29.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 206/1

1)

gaisa piesārņojums ir parasti izplatīts pilsētu aglomerācijās, un tādēļ pilsētas ir ieinteresētas paust savu atzinumu par Komisijas iesniegto “Tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu”.

2)

Iepriekš minētais attiecas arī uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apkārtējā gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, vēl jo vairāk tādēļ, ka Komisijas priekšlikumā, piemēram, ir ierosināts pārskatīt cieto daļiņu koncentrācijas līmeņa mērīšanas un novērtēšanas standartus.

3)

Pilsētas, pateicoties to praktiskajai pieredzei, varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu, lai uzlabotu gaisa piesārņojuma mazināšanas politikas piemērojamību un tādējādi arī panākumus.

1.1

piekrīt Komisijas uzskatam, ka, neskatoties uz sasniegto progresu, kas ir minēts tematiskajā stratēģijā, veselībai un videi kaitīgais, gāzveida vai cieto daļiņu izraisītais gaisa piesārņojums ir jāturpina samazināt un, tā kā gaisa piesārņojuma mazināšanas politika jāaplūko gan no vietējās, gan no pārrobežu perspektīvas, minēto mērķi var sasniegt tikai kopīgiem visu vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa dalībnieku spēkiem. Komiteja atgādina, ka vietējās pašvaldības, veicot pilsētbūvniecības pasākumus (apdzīvotās un rūpniecībai izmantojamās platības nodalīšana, pasākumi, kas novirza un mazina satiksmi, neapbūvētas vietas un apdzīvoto vietu apzaļumošana, rēķināšanās ar mikroklimatiskajiem apstākļiem, lai uzlabotu gaisa cirkulāciju apdzīvotās vietās), īsteno to prioritāro mērķi aizsargāt iedzīvotāju veselību;

1.2

atzinīgi vērtē Komisijas dokumentu “Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu”, kā arī vienlaicīgi publicēto direktīvas projektu, jo, pateicoties minētajai direktīvai, rodas iespēja diskutēt par stratēģiju un aktualizēt mērķus, ņemot vērā jaunākās zinātniskās atziņas;

1.3

konstatē, ka arī saskaņā ar pilsētu viedokli ir nepieciešama pielāgošanās, lai atbalstītu realizējamus pasākumus, kas nodrošinātu apkārtējā gaisa tīrību vietējā līmenī;

1.4

atgādina, ka pilsētām savā teritorijā ir jāpanāk līdzsvars starp ļoti atšķirīgām funkcijām un tādēļ nepieciešamības gadījumā tām jārēķinās arī ar ierobežojumiem atsevišķu nozaru mērķu sasniegšanā;

1.5

tādēļ uzstājīgi aicina Eiropas likumdošanā paredzēt elastīgu risinājumu iespēju. Komiteja uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām jādod iespēja piedalīties visa veida pasākumos, kas tiek veikti galvenokārt teritorijās, kurās daudzus cilvēkus apdraud nesamērīgi augstais gaisa piesārņojuma līmenis (piemēram, dzīvojamajos rajonos);

1.6

uzsver, ka arī gaisa piesārņojuma mazināšanas jomā ir ļoti nepieciešams, lai emisijas novēršana būtu prioritāra, un tādēļ imisijas novēršana drīkst būt tikai pagaidu risinājums. Komiteja norāda īpaši uz to, ka:

2.1.1

uzskata, ka tematiskā stratēģija kā atsauces dokuments ir lietderīga, lai veidotu politiku gaisa piesārņojuma mazināšanas jomā, un aicina, īstenojot mērķus un veidojot saikni ar praksi, izstrādāt modeļus ne tikai, “pamatojoties uz epidemioloģiskās izpētes rezultātiem” un “pilnībā izmantojot tehnoloģiskās iespējas”, bet arī, pamatojoties uz pieņēmumiem par standartu praktiskās realizēšanas iespējamību pilsētvidē;

2.1.2

tādēļ pētniecības pamatprogrammas ietvaros pieprasa veikt pasākumus, lai izpētītu aktīvas gaisa piesārņojuma mazināšanas politikas iespējas un ierobežojumus vietējā un teritoriālajā kontekstā (piemēram, izpētot vietējos piemērus un īstenošanas iespējas), un tādēļ aicina Komisiju dokumentā papildus iekļaut minēto perspektīvu;

2.1.3

ar nožēlu atzīst, ka Komisija tematiskās stratēģijas izstrādē līdz šim nav pietiekami iesaistījusi reģionālo un vietējo pašvaldību apvienību pārstāvjus, kuri īstenībā ir galvenie gaisa piesārņojuma mazināšanas politikas dalībnieki, un uzskata, ka ir obligāti jāparedz to līdzdalība, tostarp Komisijas strukturētajā dialogā ar reģionālo un vietējo pašvaldību apvienībām;

2.1.4

saskata vismaz risku, ka tematiskās stratēģijas argumenti pārāk pievēršas tam, lai ar gaisa piesārņojuma mazināšanas politikas palīdzību novērstu imisijas, un tādēļ aicina Komisiju papildināt tematisko stratēģiju un, lai piesārņojums nepalielinātos, vislielāko uzmanību veltīt preventīvo pasākumu politikas īstenošanai, nevis politikas orientēšanai uz imisijas samazināšanu;

2.1.5

konstatē, ka citu nozaru politiku iekļaušana, kas īstenībā ir atzinīgi vērtējama rīcība, ir minēta daļēji tikai kā nodoms, un tādēļ aicina arī šajā jomā sniegt konkrētus paskaidrojumus un norādījumus;

2.1.6

minēto iemeslu dēļ uzskata, ka tematiskā stratēģija jāpapildina un jāpaplašina šādi:

Komiteja tādēļ aicina sniegt tuvākus paskaidrojumus par finansiālo atbalstu, ko varētu saņemt vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras lielā mērā īsteno gaisa piesārņojuma mazināšanas un preventīvo pasākumu politiku;

2.1.7

iesaka Komisijai un dalībvalstīm īstenot aktīvāku komunālās apkures un elektroenerģijas koģenerācijas veicināšanas politiku. Tādējādi vienlaikus varētu novērst gaisa piesārņojumu, kas rodas, dedzinot biomasu nelielās kurtuvēs. Likvidējot katrā valstī pastāvošos šķēršļus attiecībā uz komunālo apkuri (piemēram, konkurences normatīvo aktu piemērošanas rezultātā radušies šķēršļi), tiek radīts viens no nepieciešamajiem priekšnoteikumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai vietējā mērogā. Jauno dzīvojamo rajonu un darba vietu siltumapgādes veids ir jānosaka jau to plānošanas posmā. Bieži vietējā līmenī to ir iespējams izdarīt vislabāk.

2.2.1

konstatē, ka Komisija, ierosinot atjaunot ES tiesisko regulējumu, izpilda praktiskās gaisa piesārņojuma mazināšanas politikas nosacījumus un prasības, un tādēļ aicina diskusijā iesaistītās valsts un Eiropas līmeņa iestādes piekrist minētajam vērtējumam un šajā sakarā īpaši atbalstīt noteikumus par elastīgumu, tādējādi nostiprinot arī saikni ar praksi;

2.2.2

īpaši atzinīgi vērtē to, ka tiek ieviesti noteikumi, kas dod iespēju ņemt vērā vietējos apstākļus, un aicina Eiropas Parlamentu un Padomi, neskatoties uz iespējamu noraidošu nostāju, atbalstīt šādus priekšlikumus:

kā arī paredzēt iespēju 20. pantā minēto termiņu pagarināt līdz 10 gadiem, ja iepriekš pierādīts, ka ir veikti visi atbilstošie imisijas samazināšanas pasākumi;

2.2.3

turklāt ierosina direktīvā iekļaut tiesiski pamatotu iespēju, ka attiecībā uz teritorijām, kurās valda ārkārtēji apstākļi (piemēram, topogrāfisko apstākļu dēļ), kad faktiski nav iespējams ilgāku laiku vai ilgstoši ievērot noteikumus, un ja iepriekš pierādīts, ka ir veikti visi atbilstošie imisijas samazināšanas pasākumi, var noslēgt tā sauktās “trīspusīgās vienošanās” (t.i. vienošanās, ko noslēdz ES, attiecīgā dalībvalsts un viena vai vairākas pašvaldības, lai, ņemot vērā īpašus vietējos apstākļus, īstenotu integrētus politikas pasākumus);

2.2.4

pamato, ka minētais priekšlikums ir nepieciešams, pirmkārt, lai novērstu pašvaldībās šajā ziņā valdošo tiesisko nenoteiktību, un, otrkārt, lai ar šādas vienošanās palīdzību būtu iespējams iepriekš minētajos apstākļos samazināt piesārņojošo vielu līmeni, un, atbalstot Komisijas priekšlikumu, atgādina, ka daļa zinātnieku un kompetentu iestāžu pārstāvju uzskata, ka noteiktais sasniedzamais līmenis arī ar vislielāko piepūli praksē nav panākams;

2.2.5

konstatē, ka direktīvā attiecībā uz cietajām daļiņām noteiktas trīs robežvērtības un viens mērķis attiecībā uz samazināšanu. Cieto daļiņu pašreizējam gaisa kvalitātes standartam (PM10) Komisija pievieno vēl jaunus standartus (PM2,5), kas attiecas uz sīkākajām cietām daļiņām. Šajā sakarā Komisija pamatojas uz epidemioloģiskās izpētes rezultātiem (CAFE programma, Pasaules veselības organizācija, ASV un Japānas prakse), saskaņā ar ko sīkākās cietās daļiņas ir bīstamākas, jo tās var nokļūt plaušu vissmalkākajos atzarojumos un diezgan intensīva, ilgstoša PM2,5 iedarbība ir veselībai kaitīgāka nekā neregulāra, maksimāla PM2,5 iedarbība;

2.2.6

turklāt konstatē, ka saskaņā ar priekšlikumu direktīvai pašreizējās PM10 robežvērtības (vidējais daudzums gadā vienā mērījuma apgabalā nedrīkst pārsniegt 40 μg/m3 un vienas dienas vidējais daudzums 50 μg/m3 apmērā nedrīkst būt pārsniegts vairāk kā 35 dienās gadā) jāpapildina ar standartiem, kas pamatojas uz PM2,5 (saglabāt gada robežvērtību 25 μg/m3 apjomā un līdz 2020. gadam sasniegt noteikto mērķi (kas nav saistošs) pilsētās samazināt PM2,5 koncentrācijas līmeni līdz 20%), un tādēļ konstatē, ka attiecībā uz cietajām daļiņām ir paredzētas kopumā trīs robežvērtības un mērķis samazināt koncentrācijas līmeni;

2.2.7

pauž bažas par to, ka varētu rasties juridiska un praktiska rakstura problēmas, ja cieto daļiņu līmeņa mazināšanas jomā vienlaicīgi pastāvēs iepriekš minētie noteikumi, un aicina, pamatojoties uz tematiskajā stratēģijā citētajiem pārliecinošajiem izpētes rezultātiem par cieto daļiņu ietekmi, cieto daļiņu izraisītā apkārtējā gaisa piesārņojuma līmeņa mērīšanu un uzraudzību attiecināt tikai uz PM2,5 un reālistisku robežvērtību, kā arī uz mērķi samazināt koncentrācijas līmeni;

2.2.8

šajā sakarā citastarp norāda uz faktu, ka PM10 un PM2,5 vērtības (pēc to būtības) lielā mērā atbilst viena otrai (tādējādi viena mērīšanas metode gandrīz pilnībā aizstāj otru), un tādēļ ir lietderīgi pielietot tikai vienu mērīšanas metodi, turklāt priekšroka būtu jādod gaisa piesārņojuma mazināšanas politikā nozīmīgākajām gaisa kvalitātes vērtībām, proti, PM2,5. Būtu jāņem vērā Direktīvas 2004/107/EK pārskatīšana, lai tajā minētie metāli tiktu mērīti, izmantojot PM2,5;

2.2.9

pāreju uz PM2,5 balstītu standartizāciju, vienlaicīgi izvirzot mērķi samazināt cieto daļiņu koncentrāciju, atbilstoši arī pilsētu higiēnas prasībām un pilsētu apbūves praksei pamato šādi:

2.2.10

gadījumā, ja kvalitātes mērķi attiecībā uz PM10 līmeni tiek saglabāti, aicina, norādot uz minētajiem aspektiem, atteikties no dienas robežvērtības un paredzēt standartus, kas par gaisa piesārņojuma mazināšanas politikas prioritāti izvirza emisijas novēršanu gan vietējā mērogā, gan visa teritorijā;

2.2.11

saskaņā ar priekšlikumā minēto atbalsta to, ka atbilstoši 4. panta noteikumiem zonu izveidi veic dalībvalstis. Iedalījumam nevajadzētu būt pārlieku detalizētam, bet gan drīzāk vispārīgam. Šajā sakarā Komiteja aicina nodrošināt visā Eiropas Savienības teritorijā salīdzināmus mērījumu rezultātus, ko var panākt, ieviešot vienotus kritērijus attiecībā uz mērīšanas staciju atrašanās vietu (iespējams, jāpārskata pašreizējo mērīšanas staciju mērījumu rezultāti, lai mazinātu galvenokārt to izvietojuma dēļ radušos ietekmi uz rezultātiem). Jānosaka prasība, ka mērīšanas staciju vietas un skaita nosacījumiem piemēro vienādus kritērijus gan valsts, gan vietējā līmenī;

2.2.12

šajā sakarā pauž bažas, ka pasākumi, kas attiecas tikai uz nelielu mērījuma vietas teritoriju, piemēram, transporta satiksmes novirzīšana uz citiem rajoniem, var izraisīt piesārņojuma paaugstināšanos, un sliktākajā gadījumā pilsētu centieni ierobežot satiksmi dzīvojamos rajonos, lai mazinātu nelaimes gadījumu riskus, trokšņu emisiju un apkārtējā gaisa piesārņojumu, var izrādīties neveiksmīgi. Attiecībā uz pasākumiem gaisa piesārņojuma mazināšanai direktīvā jāizvirza prioritāte samazināt to cilvēku skaitu, kas pakļauti gaisa piesārņojuma iedarbībai;

2.2.13

aicina finansiāli atbalstīt tās dalībvalstis, kā arī to vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras visvairāk skar gaisa piesārņojuma mazināšanas nasta;

2.2.14

pauž bažas, ka zinātnieku sniegtie novērtējumi attiecībā uz to, kas ir veiksmīga un pēc iespējas lētāk realizējama gaisa piesārņojuma mazināšanas politika, vēl joprojām ir pretrunīgi, un tādēļ aicina veikt turpmākus izpētes pasākumus. Turklāt noteikti jāveic intensīvāka ietekmes un seku novērtējuma izpēte attiecībā uz praktisko īstenošanu;

2.2.15

uzsvērti aicina gaisa piesārņojumu mazināšanas politikas izstrādē tieši iesaistīt apvienību ekspertus, kas pārstāv reģionālo un vietējo pašvaldību intereses.