30.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/1

—

iesaka atzīt kopēju Eiropas migrācijas politiku, kas ļauj plaši sadarboties un saskaņot dalībvalstu un trešajo valstu pasākumus;

—

steidzami aicina izveidot finanšu instrumentu, kas īpaši paredzēts apgabaliem ar vislielāko imigrantu daudzumu un tranzīta zonām, ko apgrūtina liels imigrantu pieplūdums, piemēram, Kanāriju salas, Seūta, Lampedūza, Malta, Meliļa, un Itālijas dienvidi kopumā; tie ir apgabali, kur masveidīgs imigrantu pieplūdums ir ļoti nopietna problēma;

—

iesaka pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu tirdzniecību ar cilvēkiem un noziedzīgo grupējumu darbību, kas to veic, un aicina izvirzīt minēto jautājumu par ES prioritāti, šim nolūkam paredzot atbilstošus finanšu līdzekļus. Būtiski svarīgi ir novērst nelegālo imigrāciju un cīnīties pret to veicinošo pagrīdes ekonomiku;

—

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu gan saistībā ar to pieredzi sadarbībā ar migrācijas plūsmu izcelsmes valstīm, gan arī to veiktajiem imigrantu integrācijas pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpi (kas veido procentuāli lielāko publisko izdevumu daļu), mājokļiem, izglītību un nodarbinātību;

—

ierosina izveidot mehānismu imigrācijas jomā pieņemto atzinumu uzraudzībai, nodrošinot to, ka attiecīgajās Eiropas Komisijas iniciatīvās Komiteju pārstāv vai nu Konstitucionālo lietu komisijas priekšsēdētājs, vai ziņotāji. Minētais mehānisms sniegtu Komitejai iespēju aktīvi iesaistīties dažādos likumdošanas procesa posmos: a) pirmslikumdošanas posmā (apspriedes ar Komiteju kā ar ieinteresēto pusi, ietekmes analīze); b) politikas novērtēšanas posmā (gada ziņojumi par migrāciju un integrāciju).

1)

tā kā Eiropa piedzīvo lielāko migrācijas plūsmu savā vēsturē un, ņemot vērā to, ka migrācijas galamērķis ir Eiropas teritorijas sasniegšana, tā nav tikai migrantu galveno uzņēmēju dalībvalstu un reģionu vietējā problēma, bet minētais jautājums jāskata arī no visas ES, dalībvalstu un migrācijas plūsmu izcelsmes un tranzītvalstu viedokļa; tām kopīgi jārisina migrācijas plūsmu ikdienā radītās problēmas, tajā skaitā migrantu pārvietošanās ES teritorijā; Eiropadomes 2004. gada novembrī pieņemtajā Hāgas programmā jau ir izklāstīta darba programma kopīgas migrācijas politikas radīšanai, nosakot to kā ES prioritāti,

2)

tā kā trūkst ticamu statistikas datu, lai precīzi novērtētu saistību starp legālo un nelegālo migrāciju un migrāciju kopumā, tādēļ arī turpmāk nepieciešams turpināt Eiropas Migrācijas tīkla darbību, lai iegūtu objektīvu un salīdzināmu informāciju ar mērķi atbalstīt kopīgās migrācijas un patvēruma politikas,

3)

tā kā imigrantu integrācija jāapsver, ņemot vērā viņu iesaistīšanu darba tirgū (pievēršot īpašu uzmanību imigrantēm), kā arī plašākā perspektīvā, kas cita starpā ietver izglītības, kultūras, sociālo un politisko aspektu,

4)

tā kā integrācija ir divpusējs process, kas prasa kā imigrantu gribu integrēties uzņēmējsabiedrībā un viņu atbildību par šīs vēlmes īstenošanu praksē, tā arī ES iedzīvotāju vēlmi akceptēt imigrantu iekļaušanos sabiedrībā; tam nepieciešama izpratnes veidošana un izglītošanas pasākumi, lai pozitīvi ietekmētu abu grupu rīcību,

5)

tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības ir tiešās migrācijas plūsmu uzņēmējas un galvenās iesaistītās puses integrācijas pasākumu ieviešanā (nodarbinātības, izglītības, kultūras, sociālajā un politiskajā jomā) un tām jābūt visbūtiskākajai nozīmei migrācijas politikas noteikšanā iedzīvotājiem pēc iespējas tuvākā līmenī, lai nodrošinātu migrantu sekmīgu integrāciju,

1.1

uzskata, ka, atbilstoši Komitejas iepriekšējos atzinumos paustajam viedoklim par nelegālo imigrantu repatriāciju un par Hāgas programmas (1) piemērošanu reģionālajā un vietējā līmenī imigrācija jāskata globāli, ietverot skaidru skatījumu uz vissvarīgākajiem migrācijas politikas jomā īstenojamajiem pasākumiem, nevis pamatojoties uz fragmentāriem pasākumiem. Jāapsver visas nepieciešamās likumdošanas, rīcības un saimnieciskas iniciatīvas, lai šo parādību risinātu jau tai izceļoties — izmantojot attīstības sadarbību ar migrācijas plūsmu izcelsmes valstīm un cīnoties pret nelegālo tirdzniecību ar cilvēkiem — līdz pat beigu posmam, pieņemot nepieciešamos pasākumus visu to imigrantu integrācijai, kas iekārtojušies uz dzīvi mūsu valstīs, un cīnoties pret pagrīdes ekonomiku, kas ir skaidrs “pievilkšanas faktors” un veicina imigrantu ekspluatāciju; Komiteja pievērš uzmanību tam, ka nelegālo imigrāciju veicina noziedzīgo organizāciju darbība;

1.2

uzsver, ka, neraugoties uz imigrācijas pieaugumu kopš 80. gadiem un to, ka ES uzņem ļoti daudz imigrantu no jaunattīstības valstīm (tiek lēsts, ka pašlaik to ir 40 miljoni), vēl aizvien nav kopīgas Eiropas politikas migrācijas plūsmu regulēšanai, un tādēļ dalībvalstis pieņem vienpusējus lēmumus, kas apgrūtina kopējas nostājas pieņemšanu;

1.3

norāda, ka saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību nevajadzētu pasīvi nogaidīt, līdz notiek kas nopietns. Ārkārtas situācijām nevajadzētu būt par partnerības nolīgumu izveides priekšnoteikumu;

1.4

uzskata, ka ar trešajām valstīm noslēgtajos partnerības nolīgumos jāietver politiskie, sociālie, ekonomiskie un kultūras aspekti, lai veidotos atbilstoša attiecība vai mijiedarbības saikne starp migrāciju un attīstību, kā ieteikts Eiropas Parlamenta ziņojumā par attīstību un migrāciju (2);

1.5

apstiprina, ka nekontrolētas migrācijas novēršanai galvenokārt nepieciešama pilnvērtīga sadarbība attīstības jomā, izmantojot projektus, kas ļauj radīt darbavietas, organizējot ekonomikas un tirdzniecības forumu, universitāšu tīklus un izveidojot imigrantiem paredzētus mikrokredītu fondus, ieviešot pasākumus, kas palīdz imigrantiem līdzdarboties viņu izcelsmes valstu attīstībā, kā arī infrastruktūru ierīkošana, jo īpaši, lai nodrošinātu dzeramā ūdens (42 % Āfrikas iedzīvotāju nav pieejams dzeramais ūdens), elektrības (tikai 20 % ir regulāra pieeja elektrotīkliem), veselības aprūpes centru un skolu pieejamību. Tas viss jāveic, paturot prātā, ka sadarbība iestāžu nostiprināšanā jānosaka kā prioritāte, izveidojot valstīs, kas saņem atbalstu attīstībai, virkni priekšnoteikumu, piemēram, vadības pārredzamību un struktūru demokratizāciju, lai nodrošinātu minētā atbalsta efektīvu saņemšanu un izmantošanu. Vispārējais mērķis ir vairāk veicināt sadarbības attīstības kvalitāti nekā kvantitāti; jo īpaši svarīgi ir atbalsta pasākumu īstenošanā nodrošināt pārredzamību, lai tie patiešām veicinātu attīstību;

1.6

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu gan saistībā ar to pieredzi sadarbībā ar migrācijas plūsmu izcelsmes valstīm, gan arī to veiktajiem imigrantu integrācijas pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpi (kas veido procentuāli lielāko publisko izdevumu daļu), mājokļiem, izglītību un nodarbinātību. Sadarbības ar migrācijas plūsmu izcelsmes valstīm projektu ietvaros vietējās un reģionālās pašvaldības noslēgušas daudzus nolīgumus un izstrādājušas projektus; cita starpā būtu lietderīgi minēt patversmes repatriētajiem jauniešiem, ko programmas AENEAS ietvaros atvēris Madrides autonomais apgabals Marokā;

1.7

norāda uz ES Galvaspilsētu reģionu parlamentu 2006. gada 26. un 27. aprīlī notikušās 5. konferences deklarācijā uzsvērto faktu, ka ES galvaspilsētu reģioni to labklājības un dinamisma dēļ īpaši piesaista trešo valstu iedzīvotājus, kas meklē jaunas iespējas, un tāpēc uzskata, ka jāīsteno pasākumi, lai novērstu lielu imigrantu pieplūdumu papildus parastajai plūsmai lidostu, ostu un sauszemes robežšķērsošanas vietās, kā arī jāievieš attiecīga plānošana šo cilvēku integrācijai citos uzņēmējvalsts reģionos;

1.8

vienlaikus uzsver galvaspilsētu reģionu nostāju, paužot atbalstu kopīgas Eiropas imigrācijas politikas izveidei, pilnībā ietverot visus jautājumus, kas saistīti ar imigrantu pilnvērtīgu integrāciju sabiedrībā; tikai integrācijas rezultātā būs iespējams panākt, lai imigranti ievērotu ES politisko sistēmu pamatā esošās kopīgās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības. Šajā sakarā Komiteja aicina pievērst uzmanību tādu iniciatīvu izstrādei, kas ļauj imigrantiem apgūt zināšanas par uzņēmējsabiedrības oficiālo valodu vai valodām un kultūru, kā arī liek viņiem justies nozīmīgiem sabiedrībā un līdzatbildīgiem par savu nākotni;

1.9

uzskata, ka migrācijas jautājumi attiecas uz visiem: katram ir kāds uzdevums, kas jāveic — sākot no pārvaldes struktūrām Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, un beidzot ar Eiropas iedzīvotājiem un pašiem imigrantiem. Tikai tā spēsim atrisināt viņu problēmas un visi kopā, arī imigrantu izcelsmes valstis, izmantot piedāvātās iespējas;

1.10

līdz ar to uzskata, ka nepieciešams uzlabot sadarbību

1.11

iesaka šādus pasākumus:

1.12

aicina Komisiju un dalībvalstis piemērot politikas, lai novirzītu imigrantu veiktos pārvedumus produktīviem ieguldījumiem izcelsmes valstīs, atvieglojot mikrokredītu pieejamību. Šajā sakarā tiek uzsvērta nepieciešamība rast iespēju tādus pārvedumus saistīt ar ieguldījumiem, kas veikti, izmantojot attīstības sadarbības fondus. Komiteja iesaka arī noteikt prasību novirzīt dzēsto parādu produktīvām investīcijām, ko savukārt varētu piesaistīt pārvedumiem tā, lai uzkrājumi minētajos ieguldījumos izrādītos visienesīgākā iespēja imigrantiem-ieguldītājiem;

1.13

šajā sakarā aicina izveidot garantiju fondu, lai nodrošinātu mikroprojektu ilglaicīgumu un palielinātu to ietekmi uz attīstību, un atbalsta ekonomikas un tirdzniecības foruma organizēšanu un ES un jaunattīstības valstu profesionāļu tīkla izveidi;

1.14

aicina dalībvalstis sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām migrācijas politiku izstrādē un nacionālo plānu izveidē integrācijas un nodarbinātības jomā, jo nepieciešamie pasākumi to īstenošanai tiek piemēroti vietējā un reģionālā līmenī;

1.15

steidzami aicina izveidot finanšu instrumentu, kas īpaši paredzēts apgabaliem ar vislielāko imigrantu daudzumu un tranzīta zonām, kuras apgrūtina liels imigrantu pieplūdums, piemēram, Kanāriju salas, Seūta, Lampedūza, Malta, Meliļa, un Itālijas dienvidi kopumā; tie ir apgabali, kur masveidīgs imigrantu pieplūdums ir ļoti nopietna problēma, jo trūkst līdzekļu, lai nodrošinātu attiecīgu humānās palīdzības sniegšanu. Jāatceras tas, ka ienākumu atšķirība valstīs abpus ES ārējai dienvidu robežai ir lielākā pasaulē;

1.16

aicina ES un dalībvalstis ņemt vērā masu nelegālās imigrācijas, kas ieplūst caur ES salu reģionu krastiem, īpašo raksturu, tās apliecināto cilvēcisko traģēdiju un sekas attiecībā uz drošību un kohēziju Eiropā. ES vajadzētu izmantot tās jūras robežu veidojošo reģionu potenciālu kā platformu savstarpēji izdevīgu attiecību izveidošanai ar trešajām valstīm;

1.17

uzskata, ka atbilstoši Komitejas iepriekšējiem atzinumiem par ģimenes atkalapvienošanos, par Hāgas programmas piemērošanu vietējā un reģionālajā līmenī un Zaļo grāmatu par nelegālo rezidentu repatriācijas politiku un saskaņā ar Eiropas Parlamenta ziņojumā par attīstību un migrāciju minētajām (3) nostādnēm jāīsteno tādi pasākumi, kas vērsti uz juridiskās noteiktības palielināšanu migrācijas jomā; šeit jāmin vairāki aspekti:

1.18

atbilstoši Komitejas atzinumā par tematu “Zaļā grāmata par Kopienas politiku nelegālo rezidentu repatriācijas jomā” (4) paustajam viedoklim atbalsta tādu pasākumu izstrādi, kas veicinātu un kā prioritāru izvirzītu brīvprātīgu atgriešanos — pretstatījumā piespiedu izraidīšanai. Būtu lietderīgi izstrādāt veicināšanas pasākumus, kas potenciālos imigrantus motivētu palikt izcelsmes valstīs. Piespiedu izraidīšanas gadījumā jāpievērš īpaša uzmanība neaizsargātām iedzīvotāju grupām; jebkurā gadījumā sadarbība ar izcelsmes valstīm ir īpaši svarīga;

1.19

atgādina, ka atbilstoši starptautiskajām konvencijām bērnu tiesību jomā un bērna interesēm, kas ir primāras, visos iespējamos gadījumos jānodrošina bērna augšana ģimenē. Atbalsts jāsniedz migrācijas plūsmu izcelsmes valstīs, kur bērni jāizglīto un jāapmāca, lai viņi varētu atrast darbu tuvu ģimenēm. Ievērojot Bērna tiesību konvenciju, valstīm jācīnās pret bērnu nelegālu pārvešanu uz citām valstīm;

1.20

uzskata, ka Eiropas integrācijas fonds jāpārvalda tā, lai tiktu ņemtas vērā visu vietējo un reģionālo pašvaldību īpašās prasības, un atbalsta to iesaistīšanu valsts programmu apspriešanā un attiecīgajās rīcības programmās;

1.21

atbilstoši Eiropas Parlamenta ziņojumā par attīstību un migrāciju izteiktajām nostādnēm arī aicina Komisiju sagatavot nepieciešamos finanšu instrumentus imigrantu integrācijai uzņēmējvalsts politiskajā un sociālajā dzīvē, izmantojot valodu apmācību, izglītošanu kultūras jomā un pilsonisko audzināšanu, bet nemazinot imigrantu identitātes saglabāšanu. Turklāt jāņem vērā arī imigrantu pēcnācēju (bērnu un mazbērnu) īpašās integrācijas problēmas;

1.22

uzskata, ka īpaša uzmanība jāveltī izglītībai, kas visvairāk atvieglo integrāciju, jo skolu beidzēju skaits imigrantu vidū ir ievērojami zemāks nekā pārējo ES iedzīvotāju vidū. Komiteja norāda, ka imigrantu integrācijas jomā ir ļoti svarīgi izstrādāt instrumentus, kas nepieciešami viņu iekļaušanai izglītības sistēmā un darba tirgū. Tādēļ Komiteja ierosina:

1.23

Atbilstoši Komisijas Rokasgrāmatā par integrāciju izteiktajam viedoklim uzskata par svarīgu:

2.1

uzsver, ka legālās imigrācijas gadījumā nedrīkst aizmirst to, ka emigrē tieši tie cilvēki, kas ar savām prasmēm varētu veicināt izcelsmes valstu attīstību;

2.2

uzskata, ka jāņem vērā intelektuālā darbaspēka migrācija, kā jau minēts Komitejas atzinumā par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par trešo valstu pilsoņu iebraukšanas un uzturēšanās nosacījumiem studiju, arodapmācības vai brīvprātīgā dienesta gadījumā” (5) un, lai gan ir jāveicina iespējas, kas tādējādi tiek dotas mūsu valstu ekonomikai, jāatvieglo arī imigrantu atgriešanās izcelsmes valstīs, lai veicinātu to attīstību, kā arī jāpiedāvā viņiem iespēja atgriezties atkārtoti, lai turpinātu vai pabeigtu apgūt izglītību, tādējādi radot pastāvīgu pieredzes plūsmu un ieguvumus gan izcelsmes valstij, gan uzņēmējvalstij;

2.3

uzskata, ka cirkulārā migrācija ir svarīgs pamats, lai nostiprinātu migrācijas pozitīvo ieguldījumu attīstībā;

2.4

atbalsta Komisijas pamatmērķi, kas attiecas uz kopīgas tiesiskās sistēmas garantēšanu visiem trešo valstu pilsoņiem, kuri nodarbināti legāli un kuriem atļauts uzturēties kādā dalībvalstī; jo īpaši uzsver nepieciešamību risināt jautājumu par diplomu un citu kvalifikāciju atzīšanu un saskaņošanu, lai izvairītos no situācijām, kad imigranti strādā krietni zem savas kvalifikācijas līmeņa;

2.5

uzsver nodarbinātības pieejamības nozīmi imigrantu integrācijā un norāda uz pašreizējo pretrunu starp vienkāršoto nostāju, kur galvenā uzmanība vērsta tikai uz nepieciešamību uzņemt vairāk imigrantu un vienkārši legalizēt darbaspēku, un centieniem vietējā un reģionālajā līmenī cīnīties pret sociālo atstumtību un ksenofobiju, kā arī pasākumu īstenošanu sieviešu integrācijai, kuru saikne ar bērniem ir izšķiroši nozīmīga ģimenes integrācijai;

2.6

uzskata, ka legālās migrācijas gadījumā jāņem vērā ģimeņu atkalapvienošanās kā viens no imigrantu sociālās integrācijas pamatnosacījumiem, jo pretējā gadījumā minētā stratēģija izrādīsies nepilnīga. Neraugoties uz to, ģimeņu atkalapvienošanās kā integrācijas virzītājspēks jāatbalsta tiktāl, ciktāl tā attiecas uz šauru ģimenes loku — vecākiem, bērniem un vecvecākiem;

2.7

šajā sakarā uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību bažas par dzimumu jautājumu, jo ir svarīgi ņemt vērā dubultdiskrimināciju, ko cieš sievietes ne vien dzimuma, bet arī etniskās izcelsmes dēļ. Tādēļ Komiteja lūdz Komisiju un dalībvalstis pastiprināt dialogu ar izcelsmes valstīm nolūkā veicināt sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību;

2.8

atbalsta Komisijas nostāju attiecībā uz pagaidu darba ņēmējiem un apsver nepieciešamību izstrādāt labvēlīgākus noteikumus pagaidu darbaspēka mobilitātes jomā. Svarīgi tomēr izvairīties no tā, ka pagaidu darbs pārvēršas par nelegālās imigrācijas plūsmu. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu pagaidu darba veicēju iekļaušana sadarbības projektos ar izcelsmes valstīm tā, lai šiem cilvēkiem pēc pagaidu darba perioda būtu motivācija atgriezties attiecīgajās izcelsmes valstīs un turpināt darbu sadarbības projektu ietvaros. Bez tam minētie sadarbības projekti, izmantojot ceļošanas izmaksu pašreizējo samazināšanos, ļautu veicināt pagaidu darbinieku ierašanos ne tikai no ģeogrāfiski tuvu esošām valstīm, bet arī no tālākām valstīm, kā, piemēram, no Latīņamerikas;

2.9

tāpat kā Komisija uzskata, ka ir svarīgi uzlabot datu apkopošanu, lai efektīvi attīstītu Eiropas imigrācijas politiku, kurā saistībā ar imigrantu uzņemšanu kā izšķirošais faktors vienmēr jāņem vērā darba tirgus vajadzības. Ir nepieļaujami, ka 90 % imigrantu attiecīgajā valstī pirms viņu statusa legalizēšanas uzturas nelegāli;

2.10

atzinīgi vērtē dokumentā pausto Eiropas Komisijas vēlmi uzsvērt Eiropas darba mobilitātes portāla nozīmi, kas internetā piedāvā informāciju par EURES sadarbības tīklu (Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkls), kura uzdevums ir sniegt informāciju, ieteikumus un pakalpojumus nodarbinātības jomā darba ņēmējiem un darba devējiem, kā arī potenciālajiem darba ņēmējiem sniegt informāciju, ievirzes padomus un ieteikumus par mobilitātes jautājumiem, nodarbinātības iespējām, dzīves un darba apstākļiem Eiropas ekonomiskajā telpā un cita starpā palīdzēt darba devējiem, kuri vēlas pieņemt darbā strādājošos no citām valstīm; RK varētu dot ieguldījumu, sniedzot Komisijai informāciju par vietējo un reģionālo pašvaldību pārvaldītajiem interneta portāliem, kas varētu būt nozīmīgi informācijas avoti visām iesaistītajām pusēm (6);

2.11

atbalsta Eiropas Komisijas ideju par to, ka Eiropa jāpadara pievilcīga kvalificētiem darba ņēmējiem, izciliem studentiem un pētniekiem. Turklāt studentiem būtu jāatļauj (pretstatā pašreizējai situācijai atsevišķās dalībvalstīs) darbu apvienot ar mācībām, jo tas viņiem palīdzētu iekļauties darba tirgū. Būtu lietderīgi izstrādāt īpašas mobilitātes programmas ārvalstu studentiem, kā jau ES tas tiek darīts, izmantojot ļoti veiksmīgās programmas Erasmus vai Leonardo da Vinci, lai izvairītos no intelektuālā darbaspēka izceļošanas un atvieglotu studentu apmācību, jo studenti ir nepārvērtējams izcelsmes valstu cilvēkkapitāls;

2.12

atbalsta to, ka jāapsver iespēja atsevišķos gadījumos vienlaicīgi izsniegt uzturēšanās un darba atļaujas, mazinot birokrātiju un palielinot kontroli, kā arī ierosina visā ES standartizēt darba un uzturēšanās atļaujas;

2.13

atbalsta Eiropas Komisijas apgalvojumu, ka imigrācija nav risinājums Eiropas iedzīvotāju novecošanas problēmai, tā ir tikai instruments, kas atvieglo, bet neatrisina demogrāfiskā deficīta problēmu Eiropā;

2.14

atzinīgi vērtē to, kas Eiropas Komisijas paziņojumā liela nozīme ir piešķirta sadarbībai ar imigrācijas plūsmu izcelsmes valstīm un atbalsta imigrācijas jomā esošo finanšu instrumentu nostiprināšanu, kā arī jaunu, īpašu instrumentu izveidi;

2.15

norāda, ka ES iekšienē reģionālo un vietējo pašvaldību vadības pilnvaras nozīmē tiešu iesaistīšanos imigrācijas jautājumu risināšanā, un tādēļ uzsver, ka tās var sniegt ļoti nozīmīgu pievienoto vērtību Eiropas Komisijas 2007. gadā plānotajos pieredzes apmaiņas pasākumos un diskusijās izpratnes veidošanas, informācijas un apmācību jomā (7);

2.16

piedāvā sniegt Komisijai atbalstu ietekmes novērtējuma, ko paredzēts izstrādāt pirms konkrētu priekšlikumu izvirzīšanas legālas imigrācijas jomā, un sistemātisku konsultāciju ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām veikšanā (8).

3.1

jo īpaši atbalsta sadarbības nepieciešamību ar trešajām valstīm, lai novērstu nelegālo imigrāciju, un tādēļ atbalsta Eiropadomes 2005. gada 15. un 16. decembra sanāksmes lēmumu 3 % Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta līdzekļu izmantot ar imigrāciju tieši saistīto apgabalu finansiālajam atbalstam;

3.2

uzskata par nepieciešamu veicināt partnerības līgumu noslēgšanu ar imigrācijas plūsmu izcelsmes valstīm, kam būtu jānovērš ārkārtas situācijas migrācijas un humānajā jomā, un kuros būtu jāietver kā sadarbības jautājumi par cīņu ar nelegālo imigrāciju, nelegālo imigrantu atgriešanos un repatriāciju, tā arī atbalsts attīstībai un nodarbinātības iespēju radīšanai šo valstu pamatiedzīvotājiem;

3.3

uzskata, ka ir ļoti svarīgi migrācijas plūsmu izcelsmes valstīs attīstīt visus pieejamos informācijas avotus attiecībā uz imigrāciju, tās apjomu, spēkā esošajiem tiesību aktiem un legālās imigrācijas iespējām;

3.4

atbalsta Eiropas Komisijas ierosinājumu izveidot steidzamas palīdzības mehānismu dalībvalstij, kas saskaras ar grūti risināmām situācijām uz ārējām robežām; aicina Padomi piešķirt Komisijai pietiekami daudz līdzekļu tā pienācīgai izveidei;

3.5

atbalsta Eiropas Komisijas sagatavotajā dokumentā izteikto priekšlikumu par nepieciešamību izskaust tirdzniecību ar cilvēkiem un ar minēto noziegumu saistīto noziedzīgo organizāciju darbību, lūdzot izvirzīt minēto jautājumu kā ES prioritāti un šim nolūkam paredzot nepieciešamos finanšu līdzekļus. Svarīgi ir apzināties šīs cilvēciskās drāmas apmērus: saskaņā ar dažādu starptautisku organizāciju sniegtajiem statistikas datiem, ceļā uz galamērķa valsti viens no trijiem imigrantiem iet bojā;

3.6

saistībā ar iepriekš minēto brīdina — lai saglabātu iespējami lielāku kontroli attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, Eiropas valstīm, kas uzņem imigrantus, jāizvairās imigrantu izraidīšanu nodot to pierobežas valstu ziņā, kurās nepietiekami ievēro cilvēktiesības;

3.7

uzsver, ka šajā sakarā Eiropas Nodarbinātības stratēģijai un pamatnostādnēm jāveicina stabila nodarbinātība ar tādu pasākumu starpniecību kā ar darba algu nesaistītu izmaksu samazināšana un nodokļu sloga samazināšana strādājošajiem, kuri saņem zemu atalgojumu vai ir ar zemu kvalifikāciju, jo tādējādi varētu samazināt motivāciju izmantot nelegālo darbu un līdz ar to arī nelegālo imigrantu pieņemšanu darbā. Minētajiem pasākumiem darba tirgus elastīguma jomā jāveicina imigrantu legāla nodarbināšana;

3.8

atbalsta informācijas kampaņu veicināšanu par legālās migrācijas priekšrocībām un draudiem, ko rada nelegālā imigrācija, kā arī Komisijas iniciatīvu 2007. gadā uzsākt pētījumu par pašreizējo praksi un nelegālo imigrantu legalizēšanas ietekmi dalībvalstīs, izmantojot to, lai risinātu turpmākas diskusijas un izveidot vienotu juridisko pamatu legalizēšanai Eiropas mērogā;

3.9

uzskata par nepieciešamu dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, kā arī izlūkdienestiem saskaņot darbību ES līmenī, lai tie sadarbībā ar kompetentām vietējām pašvaldībām varētu noteikt noziedzīgās organizācijas, kas nodarbojas ar nelegālu imigrantu transportu, un cīnīties pret tām;

4.1

piekrīt tam, ka plānotā migrācijas tīkla uzdevums ir sniegt Komisijai, dalībvalstīm un sabiedrībai kopumā objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju patvēruma un migrācijas jomā un atbalsta to, ka šai informācijai, izņemot konfidenciāli informāciju, jābūt publiski pieejamai, visos gadījumos sadarbojoties ar datu aizsardzības aģentūrām;

4.2

piekrīt tam, ka konkrēti uzdevumi, kā, piemēram, datu apkopošana un informācijas analīze, pētījumi, atzinumu un ieteikumu publicēšana un informatīvo pasākumu organizēšana būtu jāveic vienai struktūrai, jo uzdevumu koncentrēšana veicina apjomradītus ietaupījumus un atvieglo koordināciju, turklāt

4.3

izvirza vēl vienu uzdevumu: Eiropas migrācijas tīklam jākoordinē arī Kopienas tiesību aktu transponēšana dažādu valstu likumdošanā;

4.4

atbilstoši Eiropas Parlamenta nostādnēm (9) un lai nodrošinātu visu pušu un organizāciju, kas atbildīgas par datu vākšanu, ciešu sadarbību, iesaka katrā no tām iecelt atbildīgo par sadarbību, kā arī izmantot atsevišķu tīmekļa vietni, kas būtu pieejama tikai ieinteresētajiem un atbildīgajiem lietotājiem. Tāpat ir nepieciešama arī saikne starp valstu un starptautiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar minēto jautājumu risināšanu. Tām jāmeklē sadarbības iespējas problēmu risināšanai;

4.5

saistībā ar minētā tīkla struktūru iesaka izvēlēties 1. iespēju, piesaistot tīklu Komisijai, jo tas atvieglotu kontroli, koordināciju un attiecības ar citām ES iestādēm. Attiecībā uz valstu kontaktpunktu darbību jānorāda, ka par datu savākšanu un problēmu izpēti jābūt atbildīgiem valstu pārstāvjiem. Kontaktpunktu uzdevumam jābūt informācijas vākšanai, analīzei (kad tas iespējams) un pārsūtīšanai tīklam un valstu ieinteresētajiem, tam notiekot saskaņā ar valstīs pieņemtajiem noteikumiem par kontaktpunktu darbību un uzdevumiem.Tīkla statusam jānodrošina tā neatkarība no katras valsts valdības, un tā struktūrā būtu jāiekļauj reģionālās un vietējās pašvaldības. Jebkurā gadījumā tekošai informācijas nodošanai jābūt nodrošinātai;

4.6

uzskata par svarīgu ar minētā tīkla starpniecību:

5.1

uzskata par nepieciešamu izstrādāt ikgadējus ziņojumus par migrāciju un attīstību, sniedzot nepieciešamos datus, lai varētu plānot imigrāciju un izstrādāt atbilstošu migrācijas politiku; nav iespējams plānot valsts politiku, ja nav nepieciešamās informācijas, jo īpaši minētajā jomā;

5.2

uzsver nepieciešamību veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, to vietējām un reģionālajām pašvaldībām, izmantojot esošos tīklus un plānoto Eiropas migrācijas tīklu. Visām noradītajām pusēm jābūt pieejamai visai iespējamajai informācijai;

5.3

uzsver, ka jebkura realizējama ideja jāiekļauj programmās, un jebkura izstrādājama programma vai likumdošanas iniciatīva pēc tam jānovērtē, lai noteiktu tās lietderību un labu vai sliktu pārvaldību. Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt ikgadēju novērtējuma ziņojumu par migrāciju un integrāciju;

5.4

atbalsta Komisijas priekšlikumu par ikgadēja integrācijas foruma izveidi, kurā eksperti, imigranti, valsts pārvaldes iestāžu atbildīgie darbinieki, ietverot arī reģionālo un vietējo līmeni, un visas ieinteresētās puses var apmainīties ar paraugprakses piemēriem un iegūt izmantojamus secinājumus. Komiteja uzskata paraugprakses apmaiņu par ļoti svarīgu, vietējās un reģionālās pašvaldības tajā var sniegt konkrētu ieguldījumu, lai skatāmajā jomā īstenotajās politikās panāktu progresu un saskaņotus rezultātus. Jebkurā gadījumā jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai iegūtu plašus un precīzus datus par migrāciju, tos izmantojot politiku īstenošanā. Minētajā forumā jāņem vērā arī gada ziņojumi. Vienmēr jāsaglabā kontakti ar visām iesaistītajām pusēm;

6.1

iesaka iesaka atzīt kopēju Eiropas migrācijas politiku, kas ļauj plaši sadarboties un saskaņot dalībvalstu un trešajo valstu pasākumus;

6.2

uzskata par ārkārtīgi nepieciešamu uzlabot pieejamo datu kvantitāti un kvalitāti, kā arī apzināt darba tirgus vajadzības, lai attīstītu atbilstošu Eiropas imigrācijas politiku un kontrolētu migrācijas plūsmas;

6.3

iesaka veicināt līdzattīstību kā veidu, lai migrācijas plūsmu izcelsmes valstu attīstībai izmantotu ES valstīs dzīvojošo imigrantu kopienu potenciālu, un iesaka izpētīt citas iespējas, lai virzītu legālo imigrāciju, novēršot esošos šķēršļus imigrantu nodarbināšanai izcelsmes valstī;

6.4

iesaka pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu tirdzniecību ar cilvēkiem un noziedzīgo grupējumu darbību, kas to veic, un aicina izvirzīt minēto jautājumu par ES prioritāti, šim nolūkam paredzot atbilstošus finanšu līdzekļus. Būtiski svarīgi ir novērst nelegālo imigrāciju un cīnīties pret to veicinošo pagrīdes ekonomiku;

6.5

atkārtoti apstiprina to, ka ES iekšienē reģionālo un vietējo pašvaldību pārvaldes pilnvaras nozīmē, ka tās ir tieši iesaistītas imigrācijas jautājumu risināšanā, un tādēļ ierosina izveidot mehānismu imigrācijas jomā pieņemto atzinumu uzraudzībai, nodrošinot to, ka attiecīgajās Eiropas Komisijas iniciatīvās Komiteju pārstāv Konstitucionālo lietu komisijas priekšsēdētājs vai ziņotāji. Minētais mehānisms sniegtu Komitejai iespēju aktīvi iesaistīties dažādos likumdošanas procesa posmos:

6.6

tādēļ prasa Komitejas pārstāvību Komisijas formālajās un neformālajās darba grupās par migrācijas politikas jautājumiem; Komiteja uzskata, ka šāds turpmākais darbs dotu Komisijai iespēju izmantot vietējo un reģionālo pašvaldību uzkrāto pieredzi imigrācijas jautājumos;

6.7

aicina Eiropas migrācijas tīklā iekļaut reģionālās un vietējās pašvaldības;

6.8

vēlas nest savu ieguldījumu tīmekļa vietnē par imigrācijas jautājumiem, ko Komisija vēlas izveidot; Komieja var sniegt informāciju par vietējo un reģionālo pašvaldību pārvaldītajām tīmekļa vietnēm, kas varētu būt nozīmīgi informācijas avoti visām iesaistītajām pusēm;

6.9

aicina pilnveidot esošos juridiskos un finanšu instrumentus, kā arī izveidot jaunu instrumentu, lai nodrošinātu neseno, kā arī otrās un trešās paaudzes imigrantu un viņu pēcnācēju (bērnu un mazbērnu) integrāciju, jo īpaši ar izglītības starpniecību;

6.10

ierosina nolūkā atvieglot attiecīgu viedokļu un pieredzes apmaiņu reģionu starpā organizēt pirmo semināru par Eropas reģionu lomu migrācijas plūsmu pārvaldībā.