6.3.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/7

Reģionu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos aktos”

(2007/C 51/02)

REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā“Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos aktos” (COM(2005) 646 galīgā redakcija — 2005/0260 (COD)),

ņemot vērā Padomes 2006. gada 7. februāra lēmumu konsultēties ar Reģionu komiteju par minēto tematu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 265. panta 1. punktu,

ņemot vērā tās priekšsēdētāja 2006. gada 16. februāra lēmumu uzticēt Kultūras un izglītības komisijai izstrādāt atzinumu par minēto tematu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvu 97/36/EK, ar ko groza Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos aktos,

ņemot vērā atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas reglamentējošās audiovizuālās politikas nākotni” (1) (CdR 67/2004 fin) (2),

ņemot vērā atzinumu par tematu “Komisijas ceturtais paziņojums par Direktīvas 89/552/EEK (“Televīzija bez robežām”) piemērošanu” (3) (CdR 90/2003 fin) (4),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta lēmumu par tematu “Televīzija bez robežām” (2003/2033(INI)),

ņemot vērā Komisijas piekto paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Direktīvas 89/552/EEK (“Televīzija bez robežām”) piemērošanu, COM(2006) 49 galīgā redakcija,

ņemot vērā Komisijas sesto paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Direktīvas 89/552/EEK (“Televīzija bez robežām”), kas grozīta ar Direktīvu 97/36/EK, 4. un 5. panta piemērošanu 2001.–2002. gadā (COM(2004) 524 galīgā redakcija),

ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2006) 37 galīgā redakcija) par interaktīvo ciparu televīzijas pakalpojumu sadarbspējas pārskatīšanu saskaņā ar Komisijas 2004. gada 30. jūlija paziņojumu COM(2004) 541,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tematu “Eiropas elektronisko sakaru regulējums un tirgi 2005. gadā (11. ziņojums)” (COM(2006)68 galīgā redakcija.),

ņemot vērā Kultūras, izglītības un pētniecības komisijas 2006. gada 20. jūnijā pieņemto atzinuma projektu (CdR 106/2006 rev.2), (ziņotājs — LAMBERTZ kgs, Beļģijas vācu valodā runājošās kopienas ministru prezidents (BE/ESP)),

tā kā

kopš 1989. gada direktīvas par televīziju pieņemšanas un kopš 1997. gada, kad minētajā direktīvā tika veikti grozījumi, tehnoloģiju attīstība ir turpinājusies. Sevišķi plašsaziņas līdzekļu pāreja uz ciparu formātu un plašsaziņas līdzekļu konverģence radījusi nepieciešamību atbilstoši piemērot spēkā esošos tiesību aktus. Nākotnē būs iespējams ciparu formāta informāciju izplatīt dažādos veidos, tādējādi nodrošinot lietotājus ar apjomīgu informācijas un izklaides piedāvājumu neatkarīgi no tā, kāda aparatūra būs patērētāju rīcībā;

tiesību aktos ir jāņem vērā minētās attīstības tendences kaut vai tādēļ, lai izvairītos no klasisko televīzijas pakalpojumu un cita veida informācijas nesēju pakalpojumu konkurences kropļojumiem. Eiropas Parlaments un Reģionu komiteja ir vairākkārt aicinājuši pielāgot spēkā esošo direktīvu par televīziju strukturālajām pārmaiņām un tehnoloģiju attīstībai, kā arī pieprasījuši ieviest pamatnosacījumus, kas attiecas uz visiem informācijas nesēju pakalpojumiem;

audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem ir īpaša nozīme Eiropas kultūras daudzveidības saglabāšanas un plurālistiskas sabiedrības veidošanas procesā, tāpēc Eiropas tiesiskais regulējums ir jāpielāgo tā, lai padarītu iespējamu un veicinātu minēto vērtību veiksmīgu tālāko attīstību. Plašsaziņas līdzekļiem kopumā ir īpaša nozīme reģionālās un vietējās kultūras daudzveidības un identitātes saglabāšanā. Turklāt vietējie un reģionālie plašsaziņas līdzekļi sekmē ne tikai attiecīga satura informācijas izplatīšanu, bet bieži arī mazākumtautību valodu izplatību;

plašais piedāvājums elektronikas jomā, ar kuru mūsdienās patērētājs nepārtraukti sastopas dažādos veidos, ir izmainījis komerciālās informācijas uztveri. Tāpēc, veicot grozījumus direktīvā, būtu jāparedz tādi kvantitatīvi reklāmas ierobežojumi, kas ir lietderīgi un laika garam atbilstoši. Jāparedz arī zināmi kvalitatīvi ierobežojumi, lai saglabātu redakcionālo un raidījumu neatkarību, kurai ir izšķiroša nozīme demokrātiskās apziņas veidošanā valsts un reģionālajā līmenī. Vienlaikus jāņem vērā arī jaunatnes un patērētāju aizsardzības intereses,

66. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 11. un 12. oktobrī (11. oktobra sēdē), pieņēma šādu atzinumu.

1. Reģionu komitejas viedoklis.

Reģionu komiteja,

direktīvas darbības jomas sakarā

1.1

atzinīgi vērtē direktīvas darbības jomas paplašināšanu. Ņemot vērā arvien lielāko konverģenci, ir nepieciešams uz visiem informācijas nesēju pakalpojumiem attiecināt noteiktus minimālos standartus jaunatnes aizsardzības un cilvēka cieņas aizsardzības jomā, kā arī attiecībā uz Eiropas un neatkarīgu darbu veicināšanu un tiesībām veidot īso ziņu pārraides par sabiedriskas nozīmes notikumiem;

1.2

tomēr uzskata, ka Komisijas priekšlikums šajā ziņā ir nepilnīgs un ka tehniskās konverģences dēļ, kas arvien biežāk izraisa arī satura konverģenci, direktīva par televīziju vēl noteiktāk jāattīsta par tādu direktīvu, kas neizšķir atsevišķas platformas, bet ietver visu elektroniski izplatīto informāciju;

1.3

uzskata — uz informācijas nesēju pakalpojumiem, kuri izplata ne tikai skaņas un tekstuālo informāciju, bet galvenokārt arī kustīgus attēlus, jāattiecina kā saimnieciski tiesību noteikumi, piemēram, direktīva par elektronisko tirdzniecību, tā arī minimālie standarti jaunatnes un cilvēka cieņas aizsardzības jomā;

atšķirīga regulējuma sakarā

1.4

uzskata, ka Komisijas ierosinājums atšķirīgi traktēt lineāros un nelineāros audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumus, ņemot vērā lietotāju atšķirīgās izvēles un vadības iespējas, ir lietderīgs un atbalsta viedokli, ka noteikts standartu minimums jāattiecina uz visiem audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem;

raidvalsts principa sakarā

1.5	atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija ievērojusi raidvalsts principu; taču aicina paplašināt uztvērējvalsts rīcības iespējas gadījumos, kad informācijas nesēju pakalpojumu sniedzēju visa darbība vai lielākā tās daļa vērsta nevis uz raidvalsts, bet uz citas dalībvalsts teritoriju;

paškontroles mehānismu sakarā

1.6	atzinīgi vērtēt to, ka Komisija atzīst paškontroles mehānismu ieviešanas nepieciešamību un aicina dalībvalstis veicināt attiecīgu tiesību aktu izstrādāšanu;

1.7	taču uzskata, ka citas prasības nebūtu jāizvirza, ņemot vērā apstākļus, kas saistīti ar kompetences sadali. Ņemot vērā kultūras daudzveidību un subsidiaritāti, jāatsakās no norādījumiem par paškontroles mehānismu saturu dalībvalstīs un reģionos;

tiesību uz īso ziņu pārraidi sakarā

1.8

atbalsta to, ka turpmāk paredzētas tiesības uz īso ziņu pārraidi, lai nodrošinātu pārrobežu informācijas plūsmu un neierobežotu informācijas pieejamību. Tas būtiski veicina viedokļu daudzveidību un pārrobežu informācijas apriti par nozīmīgiem notikumiem citos reģionos. Turklāt tādējādi tiek panākta ar televīziju saistītu regulējuma jomu un attiecīgās Eiropas Padomes konvencijas tālāka saskaņošana;

1.9	atkārtoti uzsver, ka tiesības uz īso ziņu pārraidi jānodrošina arī raidorganizācijām, kuru raidījumi notiek kādā no mazākumtautību valodām;

Eiropas un neatkarīgu darbu veicināšanas sakarā

1.10	ļoti atzinīgi vērtē kvotu sistēmas saglabāšanu, kas paredzēta Eiropas raidījumu atbalstam, jo tie būtiski veicina reģionālās identitātes saglabāšanu un izkopšanu; taču aicina panākt stingrāku un vienotāku minētās sistēmas piemērošanu;

1.11	uzskata, ka dalībvalstīm to praktisko iespēju robežās un ar piemērotiem līdzekļiem jāpanāk, lai to jurisdikcijā esošie nelineārie informācijas pakalpojumu sniedzēji arī veicina Eiropas un neatkarīgu darbu veidošanu un piekļuvi tiem;

reklāmas noteikumu sakarā

1.12	uzskata, ka direktīvas projektā pirmo reizi paredzētie noteikumi attiecībā uz produktu izvietošanu ir pārāk atviegloti un tie ievērojami apdraud redakcionālo neatkarību, kaut arī Komisija mēģinājusi novērst minēto risku, direktīvas projektā iekļaujot 3.h panta 1. punktu;

1.13	uzskata, ka 11. panta noteikumi, kas nosaka laiku starp reklāmas pārtraukumiem, un 18. panta noteikumi par reklāmas laika ierobežošanu nav lietderīgi, un tāpēc ierosina vēl vairāk liberalizēt kvantitatīvos reklāmas noteikumus lineāro pakalpojumu sniedzējiem;

1.14	uzskata, ka minēto noteikumu atcelšanas gadījumā nepieciešams ieviest reklāmas pārtraukumu aizliegumu bērniem paredzētās programmās un ziņu raidījumos;

1.15	iesaka izdarīt grozījumus un paredzēt iespēju, ka objektīvu iemeslu dēļ pieļaujamas atkāpes no noteikumiem, kas nosaka, ka vienu atsevišķu reklāmas klipu var pārraidīt tikai izņēmuma gadījumos;

valsts pārvaldes iestāžu neatkarības sakarā

1.16

atbalsta to, ka paredzēts nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu neatkarību, taču uzskata, ka dalībvalstu un reģionu, kuriem ir likumdošanas tiesības, pārziņā ir jāatstāj jautājums par to, kā organizēt plašsaziņas līdzekļu uzraudzību, īpaši gadījumos, ja sabiedriskajām raidorganizācijām ir vairāki īpašnieki.

2. Reģionu komitejas ieteikumi

1. ieteikums

2. punkts, 1. panta a) apakšpunkta pārstrādātā redakcija

Komisijas priekšlikuma teksts

RK ierosinātie grozījumi

Ar šādu tekstu aizstāj 1. pantu:

“1. pants

Šajā direktīvā:

(a)

“audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojums” ir pakalpojums atbilstoši Līguma 49. un 50. pantam, kura galvenais nolūks ir nodrošināt ar kustīgiem attēliem ar skaņu vai bez tās, lai informētu, izklaidētu vai izglītotu auditoriju, izmantojot elektronisko komunikāciju tīklus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK 2. panta a) punkta nozīmē;”

Ar šādu tekstu aizstāj 1. pantu:

“1. pants

Šajā direktīvā:

(a)

“audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojums” ir pakalpojums atbilstoši Līguma 49. un 50. pantam, kura galvenais nolūks ir arī nodrošināt ar kustīgiem attēliem ar skaņu vai bez tās, lai informētu, izklaidētu vai izglītotu auditoriju, izmantojot elektronisko komunikāciju tīklus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK 2. panta a) punkta nozīmē , tajā skaitā vienlaicīgi pārraidīto teletekstu. Tas neattiecas uz azartspēļu darbībām, kas ietver likmes ar naudas vērtību, tostarp izlozes un derības.”

Pamatojums

Tieši tehniskās konverģences dēļ, kas arvien biežāk izraisa arī satura konverģenci, nav mērķtiecīgi direktīvu attiecināt tikai uz tādiem informācijas nesēju pakalpojumiem, kuru galvenais mērķis ir kustīgu attēlu (ar skaņu vai bez tās) izplatīšana. Gluži otrādi, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus, no 3.d līdz h pantam noteiktos minimālos standartus ir lietderīgi attiecināt uz visiem informācijas nesēju pakalpojumiem, kuri izplata arī kustīgus attēlus. Pirmkārt, tas pamatojams ar apstākli, ka aizvien nenoteiktāka kļūst robeža starp tādiem informācijas nesēju pakalpojumiem, kuru galvenais mērķis ir kustīgu attēlu (ar vai bez skaņas) piedāvāšana, un tādiem informācijas nesēju pakalpojumiem, kuriem kustīgu attēlu (ar skaņu vai bez tās) lietošana ir papildu darbības forma (piemēram, elektroniskā prese vai radio apraide ar tīmekļa palīdzību). Nav skaidrs arī, kādēļ uz informācijas nesēju pakalpojumiem, kuru mērķis ir ne tikai kustīgu attēlu, bet tikpat lielā mērā arī vai galvenokārt skaņas un tekstuālas informācijas izplatīšana, netiek attiecināti minimālie standarti jaunatnes un cilvēka cieņas aizsardzības jomā, bet uz tiem paredzēts attiecināt tikai saimniecisko tiesību noteikumus, piemēram, direktīvu par elektronisko tirdzniecību.

Direktīva jāattiecina arī uz teletekstu, kas tiek pārraidīts vienlaicīgi ar audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem. Pašreiz spēkā esošā direktīva jau attiecas uz teletekstu. Tāpēc 1. panta a) apakšpunktā būtu tieši jāmin vienlaikus pārraidītais teleteksts.

Sabiedrības drošības un kārtības, kā arī noziedzības ierobežošanas un patērētāju aizsardzības apsvērumu dēļ azartspēļu nozare nav parasta tautsaimnieciska darbība. Tāpēc saskaņā ar direktīvas par elektronisko tirdzniecību noteikumiem arī direktīvā par audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem jānorāda, ka tās noteikumi pārrobežu darbības veicināšanai neattiecas uz jebkāda veida azartspēlēm. Kaut arī direktīvā par audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem azartspēles netiek īpaši pieminētas, ir iespējams, ka attiecinot direktīvu arī uz nelineārajiem audiovizuālajiem pakalpojumiem, tā tiks piemērota arī attiecībā uz azartspēļu pakalpojumiem. Tāpēc 1. panta a) apakšpunkts ir jāpapildina, tajā iekļaujot norādi par direktīvas nepiemērošanu attiecībā uz azartspēļu pakalpojumiem, līdzīgi kā direktīvas par elektronisko tirdzniecību 1. panta 5. punktā.

2. ieteikums

2. punkts, 1. panta c) apakšpunkta pārstrādātā redakcija

Komisijas priekšlikuma teksts

RK ierosinātie grozījumi

1. panta c) apakšpunkts

“c)	televīzijas raidījumu veidošana un apraide ir lineārs audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojums, kurā informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējs nosaka laiku, kad pārraidīs īpašu raidījumu, un sastāda raidījumu programmu;”

1. panta c) apakšpunkts

“c)

“televīzijas raidījumu veidošana un apraide” ir lineārs audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojums, kurā informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējs nosaka laiku, kad pārraidīs īpašu raidījumu, un sastāda raidījumu programmu; “lineārs pakalpojums” (piem., televīzijas pārraide) ir audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojums, kas izpaužas kā televīzijas pārraižu nekodēta vai kodēta sākotnējā izplatīšana nenoteiktam skaitam iespējamo skatītāju, kuriem vienlaikus tiek pārraidīti vai izplatīti tie paši attēli neatkarīgi no attēlu pārraides tehnoloģijas.”

Pamatojums

Eiropas Kopienu Tiesas spriedumā Mediakabel lietā sniegtais jēdziena “televīzijas pārraide” skaidrojums ļauj precizēt jēdziena “lineārais pakalpojums” definīciju. Lai skaidrāk nodalītu “lineāros” un “nelineāros pakalpojumus”, kā nodalīšanas piemēri preambulā būtu jāmin arī tie piemēri, kurus Eiropas Komisija pati minējusi direktīvas projekta pamatojumā (skat. dokumenta COM 2005/646, kurā sniegts īss pamatojums, 5. punktu) un 2006. gada februāra neoficiālajā dokumentā.

3. ieteikums

2. punkts 1. panta h) apaksšpunkta pārstrādātā redakcija

Komisijas priekšlikuma teksts

RK ierosinātie grozījumi

1. pants h) apaksšpunkts

“h)

“aplinku reklāma” ir preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja preču, pakalpojumu, nosaukuma, preču zīmes vai nodarbošanās atveidojums vārdos vai attēlos raidījumos, ja raidorganizācija šādu atveidojumu domājusi reklāmas nolūkiem un tas varētu maldināt auditoriju savas būtības dēļ. Šāds atveidojums uzskatāms par apzinātu jo īpaši tad, ja tas ir par samaksu vai citādu atlīdzību;”

1. pants h) apaksšpunkts

“h)

“aplinku reklāma” ir preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja preču, pakalpojumu, nosaukuma, preču zīmes vai nodarbošanās atveidojums vārdos vai attēlos raidījumos, ja raidorganizācija audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējs šādu atveidojumu domājuisi reklāmas nolūkiem un tas varētu maldināt auditoriju savas būtības dēļ. Šāds atveidojums uzskatāms par apzinātu jo īpaši tad, ja tas ir par samaksu vai citādu atlīdzību vai ja kādai precei, pakalpojumam, nosaukumam vai nodarbošanās veidam tiek pievērsta n epamatoti liela uzmanība. Nepamatoti lielas uzmanības pievēršana pieļaujama vienīgi tad, ja tā pamatojama ar raidījuma veidošanas redakcionālajām prasībām, it īpaši, kad tas nepieciešams dzīves īstenības atspoguļošanai.” ;

Pamatojums

Tā kā direktīvas piemērošanas joma tiek paplašināta, aplinkus reklāmas aizliegums jāattiecina ne tikai uz raidorganizācijām, bet arī uz visiem audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc 1. panta h) apakšpunktā vārds“raidorganizācijas” jāaizstāj ar “audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu sniedzēji”.

Ir jāprecizē aizliegtās aplinku reklāmas definīcija 1. panta h) apakšpunktā, atsaucoties uz Eiropas Komisijas skaidrojošā paziņojuma par televīzijas reklāmu 33. punktu (nepamatoti lielas uzmanības pievēršanas pazīmes). Tajā, paplašinot 3.h panta 1. punktu, tiek precīzi definēti stingrie nosacījumi, kādos pieļaujama produktu izvietošana audiovizuālajos raidījumos.

4. ieteikums

4. punkts jauns c) apakšpunkts

Komisijas priekšlikuma teksts

RK ierosinātie grozījumi

c)	Direktīvas 2.a pantam tiek pievienots 4. punkts: “Dalībvalstis var vērsties pret nelineāro pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2000/31/EK (elektroniskās tirdzniecības direktīva) 3. panta 3.–5. punktu un 12. panta 3. punktu.”

Pamatojums

Reģionu komiteja atbalsta to, ka direktīvas pamatā ir izcelsmes valsts princips. Taču dalībvalstīm būtu jāsaglabā iespēja aizliegt labēji ekstrēmistiska satura informācijas izplatīšanu. Attiecīgā satura informācijas izplatīšanas gadījumā dalībvalsts var vērsties pret lineāro pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz 2.a panta 2.punkta a) apakšpunktu, taču nelineāro pakalpojumu gadījumā regulējumā rastos “sprauga”, jo pēc direktīvas par audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem pieņemšanas vairs nepastāvētu līdzšinējās iejaukšanās iespējas, kuras nodrošināja elektroniskās tirdzniecības direktīva. Tāpēc jāparedz iespējas, ka dalībvalstis var aizliegt nelineāro pakalpojumu sniedzējiem atbilstoša satura informācijas izplatīšanu, kā to līdz šim pieļāva elektroniskās tirdzniecības direktīva. Tāpēc 2.a pantam jāpievieno 4. punkts, kurā skaidri jānorāda, ka dalībvalstis var vērsties pret nelineāro pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz elektroniskās tirdzniecības direktīvas 3. panta 3.–5. punktu un 12. panta 3. punktu.

5. ieteikums

5. punkts 3. panta 3. punkta pārstrādātā redakcija

Atzinuma projekts

Grozījums

“3. panta 3. punkts

Dalībvalstis veicina kopregulēšanas režīmus šīs direktīvas koordinētajās jomās. Šos režīmus plaši atzīst galvenās ieinteresētās personas, un šie režīmi nodrošina efektīvu ieviešanu.”

“3. pants 3. punkts

“Lai transponētu un īstenotu šīs direktīvas nosacījumus, D dalībvalstis veicina pašregulēšanas un kopregulēšanas sistēmas režīmus šīs direktīvas koordinētajās jomās. Šos režīmus Minētās sistēmas jāveido tā, lai attiecīgajā dalībvalstī tās plaši atzīst galvenās ieinteresētās personas, un tiek šie režīmi nodrošināta a efektīvau ieviešanau””

Pamatojums

Arī turpmāk vajadzētu saglabāt iespēju transponēt direktīvu ar pašregulēšanas un paškontroles sistēmu palīdzību. Tādēļ direktīvas reglamentējošajā daļā un uzskatāmības dēļ arī apsvērumos būtu jāpaskaidro, ka tiek ietverta arī pašregulācija, ciktāl tā ir saistīta ar valsts atbildību un atbilstošām valsts iespējām iejaukties. Kopumā jāpaskaidro, ka teiciens “plaši atzīts” attiecas uz plašu atzīšanu attiecīgajā dalībvalstī nevis visā Kopienā.

6. ieteikums

6. punkts, pievienot 3.b pantu

Komisijas priekšlikuma teksts

RK ierosinātie grozījumi

“3.b pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka īsu ziņu reportāžu nolūkā citās dalībvalstīs dibinātas raidorganizācijas ir tiesīgas godīgā, saprātīgā un nediskriminējošā veidā piekļūt sabiedrību ļoti interesējošiem pasākumiem, kurus pārraida to jurisdikcijā esoša raidorganizācija.

2. Raidorganizācijas var brīvi izvēlēties īsus izvilkumus no ziņu reportāžām, izmantojot raidorganizācijas pārraidīto signālu un norādot vismaz ziņu avotu.”

“3.b pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka īsu ziņu reportāžu nolūkā citās dalībvalstīs dibinātas raidorganizācijas vai raidorganizācijas, kuru raidījumi notiek kādā no mazākumtautību valodām, ir tiesīgas godīgā, saprātīgā un nediskriminējošā veidā piekļūt sabiedrību ļoti interesējošiem pasākumiem, kurus pārraida to jurisdikcijā esoša raidorganizācija.

2. Raidorganizācijas var brīvi izvēlēties īsus izvilkumus vai nu no ziņu reportāžām, izmantojot raidorganizācijas pārraidīto signālu un norādot vismaz ziņu avotu, vai arī saskaņā ar dalībvalsts tiesībām pārraidīšanas nolūkā pašas saņemt piekļuvi notikuma v ietai.”

Pamatojums

Lai veicinātu reģionālo un kultūras daudzveidību, ir ļoti svarīgi, lai arī vietējās raidorganizācijas, kuru radījumi notiek kādā no mazākumtautību valodām, varētu atspoguļot notikumus, par kuriem ir liela sabiedrības interese. Situāciju, kādā atrodas minētās raidorganizācijas, var salīdzināt ar situāciju, kādā atrodas citā dalībvalstī dibinātas raidorganizācijas.

Viedokļu daudzveidības aspektā noteikums par tiesībām piekļūt tikai esošajam pārraides signālam ir nepietiekams. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstīm vajadzētu ļaut pašām lemt, vai tās iešķir īsu ziņu reportāžu tiesības ar fiziskas piekļuves palīdzību vai, izmantojot signālu. Tādēļ 3. b panta 2. punkts ir jāpapildina ar fiziskas piekļuves tiesībām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

7. ieteikums

6. punkts 3.e) pants

Atzinuma projekts

Grozījums

“3.e) pants

Dalībvalstis ar atbilstīgiem līdzekļiem nodrošina, ka to jurisdikcijā esošo pakalpojumu sniedzēju nodrošinātie audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumi un audiovizuālie komerciālie paziņojumi nesatur kūdīšanu uz naidu, pamatojoties uz dzimuma, rasu vai etnisku izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju.”

“3.e) pants

Dalībvalstis ar atbilstīgiem līdzekļiem nodrošina, ka to jurisdikcijā esošo pakalpojumu sniedzēju nodrošinātie audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumi un audiovizuālie komerciālie paziņojumi nesatur kūdīšanu uz naidu, pamatojoties uz dzimumu, rasi, vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, vai citā veidā neaizskar cilvēka cieņu.”

Pamatojums

Vienota aizsardzības standarta saglabāšanas nolūkā jācenšas panākt saskaņošana ar primārajiem tiesību aktiem, t.i., Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 13. pantu. Turklāt jebkurā gadījumā pantā ir jāiekļauj visaugstākā aizsargājamā vērtība, cilvēka cieņa, kā tas ir noteikts arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. pantā.

8. ieteikums

6. punkts, pievienot 3.h pantu

Komisijas priekšlikuma teksts

RK ierosinātie grozījumi

“3.h pants

1. Audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumi, kuri tiek sponsorēti vai kuros ietverta produktu izvietošana, atbilst šādām prasībām:

(…)

skatītājiem jābūt skaidri informētiem par sponsorēšanas nolīguma un/ vai produktu izvietošanas eksistenci. Sponsorētās programmas ir skaidri jāidentificē, norādot sponsora nosaukumu, logotipu un/ vai citu simbolu, piemēram, atsauci uz produktu(-iem) vai pakalpojumu(-iem) vai tā (to) atšķirības zīmi raidījumiem piemērotā veidā raidījumu sākumā, laikā un/ vai beigās. Raidījumi, kuros ir produktu izvietošana, ir pienācīgi jānorāda raidījuma sākumā, lai izvairītos no jebkuras skatītāja maldināšanas.

(…)

“3.h pants

1. Audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumi, kuri tiek sponsorēti vai kuros ietverta produktu izvietošana, atbilst šādām prasībām:

(…)

skatītājiem jābūt skaidri informētiem par sponsorēšanas nolīguma un/ vai produktu izvietošanas eksistenci. Sponsorētās programmas ir skaidri jāidentificē, norādot sponsora nosaukumu, logotipu un/ vai citu simbolu, piemēram, atsauci uz produktu(-iem) vai pakalpojumu(-iem) vai tā (to) atšķirības zīmi raidījumiem piemērotā veidā raidījumu sākumā, laikā un/ vai beigās. Raidījumi, kuros ir produktu izvietošana, ir pienācīgi skaidri jānorāda raidījuma sākumā, raidījuma laikā un arī beigās, lai izvairītos no jebkuras skatītāja maldināšanas.

(…)

4. Ziņas un aktuālo notikumus nedrīkst sponsorēt un tajos nedrīkst ietvert produktu izvietošanu. Audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu bērniem paredzētos raidījumos un dokumentālajos darbos nedrīkst ietvert produktu izvietošanu. Produktu izvietošanu drīkst ietvert tikai kinematogrāfiskos darbos un televīzijas filmās, kā arī tādos izklaides seriālos, kas nav paredzēti bērniem.”

Pamatojums

Atšķirībā no līdzšinējās tiesiskās situācijas direktīvas projektā pirmo reizi pieļauta produktu izvietošana komerciāla rakstura audiovizuālās komunikācijas formās. Līdz šim stingrie reklāmas un raidījumu nošķiršanas noteikumi ir pārāk atviegloti. Risks, ko minētā atvieglošana rada raidījumu autonomijai un redakcionālajai neatkarībai, netiek pietiekami ņemts vērā. Direktīvas projektā gan netiek pieļauta produktu izvietošanu noteiktos raidījumos. Minētais aizliegums tomēr attiecas tikai uz ziņu raidījumiem, raidījumiem par aktuālām norisēm, bērnu un dokumentālajām filmām. Tādējādi produktu izvietošana ir atļauta, piemēram, raidījumos par patērētāju tiesībām un par ceļošanu, kā arī raidījumos, kas informē par dažādiem ražojumiem. Radušos risku nespēj novērst arī direktīvas projekta 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumi. Līdzšinējā prakse ir pierādījusi, ka tās personas, kas izvieto produktus kādā raidījumā, arī ietekmē tā veidošanu. No otras puses, nevar noliegt, ka klasiskās reklāmas iespējas ir ierobežotas un produktu izvietošana zināmā formā, piemēram, mākslas filmās, pastāv jau ilgāku laiku. Tādēļ atbalstāma ir ierobežota produktu izvietošana kino un televīzijas filmās. Jau tagad tajās filmās, kas veidotas, piemēram ASV, regulāri jāsastopas ar produktu izvietošanu.

Ņemot vērā ievērojamo risku, ko produktu izvietošana rada redakcionālajai neatkarībai, ir lietderīgi paplašināt un precizēt Komisijas priekšlikuma 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumus, kas nosaka, ka skatītāji jāinformē par produktu izvietošanu.

9. ieteikums

10. punkts, 11. panta pārstrādātā redakcija

Komisijas priekšlikuma teksts

RK ierosinātie grozījumi

10.

Ar šādu tekstu aizstāj 11. pantu:

“11. pants

2. Tādu audiovizuālu darbu kā televīzijas filmu (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus, vieglus izklaides raidījumus un dokumentālus darbus), kinematogrāfijas darbu, bērnu raidījumu un ziņu raidījumu pārraidīšanu drīkst pārtraukt ar reklāmu un/ vai televeikalu vienu reizi 35 minūšu laikā.

Reliģisku raidījumu pārraidīšanas laikā nedrīkst iestarpināt reklāmu vai televeikalu.”

10.

Ar šādu tekstu aizstāj 11. pantu:

“11. pants

2. Tādu audiovizuālu darbu kā televīzijas filmu (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus, vieglus izklaides raidījumus un dokumentālus darbus), un kinematogrāfijas darbu, bērnu raidījumu un ziņu raidījumu pārraidīšanu drīkst pārtraukt ar reklāmu un/vai televeikalu vienu reizi 35 30 minūšu laikā.

Reliģisku raidījumu, kā arī bērnu un ziņu raidījumu pārraidīšanas laikā nedrīkst iestarpināt reklāmu vai televeikalu.”

Pamatojums

Tāpēc kvantitatīvos reklāmas ierobežojumus ir ieteicams liberalizēt. Taču Komisijas priekšlikums ir jāpapildina un jāparedz reklāmas aizliegums bērnu un ziņu raidījumos. Nepilngadīgo aizsardzības apsvērumu dēļ jānosaka reklāmas aizliegums bērnu raidījumos, jo bērni nespēj pietiekami atšķirt reklāmu no raidījuma un pareizi novērtēt reklāmas jēgu. Reklāmas aizliegums ziņu raidījumos ir nepieciešams, jo tiem ir īpaša nozīme neatkarīga viedokļa veidošanā.

10. ieteikums

20. punkts, pievienot 23.b pantu

Komisijas priekšlikuma teksts

RK ierosinātie grozījumi

20.

Iekļauj šādu 23.b pantu:

“23.b pants

1. Dalībvalstis garantē valsts pārvaldes iestāžu neatkarību un nodrošina, ka tās izmanto savas pilnvaras taisnīgi un pārredzami.

2. Valsts pārvaldes iestādes nodrošina pārējās iestādes un Komisiju ar informāciju, kas nepieciešama šīs direktīvas noteikumu piemērošanai.”

20.

Iekļauj šādu 23.b pantu:

“23.b pants

1. Neskarot dalībvalstu tiesību aktus, kas regulē informācijas nesēju pakalpojumu sniedzēju darbī bu, dalībvalstis garantē valsts un attiecīgā gadījumā arī reģionālo pārvaldes iestāžu neatkarību un nodrošina, ka tās izmanto savas pilnvaras taisnīgi un pārredzami.

2. Valsts pārvaldes iestādes nodrošina pārējās iestādes un Komisiju ar informāciju, kas nepieciešama šīs direktīvas noteikumu piemērošanai.”

Pamatojums

Atzinīgi vērtējama valsts pārvaldes iestāžu neatkarība, un tai ir ļoti svarīga nozīme. Taču jautājums par to, kā organizēt plašsaziņas līdzekļu uzraudzību, ir jāatstāj pašu dalībvalstu un reģionu, kuriem ir likumdošanas tiesības, pārziņā. Turklāt 23.b pants nedrīkst ietekmēt sabiedrisko raidorganizāciju stāvokli, un tas nedrīkst pakļaut ārējai kontrolei visas raidorganizācijas. Tas īpaši attiecas uz dažādām dalībvalstīm un reģioniem, kuros saskaņā ar to konstitūciju sabiedriskajām raidorganizācijām ir vairāki īpašnieki, un tas nozīmē, ka minētās organizācijas pakļautas iekšējai kontrolei un ka valsts tiesiskā uzraudzība ir ierobežota.

Grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai arī iespējamās reģionālās pārvaldes iestādes, kuras pastāv vai varētu pastāvēt komunikāciju nozarē reģionos ar likumdevēja pilnvarām, kā arī federālajās zemēs vai autonomās kopienās, būtu taisnīgas un pārredzamas. Ar šo grozījumu netiek mainītas valsts iestāžu pilnvaras, bet ar Māstrihtas līgumā nostiprinātā subsidiaritātes principa palīdzību ir jānodrošina, ka arī reģionālās pārvaldes iestādes ir taisnīgas un pārredzamas.

Briselē, 2006. gada 11. oktobrī

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Michel DELEBARRE

(1) KOM(2003) 784 galīgā red.

(2) OV C 318, 22.12.2004., 30. lpp.

(3) KOM(2002) 778 galīgā red.

(4) OV C 256, 24.10.2003., 85. lpp.