeni līdz 0,33%.”

1.2. Uzmanības pievēršana Āfrikai: „ES palielinās savu finansiālo palīdzību Aizsahāras Āfrikai un kolektīvi nodrošinās šim kontinentam vismaz 50% no apstiprinātā oficiālā atbalsta attīstībai resursu palielinājuma, bet vienlaikus pilnā mērā respektējot atsevišķu dalībvalstu prioritātes attiecībā uz atbalstu attīstībai.”

1.3. OAA 2006. gada mērķis (Padomes 2002. gada 14. marta secinājumi): „ …tās dalībvalstis, kas nav vēl sasniegušas 0,7% mērķi, apņemas – uzskatot to par pirmo svarīgo pasākumu – individuāli palielināt savu OAA apjomu … atbilstoši savas valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas procesam, …., tā lai kolektīvi līdz 2006. gadam ES vidējais līmenis būtu 0,39%. Ņemot vērā šo mērķi, visas ES dalībvalstis jebkurā gadījumā centīsies atbilstoši savas valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas procesam līdz 2006. gadam atvēlēt vismaz 0,33% OAA no nacionālā kopienākuma.”

2. JAUNI FINANSēšANAS AVOTI

„Padome arī turpmāk apsvērs visizdevīgākos variantus attīstības finansēšanai no jauniem avotiem, lai palielinātu pieejamos resursus ilgspējīgā un prognozējamā veidā. Padome ir ņēmusi vērā dažu dalībvalstu nodomu ieviest solidaritātes nodevu par aviobiļetēm.”

3. PARāDI

„ES arī turpmāk, sadarbojoties ar starptautiskajām finanšu institūcijām, meklēs risinājumus nepanesamajam parādu slogam un ir apņēmusies pilnā mērā ieviest uzlaboto iniciatīvu attiecībā uz lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm ( HIPC iniciatīva). Būs svarīgi vienoties par to, cik lielā apjomā un ar kādiem nosacījumiem notiks turpmākā daudzpusējā parādu atvieglošana, lai katrā konkrētā gadījumā ilgtermiņā garantētu parādsaistību panesamību.

ES turpinās un pastiprinās darbu, lai atjaunotu un uzturētu parādu panesamību, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tostarp veicot:

a) iespēju izskatīšanu, lai atrastu mehānismus, kas ļauj uz laiku apturēt parādu pakalpojumu pieejamību jaunattīstības valstīs, kas cietušas no ārējiem satricinājumiem,

b) konkrētus pasākumus pēckonflikta valstīs, kurām ir ārēji parādi, un kas tāpēc vēl neatbilst HIPC iniciatīvas kritērijiem.”

4. ATBALSTA EFEKTIVITāTE

„ES turpinās un pastiprinās darbu, lai atjaunotu un uzturētu parādu panesamību, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tostarp veicot:

(a) iespēju izskatīšanu, lai atrastu mehānismus, kas ļauj uz laiku apturēt parādu pakalpojumu pieejamību jaunattīstības valstīs, kas cietušas no ārējiem satricinājumiem,

(b) konkrētus pasākumus pēckonflikta valstīs, kurām ir ārēji parādi, un kas tāpēc vēl neatbilst HIPC iniciatīvas kritērijiem.

Gatavojoties Parīzes Augsta līmeņa forumam, Padome 2004. gada 22. novembrī apstiprināja plašu ES atbildi, kas bija ietverta ziņojumā „Koordinācijas, uzlabošana, harmonizācija un saskaņošana.” ES nodrošinās ziņojumā minēto konkrēto ieteikumu īstenošanu, tostarp efektīvākas sistēmas izveidošana palīdzībai attīstības jomā ES līmenī, darba dalīšanai un papildināmībai valsts līmenī, ievērojot vienotu, daudzgadu programmu izstrādāšanu, kas pamatosies uz pašas partnervalsts nabadzības mazināšanas stratēģijām.

ES ir apņēmības pilna laikus ieviest Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti un uzraudzīt tās izpildi, tostarp nosakot konkrētus mērķus 2010. gadam, kā arī izpildīt un uzraudzīt ES konkrētās saistības, kas apstiprinātas Parīzes forumā.”

5. LABāK PROGNOZēJAMI, STABILāKI ATBALSTA MEHāNISMI

„Lai labāk reaģētu uz vajadzību nodrošināt stabilus resursus, kā arī ņemot vērā paredzamo OAA plūsmu pieaugumu, ES izveidos jaunus, labāk prognozējamus un stabilākus atbalsta sniegšanas mehānismus. Ar šādiem mehānismiem varētu noteikt atbalstam piešķiramo budžeta līdzekļu minimālo līmeni, kas jānodrošina vidējā termiņā un būtu saistīts ar politiskajiem uzdevumiem partnervalstīs, īpaši attiecībā uz apņemšanos valsts nabadzības mazināšanas stratēģijā sasniegt tūkstošgades attīstības mērķus.”

6. ĀRēJIE SATRICINāJUMI

„Lai mazinātu ārējo satricinājumu, tostarp cenu nestabilitātes, ietekmi uz jaunattīstības valstu ekonomiku, ES atbalstīs uz tirgu balstītu apdrošināšanas shēmu īstenošanu un izskatīs iespējas, kā uz laiku apturēt parādsaistību pakalpojumu pieejamību katrā atsevišķā gadījumā. Turpmāk ES stiprinās un uzlabos iespējas izmantot esošos finansēšanas mehānismus, kā piemēram, Kotonū nolīgumā minētos ( FLEX ), lai īstermiņā valsts ieņēmumi tiktu nodrošināti pret šādu satricinājumu ietekmi.”

7. ATBALSTA ATRAISīšāNAS SAISTīBAS

„Risinot jautājumu par beznosacījumu atbalstu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, lai pēc iespējas drīz pieņemtu regulu par iespējām izmantot ES ārējo palīdzību, ES atbalstīs pašlaik notiekošās debates starptautiskā līmenī par turpmāku atbalsta atraisīšanu, kas gan vēl nav atrunāts spēkā esošajos ESAO/DAC ieteikumos.”

8. STARPTAUTISKAIS SABIEDRīBAS LABUMS (SSL)

„Uz Globālā sabiedriskā labuma darba grupas ziņojuma pamata – izskatīt iespējas līdz 2006. gadam sagatavot Rīcības plānu ES līmenī par SSL prioritātes nodrošināšanu un vienoties izskatīt SSL finansiālos variantus.”

9. STARPTAUTISKāS FINANšU SISTēMAS REFORMA

9.1. 2005. gada 24. maija secinājumi: „Vienotas Eiropas pozīcijas veicināšana attiecībā uz jaunattīstības un pārejas valstu viedokļu pastiprinātu ievērošanu un pašreizējās ES koordinācijas kvalitātes turpmāka uzlabošana starptautiskajās finanšu institūcijās.”

9.2. 2002. gada 14. marta secinājumi: „Ietekmēt starptautisko finanšu institūciju reformu, apkarojot finansiālās globalizācijas nelietderīgu izmantošanu, pastiprinot jaunattīstības valstu viedokļu uzklausīšanu, pieņemot starptautiskus lēmumus ekonomikas jautājumos, un, ievērojot šo valstu nostāju, uzlabot saskaņotību starp ANO, starptautiskajām finanšu institūcijām un PTO.”

10. TIRDZNIECīBA UN ATTīSTīBA

10.1. 2005. gada 24. maija secinājumi: „…ES apņemas turpmāk uzlabot un labāk koordinēt ar tirdzniecību saistītas palīdzības programmas un, ievērojot iespējamas tirdzniecības integrācijas izmaksas, kas var rasties jaunattīstības valstīm, nodrošināt papildu atbalstu tirdzniecības noregulēšanai un integrēšanai globālajā ekonomikā. Tādēļ ES piekrīt, ka paziņojumā izklāstītie dažādie veidi kā uzlabot un palielināt atbalstu, tostarp starptautisks mehānisms tirdzniecības noregulēšanai un kapacitātes veidošanai, turpmāk ir jāpēta gan ES, gan starptautiskajai sabiedrībai.”

„ES turpinās sniegt atbalstu attīstības valstīm, lai tās varētu izmantot tirdzniecības iespējas, īpaši palīdzot tām tirdzniecību integrēt savas valsts attīstības stratēģijas dokumentos, kā arī nodrošinot vajadzīgo iekšzemes reformu.”

10.2. 2005. gada 9. decembra secinājumi: Integrētā sistēma (IS) : „Apzinoties, ka IS uzlabošana prasa pilnā mērā analizēt tās pašreizējās vājās puses, ES nolemj, ka izmantojot tai pieejamos budžeta līdzekļus un citu donoru palīdzību, tā nodrošinās līdzekļus adekvātai un prognozējamai IS finansēšanai. Dažas dalībvalstis var izlemt rīkoties citādi un nodrošināt palīdzību šim pašam mērķim, izmantojot citus kanālus.”

Ar tirdzniecību saistīts atbalsts : „Ievērojot savas saistības nākotnē palielināt atbalstu attīstībai, dalībvalstis centīsies palielināt ES kopējos izdevumus TSA (kā definēts), lai izpildītu vajadzības, kas ir minētas kā prioritāras partnervalstu nabadzības mazināšanas stratēģijas dokumentos vai attīstības plānos, un līdz 2010. gadam sasniegtu € 1 miljardu lielu ikgadējā atbalsta līmeni, kurā ieskaitāmi izdevumi par integrētās sistēmas uzlabošanu. Tas nozīmē, ka kopsummā ES ieguldījums, kam pieskaitāms Kopienas ieguldījums, līdz 2010. gadam sasniegtu 2 miljardus EUR gadā.”

[1] Padomes 2005. gada maija slēdzieni. „Tūkstošgades attīstības mērķi: ES ieguldījums tūkstošgades attīstības mērķu pārskatīšanā ANO 2005. gada Augsta līmeņa pasākumā” .

[2] Padomes un dalībvalstu valdības pārstāvju kopējais paziņojums Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas sanāksmē; Padomes dokuments 14820/05.

[3] Eiropadomes 2005. gada 15.-16. decembra ziņojums „ ES un Āfrika: Virzība uz stratēģisku partnerību ” (2005. gada 19. decembra dokuments 15961/05).

[4] Padomes dokuments „Atbalsts tirdzniecībai” 15579/05 DEVGEN 250 RELEX 748 2005. gada 9. decembris

[5] „ ES attīstības finansējuma un palīdzības efektivitātes uzraudzība: jauno saistību pirmie rezultāti” SEC(2006) 294.

[6] „ Finanšu perspektīva 2007.-2013. gadam ”. Padomes dokuments 15915/05 CADREFIN 268 2005. gada 19. decembris

[7] „ Jauni attīstības finansējuma avoti: izvēles variantu apskats”, SEC (2005) 467 2005. gada 5. aprīlis; „ Iespējamu iemaksu analīze, pamatojoties uz aviobiļešu cenām kā jaunu attīstības finansējuma avotu", SEC (2005) 733 2005. gada 15. jūnijs.; „ Iespējamās iemaksas no aviobiļetēm kā jauns attīstības finansējuma avots: tehniski apsvērumi pirms ANO Augsta līmeņa pasākuma”, SEC(2005) 1067 .2005. gada 1. septembris

[8] Komisijas paziņojums „ES palīdzība: plašāka, labāka un ātrāka”. KOM (2006) 87.

[9] Padomes secinājumi 2005. gada 22. novembris – „ Politiskās ievirzes debates par ES ārējo pasākumu efektivitāti” (dokuments 14821/05 DEVGEN230 RELEX 679).

[10] „ Atbalsts tirdzniecībai” . Padomes dokuments 15579/05 DEVGEN 250 RELEX 748 2005. gada 9. decembris

[11] „ES sniegtās palīdzības ietekmes palielināšana: kopējs pamats katras valsts stratēģijas dokumenta veidošanai un vienotai daudzgadēju programmu izstrādāšanai”. KOM(2006) 88; „ES palīdzība: plašāka, labāka un ātrāka”. KOM(2006) 87.