24.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/57

—

uzsver, ka neskatoties uz to, ka kopš tās publicēšanas 2006. gada 8. novembrī iniciatīvai “Reģioni ekonomiskām pārmaiņam” piešķirta jauna dimensija t.i. Eiropas Komisija atteicās no lejupējās pieejas, priekšroku dodot vietējo pašvaldību augšupējai pieejai, par to netika sniegts Eiropas Komisijas oficiāls paziņojums. Minētais fakts ir ņemts vērā šajā atzinumā;

—

uzsver, ka Reģionu komitejai kā konsultatīvai iestādei ir iespēja aktīvi piedalīties darbības programmu uzraudzībā Interreg IV un Urbact II ietvaros to uzraudzības komiteju sastāvā;

—

izsaka vēlmi panākt Lisabonas stratēģijas uzraudzības platformas un iniciatīvas “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” sinerģiju, saglabājot katrai no tām piemītošās vērtības. Lisabonas stratēģijas uzraudzības platforma sniedz pieredzes apmaiņas iespēju nolūkā stiprināt kohēzijas politiku un Lisabonas programmu;

—

uzsver, cik svarīga ir komunikācija un informācijas izplatīšna Eiropas līmenī, lai veiksmīgi īstenotu iniciatīvu “Reģioni ekonomiskām pārmaiņam”. Šajā jomā Reģionu komitejai ir nozīmīga loma un tai ir jādarbojas saskaņoti ar Eiropas Komisiju;

—

prasa, lai, īstenojot šo iniciatīvu, tiktu atvieglota paraugprakšu apzināšana reģionu līmenī un izstrādāti vienkārši mehānismi, kurus varētu izplatīt citos ES reģionos. Iniciatīvai “Reģioni ekonomiskām pārmaiņam” ir jākļūst par labu ideju un veiksmīgu iniciatīvu katalizatoru, kā tas bijis agrāk atsevišķu Kopienas iniciatīvu gadījumā.

1.

pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas nodomu ar iniciatīvas “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” palīdzību palielināt reģionālās un vietējās attīstības pasākumu efektivitāti, lietderīgi izmantojot veiksmīgu teritoriālo pieredzi un veicinot tās apriti, savstarpējo apmaiņu un piemērošanu citiem apstākļiem ar tīklu palīdzību, kas dos atjaunotu impulsu Kopienas politikas instrumentiem ekonomiskās modernizācijas un konkurētspējas uzlabošanas jomā;

2.

atzīst, ka iniciatīva attiecas uz Reģionu komitejas institucionālās kompetences kodolu, tāpēc šajā sakarā uzskata, ka jāpalielina tās darbības un iesaistīšanas iespējas, un lūdz izmantot tās kā Eiropas Savienības reģionālo un vietējo sistēmu vienotas pārstāvības iestādes funkciju;

3.

vērš uzmanību uz to, ka Reģionu komitejā ir izveidota platforma Lisabonas stratēģijas uzraudzībai; tā sastāv no vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas ir apņēmušās izvērtēt un izcelt minētās stratēģijas īstenošanu teritoriālajā līmenī;

4.

atzīmē, ka izskatāmā programma ir vienīgā iniciatīva, kas nepārprotami veltīta tematiskās sadarbības veicināšanai starp vietējiem un reģionālajiem dalībniekiem bez jelkādiem ģeogrāfiskiem priekšnosacījumiem: tiem nav jāpieder pie vienas pierobežas zonas vai vienas transnacionālas telpas. Reģioniem šī programma ir potenciāli viselastīgākais Eiropas integrācijas instruments, lai stiprinātu arvien efektīvāku, integrētāku un tālejošu reģionālo politiku;

5.

atbalsta Komisijas nodomu ar iniciatīvas “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” starpniecību Lisabonas stratēģijas perspektīvā turpināt pieredzes un paraugprakses reālu savstarpēju apmaiņu un izplatīšanu Eiropas pašvaldībās attīstības un kohēzijas jomā. Šajā sakarā EESK uzsver, ka būtiski svarīga nozīme ir reģionālo programmu pārvaldības iestāžu efektīvai un tiešai līdzdalībai iniciatīvas atbalstītajos tīklos;

6.

ņem vērā, ka Eiropas Komisijas iniciatīvā “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” ir ievērots subsidiaritātes princips un tā ir izstrādāta kā mācību, savstarpējās saiknes un to labāko rezultātu piesaistīšanas process, kas ar teritoriālās sadarbības starpniecību panākti reģionālā/vietējā līmenī, lai sasniegtu Lisabonas un Gēteborgas mērķus. Tomēr Komiteja uzskata, ka šāda līmeņa nostiprināšana politiskā aspektā nav nodalāma no Eiropas reģionālās politikas veiksmīga rezultāta;

7.

tādēļ ierosina Eiropas Komisijai kopīgā konferencē ar Reģionu komiteju reizi gadā apspriest iniciatīvas īstenošanas gaitu un tās skartos tematus.

8.

norāda, ka iniciatīva “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” ir jāuztver kā papildinājums pastāvošajiem starpreģionu sadarbības veidiem, īpaši tādēļ, ka minētā sadarbība tika stiprināta ar jauno reģionālās politikas mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”. Šajā sakarā ir jānodrošina, lai INTERREG III ietvaros sāktais atbalsts reģionālo un vietējo pašvaldību un Eiropas reģionu sadarbībai arī turpmāk tiktu piešķirts pietiekamā līmenī;

9.

uzskata, ka ir jāprecizē reģionu un pilsētu sadarbības noteikumi. Abi institucionālie līmeņi ir gan citēti, gan aplūkoti Komisijas dokumentos, tomēr tajos atsauce tiek izdarīta galvenokārt uz reģionu tīkliem. Šajā sakarā ir jāuzsver, ka gan reģioniem, gan pilsētām ir tiesības piedalīties “Interreg IV C” un “Urbact 2007-2013” programmās, pirmajā gadījumā jāatzīst reģionu, bet otrajā — pilsētu virzītājspēka loma; turklāt uzskata, ka būtu īpaši lietderīgi un konstruktīvi veicināt enerģisku dalībnieku un iestāžu kā partneru līdzdalību reģionos un pilsētās;

10.

aicina Komisiju darboties pārredzamāk nekā agrāk. Pašlaik jau darbojošos tīklu darba plānam, kā arī dažādu jau notikušo tikšanos pārskatiem, iepriekšējiem rezultātiem un paraugpraksei, tīklu līderu adresēm, lai vajadzības gadījumā interesenti varētu ar viņiem sazināties un izmantot rezultātus, jābūt pieejamiem vismaz internetā. Būtu arī vēlams, lai Komisija paredzētu izveidot tīmekļa vietni, kurā iesaistītie dalībnieki varētu atrast partnerus un citu nepieciešamo informāciju.

11.

secina, ka COTER komisijas 2007. gada 31. janvāra un 16. marta sanāksmju ietvaros notikušo tikšanos un debašu rezultātā, kā arī sakarā ar pēdējā sanāksmē apstiprināto atzinuma projektu, Eiropas Komisija ir aktualizējusi un precizējusi savu nostāju saistībā ar iniciatīvu “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām”. Neskatoties uz to, ka Komisija to vēl nav oficiāli publiskojusi nevienā dokumentā, attiecībā uz darbību izvēli ātrākai izskatīšanai tiks piemērota lejupējā pieeja. Turklāt minēto darbību īstenošana notiks atbilstīgi īpašajām darbības programmām “Interreg IV C” un “Urbact II” un to izpildes noteikumiem. Tādējādi būs iespējams nodrošināt visiem Eiropas reģioniem un pilsētām iniciatīvas pieejamību uz līdzvērtīgiem noteikumiem, kā arī šīs iniciatīvas kopējo pārredzamību;

12.

vienlaikus ierosina publicēt paralēli attiecīgo informāciju Komisijas, kā arī Reģionu komitejas tīmekļu vietnēs un nosūtīt paziņojumu reģionu birojiem Briselē, kā arī par reģionālajiem jautājumiem atbildīgajām amatpersonām dalībvalstu pastāvīgajās pārstāvniecībās ES, lai informācija tiktu ātri izplatīta reģionos un pilsētās. Visbeidzot ir iespējams izmantot arī Komisijas informācijas birojus, kas ir izveidoti gandrīz visos ES reģionos, kā arī Kopienas atbalsta shēmas vajadzībām izveidoto veicināšanas un informācijas tīklu ES dalībvalstīs;

13.

ierosina noteikt Reģionu komitejai aktīvas līdzdalības iespēju (apspriešanās pēc Komisijas uzaicinājuma/priekšlikuma?) darbības programmu izstrādē vai arī izveidot saziņas kanālu, lai no Komitejas nosūtītu norādījumus tehniskajām struktūrvienībām, kuras tās sagatavo.

14.

saprot, ka Komisija atzīst nepieciešamību padarīt esošos tīklus vispārīgākus un ne tik šaurus un ka tematiskajai pieejai ir pārsvars pār ģeogrāfisko. Tomēr Komiteja uzskata, ka abām minētajām pieejām īstenībā ir papildu vērtība, kas jāizmanto: tā kā tiek atzīta nepieciešamība saglabāt un atspoguļot dažādību, tematu noteikšanā ir jāņem vērā to teritoriālais atspoguļojums. Turklāt svarīgs mērķis, uz kuru jātiecas, ir dažādu tīklu sinerģija, parādot to savstarpējo papildināmību gan tematiskajā, gan teritoriālajā aspektā. Šajā sakarā Komiteja vērš uzmanību uz apgabaliem, kas ir vāji un kurus skar atpalicība;

15.

uzsver nepieciešamību atstāt vairāk vietas vietējām iniciatīvām. Būdami vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji, Reģionu komitejas locekļi par to tikai priecājas un cer tādejādi mobilizēties, lai šī “atvērtība” nenoved pie “noslēgtības” valsts mērogā. Reģionu komiteja cer rīkoties, lai iniciatīva atbalstītu un patiesi apbalvotu tīklus, kurus uztur reģioni un pilsētas, kurām rūp strādāt kopā, lai veicinātu labākus ekonomiskās, sociālās un vides attīstības jauninājumus;

16.

uzsver tīklu ilgtspējas jautājumu, kas nozīmē gan iespēju tos uzturēt, uz pietiekami ilgu laiku aktivizējot pastāvīgu apmaiņu (un tas izvirza resursu problēmu), gan iespēju atvieglot iesaistīšanos un mijiedarbību starp iestādēm (ieinteresēto institucionālo dalībnieku faktiska iesaistīšanās) un starp teritorijām (Eiropas dažāda līmeņa reģionālo un vietējo pašvaldību un attiecīgo teritoriālo dalībnieku, kuri reāli var gūt labumu no kopīgas pieredzes, iesaistīšanās).

17.

aicina Komisiju nodrošināt dažādu līmeņu reģionālo un vietējo pašvaldību iesaistīšanos, kas atspoguļotu daudzveidību, oriģinalitāti un dažādo pieņemto attīstības risinājumu vērtību. Pasākumos, kas jāizvērš iniciatīvas “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” ietvaros, un paātrinātās darbībām būtu jāņem vērā šīs dažādās pieredzes, kā arī reģionālās dimensijas un vietējās dimensijas mijiedarbība sakarā ar izvēlētajiem tematiem. Reģionu komiteja vēlas īstenot efektīvu funkciju, pārstāvot abu dimensiju integrāciju gan attiecībā uz iniciatīvas vispārīgo tematisko pamatnostādņu un to īstenošanas kārtības noteikšanu, gan attiecībā uz tiešas atsauces programmu izstrādi un īstenošanu (“Interreg IV C” un “Urbact 2007-2013”);

18.

ir norūpējusies, ka galveno tematu izvēles nosacījumi var izrādīties pārāk stingri, kaut gan tie ir pietiekami plaši un nepārprotami iekļaujas atjaunotajā Lisabonas stratēģijā (1). Kā piemēru var minēt rūpniecības nozīmi reģionu attīstībā, kas nav iekļauta pašreiz ierosinātajos tematos. Tādēļ jāprecizē un jānosaka procedūra, ar kuru šos tematus varētu papildināt vai pārskatīt, sinerģijā un sadarbībā ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, nodrošinot maksimālu lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību. Turklāt reģionālajām un vietējām pašvaldībām jābūt autonomām to tīklu pārvaldības jomā, pat ja tīklu darbība būs vērsta uz Komisijas izvēlētajiem tematiem. Komiteja arī vēlas noskaidrot dažu norādīto tematu un Eiropas Reģionālās attīstības fonda noteikto prioritāšu savstarpējo atbilstību. Šajā sakarā būtu īpaši jāprecizē tie temati, kas ir tieši saistīti ar Eiropas Sociālo fondu (2).

19.

atzīst, ka, kopumā, lai panāktu efektīvāku un lietderīgāku finanšu resursu izmantošanu, kas paredzēti kohēzijas politikai, ir nepieciešama ne vien reģionālo un valsts iestāžu apņemšanās, bet arī Eiropas Komisijas tieša vadošā loma, nosakot uz brīvprātības principa jaunus mijiedarbības, apmaiņas un kopīga darba veidus starp reģioniem, vietējām pašvaldībām un Komisiju;

20.

tāpat uzskata, ka ir lietderīgi precizēt iniciatīvai paredzētās finanšu shēmas definīciju, jo īpaši, ņemot vērā, ka resursiem jānāk no dažādiem avotiem: atlikušie 2000.–2006. gada programmu pieejamie resursi, divas jaunās Darbības Programmas (procentuālais sastāvs attiecīgajos budžeta projektos daļēji vēl nav noteikts), galvenās reģionālās programmas, tieši pieejami Komisijas resursi tehniskajam atbalstam. Šajā sakarā instrumentu “Interreg IVC” un “Urbact 2007-2013” līdzekļi var dot tikai stimulu īstenošanai galvenajās (mainstream) programmās. Iniciatīvu lielākajai finansējuma daļai jābūt ietvertai galvenajās programmās. Turklāt ir svarīgi noteikt valstu finansējuma apjomu, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, kas nepieciešami dalībvalstu budžeta stabilitātes nodrošināšanai.

21.

uzskata, ka iniciatīva ir jāorganizē tā, lai reģionu mērogā atvieglotu paraugprakšu iepazīšanu, un jārada vienkārši mehānismi, lai tās tiktu izplatītas citos Eiropas reģionos. Īsi sakot, iniciatīvai “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” jābūt svirai, vērtīgu ideju un vērtīgu iniciatīvu katalizatoram, līdzīgi kā dažas Kopienas iniciatīvas bija pagātnē;

22.

uzsver demonstrēšanas un izplatīšanas nozīmi iniciatīvas lietderības nodrošināšanā. Iniciatīvai “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” sevi jāattaisno ar dinamismu, jo īpaši parādot, ka tā patiesi spēj panākt labāku projektu iekļaušanu kohēzijas politikas galvenajā programmā (“main stream”), lai nodrošinātu finansējumu;

23.

iniciatīvas komunikācijas politikas ietvaros pozitīvi vērtē Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta 2006. gada 31. janvārīCOTER sanāksmē sniegto informāciju attiecībā uz viena Reģionu komitejas locekļa iekļaušanu inovāciju gada balvas novērtēšanas komisijā, kas paredzēta iniciatīvā “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām”;

24.

uzsver, ka saziņa un informācijas izplatīšana ir svarīgas iniciatīvas izplatīšanai. Ieplānotās ikgadējās konferencēs vajadzētu iepazīstināt ar paraugpraksi un tās iespējamo piemērošanu Eiropas reģionos un pilsētās. Reģionu komiteja ir gatava sadarboties ar Komisiju šajā jautājumā, sevišķi attiecībā uz datu apmaiņu ar platformu Lisabonas procesa uzraudzībai. Komiteja uzskata, ka ir jāizplata svarīgāka informācija par iniciatīvu jau no paša tās sagatavošanas posma. Daži atsauces dokumenti, kā, piemēram, “Dienestu darba dokuments” (“Staff Working Paper”), kas satur ierosinātos tematus (3), pašlaik ir pieejams vienīgi angļu valodā. Komiteja iesaka to izplatīt arī citās Kopienas valodās;

25.

izsaka gandarījumu par trim konferencēm, kuras Komisija organizēja iniciatīvas “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” ietvaros, un uzskata, ka papildus norādītajām ir lietderīgi ieteikt uzsākt citas saziņas un salīdzināšanas (tikšanās vietas, konferences, reālas vai virtuālas viedokļu apmaiņu vietas) iniciatīvas, jo sevišķi iekļaut komunikācijas, veicināšanas un izplatīšanas pasākumus Saskaņotā komunikācijas plānā, kas, plānojot pasākumus ilgtermiņā, ļautu noteikt saskaņošanas ietvaru, kurā iekļausies Komisijas dienestu informācijas nodaļu un citu iesaistīto dalībnieku, starp kuriem īpaša loma iederētos Reģionu komitejai, kas ir pieejama šajā sakarā nepieciešamajiem paskaidrojumiem, gaidāmie centieni;

26.

ierosina 3. mērķa programmu pārvaldības iestādēm piešķirt papildu līdzekļus, lai iniciatīva varētu izvērst teritoriālās sadarbības tīklu darbību, īstenojot Lisabonas stratēģiju, galvenokārt iedzīvotāju labā, Eiropas Komisijas “D plāna” ietvaros (4);

27.

atbalsta Eiropas Komisijas ierosinājumus organizēt periodiskas tematiskas konferences apspriežamās iniciatīvas ietvaros un atbilstoši ātrākas izskatīšanas iespējai iekļaut struktūrpolitikai īpaši noderīgas idejas struktūrfondu galvenajās programmās;

28.

izsaka bažas par iniciatīvas uzsākšanai nepieciešamo laiku. Ir jāatzīmē, ka tā pilnībā sāks darboties tikai 2007. gada otrajā pusē. Faktiski Komisija paziņo par nodomu jau uzsākt dažas paātrinātas darbības ar iespējamiem pieejamajiem līdzekļiem joprojām īstenojamo programmu ietvaros (pašreizējie “Interreg III C” un “Urbact”), tādējādi paātrinot jauno programmu uzsākšanu. Tas rada nepieciešamību precizēt paredzētos termiņus;

29.

ierosina Reģionu komitejas locekļa līdzdalību padomdevēja statusā programmas “Interreg IVC” un programmas “Urbact 2007-2013” Uzraudzības komitejās, lai nodrošinātu pareizu mijiedarbību un sadarbību iniciatīvas “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” darbībā un atzīstot vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvību Eiropas līmenī, kas ir Reģionu komitejas prerogatīva;

30.

iesaka iestādēm uzturēt regulāru dialogu ar apvienībām, kurās darbojas iedzīvotāji, un pilsonisko sabiedrību, tādējādi veicinot līdzdalības demokrātiju;

31.

aicina Komisiju sniegt vairāk informācijas par iniciatīvas pārvaldības nosacījumiem. Ir svarīgi precizēt, uz kādu nosacījumu pamata izpaudīsies sadarbība starp tiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, kas ir saistīti ar reģioniem un pilsētām, kā arī kādi būs Reģionu komitejas un Komisijas saistību nosacījumi;

32.

lūdz, lai lēmumus par inovatīvu pasākumu iekļaušanu rīcības programmā, kas tiek īstenota tīkla, kurā piedalās reģioni, ietvaros, pieņemtu programmas koordinācijas komiteja;

33.

uzsver, ka iniciatīvas mērķis ir galvenajā programmu izstrādē piegādāt labākās no tīkliem izrietošās idejas. Tādēļ Komiteja lūdz precizēt, saskaņā ar kādu procedūru notiks paraugprakšu atlase un tātad arī to kontrole pārskata sagatavošanas posmā. Saistībā ar reģionu/pilsētu brīvprātīgo kandidatūru izvirzīšanu Komiteja ierosina tām ieviest iespēju saskaņā ar vienkāršiem un ātriem kodificētiem nosacījumiem iniciatīvā noteikto tematu ietvaros iesniegt Komisijai ierosinājumus un norādījumus attiecībā uz sevišķi interesantām pieredzēm, kurām varētu būt vērtība tīklu izveidošanā vai paplašināšanā;

34.

lūdz Eiropas Komisijai sniegt precizējumus arī attiecībā uz iniciatīvā paredzēto tehniskās palīdzības organizēšanu un finansēšanu, kurai ir liela nozīme paraugprakšu veicināšanas uzsākšanai; ir vajadzīgs arī metodoloģisks atbalsts, lai novērtētu patiesos jauninājumus un noteiktu tos, kurus var nodot vai attīstīt tālāk. Šajā sakarā Komiteja ierosina Komisijai uzņemties šo lomu sadarbībā ar katras tematiskās darbības ārējiem novērtētājiem, ja uzraudzības komiteja to nolems;

35.

vēlas noskaidrot, vai iniciatīvai dotais nosaukums ir atbilstīgs un pilnīgs. Komiteja apšauba, vai nosaukums “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” patiesi ir vispiemērotākais un vai, gluži pretēji, tas neradīs sajukumu ar citām iniciatīvām (piemēram, “uz zināšanām balstīti reģioni” vai Lisabonas grupa). Komiteja uzskata, ka paziņojuma ietekmes nodrošināšanai vēlams nosaukt iniciatīvu “Reģioni un pilsētas ekonomiskajām pārmaiņām”, tomēr tā atzīst, ka vispārīgajam terminam “reģioni” dodama priekšroka, jo tas ietver teritoriālās dimensijas dažādus institucionālos līmeņus.

36.

uzsver, ka tā ir izstrādājusi “Lisabonas stratēģijas uzraudzības platformu”, kas ir vietējo un reģionālo pašvaldību instruments, kura mērķis ir nodrošināt šo administratīvo līmeņu ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā reģionālajā aspektā. Kopš 2006. gada darbojas interaktīva platforma. Šobrīd tajā iesaistījušies 100 reģioni un pilsētas. Paredzams, ka turpmākajos mēnešos to skaits pieaugs. Platformas galvenais mērķis ir palīdzēt reģioniem atrast savu vietu Eiropā notiekošās modernizācijas apstākļos un iziet ārpus tīri valstiskas perspektīvas. Platformas instrumenti ir uzraudzība (vajadzību novērtēšana), salīdzinoša analīze (pārredzamība Eiropas līmenī), apmaiņa darba grupu ietvaros un mijiedarbība (apmaiņa tiešsaistē);

37.

vēršas pie Komisijas ar lūgumu, lai darbu virzība būtu iespējami vienkāršāka, ņemot vērā sarežģīšanās risku. Komiteja iesaka tiekties uz sinerģiju un papildināmību ar reģionālo politiku. Tas rada nepieciešamību atrast kopīgus saskarsmes punktus starp iniciatīvu “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” un Reģionu komitejas Platformu Lisabonas procesa uzraudzībai.

38.

Jo sevišķi ierosina piemērotākā un efektīvākā veidā atvieglot iniciatīvas un platformas Lisabonas stratēģijas uzraudzībai mijiedarbību, ņemot vērā to, ka minētās platformas uzdevums ir nodrošināt Eiropas reģionu un pilsētu. diskusiju un pieredzes salīdzināšanu. Ar ideju un priekšlikumu palīdzību tā ļautu vienkāršot un uzturēt “Reģionu ekonomiskām pārmaiņām” starpreģionu tīklu izvēles procedūru, galvenokārt ātrākas izskatīšanas iespējai. Vienlaikus platformai būtu jāsaglabā un jāizceļ tās loma pārvaldības aspektu un Lisabonas stratēģijas plānošanas un īstenošanas politikas virzības pārraudzībā. Šajā sakarā Reģionu komiteja ir gatava kopā ar Komisiju un programmām “Interreg IVC” un “Urbact 2007–2013” izveidot nepieciešamās sinerģijas institucionālajā un darbības līmenī.

39.

nobeiguma kopsavilkumā un, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un uz iniciatīvas “Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” lomu un nozīmi, ierosina, lai iniciatīvas īstenošanā Reģionu komiteja uzņemas pārstāvības, sadarbības un atbalsta funkcijas, kas varēs būt noteicošās saskaņā ar tās institucionālajiem mērķiem. Jo sevišķi Komiteja norāda uz īpašajiem šo funkciju izpausmes instrumentiem, kas šajā atzinumā ir ierosināti Reģionu komitejai:

40.

atkārtoti uzsver, ka iniciatīvas īstenošanas gaita un tās skartie temati jāapspriež un jānovērtē kopīgā konferencē.